PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

·Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmā (ECRIS), kas izveidota ar Pamatlēmumu 2009/315/TI un Padomes Lēmumu 2009/316/TI 1 , ir paredzēta no sodāmības reģistriem iegūtās informācijas decentralizēta, elektroniska apmaiņa starp dalībvalstīm. ECRIS darbojas kopš 2012. gada aprīļa, un dalībvalstu sodāmības reģistru iestādes var tajā iegūt pilnīgu informāciju par ES valstspiederīgo iepriekšējiem notiesājošiem spriedumiem no attiecīgās personas valstspiederības dalībvalsts.

Lai gan šodien ir iespējams apmainīties ar informāciju par notiesājošiem spriedumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem (turpmāk — TCN) 2 , izmantojot ECRIS, nav ieviesta procedūra vai mehānisms, lai to izdarītu efektīvi. Kā izriet no Komisijas Statistikas ziņojuma par ECRIS izmantošanu 3 , kas pieņemts šā priekšlikuma pieņemšanas dienā, dalībvalstis nelabprāt izmanto pašreizējo sistēmu attiecībā uz TCN. Viens no iemesliem, kādēļ izmantošanas līmenis attiecībā uz TCN ir tik zems, ir tas, ka dalībvalstīm, kuras vēlas saņemt šādu informāciju, ir jāsūta vispārēji pieprasījumi visām dalībvalstīm, arī dalībvalstīm (tādu ir vairākums), kuras pieprasīto informāciju neglabā. Ir konstatēts, ka administratīvais slogs, ko rada vajadzība atbildēt uz vispārējiem pieprasījumiem, ir ECRIS darbplūsmas visdārgākais elements (aplēstās izmaksas — līdz EUR 78 miljoniem), ja dalībvalstīm būtu sistemātiski jānosūta šādi pieprasījumi. Tā kā ECRIS ir neefektīva attiecībā uz TCN, tad praksē dalībvalstis bieži vien paļaujas tikai uz informāciju, kas tiek glabāta pašu šo valstu sodāmības reģistros. Tādējādi pilnīga informācija par notiesātu TCN sodāmības vēsturi ne vienmēr ir pieejama tiesām, tiesībaizsardzības iestādēm un citām pilnvarotām iestādēm.

Eiropadome un Tieslietu un iekšlietu padome ir vairākkārt uzsvērušas, ka ir svarīgi uzlabot pašreizējo ECRIS. Pašreizējās ECRIS uzlabošana attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem ir daļa no saskaņotu pasākumu kopuma, kas paredzēti Eiropas Drošības programmā 4 .

Šajā nolūkā Komisija 2016. gada 19. janvārī iesniedza priekšlikumu direktīvai (COM(2016) 7 final), kura mērķis ir attiecībā uz ECRIS sistēmu un attiecībā uz informācijas apmaiņu par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem (TCN) grozīt Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI un aizstāt Padomes Lēmumu 2009/316/TI 5 . Tomēr kopš tā laika ir notikušas pārmaiņas, kuras ir pierādījušas, ka ir vajadzīga turpmāka rīcība, pieņemot papildu tiesību akta priekšlikumu, lai izveidotu centralizētu sistēmu TCN identitātes informācijas apstrādei. Pateicoties šai centralizētajai sistēmai, dalībvalstu iestādes varēs noteikt, kuras citas dalībvalstis glabā sodāmības reģistru informāciju par konkrēto TCN, lai pēc tam varētu izmantot pašreizējo ECRIS sistēmu informācijas pieprasījumu par notiesājošiem spriedumiem nosūtīšanai tikai šīm dalībvalstīm. Lūk, iepriekš minēto pārmaiņu kopsavilkums.

Pirmkārt, ir notikuši jauni šausminoši teroristu uzbrukumi Eiropas pilsētās, kuru dēļ drošības jautājumi ir kļuvuši vēl aktuālāki. Politiskā nostāja attiecībā uz pirkstu nospiedumu sistemātisku izmantošanu drošai identificēšanai un attieksme vispār pret apmainīšanos ar datiem un drošību ir mainījusies 6 , un uzsvars tiek likts uz lietderību un efektivitāti un nepieciešamību izmantot sinerģiju starp dažādām Eiropas informācijas apmaiņas sistēmām. Centralizētas ECRIS-TCN sistēmas izveide, kurā ir gan pirkstu nospiedumi, gan cita informācija par identitāti, var atbalstīt šo pieeju, jo tā nodrošinātu iespēju izveidot kopēju biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumu un kopēju personu identitātes repozitoriju informācijas sistēmu sadarbspējai, ja likumdevēji nākotnē pieņemtu šādu lēmumu. Decentralizēts risinājums nenodrošinātu tādas pašas iespējas turpmākai sinerģijai.

Otrkārt, paziņojumā “Spēcīgākas un viedākas robežu un drošības informācijas sistēmas” 7 ir iekļauti konkrēti un praktiski ierosinājumi, kā pilnveidot pašreizējos instrumentus, kā arī konkrēti ierosinājumi un idejas par jaunām sadarbspējas formām. Komisija aicina palielināt pašreizējo Eiropas datubāzu un elektronisko informācijas apmaiņas sistēmu, arī ECRIS-TCN, efektivitāti un sadarbspēju. Turpmāko darbu saistībā ar paziņojumu vadīja augsta līmeņa ekspertu grupa sadarbspējas jautājumos 8 , un šeit ierosinātā ECRIS-TCN sistēma ir viena no sistēmām, kas ir šīs sadarbspējas iniciatīvas daļa. Šāda sadarbspēja nebūtu iespējama, ja tiktu īstenots decentralizēts risinājums, kā tika ierosināts 2016. gada janvārī.

Treškārt, 2016. gadā ir kļuvis skaidrs, ka decentralizētā sistēma, kas tika ierosināta 2016. gada janvārī, rada tehniskas problēmas, it īpaši attiecībā uz pseidonimizētu pirkstu nospiedumu decentralizētu apmaiņu. Šādas tehniskas problēmas nerada centralizēta sistēma, ņemot vērā, ka pirkstu nospiedumi tikai tiktu savākti vienā datubāzē eu-LISA vadībā un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs tos uzraudzītu.

Jaunas ECRIS-TCN regulas pieņemšana, lai labāk aizsargātu mūsu pilsoņu drošību, ir viena no likumdošanas prioritātēm, kuras ir iekļautas Komisijas, Padomes un Eiropas Parlamenta kopīgajā deklarācijā par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā, kurā ir konkrēti minēta ECRIS.

·Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem politikas jomā

Priekšlikums papildina Komisijas 2016. gada priekšlikumu direktīvai, ar ko groza ECRIS pamatlēmumu un ar ko atceļ Padomes lēmumu par ECRIS. Papildu priekšlikumā uzsvars ir likts uz centrālas ECRIS-TCN sistēmas izveidi un regulēšanu, savukārt 2016. gada priekšlikums regulē TCN decentralizētu apmaiņu ar informāciju par notiesājošiem spriedumiem, kurai būtu jānotiek pēc tam, kad ir noteikts, kurai dalībvalstij ir informācija par notiesājošiem spriedumiem, izmantojot ECRIS-TCN sistēmu. Pēc tam, kad abus priekšlikumus būs pieņēmuši likumdevēji, būs divi atsevišķi tiesību akti, kas regulēs gan ECRIS, gan ECRIS-TCN sistēmu: ECRIS Pamatlēmums 2009/315/TI un Padomes Lēmums 2009/316/TI, kurā grozījumi izdarīti ar direktīvu, kā arī ECRIS-TCN regula, ar ko izveido centralizētu ECRIS-TCN sistēmu.

Šis priekšlikums arī atbilst Komisijas priekšlikumam par eu-LISA, ar ko atceļ pašreizējo eu-LISA regulu un kas ierosināts šā priekšlikuma ierosināšanas dienā, jo ECRIS-TCN sistēmas pārvaldība tiks uzticēta eu-LISA. Abos priekšlikumos ir ietverti atbilstoši noteikumi par eu-LISA uzdevumiem attiecībā uz ECRIS-TCN sistēmu. Atkarībā no tā, cik ātri abus priekšlikumus pieņems abi likumdevēji, jānodrošina abu dokumentu konsekvence attiecībā uz eu-LISA uzdevumiem.

Šā priekšlikuma mērķis ir papildināt Komisijas 2016. gada janvāra priekšlikumu direktīvai, izveidojot centralizētu sistēmu, lai efektīvi noteiktu, kura(-s) dalībvalsts(-is) glabā informāciju par notiesājošiem spriedumiem par TCN. Ierosinātā meklēšanas sistēma, kas darbojas pēc principa “trāpījums/nav trāpījuma” un ir balstīta uz burtciparu datiem un dalībvalstīs notiesātu TCN pirkstu nospiedumiem, nodrošinās iespēju dalībvalstīm ātri noteikt, kura(-s) cita(-s) dalībvalsts(-is) ir tiesājusi(-jušas) konkrētu TCN. Pēc tam pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij būtu jāprasa minētajām identificētajām dalībvalstīm sniegt faktisko informāciju par notiesājošiem spriedumiem, izmantojot pašreizējo ECRIS sistēmu, kas uzlabota ar 2016. gada janvāra priekšlikumu.

Nepieciešamie grozījumi Pamatlēmumā 2009/315, lai varētu veikt šādu TCN informācijas apmaiņu ECRIS, jau ir iekļauti Komisijas 2016. gada janvāra priekšlikumā. Tas nozīmē, ka abi priekšlikumi viens otru papildina: tā kā šajā priekšlikumā uzsvars ir uz jaunas centralizētas sistēmas izveidi, 2016. gada priekšlikums par 2009. gada pamatlēmuma grozījumiem ir vērsts uz to, lai nodrošinātu iespēju apmainīties ar pilnīgu sodāmības reģistru informāciju gan par TCN, gan ES pilsoņiem. Tehniskā līmenī saskarnes programmatūra centrālās ECRIS-TCN sistēmas izmantošanai būs pilnībā integrēta pašreizējā ECRIS ieteicamajā īstenošanas programmatūrā, lai sistēmas lietotājiem vajadzētu izmantot tikai vienu programmatūru saiknes nodrošināšanai gan ar centrālo ECRIS-TCN sistēmu, gan ar sodāmības reģistru iestādēm citās dalībvalstīs. ECRIS ieteicamo īstenošanas programmatūru izstrādāja Komisija saistībā ar Padomes Lēmuma 2009/316 9 īstenošanu. Tagad to izmanto 24 dalībvalstis, lai apmainītos ar sodāmības reģistru informāciju saskaņā ar Pamatlēmumu 2009/315.

Citi ES rīki vai datubāzes noziedzības apkarošanai un novēršanai neatrisinātu vai neatvieglotu problēmu, ko rada neefektīva sodāmības reģistra informācijas apmaiņa attiecībā uz notiesātiem TCN. Nav alternatīvas, lai uzlabotu informācijas apmaiņas veidu attiecībā uz notiesājošiem spriedumiem krimināllietās, kas pieņemti attiecībā uz TCN, izmantojot jebkādu citu informācijas apmaiņas instrumentu, kurš minēts Eiropas Drošības programmā (piemēram, SIS II, Prīmes sistēma un Eurodac sistēma), jo tie ir izstrādāti atšķirīgiem mērķiem.

·Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

ECRIS uzlabošana attiecībā uz TCN ir Eiropas Drošības stratēģijas daļa.

Šī iniciatīva ir arī daļa no Komisijas paredzētās jaunās pieejas 10 robežu un drošības datu pārvaldībai, kurā visas centralizētās ES informācijas sistēmas drošības, robežu un migrācijas pārvaldībai ir sadarbspējīgas, pilnībā ievērojot pamattiesības, lai:

·izmantojot Eiropas meklēšanas portālu, sistēmās varētu vienlaicīgi veikt meklēšanu, pilnībā ievērojot mērķa ierobežojumus un piekļuves tiesības, lai labāk izmantotu pastāvošās informācijas sistēmas, iespējams, ar racionalizētākiem noteikumiem piekļuvei tiesībaizsardzības nolūkos;

·sistēmas izmantotu vienu kopēju biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumu, lai nodrošinātu meklēšanu dažādās informācijas sistēmās, kurās tiek uzglabāti biometriskie dati, iespējams, ar “trāpījums/nav trāpījuma” karodziņiem, kas norāda saistību ar attiecīgajiem biometriskajiem datiem, kas atrasti citā sistēmā;

·sistēmām būtu kopējs personu identitātes repozitorijs ar burtciparu datiem identitātes noteikšanai, lai atklātu, vai persona nav dažādās datubāzēs reģistrēta ar vairākām identitātēm.

Ir sāktas turpmākas apspriedes un darbs saistībā ar šīs pieejas īstenošanu, arī ar to, kurš no minētajiem elementiem būtu jāīsteno attiecībā uz ECRIS-TCN sistēmu.

Turklāt apmaiņa ar sodāmības reģistru informāciju atbalsta Padomes Pamatlēmuma 2008/675/TI 11 piemērošanu, kas paredz, ka dalībvalstu tiesu iestādēm kriminālprocesa laikā vajadzētu ņemt vērā iepriekšējos notiesājošos spriedumus, kas pieņemti pret to pašu personu par atšķirīgiem faktiem citās dalībvalstīs, neatkarīgi no attiecīgās personas valstspiederības.

Kā norādīts Paziņojumā par efektīvāku atgriešanas politiku Eiropas Savienībā (C(2017) 200 final), dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā arī iepriekšēja sodāmība saistībā ar lēmumiem par likumīgas uzturēšanās izbeigšanu, atgriešanu un ieceļošanas atteikumu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri apdraud sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai valsts drošību. Attiecīgā gadījumā brīdinājumi, kas balstīti uz šādiem lēmumiem, būtu jāievada SIS saskaņā ar 24. pantu Regulā 1987/2006 [Komisijas priekšlikumu COM(2016) 882 final] [un 3. pantu Komisijas priekšlikumā COM(2016) 881 final].

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

·Juridiskais pamats

Ierosinātais juridiskais instruments ir regula, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu. 82. panta 1. punkta d) apakšpunkts ir juridiskais pamats Savienības tiesībām rīkoties tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā, lai dalībvalstu tiesu iestāžu un līdzvērtīgu iestāžu starpā atvieglotu sadarbību saistībā ar kriminālprocesu un lēmumu izpildi. Ierosinātā rīcība pilnībā iekļaujas šajā jomā un papildina spēkā esošos attiecīgos ES tiesību aktus.

·Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Centralizētas sistēmas izveide, lai apmainītos ar sodāmības reģistru informāciju par notiesātiem TCN, nav iespējama dalībvalstu līmenī. Kopīgai sistēmai, kuras mērķis ir standartizēta, ātra, saskaņota un efektīva informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, ir vajadzīga koncentrēta darbība. To nevar sasniegt vienpusēji dalībvalsts līmenī, ne arī divpusēji starp dalībvalstīm. Pēc būtības tas ir uzdevums, kas jāuzņemas ES līmenī.

·Proporcionalitāte

Efektīva sodāmības reģistru informācijas apmaiņa ir būtiska pārrobežu noziedzības apkarošanai un ievērojami veicina to, ka praksē tiek īstenots tiesas spriedumu un lēmumu savstarpējas atzīšanas princips kopējā drošības un tiesiskuma telpā, kurā cilvēki brīvi pārvietojas. Tāpēc rīcība ES līmenī ir proporcionāla iniciatīvas mērķiem. Ierosinātās izmaiņas nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi par tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību un izmantotu to, kas jau ir piemērots pašreizējā ECRIS attiecībā uz ES valstspiederīgajiem.

Ierosinātajā risinājumā informācija par notiesātu TCN identitāti ir centralizēta ES mēroga sistēmā, kas izveidota darbam ar ECRIS TCN, ko izstrādās un pārvaldīs eu-LISA. Dalībvalsts, kas vēlas noteikt, kura(-s) dalībvalsts(-is) glabā sodāmības reģistra informāciju par konkrētu TCN, to var darīt, veicot “trāpījums/nav trāpījuma” meklēšanu centrālajā TCN sistēmā.

Salīdzinājumā ar Komisijas 2016. gada priekšlikumu par decentralizētu sistēmu ierosinātā risinājuma proporcionalitāte atšķiras vienīgi attiecībā uz personas datu centrālu apstrādi. Attiecībā uz ES pilsoņu un TCN nediskriminēšanu ierosinātais risinājums ES līmenī centralizē TCN identitātes datus, savukārt ES valstspiederīgo datus glabā un apstrādā dalībvalstu līmenī. Tas ir pamatoti un proporcionāli, jo šāda atšķirīga attieksme nerada būtiski nelabvēlīgāku situāciju TCN un iniciatīvas mērķus nevar vienlīdz labi sasniegt decentralizēti.

Kad tika konstatētas neparedzētas tehniskas problēmas ar pseidonimizētu pirkstu nospiedumu apmaiņu pēc Komisijas 2016. gada priekšlikuma pieņemšanas, turpmāka analīze atklāja, ka alternatīvu decentralizētu risinājumu īstenošana izmaksā daudz dārgāk un ir arī daudz sarežģītāka, turklāt palielina tehnisku problēmu risku īstenošanas posmā. Kaut gan ir zināmas atšķirības starp centralizēto un decentralizēto risinājumu, šīs atšķirības nav tik svarīgas, lai attaisnotu ievērojami lielākos izdevumus par decentralizēta risinājuma izveidi.

·Juridiskā instrumenta izvēle

Komisija nāk klajā ar priekšlikumu regulai, jo ar ierosināto tiesību aktu izveido centralizētu sistēmu ES līmenī, ko pārvalda Eiropas aģentūra eu-LISA, kā arī groza Regulu (ES) Nr. 1077/2011 12 . Regula ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs un uzliek saistības kopumā, tādējādi garantējot noteikumu vienādu piemērošanu visā Savienībā un to vienlaicīgu spēkā stāšanos. Tā nodrošina juridisko noteiktību, novēršot atšķirīgu interpretāciju dalībvalstīs, un tādējādi pasargā no juridiskas sadrumstalotības.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

·Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

2016. gada Ziņojumā par to, kā tiek īstenots Padomes Pamatlēmums 2009/315/TI 13 , ir norādīts, ka ir panākts ievērojams progress sodāmības reģistru datu apmaiņā starp dalībvalstīm un ka paši svarīgākie noteikumi ir īstenoti apmierinoši, savukārt daži citi noteikumi nav transponēti vienmērīgi. Ziņojumā ir norādītas pamatlēmuma 7. panta 4. punkta nepilnības un nepieciešamība izveidot efektīvu mehānismu informācijas apmaiņai par TCN.

·Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Tika izstrādāta plaša apspriešanās stratēģija, lai nodrošinātu plašu līdzdalību visā Komisijas 2016. gada priekšlikuma politikas ciklā. Apspriešanās ietvēra divpusējus kontaktus, ieinteresēto personu un ekspertu sanāksmes un rakstiskas piezīmes, kas nodrošināja Komisijai kompetentus un reprezentatīvus viedokļus. Komisija ir centusies iegūt plašu un līdzsvarotu viedokļu klāstu par šo jautājumu, nodrošinot iespēju visām iesaistītajām personām (dalībvalstīm, valstu iestādēm, juristiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, pamattiesību jomas ieinteresētajām personām, datu aizsardzības jomas ieinteresētajām personām) paust viedokli, it īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai (FRA), Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam (EDAU) un 29. panta darba grupai, ko veido dalībvalstu datu aizsardzības uzraudzības iestādes. Ir notikusi arī turpmāka apspriešanās ar EDAU un dalībvalstīm, gatavojot pašreizējo priekšlikumu. Turklāt 2017. gada 23. martā šis jautājums tika apspriests Komisijas Krimināltiesību ekspertu darba grupā, kurā darbojas akadēmisko aprindu pārstāvji un praktizējoši krimināltiesību jomas pārstāvji.

Viedokļi, ko pamattiesību jomas ieinteresētās personas pauda pirms Komisijas 2016. gada janvāra priekšlikuma, joprojām ir spēkā. Pamattiesību jomas pārstāvji atzina, ka kopumā nākotnes ECRIS-TCN mehānismam būs pozitīva ietekme no vispārējā tiesiskuma skatpunkta, jo tas veicinās atbilstošu sodu piespriešanu un bērnu aizsardzību pret vardarbību, kā arī pozitīva ietekme attiecībā uz juridisko noteiktību personām, kuras nav bijušas kriminālsodītas. Viņi principā atbalstīja decentralizētu sistēmu, kas, pēc viņu domām, paredz mazāku iejaukšanos tiesībās uz personas datu aizsardzību salīdzinājumā ar centralizētu sistēmu ES līmenī.

Minētās ieinteresētās personas arī norādīja, ka specifiskas sistēmas ieviešana īpaši TCN, kas paredzētu citādu attieksmi pret TCN nekā pret ES pilsoņiem, ar līdztiesības principu saistītu apsvērumu dēļ ir iespējama tiktāl, ciktāl tā ievēro šā principa būtību un ir objektīvi pamatots, ka tā ir nepieciešama un proporcionāla. Tādā gadījumā ir jāņem vērā faktori, kas specifiski attiecas uz TCN, jo centralizētas sistēmas izveide ir saistīta ar zināmu risku, ka tā nelabvēlīgi ietekmēs TCN pamattiesības, un šis risks būtu jāmazina. Ieinteresētās personas vērsa uzmanību uz aizsargpasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu TCN specifisko situāciju migrācijas kontekstā, pirkstu nospiedumu izmantošanu, bērnu tiesībām, kā arī uz datu subjektu tiesībām un efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Atzinumā 3/2016 par Komisijas 2016. gada 19. janvāra priekšlikumu EDAU atzinīgi novērtēja pseidonimizāciju kā piemērotu aizsardzības pasākumu, lai ierobežotu iejaukšanos attiecīgo personu tiesībās uz privāto dzīvi un tiesībās uz personas datu aizsardzību. EDAU arī atzinīgi novērtēja decentralizēto pieeju, ko 2016. gada 19. janvāra priekšlikumā izvēlējusies Komisija, neizslēdzot centralizētu risinājumu. Dalībvalstis 2017. gada 10. un 11. janvāra ekspertu sanāksmē atbalstīja centrālu sistēmu, kas ietver notiesātu TCN identitātes datus, taču noraidīja datu (piemēram, ES pilsoņu identitātes datu) vēl lielāku centralizēšanu un datu par sodāmību iekļaušanu centralizētajā datubāzē.

Tajā pašā ekspertu sanāksmē Komisija arī apspriedās ar dalībvalstīm par varbūtēju netiešu ietekmi uz augsta līmeņa ekspertu grupas informācijas sistēmu un sadarbspējas jautājumos darbu saistībā ar plānotajiem tiesību aktiem. Pēc dalībvalstu domām uzmanība būtu jāpievērš ātrai ECRIS-TCN sistēmas izveidei. Lai gan citas koncepcijas bija interesantas un sistēma būtu jāizstrādā, ņemot vērā iespējamos turpmākos saslēgumus, dalībvalstis apstiprināja, ka viens no elementiem, kuru tās varētu tūlīt atbalstīt, būtu kopēja biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojuma izmantošana. Dalībvalstis arī norādīja, ka iespēja glabāt sejas attēlus būtu jāizveido pašā sākumā, lai vēlākā posmā sejas atpazīšanas programmatūru varētu izmantot vēl efektīvākai identificēšanai.

·Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Papildus pētījumiem un datiem, kas izmantoti 2016. gada priekšlikuma sagatavošanā, 2016. gada martā tika pasūtīts pētījums par pirkstu nospiedumu izmantošanas priekšizpēti un izmaksu novērtējumu 14 . Arī papildinošs pētījums par centralizēta risinājuma, kas ietver pirkstu nospiedumus, ietekmi uz izmaksām, nodrošināja iespēju rūpīgi izvērtēt izvēlēto scenāriju, kā arī pārdomāt kopējas biometrisko datu salīdzināšanas sistēmas varbūtēju izmantošanu un centralizētās sistēmas turpmāku pārbaudi attiecībā uz sadarbspēju 15 .

·Ietekmes novērtējums

Komisija veica ietekmes novērtējumu 16 , kas pievienots Komisijas 2016. gada 19. janvāra priekšlikumam direktīvai (COM (2016) 7 final). Pašreizējam papildu priekšlikumam ir pievienots analītisks ziņojums, kas balstīts uz minēto ietekmes novērtējumu.

Analītiskajā ziņojumā Komisija sīkāk analizē vēlamo risinājumu tādas ECRIS-TCN sistēmas izveidošanai, kura atbilst funkcionālajām prasībām, vienlaikus izvairoties no tehniskām grūtībām saistībā ar pseidonimizētiem pirkstu nospiedumus. Šā risinājuma ietekme uz izveidošanas izmaksām, administratīvajām izmaksām, pamattiesībām un datu aizsardzību tika analizēta, ņemot vērā rezultātus pēc mērķtiecīgās apspriešanās ar ieinteresētajām personām, ko veica pirms direktīvas priekšlikuma pieņemšanas 2016. gada janvārī, un divu iepriekš minēto, 2016. un 2017. gadā veikto pētījumu rezultātus. Tika ņemti vērā arī augsta līmeņa ekspertu grupas informācijas sistēmu un sadarbspējas jautājumos gūtie rezultāti, kā arī 2017. gada 10. un 11. janvāra ECRIS ekspertu sanāksmes rezultāti. Ir veikts papildu padziļināts izmaksu novērtējumu, it īpaši attiecībā uz vēlamo risinājumu, un tas ir atspoguļots ziņojumā.

Centralizētā sistēma, kurā tiktu ietverti gan burtciparu dati, gan pirkstu nospiedumi, ir vēlamais risinājums. Salīdzinājumā ar pārējiem risinājumiem šis risinājums izrādījās visrentablākais un tehniski vienkāršāks un vieglāk uzturams. Runājot par nediskriminēšanu ES pilsoņu un TCN starpā, lai gan šis risinājums centralizē TCN identitātes datus ES līmenī, kamēr ES valstspiederīgo datus glabā un apstrādā dalībvalstu līmenī, tas ir pamatoti un proporcionāli, jo šāda atšķirīga attieksme nerada būtiski nelabvēlīgāku situāciju TCN. Turklāt centralizētas sistēmas izveide nodrošina papildu priekšrocības, jo ECRIS-TCN sistēma tiek padarīta piemērota tam, lai nākotnē iesaistītos kopējā biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumā un kopējā personu identitātes repozitorijā, sekmējot tiešas piekļuves nodrošināšanu Eurojust, Eiropolam [un Eiropas Prokuratūrai] un izveidojot Eurojust centrālu kontaktpunktu trešām valstīm, kuras pieprasa informāciju par notiesātiem TCN. Tā arī ļauj izveidot sistēmu, kurai nākotnē varētu nodrošināt vēl lielāku sadarbspēju ar citām ES līmeņa sistēmām, ja likumdevēji pieņemtu šādu lēmumu.

ES un valstu budžeti tiktu ietekmēti šādi: vienreizējas izmaksas ES aptuveni EUR 13 002 000 apmērā, dalībvalstīm aptuveni EUR 13 344 000 (kopā aptuveni EUR 26 346 000); pastāvīgās izmaksas ES aptuveni EUR 2 133 000; paredzams, ka dalībvalstīm pastāvīgās izmaksas gadu gaitā pakāpeniski palielināsies no sākotnējiem EUR 6 087 000 līdz maksimumam EUR 15 387 000. Tas nozīmē, ka kopējās pastāvīgās izmaksas gadu gaitā varētu pakāpeniski palielināties no sākotnējiem EUR 8 220 000 līdz maksimumam EUR 17 520 000.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ dalībvalstis pašlaik tikai 5 % gadījumu izmanto ECRIS, lai meklētu TCN. Paredzams, ka ierosinātais risinājums ievērojami uzlabos ECRIS lietošanu. Ir konstatēts, ka tad, ja dalībvalstīm būtu sistemātiski jānosūta vispārēji pieprasījumi, administratīvais slogs, ko rada atbildēšana uz tiem, ir ECRIS darbplūsmas visdārgākais elements (aplēstās izmaksas — līdz EUR 78 miljoniem); ierosinātais risinājums ietaupa šādas izmaksas.

·Pamattiesības

Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 1. punktā noteikts, ka Savienība atzīst tiesības, brīvības un principus, kas izklāstīti Pamattiesību hartā.

Ierosinātie pasākumi ietver tiesību normas, lai nodrošinātu, ka efektīvāk veiktu informācijas apmaiņu attiecībā uz notiesātiem trešo valstu valstspiederīgajiem. Minētās normas atbilst attiecīgajiem Hartas noteikumiem, ieskaitot personas datu aizsardzību, principu par vienlīdzību likuma priekšā un vispārējo diskriminācijas aizliegumu.

Ierosinātie pasākumi neskar tiesības uz privāto dzīvi un ģimenes dzīvi, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu un nevainīguma prezumpciju. Ierosinātie pasākumi arī neskar neizraidīšanas principu, aizsardzību pārvietošanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā un citus attiecīgos standartus un garantijas, kas noteiktas ES tiesību aktos patvēruma, atgriešanas un robežu jomā.

Šīs normas neietekmē pamattiesības, ieskaitot tiesības uz personas datu aizsardzību, vairāk nekā tas ir noteikti nepieciešams, lai sasniegtu mērķi par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, saskaņā ar Hartas 52. panta 1. punkta prasībām.

Lai izveidotu centralizētu sistēmu, kurā būtu ietverti personas dati Savienības līmenī, Komisijas 2016. gada priekšlikums direktīvai ir jāpapildina ar tiesību aktu, ar kuru regulē tās izveidošanu, pienākumu sadali starp dalībvalstīm un organizāciju, kas atbild par tās izstrādi un darbības pārvaldību, un ar specifiskiem datu aizsardzības noteikumiem, ja tie ir vajadzīgi jau spēkā esošo datu aizsardzības pasākumu papildināšanai un paredz pietiekamu datu aizsardzības un datu drošības vispārējo līmeni. Ir jāaizsargā arī attiecīgo personu pamattiesības.

Izvēlēto risinājumu raksturo personas datu apstrāde gan valstu, gan ES līmenī. Tāpēc spēkā esošie datu aizsardzības noteikumi attiecībā uz pašreizējo ECRIS decentralizēto sistēmu dalībvalstu līmenī ir jāpapildina ar specifiskiem noteikumiem attiecībā uz personas datu apstrādi ES līmenī. Tāpēc ir jāievieš papildu datu aizsardzības režīms — līdzīgs tam, kādu izmanto citās jau spēkā esošās centralizētās informācijas apmaiņas sistēmās ES līmenī, un tam ir jābūt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 [vai to aizstājošo regulu]. Uz personas datu apstrādi, ko veic eu-LISA, pašreiz jau attiecas Regula (EK) Nr. 45/2001.

Attiecībā uz datu aizsardzību un drošību nav būtisku atšķirību starp dažādiem iespējamajiem risinājumiem, neskatoties uz to, ka izvēlētajam centrālajam risinājumam ir vajadzīgi skaidri noteikumi un uzdevumu sadalījums starp dalībvalstu un ES līmeni. ES līmeņa datu aizsardzības režīms var nodrošināt tādu pašu aizsardzību kā valstu režīmi attiecībā uz valstu datubāzēm. Ir pieejama pārbaudīta tehnoloģija drošības pasākumiem un to jau izmanto vairākām liela mēroga ES datubāzēm, piemēram, SIS, VIS un Eurodac.

Dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, ka noteikumi tiek īstenoti, pilnībā ievērojot Hartā noteiktās pamattiesības un principus, arī attiecībā uz to pienākumiem saistībā ar datu vākšanu un izmantošanu. Dalībvalstīm ir arī jānodrošina, ka datu subjektiem ir tiesības piekļūt datiem, lai tos labotu, un ir ieviesti efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, lai ļautu datu subjektiem apstrīdēt neprecīzus sodāmības reģistru datus, pilnībā ievērojot standartus, kas noteikti tiesībās uz efektīvu tiesisko aizsardzību, arī attiecībā uz juridiskās palīdzības, mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumu pieejamību.

Ziņojot par noteikumu piemērošanu, Komisija arī novērtēs ierosināto pasākumu un to īstenošanas ietekmi uz pamattiesībām. Tās novērtējumā būs ietverts vērtējums par ietekmi uz trešo valstu valstspiederīgo pamattiesībām salīdzinājumā ar ietekmi uz ES valstspiederīgo pamattiesībām. Komisijas pārskatā īpaša uzmanība tiks veltīta pirkstu nospiedumu, citu biometrisko datu un identifikācijas datu izmantošanas vajadzībai un proporcionalitātei, ņemot vērā gūto pieredzi, kā arī instrumentus un paņēmienus, kas izmantoti, lai novērstu kļūdainu atbilsmju risku. Visos priekšlikumos par turpmāku sistēmas pārskatīšanu ir jāņem vērā šā novērtējuma rezultāts.

Šis priekšlikums neskar dalībvalstu pienākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ieskaitot noteikumus par notiesājošo spriedumu pret mazgadīgajiem un bērniem ievadīšanu valsts sodāmības reģistrā. Tas arī neliedz piemērot dalībvalstu konstitucionālās tiesības vai tām saistošus starptautiskus nolīgumus, it īpaši tos, kas izriet no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, kurai ir pievienojušās visas dalībvalstis.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Regulas īstenošanai ES paredzētais finansējums ir EUR 13 002 000 attiecībā uz vienreizējām izmaksām. Ierosinātais finansējums atbilst pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai, un izmaksas laikposmam no 2018. līdz 2020. gadam tiks segtas, izmantojot programmu “Tiesiskums”. Sākot ar 2021. gadu, izmaksas tiks samazinātas un stabilizēsies, lai segtu uzturēšanas pasākumus. Sīkāka informācija ir sniegta šim priekšlikumam pievienotajā tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā. Komisija plāno uzticēt ECRIS TCN sistēmas izveidi un uzturēšanu eu-LISA. Pasākumu īstenošanai eu-LISA būs vajadzīgi papildu cilvēkresursi. No 2018. gada izstrādes posmam darbā tiks pieņemti pieci līgumdarbinieki.

5.CITI ELEMENTI

·Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Trīs gadus pēc ECRIS-TCN sistēmas darbības sākuma un turpmāk ik pēc četriem gadiem Komisija veiks novērtējumu par tās darbību, cita starpā, par to, cik efektīvi tā spējusi palielināt apmaiņu ar informāciju par notiesātiem TCN, un par tehniskām problēmām saistībā ar tās efektivitāti. Minētajā posmā Komisija arī atkārtoti izvērtēs, vai sistēma būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot vēl citus datus. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, Komisija pieņems lēmumu par atbilstošiem turpmākiem pasākumiem.

Jaunās sistēmas īstenošanu pastāvīgi uzraudzīs gan eu-LISA valdē, gan pašreizējā ECRIS ekspertu grupā. Šī grupa arī turpinās nodrošināt forumu paraugprakses izveidošanai attiecībā uz informācijas apmaiņu par sodāmības reģistru datiem ES līmenī, it īpaši arī attiecībā uz notiesātiem TCN.

Komisija definēs uzraudzības rādītājus, piemēram, rādītājus par informācijas apmaiņas līmeni attiecībā uz TCN sodāmību salīdzinājumā ar to notiesājošo spriedumu skaitu, kuri attiecas uz TCN, kā arī citus būtiskus rādītājus. Gan dalībvalstis, gan eu-LISA regulāri sniegs statistikas datus, kas ļaus pastāvīgi uzraudzīt sistēmas izstrādi.

·Konkrēto priekšlikuma noteikumu sīkāks skaidrojums

Regulas 1. pantā ir noteikts regulas priekšmets.

ECRIS-TCN centrālajai sistēmai būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes var ātri un efektīvi uzzināt, kurā(-s) citā(-s) dalībvalstī(-s) tiek glabāta sodāmības reģistra informācija par trešās valsts valstspiederīgo.

Regulas 2. pantā ir definēta regulas darbības joma. Regula attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo identitātes informācijas apstrādi, nevis uz informāciju par notiesājošiem spriedumiem, ko regulē saskaņā ar Pamatlēmumu 2009/315/TI, kurā grozījumi izdarīti ar direktīvu, ko Komisija ierosināja 2016. gadā. ECRIS-TCN sistēmā būtu jāapstrādā tikai to trešo valstu valstspiederīgo identitātes informācija, kuriem krimināltiesas Eiropas Savienībā pasludinājušas galīgus nolēmumus, apstrādes mērķis būtu iegūt informāciju par šādiem iepriekšējiem notiesājošiem spriedumiem, izmantojot Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu, kas izveidota ar Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI.

Regulas 3. pantā ir ietverts regulā lietoto terminu definīciju saraksts. Dažas definīcijas jau ir ietvertas attiecīgajā acquis, savukārt citi jēdzieni šeit tiek definēti pirmoreiz.

Ir pievienota definīcija jēdzienam “trešās valsts valstspiederīgais”, lai precizētu, ka šajā regulā šī personu grupa ietver arī bezvalstniekus un personas, kuru valstspiederība notiesāšanas dalībvalstij nav zināma. Šai definīcijai vajadzētu būt tai pašai, kas izmantota pamatlēmumā, kurā grozījumi izdarīti ar direktīvu, ko Komisija ierosināja 2016. gadā.

Šīs regulas piemērošanas kontekstā “kompetentās iestādes” ir dalībvalstu centrālās iestādes, kā arī Eurojust, Eiropols [un Eiropas Prokuratūra] 17 .

Regulas 4. pantā ir aprakstīta ECRIS-TCN sistēmas tehniskā arhitektūra. Komunikācijas infrastruktūrai, ko izmanto, vajadzētu būt drošajai Eiropas pakalpojumu telemātikai starp iestādēm (sTESTA) vai tās atjauninājumam. Minētajā pantā ir arī precizēts, ka jaunās sistēmas saskarnes programmatūra tiks integrēta pašreizējā ECRIS ieteicamajā īstenošanas programmatūrā, lai nodrošinātu vienotu un ērtu lietotāja pieredzi.

Regulas 5. pantā notiesāšanas dalībvalstij ir noteikts pienākums ECRIS-TCN centrālajā sistēmā izveidot datu reģistru katram notiesātajam TCN iespējami drīz pēc tam, kad notiesājošais spriedums ir ievadīts attiecīgās valsts sodāmības reģistrā.

ECRIS-TCN sistēmā būtu jāietver tikai to trešo valstu valstspiederīgo identitātes informācija, kuriem kāda krimināltiesa Eiropas Savienībā pasludinājusi notiesājošu spriedumu. Šādai identitātes informācijai būtu jāietver burtciparu dati, pirkstu nospiedumu dati saskaņā ar Pamatlēmumu 2009/315/TI, kurā grozījumi izdarīti ar direktīvu, ko Komisija ierosināja 2016. gadā, un sejas attēli tiktāl, ciktāl tie ir reģistrēti dalībvalstu sodāmības reģistru datubāzēs.

Lai nodrošinātu sistēmas maksimālu efektivitāti, minētajā pantā dalībvalstīm ir arī noteikts pienākums ECRIS-TCN sistēmā izveidot reģistrus par trešo valstu valstspiederīgo notiesājošo spriedumu “vēsturi”, t. i., par spriedumiem, kuri pieņemti pirms regulas stāšanās spēkā. Saskaņā ar regulas 25. pantu dalībvalstīm šis process būtu jāpabeidz 24 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Tomēr dalībvalstīm nevajadzētu būt pienākumam šajā nolūkā ievākt informāciju, kas nav jau reģistrēta valsts sodāmības reģistrā pirms regulas stāšanās spēkā.

Regulas 6. pants attiecas uz sejas attēlu izmantošanu. Pašlaik sejas attēlus, kuri ietverti ECRIS-TCN sistēmā, drīkst izmantot tikai identifikācijas pārbaudei. Nav izslēgts, ka nākotnē pēc tam, kad būs izstrādāta sejas atpazīšanas programmatūra, sejas attēlus varēs izmantot automatizētai biometrisko datu salīdzināšanai, ja būs izpildītas tehniskās prasības, lai to varētu darīt.

Regulas 7. pantā ir paredzēti noteikumi par ECRIS-TCN sistēmas izmantošanu ar mērķi identificēt dalībvalsti(-is), kas glabā sodāmības reģistra informāciju, nolūkā iegūt informāciju par šādiem iepriekšējiem notiesājošiem spriedumiem Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmā, kas izveidota ar Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI. Pamatlēmumā, kurā grozījumi izdarīti ar 2016. gadā ierosināto direktīvu, iekļautie mērķa ierobežojumi attieksies uz ikvienu turpmāku apmaiņu ar sodāmības reģistru informāciju.

Tajā dalībvalstīm ir noteikts pienākums izmantot ECRIS-TCN sistēmu visos gadījumos, kad tās saņem pieprasījumu sniegt informāciju par trešo valstu valstspiederīgo iepriekšējiem notiesājošiem spriedumiem saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, un izskatīt ikvienu trāpījumu sadarbībā ar ECRIS sistēmā identificētajām dalībvalstīm. Šim pienākumam būtu jāattiecas gan uz informācijas pieprasījumiem kriminālprocesa vajadzībām, gan arī uz citām būtiskām vajadzībām.

Dalībvalsts, kas vēlas noteikt, kura(-s) dalībvalsts(-is) glabā sodāmības reģistra informāciju par konkrētu TCN, to var darīt, veicot “trāpījums/nav trāpījuma” meklēšanu centrālajā TCN sistēmā un izmantojot vai nu šā TCN burtciparu datus, vai pirkstu nospiedumus atkarībā no šādu datu pieejamības. Trāpījuma gadījumā nosūta tās/to dalībvalsts(-u) nosaukumu(-us), kura(-as) sniedza minētos datus, kopā ar atsauces datiem un visus ar to saistītos personas datus. Tādējādi dalībvalstis varēs izmantot pašreizējo ECRIS, lai pārbaudītu attiecīgo personu identifikāciju pirms apmaiņas ar sodāmības reģistru informāciju.

Ja ECRIS-TCN sistēmā iegūts trāpījums, tam nebūtu automātiski jānozīmē, ka attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais bijis notiesāts norādītajā(-ās) dalībvalstī(-īs) vai ka norādītā(-ās) dalībvalsts(-is) glabā sodāmības reģistra informāciju par minēto trešās valsts valstspiederīgo. Tas, vai ir bijuši iepriekšēji notiesājoši spriedumi, būtu jāapstiprina tikai, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no attiecīgo dalībvalstu sodāmības reģistriem.

Regulas 8. pants attiecas uz datu glabāšanas periodu.

Valsts noteikumi par datu glabāšanu sodāmības reģistrā un pirkstu nospiedumu sistēmās dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras, un šā priekšlikuma mērķis nav tos saskaņot. Nostiprinātais princips par notiesāšanas dalībvalsts glabāšanas periodu ievērošanu ir piemērojams arī šeit attiecībā uz datiem, kas pārsūtīti uz centrālo sistēmu. Kamēr dati par notiesājošiem spriedumiem tiek glabāti dalībvalstu sodāmības reģistros, tiem arī vajadzētu būt pieejamiem, lai tos varētu ņemt vērā citu dalībvalstu iestādes. Tas arī nozīmē, ka visi dati par notiesāto personu būtu jāglabā minēto periodu, pat tad, ja pirkstu nospiedumi, kas iegūti citā datubāzē, nevis sodāmības reģistrā, valsts pirkstu nospiedumu datubāzē jau būtu dzēsti. Savukārt arī tad, ja pirkstu nospiedumus joprojām glabātu valsts līmenī, tie ir jādzēš centrālajā sistēmā, ja valstu sodāmības reģistros tiek dzēsta visa informācija par notiesājošiem spriedumiem. Šeit attiecībā uz TCN notiesājošiem spriedumiem ir tā pati pieeja, kas attiecībā uz ES valstspiederīgo notiesājošiem spriedumiem, kas paziņoti valstspiederības dalībvalstīm saskaņā ar pamatlēmumu.

Regulas 9. pantā dalībvalstīm ir noteikts pienākums pārbaudīt to datu precizitāti, kuri nosūtīti uz centrālo sistēmu, un tos labot, kā arī grozīt uz centrālo sistēmu nosūtītos datus, ja valstu sodāmības reģistros vēlāk tiek izdarīti kādi grozījumi. Arī šeit tiek ievērota pamatlēmuma loģika attiecībā uz ES valstspiederīgajiem.

Regulas 10. pantā Komisijai tiek piešķirtas īstenošanas pilnvaras, lai nodrošinātu vienādus ECRIS-TCN sistēmas darbības nosacījumus. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 18 . Izvēlētā komiteju procedūra ir pārbaudes procedūra. Regulas 34. pants papildina 10. pantu attiecībā uz minētās procedūras izveidošanu.

Ar regulas 11. pantu eu-LISA tiek uzticēts uzdevums izstrādāt ECRIS-TCN sistēmu un pārvaldīt tās darbību, ņemot vērā eu-LISA pieredzi citu liela mēroga centralizētu sistēmu pārvaldībā tieslietu un iekšlietu jomā. eu-LISA tiek arī uzticēts uzdevums pilnveidot un uzturēt ECRIS ieteicamo īstenošanas programmatūru, lai nodrošinātu ECRIS-TCN sistēmas un pašas ECRIS sistēmas vienotu darbību. Ieteicamā īstenošanas programmatūra nodrošina saslēguma programmatūru, kas pašlaik ir minēta 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā Padomes lēmumā par ECRIS.

Regulas 12. pantā ir uzskaitīti dalībvalstu pienākumi saistībā ar ECRIS-TCN sistēmu. Par dalībvalstu sodāmības reģistru datubāzēm joprojām atbild tikai pašas dalībvalstis.

Regulas 13. pants attiecas uz atbildību par datu izmantošanu.

Regulas 14. pantā ir noteikts, ka Eurojust ir kontaktpunkts trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, kuras vēlas saņemt sodāmības informāciju par notiesājošiem spriedumiem par TCN. Mērķis ir panākt, lai trešām valstīm un starptautiskām organizācijām nebūtu jāsūta informācijas pieprasījumi vairākām dalībvalstīm. Eurojust nebūtu jāsniedz informācija pieprasījuma iesniedzējai trešajai valstij vai starptautiskai organizācijai, ieskaitot informāciju par dalībvalsti(-īm), kas glabā datus par notiesājošiem spriedumiem, bet gan tikai jāinformē attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) trāpījuma gadījumā. Attiecīgo dalībvalstu ziņā būtu izlemt, vai tās vēlas sazināties ar trešo valsti vai starptautisku organizāciju, lai norādītu, ka informāciju par TCN iepriekšējiem notiesājošiem spriedumiem varētu sniegt saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Saskaņā ar regulas 15. pantu Eurojust, Eiropolam [un Eiropas Prokuratūrai] piešķir tiešu piekļuvi ECRIS-TCN sistēmai ar mērķi pildīt tām tiesību aktos noteiktos uzdevumus. Tomēr šīm kompetentajām iestādēm nevajadzētu būt piekļuvei pašai ECRIS nolūkā pieprasīt informāciju par notiesājošiem spriedumiem, bet gan tām būtu jāizmanto savi pastāvīgie saziņas kanāli ar valstu iestādēm, lai iegūtu šādu informāciju. Šī pieeja atbilst likumpamatotos aktos nostiprinātajiem noteikumiem attiecībā uz minētajām organizācijām par to saziņu ar dalībvalstu iestādēm.

Regulas 16. pantā ir uzskaitīti Eiropola, Eurojust [un Eiropas Prokuratūras] pienākumi saistībā ar ECRIS-TCN sistēmu.

Regulas 17. pants reglamentē jautājumu par datu drošību.

Regulas 18. pants attiecas uz dalībvalstu atbildību pret personām vai citām dalībvalstīm par ikvienu nelikumīgu apstrādes darbību vai darbību, kas nesaskan ar šo regulu. Valstu līmenī būtu jāparedz noteikumi par dalībvalstu atbildību attiecībā uz kaitējumu, kas nodarīts, pārkāpjot šo regulu.

Regulas 19. pantā dalībvalstīm ir noteikts pienākums valsts līmenī uzraudzīt atbilstību šai regulai, kas jāveic to izraudzītām centrālām iestādēm.

Regulas 20. pantā ir noteikts, ka jebkāda ECRIS-TCN sistēmā ievadīto datu izmantošana pretrunā šai regulai ir sodāma saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Regulas 21. pantā ir norādīti datu pārziņi un datu apstrādātājs.

Regulas 22. pantā noteikts, ka personas datu apstrādi centrālajā sistēmā var veikt tikai nolūkā identificēt dalībvalsti(-is), kas glabā sodāmības reģistra informāciju par TCN.

Regulas 23. pantā noteikts, ka trešo valstu valstspiederīgajiem, kuru dati ir ievadīti ECRIS-TCN sistēmā, ir tiesības piekļūt šiem datiem, tos labot un dzēst, ja tas ir pamatots ar tiesību aktiem.

Regulas 24. pants regulē sadarbību starp centrālajām iestādēm un uzraudzības iestādēm, lai nodrošinātu tiesības uz datu aizsardzību.

Regulas 25. pants attiecas uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami trešo valstu valstspiederīgajiem attiecīgā situācijā.

Regulas 26. un 27. pantā ir paredzēti noteikumi par uzraudzību, ko veic uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Regulas 28. pants regulē minēto iestāžu sadarbību.

Regulas 29. pants reglamentē jautājumu par ierakstu veikšanu eu-LISA un kompetentajās iestādēs.

Regulas 30. pants attiecas uz datu izmantošanu ziņojumiem un statistikai un paredz eu-LISA atbildību par statistikas sagatavošanu attiecībā uz ECRIS-TCN sistēmu un ECRIS ieteicamo īstenošanas programmatūru. Tajā ir arī paredzēts pienākums dalībvalstīm sniegt eu-LISA statistikas apkopojumu un analīzes sagatavošanai vajadzīgos statistikas datus un sniegt Komisijai statistikas datus par notiesāto TCN skaitu, kā arī par TCN notiesājošo spriedumu skaitu to teritorijā.

Regulas 31. pants regulē izmaksas. Ņemot vērā iespēju izmantot Savienības finanšu programmas saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, katrai dalībvalstij būtu jāsedz savas izmaksas, kas rodas no valsts sodāmības reģistra datubāzes īstenošanas, pārvaldības, izmantošanas un uzturēšanas, kā arī no to tehnisko pielāgojumu īstenošanas, pārvaldības, izmantošanas un uzturēšanas, kas nepieciešami, lai varētu izmantot ECRIS-TCN sistēmu.

Regulas 32. pantā ir noteikts pienākums dalībvalstīm paziņot savas centrālās iestādes eu-LISA, bet eu-LISA — tās publicēt.

Regulas 33. pantā ir noteikts, ka Komisija ir tā, kas nosaka dienu, no kuras ECRIS-TCN sistēma sāk darboties, un ir uzskaitīti priekšnosacījumi, kas jāizpilda, pirms šī sistēma var sākt darboties.

Regulas 34. pants attiecas uz eu-LISA un Komisijas ziņošanas un pārskatīšanas pienākumu. Trīs gadus pēc ECRIS-TCN sistēmas darbības sākuma un turpmāk ik pēc četriem gadiem Komisija veiks novērtējumu par tās darbību, cita starpā, par to, cik efektīvi tā spējusi palielināt apmaiņu ar informāciju par notiesātiem TCN, un par tehniskām problēmām saistībā ar tās efektivitāti. Minētajā posmā Komisija arī atkārtoti izvērtēs, vai sistēma būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot vēl citus datus. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, Komisija pieņems lēmumu par atbilstošiem turpmākiem pasākumiem.

Regulas 35. pants attiecas uz komiteju procedūru, kas jāizmanto, pamatojoties uz standarta noteikumu.

Regulas 36. pantā ir noteikts, ka eu-LISA izveido padomdevēju grupu, kura tai palīdzēs ar ECRIS-TCN sistēmas un ECRIS ieteicamās īstenošanas programmatūras izstrādi un darbību.

Regulas 37. pants reglamentē grozījumus Regulā (ES) Nr. 1077/2011 attiecībā uz jauniem pienākumiem un uzdevumiem eu-LISA.

Regulas 38. pantā ir noteikts 24 mēnešu termiņš pēc regulas stāšanās spēkā, lai dalībvalstis to īstenotu valsts līmenī. ECRIS-TCN sistēmas izstrādes un tehniskās īstenošanas specifikācijas būs noteiktas īstenošanas aktos.

Regulas 39. pantā ir paredzēts, ka regula stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2017/0144 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS-TCN sistēma) papildināšanai un atbalstam izveido centralizētu sistēmu tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem (TCN), un ar ko groza Regulu (ES) 1077/2011

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Savienība ir noteikusi sev mērķi piedāvāt saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kurā personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta saistībā ar piemērotiem pasākumiem, lai novērstu noziedzību un cīnītos pret to.

(2)Šis mērķis paredz, ka informācija par notiesājošiem spriedumiem, kas pieņemti dalībvalstīs, ir jāņem vērā arī ārpus notiesāšanas dalībvalsts gan jauna kriminālprocesa gaitā, kā noteikts Padomes Pamatlēmumā 2008/675/TI 19 , gan arī lai novērstu jaunus noziedzīgus nodarījumus.

(3)Šis mērķis paredz tādas informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kura iegūta no sodāmības reģistriem. Šādu informācijas apmaiņu organizē un veicina noteikumi, kas paredzēti Padomes Pamatlēmumā 2009/315/TI 20 un Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmā (ECRIS), kas izveidota saskaņā ar Padomes Lēmumu 2009/316/TI 21 .

(4)Tomēr ECRIS tiesiskais regulējums nepietiekoši aptver visus to pieprasījumu aspektus, kuri attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem. Lai gan tagad ir iespējams apmainīties ar informāciju par trešo valstu valstspiederīgajiem, izmantojot ECRIS, nav ieviesta procedūra vai mehānisms, lai to darītu efektīvi.

(5)Informācija par trešo valstu valstspiederīgajiem Savienībā netiek vākta valstspiederības dalībvalstī, kā tas notiek attiecībā uz dalībvalstu valstspiederīgajiem, bet tiek tikai uzglabāta tajās dalībvalstīs, kurās ir pieņemti notiesājošie spriedumi. Tāpēc pilnīgu pārskatu par kāda trešās valsts valstspiederīgā sodāmības vēsturi var nodrošināt tikai tad, ja šāda informācija tiek pieprasīta no visām dalībvalstīm.

(6)Šādi vispārējie pieprasījumi rada administratīvo slogu visām dalībvalstīm, arī tām, kuras neglabā informāciju par attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo. Praksē šis slogs attur dalībvalstis no informācijas pieprasīšanas par trešo valstu valstspiederīgajiem, un tādēļ dalībvalstis aprobežojas ar sodāmības informāciju, kas tiek glabāta pašu šo valstu reģistrā.

(7)Lai šo situāciju uzlabotu, būtu jāizveido sistēma, ar kuras palīdzību dalībvalstu centrālās iestādes varētu ātri un efektīvi uzzināt, kurā(-s) citā(-s) dalībvalstī(-s) tiek glabāta sodāmības reģistra informācija par kādu trešās valsts valstspiederīgo, lai pēc tam varētu izmantot pašreizējo ECRIS satvaru informācijas pieprasīšanai no attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) sodāmības reģistra saskaņā ar Pamatlēmumu 2009/315/TI.

(8)Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par tādas centralizētas sistēmas izveidi, kurā būtu ietverti personas dati Savienības līmenī, pienākumu sadali starp dalībvalstīm un organizāciju, kas atbild par tās izstrādi un darbības pārvaldību, un specifiskiem datu aizsardzības noteikumiem, ja tie ir vajadzīgi jau spēkā esošo datu aizsardzības pasākumu papildināšanai un paredz pietiekamu datu aizsardzības un datu drošības vispārējo līmeni. Būtu jāaizsargā arī attiecīgo personu pamattiesības.

(9)Eiropas Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1077/2011 22 , lai identificētu dalībvalsti(-is), kas glabā informāciju par trešo valstu valstspiederīgo iepriekšēju sodāmību (“ECRIS-TCN sistēma”), būtu jāuztic uzdevums izstrādāt jauno centralizēto ECRIS-TCN sistēmu un pārvaldīt tās darbību, ņemot vērā aģentūras pieredzi citu liela mēroga sistēmu pārvaldībā tieslietu un iekšlietu jomā. Aģentūras pilnvaras būtu jāgroza, lai atspoguļotu šos jaunos uzdevumus.

(10)Ņemot vērā to, ka ir nepieciešams izveidot ciešu tehnisko saikni starp ECRIS-TCN sistēmu un pašreizējo ECRIS sistēmu, eu-LISA būtu jāuztic arī uzdevums pilnveidot un uzturēt ECRIS ieteicamo īstenošanas programmatūru, un eu-LISA pilnvaras būtu jāgroza, lai atspoguļotu šo uzdevumu.

(11)ECRIS-TCN sistēmā būtu jāietver tikai to trešo valstu valstspiederīgo identitātes informācija, kuriem kāda krimināltiesa Savienībā pasludinājusi notiesājošu spriedumu. Šādai identitātes informācijai būtu jāietver burtciparu dati, pirkstu nospiedumu dati saskaņā ar Pamatlēmumu 2009/315/TI un sejas attēli tiktāl, ciktāl tie ir reģistrēti dalībvalstu sodāmības reģistru datubāzēs.

(12)Ja centrālajā sistēmā reģistrētie dati atbilst datiem, kurus, veicot meklēšanu, izmantojusi kāda dalībvalsts (trāpījums), reizē ar trāpījumu tiek sniegta arī identitātes informācija, attiecībā uz kuru ticis reģistrēts trāpījums. Minētā informācija būtu jāizmanto tikai, lai palīdzētu apstiprināt attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā identitāti. Tas var ietvert arī šādu datu reģistrēšanu to dalībvalstu sodāmības reģistra datubāzē, kuras veic vaicājumu, ar trešās valsts valstspiederīgā pieņemto vārdu.

(13)Pirmām kārtām sejas attēlus, kuri ietverti ECRIS-TCN sistēmā, būtu jāizmanto tikai trešo valstu valstspiederīgo identifikācijas pārbaudei. Iespējams, ka nākotnē pēc tam, kad būs izstrādāta sejas atpazīšanas programmatūra, sejas attēlus varēs izmantot automatizētai biometrisko datu salīdzināšanai, ja būs izpildītas tehniskās prasības, lai to varētu darīt.

(14)Biometrisko datu izmantošana ir vajadzīga, jo tā ir visuzticamākā metode, lai dalībvalstu teritorijā identificētu trešo valstu valstspiederīgos, kuriem bieži vien nav dokumentu vai nekādu citu identifikācijas līdzekļu, kā arī lai ticamāk saskaņotu trešo valstu valstspiederīgo datus.

(15)Dalībvalstīm ECRIS-TCN sistēmā būtu jāizveido reģistri par notiesātiem trešo valstu valstspiederīgajiem iespējami drīz pēc tam, kad viņu notiesājošie spriedumi reģistrēti valsts sodāmības reģistrā.

(16)Lai nodrošinātu maksimālu sistēmas efektivitāti, dalībvalstīm ECRIS-TCN sistēmā būtu arī jāizveido reģistri par trešās valsts valstspiederīgajiem, kuri notiesāti pirms regulas stāšanās spēkā. Tomēr šajā nolūkā dalībvalstīm nevajadzētu būt pienākumam ievākt informāciju, kas nav jau reģistrēta valsts sodāmības reģistrā pirms regulas stāšanās spēkā.

(17)Labākai informācijas apritei par notiesājošiem spriedumiem būtu jāpalīdz dalībvalstīm īstenot Padomes Pamatlēmumu 2008/675/TI, kurā dalībvalstīm ir paredzēts pienākums jaunā kriminālprocesā ņemt vērā iepriekš pieņemtus spriedumus.

(18)Būtu jānosaka pienākums dalībvalstīm izmantot ECRIS-TCN sistēmu visos gadījumos, kad tās saņem pieprasījumu sniegt informāciju par trešo valstu valstspiederīgo iepriekšējiem notiesājošiem spriedumiem saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, un izskatīt ikvienu trāpījumu sadarbībā ar ECRIS sistēmā identificētajām dalībvalstīm. Minētais pienākums būtu jāattiecina plašāk, to neierobežojot tikai attiecībā uz pieprasījumiem saistībā ar kriminālizmeklēšanu.

(19)Ja ECRIS-TCN sistēmā iegūts trāpījums, tam nebūtu automātiski jānozīmē, ka attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais bijis notiesāts norādītajā(-ās) dalībvalstī(-īs) vai ka norādītā(-ās) dalībvalsts(-is) glabā sodāmības reģistra informāciju par minēto trešās valsts valstspiederīgo. Tas, vai ir bijuši iepriekšēji notiesājoši spriedumi, būtu jāapstiprina tikai, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no attiecīgo dalībvalstu sodāmības reģistriem.

(20)Ņemot vērā iespēju izmantot Savienības finanšu programmas saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, katrai dalībvalstij būtu jāsedz savas izmaksas, kas rodas no valsts sodāmības reģistra datubāzes un valstu pirkstu nospiedumu datubāzu īstenošanas, pārvaldības, izmantošanas un uzturēšanas, kā arī no to tehnisko pielāgojumu īstenošanas, pārvaldības, izmantošanas un uzturēšanas, kas nepieciešami, lai varētu izmantot ECRIS-TCN sistēmu, ieskaitot to savienojumus ar valsts centrālo piekļuves punktu.

(21)Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 23 , Eurojust, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2002/187/TI 24 , [un Eiropas Prokuratūrai, kas izveidota ar Regulu (ES) .../... 25 ,] vajadzētu būt piekļuvei ECRIS-TCN sistēmai nolūkā identificēt dalībvalsti(-is), kas glabā sodāmības reģistra informāciju par kādu trešās valstspiederīgo, lai atbalstītu šīs iestādes tām tiesību aktos noteikto uzdevumu pildīšanā.

(22)Ar šo regulu nosaka stingrus noteikumus attiecībā uz piekļuvi ECRIS-TCN sistēmai un vajadzīgos aizsardzības pasākumus, arī dalībvalstu atbildību par datu vākšanu un izmantošanu. Tajā ir arī paredzētas personu tiesības uz kompensāciju, piekļuvi, labošanu, dzēšanu un pārsūdzību, it īpaši tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, un publisko neatkarīgo iestāžu veikto apstrādes darbību uzraudzība. Tādējādi regulā ir ievērotas pamattiesības un brīvības, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītie principi, ieskaitot tiesības uz personas datu aizsardzību, principu par vienlīdzību likuma priekšā un vispārējo diskriminācijas aizliegumu.

(23)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 26 būtu jāpiemēro personas datu apstrādei, ko kompetentās iestādes veic, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 27 būtu jāpiemēro personas datu apstrādei, ko veic valsts iestādes, ar nosacījumu, ka netiek piemēroti valsts noteikumi, ar kuriem transponē Direktīvu (ES) 2016/680. Būtu jānodrošina saskaņota uzraudzība saskaņā ar [Savienības iestādēm un struktūrām paredzētās jaunās datu aizsardzības regulas] 62. pantu.

(24)Būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz dalībvalstu atbildību saistībā ar kaitējumu, kas nodarīts, pārkāpjot šo regulu.

(25)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, panākt ātru un efektīvu sodāmības reģistru informācijas apmaiņu par trešo valstu valstspiederīgajiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka nepieciešamās sinerģijas un sadarbspējas dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(26)Lai nodrošinātu vienādus ECRIS-TCN sistēmas izveides un darbības pārvaldības nosacījumus, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 28 .

(27)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(28)Saskaņā ar 1. un 2. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tām šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

[vai]

Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka tās vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(29)Ņemot vērā to, ka Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā ir paziņojusi par savu nodomu atstāt Savienību atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 50. pantam, Līgumi vairs nebūs piemērojami Apvienotajai Karalistei no izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas vai jebkurā gadījumā no dienas, kas ir divus gadus pēc paziņošanas par izstāšanos, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, nelems par minētā perioda pagarināšanu. Tādējādi un neskarot izstāšanās līguma noteikumus, iepriekš aprakstītā AK dalība priekšlikumā ir spēkā tikai līdz brīdim, kad Apvienotā Karaliste zaudē dalībvalsts statusu.

(30)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 29 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš sniedza atzinumu ... 30 ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. NODAĻA
Vispārīgi noteikumi

1. pants
Priekšmets

Ar šo regulu

(a)izveido sistēmu, kā identificēt dalībvalsti(-s), kurai(-ām) ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem (ECRIS-TCN sistēma);

(b)paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes izmanto ECRIS-TCN sistēmu, lai iegūtu informāciju par iepriekšēju sodāmību, izmantojot Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS), kas izveidota ar Lēmumu 2009/316/TI.

2. pants
Darbības joma

Šo regulu piemēro tādu trešās valsts valstspiederīgo personas informācijas apstrādei, attiecībā uz kuriem krimināltiesas viņu dalībvalstīs ir pieņēmušas galīgus lēmumus, un mērķis ir identificēt dalībvalsti(-s), kur šādi lēmumi ir pieņemti.

3. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a)“notiesājošs spriedums” ir jebkurš krimināltiesas pieņemts galīgs lēmums, ar ko fizisku personu notiesā par noziedzīgu nodarījumu, ciktāl šāds lēmums ir iekļauts notiesāšanas dalībvalsts sodāmības reģistrā;

(b)“kriminālprocess” ir pirmstiesas stadija, pati tiesas stadija un notiesājošā sprieduma izpilde;

(c)“sodāmības reģistrs” ir attiecīgās valsts reģistrs vai reģistri, kuros saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem reģistrē notiesājošus spriedumus;

(d)“notiesāšanas dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā ir pieņemts notiesājošs spriedums;

(e)“centrālā iestāde” ir iestāde(-es), kas iecelta saskaņā ar Pamatlēmuma 2009/315/TI 3. panta 1. punktu;

(f)“kompetentās iestādes” ir centrālās iestādes un Savienības struktūras, kas ir kompetentas piekļūt ECRIS-TCN sistēmai saskaņā ar šo regulu;

(g)“trešās valsts valstspiederīgais” ir tādas valsts valstspiederīgais, kura nav dalībvalsts, neatkarīgi no tā, vai šai personai ir arī kādas dalībvalsts valstspiederība, vai bezvalstnieks, vai persona, kuras valstspiederība notiesāšanas dalībvalstij nav zināma;

(h)“centrālā sistēma” ir eu-LISA izstrādāta(-s) un uzturēta(-s) datubāze(-s), kas glabā informāciju par tādu trešo valstu valstspiederīgo identitāti, par kuriem pieņemti galīgie lēmumi dalībvalstu krimināllietu tiesās;

(i)“saskarnes programmatūra” ir programmatūra, ko uztur kompetentās iestādes un kas ļauj tām piekļūt centrālajai sistēmai, izmantojot 4. pantā minēto komunikācijas infrastruktūru;

(j)“identifikācija” ir personas identitātes noteikšana, meklējot datubāzē un salīdzinot ar daudziem datu kopumiem;

(k)“burtciparu dati” ir dati, ko veido burti, cipari, īpašas zīmes, atstarpes un pieturzīmes;

(l)“daktiloskopijas dati” ir dati par uzspiestiem un pārveltiem personas visu desmit pirkstu nospiedumiem;

(m)“sejas attēls” ir digitāls sejas attēls;

(n)“pozitīvs iznākums” ir atbilstība vai atbilstības, salīdzinot datus, kas reģistrēti centrālajā sistēmā, un datus, ko meklēšanā izmantojusi dalībvalsts;

(o)“valsts centrālais piekļuves punkts” ir valsts pieslēgumpunkts 4. pantā minētajai komunikācijas infrastruktūrai;

(p)“ECRIS ieteicamā īstenošanas programmatūra” ir programmatūra, ko izstrādājusi Komisija un kas darīta pieejama dalībvalstīm, lai apmainītos ar sodāmības reģistra informāciju, izmantojot ECRIS sistēmu.

4. pants
ECRIS-TCN sistēmas tehniskā uzbūve

1.ECRIS-TCN sistēmu veido

(a)centrālā sistēma, kur tiek glabāta identitātes informācija par notiesātiem trešo valstu valstspiederīgajiem;

(a)valsts centrālais piekļuves punkts katrā dalībvalstī;

(b)saskarnes programmatūra, kas ļauj centrālajām iestādēm pieslēgties centrālajai sistēmai, izmantojot valstu centrālos piekļuves punktus, un komunikācijas infrastruktūra;

(c)komunikācijas infrastruktūra starp centrālo sistēmu un valstu centrālajiem piekļuves punktiem.

2.Centrālo sistēmu mitina eu-LISA divos tehniskajos centros.

3.Saskarnes programmatūru integrē ECRIS ieteicamajā īstenošanas programmatūrā. Dalībvalstis izmanto ECRIS ieteicamo īstenošanas programmatūru, lai veiktu meklēšanu ECRIS-TCN sistēmā, kā arī lai nosūtītu papildu pieprasījumus pēc sodāmības reģistru informācijas.

II NODAĻA
Datu ievadīšana un izmantošana, ko veic centrālās iestādes

5. pants
Datu ievadīšana ECRIS-TCN sistēmā

1.Notiesāšanas dalībvalsts centrālā iestāde izveido datu ierakstu centrālajā sistēmā par katru notiesāto trešās valsts valstspiederīgo. Datu ierakstā ietilpst šādi dati:

(a) uzvārds, vārds(-i), dzimšanas datums, dzimšanas vieta (pilsēta un valsts), valstspiederība vai valstspiederības, dzimums, vecāku vārdi un uzvārdi, attiecīgā gadījumā – iepriekšējais(-ie) vārds(-i), pseidonīms(i) un/vai pieņemtais(-ie) vārds(-i), notiesāšanas dalībvalsts kods,

(b)daktiloskopijas dati saskaņā ar Pamatlēmumu 2009/315/TI 31 un saskaņā ar specifikācijām par pirkstu nospiedumu izšķirtspēju un izmantošanu, kas minētas 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā; notiesātās personas daktiloskopijas datu atsauces numurs, tostarp notiesāšanas dalībvalsts kods.

2.Datu ierakstā var būt iekļauti arī notiesātā trešās valsts valstspiederīgā sejas attēli.

3.Notiesāšanas dalībvalsts izveido datu ierakstu cik drīz vien iespējams pēc tam, kad notiesājošais spriedums ir ievadīts valsts sodāmības reģistrā.

4.Notiesāšanas dalībvalstis izveido datu ierakstus arī par notiesājošiem spriedumiem, kas pieņemti pirms [šīs regulas spēkā stāšanās datums], ciktāl šādi dati tiek glabāti to valsts sodāmības reģistrā vai valsts pirkstu nospiedumu datubāzē.

6. pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz sejas attēliem

1.Sejas attēlus, kas minēti 5. panta 2. punktā, izmanto tikai, lai apstiprinātu trešās valsts valstspiederīgā identitāti, ja tas ir identificēts, izmantojot burtciparu meklēšanu vai pirkstu nospiedumus.

2.Tiklīdz tas tehniski iespējams, sejas attēlus var izmantot arī, lai identificētu trešās valsts valstspiederīgo, pamatojoties uz šo biometrisko identifikatoru. Pirms šo funkciju ievieš ECRIS-TCN sistēmā, Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu sniedz ziņojumu par vajadzīgās tehnoloģijas pieejamību un par to, vai tā spēj pareizi darboties.

7. pants
ECRIS-TCN sistēmas izmantošana ar mērķi identificēt dalībvalsti(-s), kurām ir sodāmības reģistra informācija

1.Ja kādā dalībvalstī saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem tiek pieprasīta sodāmības reģistra informācija par trešās valsts valstspiederīgo pret šo trešās valsts valstspiederīgo vērsta kriminālprocesa vajadzībām vai citām vajadzībām, kas nav saistītas ar kriminālprocesu, attiecīgās dalībvalsts centrālā iestāde izmanto ECRIS-TCN sistēmu, lai identificētu dalībvalsti(-s), kam ir sodāmības reģistra informācija par attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo, un, izmantojot ECRIS, varētu iegūt informāciju par iepriekšējiem notiesājošiem spriedumiem.

2.Eiropolam, Eurojust [un Eiropas Prokuratūrai] ir piekļuve ECRIS-TCN sistēmai, lai identificētu dalībvalsti(-s), kam ir sodāmības reģistra informācija par trešo valstu valstspiederīgo saskaņā ar 14., 15. un 16. pantu.

3.Kompetentās iestādes var veikt meklēšanu ECRIS-TCN sistēmā, izmantojot 5. panta 1. punktā minētos datus.

4.Kompetentās iestādes var veikt meklēšanu ECRIS-TCN sistēmā, arī izmantojot 5. panta 2. punktā minētos sejas attēlus, ja šāda funkcija ir īstenota saskaņā ar 6. panta 2. punktu.

5.Pozitīva iznākuma gadījumā centrālā sistēma automātiski sniedz kompetentajai iestādei informāciju par dalībvalsti(-īm), kam ir sodāmības reģistra informācija par trešās valsts valstspiederīgo, kā arī ar to saistīto(-os) atsauces numuru(-us) un jebkādu atbilstošu identitātes informāciju. Šādu identitātes informāciju izmanto tikai, lai pārbaudītu attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā identitāti.

6.Pozitīva iznākuma gadījumā centrālā sistēma automātiski informē kompetento iestādi.

III NODAĻA
Datu saglabāšana un grozīšana

8. pants
Datu glabāšanas periods

1.Katru individuālo datu ierakstu centrālajā sistēmā glabā tik ilgi, kamēr valsts sodāmības reģistrā uzglabā datus, kas saistīti ar attiecīgo personu notiesājošo(-iem) spriedumu(-iem).

2.Beidzoties 1. punktā minētajam glabāšanas periodam, notiesāšanas dalībvalsts centrālā iestāde nekavējoties dzēš individuālo datu ierakstu no centrālās sistēmas un jebkurā gadījumā dara to ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc minētā glabāšanas perioda beigām.

9. pants
Datu grozīšana un dzēšana

1.Dalībvalstīm ir tiesības grozīt vai dzēst datus, kurus tās ir ievadījušas ECRIS-TCN sistēmā.

2.Veicot jebkādus turpmākus grozījumus valstu sodāmības reģistru informācijā, pamatojoties uz kuru ir izveidots datu ieraksts saskaņā ar 5. pantu, identiskus grozījumus veic informācijā, kas glabājas notiesāšanas dalībvalsts centrālās sistēmas datu ierakstā.

3.Ja dalībvalstij ir iemesls uzskatīt, ka dati, ko tā ir ievadījusi centrālajā sistēmā, ir neprecīzi vai ka dati centrālajā sistēmā ir apstrādāti pretrunā ar šo regulu, tā pārbauda attiecīgos datus un, ja nepieciešams, bez kavēšanās tos groza vai dzēš no centrālās sistēmas.

4.Ja dalībvalstij, kas nav dalībvalsts, kura ievadījusi datus, ir iemesls uzskatīt, ka centrālajā sistēmā reģistrētie dati ir neprecīzi vai ka dati centrālajā sistēmā ir apstrādāti pretrunā ar šo regulu, tā nekavējoties sazinās ar notiesāšanas dalībvalsts centrālo iestādi. Notiesāšanas dalībvalsts viena mēneša laikā pārbauda datu pareizību un to apstrādes likumību.

IV NODAĻA
Izstrāde, darbība un pienākumi

10. pants
Īstenošanas akti, ko pieņem Komisija

1.Komisija pieņem aktus, kas nepieciešami, lai izstrādātu un tehniski īstenotu ECRIS-TCN sistēmu, un jo īpaši noteikumus par

(a)tehniskajām specifikācijām attiecībā uz burtciparu datu apstrādi;

(b)tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz pirkstu nospiedumu izšķirtspēju un apstrādi ECRIS-TCN sistēmā;

(c)tehniskajām specifikācijām attiecībā uz saskarnes programmatūru, kas minēta 4. panta 1. punktā c) apakšpunktā;

(d)tehniskajām specifikācijām attiecībā uz sejas attēliem;

(e)datu kvalitāti, tostarp par mehānismu un procedūrām datu kvalitātes pārbaudes veikšanai;

(f)datu ievadīšanu saskaņā ar 5. pantu;

(g)piekļuvi datiem saskaņā ar 7. pantu;

(h)datu grozīšanu un dzēšanu saskaņā ar 8. un 9. pantu;

(i)ierakstu glabāšanu un piekļuvi tiem saskaņā ar 29. pantu;

(j)statistikas nodrošināšanu saskaņā ar 30. pantu;

(k)veiktspējas un pieejamības prasībām attiecībā uz ECRIS-TCN sistēmu.

2.Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

11. pants
Izstrāde un darbības pārvaldība

1.eu-LISA atbild par ECRIS-TCN sistēmas izstrādi un darbības pārvaldību. Izstrāde sastāv no tehnisko specifikāciju izstrādes un ieviešanas, testēšanas un projekta vispārējās koordinācijas.

2.eu-LISA atbild arī par ECRIS ieteicamās īstenošanas programmatūras turpmāku izstrādi un uzturēšanu.

3.eu-LISA nosaka ECRIS-TCN sistēmas fiziskās uzbūves projektu, tostarp tās tehniskās specifikācijas un to attīstību attiecībā uz centrālo sistēmu, kas minēta 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, valsts centrālo piekļuves punktu, kas minēts 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un saskarnes programmatūru, kas minēta 4. panta 1. punktā c) apakšpunktā. Šo plānu pieņem valde, pamatojoties uz Komisijas labvēlīgu atzinumu.

4.Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 10. pantā minētos pasākumus, eu-LISA izstrādā un īsteno ECRIS-TCN sistēmu līdz [divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

5.Pirms plānošanas un izstrādes posma eu-LISA valde izveido programmas valdi, kurā ietilpst ne vairāk kā desmit dalībnieki. Tās sastāvā ir astoņi pārstāvji, kurus ieceļ valde, 36. pantā minētās ECRIS-TCN sistēmas padomdevēju grupas priekšsēdētājs un viens Komisijas iecelts dalībnieks. Valdes ieceltos dalībniekus ievēl tikai no tām dalībvalstīm, kurām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir pilnībā saistoši leģislatīvie instrumenti, ar ko reglamentē ECRIS, un kuras piedalīsies ECRIS-TCN sistēmā. Valde nodrošina, ka tās ieceltajiem pārstāvjiem ir nepieciešamā pieredze un zināšanas tiesu un sodāmības reģistra iestāžu izmantotu IT sistēmu izstrādē un pārvaldībā. Programmas valde tiekas vismaz reizi trijos mēnešos un biežāk, ja tas ir nepieciešams. Tā nodrošina ECRIS-TCN sistēmas plānošanas un izstrādes posma pienācīgu pārvaldību. Programmas valde katru mēnesi eu-LISA valdei iesniedz rakstiskus ziņojumus par projekta progresu. Tai nav lēmumu pieņemšanas pilnvaru, nedz arī pilnvaru pārstāvēt valdes locekļus.

6.Programmas valde nosaka savu reglamentu, kurā jo īpaši iekļauj noteikumus par

(a)priekšsēdētāju;

(b)sanāksmju vietām;

(c)sanāksmju sagatavošanu;

(d)ekspertu pielaidi sanāksmēm;

(e)saziņas plāniem, kas nodrošina pilnu informāciju atbūtnē esošiem valdes dalībniekiem.

7.Priekšsēdētāja amatu ieņem Eiropas Savienības Padomē prezidējošā dalībvalsts ar nosacījumu, ka tai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir pilnībā saistoši leģislatīvie instrumenti, ar kuriem reglamentē ECRIS, un ka tā piedalīsies ECRIS-TCN sistēmā. Ja šī prasība netiek izpildīta, priekšsēdētāja amatu ieņem dalībvalsts, kas ir nākamā prezidentvalsts un kas atbilst šai prasībai.

8.Visus ceļošanas un uzturēšanās izdevumus, kas rodas programmas valdes dalībniekiem, sedz aģentūra, un eu-LISA reglamenta 10. pantu piemēro mutatis mutandis. Programmas valdes sekretariātu nodrošina eu-LISA.

9.Plānošanas un izstrādes posmā 36. pantā minētās ECRIS-TCN sistēmas padomdevēju grupas sastāvā ietilpst valstu ECRIS-TCN sistēmas projektu vadītāji. Plānošanas un izstrādes posmā grupa sanāk vismaz reizi mēnesī līdz ECRIS-TCN sistēmas darbības sākumam. Pēc katras sanāksmes tā ziņo eu-LISA valdei. Tā nodrošina tehnisko zinātību, lai sniegtu atbalstu valdes uzdevumu veikšanā, un seko līdzi dalībvalstu gatavības situācijai.

10.eu-LISA sadarbībā ar dalībvalstīm vienmēr nodrošina labāko pieejamo tehnoloģiju, pamatojoties uz izmaksu lietderīguma analīzi.

11.eu-LISA atbild par šādiem uzdevumiem, kas saistīti ar 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto komunikācijas infrastruktūru:

(a)uzraudzība;

(b)drošība;

(c)attiecību koordinēšana starp dalībvalstīm un pakalpojuma sniedzēju.

12.Komisija atbild par visiem pārējiem uzdevumiem, kas saistīti ar komunikācijas infrastruktūru, jo īpaši:

(a)uzdevumiem saistībā ar budžeta izpildi;

(b)iegādi un atjaunināšanu;

(c)jautājumiem, kas saistīti ar līgumiem.

13.eu-LISA izstrādā un uztur mehānismus un procedūras, saskaņā ar kurām jāveic ECRIS-TCN sistēmas datu kvalitātes pārbaudes, un regulāri sniedz ziņojumus dalībvalstīm. eu-LISA regulāri ziņo Komisijai par konstatētajām problēmām un ar tām saistītajām dalībvalstīm.

14.ECRIS-TCN sistēmas darbības pārvaldība ir visi tie uzdevumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ECRIS-TCN sistēmas darbību saskaņā ar šo regulu, it īpaši uzturēšanas darbi un tehniska pielāgošana, kas vajadzīga, lai sistēmas darbības kvalitāte būtu apmierinošā līmenī saskaņā ar tehniskajām specifikācijām.

15.eu-LISA veic uzdevumus, kas saistīti ar apmācības sniegšanu par ECRIS-TCN sistēmas un ECRIS ieteicamās īstenošanas programmatūras tehnisko izmantošanu.

16.Neskarot 17. pantu Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos, eu-LISA piemēro attiecīgus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas konfidencialitātes prasības visiem saviem darbiniekiem, kam jāstrādā ar centrālajā sistēmā reģistrētiem datiem. Šis pienākums ir spēkā arī tad, kad šie darbinieki vairs nav attiecīgajā amatā vai darbā vai pēc tam, kad viņi ir izbeiguši darbības.

12. pants
Dalībvalstu pienākumi

1.Katra dalībvalsts ir atbildīga par

(a)droša savienojuma nodrošināšanu starp valstu sodāmības reģistru datubāzēm un pirkstu nospiedumu datubāzēm un valsts centrālo piekļuves punktu;

(b)šā punkta a) apakšpunktā minētā savienojuma izstrādi, darbību un uzturēšanu;

(c)savienojuma nodrošināšanu starp valstu sistēmām un ECRIS ieteicamo īstenošanas programmatūru;

(d)centrālo iestāžu pienācīgi pilnvarotu darbinieku piekļuves ECRIS-TCN sistēmai pārvaldību un organizēšanu saskaņā ar šo regulu un šo darbinieku un viņu profilu izveidi un regulāru atjaunināšanu.

2.Katra dalībvalsts sniedz pienācīgu apmācību to iestāžu darbiniekiem, kurām ir tiesības piekļūt ECRIS-TCN sistēmai, jo īpaši par datu drošības un datu aizsardzības noteikumiem un par attiecīgajām pamattiesībām, pirms viņiem atļauj apstrādāt datus, kas glabājas centrālajā sistēmā.

13. pants

Atbildība par datu izmantošanu

1.Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/680 katra dalībvalsts nodrošina, ka ECRIS-TCN sistēmā reģistrētos datus apstrādā likumīgi, un it īpaši to, ka

(a)piekļuve datiem ir tikai pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem viņu uzdevumu veikšanai;

(b)datus vāc likumīgi un pilnībā ievērojot trešās valsts valstspiederīgā cilvēka cieņu;

(c)dati ECRIS-TCN sistēmā ir iekļauti likumīgi;

(d)dati, kad tos iekļauj ECRIS-TCN sistēmā, ir pareizi un atjaunināti.

2.eu-LISA nodrošina, ka ECRIS-TCN sistēma darbojas saskaņā ar šo regulu un īstenošanas aktiem, kas minēti 10. pantā, kā arī saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 [vai to aizstājošo regulu]. Jo īpaši eu-LISA veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu centrālās sistēmas un komunikācijas infrastruktūras starp centrālo sistēmu un valstu centrālajiem piekļuves punktiem drošību, neskarot katras dalībvalsts atbildību.

3.eu-LISA informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, kā arī Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju par pasākumiem, kurus tā saskaņā ar 2. punktu veic ECRIS-TCN sistēmas darbības sākšanai.

4.Komisija 3. punktā minēto informāciju dara pieejamu dalībvalstīm un sabiedrībai, izmantojot regulāri atjaunināmu publisku tīmekļa vietni.

14. pants
Trešajām valstīm un starptautiskām organizācijām paredzēts kontaktpunkts

1.Trešās valstis un starptautiskas organizācijas var iesniegt Eurojust informācijas pieprasījumus par iepriekšējiem notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem.

2.Kad Eurojust saņem 1. punktā minēto pieprasījumu, tas izmanto ECRIS-TCN sistēmu, lai noteiktu dalībvalsti(-s), kam ir informācija par attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo, un gadījumos, kad dalībvalsts(-is) ir identificēta(-as), nekavējoties pārsūta pieprasījumu minētās(-o) dalīvalsts(-u) centrālajām iestādēm. Attiecīgās dalībvalstis ir atbildīgas par šādu pieprasījumu turpmāku izskatīšanu saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.

3.Ne Eurojust, Eiropols, [Eiropas Prokuratūra], ne arī kāda dalībvalsts centrālā iestāde nedrīkst nodot vai darīt pieejamu trešai valstij, starptautiskai organizācijai vai privātai personai informāciju, kas iegūta no ECRIS-TCN sistēmas par iepriekšējiem notiesājošiem spriedumiem par trešās valsts valstspiederīgo, vai informāciju par dalībvalsti(-īm), kam var būt šāda informācija.

15. pants
Eurojust, Eiropola [un Eiropas Prokuratūras] piekļuve sistēmai

1.Eurojust ir tieša piekļuve ECRIS-TCN sistēmai 14. panta īstenošanas nolūkā, kā arī savu tiesību aktos noteikto uzdevumu veikšanai.

2.Eiropolam [un Eiropas Prokuratūrai] ir tieša piekļuve ECRIS-TCN savu tiesību aktos noteikto uzdevumu veikšanai.

3.Ja iegūts pozitīvs rezultāts, kurā norādīta(-as) dalībvalsts(-is), kam ir sodāmības reģistra informācija par trešās valsts valstspiederīgo, Eurojust, Eiropols [un Eiropas Prokuratūra], lai pieprasītu informāciju par notiesājošajiem spriedumiem, var izmantot savus sakarus ar minēto dalībvalstu iestādēm, kas izveidoti saskaņā ar to attiecīgajiem juridiskajiem instrumentiem.

4.Katra no šajā pantā minētajām struktūrām ir atbildīga par pienācīgi pilnvarotu darbinieku piekļuves ECRIS-TCN sistēmai pārvaldīšanu un kārtību saskaņā ar šo regulu un ir atbildīga arī par šādu darbinieku saraksta un viņu profilu izveidi un regulāru atjaunināšanu.

16. pants
Eurojust, Eiropola [un Eiropas Prokuratūras] pienākumi

1.Eurojust, Eiropols [un Eiropas Prokuratūra] nodrošina tehniskos līdzekļus, ar kuriem pieslēgties ECRIS-TCN sistēmai, un ir atbildīgi par šā pieslēguma uzturēšanu.

2.Šā panta 1. punktā minētās struktūras nodrošina saviem darbiniekiem, kam ir tiesības piekļūt ECRIS-TCN sistēmai, atbilstošu apmācību, jo īpaši par datu drošības un datu aizsardzības noteikumiem un par attiecīgajām pamattiesībām, pirms viņiem atļauj apstrādāt datus, kuri glabājas centrālajā sistēmā.

3.Šā panta 1. punktā minētās struktūras nodrošina, ka personas dati, ko tās apstrādā saskaņā ar šo regulu, ir aizsargāti saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

17. pants
Datu drošība

1.eu-LISA veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu ECRIS-TCN sistēmas drošību, neskarot katras dalībvalsts atbildību un ņemot vērā 3. punktā noteiktos drošības pasākumus.

2.Attiecībā uz ECRIS-TCN sistēmas darbību eu-LISA veic vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu 3. punktā izklāstītos mērķus, tostarp pieņem drošības plānu un plānu darbības nepārtrauktībai un datu atgūšanai ārkārtas situācijās.

3.Atbildīgās dalībvalstis nodrošina datu drošību pirms to nosūtīšanas uz valsts centrālo piekļuves punktu un to pārraides laikā, kā arī saņemot datus no valsts centrālā piekļuves punkta. Katra dalībvalsts

(a)fiziski aizsargā datus, tostarp izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai;

(b)liedz nepiederošām personām piekļuvi valsts iekārtām, kurās dalībvalsts veic ar ECRIS-TCN sistēmu saistītas darbības;

(c)nepieļauj datu nesēju neatļautu nolasīšanu, kopēšanu, sagrozīšanu vai izņemšanu;

(d)novērš datu nesankcionētu ievadīšanu un glabāto personas datu nesankcionētu pārbaudi, grozīšanu vai dzēšanu;

(e)novērš datu nesankcionētu apstrādi ECRIS-TCN sistēmā, kā arī ECRIS-TCN sistēmā apstrādātu datu nesankcionētu grozīšanu vai dzēšanu;

(f)nodrošina, ka personām, kas ir pilnvarotas piekļūt ECRIS-TCN sistēmai, ir piekļuve tikai tiem datiem, uz kuriem attiecas viņu piekļuves tiesības, izmantojot tikai individuālas lietotāju identitātes un konfidenciālus piekļuves režīmus;

(g)nodrošina, ka visas iestādes, kurām ir tiesības piekļūt ECRIS-TCN sistēmai, izveido aprakstus par personu, kurām ir tiesības ievadīt, grozīt, dzēst, aplūkot un meklēt datus, amata pienākumiem un atbildības jomām un pēc pieprasījuma nekavējoties dara šos aprakstus pieejamus 25. pantā minētajām valsts uzraudzības iestādēm;

(h)nodrošina to, ka var pārbaudīt un noteikt, kurām struktūrām personas datus var pārsūtīt, izmantojot datu pārraides ierīces;

(i)nodrošina iespēju pārbaudīt un noteikt, kādi dati ir apstrādāti ECRIS-TCN sistēmā, kad, kas un kādam mērķim tos ir apstrādājis;

(j)nodrošina, jo īpaši ar pienācīgu šifrēšanas paņēmienu palīdzību, ka laikā, kad personu datus pārraida uz ECRIS-TCN sistēmu vai no tās, vai datu nesēju transportēšanas laikā tos nevar neatļauti nolasīt, kopēt, pārveidot vai dzēst;

(k)uzrauga šajā punktā minēto drošības pasākumu efektivitāti un veic vajadzīgos organizatoriskos pasākumus saistībā ar iekšējo uzraudzību, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

18. pants
Atbildība

1.Jebkurai personai vai dalībvalstij, kam nodarīts kaitējums saistībā ar nelikumīgu datu apstrādi vai citas ar šīs regulas nosacījumiem nesavienojamas rīcības rezultātā, ir tiesības saņemt kompensāciju par šo kaitējumu no tās dalībvalsts, kura ir atbildīga par kaitējuma nodarīšanu. Attiecīgo dalībvalsti pilnībā vai daļēji atbrīvo no atbildības, ja tā pierāda, ka nav atbildīga par notikumu, kas izraisījis šo kaitējumu.

2.Ja saistībā ar to, ka kāda dalībvalsts nav ievērojusi pienākumus saskaņā ar šo regulu, ir nodarīts kaitējums ECRIS-TCN sistēmai, minētā dalībvalsts ir atbildīga par šādu kaitējumu, izņemot gadījumu, kad un ciktāl eu-LISA vai cita dalībvalsts, kas piedalās ECRIS-TCN sistēmā, nav veikusi saprātīgus pasākumus, lai kaitējumu novērstu vai mazinātu tā sekas.

3.Pret dalībvalsti vērstas prasības par kompensāciju par kaitējumu, kā minēts 1. un 2. punktā, reglamentē atbildētājas dalībvalsts tiesību akti.

19. pants
Pašuzraudzība

Dalībvalstis nodrošina, ka katra centrālā iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un vajadzības gadījumā sadarbojas ar uzraudzības iestādi un valsts uzraudzības iestādi.

20. pants
Sankcijas

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ECRIS-TCN sistēmā ievadīto datu izmantošana pretrunā šai regulai ir sodāma saskaņā ar valsts tiesību aktiem tā, lai sods būtu iedarbīgs, samērīgs un atturošs.

V NODAĻA
Tiesības un uzraudzība saistībā ar datu aizsardzību

21. pants
Datu pārzinis un datu apstrādātājs

1.Katras dalībvalsts centrālā iestāde saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/680 ir uzskatāma par attiecīgās dalībvalsts datu pārzini, kurš atbildīgs par personas datu apstrādi, ko attiecīgā dalībvalsts veic saskaņā ar šo regulu.

2.eu-LISA saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001/ES ir uzskatāma par personas datu, ko dalībvalstis ievadījušas centrālajā sistēmā, apstrādātāju.

22. pants
Personas datu apstrādes mērķis

1.Centrālajā sistēmā iekļautos datus apstrādā tikai, lai identificētu dalībvalsti(-s), kam ir sodāmības reģistra informācija par trešo valstu valstspiederīgajiem.

2.Piekļuve ECRIS-TCN sistēmai, lai ievadītu, grozītu, dzēstu un aplūkotu 5. pantā minētos datus, ir atļauta vienīgi pienācīgi pilnvarotiem centrālo iestāžu darbiniekiem, bet piekļuve datu aplūkošanai – pienācīgi pilnvarotiem 15. pantā minēto struktūru darbiniekiem. Minētā piekļuve ir ierobežota tiktāl, cik tas ir nepieciešams uzdevumu veikšanai saskaņā ar 1. punktā minēto mērķi un ir samērīgi ar izvirzītajiem mērķiem.

23. pants
Piekļuves, labošanas un dzēšanas tiesības

1.Trešo valstu valstspiederīgo pieprasījumus, kas saistīti ar tiesībām, kuras izklāstītas Direktīvas (ES) 2016/680 14. un 16. pantā, var adresēt jebkuras dalībvalsts centrālajai iestādei.

2.Ja pieprasījumu iesniedz citai dalībvalstij, nevis notiesāšanas dalībvalstij, tās dalībvalsts iestādes, kurām pieprasījums iesniegts, viena mēneša laikā pārbauda datu precizitāti un datu apstrādes likumību ECRIS-TCN sistēmā, ja šo pārbaudi var veikt bez apspriešanās ar notiesāšanas dalībvalsti. Pretējā gadījumā dalībvalsts, kas nav notiesāšanas dalībvalsts, 14 dienu laikā sazinās ar notiesāšanas dalībvalsts iestādēm, un notiesāšanas dalībvalsts viena mēneša laikā kopš sazināšanās pārbauda datu pareizību un to apstrādes likumību.

3.Ja noskaidrojas, ka ECRIS-TCN sistēmā reģistrētie dati neatbilst faktiem vai ir reģistrēti nelikumīgi, notiesāšanas dalībvalsts datus labo vai dzēš saskaņā ar 9. pantu. Notiesāšanas dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā dalībvalsts, kurai ir iesniegts pieprasījums, attiecīgajai personai nekavējoties rakstiski apstiprina to, ka ir veikti pasākumi, lai labotu vai dzēstu datus, kas attiecas uz šo personu.

4.Ja dalībvalsts, kam ir iesniegts pieprasījums, nepiekrīt tam, ka ECRIS-TCN sistēmā reģistrētie dati neatbilst faktiem vai ir reģistrēti nelikumīgi, minētā dalībvalsts pieņem administratīvu lēmumu, kurā attiecīgajai personai nekavējoties rakstiski paskaidrots, kāpēc valsts atsakās labot vai dzēst datus, kas attiecas uz šo personu.

5.Dalībvalsts, kas saskaņā ar 4. punktu pieņēmusi administratīvo lēmumu, attiecīgajai personai sniedz arī informāciju, kurā paskaidrots, kādus pasākums šī persona var veikt, ja tā nepiekrīt paskaidrojumam. Tas ietver informāciju par to, kā iesniegt sūdzību vai celt prasību minētās dalībvalsts kompetentajās iestādēs vai tiesās, kā arī informāciju par palīdzību, tostarp no uzraudzības iestādēm, kas ir pieejama saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem.

6.Visos pieprasījumos, kas iesniegti saskaņā ar 1. un 2. punktu, ir visa vajadzīgā informācija, lai identificētu attiecīgo personu. Minēto informāciju izmanto vienīgi tam, lai varētu īstenot tiesības, kas minētas 1. un 2. punktā, un pēc tam to nekavējoties dzēš.

7.Ja persona saskaņā ar 2. punktu pieprasa datus, kas uz viņu attiecas, centrālā iestāde veic uzskaiti rakstiska dokumenta veidā par to, ka šāds pieprasījums ir veikts, kā tas ticis risināts un kura iestāde to ir risinājusi, un nekavējoties dara uzraudzības iestādēm pieejamu minēto dokumentu.

24. pants
Sadarbība ar mērķi nodrošināt tiesības uz datu aizsardzību

1.Dalībvalstu centrālās iestādes savstarpēji sadarbojas, lai īstenotu 23. pantā noteiktās tiesības.

2.Katrā dalībvalstī uzraudzības iestāde pēc pieprasījuma palīdz ieinteresētajai personai un sniedz tai konsultācijas saistībā ar šīs personas tiesību aizsardzību attiecībā uz tādu datu labošanu vai dzēšanu, kas uz viņu attiecas.

3.Lai sasniegtu minētos mērķus, tās dalībvalsts uzraudzības iestāde, kas pārsūtījusi datus, un to dalībvalstu uzraudzības iestādes, kurām pieprasījums iesniegts, savstarpēji sadarbojas.

25. pants
Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.Katrā dalībvalstī jebkurai personai ir tiesības iesniegt sūdzību vai celt prasību tajā dalībvalstī, kurā attiecīgā persona saņem atteikumu saistībā ar tiesībām piekļūt datiem vai saistībā ar tiesībām uz to datu labošanu vai dzēšanu, kas uz viņu attiecas, kā paredzēts 23. pantā.

2.Uzraudzības iestāžu palīdzība ir pieejama visā procesa laikā.

26. pants
Uzraudzības iestādes īstenotā uzraudzība

1.Katra dalībvalsts nodrošina, ka uzraudzības iestāde vai iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/680 41. pantu, uzrauga 6. pantā minēto personas datu apstrādes, ko veic attiecīgā dalībvalsts, tostarp datu pārsūtīšanas uz ECRIS-TCN sistēmu un saņemšana no tās, likumību.

2.Uzraudzības iestāde nodrošina, ka vismaz reizi četros gados kopš ECRIS-TCN sistēmas darbības sākuma tiek veikta valsts sodāmības reģistros un pirkstu nospiedumu datubāzēs notikušo datu apstrādes darbību revīzija saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem revīzijas standartiem.

3.Dalībvalstis nodrošina uzraudzības iestādēm pietiekamus resursus, lai veiktu ar šo regulu uzticētos uzdevumus.

4.Katra dalībvalsts sniedz jebkādu informāciju, ko pieprasījušas uzraudzības iestādes, un jo īpaši tā sniedz minētajām iestādēm informāciju par darbībām, kas veiktas saskaņā ar 12., 13. un 17. pantu. Katra dalībvalsts piešķir uzraudzības iestādēm piekļuvi to ierakstiem saskaņā ar 29. pantu un ļauj tām jebkurā laikā piekļūt visām ar ECRIS-TCN sistēmu saistītajām telpām.

27. pants
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja īstenotā uzraudzība

1.Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina, ka eu-LISA veiktā personas datu apstrāde saistībā ar ECRIS-TCN sistēmu notiek saskaņā ar šo regulu.

2.Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina, ka vismaz reizi četros gados tiek veikta aģentūras veikto personas datu apstrādes darbību revīzija saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem revīzijas standartiem. Ziņojumu par minēto revīziju nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, eu-LISA, Komisijai un valsts uzraudzības iestāžu uzraudzības iestādēm. eu-LISA dod iespēju izteikt piezīmes pirms ziņojuma pieņemšanas.

3.eu-LISA sniedz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam pieprasīto informāciju, nodrošina piekļuvi visiem dokumentiem un ierakstiem, kas minēti 29. pantā, kā arī nodrošina piekļuvi jebkurā laikā visām savām telpām.

28. pants
Sadarbība starp uzraudzības iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju

Būtu jānodrošina saskaņota uzraudzība saskaņā ar [Savienības iestādēm un struktūrām paredzētās jaunās datu aizsardzības regulas] 62. pantu.

29. pants
Ierakstu glabāšana

1.eu-LISA un kompetentās iestādes saskaņā ar to attiecīgajām atbildības jomām nodrošina, ka visas ECRIS-TCN sistēmā esošo datu apstrādes darbības tiek ierakstītas, lai varētu pārbaudīt, vai pieprasījums atbilst nosacījumiem, uzraudzīt datu apstrādes likumību un datu integritāti un drošību, un lai varētu veikt pašuzraudzību.

2.Ierakstā vai dokumentācijā sniedz šādu informāciju:

(a) pieprasījuma par piekļuvi ECRIS-TCN sistēmas datiem mērķis;

(b)šīs regulas 5. pantā minētie pārsūtītie dati;

(d) darbības datums un precīzs laiks;

(e) meklēšanā izmantotie dati;

(f) tās amatpersonas pazīšanas zīme, kas veica meklēšanu, un tās amatpersonas pazīšanas zīme, kura lika datus meklēt.

3.Ieraksti par aplūkotajiem datiem un atklāto informāciju dod iespēju noteikt šādu darbību pamatojumu.

4.Ierakstus un dokumentāciju izmanto tikai, lai uzraudzītu datu apstrādes likumību saistībā ar datu aizsardzību un lai nodrošinātu datu integritāti un drošību. Šīs regulas 34. pantā minētajai uzraudzībai un novērtēšanai drīkst izmantot tikai ierakstus, kas neietver personas datus. Minētajiem ierakstiem ir jābūt aizsargātiem ar attiecīgiem pasākumiem pret neatļautu piekļuvi, un tos dzēš pēc gada, ja tie vairs nav vajadzīgi jau sāktām kontroles procedūrām.

5.eu-LISA pēc pieprasījuma un bez liekas kavēšanās centrālajām iestādēm dara pieejamus ierakstus par savām apstrādes darbībām.

6.Kompetentajām valsts uzraudzības iestādēm, kuras ir atbildīgas par to, lai pārbaudītu, vai pieprasījums atbilst nosacījumiem, un uzraudzītu datu apstrādes likumību un datu integritāti un drošību, pēc to pieprasījuma nodrošina piekļuvi minētajiem ierakstiem, lai tās varētu veikt savus uzdevumus. Centrālās iestādes pēc pieprasījuma un bez liekas kavēšanās kompetentajām uzraudzības iestādēm dara pieejamus ierakstus par savām apstrādes darbībām.

VI NODAĻA
Nobeiguma noteikumi

30. pants
Datu izmantošana pārskatiem un statistikai

1.Pienācīgi pilnvarotiem eu-LISA darbiniekiem, kompetentajām iestādēm un Komisijai ir piekļuve ECRIS-TCN sistēmā apstrādātiem datiem tikai ziņošanas un statistikas nolūkos bez atļaujas veikt individuālu identificēšanu.

2.Šā panta 1. punkta nolūkā eu-LISA savos tehniskajos centros ievieš, īsteno un mitina centrālo repozitoriju, kurā glabā šā panta 1. punktā minētos datus, kas neļauj identificēt personas, taču ļauj iegūt pielāgotus ziņojumus un statistiku. Piekļuvi centrālajam repozitorijam piešķir, izmantojot drošu piekļuvi ar kontrolētu piekļuvi un īpašiem lietotāju profiliem tikai pārskatu un statistikas vajadzībām.

3.Sīki izstrādātus noteikumus par centrālā repozitorija darbību un datu aizsardzības un drošības noteikumus, kas piemērojami repozitorijam, pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.Procedūras, kuras eu-LISA ieviesusi, lai uzraudzītu ECRIS-TCN sistēmas darbību, kā minēts 34. pantā, kā arī ECRIS ieteicamo īstenošanas programmatūru, ietver iespēju sagatavot regulārus statistikas datus, lai nodrošinātu minēto uzraudzību.

Katru mēnesi eu-LISA iesniedz Komisijai nepersonīgu statistiku par no sodāmības reģistriem iegūtas informācijas ierakstīšanu, glabāšanu un apmaiņu, izmantojot ECRIS-TCN sistēmu un ECRIS ieteicamo īstenošanas programmatūru. Pēc Komisijas pieprasījuma eu-LISA sniedz tai statistikas datus par konkrētiem aspektiem, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu.

5.Dalībvalstis eu-LISA sniedz statistikas datus, kas vajadzīgi tās šajā pantā minēto pienākumu veikšanai. Tās Komisijai sniedz statistikas datus par notiesāto trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kā arī par attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem pieņemtu notiesājošu spriedumu skaitu to teritorijā.

31. pants
Izmaksas

1.Izmaksas, kas saistītas ar centrālās sistēmas, komunikācijas infrastruktūras, saskarnes programmatūras un ECRIS ieteicamās īstenošanas programmatūras izveidi un darbību, sedz no Savienības vispārējā budžeta.

2.Izmaksas, kas saistītas ar Eurojust, Eiropola [un Eiropas Prokuratūras] pievienošanu ECRIS-TCN sistēmai, sedz no minēto struktūru budžeta.

3.Citas izmaksas sedz dalībvalstis, jo īpaši izmaksas, kas radušās saistībā ar pašreizējo valsts sodāmības reģistru, pirkstu nospiedumu datubāzu un centrālo iestāžu pievienošanu ECRIS-TCN sistēmai, kā arī izmaksas, kas saistītas ar ECRIS ieteicamās īstenošanas programmatūras uzturēšanu.

32. pants
Paziņojumi

Dalībvalstis paziņo eu-LISA par to centrālajām iestādēm, kurām ir piekļuve datu ievadīšanai, grozīšanai, dzēšanai, aplūkošanai vai meklēšanai. eu-LISA regulāri publicē šo centrālo iestāžu sarakstu.

33. pants
Darbības sākums

1.Komisija nosaka dienu, no kuras ECRIS-TCN sistēma sāk darbu, pēc tam, kad ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a) ir pieņemti 10. pantā minētie pasākumi;

(b) eu-LISA ir paziņojusi, ka ir sekmīgi pabeigts visaptverošs ECRIS-TCN sistēmas tests, ko eu-LISA veic, sadarbojoties ar dalībvalstīm;

(c) dalībvalstis ir validējušas tehnisko un juridisko kārtību, lai 5. pantā minētos datus vāktu un pārsūtītu uz ECRIS-TCN sistēmu, un par minēto kārtību ir paziņojušas Komisijai.

2.eu-LISA paziņo Komisijai par 1. punkta b) apakšpunktā minētā testa sekmīgu pabeigšanu. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par testa rezultātiem, kas veikts saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.

3.Šā panta 1. punktā minēto Komisijas lēmumu publicē Oficiālajā Vēstnesī.

4.Dalībvalstis sāk izmantot ECRIS-TCN sistēmu no dienas, ko Komisija nosaka saskaņā ar 1. punktu.

34. pants
Uzraudzība un vērtēšana

1.eu-LISA nodrošina, ka ir ieviestas procedūras, lai uzraudzītu ECRIS-TCN sistēmas izstrādi, ņemot vērā ar plānošanu un izmaksām saistītos mērķus, un lai uzraudzītu ECRIS-TCN sistēmas un ECRIS ieteicamās īstenošanas programmatūras darbību, ņemot vērā ar pakalpojuma tehniskajiem rezultātiem, rentabilitāti, drošību un kvalitāti saistītos mērķus.

2.Lai pārraudzītu sistēmas darbību un tās tehnisko apkopi, eu-LISA ir piekļuve vajadzīgajai informācijai, kas attiecas uz datu apstrādes darbībām, kuras veiktas ECRIS-TCN sistēmā un ECRIS ieteicamajā īstenošanas programmatūrā.

3.Līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un turpmāk ik pēc sešiem mēnešiem izstrādes posma laikā eu-LISA iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par aktuālo situāciju saistībā ar ECRIS-TCN sistēmas izstrādi. Tiklīdz izstrāde ir pabeigta, Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā izskaidrots, kā tika sasniegti mērķi, jo īpaši saistībā ar plānošanu un izmaksām, kā arī pamatotas jebkādas atšķirības.

4.Divus gadus pēc ECRIS-TCN sistēmas darbības sākuma un turpmāk ik gadu eu-LISA iesniedz Komisijai ziņojumu par ECRIS-TCN sistēmas un ECRIS ieteicamās īstenošanas programmatūras tehnisko darbību, tostarp attiecībā uz to drošību, jo īpaši pamatojoties uz statistikas datiem par ECRIS-TCN sistēmas darbību un izmantošanu un no sodāmības reģistriem iegūtas informācijas apmaiņu, izmantojot ECRIS ieteicamās īstenošanas programmatūru.

5.Trīs gadus pēc ECRIS-TCN sistēmas darbības sākuma un turpmāk ik pēc četriem gadiem Komisija sagatavo ECRIS-TCN sistēmas un ECRIS ieteicamās īstenošanas programmatūras vispārēju novērtējumu. Šajā vispārējā novērtējumā ietver šīs regulas piemērošanas novērtējumu, analīzi par sasniegtajiem rezultātiem, tos salīdzinot ar mērķiem, un ietekmi uz pamattiesībām, kā arī izvērtējumu par pamatojuma turpmāku derīgumu, regulas piemērošanu, sistēmas drošību un jebkādu ietekmi uz turpmākām darbībām, un sniedz jebkādus nepieciešamos ieteikumus. Komisija novērtējuma ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Dalībvalstis, Eurojust, Eiropols [un Eiropas Prokuratūra] saskaņā ar kvantitatīvajiem rādītājiem, kurus iepriekš noteikusi Komisija un/vai eu-LISA, sniedz eu-LISA un Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu šajā pantā minētos ziņojumus. Šī informācija neapdraud darba metodes, un tajā nav ietverta informācija, kas atklāj izraudzīto iestāžu avotus, darbiniekus vai izmeklēšanas.

7.eu-LISA sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 5. punktā minētos vispārējos novērtējumus.

35. pants
Komitejas procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 32 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

36. pants
Padomdevēju grupa

eu-LISA izveido padomdevēju grupu, kura tai nodrošina zinātību, kas saistīta ar ECRIS-TCN sistēmu un ECRIS ieteicamo īstenošanas programmatūru, īpaši attiecībā uz gada darba programmas un gada darbības pārskata sagatavošanu. Plānošanas un izstrādes posmā piemēro 11. panta noteikumus.

37. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1077/2011

Regulu (ES) Nr. 1077/2011 groza šādi:

(31)regulas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Aģentūra ir atbildīga par informācijas sistēmas, vīzu informācijas sistēmas, Eurodac, [ieceļošanas/izceļošanas sistēmas], [ETIAS], [starptautiskās aizsardzības pieteikumu reģistrācijas, uzraudzības un piešķiršanas mehānisma automatizētās sistēmas], ECRIS-TCN sistēmas un ECRIS ieteicamās īstenošanas programmatūras darbības pārvaldību.";

(32)iekļauj šādu pantu:

“5.a pants

Ar ECRIS-TCN sistēmu saistīti uzdevumi

Attiecībā uz ECRIS-TCN sistēmu un ECRIS ieteicamo īstenošanas programmatūru aģentūra veic

(a)uzdevumus, kas tai uzticēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/20XX*;

(b)uzdevumus saistībā ar mācībām par to, kā tehniski izmantot ECRIS-TCN sistēmu un ECRIS ieteicamo īstenošanas programmatūru.

__________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. XXX/20XX* (X.X.X.), ar ko Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) papildināšanai un atbalstam izveido centralizētu sistēmu tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem (TCN), un ar ko groza Regulu (ES) 1077/2011 (ECRIS-TCN sistēma) (OV L...).”;

(33)regulas 7. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Ar komunikāciju infrastruktūras darbības pārvaldību saistītos uzdevumus var uzticēt ārējām privātām vienībām vai struktūrām, ievērojot Regulu (EK, Euratom) Nr. 966/2012. Tādā gadījumā tīkla operatoram ir saistoši 4. punktā minētie drošības pasākumi, un tam nekādā veidā nav piekļuves ne SIS II, VIS, Eurodac, [IIS], [ETIAS], [starptautiskās aizsardzības pieteikumu reģistrācijas, uzraudzības un piešķiršanas mehānisma automatizētās sistēmas], ECRIS-TCN sistēmas darbības datiem, ne arī ar SIS II saistītajai SIRENE informācijas apmaiņai.";

(34)regulas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Aģentūra uzrauga jaunākās pētniecības attīstības tendences, kas attiecas uz SIS II, VIS, Eurodac, [IIS], [ETIAS], [starptautiskās aizsardzības pieteikumu reģistrācijas, uzraudzības un piešķiršanas mehānisma automatizētās sistēmas], ECRIS-TCN sistēmas un citu lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību.”;

(35)regulas 12. panta 1. punktu groza šādi:

(a)aiz s) apakšpunkta pievieno jaunu sa) apakšpunktu:

“sa) pieņem ziņojumus par ECRIS-TCN sistēmas izstrādi saskaņā ar 34. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. XXX/20XX (X.X.X.), ar ko Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) papildināšanai un atbalstam izveido centralizētu sistēmu tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem (TCN), un ar ko groza Regulu (ES) 1077/2011 (ECRIS-TCN sistēma) (OV L...).”;

(b)punkta t) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“t) pieņem ziņojumus par SIS II tehnisko darbību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 50. panta 4. punktu un Lēmuma 2007/533/TI 66. panta 4. punktu [vai 54. panta 7. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā XX (XX) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežkontroles jomā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 515/2014 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1987/2006, un 71. panta 7. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā XX (XX) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbības jomā krimināllietās un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 515/2014 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1986/2006, Padomes Lēmumu 2007/533/TI un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES] un par VIS saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 50. panta 3. punktu un Lēmuma 2008/633/TI 17. panta 3. punktu [par IIS saskaņā ar Regulas (ES) XX/XX (XXX) 64. panta 4. punktu, par ETIAS saskaņā ar Regulas (ES) XX/XX (XXX) 81. panta 4. punktu un par ECRIS-TCN sistēmu un ECRIS ieteicamo īstenošanas programmatūru saskaņā ar Regulas (ES) XX/XXX 34. panta 4. punktu;”;

(c)punkta v) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“v) pieņem oficiālus apsvērumus par Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja revīzijas ziņojumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 45. panta 2. punktu, Regulas (EK) Nr. 767/2008 42. panta 2. punktu, Regulas (ES) Nr. 603/2013 31. panta 2. punktu, Regulas (ES) XX/XX (XXX) [ar ko izveido ETIAS] 57. pantu un Regulas (ES) XX/XXXX [ar ko izveido ECRIS-TCN sistēmu] 27. panta 2. punktu un nodrošina atbilstošu turpmāku rīcību pēc minētās revīzijas;”;

(d)aiz xa) apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:

“(xb) Publicēt statistiku saistībā ar ECRIS-TCN sistēmu un ECRIS ieteicamo īstenošanas programmatūru saskaņā ar Regulas XXXX/XX 30. pantu;”;

(e) panta y) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“y) nodrošina, ka ik gadu publicē tādu kompetentu iestāžu sarakstu, kas ir pilnvarotas veikt SIS II iekļauto datu tiešu meklēšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 31. panta 8. punktu un Lēmuma 2007/533/TI 46. panta 8. punktu, kā arī SIS II valstu sistēmu (N.SIS II) biroju un SIRENE biroju sarakstu, kā minēts attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1987/2006 7. panta 3. punktā un Lēmuma 2007/533/TI 7. panta 3. punktā [vai attiecīgi saskaņā ar 36. panta 8. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā XX (XX) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežkontroles jomā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 515/2014 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1987/2006, un 53. panta 8. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā XX (XX) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbības jomā krimināllietās un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 515/2014 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1986/2006, Padomes Lēmumu 2007/533/TI un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES, kā arī SIS II valstu sistēmu (N.SIS II) biroju un SIRENE biroju sarakstu, kā minēts attiecīgi 7. panta 3. punktā Regulā XX (XX) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežkontroles jomā un 7. panta 3. punktā Regulā XX (XX) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbības jomā krimināllietās; [kā arī kompetento iestāžu sarakstu saskaņā ar 8. panta 2. punktu Regulā (ES) Nr. XX/XXXX, ar ko izveido IIS]; [kompetento iestāžu sarakstu saskaņā ar 11. pantu Regulā (ES) Nr. XX/XXXX, ar ko izveido ETIAS] un [centrālo iestāžu sarakstu saskaņā ar 32. pantu Regulā XX/XXX, ar ko izveido ECRIS-TCN sistēmu];”;

(36)regulas 15. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Eiropols un Eurojust drīkst piedalīties valdes sanāksmēs novērotāja statusā, ja darba kārtībā ir jautājums par SIS II saistībā ar Lēmuma 2007/533/TI piemērošanu. [Eiropas Robežu un krasta apsardze drīkst piedalīties valdes sanāksmēs novērotāja statusā, ja darba kārtībā ir jautājums par SIS saistībā ar Regulas (ES) 2016/1624 vai Regulas XXX (XXX) piemērošanu.] Eiropols drīkst novērotāja statusā piedalīties valdes sanāksmēs arī tad, ja darba kārtībā ir jautājums par VIS saistībā ar Lēmuma 2008/633/TI piemērošanu vai ja darba kārtībā ir jautājums par Eurodac saistībā ar Regulas (ES) Nr. 603/2013 piemērošanu. [Eiropols drīkst piedalīties valdes sanāksmēs novērotāja statusā arī tad, ja darba kārtībā ir jautājums par IIS saistībā ar Regulas XX/XXXX (ar ko izveido IIS) piemērošanu vai ja darba kārtībā ir jautājums par ETIAS saistībā ar Regulu XX/XXXX (ar ko izveido ETIAS). Eiropas Robežu un krasta apsardze drīkst piedalīties valdes sanāksmēs arī tad, ja darba kārtībā ir jautājums par ETIAS saistībā ar Regulas XX/XX (XXX) piemērošanu.] [EASO drīkst piedalīties valdes sanāksmēs novērotāja statusā arī tad, ja darba kārtībā ir jautājums par starptautiskās aizsardzības pieteikumu reģistrācijas, uzraudzības un piešķiršanas mehānisma automatizēto sistēmu, kas minēta 44. pantā Regulā (ES), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (pārstrādāta redakcija) COM(2016) 270 final-2016/0133(COD). [Eurojust, Eiropols un Eiropas Prokuratūra drīkst novērotāja statusā piedalīties valdes sanāksmēs arī tad, ja darba kārtībā ir jautājums par Regulu XX/XXXX (ar ko Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) papildināšanai un atbalstam izveido centralizētu sistēmu tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem (TCN), un ar ko groza Regulu (ES) 1077/2011 (ECRIS-TCN sistēma).]Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru citu personu, kuras viedoklis varētu to interesēt.";

(37)regulas 17. panta 5. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g) neskarot Civildienesta noteikumu 17. pantu, nosaka konfidencialitātes prasības, lai ievērotu Regulas (EK) Nr. 1987/2006 17. pantu, Lēmuma 2007/533/TI 17. pantu, Regulas (EK) Nr. 767/2008 26. panta 9. punktu, Regulas (ES) Nr. 603/2013 4. panta 4. punktu [Regulas (ES) XX/XX (XX) (ar ko izveido IIS) 34. panta 4. punktu] 33 , Regulas XX/XXXX (ar ko izveido ETIAS) 64. panta 2. punktu un [Regulas (ES) XX/XX (XXX), ar ko izveido ECRIS-TCN sistēmu] 11. panta 16. punktu.”;

(38)regulas 19. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Turpmāk uzskaitītās padomdevēju grupas nodrošina valdei zinātību par lielapjoma IT sistēmām un jo īpaši saistībā ar gada darba programmas un gada darbības pārskata sagatavošanu:

(a)SIS II padomdevēju grupa;

(b)VIS padomdevēju grupa;

(c)Eurodac padomdevēju grupa;

(d)[IIS-ETIAS] padomdevēju grupa;

(e)ECRIS-TCN sistēmas padomdevēju grupa;

(f)visas citas padomdevēju grupas, kas saistītas ar kādu lielapjoma IT sistēmu, ja tādas ir paredzētas attiecīgajā leģislatīvajā instrumentā, ar ko reglamentē attiecīgās lielapjoma IT sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.”

38. pants
Īstenošana un pārejas noteikumi

1.Dalībvalstis pieņem pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs regulas noteikumus 24 mēnešu laikā pēc tās stāšanās spēkā.

2.Attiecībā uz notiesājošiem spriedumiem, kas pieņemti pirms [šīs regulas spēkā stāšanās datums], centrālās iestādes izveido atsevišķus datu ierakstus centrālajā sistēmā vēlākais 24 mēnešus pēc šā instrumenta stāšanās spēkā, ciktāl šādi dati tiek glabāti to valsts sodāmības reģistrā vai valsts pirkstu nospiedumu datubāzē(-ēs).

39. pants
Stāšanās spēkā un piemērojamība

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) papildināšanai un atbalstam izveido centralizētu sistēmu tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem (TCN), un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (ECRIS-TCN sistēma)

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 34

Politikas joma 33 Tiesiskums un patērētāji

ABB darbība: 33 03 Tiesiskums

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 35

⌧ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

• Uzlabot kopīgās drošības un tiesiskuma jomas darbību, uzlabojot informācijas apmaiņu krimināllietās attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem.

• Samazināt noziedzību un veicināt noziedzības novēršanu (arī attiecībā uz terorismu).

• Nodrošināt nediskriminēšanu pret trešo valstu valstspiederīgajiem un ES valstspiederīgajiem attiecībā uz efektīvu apmaiņu ar sodāmības reģistru informāciju.

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis

• Samazināt liekus sodāmības reģistra informācijas pieprasījumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kā arī attiecīgās izmaksas.

• Palielināt apmaiņu ar sodāmības reģistru informāciju attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, izmantojot ECRIS.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Skatīt darbības, kas raksturotas ABM/ABB darbību sarakstā Nr. 33 03.

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Paredzams, ka šī iniciatīva nodrošinās centralizētu sistēmu tādas(-u) dalībvalsts(-u) identificēšanai, kam ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem, lai palielinātu apmaiņu ar informāciju par sodāmību attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, izmantojot pašreizējo ECRIS sistēmu.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Informācijas apmaiņas līmenis attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo sodāmību salīdzinājumā ar trešo valstu valstspiederīgo notiesājošo spriedumu skaitu un notiesāto trešo valsts valstspiederīgo skaitu.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

eu-LISA ievieš centralizētu sistēmu, kas glabā burtciparu un pirkstu nospiedumu identifikācijas informāciju par trešo valstu valstspiederīgajiem, lai identificētu dalībvalsti (-s), kam ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

ECRIS tika veiksmīgi izveidota noteiktā laikā 2012. gada aprīlī. Nodoms ir piemērot to pašu paraugpraksi. Turklāt sarunas par Komisijas 2016. gada priekšlikumu direktīvai par ECRIS-TCN ir apliecinājušas, ka pastāv vēlme izveidot centralizētu sistēmu.

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Skatīt iepriekšminētos punktus “Saskanība ar citām ES politikas jomām”. ECRIS uzlabošana attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem ir daļa no stratēģijas, kas izklāstīta Eiropas Drošības stratēģijā.

Šī iniciatīva ir saistīta arī ar darbu, ko veic augsta līmeņa ekspertu grupa sadarbspējas jautājumos, jo jaunā ECRIS-TCN sistēma ir viena no sistēmām, kuru apsvērts īstenot turpmākai sadarbspējas veicināšanai ar citām ES sistēmām, piemēram, Šengenas Informācijas sistēmu, vīzu informācijas sistēmu un Eurodac.

Turklāt apmaiņa ar sodāmības reģistra informāciju atbalsta Padomes Pamatlēmuma 2008/675/TI piemērošanu, kas paredz, ka dalībvalstu tiesu iestādēm kriminālprocesa laikā vajadzētu ņemt vērā iepriekšējos notiesājošos spriedumus, kuri pieņemti pret to pašu personu par atšķirīgiem faktiem citās dalībvalstīs, neatkarīgi no attiecīgās personas valstspiederības.

Kā norādīts Paziņojumā par efektīvāku atgriešanas politiku Eiropas Savienībā (C(2017) 200, final), dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā iepriekšēji notiesājoši spriedumi arī, kad tās pieņem lēmumus par likumīgas uzturēšanās izbeigšanu, atgriešanu un ieceļošanas atteikumu attiecībā uz tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas rada draudus sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības drošībai vai valsts drošībai.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻ Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

⌧ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2018. gada līdz 2020. gadam, pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 36

⌧ Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

–⌧ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–⌧ ko veic izpildaģentūras 37 .

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Ir plānots regulāri uzraudzīt, kā eu-LISA īsteno iniciatīvu, saskaņā ar budžeta pārvietojumu, pareizas finanšu pārvaldības principu un Komisijas administratīvajām procedūrām.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

Saistībā ar budžeta pārvietojumu tiks noteikts nepārtraukts riska pārvaldības process.

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Komisijas piemērotās esošās kontroles metodes attieksies uz budžeta pārvietojumu eu-LISA.

3.2.2.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

Saistībā ar budžeta pārvietojumu un Komisijas parastajām finanšu procedūrām ir nodrošināti daudzi finanšu un administratīvās kontroles mehānismi.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Publiskā iepirkuma noteikumus un procedūras piemēro visā izstrādes procesā, kurā ietilpst:

– darba programmas izveide ar starpmērķiem finansējuma piešķiršanai, kas nodrošina sasniegumu un izdevumu kontroli;

– pienācīga konkursa specifikāciju izstrādāšana, kas nodrošina vajadzīgo rezultātu sasniegšanas un radušos izmaksu kontroli;

– konkursa piedāvājumu kvalitatīvā un finansiālā analīze;

– citu Komisijas struktūrvienību iesaiste visā procesa gaitā;

– rezultātu verifikācija un rēķinu izskatīšana pirms maksājuma vairākos līmeņos; kā arī

– iekšējā revīzija.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

• Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

DFS kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Numurs	Dif./nedif. 38	no EBTA valstīm 39	no kandidātvalstīm 40	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
3	18 02 07 01 Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA)	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
3	33 03 02 Tiesiskās sadarbības civillietās un krimināllietās atvieglošana un atbalstīšana	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
5	33 01 01 Izdevumi, kas saistīti ar politikas jomā “Tiesiskums un patērētāji” nodarbinātajiem ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem	Nedif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

Drošība un pilsonība

Budžeta pozīcijas numurs 18 02 07 41			2018. gads	2019. gads	2020. gads	KOPĀ
1. sadaļa: Personāla izdevumi	Saistības	1)	0,263	0,350	0,350	0,963
	Maksājumi	2)	0,263	0,350	0,350	0,963
2. sadaļa: Infrastruktūras un darbības izdevumi	Saistības	1.a)
	Maksājumi	2.a)
3. sadaļa: Darbības izdevumi	Saistības	3.a)	3,766	3,766	3,766	11,298
	Maksājumi	3.b)	1,883	3,766	3,766	9,415
KOPĀ apropriācijas Tiesiskuma un patērētāju ĢD/eu-LISA	Saistības	=1+1a +3a	4,029	4,116	4,116	12,261
	Maksājumi	=2+2.a +3b	2,146	4,116	4,116	10,378

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

Administratīvie izdevumi

		2018	2019	2020	KOPĀ
Budžeta pozīcijas numurs 33 01 01
• Cilvēkresursi		0,207	0,207	0,207	0,621
• Pārējie administratīvie izdevumi		0,040	0,040	0,040	0,120
KOPĀ Tiesiskuma un patērētāju ĢD/eu-LISA	Apropriācijas	0,247	0,247	0,247	0,741

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

0,247

0,741

		2018	2019	2020	KOPĀ
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	4,276	4,363	4,363	13,002
	Maksājumi	2,393	4,363	4,363	11,119

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.2.1.Paredzamā ietekme uz eu-LISA budžetu, darbības izdevumi

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–⌧ Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus

3. sadaļa: Darbības izdevumi

2018.
gads

2019.
gads

2020.
gads

KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids 42

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Kopējais rezultātu daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 43

Centrālās sistēmas izstrāde un ECRIS ieteicamā īstenošanas programmatūra

– Rezultāts

Līgumdarba veicējs

1,406

4,218

– Rezultāts

Programmatūra

1,618

4,854

– Rezultāts

Datoraparatūra

0,476

1,428

– Rezultāts

Administrācija

– Rezultāts

Citi (birojs)

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

3,500

10,500

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2

Centrālās sistēmas uzturēšana

2018.
gads

2019.
gads

2020.
gads

KOPĀ

– Rezultāts

Līgumdarba veicējs

– Rezultāts

Programmatūra

– Rezultāts

Datoraparatūra

– Rezultāts

Administrācija

– Rezultāts

Citi (birojs)

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 3

Tīkls

– Rezultāts

Izstrāde

– Rezultāts

Darbība

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 3

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 4

Sanāksmes

0,266

0,798

IZMAKSAS KOPĀ eu-LISA

3,766

11,298

3.2.3.Paredzamā ietekme uz cilvēkresursiem

3.2.3.1.Aplēses par eu-LISA personāla izdevumiem: kopsavilkums

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–⌧ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

	2018. gads	2019. gads	2020. gads	KOPĀ
Ierēdņi (AD kategorija)
Ierēdņi (AST kategorija)
Līgumdarbinieki	5	5	5
Pagaidu darbinieki
Norīkotie valstu eksperti
KOPĀ	5	5	5

Īstenošanas posmā ir paredzēts pieņemt darbā 5 līgumdarbiniekus projekta pārvaldības, izstrādes pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas un sistēmas testēšanas funkciju pildīšanai. Paredzams, ka, sākot no 2021. gada, darbinieku skaits tiks samazināts un tie veiks projekta pārvaldības un dažas tehniskās apkopes un sistēmas darbības atbalsta funkcijas.

Darbinieki	Daudzums	Profils	Uzdevums(-i)
Līgumdarbinieks (GF N°IV)	1	Projekta vadītājs	Projekta sagatavošana un izpilde
Līgumdarbinieks (GF N°IV)	1	Sistēmu inženieris	Ar sistēmu saistītas zināšanas par risinājumu izstrādi, īstenošanu, tehnisko kvalifikāciju
Līgumdarbinieks (GF N°IV)	2	Lietojumprogrammatūru eksperts	Lietojumprogrammatūru izstrāde, īstenošana un ražošana
Līgumdarbinieks (GF N°IV)	1	Programmatūras kvalitātes inženieris	Pārvaldības plāna testēšana, testējamo gadījumu noteikšana, kvalitātes dokumentācija, testēšanas kampaņas apstiprināšana

3.2.4.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.1. Tiesiskuma un patērētāju ĢD – kopsavilkums

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–⌧ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

2018.
gads

2019.
gads

2020.
gads

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA
Tiesiskuma un patērētāju ĢD cilvēkresursi	0,207	0,207	0,207	0,621
Pārējie administratīvie izdevumi	0,040	0,040	0,040	0,120
Starpsumma –daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,247	0,247	0,247	0,741

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS 44
Cilvēkresursi
Pārējie administratīvie izdevumi
Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

0,247

0,741

3.2.4.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

–⌧ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

2018.
gads

2019.
gads

2020.
gads

KOPĀ

• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

XX (galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības biroji), Tiesiskuma un patērētāju ĢD

1,5

4,5

XX 01 01 02 (Delegācijas)

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)

XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)

XX 01 04 yy 45

– galvenajā mītnē

(1)

– delegācijās

XX 01 05 02 (AC, END, INT - netiešā pētniecība)

10 01 05 02 (AC, END, INT - tiešā pētniecība)

Citas budžeta pozīcijas (precizēt)

KOPĀ

1,5

4,5

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki	AD amats paredz JUST ĢD iesaisti sistēmas izstrādē aģentūrā eu-LISA, kā arī vajadzīgo īstenošanas aktu sagatavošanu attiecībā uz sistēmas specifikācijām.
Ārštata darbinieki

3.2.5.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–⌧ Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma.

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.6.Trešo personu iemaksas

–⌧ Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻ Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Norādīt līdzfinansējuma struktūru
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–⌧ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻ pašu resursus

–◻ dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 46
		N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
…………. pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1) OV L 93, 7.4.2009., 23. un 33. lpp.

(2) Saskaņā ar Komisijas 2016. gada priekšlikumu (COM(2016) 7 final) pašreizējais priekšlikums attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir arī kādas dalībvalsts valstspiederība, lai nodrošinātu, ka informāciju var sameklēt neatkarīgi no tā, vai ir zināma papildu valstspiederība. Skatīt minētā priekšlikuma paskaidrojuma raksta 12. lpp.

(3) Komisijas ziņojums par informācijas, kas iegūta no sodāmības reģistriem, apmaiņu starp dalībvalstīm, izmantojot Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS).

(4) “Eiropas Drošības programma” — Komisijas 2015. gada 28. aprīļa paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (COM(2015)185 final).

(5) Priekšlikumam bija pievienots ietekmes novērtējums (SWD(2016) 4). Par to joprojām notiek sarunas Padomē. Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE) 2016. gada 27. jūnijā pieņēma ziņojumu par Komisijas 2016. gada priekšlikumu direktīvai.

(6) Ietekmes novērtējumā, kas pievienots Komisijas 2016. gada priekšlikumam, iespēja izveidot pilnībā centralizētu datubāzi, kurā apkopota informācija par notiesāto personu identitāti, kā arī pilnīga informācija par notiesājošiem spriedumiem, tika īsumā apspriesta, taču drīz vien noraidīta. Tas notika tādēļ, ka, apspriežoties ar dalībvalstīm, it īpaši 2014. gada septembra ECRIS ekspertu sanāksmē, kļuva skaidrs, ka šis risinājums nav politiski īstenojams, jo to atbalstīja tikai ļoti nedaudzas dalībvalstis.

(7) COM(2016) 205 final, 6.4.2016.

(8) Augsta līmeņa ekspertu grupas galīgo ziņojumu publicēja 11. maijā. Tas ir pieejams tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/transparency/regexpert/index.cfm?do=groupDetail.groupDetailDoc&id=32600&no=1

(9) Skatīt Padomes Lēmuma 2009/316 3. pantu.

(10) COM(2017) 261 final, 16.5.2017.

(11) Padomes Pamatlēmums 2008/675/TI (2008. gada 24. jūlijs) par Eiropas Savienības dalībvalstīs pieņemtu spriedumu ņemšanu vērā jaunā kriminālprocesā (OV L 220, 15.8.2008., 32. lpp.).

(12) OV L 286, 1.11.2011., 1. lpp.

(13) COM(2016) 6 final, 19.1.2016.

(14) http://ec.europa.eu/newsroom/just/item-detail.cfm?item_id=82547

(15) http://ec.europa.eu/newsroom/just/item-detail.cfm?item_id=82551

(16) SWD(2016) 4 final.

(17) Kamēr nav pieņemta regula, ar ko izveido Eiropas Prokuratūru, atsauces uz to ir liktas kvadrātiekavās.

(18) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(19) Padomes Pamatlēmums 2008/675/TI (2008. gada 24. jūlijs) par Eiropas Savienības dalībvalstīs pieņemtu spriedumu ņemšanu vērā jaunā kriminālprocesā (OV L 220, 15.8.2008., 32. lpp.).

(20) Padomes Pamatlēmums 2009/315/TI (2009. gada 26. februāris) par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm (OV L 93, 7.4.2009., 23. lpp.).

(21) Padomes Lēmums 2009/316/TI (2009. gada 6. aprīlis) par Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) izveidi, piemērojot Pamatlēmuma 2009/315/TI 11. pantu (OV L 93, 7.4.2009., 33. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1077/2011 (2011. gada 25. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 286, 1.11.2011., 1. lpp.).

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

(24) Padomes Lēmums 2002/187/TI (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (OV L 063, 6.3.2002., 1. lpp.).

(25) Regula (ES) .../.... (OV L ...).

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 008, 12.1.2001., 1. lpp.).

(30) OV C …

(31) Kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu, ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI attiecībā uz informācijas apmaiņu par trešo valstu valstspiederīgajiem un attiecībā uz Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS) un ar ko aizstāj Padomes Lēmumu 2009/316/TI (….).

(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(33) Regula par IIS.

(34) ABM – budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(35) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

(36) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

(37) Budžeta līdzekļus aģentūrai eu-LISA piešķirs ar budžeta pārvietojumu no programmas “Tiesiskums” budžeta līdz 2020. gadam, to ieskaitot. Sākot no 2021. gada, pēc jaunās daudzgadu finanšu shēmas pieņemšanas izmaksas tiks iekļautas eu-LISA budžetā.

(38) Dif.= diferencētās apropriācijas/ Nedif.= nediferencētās apropriācijas.

(39) EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(40) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(41) Budžeta līdzekļus aģentūrai eu-LISA piešķirs ar budžeta pārvietojumu no programmas “Tiesiskums” budžeta līdz 2020. gadam. Sākot no 2021. gada, sistēma sāks darboties un izmaksas tiks samazinātas līdz regulārajiem izdevumiem sistēmas uzturēšanai, kas tiks iekļauti eu-LISA budžetā, kad tiks pieņemta jaunā daudzgadu finanšu shēma.

(42) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(43) Aprakstīts 1.4.2. punktā “Konkrētais(-ie) mērķis(-i)”.

(44) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(45) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(46) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.