PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

• Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Gandrīz pusgadsimta laikā ES un Maroka ir izveidojusi bagātīgu un daudzdimensionālu partnerību, kuras dēļ Marokai 2008. gadā tika piešķirts “īpašs statuss”, lai atspoguļotu stiprās divpusējās saites, kā arī abu pušu kopīgos centienus un saistības pildīt kopīgo programmu.

Vienlaikus ES ir vienmēr atkārtoti uzsvērusi savu ieinteresētību Rietumsahāras konflikta noregulēšanā. Tā pilnībā atbalsta ANO ģenerālsekretāra un tā personīgā sūtņa centienus palīdzēt pusēm atrast taisnīgu, paliekošu un savstarpēji pieņemamu politisko risinājumu, kurš nodrošinātu Rietumsahāras iedzīvotāju pašnoteikšanos saistībā ar režīmiem, kas ir saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem un mērķiem, kas noteikti Apvienoto Nāciju Drošības padomes rezolūcijās, tostarp rezolūcijā 2152(2014) un rezolūcijā 2218(2015).

Lai piešķirtu tarifa preferences, šajā priekšlikumā paredzēti grozījumi 4. protokolā 1 un 1. protokolā 2 Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, (turpmāk “ES un Marokas asociācijas nolīgums” jeb “asociācijas nolīgums”), pēc Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 21. decembra sprieduma lietā C-104/16 P, kurā Tiesa lēma, ka ES un Marokas asociācijas un lauksaimniecības nolīgumi nav piemērojami Rietumsahārai.

Pirms Tiesas sprieduma tirdzniecības preferences, kas paredzētas asociācijas nolīgumā un tā protokolos, tika de facto piemērotas Rietumsahāras, kas ir teritorija bez savas pašpārvaldes, izcelsmes produktiem. Tomēr šāda prakse nevar turpināties pēc Tiesas sprieduma, ja vien 4. protokolu par izcelsmi negroza tādā veidā, lai ļautu Rietumsahāras produktus pielīdzināt Marokā ražotajiem produktiem. Pēc Tiesas sprieduma neskaidrības tirgos ir ietekmējušas divpusējās tirdzniecības attiecības.

Šā ieteikuma mērķis ir pilnvarot risināt sarunas, lai nodrošinātu juridisko pamatu, kas ļauj arī turpmāk piešķirt preferences Rietumsahāras izcelsmes produktiem atbilstoši iepriekšējai praksei. Tā kā šīs tirdzniecības preferences ES lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu tirgū ir noteiktas asociācijas nolīguma 1. protokolā, tad jāprecizē arī minētā protokola piemērošanas joma. Tādējādi varēs izvairīties no traucējumiem, vienlaikus saglabājot stabilu ES tirgus pieejamību, jo jaunas preferences netiktu piešķirtas. Attiecīgā gadījumā attiecīgo asociācijas nolīguma protokolu grozījumus var vēlāk veikt, izdarot turpmāku paša asociācijas nolīguma grozījumu. Visbeidzot, jāņem vērā, ka Eiropas Savienības Tiesā par Maroku vēl joprojām nav pabeigtas divas lietas saistībā ar ES un Marokas zivsaimniecības partnerības nolīgumu (C-266/16 un T-180/14), kuras, domājams, sniegs sīkākas norādes par nosacījumiem nolīguma attiecināšanai uz teritoriju, kurai nav pašpārvaldes. Turklāt ir skaidrs tas, ka jebkurš režīms būs vien pagaidu rakstura, kamēr nav pabeigta rezolūcija par konfliktu Apvienoto Nāciju Organizācijas kontekstā un saskaņā ar attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šis ieteikums pilnībā atbilst pašreizējai tirdzniecības politikai, jo muitas dienesti ir de facto piemērojuši preferences Rietumsahāras produktiem, kam ir apliecināta Marokas izcelsme. Marokai netiktu piešķirtas jaunas tirdzniecības preferences, jo mērķis ir vienkārši paplašināt ģeogrāfisko zonu, uz kuru attiecas preferences, nevis mainīt to daudzumu.

Priekšlikums ir saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politikas galvenajiem mērķiem, jo tas palīdz uzlabot tirdzniecības un ekonomiskās attiecības dienvidu kaimiņvalstīs ciešas sadarbības gaisotnē. Tas turklāt ir saskaņā ar vispārējo ES politiku attiecībās ar Maroku, kuras mērķis ir veicināt priviliģētu partnerību ar Maroku, vienlaikus neskarot ANO vadītā procesa iznākumu attiecībā uz Rietumsahāru.

Tas, ka tirdzniecības preferencēm var būt plašāks tvērums, nav bezprecedenta gadījums, jo ES un Marokas asociācijas nolīgumā ir divas kopīgas deklarācijas par to, ka Sanmarīno un Andoras izcelsmes produktus Marokā atzīst par Kopienas izcelsmes produktiem nolīguma izpratnē.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

ES nostāja ir vienmēr bijusi tāda, ka tās divpusējos nolīgumus ar Maroku ar konkrētiem nosacījumiem ir iespējams attiecināt arī uz Rietumsahāru, kā tas darīts, piemēram, Zivsaimniecības partnerības nolīgumā, kurā skaidri noteikts, ka tas attiecas uz ūdeņiem Rietumsahāras atkrastē. Grozot asociācijas nolīguma attiecīgos protokolus, būtu iespējams ES tarifa preferenču piešķiršanā vadīties arī pēc novērtējuma par labumu, ko iegūst vietējās tautas, un par cilvēktiesību ievērošanu.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Ieteikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 3. un 4. punkts.

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Kopējā tirdzniecības politika ir Savienības ekskluzīvā kompetencē (LESD 3. panta 1. punkts), un saskaņā ar LES 5. panta 3. punktu subsidiaritātes principu ekskluzīvās kompetences jomās neattiecina.

Proporcionalitāte

Ieteikums ir proporcionāla reakcija konkrētā jautājuma risināšanai. Nolīgums nemainītu Savienības tirgus pieejamības pakāpi. Izcelsmes noteikumi, kas noteikti asociācijas nolīguma protokolā, un to grozījumi ir nepieciešami, lai sasniegtu mērķi un diezgan ātri reaģētu uz pašreizējām neskaidrībām tirdzniecībā, kas skar Maroku, vienlaikus neskarot ANO vadīto procesu saistībā ar Rietumsahāru un neskarot konflikta galīgo iznākumu.

Tādēļ ieteikums Padomes lēmumam, ar ko Komisiju pilnvaro Savienības vārdā risināt sarunas attiecībā uz starptautisku nolīgumu par protokolu pielāgošanu asociācijas nolīgumam starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti saistībā ar preču izcelsmi, paredz tikai to, kas ir nepieciešams vai vajadzīgs politikas mērķu sasniegšanai.

•Instrumenta izvēle

Attiecīgos protokolus var grozīt vienīgi ar nolīgumu starp pusēm. Tas attiecas arī uz nepieciešamo sadarbību starp iestādēm, lai īstenotu tirdzniecības preferences.

Nolīgums būs kā vēstuļu apmaiņa starp ES un Marokas Karalisti.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMI, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PUSĒM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Izmantojot attiecīgās Padomes struktūras, ar Marokas iestādēm un ar dalībvalstīm ir notikušas izpētes sarunas.

Komisijai būtu jācenšas nodrošināt, lai priekšlikuma parakstīšanas un noslēgšanas laikā būtu pienācīgi iesaistīti iedzīvotāji, ko skar nolīgums.

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējums nav veikts, jo ieteikums faktiski ir juridiskā pamata piešķiršana preferenciālajam režīmam, kurs līdz šim de facto ir konsekventi piemērots Rietumsahāras produktiem pēdējo gadu laikā. Tādēļ, ņemot vērā to, ka tirgus pieejamības pakāpe nemainīsies, nav domājams, ka priekšlikumam būtu būtiska komerciāla ietekme tirdzniecības plūsmu veidā, salīdzinot ar tām plūsmām, kas pastāvēja pēdējos gadus.

Tomēr Komisija vispiemērotākajā veidā nodrošinās to, ka Savienība var ņemt vērā informāciju, kas skar Rietumsahāras ilgtspējīgu attīstību, it īpaši attiecībā uz labumu, ko nolīgums dod vietējiem iedzīvotājiem, un uz dabas resursu izmantošanu, gan parakstīšanas laikā, gan pēc tam.

•Pamattiesības

Asociācijas nolīguma 2. pantā ir ietverta cilvēktiesību un pamatbrīvību klauzula. Tā ir noteikta par nolīguma būtisku elementu, kuru pārkāpjot, var izraisīt nolīguma atcelšanu. Jānodrošina tas, ka protokolus piemēro saskaņā ar asociācijas nolīguma noteikumiem, kas attiecas uz pamatbrīvību un cilvēktiesību ievērošanu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

ES muitas ieņēmumu ziņā nav sagaidāma ietekme uz budžetu salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, ņemot vērā to, ka Rietumsahāras izcelsmes produkti de facto jau guvuši priekšrocības no muitas nodokļu atcelšanas, tos ievedot ES.

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko pilnvaro sākt sarunas par protokolu pielāgošanu Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 218. panta 3. un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, turpmāk “asociācijas nolīgums”, stājās spēkā 2000. gada 1. martā.

(2)Savā spriedumā lietā C-104/16 P Tiesa precizēja, ka asociācijas nolīgums attiecas tikai uz Marokas Karalistes teritoriju, bet neattiecas uz Rietumsahāru, kas ir teritorija bez savas pašpārvaldes. Tomēr kopš nolīguma stāšanās spēkā produkti, kas nākuši no Rietumsahāras un kam bija apliecināta Marokas izcelsme, tika importēti Savienībā saskaņā ar tarifa preferencēm, kas paredzētas asociācijas nolīguma attiecīgajos noteikumos.

(3)Svarīgi ir panākt to, lai tirdzniecības plūsmas, kas ir izveidotas gadu garumā, netiek traucētas, vienlaikus nodrošinot arī to, ka ir pienācīgas garantijas par cilvēktiesību aizsardzību un attiecīgo teritoriju ilgstpējīgu attīstību.

(4)Eiropas Savienība atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācijas centienus atrast abpusēji pieņemamu politisko risinājumu, kas nodrošinātu Rietumsahāras iedzīvotāju pašnoteikšanos saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem un mērķiem.

(5)Tādēļ ir nepieciešams risināt sarunas par grozījumiem asociācijas nolīguma attiecīgajos protokolos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Komisiju pilnvaro Savienības vārdā risināt sarunas attiecībā uz starptautisku nolīgumu par protokolu pielāgošanu Asociācijas nolīgumam starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti. Komisija vadīs sarunu grupu, kurā piedalīsies arī Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos.

2. pants

Sarunu norādes ir izklāstītas pielikumā.

3. pants

Sarunas notiks, apspriežoties ar [Padome ieraksta īpašās komitejas nosaukumu].

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,