EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.6.2017

COM(2017) 289 final

2017/0116(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par konkurences aizsardzību gaisa transportā un Regulas (EK) Nr. 868/2004 atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2017) 182 final}
{SWD(2017) 183 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Starptautisko gaisa pārvadājumu liberalizācija un ar tiem saistīto ierobežojumu atcelšana ir veicinājusi nepieredzētu konkurences pieaugumu Savienības tirgū un visā pasaulē. Turpmākajos gados plānotais starptautiskās aviācijas pieaugums līdz 2030. gadam sasniegs aptuveni 5 % gadā, tāpēc ir sagaidāms, ka pieaugs arī globālā konkurence 4 .

Taču, tā kā nepastāv starptautisks regulējums, kas ietvertu gaisa pārvadātāju savstarpējās konkurences regulēšanas nosacījumus 5 , katrā valstī var būt atšķirīga gaisa pārvadātājiem piemērojamā režīma prakse, kas var ietekmēt konkurenci. Šāda situācija nepastāv Savienībā, jo ES noteikumi nodrošina vienādas tiesības un iespējas izmantot ar gaisa transportu saistītus pakalpojumus gan Eiropas, gan citu valstu pārvadātājiem. Tomēr šāda prakse var būt sastopama dažās trešajās valstīs, kurās diskriminējoša prakse un subsīdijas 6 trešo valstu gaisa pārvadātājiem var sniegt negodīgas konkurences priekšrocības. Komisija ir atzinusi, ka “[lai gan] ES aviosabiedrības pašas ir tieši atbildīgas par savu konkurētspēju un tām ir jāturpina pielāgot savus produktus un uzņēmējdarbības modeļus dominējošiem tirgus nosacījumiem, (..) tikpat svarīgi ir, lai konkurence gan ES, gan ārpus tās balstītos uz atklātumu, savstarpīgumu un godīgumu un lai to neizkropļotu negodīga prakse.” 7 .

Negodīga prakse, ja tā netiek izskausta, ilgtermiņā aviācijas tirgū var sekmēt dominēšanas vai pat monopola situāciju veidošanos, un tas savukārt var sašaurināt izvēles iespējas, ierobežot savienojamību un veicināt cenu paaugstināšanos ES iedzīvotājiem.

Tāpēc gadījumos, kad ir apdraudēta Savienības konkurētspēja un savienojamība, Savienībai ir jāspēj rīkoties efektīvi, lai nodrošinātu atklātu un konkurējošu tirgu.

Jautājumus par gaisa pārvadātāju godīgas konkurences nosacījumiem var risināt gaisa transporta vai gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu kontekstā. Tomēr lielākajā daļā gaisa transporta vai gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu, kas ir noslēgti ar trešajām valstīm, atbilstīgi noteikumi nav ietverti.

Regulas (EK) Nr. 868/2004 8 mērķis bija risināt šīs problēmas ar vienpusēju Savienības rīcību. Tomēr šis instruments nekad nav piemērots, un daži tā aspekti padara mazticamu iespēju, ka tas kādreiz tiks piemērots (konkrētiem gadījumiem). Tāpēc Savienībai šobrīd nav efektīva instrumenta godīgas konkurences nodrošināšanai starp Savienības un trešo valstu gaisa pārvadātājiem. Patiešām, izņemot subsidēšanas jautājumu, Regula (EK) Nr. 868/2004 attiecas tikai un vienīgi uz tā dēvēto “negodīgas cenu noteikšanas praksi”. Par tādu ir uzskatāma tikai prakse, kad trešās valsts pārvadātājs “nosaka biļešu cenas, kuras ir ievērojami mazākas par tām, ko piedāvā konkurējošie Kopienas gaisa pārvadātāji, lai radītu tiem zaudējumus”, bet šādu praksi ir sarežģīti pierādīt. “Negodīgas cenu noteikšanas prakses” definīcija paredz arī, ka trešās valsts pārvadātājs gūst labumu no nekomerciālas priekšrocības, tomēr šādas priekšrocības pastāvēšana vien nav pietiekams pamatojums Savienības rīcībai. Turklāt Regula (EK) Nr. 868/2004 neparedz īpašu iekšējo ES procedūru attiecībā uz saistībām (t. i., gadījumiem, kad saistības tiek pārkāptas), kas ir noteiktas gaisa transporta vai gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība un kuru mērķis ir godīgas konkurences nodrošināšana. Visbeidzot, noteikumi par izmeklēšanas sākšanu ir diezgan ierobežojoši. Proti, sūdzību Komisijai var iesniegt tikai “Kopienas nozare”, kas tiek definēta kā “Kopienas gaisa pārvadātāji, kas sniedz līdzīgus gaisa satiksmes pakalpojumus, kopumā vai gaisa pārvadātāji, kuri kopā veido lielāko daļu no Kopienas kopējā minēto pakalpojumu piedāvājuma”. Ne dalībvalstīm, ne atsevišķiem gaisa pārvadātājiem nav tiesību iesniegt sūdzības, pārstāvot pašiem sevi.

Savā paziņojumā par aviācijas stratēģiju Eiropai 9 Komisija darīja zināmu tās nodomu novērtēt Regulas (EK) Nr. 868/2004 efektivitāti ar mērķi to pārskatīt vai aizstāt ar efektīvāku instrumentu, kas nodrošinātu godīgus konkurences apstākļus visiem pārvadātājiem un tādējādi saglabātu Savienības savienojamību gan attiecībā uz ienākošajiem, gan izejošajiem reisiem. Aviācijas stratēģija arī uzsver vajadzību turpināt sarunas par godīgas konkurences klauzulu iekļaušanu ES un dalībvalstu divpusējos aviācijas nolīgumos, kā arī sekmēt progresu daudzpusējā līmenī, vienlaicīgi uzlabojot šī instrumenta efektivitāti.

Nodomu pārskatīt vai aizstāt Regulu (EK) Nr. 868/2004 savos 2012. gada 20. decembra secinājumos 10 ir paudusi arī Padome, atzīstot, ka “Regula (EK) Nr. 868/2004 nav bijusi pietiekami pielāgota aviācijas pakalpojumu nozares īpašajām iezīmēm” un atbalstīja “Komisijas ieceri (..) analizēt iespējas izveidot efektīvāku instrumentu, lai sargātu atvērtu un godīgu konkurenci, un tās ieceri, pamatojoties uz minēto analīzi, nākt klajā ar priekšlikumu Regulas (EK) Nr. 868/2004 pārskatīšanai vai aizstāšanai”.

Eiropas Parlaments ir paudis līdzīgu viedokli, kurā izskan aicinājums “pārskatīt Regulu (EK) Nr. 868/2004, lai saglabātu godīgu konkurenci ES aviācijas ārējo attiecību jomā un panāktu spēcīgāku ES aviācijas nozares konkurētspēju, efektīvāk novērstu negodīgu konkurenci, garantētu savstarpīgumu un izskaustu negodīgu praksi (..)” 11 .

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Iniciatīvas pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punkts. Šī tiesību norma atļauj pieņemt attiecīgus noteikumus par gaisa transportu, un tā jau kalpoja par pamatu Regulas (EK) Nr. 868/2004 pieņemšanai 14 .

•Subsidiaritāte

•Proporcionalitāte

3.EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ietekmes novērtējums

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Priekšlikuma struktūra

2017/0116 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par konkurences aizsardzību gaisa transportā un Regulas (EK) Nr. 868/2004 atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 17 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 18 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Aviācija ir ļoti svarīga Savienības ekonomikai. Tā ir ievērojams ekonomikas izaugsmes, nodarbinātības, tirdzniecības un mobilitātes virzītājspēks. Gaisa pārvadājumu pakalpojumu apjoma pieaugums pēdējās desmitgadēs būtiski veicinājis savienojamības uzlabošanos Savienībā un ar trešajām valstīm un Savienības ekonomikas attīstību kopumā.

(2)Savienības gaisa pārvadātāji ir tāda globāla tīkla centrā, kas nodrošina savienojumus Eiropas iekšienē un ar pārējo pasauli. Tiem būtu jādod iespēja konkurēt ar trešo valstu gaisa pārvadātājiem vidē, kurā valda atklāta un godīga konkurence starp visiem gaisa pārvadātājiem. Tas veicinātu labvēlīgu apstākļu saglabāšanos augsta savienojamības līmeņa nodrošināšanai Savienībā.

(3)Godīga konkurence ir svarīgs starptautisko gaisa pārvadājumu pakalpojumu darbības vispārējais princips. Šis princips it sevišķi apliecināts Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”), kuras preambulā atzīta nepieciešamība starptautiskos gaisa pārvadājumu pakalpojumus balstīt uz “iespēju vienlīdzības” pamata. Čikāgas konvencijas 44. pantā arī teikts, ka Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai (“ICAO”) būtu jātiecas veicināt starptautisko gaisa pārvadājumu attīstību tā, lai “nodrošinātu katrai līgumslēdzējai valstij taisnīgu iespēju tajā darboties starptautiskām aviosabiedrībām” un lai “novērstu diskrimināciju starp līgumslēdzējām valstīm”.

(4)Godīgas konkurences princips Savienībā ir vispāratzīts, un uz tirgu kropļojošu praksi attiecas spēkā esošie Savienības tiesību akti, kas visiem Eiropas un ārvalstu gaisa pārvadātājiem, kuri darbojas Savienībā, garantē vienlīdzīgas iespējas un godīgas konkurences apstākļus.

(5)Tomēr, neraugoties uz dažu trešo valstu un Savienības ilgstošajām pūlēm, godīgas konkurences principi vēl nav definēti īpašos daudzpusējos noteikumos, jo sevišķi ICAO kontekstā vai Pasaules Tirdzniecības organizācijas (“PTO”) nolīgumos, kuru darbības jomā gaisa pārvadājumu pakalpojumi lielākoties neietilpst 19 .

(6)Būtu jāpastiprina centieni ICAO un PTO kontekstā aktīvi atbalstīt tādu starptautisku noteikumu izstrādāšanu, kuri garantē godīgas konkurences apstākļus visiem gaisa pārvadātājiem.

(7)Gaisa pārvadātāju godīgas konkurences jautājumam būtu ieteicams pievērsties ar trešajām valstīm noslēgtu gaisa transporta nolīgumu vai gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu kontekstā. Tomēr lielākajā daļā gaisa transporta nolīgumu vai gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu, kas noslēgti starp Savienību vai/un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un trešajām valstīm, no otras puses, līdz šim nav ietverti attiecīgi noteikumi. Būtu jāpastiprina centieni risināt sarunas par godīgas konkurences klauzulu iekļaušanu esošajos un turpmākajos gaisa transporta nolīgumos vai gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos ar trešajām valstīm.

(8)Godīgu konkurenci starp gaisa pārvadātājiem var nodrošināt arī ar attiecīgiem Savienības tiesību aktiem, tādiem kā Padomes Regula (EEK) Nr. 95/93 20 un Padomes Direktīva 96/97/EK 21 . Ciktāl godīga konkurence paredz Savienības gaisa pārvadātāju aizsardzību pret konkrētu praksi, ko piekopj trešās valstis vai trešo valstu gaisa pārvadātāji, šis jautājums patlaban risināts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 868/2004 22 . Tomēr Regula (EK) Nr. 868/2004 ir izrādījusies nepietiekami efektīva tās pamatā esošā vispārējā mērķa sasniegšanā, proti, godīgas konkurences nodrošināšanā. Neefektivitāte galvenokārt izriet no konkrētiem regulas noteikumiem, kas attiecas it sevišķi uz attiecīgās prakses definēšanu, izņemot subsidēšanu, un uz izmeklēšanas sākšanai un veikšanai piemērojamajām prasībām. Turklāt Regulā (EK) Nr. 868/2004 nav noteikta īpaša Savienības iekšējā procedūra attiecībā uz saistībām, kas ietvertas gaisa transporta nolīgumos vai gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un paredzētas godīgas konkurences nodrošināšanai. Ņemot vērā šo jautājumu risināšanai vajadzīgo grozījumu daudzumu un svarīgumu, ir lietderīgi Regulu (EK) Nr. 868/2004 aizstāt ar jaunu tiesību aktu.

(9)Efektīvi, samērīgi un atturoši tiesību akti joprojām ir vajadzīgi, lai veicinātu labvēlīgu apstākļu saglabāšanos augsta savienojamības līmeņa nodrošināšanai Savienībā un nodrošinātu godīgu konkurenci ar trešo valstu gaisa pārvadātājiem. Tālab būtu Komisijai jāpiešķir pilnvaras veikt izmeklēšanu un vajadzības gadījumā veikt attiecīgus pasākumus. Vajadzētu būt iespējai veikt šādus pasākumus tad, kad pārkāptas attiecīgās saistības, kas ietvertas nolīgumā, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība, vai tad, kad konkurenci ietekmējoša prakse rada vai draud radīt kaitējumu Savienības gaisa pārvadātājiem.

(10)Ja Savienība ir ar trešo valsti noslēgta gaisa transporta nolīguma vai gaisa satiksmes pārvadājumu nolīguma līgumslēdzēja puse, nolīgumā ietverto starptautisko saistību pārkāpums būtu jāizskata attiecīgā nolīguma kontekstā, it sevišķi piemērojot godīgas konkurences klauzulu, ja tāda ir paredzēta, un attiecīgā gadījumā strīdu izšķiršanu.

(11)Lai Komisija būtu pienācīgi informēta par iespējamajiem elementiem, kas pamato izmeklēšanas sākšanu, visām dalībvalstīm, visiem Savienības pārvadātājiem vai visām Savienības gaisa pārvadātāju apvienībām vajadzētu būt tiesībām iesniegt sūdzību.

(12)Ir svarīgi nodrošināt, ka izmeklēšana var aptvert visplašāko iespējamo piederīgo elementu diapazonu. Šādā nolūkā būtu Komisijai jāpiešķir pilnvaras veikt izmeklēšanu trešās valstīs, ja ir saņemta attiecīgās trešās valsts un attiecīgā trešās valsts subjekta piekrišana. To pašu iemeslu dēļ un tādā pašā nolūkā būtu jānosaka dalībvalstīm pienākums pēc iespējas plašāk sniegt atbalstu Komisijai. Komisijai izmeklēšana būtu jāpabeidz uz vislabāko pieejamo pierādījumu pamata.

(13)Ja Komisija veic izmeklēšanu par darbībām, uz kurām attiecas ar trešo valsti noslēgts gaisa transporta nolīgums vai gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgums, kura līgumslēdzēja puse nav Savienība, būtu jānodrošina, ka Komisija rīkojas, pilnībā pārzinot visas procedūras, kuras attiecīgā dalībvalsts nodomājusi īstenot vai īstenojusi saskaņā ar šādu nolīgumu un kuras attiecas uz situāciju, par ko Komisija veic izmeklēšanu. Tāpēc būtu jānosaka dalībvalstīm pienākums sniegt Komisijai attiecīgu informāciju.

(14)Ir jāparedz nosacījumi, kuri būtu jāievēro procedūru noslēgšanai, piemērojot vai nepiemērojot tiesiskās aizsardzības pasākumus.

(15)Procedūras saskaņā ar šo regulu nebūtu jāsāk vai būtu jānoslēdz, nepiemērojot tiesiskās aizsardzības pasākumus, ja šādu pasākumu pieņemšana būtu pretrunā Savienības interesēm, ņemot vērā to ietekmi uz citām personām, it sevišķi patērētājiem vai uzņēmumiem Savienībā. Procedūras arī būtu jānoslēdz, nepiemērojot pasākumus, ja prasības šādu pasākumu piemērošanai nav izpildītas vai vairs netiek izpildītas.

(16)Ja ir pārkāptas piemērojamās starptautiskās saistības, jebkādiem tiesiskās aizsardzības pasākumiem pēc būtības vajadzētu pamatoties uz tiesību aktu, kurā ietvertas šīs saistības, vai uz starptautisko publisko tiesību noteikumiem un principiem. Lai saglabātu šo tiesību aktu integritāti, jebkādi šādi pasākumi būtu jāpieņem tikai pēc šajos tiesību aktos paredzēto procedūru izpildes.

(17)Konstatējumiem par attiecīgajam(-iem) Savienības gaisa pārvadātājam(-iem) radīto kaitējumu vai kaitējuma risku būtu jāatspoguļo reālistisks situācijas novērtējums, un tāpēc tiem būtu jāpamatojas uz visiem attiecīgajiem faktoriem, it sevišķi faktoriem, kuri attiecas uz minētā(-o) pārvadātāja(-u) situāciju un vispārējo stāvokli skartajā gaisa transporta tirgū.

(18)Administratīvās efektivitātes labad un ņemot vērā iespēju izbeigt procedūras, nepiemērojot pasākumus, jābūt iespējamam apturēt procedūras, ja attiecīgā trešā valsts vai attiecīgais trešās valsts subjekts ir apņēmīgi veikuši pasākumus nolūkā novērst attiecīgo konkurenci ietekmējošo praksi vai no tās izrietošo kaitējumu vai kaitējuma risku.

(19)Tiesiskās aizsardzības pasākumi attiecībā uz konkurenci ietekmējošu praksi ir paredzēti, lai kompensētu kaitējumu, ko rada vai draud radīt šāda prakse. Tāpēc tie būtu jāīsteno, piemērojot finansiālus pienākumus vai citus pasākumus ar naudas izteiksmē izmērāmu vērtību, kuri spēj panāk tādu pašu efektu. Tie var būt tādi pasākumi kā trešās valsts gaisa pārvadātāja koncesiju, tam pienākošos pakalpojumu vai citu tiesību apturēšana ar nosacījumu, ka šādu pasākumu rezultātā netiek pārkāpts ar attiecīgo trešo valsti noslēgtais gaisa transporta nolīgums vai gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgums. Lai nodrošinātu atbilstību proporcionalitātes principam, jebkādiem pasākumiem būtu jāaprobežojas tikai ar to, kas vajadzīgs konstatētā kaitējuma vai kaitējuma riska kompensācijai.

(20)Atbilstīgi tam pašam principam tiesiskās aizsardzības pasākumiem attiecībā uz konkurenci ietekmējošu praksi būtu jāpaliek spēkā tikai tik ilgi un tik lielā apmērā, cik nepieciešams, ņemot vērā šādu praksi un no tās izrietošo kaitējumu vai kaitējuma risku. Tātad būtu jāveic pārskatīšana, ja apstākļi to prasa.

(21)Situācijas, kuru izmeklēšana veikta saskaņā ar šo regulu, un to iespējamā ietekme uz dalībvalstīm dažādos apstākļos var atšķirties. Tāpēc tiesiskās aizsardzības pasākumi atkarībā no konkrētā gadījuma var būt piemērojami vienai dalībvalstij vai vairākām dalībvalstīm vai tikai konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā.

(22)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 23 .

(23)Šīs regulas mērķi, proti, visiem Savienības pārvadātājiem nodrošināt efektīvu, vienlīdzīgu, uz vienādiem kritērijiem un procedūrām balstītu aizsardzību pret piemērojamo starptautisko saistību pārkāpumiem un pret kaitējumu vai kaitējuma risku, kas vienam vai vairākiem Savienības pārvadātājiem radies trešo valstu vai trešo valstu subjektu piekoptas konkurenci ietekmējošas prakses dēļ, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķas dalībvalstis, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(24)Ar šo regulu aizstāj Regulu (EK) Nr. 868/2004, tāpēc minētā regula būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

1.Šajā regulā paredzēti noteikumi par Komisijas veiktu izmeklēšanu un par tiesiskās aizsardzības pasākumu pieņemšanu saistībā ar piemērojamo starptautisko saistību pārkāpumiem un praksi, kas ietekmē konkurenci starp Savienības gaisa pārvadātājiem un citiem gaisa pārvadātājiem un rada vai draud radīt kaitējumu Savienības gaisa pārvadātājiem.

2.Šo regulu piemēro, neskarot Regulas (EEK) Nr. 95/93 12. pantu un Direktīvas 96/67/EK 20. pantu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

(a)“gaisa pārvadātājs” ir gaisa pārvadātājs, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 24 ;

(b)“gaisa pārvadājumu pakalpojums” ir viens lidojums vai vairāki lidojumi, ko veic, par maksu vai par nomas maksu pārvadājot pasažierus, kravu vai pastu;

(c)“piemērojamās starptautiskās saistības” ir jebkuras saistības, kas ietvertas starptautiskā gaisa transporta nolīgumā vai gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumā, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība, un jebkuri noteikumi par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kas ietverti tirdzniecības nolīgumā, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība, un kas attiecas uz praksi, kura var ietekmēt konkurenci, vai cita veida rīcību, kura skar konkurenci starp gaisa pārvadātājiem;

(d)“ieinteresētā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura oficiāla struktūra neatkarīgi no tā, vai tai piemīt vai nepiemīt tiesībsubjektība, kurai varētu būt ievērojama ieinteresētība procedūras rezultātos;

(e)“trešās valsts subjekts” ir jebkura pelnoša vai bezpeļņas fiziska vai juridiska persona vai jebkura oficiāla struktūra ar tiesībsubjektību vai bez tās, kura ir trešās valsts jurisdikcijā, neatkarīgi no tā, vai trešās valsts valdība īsteno kontroli pār to, un kura ir tieši vai netieši iesaistīta gaisa pārvadājumu pakalpojumu vai ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanā vai tādas infrastruktūras vai pakalpojumu nodrošināšanā, ko izmanto gaisa pārvadājumu pakalpojumu vai ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanai;

(f)“konkurenci ietekmējoša prakse” ir diskriminācija un subsīdijas;

(g)“diskriminācija” ir jebkāda veida diferenciācija bez objektīva pamatojuma attiecībā uz gaisa pārvadājumu pakalpojumu vajadzībām pielietoto preču piegādi vai pakalpojumu, tostarp sabiedrisko pakalpojumu, sniegšanu vai attiecībā uz publisko iestāžu attieksmi saistībā ar šādiem pakalpojumiem (tostarp prakse, kas attiecas uz aeronavigācijas vai lidostu aprīkojumu un pakalpojumiem, degvielu, apkalpošanu uz zemes, drošību, datorizētām rezervēšanas sistēmām, laika nišu piešķiršanu, maksām un citāda gaisa pārvadājumu pakalpojumu vajadzībām pielietotā aprīkojuma vai pakalpojumu izmantošanu);

(h)“subsīdija” ir finansiāls devums:

(I)ko trešās valsts valdība vai cita publiska organizācija piešķir kādā no šādiem veidiem:

(1)valdības vai citas publiskas organizācijas prakse, kas ietver līdzekļu tiešu pārskaitīšanu vai līdzekļu vai saistību (tādu kā dotācijas, aizdevumi, ieguldījums pašu kapitālā, aizdevuma garantijas, darbības zaudējumu kompensēšana vai publisko iestāžu uzlikta finansiāla sloga kompensēšana) iespējamu tiešu nodošanu;

(2)valdība vai cita publiska organizācija atsakās no ieņēmumiem vai neiekasē ieņēmumus, kas citādi būtu iekasējami (piemēram, preferenciāls nodokļu režīms vai fiskālie stimuli, tādi kā nodokļu kredīti);

(3)valdība vai cita publiska organizācija, tostarp valsts kontrolē esoši uzņēmumi, piegādā preces vai sniedz pakalpojumus vai pērk preces vai pakalpojumus;

(4)valdība vai cita publiska organizācija veic maksājumus finansēšanas mehānismam vai uztic privātai struktūrai vai norīko privātu struktūru veikt vienu vai vairākas 1), 2) un 3) apakšpunktā minēto veidu funkcijas, kas parasti būtu valdības kompetencē un kas praksē faktiski neatšķiras no funkcijām, ko parasti veic valdības;

(II)kas dod priekšrocības;

(III)kas juridiski vai faktiski attiecas tikai uz subjektu vai nozari vai subjektu vai nozaru grupu piešķirošās iestādes jurisdikcijā;

(i)“Savienības gaisa pārvadātājs” ir gaisa pārvadātājs, kam ir derīga darbības licence, kuru piešķīrusi dalībvalsts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008.

II nodaļa

Kopīgi noteikumi par procedūrām

3. pants

Procedūras sākšana

1.Izmeklēšanu sāk pēc rakstiskas sūdzības saņemšanas no dalībvalsts, Savienības gaisa pārvadātāja vai Savienības gaisa pārvadātāju apvienības saskaņā ar 2. punktu vai pēc Komisijas iniciatīvas, ja ir pirmšķietami pierādījumi par kādu no šādiem gadījumiem:

(a)piemērojamo starptautisko saistību pārkāpums;

(b)visu šādu apstākļu pastāvēšana:

(I)trešās valsts vai trešās valsts subjekta piekopta konkurenci ietekmējoša prakse;

(II)vienam vai vairākiem Savienības gaisa pārvadātājiem radies kaitējums vai kaitējuma risks;

(III)cēloņsakarība starp iespējamo praksi un iespējamo kaitējumu vai kaitējuma risku.

2.Sūdzībā ietver pirmšķietamus pierādījumus par vienu no 1. punktā minētajiem gadījumiem.

3.Komisija, ciktāl iespējams, pārbauda sūdzībā ietverto vai Komisijas rīcībā esošo elementu precizitāti un atbilstību, lai noteiktu, vai pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu saskaņā ar 1. punktu.

4.Komisija var nolemt nesākt izmeklēšanu, ja pasākumu pieņemšana saskaņā ar 10. vai 13. pantu būtu pretrunā Savienības interesēm vai ja Komisija uzskata, ka sūdzībā izklāstītie fakti nenorāda uz sistēmisku problēmu vai tiem nav būtiskas ietekmes uz vienu vai vairākiem Savienības gaisa pārvadātājiem.

5.Ja sniegtie pierādījumi nav pietiekami 1. punkta nolūkā, Komisija 60 dienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas datuma informē sūdzības iesniedzēju par šo nepietiekamību. Sūdzības iesniedzējam atvēl 30 dienas papildu pierādījumu iesniegšanai. Ja sūdzības iesniedzējs noteiktajā termiņā to neizdara, Komisija var nolemt nesākt izmeklēšanu.

6.Komisija 6 mēnešu laikā pēc sūdzības iesniegšanas izlemj, vai sākt izmeklēšanu saskaņā ar 1. punktu.

7.Ievērojot 4. punktu, Komisija, ja tā uzskata, ka pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu, veic šādus pasākumus:

(a)sāk procedūru;

(b)publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; paziņojumā informē par izmeklēšanas sākšanu, norāda izmeklēšanas tvērumu, piemērojamās starptautiskās saistības, kas, iespējams, ir pārkāptas, vai trešo valsti vai trešās valsts subjektu, kas, iespējams, piekopj konkurenci ietekmējošu praksi, un iespējamo kaitējumu vai kaitējuma risku, attiecīgo(-os) Savienības gaisa pārvadātāju(-us) un laikposmu, kurā ieinteresētās personas var pieteikties, rakstiski darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju vai pieteikties uzklausīšanai Komisijā;

(c)oficiāli paziņo attiecīgās trešās valsts un attiecīgā trešās valsts subjekta pārstāvjiem par izmeklēšanas sākšanu;

(d)informē sūdzības iesniedzēju un 15. pantā noteikto komiteju par izmeklēšanas sākšanu.

8.Ja pirms izmeklēšanas sākšanas sūdzība tiek atsaukta, uzskata, ka sūdzība nav bijusi iesniegta. Tas neskar Komisijas tiesības sākt izmeklēšanu pēc pašas iniciatīvas saskaņā ar 1. punktu.

4. pants

Izmeklēšana

1.Pēc procedūras sākšanas Komisija sāk izmeklēšanu.

2.Izmeklēšanas mērķis ir noteikt, vai noticis viens no šādiem gadījumiem:

(a)vai ir pārkāptas piemērojamās starptautiskās saistības;

(b)vai trešās valsts vai trešās valsts subjekta piekoptas konkurenci ietekmējošas prakses dēļ attiecīgajam(-ajiem) Savienības gaisa pārvadātājam(-iem) ir radies kaitējums vai kaitējuma risks.

3.Komisija var prasīt visu informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu izmeklēšanai, un var pārbaudīt saņemtās vai savāktās informācijas precizitāti sadarbībā ar attiecīgo(-ajiem) Savienības gaisa pārvadātāju(-iem) vai ar attiecīgo trešo valsti vai trešās valsts subjektu.

4.Komisija var prasīt, lai dalībvalstis tai sniegtu atbalstu izmeklēšanā, un dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai apmierinātu šādus pieprasījumus. No dalībvalstīm prasītais atbalsts var ietvert informācijas sniegšanu un informācijas analīzi, kā arī palīdzību pārbaudēs, apskatēs un izmeklēšanā.

5.Ja šķiet vajadzīgs, Komisija var veikt izmeklēšanu attiecīgās trešās valsts teritorijā ar nosacījumu, ka attiecīgās trešās valsts valdība un attiecīgais trešās valsts subjekts ir oficiāli informēti un devuši piekrišanu.

6.Personas, kuras pieteikušās termiņā, kas norādīts paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu, uzklausa, ja tās ir lūgušas uzklausīšanu, pierādot, ka tās ir ieinteresētās personas.

7.Sūdzības iesniedzēji, ieinteresētās personas, attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) un attiecīgās trešās valsts vai attiecīgā trešās valsts subjekta pārstāvji var iepazīties ar visu informāciju, kas darīta pieejama Komisijai, izņemot dokumentus, kas paredzēti Komisijas un pārvaldes iestāžu iekšējai lietošanai, ja šāda informācija nav konfidenciāla 6. panta nozīmē un ja tie ir iesnieguši Komisijai rakstisku pieprasījumu.

5. pants

Sadarbība ar dalībvalstīm attiecībā uz procedūrām, kas saistītas ar gadījumiem, uz kuriem attiecas IV nodaļa

1.Ja Komisija plāno sākt procedūru saskaņā ar 3. pantu un ja attiecīgos gaisa pārvadājumu pakalpojumus reglamentē gaisa transporta nolīgums vai gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgums, kas noslēgts starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un trešo valsti un kura līgumslēdzēja puse nav Savienība, Komisija informē attiecīgo(-ās) dalībvalsti(-is).

2.Ja Komisija informējusi dalībvalsti saskaņā ar 1. punktu, minētā dalībvalsts bez liekas kavēšanās informē Komisiju par nodomu izmantot strīdu izšķiršanas procedūru vai citu attiecīgu procedūru, kas paredzēta gaisa transporta nolīgumā vai gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumā ar attiecīgo trešo valsti, nolūkā izskatīt situāciju, uz kuru attiecas izmeklēšana.

3.Dalībvalsts, kas minēta 2. punktā, informē Komisiju arī par visām attiecīgajām sanāksmēm, kas plānotas saskaņā ar gaisa transporta nolīgumu vai gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu ar attiecīgo trešo valsti nolūkā apspriest jautājumu, uz kuru attiecas izmeklēšana. Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai dienas kārtību un visu būtisko informāciju, kas ļauj izprast minētajās sanāksmēs apspriežamos jautājumus.

4.Attiecīgā dalībvalsts regulāri informē Komisiju par jebkuras 2. punktā minētās procedūras norisi un attiecīgā gadījumā var uzaicināt Komisiju piedalīties minētajās procedūrās. Komisija attiecīgajai dalībvalstij var prasīt papildu informāciju.

6. pants

Konfidencialitāte

1.Jebkuru informāciju, kas pēc savas būtības ir konfidenciāla, tostarp, bet ne tikai, informāciju, kuras izpaušana radītu ievērojamas konkurences priekšrocības konkurentam vai ļoti negatīvi ietekmētu personu, kura šādu informāciju sniegusi, vai personu, no kuras persona, kura informāciju sniegusi, šo informāciju ir ieguvusi, vai ko izmeklēšanā iesaistītas personas sniedz konfidenciāli, Komisija apstrādā kā konfidenciālu informāciju, ja tam ir pietiekams pamatojums.

2.Ieinteresētajām personām, kas sniedz konfidenciālu informāciju, tiek prasīts iesniegt nekonfidenciālu informācijas kopsavilkumu. Šāds kopsavilkums ir pietiekami detalizēts, lai no tā varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Izņēmuma gadījumos ieinteresētās personas var norādīt, ka konfidenciālās informācijas kopsavilkumu nav iespējams sagatavot. Šādos izņēmuma gadījumos iesniedz paziņojumu, kurā ir izklāstīti iemesli, kāpēc nav iespējams sagatavot šādu kopsavilkumu.

3.Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju izmanto tikai tam mērķim, kuram tā pieprasīta. Šis noteikums neliedz izmeklēšanas gaitā saņemto informāciju izmantot citas izmeklēšanas sākšanai saskaņā ar šo regulu.

4.Komisija un dalībvalstis, tostarp to abu ierēdņi, neatklāj nekādu konfidenciālu informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo regulu, vai nekādu informāciju, ko izmeklēšanā iesaistīta persona sniegusi konfidenciāli, bez šādu informācijas sniegušās personas īpašas atļaujas. Informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm vai jebkuru iekšēju dokumentu, ko sagatavojušas Savienības vai dalībvalstu iestādes, neizpauž, izņemot šajā regulā īpaši paredzētus gadījumus.

5.Ja izrādās, ka pieprasījums ievērot konfidencialitāti nav pamatots, un ja sniedzējs nevēlas informāciju darīt zināmu atklātībai vai atļaut tās izpaušanu vispārinātā vai kopsavilkuma veidā, attiecīgo informāciju var neņemt vērā.

6.Šis pants neliedz Savienības iestādēm izpaust vispārīgu informāciju un jo īpaši izpaust iemeslus, uz ko pamatoti saskaņā ar šo regulu pieņemtie lēmumi, vai izpaust pierādījumus, uz ko Savienības iestādes balstījušās, ciktāl tas ir nepieciešams, lai paskaidrotu šos iemeslus tiesas procesā. Veicot šādu izpaušanu, ņem vērā iesaistīto personu likumīgo ieinteresētību, lai to komercnoslēpumi vai valsts noslēpumi netiktu izpausti.

7. pants

Konstatējumu pamats nesadarbošanās gadījumā

Gadījumos, kad piekļuve vajadzīgajai informācijai tiek liegta vai citādi netiek nodrošināta pienācīgā termiņā vai kad izmeklēšana tiek būtiski traucēta, konstatējumus var izdarīt uz pieejamo faktu pamata. Ja Komisija konstatē, ka ir sniegta nepatiesa vai maldinoša informācija, šādu informāciju neņem vērā.

8. pants

Izpaušana

1.Attiecīgajai trešajai valstij, attiecīgajam trešās valsts subjektam un trešās valsts gaisa pārvadātājam, kā arī sūdzības iesniedzējam un ieinteresētajām personām ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms 15. pantā minētās komitejas iesaistīšanas saskaņā ar 10. panta 2. punktu, 10. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu vai 13. panta 1. punktu tiek izpausti svarīgākie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata paredzēts pieņemt tiesiskās aizsardzības pasākumus vai izbeigt procedūru, nepieņemot tiesiskās aizsardzības pasākumus.

2.Izpaušana neskar jebkādu turpmāku lēmumu, ko var pieņemt Komisija. Ja Komisija paredz pamatot šādu lēmumu ar jebkādiem papildu vai atšķirīgiem faktiem un apsvērumiem, tos izpauž pēc iespējas drīzāk.

3.Piezīmes, kas izdarītas pēc izpaušanas, ņem vērā tikai tad, ja tās ir saņemtas termiņā, kuru Komisija nosaka katrā atsevišķā gadījumā un kas ir vismaz 10 dienas, pienācīgi ņemot vērā lietas steidzamību. Ja papildus jāveic galīgā izpaušana, var noteikt īsāku laikposmu.

9. pants

Procedūras ilgums un apturēšana

1.Procedūru pabeidz divu gadu laikā. Pienācīgi pamatotos gadījumos minēto laikposmu var pagarināt.

2.Steidzamības gadījumā, piemēram, situācijās, kad pastāv risks, ka Savienības gaisa pārvadātājam(-iem) tiks radīts tūlītējs un neatgriezenisks kaitējums, procedūras ilgumu var saīsināt līdz vienam gadam.

3.Komisija var apturēt procedūru, ja attiecīgā trešā valsts vai attiecīgais trešās valsts subjekts ir apņēmīgi veikuši pasākumus nolūkā novērst, attiecīgi:

(a)piemērojamo starptautisko saistību pārkāpuma gadījumā – konkrēto pārkāpumu;

(b)konkurenci ietekmējošas prakses gadījumā – konkrēto praksi vai attiecīgajam(ajiem) Savienības gaisa pārvadātājam(-iem) radīto kaitējumu vai kaitējuma risku.

4.Ja piemērojamo starptautisko saistību pārkāpums vai konkurenci ietekmējošā prakse, attiecīgajam(-ajiem) Savienības gaisa pārvadātājam(-iem) radītais kaitējums vai kaitējuma risks pēc pienācīga laikposma nav novērsts, Komisija var atsākt procedūru.

III nodaļa

Piemērojamo starptautisko saistību pārkāpums

10. pants

Procedūras pabeigšana

1.Ja sūdzība tiek atsaukta, Komisija var izbeigt saskaņā ar 4. pantu veikto izmeklēšanu, nepieņemot tiesiskās aizsardzības pasākumus.

2.Komisija ar īstenošanas aktiem izbeidz saskaņā ar 4. pantu veikto izmeklēšanu, nepieņemot tiesiskās aizsardzības pasākumus, jebkurā no šādiem gadījumiem:

(a)Komisija secina, ka piemērojamās starptautiskās saistības nav pārkāptas;

(b)Komisija secina, ka tiesiskās aizsardzības pasākumu pieņemšana būtu pretrunā Savienības interesēm;

(c)starp Savienību un attiecīgo trešo valsti ir rasts apmierinošs tiesiskās aizsardzības līdzeklis saskaņā ar attiecīgajiem mehānismiem, kas noteikti piemērojamajā līgumā vai saskaņā ar piemērojamo vienošanos vai attiecīgajām starptautiskajām publiskajām tiesībām.

Pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

3.Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību attiecīgos noteikumus un ievērojot 1. un 2. punktu, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem tiesiskās aizsardzības pasākumus, ja izmeklēšanā tiek konstatēts, ka piemērojamās starptautiskās saistības ir pārkāptas.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

4.Ja aktā, kurā ietvertas piemērojamās starptautiskās saistības, prasīts pirms jebkādu pasākumu pieņemšanas izpildīt iepriekšēju starptautisku konsultāciju vai strīdu izšķiršanas procedūru, vispirms izpilda minēto procedūru un visos saskaņā ar 3. punktu pieņemtajos lēmumos ņem vērā tās rezultātus.

5.Šā panta 3. punktā minētie tiesiskās aizsardzības pasākumi ir pasākumi, kas noteikti aktā, kurā ietvertas piemērojamās starptautiskās saistības, vai kas pieejami saskaņā ar attiecīgajiem starptautisko publisko tiesību noteikumiem un principiem.

IV nodaļa

Konkurenci ietekmējoša prakse

11. pants

Kaitējuma noteikšana

1.Kaitējuma konstatēšanai šīs nodaļas nolūkā pamatojas uz pierādījumiem un ņem vērā visus attiecīgos faktorus, jo sevišķi:

(a)attiecīgā(-o) Savienības gaisa pārvadātāja(-u) situāciju, īpaši tādu aspektu ziņā kā pārvadājumu biežums, kapacitātes izmantojums, tīkla efekts, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, peļņa, kapitāla atdeve, ieguldījumi un nodarbinātība;

(b)vispārējo situāciju ietekmētajā(-os) gaisa pārvadājumu pakalpojumu tirgū(-os), īpaši tādā izteiksmē kā cenu vai tarifu līmenis, gaisa pārvadājumu pakalpojumu kapacitāte un biežums vai tīkla izmantojums.

2.Kaitējuma riska konstatēšanai nepieciešams, lai būtu nepārprotami prognozējams, ka konkrētā situācijā var rasties faktisks kaitējums. Veicot šādu noteikšanu, pamatojas uz pierādījumiem un ņem vērā visus attiecīgos faktorus, jo sevišķi:

(a)attiecīgā(-o) Savienības gaisa pārvadātāja(-u) situācijas attīstības prognozes, īpaši tādu aspektu ziņā kā pārvadājumu biežums, kapacitātes izmantojums, tīkla efekts, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, peļņa, kapitāla atdeve, ieguldījumi un nodarbinātība;

(b)vispārējās situācijas attīstības prognozes potenciāli ietekmētajā(-os) gaisa pārvadājumu pakalpojumu tirgū(-os), īpaši tādā izteiksmē kā cenu vai tarifu līmenis, gaisa pārvadājumu pakalpojumu kapacitāte un biežums vai tīkla izmantojums.

3.Komisija izvēlas izmeklēšanas periodu un analizē attiecīgos pierādījumus, kas pieejami par šo periodu.

4.Kaitējumu vai kaitējuma risku, ko radījuši citi faktori, nevis konkurenci ietekmējošā prakse, un kas arī negatīvi ietekmē attiecīgo(-os) Savienības gaisa pārvadātāju(-us), nepiedēvē izskatāmajai praksei.

12. pants

Procedūras izbeigšana, nepieņemot tiesiskās aizsardzības pasākumus

1.Ja sūdzība tiek atsaukta, Komisija var izbeigt izmeklēšanu, nepieņemot tiesiskās aizsardzības pasākumus.

2.Komisija ar īstenošanas aktiem izbeidz saskaņā ar 4. pantu veikto izmeklēšanu, nepieņemot tiesiskās aizsardzības pasākumus, ja:

(a)Komisija secina, ka nav konstatēts neviens no šādiem elementiem:

(IV)trešās valsts vai trešās valsts subjekta piekoptas konkurenci ietekmējošas prakses pastāvēšana;

(V)attiecīgajam(-ajiem) Savienības gaisa pārvadātājam(-iem) radīta kaitējuma vai kaitējuma riska pastāvēšana;

(VI)cēloņsakarības pastāvēšana starp kaitējumu vai kaitējuma risku un izskatīto praksi;

(b)Komisija secina, ka tiesiskās aizsardzības pasākumu pieņemšana saskaņā ar 13. pantu būtu pretrunā Savienības interesēm;

(c)attiecīgā trešā valsts vai attiecīgais trešās valsts subjekts ir novērsuši konkurenci ietekmējošo praksi;

(d)attiecīgā trešā valsts vai attiecīgais trešās valsts subjekts ir novērsuši attiecīgajam(-ajiem) Savienības gaisa pārvadātājam(-iem) radīto kaitējumu vai kaitējuma risku.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

3.Lēmumam izbeigt izmeklēšanu saskaņā ar 2. punktu pievieno tā pamatojumu un lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13. pants

Tiesiskās aizsardzības pasākumi

1.Neskarot 12. panta 1. punktu un izņemot 12. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto gadījumu, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem tiesiskās aizsardzības pasākumus, ja saskaņā ar 4. pantu veiktajā izmeklēšanā tiek konstatēts, ka trešās valsts vai trešās valsts subjekta piekopta konkurenci ietekmējoša prakse ir radījusi kaitējumu vai kaitējuma risku attiecīgajam(-ajiem) Savienības gaisa pārvadātājam(-iem).

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.Šā panta 1. punktā minētos tiesiskās aizsardzības pasākumus piemēro trešās valsts gaisa pārvadātājam(-iem), kas gūst labumu no konkurenci ietekmējošās prakses, un pasākumus var piemērot kādā no šādiem veidiem:

(a)finansiāls pienākums;

(b)jebkurš pasākums ar ekvivalentu vai mazāku vērtību.

3.Šā panta 1. punktā minētie tiesiskās aizsardzības pasākumi nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai kompensētu attiecīgajam(-ajiem) Savienības gaisa pārvadātājam(iem) radīto kaitējumu vai kaitējuma risku. Šādā nolūkā 2. punkta b) apakšpunktā minētos pasākumus var ierobežot, piemērojot tos tikai konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā.

4.Šā panta 1. punktā minētie tiesiskās aizsardzības pasākumi nerosina Savienību vai attiecīgo(-ās) dalībvalsti(-is) pārkāpt gaisa transporta nolīgumu, gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu vai jebkurus noteikumus par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kuri ietverti tirdzniecības nolīgumā, kas noslēgts ar attiecīgo trešo valsti.

5.Šā panta 1. punktā minētajam lēmumam pabeigt izmeklēšanu, pieņemot tiesiskās aizsardzības pasākumus, pievieno tā pamatojumu un lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Tiesiskās aizsardzības pasākumu pārskatīšana

1.Šīs regulas 13. pantā minētie tiesiskās aizsardzības pasākumi paliek spēkā tikai tik ilgi un tik lielā apmērā, cik nepieciešams, ņemot vērā konkurenci ietekmējošās prakses turpināšanos un no tās izrietošo kaitējumu vai kaitējuma risku. Šādā nolūkā piemēro 2., 3. un 4. punktā izklāstīto pārskatīšanas procedūru.

2.Ja apstākļi to prasa, pēc Komisijas vai sūdzības iesniedzēja iniciatīvas vai pēc attiecīgās trešās valsts vai attiecīgā trešās valsts subjekta pamatota pieprasījuma var pārskatīt nepieciešamību turpināt tiesiskās aizsardzības pasākumu piemērošanu to sākotnējā veidā.

3.Pārskatīšanas gaitā Komisija novērtē, vai vēl aizvien pastāv konkurenci ietekmējošā prakse, kaitējums vai kaitējuma risks un cēloņsakarība starp praksi un kaitējumu vai kaitējuma risku.

4.Komisija ar īstenošanas aktiem attiecīgi atceļ, groza vai patur spēkā tiesiskās aizsardzības pasākumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

V nodaļa

Nobeiguma noteikumi

15. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

16. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 868/2004 atceļ. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —            Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                    priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.    PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

   1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

   1.2.    Attiecīgā(-ās) politikas joma(-as) ABM/ABB struktūrā

   1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

   1.4.    Mērķis(-i)

   1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

   1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

   1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.    PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

   2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

   2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

   2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.    PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

   3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

   3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

   3.2.1.    Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

   3.2.2.    Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

   3.2.3.    Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

   3.2.4.    Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

   3.2.5.    Trešo personu iemaksas

   3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-ās) politikas joma(-as) ABM/ABB struktūrā 25  

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību. 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 26 . 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu. 

☑ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā.

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem / mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikuma/iniciatīva 

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme: GGGG.–GGGG.

☑  Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 27  

☑  Komisijas īstenota tieša pārvaldība

–☑ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešajām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu   veids	Iemaksas
	Numurs   […][………………………...……………izdevumu kategorija]	Dif./nedif. 28	no EBTA valstīm 29	no kandidātvalstīm 30	no trešajām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
	[5][06.01.01.01]	Nedif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ

·No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu  veids	Iemaksas
	Numurs   […][……………………………………… izdevumu kategorija]	Dif./nedif.	no EBTA valstīm	no kandidātvalstīm	no trešajām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
	[…][XX.YY.YY.YY.]		JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu   kategorija

Numurs

[…][……………………………………… izdevumu kategorija]

ĢD: <…….>				Gads  N 31	Gads  N+1	Gads  N+2	Gads  N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)			KOPĀ
• Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcijas numurs	Saistības	(1.)
	Maksājumi	(2.)
Budžeta pozīcijas numurs	Saistības	(1.a)
	Maksājumi	(2.a)
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 32
Budžeta pozīcijas numurs		(3.)
KOPĀ —  <…….> ĢD apropriācijas	Saistības	= 1. + 1.a +3.
	Maksājumi	= 2. + 2.a + 3.

 

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4.)
	Maksājumi	(5.)
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6.)
KOPĀ —   daudzgadu finanšu shēmas <….> IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	= 4. + 6.
	Maksājumi	= 5. + 6.

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4.)
	Maksājumi	(5.)
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6.)
KOPĀ —  daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (atskaites summa)	Saistības	= 4. + 6.
	Maksājumi	= 5. + 6.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu   kategorija

5.

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

			2018. gads	2019. gads	2020. gads	KOPĀ
ĢD: MOVE
• Cilvēkresursi			1,242	1,242	1,242	3,726
• Pārējie administratīvie izdevumi			0,02	0,02	0,02	0,06
KOPĀ — MOVE ĢD	Apropriācijas		1,262	1,262	1,262	3,786

KOPĀ —  daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

1,262

1,262

1,262

3,786

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

			2018. gads	2019. gads	2020. gads	KOPĀ
KOPĀ —  daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības		1,262	1,262	1,262	3,786
	Maksājumi		1,262	1,262	1,262	3,786

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–☑    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–◻    Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ⇩

Gads  N

Gads  N+1

Gads  N+2

Gads  N+3

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids 33

Rezultāta vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais rezultātu daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 34 …

- Rezultāts

- Rezultāts

- Rezultāts

Starpsumma — konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2

- Rezultāts

Starpsumma — konkrētais mērķis Nr. 2

KOPĒJĀS IZMAKSAS

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–☑    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

2018. gads

2019. gads

2020. gads

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas  5. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	1,242	1,242	1,242	3,726
Pārējie administratīvie izdevumi	0,02	0,02	0,02	0,02
Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas  5. IZDEVUMU KATEGORIJA	1,262	1,262	1,262	3,786

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 35   5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi
Pārējie   administratīvie izdevumi
Starpsumma —   ārpus daudzgadu finanšu shēmas  5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

1,262

1,262

1,262

3,786

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas Komisijā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–☑    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		2018. gads	2019. gads	2020. gads
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
06 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		9	9	9
XX 01 01 02 (Delegācijas)
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE) 36
XX 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās)
XX 01 04 gg  37	- galvenajā mītnē
	- delegācijās
XX 01 05 02 (CA, SNE, INT — netiešā pētniecība)
10 01 05 02 (CA, SNE, INT — tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)
KOPĀ		9	9	9

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks apmierinātas, izmantojot darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti Komisijā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki	Komisijai adresēto sūdzību saņemšana un apstrāde, procedūru sākšana un izmeklēšanas veikšana, Komisijas tiesību aktu sagatavošana, informācijas pieprasījumu apstrāde un pieprasījumu pārskatīt Komisijas lēmumu apstrāde
Ārštata darbinieki	Neattiecas

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–☑    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–☑    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

(VII)☑    pašu resursus

(VIII)◻    dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 38
		Gads  N	Gads  N + 1	Gads  N + +2	Gads  N + +3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
………….. pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1) Komisijas paziņojums “Aviācijas stratēģija Eiropai”, COM(2015)598 final, 7.12.2015.

(2) Avots: OAG lidojumu saraksts 2016. gada vasarai.

(3) Turpat.

(4)

   Komisijas paziņojums “ES ārējā aviācijas politika — nākotnes problēmu risinājums”, COM(2012)556, 27.9.2012.

(5) Jāpiemin, ka ICAO nav izstrādāti īpaši daudzpusēji noteikumi un gaisa pārvadājumu pakalpojumi lielākoties nav iekļauti Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) nolīgumos (sal. ar Marrākešas līguma 1.B pielikumu, kas ietver Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) — pielikums par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem). Tomēr GATS ir spēkā attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē: a) gaisa kuģu remonta un apkopes pakalpojumus, b) gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošanu un mārketingu un c) datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS) pakalpojumus.

(6) Tas attiecas tikai uz noteiktām subsīdijām, kas ir definētas šīs ierosinātās regulas 2. panta h) punktā.

(7)

   Komisijas paziņojums “ES ārējā aviācijas politika — nākotnes problēmu risinājums”.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 868/2004 par aizsardzību pret subsidēšanu un negodīgas cenu noteikšanas praksi, kas rada zaudējumus Kopienas gaisa pārvadātājiem gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanā no valstīm, kuras nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 162, 30.4.2004., 1. lpp.).

(9) Komisijas paziņojums “Aviācijas stratēģija Eiropai”.

(10) Padomes secinājumi par paziņojumu “ES ārējās aviācijas politika — nākotnes problēmu risinājums”, 20.12.2012.

(11) Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. septembra rezolūcija par 2011. gada Baltās grāmatas par transportu īstenošanu — novērtējums un virzība uz ilgtspējīgu mobilitāti (2015/2005(INI))

(12) Padomes 1993. gada 18. janvāra Regula (EK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās (OV L 14, 22.1.1993., 1. lpp.).

(13) Padomes 1996. gada 15. oktobra Direktīva 96/67/EK par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās (OV L 272, 25.10.1996., 36. lpp.).

(14) Tobrīd EKL 80. panta 2. punkts

(15) Tas attiecas tikai uz noteiktām subsīdijām, kas ir definētas šīs ierosinātās regulas 2. panta h) punktā.

(16) Šo noteikumu mērķis ir novērst konstatēto pārredzamības un informācijas trūkumu par prakses veidiem, kas, iespējams, ietekmē konkurences apstākļus tirgū.

(17) OV C , , . lpp.

(18) OV C , , . lpp.

(19) Marrākešas Līgums, 1.B pielikums “Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību” (GATS), pielikums par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem.

(20) Padomes 1993. gada 18. janvāra Regula (EEK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās (OV L 14, 22.1.1993., 1. lpp.).

(21) Padomes 1996. gada 15. oktobra Direktīva 96/67/EK par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās (OV L 272, 25.10.1996., 36. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 868/2004 par aizsardzību pret subsidēšanu un negodīgas cenu noteikšanas praksi, kas rada zaudējumus Kopienas gaisa pārvadātājiem gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanā no valstīm, kuras nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 162, 30.4.2004., 1. lpp.).

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.).

(25) ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(26) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

(27) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

(28) Dif. — diferencētās apropriācijas / nedif. — nediferencētās apropriācijas.

(29) EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(30) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(31) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(32) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(33) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(34) Kā aprakstīts 1.4.2. punktā “Konkrētais(-ie) mērķis(-i)…”

(35) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(36) CA — līgumdarbinieki; LA — vietējie darbinieki; SNE — valstu norīkotie eksperti; INT — aģentūras darbinieki; JED — jaunākie eksperti delegācijās.

(37) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(38) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.