PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Cīņa pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir viena no politikas prioritātēm Eiropas Savienībā (ES) ar mērķi izveidot dziļāku un taisnīgāku vienoto tirgu. Šajā kontekstā Komisija pēdējos gados ir iesniegusi vairākas iniciatīvas, lai veicinātu taisnīgāku nodokļu sistēmu. Pārredzamības uzlabošana ir viens no galvenajiem pīlāriem Komisijas stratēģijā cīņai pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Īpaši būtiska ir informācijas apmaiņa starp nodokļu iestādēm, lai tām sniegtu informāciju, kas nepieciešama efektīvai pienākumu veikšanai.

Dalībvalstīm kļūst arvien grūtāk aizsargāt savu valsts nodokļu bāzi no samazināšanās, jo nodokļu plānošanas struktūras kļūst arvien sarežģītākas un tajās tiek izmantota kapitāla un personu arvien lielākā mobilitāte iekšējā tirgū. Tādējādi ir apdraudēta tirgus pienācīga darbība, jo rodas kropļojumi un trūkst taisnīguma. Šīs kaitnieciskās struktūras parasti sastāv no shēmām, kuras tiek izstrādātas dažādās jurisdikcijās un ar kurām novirza ar nodokļiem apliekamo peļņu uz labvēlīgu nodokļu režīmu vai samazina nodokļu maksātāja kopējo maksājamo nodokļu summu. Tādējādi dalībvalstis bieži vien saskaras ar nodokļu ieņēmumu ievērojamu samazinājumu, un tādēļ tās nevar piemērot izaugsmi veicinošu nodokļu politiku.

Nesen notikušajā dokumentu, arī “Panamas dokumentu”, noplūdē ir atklājies, ka daži starpnieki varētu būt aktīvi palīdzējuši saviem klientiem izmantot agresīvas nodokļu plānošanas shēmas, lai samazinātu nodokļu slogu un paslēptu naudu ārzonās. Lai gan dažu sarežģītu darījumu un korporatīvo struktūru nolūki varētu būt pilnībā likumīgi, ir skaidrs arī tas, ka dažas darbības, kas ietver ārzonu struktūras, varētu nebūt likumīgas un dažos gadījumos pat varētu būt neatļautas. Dažādas un sarežģītas struktūras, kuras bieži vien ietver uzņēmumu, kas atrodas jurisdikcijā, kurā ir zemi nodokļi vai kura nav pārredzama, tiek izmantotas, lai attālinātu faktisko īpašnieku no viņa bagātības ar mērķi nodrošināt zemus nodokļus vai to, ka tie vispār nav jāmaksā, un/vai legalizēt noziedzīgās darbībās gūtu peļņu. Daži nodokļu maksātāji izmanto pastkastītes uzņēmumus, kas reģistrēti nodokļu oāzēs, un ieceļ nominālus direktorus, lai slēptu savu bagātību un ienākumus, kuri bieži vien iegūti no nelikumīgas darbības, slēpjot uzņēmumu īsto īpašnieku (faktisko īpašnieku) identitāti.

Turklāt ES ir spēkā Kopējais ziņošanas standarts (KZS) par ārvalstu kontu informāciju, kas paredzēts Padomes 2014. gada 9. decembra Direktīvas 2014/107/ES 1 noteikumos un attiecas uz informāciju par taksācijas periodiem no 2016. gada 1. janvāra. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai informācija, kas varētu palikt ārpus šīs direktīvas darbības jomas, tiktu ietverta, nosakot starpniekiem pienākumu ziņot par iespējami agresīvām nodokļu plānošanas shēmām.

Ierosinātais tiesību akts papildina citus noteikumus un iniciatīvas, piemēram, Ceturto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu 2 un tās pašreizējo pārskatīšanu, ar ko cenšas novērst pašreizējo pārredzamības trūkumu un neskaidrību par faktiskajiem īpašniekiem. Mērķis ir palielināt pārredzamību un piekļuvi pareizajai informācijai agrīnā posmā, jo tas ļautu iestādēm uzlabot to veiktā riska novērtējuma ātrumu un precizitāti un pieņemt savlaicīgus un apzinātus lēmumus par to, kā aizsargāt savus nodokļu ieņēmumus. Proti, ja nodokļu iestādes saņemtu informāciju par iespējami agresīvām nodokļu plānošanas shēmām, pirms tās tiek īstenotas, iestādēm vajadzētu būt iespējai izsekot šīm shēmām un reaģēt uz nodokļu riskiem, ko tās rada, veicot attiecīgus pasākumus, lai tās ierobežotu. Šajā nolūkā informācija ideālā gadījumā būtu jāsaņem iepriekš, t. i., pirms shēma ir īstenota un/vai izmantota. Tādējādi iestādes varētu savlaicīgi novērtēt minēto shēmu risku un vajadzības gadījumā rīkoties, lai novērstu nepilnības un nepieļautu nodokļu ieņēmumu zaudējumu. Galīgais mērķis ir izstrādāt mehānismu, kuram būs atturoša ietekme, proti, mehānismu, kurš atturēs starpniekus no šādu shēmu plānošanas un popularizēšanas.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem politikas jomā

ES vairākkārt ir aicināta uzņemties vadību šajā jomā un turpināt izmeklēšanu par starpnieku darbību. Konkrēti Eiropas Parlaments ir aicinājis ieviest stingrākus pasākumus pret starpniekiem, kuri palīdz shēmās saistībā ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas 3 . Dalībvalstis 2016. gada 22. aprīļa neformālajā ECOFIN padomes sanāksmē 4 aicināja Komisiju apsvērt iniciatīvas par noteikumiem par obligātu informācijas izpaušanu, ņemot par paraugu ESAO/G20 nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) 12. darbību 5 , lai ieviestu efektīvākus faktorus, kas mazina stimulus starpniekiem, kuri palīdz shēmās saistībā ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu apiešanu. Padome 2016. gada maijā publicēja secinājumus par ārējo stratēģiju un pasākumu īstenošanu pret nodokļu nolīgumu ļaunprātīgu izmantošanu 6 . Šajā kontekstā ECOFIN padome aicināja “Komisiju apsvērt likumdošanas iniciatīvas attiecībā uz noteikumiem par obligātu informācijas izpaušanu, ņemot par paraugu ESAO BEPS 12. darbību, lai ieviestu efektīvākus faktorus, kas mazina stimulus starpniekiem, kuri palīdz shēmās saistībā ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu apiešanu” 7 .

Lai uzlabotu pārskatāmību, ESAO/G20 12. darbībā dalībvalstīm ir ieteikts ieviest režīmu informācijas obligātai izpaušanai par agresīvām nodokļu plānošanas shēmām, taču nav noteikti minimālie standarti, kas jāievēro. Nobeiguma ziņojums par 12. darbību tika publicēts 2015. gada oktobrī kā daļa no BEPS darbību kopuma. BEPS apkarošanas pasākumus, ko iesaka ESAO, apstiprināja G20 valstis, un lielākā daļa ES dalībvalstu, kuras ir ESAO dalībnieces, ir apņēmušās tos īstenot. Turklāt pašreizējā G20 prezidējošā valsts Vācija ir paziņojusi noteiktību nodokļu jomā par vienu no savām galvenajām prioritātēm 8 . Tādējādi, nodrošinot nodokļu iestādēm savlaicīgu informāciju par iespējami agresīvu nodokļu plānošanas shēmu gatavošanu un izmantošanu, to rīcībā būtu papildu instruments atbilstošu pasākumu veikšanai ar mērķi vērsties pret noteiktām nodokļu plānošanas shēmām, kurš ilgtermiņā palielinās noteiktību nodokļu jomā un pilnībā saskan ar G20 prioritātēm.

2016. gada jūlija paziņojumā par papildu pasākumiem, lai veicinātu pārredzamību un cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu apiešanu 9 , tika aprakstīts Komisijas novērtējums par prioritārajām rīcības jomām turpmākajiem mēnešiem gan ES, gan starptautiskā līmenī. Par vienu no turpmākas rīcības jomām tika noteikta lielāka pārredzamība attiecībā uz starpniekiem.

Ierosinātais tiesību akts attiecas uz plašu politikas prioritāti — pārredzamību nodokļu jomā, kura ir priekšnoteikums, lai efektīvi cīnītos pret nodokļu apiešanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu. ES dalībvalstis pirms pāris gadiem vienojās par vairākiem likumdošanas instrumentiem pārredzamības jomā, kuru ietvaros valstu nodokļu iestādēm ir cieši jāsadarbojas, lai apmainītos ar informāciju. Ar Padomes Direktīvu 2011/16/ES 10 aizstāja Padomes Direktīvu 77/799/EEK 11 un sāka pastiprinātu administratīvo sadarbību starp ES nodokļu iestādēm. Tajā tika paredzēti noderīgi instrumenti labākai sadarbībai šādās jomās: informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma; spontāna apmaiņa; automātiska informācijas apmaiņa par izsmeļošu kategoriju sarakstu; līdzdalība administratīvajās procedūrās; vienlaicīgas pārbaudes; nodokļu lēmumu paziņojumi citām nodokļu iestādēm.

Automātiska informācijas apmaiņa ir ierosinātā tiesību akta būtisks elements, jo ir paredzēts, ka ar informāciju, ko starpnieki izpaudīs nodokļu iestādēm, tās automātiski apmainīsies ar citām ES nodokļu iestādēm. Šī ir pēdējā no vairākām ES iniciatīvām, kas paredz prasību par obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā:

·Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAS); direktīvā paredzēta obligāta automātiska informācijas apmaiņa, ja informācija ir pieejama, attiecībā uz piecām nefinanšu ienākumu un kapitāla kategorijām, sākot ar 2015. gada 1. janvāri: 1) ienākumi no nodarbinātības, 2) direktoru atalgojumi, 3) dzīvības apdrošināšanas produkti, kas nav reglamentēti ar citām direktīvām, 4) pensijas un 5) īpašumtiesības un ienākumi no nekustamā īpašuma;

·Padomes 2014. gada 9. decembra Direktīva 2014/107/ES 12 , kas attiecas uz finanšu konta informācijas automātisku apmaiņu starp dalībvalstīm, pamatojoties uz ESAO Kopējo ziņošanas standartu (KZS), kas paredz nerezidentiem piederošu finanšu kontu informācijas automātisku apmaiņu;

·Padomes 2015. gada 8. decembra Direktīva (ES) 2015/2376 13 attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem nodokļu jomā;

·Padomes 2016. gada 25. maija Direktīva (ES) 2016/881 14 attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm par pārskatu sniegšanu par katru valsti;

·Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 12. aprīļa Direktīvai 2016/0107 15 par ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles. Ierosinātie noteikumi paredz ienākuma nodokļa informācijas publicēšanu, kas nodrošinātu plašāku publisku piekļuvi datiem par starptautisku uzņēmumu nodokļiem par katru valsti. Tas pagaidām ir priekšlikums, kuru apspriež Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto procedūru;

·nolīgumi starp dalībvalstīm un trešām valstīm 16 attiecībā uz automātisku finanšu konta informācijas apmaiņu, pamatojoties uz ESAO Kopējo ziņošanas standartu (KZS).

Būtu jāprecizē, ka ES līmenī spēkā esošajos nodokļu instrumentos nav ietverti skaidri noteikumi ar prasību dalībvalstīm apmainīties ar informāciju par nodokļu apiešanas un/vai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas shēmām, ja tās uzzina par šādiem gadījumiem. DAS ir ietverts vispārējs pienākums valstu nodokļu iestādēm noteiktos apstākļos spontāni paziņot informāciju pārējām nodokļu iestādēm ES. Tas ietver nodokļu zudumu kādā dalībvalstī vai nodokļu ietaupījumu, kas varētu rasties no mākslīga peļņas pārveduma uzņēmumu grupās. Šīs iniciatīvas mērķis ir, pateicoties starpnieku izpaustajai informācijai, noteikt iespējami agresīvas nodokļu plānošanas shēmas un attiecināt uz tām obligātu automātisku informācijas apmaiņu.

•Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem (iespējamās turpmākās iniciatīvas, kuras attiecas uz politikas jomu)

Ierosinātās ex ante informācijas izpaušanas par iespējami agresīvām nodokļu plānošanas shēmām atturošo ietekmi varētu pastiprināt, ja pienākums sniegt informāciju nodokļu iestādēm tiktu plašāk attiecināts arī uz revidentiem, kuri ir iesaistīti nodokļu maksātāju finanšu pārskatu apstiprināšanā. Pildot darba uzdevumus, šie revidenti saskaras ar ievērojamu datu apjomu. Tādējādi viņi var atklāt shēmas, kuras varētu atbilst apzīmējumam “agresīva nodokļu plānošanas prakse”. Iestāžu iespējamie ieguvumi no informācijas izpaušanas par minētajām shēmām faktiski papildinātu starpnieku (t. i., plānotāju, veicinātāju, konsultantu utt.) veikto informācijas obligāto izpaušanu par līdzīgām shēmām. Tāpēc nākotnē varētu paredzēt šādas iniciatīvas sākšanu ar tiesību aktu palīdzību.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 115. pants ir juridiskais pamats likumdošanas iniciatīvām tiešo nodokļu jomā. Lai gan tajā nav skaidras atsauces uz tiešajiem nodokļiem, 115. pantā ir minētas direktīvas, lai tuvinātu tādus dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, kas tieši iespaido iekšējā tirgus izveidi vai darbību. Lai šis nosacījums būtu izpildīts, ierosināto ES tiesību aktu tiešo nodokļu jomā mērķim jābūt novērst pastāvošās pretrunas iekšējā tirgus darbībā. Daudzos gadījumos tas nozīmētu, ka ar ES pasākumiem tiek risinātas tikai pārrobežu problēmas.

Pārredzamības trūkums atvieglo dažu tādu starpnieku darbību, kuri ir iesaistīti agresīvu nodokļu plānošanas shēmu ar pārrobežu ietekmi veicināšanā un pārdošanā. Šā iemesla dēļ dalībvalstis cieš zaudējumus, jo peļņa, kas parasti tiktu gūta un būtu apliekama ar nodokli šo valstu teritorijā, tiek novirzīta uz zemu nodokļu valstīm, un tās nereti piedzīvo nodokļu bāzes samazināšanos. Turklāt šāda situācija izraisa negodīgu nodokļu konkurenci attiecībā pret uzņēmumiem, kuri atsakās iesaistīties šādās nelikumīgās darbības. Galīgais rezultāts ir iekšējā tirgus darbības kropļošana. Tātad šādu problēmu var risināt tikai ar vienotu pieeju, kuras mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, kā noteikts LESD 115. pantā.

•Subsidiaritāte

Pieredze rāda, ka valstu noteikumi, kas vērsti pret agresīvu nodokļu plānošanu, nevar būt pietiekoši efektīvi. Tas ir tādēļ, ka daudzām struktūrām, kas izveidotas, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, ir pārrobežu dimensija, un vienlaikus arī kapitāls un personas kļūst arvien mobilāki, it īpaši integrētā tirgū, kāds ir ES iekšējais tirgus. Ir kļuvis skaidrs, ka ir jāīsteno kopīgi pasākumi ES līmenī, lai uzlabotu pašreizējo situāciju, un tie var lietderīgi papildināt spēkā esošās iniciatīvas šajā jomā, it īpaši saistībā ar DAS. Tas vēl jo vairāk ir tādēļ, ka ir pierādījies — pašreizējie instrumenti valstu līmenī tikai daļēji ir efektīvi, lai palielinātu pārredzamību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, iekšējā tirgū ir vajadzīgs stingrs mehānisms, lai vienoti censtos novērst šīs nepilnības un labot esošos kropļojumus, nodrošinot, ka nodokļu iestādes savlaicīgi saņem attiecīgu informāciju par iespējami agresīvām nodokļu plānošanas shēmām ar pārrobežu ietekmi.

Ņemot vērā to, ka informācijas obligātās izpaušanas mērķis ir informēt nodokļu iestādes par shēmām, kuru dimensijas pārsniedz vienu jurisdikciju, ir nepieciešams sākt šādu iniciatīvu, īstenojot ES līmeņa rīcību, lai nodrošinātu vienotu pieeju attiecībā uz konstatēto problēmu. Nekoordinēta darbība, ko dalībvalstis veic pēc savas iniciatīvas, radītu noteikumu jucekli attiecībā uz starpnieku izpausto informāciju par shēmām. Tādējādi būtu liela iespēja, ka turpinātos negodīga nodokļu konkurence starp dalībvalstīm.

Arī gadījumi, kad tikai viena dalībvalsts ir iesaistīta iespējami agresīvā nodokļu plānošanas shēmā vai shēmu virknē ar kādu trešo valsti, ietver pārrobežu elementu, kas varētu radīt iekšējā tirgus darbības kropļošanas risku. Proti, iekšējā tirgus struktūras pamatā ir personu brīvas pārvietošanās un preču, pakalpojumu un kapitāla brīvas aprites princips, un tas ir saistīts ar ieguvumiem, kas izriet no uzņēmumu ienākuma nodokļu direktīvām. Tādējādi iekšējā tirgus faktisko aizsardzības līmeni kopumā nosaka, atsaucoties uz visvājāko dalībvalsti. Tāpēc iespējami agresīva pārrobežu nodokļu plānošanas shēma, kurā ir iesaistīta viena dalībvalsts, faktiski ietekmē visas valstis.

Atstāt lēmumu par šo elementu atsevišķu valstu iniciatīvu ziņā nozīmētu, ka dažas valstis varētu izlemt rīkoties, bet citas to nedarītu. Tas it īpaši ir spēkā, ņemot vērā to, ka BEPS 12. darbība nav minimālais standarts, un tādēļ īstenošana ES varētu būtiski atšķirties. Sabiedriskajā apspriešanā 39 no 131 ieinteresētās personas atbildēja, ka gadījumā, ja nebūtu rīcības ES līmenī, netiktu ieviestas nekādas pārredzamības prasības, bet 107 ieinteresētās personas minēja, ka ir ticams vai ļoti ticams, ka tiktu ieviestas atšķirīgas pārredzamības prasības. Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ ziņošanas prasības ieviešana ES tiesību aktos, kas saistīti ar informācijas apmaiņu, varētu atrisināt konstatētās problēmas un sekmēt labāku iekšējā tirgus darbību.

Turklāt ES līmeņa rīcība informācijas izpaušanas ziņā nodrošinās pievienoto vērtību salīdzinājumā ar atsevišķu dalībvalstu iniciatīvām šajā jomā. Tas ir tādēļ, ka, it īpaši, ja tā notiek kopā ar informācijas apmaiņu, informācijas izpaušana par iespējami agresīvām nodokļu plānošanas shēmām ļaus nodokļu iestādēm gūt pilnīgu priekšstatu par pārrobežu darījumu ietekmi uz kopējo nodokļu bāzi. Tādējādi ES labāk nekā jebkura dalībvalsts atsevišķi spēj nodrošināt informācijas apmaiņas sistēmas efektivitāti un pilnīgumu.

•Proporcionalitāte

Ierosinātais politikas risinājums attiecas tikai uz tādu iespējami agresīvu nodokļu plānošanas shēmu novēršanu, kurām ir pārrobežu elements. Ņemot vērā to, ka konstatētie iekšējā tirgus darbības kropļošanas gadījumi parasti notiek plašāk par vienas dalībvalsts robežām, kopīgo noteikumu ierobežošana, tos attiecinot tikai uz pārrobežu situācijām ES, ir nepieciešamais minimums, lai efektīvi risinātu problēmas. Tādējādi ierosinātie noteikumi ir samērīga reakcija uz konstatēto problēmu, jo tie nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu Līgumu mērķi par labāku iekšējā tirgus darbību bez kropļojumiem.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 115. pants, kurā ir skaidri noteikts, ka tiesību akti šajā jomā juridiski var tikt pieņemti tikai direktīvas veidā. Tāpēc, pieņemot saistošus noteikumus tiešo nodokļu jomā, nav pieļaujama citu ES tiesību aktu veidu izmantošana.

Turklāt ar ierosināto direktīvu piekto reizi kopš 2014. gada groza DAS un tādējādi tā seko Padomes Direktīvām 2014/107/ES, (ES) 2015/2376, (ES) 2016/881 un (ES) 2016/2258.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Izvērtējumi

Ar ierosināto tiesību aktu groza DAS, lai paredzētu informācijas obligātu izpaušanu par iespējami agresīvām nodokļu plānošanas shēmām un paplašinātu automātiskās informācijas apmaiņas starp nodokļu iestādēm darbības jomu, iekļaujot tajā šādas shēmas. Tādējādi ierosināto grozījumu pamatojums ir saistīts ar jauna virziena ietveršanu, lai pastiprinātu dalībvalstu centienus novērst nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Ierosinātie grozījumi neattiecas uz pamatā esošajā instrumentā (t. i., DAS) konstatēto trūkumu labošanu, bet tie paplašina tā darbības jomu, iekļaujot tajā papildu virzienu, kurā rīcības nepieciešamību pamato, balstoties uz ESAO konstatējumiem par 12. darbību un Komisijas apspriešanos ar ieinteresētajām personām.

DAS līdz šim nav izvērtēta. Pirmais šāds ziņojums ir jāiesniedz līdz 2018. gada 1. janvārim. Pēc tam reizi piecos gados Komisijai būs jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par DAS piemērošanu. Šajā nolūkā dalībvalstis ir apņēmušās paziņot Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izvērtētu administratīvās sadarbības efektivitāti, kā arī statistikas datus.

Ierosinātais tiesību akts ir izstrādāts tā, lai izmaksu ziņā būtu vislietderīgākais. Tādējādi paredzētajā satvarā pēc nepieciešamo pielāgojumu veikšanas tiks izmantoti pašreizējie IT rīki informācijas apmaiņai, kurus sākotnēji izveidoja informācijas apmaiņai par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem (DAS 3).

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Eiropas Komisija 2016. gada 10. novembrī sāka sabiedrisko apspriešanu, lai apkopotu atsauksmes par ES turpmāko rīcību attiecībā uz faktoriem, kas mazina stimulus konsultantiem un starpniekiem, kuri veicina iespējami agresīvas nodokļu plānošanas shēmas.

Tika iesniegti vairāki iespējamie risinājumi, un ieinteresētās personas pauda viedokli, iesniedzot pavisam 131 atbildi. Lielāko daļu atbilžu iesniedza tirdzniecības / uzņēmējdarbības asociācijas / profesionālās apvienības (27 % atbilžu) un atsevišķi iedzīvotāji (20 % atbilžu). Ģeogrāfiskā sadalījuma ziņā lielākā daļa atbilžu tika saņemta no Vācijas (24 % no visām atbildēm).

46 no visiem respondentiem atbildēja, ka ir saņēmuši profesionālās konsultācijas nodokļu jautājumos, un vairāk nekā pusē gadījumu šāda informācija saņemta no nodokļu konsultantiem — vislielākās profesionālās grupas (52 %). Turklāt 30 respondenti atbildēja, ka paši sniedz konsultācijas nodokļu jomā, un puse no viņiem norādīja, ka uztur sakarus ar nodokļu iestādēm.

•Dalībvalstis

Princips, uz kuru balstīts ierosinātais tiesību akts, atbilst starptautiskās nodokļu uzlikšanas tendencēm, piemēram, tendencēm saistībā ar ESAO/G20 projektu pret BEPS. Lielākā daļa dalībvalstu piedalās ESAO, kas laikā no 2013. līdz 2015. gadam rīkoja plašu sabiedrisko apspriešanu ar ieinteresētajām personām par katru BEPS apkarošanas darbības kategoriju. Pēc tam dalībvalstis, kuras ir ESAO dalībnieces, piedalījās ilgās un detalizētās diskusijās par BEPS apkarošanas darbībām ESAO, un būtu uzskatāms, ka ar tām pietiekoši apspriedās par šo iniciatīvu.

Nodokļu politikas un muitas savienības ĢD 2017. gada 2. martā rīkoja IV Darba grupas sanāksmi, un dalībvalstīm bija iespēja apspriest starpnieku veiktu informācijas izpaušanu par iespējami agresīvām nodokļu plānošanas shēmām, kam seko automātiska informācijas apmaiņa starp nodokļu iestādēm.

Turklāt Komisija rīkoja mērķtiecīgas apspriedes ar dalībvalstu pārstāvjiem, kuriem jau ir praktiska pieredze ar noteikumiem par informācijas obligātu izpaušanu valsts līmenī.

•Ietekmes novērtējums

Komisija veica attiecīgo politikas risinājumu ietekmes novērtējumu, par kuru Regulējuma kontroles padome 2017. gada 24. maijā sniedza pozitīvu atzinumu (SEC(2017) 307) 17 . Regulējuma kontroles padome ieteica vairākus uzlabojumus, kuri ir ņemti vērā galīgajā ietekmes novērtējuma ziņojumā (SWD(2017) 236) 18 .

Dažādi politikas risinājumi ir novērtēti pēc to lietderīguma, efektivitātes un saskaņotības kritērijiem salīdzinājumā ar bāzes scenāriju. Problēma bija saprast, kā izveidot samērīgu sistēmu, lai vērstos pret visagresīvākajām nodokļu plānošanas formām. ESAO ziņojumā par BEPS 12. darbību ir minēti piemēri pieejām, ko izmantojušas nodokļu iestādes vairākās jurisdikcijās visā pasaulē, ieskaitot trīs ES valstu režīmus informācijas obligātai izpaušanai, proti, Īrijā, Portugālē un Apvienotajā Karalistē.

Sabiedriskajā apspriešanā tika noteikti vairāki politikas risinājumi ieinteresētajām personām. Daži no šiem risinājumiem attiecās uz ierosinātajai iniciatīvai piemērota tiesību akta veidu, proti, uz to, vai optimālu risinājumu nodrošinātu tiesību akts vai ieteikuma tiesību instruments ieteikuma vai rīcības kodeksa veidā . No risinājumiem, kas balstīti uz saistošiem noteikumiem, ieinteresētās personas tika aicinātas galvenokārt apsvērt iespēju vienoties par vienotu satvaru informācijas izpaušanai nodokļu iestādēm, vai arī apvienot informācijas izpaušanu ar izpausto datu automātisku apmaiņu starp nodokļu iestādēm visā ES.

Pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām kļuva skaidrs, ka visi pieejamie politikas risinājumi, kuri ietver saistošus noteikumus, nodrošinātu līdzīgus rezultātus. Tādējādi, ja notiek (obligāta) datu izpaušana nodokļu iestādēm, tā vienmēr padara iespējamu kaut kādu informācijas apmaiņu. Tas ir tādēļ, ka spontāna apmaiņa ir daļa no Direktīvas par administratīvu sadarbību vispārējā satvara. Tāpēc informācijas apmaiņa dažādos veidos ir ietverta visos politikas risinājumos, kuri paredz datu izpaušanu.

Tika arī atzīts, ka vienīgais reālais politikas risinājumu salīdzinājums praksē varētu tikt izdarīts starp kontekstu, kurā ir noteikts pienākums izpaust informāciju par iespējami agresīvām nodokļu plānošanas shēmām (apvienojumā ar informācijas apmaiņu), un kontekstu, kurā šāds pienākums nav noteikts, t. i., tā dēvētais status quo. Turklāt izredzes ierobežot informācijas apmaiņu līdz spontānai apmaiņai nešķiet saderīgas ar vairākām iniciatīvām, ko Komisija pēdējā laikā ir veikusi pārredzamības jomā. Tādējādi informācijas apmaiņas satvars — gan noteikumos, ar kuriem īsteno Kopējo ziņošanas standartu (KZS) ES, gan iepriekšējos pārrobežu nolēmumos — ietver automātisku apmaiņu.

Vēlamais risinājums

Vēlamais risinājums ir prasība dalībvalstīm: i) noteikt nepārprotamu pienākumu savas valsts nodokļu iestādēm, paredzot informācijas obligātu izpaušanu par iespējami agresīvām nodokļu plānošanas shēmām ar pārrobežu elementu; ii) nodrošināt, lai dalībvalstu nodokļu iestādes automātiski apmainītos ar šo informāciju ar citu dalībvalstu nodokļu iestādēm, izmantojot mehānismu, kas paredzēts DAS.

Vēlamā risinājuma priekšrocības

Prasība ziņot saskaņā ar informācijas obligātas izpaušanas režīmu palielinās spiedienu uz starpniekiem, liekot viņiem atturēties no agresīvu nodokļu plānošanas shēmu izstrādes, popularizēšanas un īstenošanas. Arī nodokļu maksātāji mazāk vēlēsies veidot vai izmantot šādas shēmas, ja zinās, ka par šīm shēmām būs jāziņo saskaņā ar informācijas obligātas izpaušanas režīmu. Pašlaik nodokļu iestādēm ir ierobežotas zināšanas par ārvalstu nodokļu plānošanas shēmām, un šāda izpaušana varētu tām nodrošināt savlaicīgu informāciju, lai varētu ātri reaģēt ar operatīviem pasākumiem, likumdošanas un/vai regulējuma izmaiņām. Turklāt šos datus varētu izmantot riska novērtēšanai un revīzijai. Šie ieguvumi palīdzēs dalībvalstīm aizsargāt savu tiešo nodokļu bāzi un palielināt/iekasēt nodokļu ieņēmumus. Informācijas obligātas izpaušanas režīms arī palīdzēs nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, jo iespēja, ka lielāki uzņēmumi izmantos šādas shēmas, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas pārrobežu kontekstā, ir lielāka nekā iespēja, ka to darīs MVU. No sabiedrības viedokļa informācijas obligātas izpaušanas režīms nodrošinās taisnīgāku nodokļu vidi, ņemot vērā iepriekš minētās priekšrocības.

Vēlamā risinājuma izmaksas

Priekšlikuma izmaksas valstu nodokļu ieņēmumu izteiksmē ir atkarīgas no tā, kā dalībvalstis pielāgo savus tiesību aktus un piešķir resursus, lai izpildītu tām noteikto izpaušanas pienākumu. Tomēr ir paredzēts, ka spēkā esošās ziņošanas un informācijas apmaiņas sistēmas, piemēram, centrālais direktorijs iepriekšējiem nodokļu nolēmumiem, nodrošinās satvaru, kurā var veikt automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām nodokļu plānošanas shēmām starp valstu iestādēm.

Izmaksām starpniekiem vajadzētu būt ļoti ierobežotām, jo ziņojamā informācija, visticamāk, būs pieejama kopsavilkuma lapās, kurās reklamē shēmu nodokļu maksātājiem. Būs ļoti maz tādu apstākļu, kuros nodokļu maksātājiem tiktu prasīts pašiem ziņot par šādām shēmām un uzņemties izmaksas saistībā ar ziņošanas pienākumiem.

Normatīvā atbilstība

Priekšlikums ir izstrādāts tā, lai līdz minimumam samazinātu normatīvo slogu starpniekiem, nodokļu maksātājiem un valsts pārvaldes iestādēm. Vēlamais politikas risinājums ir samērīga reakcija uz konstatēto problēmu, jo nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu Līgumu mērķi par labāku iekšējā tirgus darbību bez kropļojumiem. Kopīgie noteikumi faktiski tiks ierobežoti līdz nepieciešamajam minimumam, lai izveidotu vienotu satvaru informācijas izpaušanai par iespējami kaitnieciskām shēmām. Piemēram:

i) noteikumos ir precīzi noteikti ziņošanas pienākumi, lai novērstu dubultu ziņošanu;

ii) kopīgie noteikumi attiecas tikai uz tādu iespējami agresīvu nodokļu plānošanas shēmu novēršanu, kurām ir pārrobežu elements ES teritorijā;

iii) netiek paredzēta prasība publicēt paziņotās nodokļu shēmas, tiek prasīta tikai automātiska informācijas apmaiņa starp ES dalībvalstīm;

iv) sankciju piemērošana par to valsts noteikumu neievērošanu, ar kuriem direktīvu transponē valsts tiesību aktos, arī turpmāk būs dalībvalstu suverēnā kontrolē.

Turklāt saskaņotā pieeja tiek piemērota tikai līdz brīdim, kad valstu kompetentās iestādes uzzina par iespējami agresīvām shēmām. Turpmākais lēmums par to, kā vērsties pret nelikumīgajām shēmām, ir dalībvalstu ziņā.

Tiesību instruments

Ir apsvērti trīs iespējami leģislatīvi risinājumi:

i.Komisijas ieteikums (nesaistošs instruments), lai rosinātu dalībvalstis ieviest informācijas obligātas izpaušanas režīmu, un jautājuma nodošana Rīcības kodeksa jautājumu grupai uzņēmējdarbības nodokļu lietās;

ii.ES Rīcības kodekss starpniekiem (nesaistošs instruments) konkrētām reglamentētām profesijām;

iii.ES direktīva (saistošs instruments), ar ko noteiktu prasību dalībvalstīm ieviest informācijas obligātas izpaušanas režīmu apvienojumā ar informācijas apmaiņu.

Izvērtējot dažādos risinājumus, tika noskaidrots vēlamais risinājums, proti, direktīva. Analīze liecina, ka minētajam risinājumam ir skaidras priekšrocības efektivitātes, lietderības un saskaņotības ziņā, jo tas ļautu konstatētās problēmas risināt ar vismazākajām izmaksām. Turklāt direktīvas izvēlei ir priekšrocības arī salīdzinājumā ar alternatīvu — nedarīt neko.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Skatīt Tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatu.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Dalībvalstis nosūta Komisijai automātiskās informācijas apmaiņas efektivitātes ikgadēju izvērtējumu, kā arī sasniegtos praktiskos rezultātus. Dalībvalstis arī iesniedz attiecīgu informāciju un virkni statistikas datu, ko nosaka Komisija saskaņā ar 26. panta 2. punktā noteikto procedūru (īstenošanas pasākumi), šīs direktīvas izvērtēšanai. Reizi piecos gados, kas būtu jāsāk skaitīt pēc 2013. gada 1. janvāra, Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu. Šā priekšlikuma (ar ko groza DAS) rezultātus iekļaus novērtējuma ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei, kuru iesniegs līdz 2023. gada 1. janvārim.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Neattiecas.

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Ierosinātais tiesību akts galvenokārt sastāv no šādiem elementiem.

·Informācijas izpaušana nodokļu iestādēm apvienojumā ar automātisku informācijas apmaiņu

Ierosinātajā direktīvā starpniekiem ir noteikts pienākums izpaust nodokļu iestādēm informāciju par iespējami agresīvām nodokļu plānošanas shēmām, ja viņi ir profesionāli iesaistīti šādās shēmās, tās plānojot vai veicinot. Pienākums attiecas tikai uz pārrobežu situācijām, proti, situācijām vairāk nekā vienā dalībvalstī, vai arī dalībvalstī un trešā valstī. Tādējādi tikai apstākļi, kuri var ietekmēt iekšējā tirgus darbību, var pamatot nepieciešamību ieviest vienotu noteikumu kopumu, nevis atstāt jautājumu risināšanai valstu līmenī. Lai nodrošinātu ierosināto pasākumu maksimālu efektivitāti, ņemot vērā ziņojamo shēmu pārrobežu dimensiju, izpaustās informācijas apmaiņa starp valstu nodokļu iestādēm notiek automātiski. Praksē noteikumos ir ierosināts apmaiņu veikt, iesniedzot izpaustās shēmas centrālā direktorijā, kurš ir pieejams visām dalībvalstīm.

Lai uzraudzītu direktīvas pareizu darbību, arī Komisijai ir ierobežota piekļuve informācijai, ar kuru apmainās (proti, tādā mērā, kādā tai uz to ir tiesības saistībā ar iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem).

·Kam ir izpaušanas slogs?

Izpaušanas pienākums attiecas uz tām “personām” (t. i., fiziskām vai juridiskām personām vai subjektiem, kuriem nav juridiskas personas statuss), kuras ir noteiktas par starpniekiem.

Starpnieka neesība direktīvas nozīmē

Izpaušanas pienākums starpniekam var nebūt piemērojams advokāta un klienta saziņas konfidencialitātes dēļ vai vienkārši tādēļ, ka starpnieks neatrodas Savienībā. Var arī gadīties, ka starpnieka nav tādēļ, ka nodokļu maksātājs shēmu izstrādā un ievieš iekšēji. Tādos gadījumos nodokļu iestādes nezaudēs iespēju saņemt informāciju par nodokļu shēmām, kuras varētu būt saistītas ar agresīvām struktūrām. Izpaušanas pienākumu tādos gadījumos pārnes uz nodokļu maksātājiem, kuri attiecīgo shēmu izmanto.

·Vairāk nekā viena persona ir atzīstama par starpnieku vai nodokļu maksātāju

Nereti starpnieks saglabā klātbūtni vairākās valstīs biroju, uzņēmumu u. c. veidā un iesaista arī citus neatkarīgus vietējos dalībniekus nodokļu konsultāciju sniegšanā par noteiktām shēmām. Tādos gadījumos vienīgi starpnieks, kuram ir atbildība pret nodokļu maksātāju(-iem) par shēmas(-u) plānošanu un īstenošanu, iesniedz prasīto informāciju nodokļu iestādēm.

Ja pienākums iesniegt informāciju ir pārnests uz nodokļu maksātāju un ir paredzēts, ka vairāk nekā viena saistītā puse izmantos to pašu ziņojamo pārrobežu nodokļu shēmu, pienākums iesniegt informāciju ir tikai nodokļu maksātājam, kurš atbildēja par vienošanos par shēmu(-ām) ar starpnieku.

·Izpaušanas un automātiskas informācijas apmaiņas laiks

Tā kā ar izpaušanu ir lielākas izredzes panākt tās paredzēto atturošo ietekmi, ja attiecīgo informāciju jau agrīnā posmā dara zināmu nodokļu iestādēm, ierosinātajā tiesību aktā ir paredzēts, ka ziņojamās pārrobežu shēmas tiek izpaustas pirms shēma(-as) tiek faktiski īstenota(-as). Ar šādu priekšnoteikumu starpnieki izpauž ziņojamās shēmas 5 dienu laikā no dienas, kad šādas shēmas ir kļuvušas pieejamas nodokļu maksātājiem, lai tās īstenotu.

Gadījumā, ja atbildīga starpnieka neesības dēļ izpaušana tiek pārnesta uz nodokļu maksātājiem, izpaušanas laiku nosaka nedaudz vēlāk, proti, 5 dienu laikā, sākot no dienas, kad ir īstenota ziņojamā pārrobežu shēma vai šādu shēmu virknes pirmais posms.

Pēc tam ik gadu katru ceturksni notiek automātiska informācijas apmaiņa par minētajām shēmām. Minētās informācijas agrākas izpaušanas dēļ nodokļu iestādes, kuras ir visciešāk saistītas ar shēmu, saņems pietiekamu informāciju, lai ar rīcību vērstos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas jau agrīnā posmā.

·Pazīmju saraksts nevis agresīvas nodokļu plānošanas definēšana

Mēģinājums definēt agresīvas nodokļu plānošanas jēdzienu var izrādīties zemē nomests laiks. Tas ir tādēļ, ka agresīvas nodokļu plānošanas struktūras ir attīstījušās gadiem, līdz kļuvušas īpaši sarežģītas, un tās pastāvīgi tiek pārveidotas un pielāgotas, reaģējot uz aizsardzības pretpasākumiem, ko veic nodokļu iestādes. Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinātajā tiesību aktā ir ietverts tādu darījumu iezīmju un elementu apkopojums, kuri nepārprotami norāda uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu režīmu ļaunprātīgu izmantošanu. Šādas iezīmes un elementi tiek dēvēti par “pazīmēm”, un pietiek ar to, ka kāda shēma atbilst kādai no šīm pazīmēm, lai to uzskatītu par ziņojamu nodokļu iestādēm.

·Automātiska informācijas apmaiņa ES kopējā sakaru tīklā (CCN)

Runājot par obligātās automātiskās informācijas apmaiņas darbības aspektiem, ierosinātā direktīva atsaucas uz mehānismu, ko ieviesa ar Padomes Direktīvu (ES) 2015/2376, proti, kopējo sakaru tīklu (CCN). Tas kalpos par apmaiņas vienoto satvaru, un tādēļ tā piemērošanas joma tiks paplašināta.

Informācija tiks reģistrēta drošā centrālajā direktorijā administratīvai sadarbībai nodokļu jomā. Dalībvalstis arī īstenos vairākus praktiskus pasākumus, ieskaitot pasākumus, kas vajadzīgi, lai standartizētu visas prasītās informācijas paziņošanu, izveidojot standarta veidlapu. Tas ietvers valodas prasību precizēšanu paredzētajai informācijas apmaiņai un attiecīgu CCN jaunināšanu.

·Efektīvas sankcijas par noteikumu neievērošanu valsts līmenī

Saskaņā ar ierosināto tiesību aktu dalībvalstis nosaka sankcijas, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem šo direktīvu transponē valsts tiesību aktos. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu vienotā satvara īstenošanu. Sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.

·Īstenošanas pasākumi

Lai nodrošinātu vienādus ierosinātās direktīvas īstenošanas nosacījumus un, konkrētāk, informācijas obligāto automātisko apmaiņu starp nodokļu iestādēm, Komisijai tiek piešķirtas īstenošanas pilnvaras šādās jomās:

i.pieņemt standarta veidlapu ar ierobežotu skaitu elementu, ietverot valodu lietojuma kārtību;

ii.pieņemt praktiskus pasākumus, kuri ir vajadzīgi, lai jauninātu centrālo direktoriju administratīvai sadarbībai nodokļu jomā.

Minētās pilnvaras izmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011.

·Deleģētie akti

Lai nodrošinātu iespēju atjaunināt pazīmes, ja tāda vajadzība rastos, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no izpaustajām shēmām, Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu.

2017/0138 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. un 115. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu 19 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 20 ,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Lai ņemtu vērā jaunas iniciatīvas nodokļu pārredzamības jomā Savienības līmenī, Padomes Direktīvā 2011/16/ES 21 pēdējos gados ir izdarīti vairāki grozījumi. Tāpēc ar Padomes Direktīvu 2014/107/ES 22 tiks ieviests Kopējais ziņošanas standarts (KZS) finanšu konta informācijai Savienībā. Standarts, kas tika izstrādāts ESAO globālā foruma ietvaros, paredz nerezidentiem piederošu finanšu kontu informācijas automātisku apmaiņu un izveido sistēmu šādai apmaiņai visā pasaulē. Direktīva 2011/16/ES tika grozīta ar Padomes Direktīvu (ES) 2015/2376 23 , ar ko paredzēja automātisko informācijas apmaiņu par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem nodokļu jomā, un ar Padomes Direktīvu (ES) 2016/881 24 , ar ko paredzēja informācijas izpaušanu un obligāto automātisko informācijas apmaiņu par pārskatu sniegšanu starp nodokļu iestādēm par katras valsts starptautiskiem uzņēmumiem. Apzinoties, cik noderīga nodokļu iestādēm var būt informācija par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, Padomes Direktīvā (ES) 2016/2258 25 tika noteikts pienākums dalībvalstīm nodrošināt nodokļu iestādēm piekļuvi klientu uzticamības pārbaudes procedūrām, ko finanšu iestādes piemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 26 . Lai gan Direktīva 2011/16/ES ir grozīta vairākas reizes ar mērķi uzlabot līdzekļus, ko nodokļu iestādes var izmantot, lai cīnītos pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, joprojām ir nepieciešams nostiprināt konkrētus pašreizējā nodokļu satvara pārredzamības aspektus.

(2)Dalībvalstīm kļūst arvien grūtāk aizsargāt savu valsts nodokļu bāzi no samazināšanās, jo nodokļu plānošanas struktūras ir attīstījušās un kļuvušas īpaši sarežģītas un tajās nereti tiek izmantota kapitāla un personu arvien lielākā mobilitāte iekšējā tirgū. Šīs struktūras parasti sastāv no shēmām, kuras tiek izstrādātas dažādās jurisdikcijās un novirza ar nodokļiem apliekamo peļņu uz labvēlīgāku nodokļu režīmu vai samazina nodokļu maksātāja kopējo maksājamo nodokļu summu. Tādējādi dalībvalstis bieži vien saskaras ar nodokļu ieņēmumu ievērojamu samazinājumu, un tādēļ tās nevar piemērot izaugsmi veicinošu nodokļu politiku. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka dalībvalstu nodokļu iestādes iegūst visaptverošu un būtisku informāciju par iespējami agresīvām nodokļu plānošanas shēmām. Šāda informācija nodrošinātu iespēju minētajām iestādēm ātri vērsties pret kaitniecisku nodokļu praksi un novērst nepilnības, piemērojot tiesību aktus vai veicot atbilstošu riska novērtēšanu un nodokļu revīziju.

(3)Ņemot vērā to, ka lielākā daļa iespējami agresīvu nodokļu plānošanas shēmu pārsniedz vienas jurisdikcijas robežas, informācijas izpaušana par šādām shēmām nodrošinātu vairāk pozitīvu rezultātu, ja šādas informācijas apmaiņa notiktu arī starp dalībvalstīm. Automātiskā informācijas apmaiņa starp nodokļu iestādēm ir īpaši būtiska, lai nodrošinātu informāciju, kas šīm iestādēm ir vajadzīga, lai tās varētu rīkoties, ja konstatē agresīvu nodokļu praksi.

(4)Atzīstot, ka pārredzams satvars uzņēmējdarbības attīstībai varētu palīdzēt novērst nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas iekšējā tirgū, Komisija ir tikusi aicināta sākt iniciatīvas saistībā ar informācijas obligātu izpaušanu par iespējami agresīvām nodokļu plānošanas shēmām atbilstoši ESAO nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) 12. darbībai. Eiropas Parlaments šajā kontekstā ir aicinājis ar stingrāku rīcību vērsties pret starpniekiem, kuri piedalās shēmās, kas var veicināt nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

(5)Atcerēsimies, ka daži finanšu starpnieki un citi nodokļu konsultāciju sniedzēji ir acīmredzot aktīvi palīdzējuši saviem klientiem slēpt savu naudu ārzonās. Turklāt, lai gan KZS, ko ieviesa ar Padomes Direktīvu 2014/107/ES 27 , ir ievērojams panākums pārredzama nodokļu satvara izveidošanā Savienībā, vismaz attiecībā uz finanšu konta informāciju, to vēl var pilnveidot.

(6)Informācijas izpaušana par iespējami agresīvām nodokļu plānošanas shēmām ar pārrobežu dimensiju var efektīvi sekmēt centienus izveidot taisnīgu nodokļu vidi iekšējā tirgū. Ņemot vērā iepriekš minēto, pienākuma noteikšana starpniekiem informēt nodokļu iestādes par noteiktām pārrobežu shēmām, kas varētu tikt izmantotas, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, būtu solis pareizajā virzienā. Lai izstrādātu visaptverošāku politiku, būtu nozīmīgi arī noteikt, ka nodokļu iestāžu otrais solis pēc informācijas izpaušanas būtu apmainīties ar informāciju ar līdzīgām iestādēm citās dalībvalstīs. Šādiem pasākumiem būtu arī jāuzlabo KZS efektivitāte. Turklāt būtu ļoti svarīgi nodrošināt Komisijai piekļuvi pietiekamam informācijas daudzumam, lai tā varētu uzraudzīt, vai šī direktīva darbojas pienācīgi. Šāda Komisijas piekļuve informācijai neatbrīvo dalībvalsti no tās pienākumiem paziņot Komisijai par jebkura veida valsts atbalstu.

(7)Ir atzīts, ka ar informācijas izpaušanu par iespējami agresīvām pārrobežu nodokļu plānošanas shēmām būtu lielākas izredzes panākt tās paredzēto atturošo ietekmi, ja attiecīgo informāciju dara zināmu nodokļu iestādēm agrīnā posmā jeb pirms izpaustās shēmas tiek faktiski īstenotas. Gadījumos, kad izpaušanas pienākums tiek pārnests uz nodokļu maksātājiem, būtu lietderīgi minēto iespējami agresīvo pārrobežu nodokļu plānošanas shēmu izpaušanas laiku noteikt nedaudz vēlāk, jo shēmu sākuma posmā nodokļu maksātāji varētu nezināt, kas tās ir par shēmām. Lai atvieglotu darbu dalībvalstu pārvaldes iestādēm, pēc tam automātiska informācijas apmaiņa par minētajām shēmām varētu notikt katru ceturksni.

(8)Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību un lai novērstu nepilnības ierosinātajā noteikumu satvarā, izpaušanas pienākums būtu jānosaka visiem dalībniekiem, kuri parasti ir iesaistīti ziņojamu pārrobežu darījuma vai šādu darījumu virknes īstenošanas plānošanā, popularizēšanā, organizēšanā vai vadīšanā, kā arī tiem, kas sniedz atbalstu vai konsultācijas. Būtu jāņem vērā arī tas, ka dažos gadījumos izpaušanas pienākums starpniekam varētu nebūt piemērojams advokāta un klienta saziņas konfidencialitātes dēļ vai tad, ja starpnieka nav, jo, piemēram, nodokļu maksātājs shēmu izstrādā un ievieš iekšēji. Tādējādi būtu ļoti svarīgi, lai tādos gadījumos nodokļu iestādes nezaudētu iespēju saņemt informāciju par nodokļu shēmām, kuras varētu būt saistītas ar agresīvu nodokļu plānošanu. Tāpēc izpaušanas pienākumu vajadzētu pārnest uz nodokļu maksātāju, kurš šādos gadījumos shēmu izmanto.

(9)Agresīvas nodokļu plānošanas shēmas ir attīstījušās gadiem, līdz kļuvušas arvien sarežģītākas, un tās pastāvīgi tiek pārveidotas un pielāgotas, reaģējot uz aizsardzības pretpasākumiem, ko veic nodokļu iestādes. Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu efektīvāk mēģināt noteikt iespējami agresīvas nodokļu plānošanas shēmas, izveidojot tādu darījumu iezīmju un elementu sarakstu, kuri nepārprotami norāda uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu režīmu ļaunprātīgu izmantošanu, nevis definēt agresīvas nodokļu plānošanas jēdzienu. Minētās norādes tiek dēvētas par “pazīmēm”.

(10)Ņemot vērā to, ka šādiem tiesību aktiem vajadzētu būt vērstiem uz iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu, būtu ļoti svarīgi neregulēt Savienības līmenī vairāk, nekā tas ir nepieciešams paredzēto mērķu sasniegšanai. Tāpēc vajadzētu ierobežot jebkādus kopīgos noteikumus par izpaušanu, tos attiecinot tikai uz pārrobežu situācijām, proti, situācijām vairāk nekā vienā dalībvalstī, vai arī dalībvalstī un trešā valstī. Šādos apstākļos varbūtējas ietekmes dēļ uz iekšējā tirgus darbību var pamatot nepieciešamību ieviest vienotu noteikumu kopumu, nevis atstāt jautājumu risināšanai valstu līmenī.

(11)Ņemot vērā to, ka izpaustajām shēmām vajadzētu būt ar pārrobežu dimensiju, būtu svarīgi attiecīgo informāciju sniegt arī nodokļu iestādēm citās dalībvalstīs, lai nodrošinātu šīs direktīvas maksimālu efektivitāti atturēšanā no agresīvas nodokļu plānošanas prakses. Informācijas apmaiņas mehānisms iepriekšēju pārrobežu nolēmumu un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu kontekstā būtu jāizmanto arī, lai veiktu obligāto un automātisko izpaustās informācijas par iespējami agresīvām pārrobežu nodokļu plānošanas shēmām apmaiņu starp Savienības nodokļu iestādēm.

(12)Lai atvieglotu automātisko informācijas apmaiņu un veicinātu resursu efektīvu izmantošanu, informācijas apmaiņa būtu jāveic, izmantojot kopējo sakaru tīklu (CCN), ko izveidojusi Savienība. Šajā kontekstā informācija tiktu reģistrēta drošā centrālā direktorijā administratīvai sadarbībai nodokļu jomā. Dalībvalstīm būtu jāīsteno vairāki praktiski pasākumi, ieskaitot pasākumus, kas vajadzīgi, lai standartizētu visas prasītās informācijas paziņošanu, izveidojot standarta veidlapu. Tiem būtu arī jāietver valodas prasību precizēšana paredzētajai informācijas apmaiņai un CCN attiecīga jaunināšana.

(13)Lai uzlabotu šīs direktīvas izredzes būt efektīvai, dalībvalstīm būtu jānosaka sankcijas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem īsteno šo direktīvu, un jānodrošina, ka minētās sankcijas tiešām piemēro praksē, ka tās ir samērīgas un ka tām ir atturoša ietekme.

(14)Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai saistībā ar pazīmju atjaunināšanu to iekļaušanai iespējami agresīvu nodokļu plānošanas shēmu vai shēmu virknes pazīmju sarakstā, reaģējot uz atjauninātu informāciju par minētajām shēmām vai shēmu virkni, kas izriet no informācijas obligātas izpaušanas par šādām shēmām.

(15)Lai nodrošinātu vienādus šīs direktīvas īstenošanas nosacījumus un, konkrētāk, automātisko informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt standarta veidlapu ar ierobežotu skaitu elementu, ietverot valodu lietojuma kārtību. Tā paša iemesla dēļ Komisijai būtu jāpiešķir arī īstenošanas pilnvaras pieņemt praktiskus pasākumus, kuri ir vajadzīgi, lai jauninātu centrālo direktoriju administratīvai sadarbībai nodokļu jomā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 28 .

(16)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju 29 . Jebkurai personas datu apstrādei, ko veic saskaņā ar šo direktīvu, jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK 30 un Regulas (EK) Nr. 45/2001 prasībām.

(17)Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ir jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(18)Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, uzlabot iekšējā tirgus darbību, atturot no iespējami agresīvām pārrobežu nodokļu plānošanas shēmām, nevar pietiekami labi sasniegt, ja dalībvalstis darbojas atsevišķi un nesaskaņoti, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, ņemot vērā to, ka direktīva ir vērsta uz tādu shēmu apkarošanu, kuras ir izstrādātas, lai potenciāli savā labā izmantotu tirgus nepilnības, kas rodas valstu atšķirīgo nodokļu noteikumu mijiedarbībā, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šī direktīva nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu minēto mērķi, jo īpaši ņemot vērā, ka tā attiecas tikai uz shēmām ar pārrobežu dimensiju vairāk nekā vienā dalībvalstī, vai arī dalībvalstī un trešā valstī.

(19)Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2011/16/ES,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2011/16/ES groza šādi:

(1)direktīvas 3. pantu groza šādi:

(a)panta 9. punktu groza šādi:

i)punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)direktīvas 8. panta 1. punktā un 8.a, 8.aa un 8.aaa pantā — iepriekš noteiktas informācijas sistemātiska paziņošana citai dalībvalstij bez iepriekšēja pieprasījuma iepriekš noteiktos regulāros intervālos. Direktīvas 8. panta 1. punktā atsauce uz pieejamo informāciju attiecas uz informāciju, kas ir reģistrēta informācijas paziņotājas dalībvalsts nodokļu reģistros un ko var iegūt saskaņā ar minētās dalībvalsts informācijas vākšanas un apstrādes procedūrām;”;

ii)punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)pārējos šīs direktīvas noteikumos, izņemot 8. panta 1. un 3.a punktu un 8.a, 8.aa un 8.aaa pantu, — tādas iepriekš noteiktas informācijas sistemātiska paziņošana, kas paredzēta šā punkta a) un b) apakšpunktā.”;

(b)pievieno šādus punktus:

“18)“pārrobežu shēma” ir shēma vai shēmu virkne vairāk nekā vienā dalībvalstī, vai arī dalībvalstī un trešā valstī, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

a)ne visas shēmas vai shēmu virknes puses ir rezidentes nodokļu vajadzībām vienā jurisdikcijā;

b)viena vai vairākas shēmas vai shēmu virknes puses vienlaikus ir rezidentes nodokļu vajadzībām vairāk nekā vienā jurisdikcijā;

c)viena vai vairākas shēmas vai shēmu virknes puses veic darījumdarbību citā jurisdikcijā, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, kura atrodas minētajā jurisdikcijā, un shēma vai shēmu virkne veido visu attiecīgās pastāvīgās pārstāvniecības darījumdarbību vai tās daļu;

d)viena vai vairākas shēmas vai shēmu virknes puses veic darījumdarbību citā jurisdikcijā, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, kura neatrodas minētajā jurisdikcijā, un shēma vai shēmu virkne veido visu attiecīgās pastāvīgās pārstāvniecības darījumdarbību vai tās daļu;

e)šādai shēmai vai shēmu virknei ir nodokļu ietekme vismaz divās jurisdikcijās;

19)“ziņojama pārrobežu shēma” ir ikviena pārrobežu shēma vai shēmu virkne, kas atbilst vismaz vienai no IV pielikumā minētajām pazīmēm;

20)“pazīme” ir kādai shēmai vai shēmu virknei raksturīgs elements vai iezīme, kas uzskaitīta IV pielikumā;

21)“starpnieki” ir personas, kurām ir atbildība pret nodokļu maksātāju par ziņojamas pārrobežu shēmas vai šādu shēmu virknes nodokļu aspekta īstenošanas plānošanu, popularizēšanu, organizēšanu vai vadīšanu, kad tās sniedz ar nodokļiem saistītus pakalpojumus. “Starpnieki” ir arī personas, kuras apņemas tieši vai ar citu ar tām saistītu personu palīdzību sniegt materiālu palīdzību, atbalstu vai konsultācijas attiecībā uz ziņojamas pārrobežu shēmas nodokļu aspekta īstenošanas plānošanu, popularizēšanu, organizēšanu vai vadīšanu.

Persona, kuru atzīst par starpnieku, atbilst vismaz vienam no šādiem papildu nosacījumiem:

a)tā ir inkorporēta kādā no dalībvalstīm un/vai tās darbību reglamentē kādas dalībvalsts tiesību akti;

b)tā ir rezidente nodokļu vajadzībām kādā no dalībvalstīm;

c)tā ir reģistrēta kādā profesionālajā apvienībā, kura ir saistīta ar juridiskiem, nodokļu vai konsultāciju pakalpojumiem vismaz vienā dalībvalstī;

d)tā atrodas vismaz vienā dalībvalstī, kurā šī persona veic profesionālo darbību vai sniedz juridiskus, nodokļu vai konsultāciju pakalpojumus;

22)“nodokļu maksātājs” ir persona, kas izmanto ziņojamu pārrobežu shēmu vai šādu shēmu virkni, lai potenciāli uzlabotu savu stāvokli nodokļu ziņā;

23)“saistīts uzņēmums” ir nodokļu maksātājs, kurš ir saistīts ar citu nodokļu maksātāju vismaz vienā no šādiem veidiem:

a)nodokļu maksātājs piedalās cita nodokļu maksātāja pārvaldībā tādējādi, ka var ievērojami ietekmēt otru nodokļu maksātāju;

b)nodokļu maksātājs piedalās cita nodokļu maksātāja kontrolē ar līdzdalību, kas pārsniedz 20 % balsstiesību;

c)nodokļu maksātājs piedalās cita nodokļu maksātāja kapitālā ar īpašumtiesībām, kas tieši vai netieši pārsniedz 20 % kapitāla.

Ja vieni un tie paši nodokļu maksātāji piedalās vairāk nekā viena nodokļu maksātāja pārvaldībā, kontrolē vai kapitālā, visus attiecīgos nodokļu maksātājus uzskata par saistītiem uzņēmumiem.

Netiešas dalības gadījumā to, vai ir izpildīti b) un c) apakšpunktā minētie nosacījumi, nosaka, sareizinot līdzdalības likmes secīgos līmeņos. Ja nodokļu maksātājam pieder vairāk nekā 50 % balsstiesību, uzskata, ka tam pieder 100 % balsstiesību.

Personu, viņa vai viņas laulāto un viņa vai viņas augšupējos vai lejupējos radiniekus uzskata par vienu nodokļu maksātāju.”;

(2)direktīvas II nodaļas II iedaļā pievieno šādu pantu:

“8.aaa pants

Obligātās automātiskās informācijas apmaiņas par ziņojamām pārrobežu shēmām darbības joma un nosacījumi

1.Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pieprasītu starpniekiem iesniegt informāciju kompetentajām nodokļu iestādēm par ziņojamu pārrobežu shēmu vai šādu shēmu virkni piecu darbdienu laikā, sākot no dienas, kad starpnieki ziņojamo pārrobežu shēmu vai šādu shēmu virkni ir darījuši pieejamu īstenošanai vienam vai vairākiem nodokļu maksātājiem pēc sazināšanās ar attiecīgo nodokļu maksātāju vai nodokļu maksātājiem vai kad jau ir īstenots shēmu virknes pirmais posms.

2.Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai piešķirtu starpniekiem tiesības uz atbrīvojumu no pienākuma iesniegt informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām vai šādu shēmu virkni, ja tiem ir tiesības uz advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Tādā gadījumā pienākums iesniegt informāciju par šādu shēmu vai shēmu virkni ir nodokļu maksātāja atbildībā un starpnieki informē nodokļu maksātājus par šo atbildību minēto tiesību dēļ.

Starpniekiem var piešķirt pirmajā daļā minētās tiesības uz atbrīvojumu tiktāl, ciktāl tie darbojas saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, kuros ir definēta viņu profesija.

Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja starpnieka nav 3. panta 21. punkta nozīmē, pienākums iesniegt informāciju par ziņojamu pārrobežu shēmu vai šādu shēmu virkni ir nodokļu maksātāja atbildībā. Nodokļu maksātājs iesniedz informāciju piecu darbdienu laikā, sākot no dienas, kad ir īstenota ziņojamā pārrobežu shēma vai shēmu virkne, vai šādu shēmu virknes pirmais posms.

3.Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad ziņojamā pārrobežu shēmā vai šādu shēmu virknē ir iesaistīts vairāk nekā viens starpnieks, informāciju saskaņā ar 1. punktu iesniedz vienīgi starpnieks, kuram ir atbildība pret nodokļu maksātāju par shēmas vai shēmu virknes plānošanu un īstenošanu.

Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad pienākums iesniegt informāciju par ziņojamu pārrobežu shēmu vai šādu shēmu virkni ir nodokļu maksātāja atbildībā un vienu šādu shēmu vai šādu shēmu virkni izmanto vairāk par vienu nodokļu maksātāju, kuri ir saistīti uzņēmumi, informāciju saskaņā ar 1. punktu iesniedz vienīgi nodokļu maksātājs, kurš ir atbildīgs par vienošanos ar starpnieku par shēmu vai shēmu virkni.

4.Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pieprasītu starpniekiem un nodokļu maksātājiem iesniegt informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām, kuras īstenotas laikposmā no [datums, kad panākta politiska vienošanās] līdz 2018. gada 31. decembrim. Starpnieki un nodokļu maksātāji attiecīgi iesniedz informāciju par minētajām ziņojamajām pārrobežu shēmām līdz 2019. gada 31. martam.

5.Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā iesniegta informācija saskaņā ar šā panta 1. punktu, veicot automātisku informācijas apmaiņu, nosūta šā panta 6. punktā minēto informāciju visu pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar praktiskajiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 21. panta 1. punktu.

6.Informācijā, kas dalībvalstij jāpaziņo, ievērojot 5. punktā minētās prasības, ietver šādus datus:

(a)starpnieku un nodokļu maksātāju identifikācija, ieskaitot vārdu un uzvārdu / nosaukumu, rezidences vieta nodokļu vajadzībām un nodokļu maksātāja identifikācijas numurs (NMIN), un — attiecīgā gadījumā — personas, kuras ir ar starpnieku vai nodokļu maksātāju saistīti uzņēmumi;

(b)informācija par IV pielikumā minētajām pazīmēm, kuru dēļ par pārrobežu shēmu vai šādu shēmu virkni ir jāziņo;

(c)kopsavilkums par ziņojamās pārrobežu shēmas vai šādu shēmu virknes saturu, ieskaitot to vispārzināmo nosaukumu, ja tāds ir, un īss, vispārīgs apraksts par attiecīgo darījumdarbību vai shēmām, neizraisot komercnoslēpuma, rūpnieciska vai dienesta noslēpuma vai komercprocesa izpaušanu vai tādas informācijas izpaušanu, kuras izpaušana būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai;

(d)datums, kad jāsākas vai kad sākusies ziņojamās pārrobežu shēmas vai šādu shēmu virknes pirmā posma īstenošana;

(e)attiecīgā gadījumā — informācija par valsts nodokļu noteikumiem, kuru piemērošana rada nodokļu priekšrocības;

(f)ziņojamā pārrobežu shēmā vai šādu shēmu virknē ietvertā darījuma vai darījumu virknes vērtība;

(g)to pārējo dalībvalstu identifikācija, kuras ir iesaistītas vai uz kurām varētu attiekties ziņojamā pārrobežu shēma vai šādu shēmu virkne;

(h)jebkuras personas identifikācija citās dalībvalstīs, ja tādas ir, kuras varētu ietekmēt ziņojamā pārrobežu shēma vai šādu shēmu virkne, norādot, ar kurām dalībvalstīm attiecīgie starpnieki vai nodokļu maksātāji ir saistīti.

7.Lai veicinātu šā panta 5. punktā minētās informācijas apmaiņu, Komisija kopā ar procedūru, ar ko nosaka 20. panta 5. punktā paredzēto standarta veidlapu, pieņem praktiskus pasākumus, kuri vajadzīgi šā panta īstenošanai, tostarp pasākumus, kas vajadzīgi, lai standartizētu šā panta 6. punktā minētās informācijas paziņošanu.

8.Komisijai nav piekļuves 6. punkta a), c) un h) apakšpunktā minētajai informācijai.

9.Automātiskā informācijas apmaiņa notiek viena mēneša laikā no tā ceturkšņa beigām, kurā informācija tika iesniegta. Pirmo reizi informāciju paziņo līdz 2019. gada pirmā ceturkšņa beigām.”;

(3)direktīvas 20. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.Komisija pieņem standarta veidlapu, ietverot valodu lietojuma kārtību, saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru šādos gadījumos:

a)automātiskajai informācijas apmaiņai par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu saskaņā ar 8.a pantu — līdz 2017. gada 1. janvārim;

b)automātiskajai informācijas apmaiņai par ziņojamām pārrobežu shēmām saskaņā ar 8.aaa pantu — līdz 2019. gada 1. janvārim.

Minētās standarta veidlapas nepārsniedz 8.a panta 6. punktā un 8.aaa panta 6. punktā minētos informācijas apmaiņas elementus un citas saistītas jomas, kas saistītas ar šiem elementiem un vajadzīgas, lai sasniegtu attiecīgi 8.a panta un 8.aaa panta mērķus.

Pirmajā daļā minētā valodu lietojuma kārtība neliedz dalībvalstīm paziņot 8.a un 8.aaa pantā minēto informāciju jebkurā Savienības oficiālajā valodā. Tomēr minētajā valodu lietojuma kārtībā var būt paredzēts, ka galvenie šādas informācijas elementi tiek nosūtīti arī citā Savienības oficiālajā valodā.”;

(4)direktīvas 21. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim izveido dalībvalstu drošu centrālo direktoriju administratīvai sadarbībai nodokļu jomā, kurā reģistrē informāciju, kas jāsniedz saistībā ar 8.a panta 1. un 2. punktu, lai īstenotu minētajos punktos paredzēto automātisko informācijas apmaiņu, un nodrošina tam tehnisku un apgādes atbalstu.

Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim izveido dalībvalstu drošu centrālo direktoriju administratīvai sadarbībai nodokļu jomā, kurā reģistrē informāciju, kas jāsniedz saistībā ar 8.aaa panta 5., 6. un 7. punktu, lai īstenotu minētajos punktos paredzēto automātisko informācijas apmaiņu, un nodrošina tam tehnisku un apgādes atbalstu.

Visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir pieejama informācija, kas reģistrēta minētajā direktorijā. Arī Komisijai ir pieejama informācija, kas reģistrēta minētajā direktorijā, tomēr saskaņā ar ierobežojumiem, kuri noteikti 8.a panta 8. punktā un 8.aaa panta 8. punktā. Komisija pieņem vajadzīgos praktiskos pasākumus saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

Kamēr minētais drošais centrālais direktorijs vēl nedarbojas, 8.a panta 1. un 2. punktā un 8.aaa panta 5., 6. un 7. punktā paredzēto automātisko informācijas apmaiņu veic saskaņā ar šā panta 1. punktu un piemērojamiem praktiskajiem pasākumiem.”;

(5)direktīvas 23. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Dalībvalstis nosūta Komisijai gada novērtējumu par 8., 8.a, 8.aa un 8.aaa pantā minētās automātiskās informācijas apmaiņas efektivitāti, kā arī sasniegtos praktiskos rezultātus. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem minētā gada novērtējuma paziņojuma formātu un nosacījumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.”;

(6)direktīvas V nodaļā pievieno šādu pantu:

“23.aa pants

IV pielikuma grozījumi

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26.a pantu, lai grozītu IV pielikumu ar mērķi iekļaut pazīmju sarakstā iespējami agresīvas nodokļu plānošanas shēmas vai shēmu virkni, reaģējot uz atjauninātu informāciju par minētajām shēmām vai shēmu virkni, kas izriet no informācijas obligātas izpaušanas par šādām shēmām.”;

(7)direktīvas 25.a pantu aizstāj ar šādu:

“25.a pants

Sankcijas

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un attiecas uz 8.aa un 8.aaa pantu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.”;

(8)direktīvas VII nodaļā pievieno šādus pantus:

“26.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 23.aa pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

3.Padome jebkurā laikā var atsaukt 23.aa pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo Padomei.

5.Saskaņā ar 23.aa pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām Padome ir informējusi Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

26.aa pants

Eiropas Parlamenta informēšana

Eiropas Parlamentu informē par Komisijas pieņemtiem deleģētajiem aktiem, par jebkādiem iebildumiem, kas izteikti pret tiem, un par to, ka Padome ir atsaukusi pilnvaru deleģēšanu.”

(9)Direktīvai pievieno IV pielikumu, kura teksts ir iekļauts šīs direktīvas pielikumā.”

2. pants

1.Dalībvalstis vēlākais līdz 2018. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2019. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 31

14.03

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

☒ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 32

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Viena no Komisijas 2017. gada darba programmas prioritātēm ir godīgāka nodokļu uzlikšana uzņēmumiem. Viens no jautājumiem šajā ziņā ir starptautiskā nolīguma par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS) ieviešana ES tiesību aktos (leģislatīvie / neleģislatīvie, tostarp ietekmes novērtējumi). Šis priekšlikums attiecībā uz obligātu informācijas izpaušanu par iespējami agresīvām nodokļu plānošanas shēmām lielā mērā balstīts uz konstatējumiem un faktiem saistībā ar ESAO BEPS 12. darbību par obligātu informācijas izpaušanu.

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis

Ierosinātā tiesību akta mērķis ir palielināt pārredzamību un piekļuvi informācijai agrīnā posmā, jo tas ļautu iestādēm uzlabot to veiktā riska novērtējuma ātrumu un precizitāti un pieņemt savlaicīgus un apzinātus lēmumus par to, kā aizsargāt savus nodokļu ieņēmumus. Proti, ja nodokļu iestādes saņemtu informāciju par iespējami agresīvām nodokļu plānošanas shēmām, pirms tās tiek īstenotas, iestādēm vajadzētu būt iespējai izsekot shēmām un reaģēt uz nodokļu riskiem, ko tās rada, veicot attiecīgus pasākumus, lai ierobežotu negodīgu praksi. Šajā nolūkā informācija ideālā gadījumā būtu jāsaņem iepriekš, t. i., pirms shēma ir īstenota un/vai izmantota. Tādējādi iestādes varētu savlaicīgi novērtēt minēto shēmu risku un vajadzības gadījumā rīkoties, lai novērstu nepilnības un nepieļautu nodokļu ieņēmumu zaudējumu. Galīgais mērķis ir izstrādāt mehānismu, kam būtu atturoša ietekme; proti, mehānismu, kas atturēs starpniekus no šādu shēmu plānošanas un popularizēšanas.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

ABB 3

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Pirmkārt, automātiska informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm par izpausto informāciju par iespējami agresīvām nodokļu plānošanas shēmām nozīmēs to, ka visas dalībvalstis varēs pienācīgi novērtēt, vai konkrētā shēma vai shēmu virkne tās ietekmē (pat netīši), un lemt, vai būtu attiecīgi jāreaģē.

Otrkārt, iespējami agresīvu nodokļu plānošanas shēmu lielākai pārredzamībai būtu jārada lielāks stimuls, lai nodrošinātu taisnīgāku nodokļu konkurenci. Turklāt obligātajai izpaušanai un automātiskai informācijas apmaiņai par iespējami agresīvām nodokļu plānošanas shēmām būtu jāattur starpniekus un nodokļu maksātājus attiecīgi no agresīvas nodokļu plānošanas veicināšanas un praktizēšanas, jo tagad nodokļu iestādēm vairāk nekā vienā dalībvalstī būs informācija, lai atklātu šādu nodokļu plānošanas praksi un reaģētu uz to.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Priekšlikums balstās uz Direktīvas 2011/16/ES prasībām, ko tas groza attiecībā uz: i) dalībvalstu ikgadēju statistikas sniegšanu par informācijas apmaiņu; ii) Komisijas sniegtu ziņojumu, pamatojoties uz šo statistiku, tostarp par automātiskās informācijas apmaiņas efektivitāti.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Direktīva 2011/16/ES par administratīvo sadarbību tiks grozīta, lai primārais pienākums izpaust iespējami agresīvas pārrobežu nodokļu plānošanas shēmas nodokļu iestādēm būtu starpniekiem un alternatīvi — nodokļu maksātājiem. Šīs iestādes pēc tam dalīsies ar šo informāciju ar citām dalībvalstīm, izmantojot obligātas un automātiskas informācijas apmaiņas sistēmu. Šajā kontekstā iestādēm tiks prasīts iesniegt izpausto informāciju centrālajā direktorijā, kur tā būs pilnībā pieejama visām dalībvalstīm. Komisijai tiks piešķirta ierobežota piekļuve direktorijam, lai nodrošinātu, ka tā ir pietiekami informēta, lai uzraudzītu direktīvas darbību.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

ES iesaistīšanās informācijas izpaušanā nodrošinās pievienoto vērtību, salīdzinot ar atsevišķu dalībvalstu iniciatīvām šajā jomā. Tas ir tādēļ, ka, jo īpaši tad, ja to papildina informācijas apmaiņa, iespējami agresīvu pārrobežu nodokļu plānošanas shēmu izpaušana ļaus nodokļu iestādēm gūt pilnīgu priekšstatu par pārrobežu darījumu ietekmi uz kopējo nodokļu bāzi. Tādējādi ES labāk nekā jebkura dalībvalsts atsevišķi spēj nodrošināt informācijas apmaiņas sistēmas efektivitāti un pilnīgumu.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Iespējami agresīvu nodokļu plānošanas shēmu obligātas izpaušanas sistēmas darbojas Īrijā, Portugālē un Apvienotajā Karalistē. No Apvienotās Karalistes publicētiem datiem izriet, ka valdība ir izmantojusi iegūto informāciju, lai ik gadu ieviestu virkni nodokļu apiešanas novēršanas pasākumu. Kopš 2004. gada ir ieviesti 49 pasākumi, kas ir ļāvis novērst iespējamu izvairīšanos no nodokļiem vairāk nekā GBP 12 miljardu vērtībā. Apvienotās Karalistes Ieņēmumu un muitas dienests ir norādījis – pastāv būtiski pierādījumi, ka nodokļu apiešanas shēmu izpaušana maina apiešanas praksi.

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Priekšlikums ir paredzēts, lai grozītu Direktīvu 2011/16/ES par administratīvo sadarbību, tāpēc procedūras, pasākumi un IT rīki, kas jau izveidoti vai tiek izstrādāti saistībā ar minēto direktīvu, būs pieejami izmantošanai šā priekšlikuma vajadzībām.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻ Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

☒ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2017. līdz 2021. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 33

☒ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–☒ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻ ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

Šis priekšlikums ir balstīts uz esošo automātiskas informācijas apmaiņas par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem režīmu un sistēmām, kas izstrādātas saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 21. pantu iepriekšējo grozījumu kontekstā. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā standarta veidlapas un formātus informācijas apmaiņai, izmantojot īstenošanas pasākumus. Attiecībā uz CCN tīklu, kas ļaus dalībvalstīm apmainīties ar informāciju, Komisija ir atbildīga par šā tīkla izstrādi un dalībvalstis apņemsies izveidot piemērotu valsts infrastruktūru, kura nodrošinās informācijas apmaiņas iespēju CCN tīklā.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Dalībvalstis apņemas:

- nosūtīt Komisijai gada novērtējumu par 8., 8.a, 8.aa (un ierosinātajā 8.aaa) pantā minētās automātiskās informācijas apmaiņas efektivitāti, kā arī sasniegtos praktiskos rezultātus;

- iesniegt virkni statistikas datu, ko nosaka Komisija saskaņā ar 26. panta 2. punktā noteikto procedūru (īstenošanas pasākumi), šīs direktīvas izvērtēšanai.

Direktīvas par administratīvo sadarbību (DAS) 27. pantā Komisija ir apņēmusies reizi piecos gados iesniegt ziņojumu par to, kā DAS tiek piemērota; šo intervālu sāk skaitīt no 2013. gada 1. janvāra. Šā priekšlikuma (ar ko groza DAS) rezultātus iekļaus ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei, kurš tiks sagatavots līdz 2023. gada 1. janvārim.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

Iespējamie riski ir šādi:

- tā kā nodokļu plānošanas shēmu struktūra un iezīmes nemitīgi mainās un var rasties situācija, ka dažas pazīmes turpmākajos gados noveco, ar direktīvu Komisija tiek pilnvarota atjaunināt pazīmju sarakstu, lai iekļautu iespējami agresīvas pārrobežu nodokļu plānošanas shēmas, pamatojoties uz jaunu informāciju, kas iegūta šo shēmu obligātajā izpaušanā. Šim nolūkam Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 26.a pantu un groza pielikumu;

- dalībvalstis apņemas sniegt Komisijai statistikas datus, kas pēc tam noteiks direktīvas novērtējumu. Komisija reizi 5 gados apņemas iesniegt ziņojumu, pamatojoties uz šiem datiem;

- konkrēti automātiskas informācijas apmaiņas jomā dalībvalstis apņemas iesniegt Komisijai gada novērtējumu par šādas apmaiņas efektivitāti.

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Lai uzraudzītu direktīvas pareizu piemērošanu, Komisijai būs ierobežota piekļuve centrālajam direktorijam, kur dalībvalstis iesniegs informāciju par iespējami agresīvām pārrobežu nodokļu plānošanas shēmām.

Fiscalis atbalstīs iekšējās kontroles sistēmu saskaņā ar 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1286/2013, nodrošinot līdzekļus turpmākajam:

- vienotas rīcības (piemēram, projektu grupas);

- Eiropas informācijas sistēmu izveide.

Kontroles stratēģijas galvenie elementi ir šādi.

Iepirkuma līgumi

Finanšu regulā noteiktās iepirkuma kontroles procedūras: jebkurš iepirkuma līgums tiek noslēgts, ievērojot noteikto pārbaudes procedūru, ko Komisijas dienesti veic attiecībā uz maksājumiem, ņemot vērā līgumiskās saistības un pareizu finanšu un vispārīgo pārvaldību. Visos starp Komisiju un saņēmējiem noslēgtajos līgumos ir paredzēti pasākumi krāpšanas apkarošanai (pārbaudes, ziņojumi utt.). Tiek izstrādāti sīki atsauces nosacījumi, un tie veido katra konkrētā līguma pamatu. Pieņemšanas process notiek, stingri ievērojot TAXUD TEMPO metodoloģiju: sasniedzamie rezultāti tiek izskatīti, nepieciešamības gadījumā koriģēti un visbeidzot pilnībā apstiprināti (vai noraidīti). Nevienu rēķinu nevar apmaksāt, ja tam nav “apstiprinājuma vēstules”.

Iepirkuma tehniskā pārbaude

TAXUD ĢD veic sasniedzamo rezultātu kontroli un uzrauga līgumslēdzēju darbību un sniegtos pakalpojumus. Tas regulāri veic arī savu līgumslēdzēju kvalitātes un drošības pārbaudes. Kvalitātes pārbaudē tiek pārbaudīta līgumslēdzēja reālo procesu atbilstība to kvalitātes plānos definētajiem noteikumiem un procedūrām. Drošības pārbaužu uzmanība tiek vērsta uz konkrētiem procesiem, procedūrām un struktūru.

Papildus iepriekš minētajām kontrolēm TAXUD ĢD veic tradicionālo finanšu kontroli.

Ex-ante saistību pārbaude

Visu saistību pārbaudi TAXUD ĢD veic Cilvēkresursu un finanšu nodaļas vadītājs. Līdz ar to ex-ante pārbaude tiek veikta 100 % piešķirtajām summām. Šī procedūra nodrošina augsta līmeņa pārliecību par darījumu legalitāti un likumību.

Ex-ante maksājumu pārbaude

Ex-ante pārbauda 100 % maksājumu. Turklāt vismaz viens maksājums (no visām izdevumu kategorijām) nedēļā tiek izlases kārtā izvēlēts papildu ex-ante pārbaudei, kuru veic cilvēkresursu un finanšu nodaļas vadītājs. Attiecībā uz segumu nav noteikts mērķis, jo šādas pārbaudes mērķis ir pārbaudīt maksājumus “izlases veidā”, lai pārliecinātos, vai visi maksājumi tiek sagatavoti atbilstīgi prasībām. Atlikušie maksājumi katru dienu tiek apstrādāti saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

Deklarācijas, ko sastāda kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām (AOSD)

Visi AOSD paraksta deklarācijas, kuras pievienotas gada darbības pārskatam par konkrēto gadu. Šīs deklarācijas attiecas uz programmas darbībām. AOSD deklarē, ka darbības, kas saistītas ar budžeta izpildi, ir veiktas saskaņā ar labas finanšu pārvaldības principiem, ka esošās vadības un kontroles sistēmas sniedz pietiekamu pārliecību par darījumu likumību un pareizību, ka ar šīm darbībām saistītie riski ir pienācīgi identificēti un paziņoti un ka ir īstenoti riska mazināšanas pasākumi.

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

Izveidotie kontroles mehānismi ļauj TAXUD ĢD būt pietiekami pārliecinātam par izdevumu kvalitāti un likumību un samazināt neatbilstības risku. Iepriekšminētie kontroles stratēģijas pasākumi samazina potenciālos riskus zem noteiktā 2 % mērķa un attiecas uz visiem saņēmējiem. Citi papildi pasākumi turpmākai riska mazināšanai radītu neproporcionāli augstas izmaksas, tāpēc tie nav paredzēti.

Kopējās izmaksas, kas saistītas ar minētās kontroles stratēģijas īstenošanu (attiecībā uz visiem izdevumiem saskaņā ar programmu Fiscalis 2020), ir ierobežotas līdz 1,6 % no kopējiem maksājumiem. Paredzams, ka saistībā ar šo iniciatīvu tās paliks minētajā līmenī.

Programmas kontroles stratēģija ierobežo neatbilstības risku praktiski līdz nullei un ir proporcionāla iespējamiem riskiem.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1073/1999 34 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 35 , lai konstatētu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistībā ar dotācijas nolīgumu vai dotācijas lēmumu, vai līgumu, kuru finansē saskaņā ar šo regulu.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

14.03.01

Dif./nedif. 36

no EBTA valstīm 37

no kandidātvalstīm 38

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

1A – Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

Nodokļu sistēmu darbības uzlabošana

Dif.

NĒ

·No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Nr.
[Kategorija………………………………………]

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[XX.YY.YY.YY.]

JĀ/NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

[Šī iedaļa jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu (otrais dokuments šā finanšu pārskata pielikumā), un jāaugšuplādē CISNET starpdienestu konsultācijām.]

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

ĢD: TAXUD			Gads N 39	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Gads N+4	Gads N+5	KOPĀ
• Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcijas numurs 14.03.01	Saistības	(1)	0,060	0,260	0,060	0,050	0,050		0,480
	Maksājumi	(2)		0,060	0,260	0,060	0,050	0,050	0,480
Budžeta pozīcijas numurs	Saistības	(1a)
	Maksājumi	(2a)
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 40
Budžeta pozīcijas numurs		(3)
KOPĀ apropriācijas TAXUD ĢD	Saistības	=1+1.a +3	0,060	0,260	0,060	0,050	0,050		0,480
	Maksājumi	=2+2a +3		0,060	0,260	0,060	0,050	0,050	0,480

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	0,060	0,260	0,060	0,050	0,050		0,480
	Maksājumi	(5)	0,000	0,060	0,260	0,060	0,050	0,050	0,480
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1.A IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	=4+ 6	0,060	0,260	0,060	0,050	0,050		0,480
	Maksājumi	=5+ 6	0,000	0,060	0,260	0,060	0,050	0,050	0,480

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	0,060	0,260	0,060	0,050	0,050		0,480
	Maksājumi	(5)	0,000	0,060	0,260	0,060	0,050	0,050	0,480
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ (Atsauces summa)	Saistības	=4+ 6	0,060	0,260	0,060	0,050	0,050		0,480
	Maksājumi	=5+ 6	0,000	0,060	0,260	0,060	0,050	0,050	0,480

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

'Kopā administratīvie izdevumi'

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Gads N+4	KOPĀ
ĢD: TAXUD
• Cilvēkresursi		0,069	0,069	0,028	0,014	0,014	0,194
• Citi administratīvie izdevumi		0,004	0,004	0,002	0,001	0,001	0,012
KOPĀ — TAXUD ĢD	Apropriācijas	0,073	0,073	0,030	0,015	0,015	0,206

KOPĀ apropriācijas
daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

(Saistību summa = maksājumu summa)

0,073

0,073

0,030

0,015

0,015

0,206

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		Gads N 41	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Gads N+4	Gads N+5	KOPĀ
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	0,133	0,333	0,090	0,065	0,065		0,686
	Maksājumi	0,073	0,133	0,290	0,075	0,065	0,050	0,686

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–☒ Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ⇩			Gads N		Gads N+1		Gads N+2		Gads N+3			Gads N+4		KOPĀ
	REZULTĀTI
	Rezultāta veids 42	Rezultāta vidējās izmaksas	Nr.	Izmaksas	Nr.	Izmaksas	Nr.	Izmaksas	Nr.	Izmaksas		Nr.	Izmaksas	Kopējais rezultātu daudzums		Kopējās izmaksas
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 43 …
Specifikācijas				0,060		0,060										0,120
Attīstība						0,140										0,140
Uzturēšana								0,020		0,010			0,010			0,040
Atbalsts						0,020		0,020		0,020			0,020			0,080
Apmācības																-
ITSM (infrastruktūra, uzņemšana, licences, utt.),						0,040		0,020		0,020			0,020			0,100
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1				0,060		0,260		0,060		0,050			0,050			0,480
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ...
- Rezultāts
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2
KOPĒJĀS IZMAKSAS				0,060		0,260		0,060			0,050		0,050		0,480

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–☒ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Gads N 44

Gads N+1

Gads N+2

Gads N+3

Gads N+4

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas5. IZDEVUMU KATEGORIJA

Cilvēkresursi

0,069

0,069

0,028

0,014

0,014

0,194

Pārējie administratīvie izdevumi

0,004

0,004

0,002

0,001

0,001

0,012

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas5. IZDEVUMU KATEGORIJA

0,073

0,073

0,030

0,015

0,015

0,206

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 45 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

Cilvēkresursi

Citi administratīva
rakstura izdevumi

Starpsummaārpus daudzgadu finanšu shēmas5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

0,073

0,073

0,030

0,015

0,015

0,206

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–☒ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Gads N+4
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		0,5	0,5	0,2	0,1	0,1
XX 01 01 02 (Delegācijas)
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 46
XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)
XX 01 04 yy 47	- galvenajā mītnē
	- delegācijās
XX 01 05 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība)
10 01 05 02 (AC, END, INT – tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)
KOPĀ		0,5	0,5	0,2	0,1	0,1

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Sanāksmju un sarakstes ar dalībvalstīm sagatavošana; darbs pie veidlapām, IT formātiem un centrālās direktorijas;

ārpakalpojumu sniedzēju nolīgšana darbam pie IT sistēmas.

Ārštata darbinieki

Neattiecas.

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–☒ Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

[...]

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

[...]

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Norādīt līdzfinansējuma struktūru
KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–☒ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻ pašu resursus

–◻ dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 48
		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
Pants ………….

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

[...]

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

[...]

(1) Padomes 2014. gada 9. decembra Direktīva (ES) 2014/107, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 359, 16.12.2014., 1.–29. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(3)

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. jūlija rezolūcija par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem ( 2016/2038(INI) ) http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P8-TA-2016- 0310+0+DOC+XML+V0//EN

(4) 2016. gada 22. aprīļa neformālā ECOFIN padomes sanāksme.

(5) ESAO nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana — BEPS (2015): “ Sabiedriskā apspriešana par BEPS 12. darbības projektu: noteikumi par obligātu informācijas izpaušanu ”. Skatīt arī ieraksta sīkāku precizējumu glosārijā.

(6) Eiropas Savienības Padome (2016), secinājumi “ Komisijas paziņojums par ārējo stratēģiju [..] un [..] ieteikums par pasākumu īstenošanu pret nodokļu nolīgumu ļaunprātīgu izmantošanu — Padomes secinājumi ”, 25.5.2016. (ECOFIN padomes 2016. gada maija secinājumi).

(7) ECOFIN padomes 2016. gada maija secinājumi, 12. punkts.

(8) G20 prioritātes: https://www.g20.org/Webs/G20/EN/G20/Agenda/agenda_node.html

(9) Eiropas Komisijas paziņojums par papildu pasākumiem, lai veicinātu pārredzamību un cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu apiešanu, COM(2016) 451 final , 5.7.2016. (“Panamas paziņojums”).

(10) Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

(11) Padomes 1977. gada 19. decembra Direktīva 77/799/EEK par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo un netiešo nodokļu jomā (OV L 336, 27.12.1977., 15.–20. lpp.).

(12) Padomes 2014. gada 9. decembra Direktīva 2014/107/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 359, 16.2.2014., 1. lpp.).

(13) Padomes 2015. gada 8. decembra Direktīva (ES) 2015/2376, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 332, 18.12.2015., 1. lpp.).

(14) Padomes 2016. gada 25. maija Direktīva (ES) 2016/881, ar ko Direktīvu 2011/16/ES groza attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 146, 3.6.2016., 8. lpp.).

(15) Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 12. aprīļa Direktīvai 2016/0107 (COD) par ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles.

(16) Dažus no minētajiem nolīgumiem, kuri attiecas uz noteiktām Eiropas trešām valstīm, ir noslēgusi Savienība.

(17) http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/?fuseaction=ia

(18) http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/?fuseaction=ia

(19) OV C , , lpp.

(20) OV C , , lpp.

(21) Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

(22) Padomes 2014. gada 9. decembra Direktīva 2014/107/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 359, 16.2.2014., 1. lpp.).

(23) Padomes 2015. gada 8. decembra Direktīva (ES) 2015/2376, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 332, 18.12.2015., 1. lpp.).

(24) Padomes 2016. gada 25. maija Direktīva (ES) 2016/881, ar ko Direktīvu 2011/16/ES groza attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 146, 3.6.2016., 8. lpp.).

(25) Padomes 2016. gada 6. decembra Direktīva (ES) 2016/2258, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz nodokļu iestāžu piekļuvi informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (OV L 342, 16.12.2016., 1. lpp.).

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(27) Padomes 2014. gada 9. decembra Direktīva 2014/107/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 359, 16.2.2014., 1. lpp.).

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(29) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(31) ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(32) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

(33) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(35) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām, OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(36) Dif. = diferenciētās apropriācijas / nedif. = nediferenciētās apropriācijas.

(37) EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(38) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(39) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(40) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(41) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(42) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(43) Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

(44) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(45) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(46) AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – norīkotie valstu eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(47) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(48) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

Daudzgadu finanšu shēmas5. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,069	0,069	0,028	0,014	0,014	0,194
Pārējie administratīvie izdevumi	0,004	0,004	0,002	0,001	0,001	0,012
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas5. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,073	0,073	0,030	0,015	0,015	0,206

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 45 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

Cilvēkresursi

Citi administratīva
rakstura izdevumi

Starpsummaārpus daudzgadu finanšu shēmas5. IZDEVUMU KATEGORIJAS