EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 29.3.2017
COM(2017) 128 final
2017/0056(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kas piemērojami Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
• Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Priekšlikuma mērķis ir ES tiesību aktos transponēt saglabāšanas, kontroles un noteikumu izpildes pasākumus, kurus pieņēmusi Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija (SPRFMO), kuras līgumslēdzēja puse ir Eiropas Savienība. SPRFMO ir reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija (RZPO), kas ir atbildīga par zvejas resursu (izņemot tunzivju un tunzivjveidīgo zivju) pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā un blakus esošajās jūrās. Kopš pirmās sanākšanas reizes 2013. gadā SPRFMO ik gadu ir pieņēmusi jaunus saglabāšanas, kontroles un noteikumu izpildes pasākumus. Jaunākos no šajā priekšlikumā iekļautajiem pasākumiem, kas jātransponē ES tiesību aktos, SPRFMO ir pieņēmusi 2017. gada janvārī.
SPRFMO ir pilnvaras pieņemt saglabāšanas un pārvaldības pasākumus (CMM), kas ir obligāti pildāmi lēmumi tās kompetencē ietilpstošo zvejniecību saglabāšanas un pārvaldības jomā. Minētie lēmumi ir adresēti galvenokārt SPRFMO līgumslēdzējām pusēm, taču tajos ir ietverti arī operatoru (piemēram, zvejas kuģu kapteiņu) pienākumi. SPRFMO pieņemtie CMM stājas spēkā 90 dienas pēc to paziņošanas un ir līgumslēdzējām pusēm saistoši, un ES tie ir jāiestrādā Savienības tiesību normās tādā apmērā, kādā tie vēl nav ietverti ES tiesību aktos.
• Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Iepriekš SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumi nav tikuši transponēti. Galvenie noteikumi, kas regulē šo politikas jomu, ir Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku.
Ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 3. punktu, kurš paredz, ka Padomei ir prerogatīva pieņemt pasākumus par cenu, nodevu, atbalsta un kvantitatīvo ierobežojumu noteikšanu, kā arī par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu, šis priekšlikums neaptvers ES zvejas iespējas, par kurām lēmumu pieņēmusi SPRFMO.
• Saskanība ar citām ES politikas jomām
Nepiemēro
2. JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
• Juridiskais pamats
Priekšlikums ir balstīts uz LESD 43. panta 2. punktu, jo tas paredz noteikumus, kas vajadzīgi kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanai.
• Subsidiaritāte (neekskluzīvai kompetencei)
Šajā kontekstā subsidiaritātes principu nepiemēro, jo priekšlikums attiecas uz jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, pārvaldību un saglabāšanu saistībā ar kopējās zivsaimniecības politikas ārējo komponentu.
• Proporcionalitāte
Apsvērtais risinājums nodrošinās SPRFMO pienākumu izpildi ES vienīgi ar tādiem pasākumiem, kas vajadzīgi izvirzītā mērķa sasniegšanai.
• Juridiskā instrumenta izvēle
Tā kā regula ir tieši piemērojama un saistoša dalībvalstīm, tā veicina ierosināto noteikumu vienādu piemērošanu visā Savienībā, tādējādi radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem ES operatoriem, kas veic zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā.
3. EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
• Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude
Nepiemēro
• Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Šā priekšlikuma mērķis ir transponēt jau spēkā esošos SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas ir saistoši līgumslēdzējām pusēm. Ar dalībvalstu ekspertiem un ieinteresētajām personām apspriežas, gatavojoties SPRFMO sanāksmēm, kurās tiek pieņemti minētie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kā arī visos sarunu posmos SPRFMO gadskārtējās sanāksmes laikā. Tāpēc tiek uzskatīts, ka attiecībā uz šo transponēšanas regulu apspriešanās ar ieinteresētajām personām nav nepieciešama.
• Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Nepiemēro
• Ietekmes novērtējums
Tā kā netiks definēti jauni politikas aspekti, šīs likumdošanas iniciatīvas ietekmes novērtējums nav jāveic. Šī iniciatīva ir par piemērojamajām starptautiskajām saistībām, kuras ES jau ir saistošas un attiecībā uz kurām ietekmes novērtējums nav vajadzīgs.
• Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Nepiemēro
• Pamattiesības
Nepiemēro
4. IETEKME UZ BUDŽETU
Nepiemēro
5. CITI ELEMENTI
• Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Nepiemēro
• Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)
Nepiemēro
• Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums
I sadaļā iekļauti vispārīgi noteikumi: priekšmets, darbības joma un definīcijas. Pats svarīgākais ir tas, ka šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kas zvejo SPRFMO konvencijas apgabalā vai — ja veic pārkraušanu citā kuģī — ārpus SPRFMO konvencijas apgabala esošā apgabalā attiecībā uz konvencijas sugu nozvejām no SPRFMO konvencijas apgabala. To piemēro arī trešo valstu zvejas kuģiem, kuri ienāk ES ostās un uz kuriem ir konvencijas apgabalā iegūti zvejas produkti.
II sadaļa ir par konkrētu sugu pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumiem. Tās I nodaļā izklāstīti SPRFMO pārvaldības pasākumi attiecībā uz Čīles stavridu. II nodaļa ir par pasākumiem, kuru mērķis ir jūrasputnu sagūstīšanas iespējas mazināšana.
III sadaļā paredzēti noteikumi par pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumiem attiecībā uz konkrētām zvejas metodēm. Tās I nodaļa attiecas uz grunts zveju. II nodaļa ir par izpētes zvejniecībām.
IV sadaļā ietverti kopēji kontroles pasākumi. Tās I nodaļa ir par zvejas kuģu atļaujām un SPRFMO kuģu reģistru. II nodaļā paredzēti noteikumi par darbībām, kas saistītas ar pārkraušanu citā kuģī, tostarp vispārīgi noteikumi, noteikumi par šādu pārkraušanas darbību iepriekšēju paziņošanu, uzraudzīšanu un paziņošanu pēc pārkraušanas citā kuģī. III nodaļa attiecas uz datu vākšanu un paziņošanu. IV nodaļa aptver pārraudzības noteikumus un novērotāju programmas. V nodaļa ir par tādu trešo valstu zvejas kuģu inspicēšanu ES ostās, uz kuriem ir SPRFMO konvencijas apgabalā iegūti zvejas produkti, un konkrēti par kontaktpunktu un apstiprināto ostu noteikšanu, iepriekšējas paziņošanas procedūru, inspicēšanas kritērijiem un pašu inspekcijas procedūru. Tajā paredzēti arī noteikumi par procedūru, kas piemērojama, ja ostā inspekcijas laikā konstatē pārkāpumu. VI nodaļā ietverti izpildes panākšanas un prasībatbilstības noteikumi, konkrēti par informācijas apriti nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību gadījumā, par pasākumiem attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri iekļauti SPRFMO izveidotajā NNN sarakstā, un par to, kā risināmas prasībatbilstības problēmas.
V sadaļā ir nobeiguma noteikumi, konkrēti par elektronisko pārskatu un ziņojumu konfidencialitāti, grozījumu izdarīšanas procedūru, pilnvaru deleģēšanu un par regulas īstenošanu un stāšanos spēkā.
2017/0056 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kas piemērojami Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 1 ,
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 2 ,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 3 , ir nodrošināt, lai jūras bioloģisko resursu izmantošana notiktu tādā veidā, kas palīdz sasniegt ilgtermiņa vidisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju.
(2)Savienība ar Padomes Lēmumu 98/392/EK 4 ir apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, kurā izklāstīti principi un noteikumi attiecībā uz jūras dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību. Savu starptautisko saistību plašākajā nozīmē Eiropas Savienība piedalās centienos, kas vērsti uz zivju krājumu saglabāšanu starptautiskajos ūdeņos.
(3)Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2012/130/ES 5 kopš 2010. gada 26. jūlija Savienība ir līgumslēdzēja puse Konvencijā par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (turpmāk “SPRFMO konvencija”), ar kuru ir izveidota Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija (SPRFMO).
(4)SPRFMO satvarā darbojas Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas komisija, kas ir atbildīga par tādu pasākumu pieņemšanu, kuru mērķis ir nodrošināt, lai, zvejniecību pārvaldībā piemērojot piesardzīgu pieeju un ekosistēmas pieeju, ilglaicīgi saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu zvejas resursus un tādējādi aizsargātu jūras ekosistēmas, kurās šie resursi sastopami. Šādi pasākumi var kļūt saistoši Savienībai.
(5)Ir jānodrošina, lai SPRFMO pieņemtie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi tiktu pilnībā transponēti Savienības tiesību aktos un tādējādi tiktu vienveidīgi un faktiski īstenoti Savienībā.
(6)SPRFMO ir pilnvaras pieņemt saglabāšanas un pārvaldības pasākumus attiecībā uz tās kompetencē ietilpstošajām zvejniecībām, un šie pasākumi ir saistoši līgumslēdzējām pusēm. Tie ir adresēti galvenokārt SPRFMO līgumslēdzējām pusēm un nosaka arī operatoru (piemēram, zvejas kuģu kapteiņu) pienākumus.
(7)Šai regulai nebūtu jāattiecas uz zvejas iespējām, par kurām lēmumu pieņem SPRFMO, jo minētās zvejas iespējas tiek iedalītas atbilstīgi zvejas iespēju regulai, ko ik gadu pieņem saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu.
(8)Lai Savienības tiesību aktos ātri iestrādātu turpmākus saistošos SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu grozījumus, attiecībā uz šīs regulas pielikumu un attiecīgo pantu grozīšanu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
(9)Lai nodrošinātu atbilstību kopējai zivsaimniecības politikai, Savienībā ir pieņemti tiesību akti, ar kuriem izveido kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu, kas ietver cīņu pret nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbībām.
(10)Konkrēti, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 ir izveidota Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēma, kurā izmanto visaptverošu un integrētu pieeju, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011 ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 ir izveidota Kopienas sistēma, kuras mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Ar minētajām regulām jau tiek īstenota virkne noteikumu, kas paredzēti SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumos. Tāpēc minētie noteikumi šajā regulā nav jāiekļauj.
(11)Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu ir ieviests izkraušanas pienākums, kuru no 2015. gada 1. janvāra piemēro attiecībā uz mazo un lielo pelaģisko sugu zvejniecībām, rūpnieciskajām zvejniecībām un laša zvejniecībām Baltijas jūrā. Tomēr saskaņā ar minētās regulas 15. panta 2. punktu izkraušanas pienākums neskar Savienības starptautiskās saistības, piemēram, tās, kas izriet no SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I sadaļa
Vispārīgi noteikumi
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus attiecībā uz transzonālu sugu zivju zvejošanu Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā.
2. pants
Darbības joma
Šo regulu piemēro:
a) Savienības zvejas kuģiem, kuri darbojas SPRFMO konvencijas apgabalā, kas noteikts minētās konvencijas 5. pantā;
b)Savienības zvejas kuģiem, kuri citā kuģī pārkrauj SPRFMO konvencijas apgabalā iegūtus zvejas produktus;
c) trešo valstu zvejas kuģiem, kuri lūdz piekļuvi Savienības ostai vai tiek inspicēti Savienības ostā un uz kuriem ir SPRFMO konvencijas apgabalā iegūti zvejas produkti.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
(1)“SPRFMO konvencijas apgabals” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas uz dienvidiem no 10° ziemeļu platuma paralēles, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, kā noteikts Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvencijā, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā, un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošajiem apgabaliem;
(2)“zvejas kuģis” ir jebkāda lieluma kuģis, ko izmanto vai ko ir paredzēts izmantot zvejas resursu komerciālā apgūšanā; pie šādiem kuģiem pieder arī atbalsta kuģi, zivju apstrādes kuģi un kuģi, kas iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, kā arī zvejas produktu pārvadāšanai aprīkoti transportkuģi, izņemot konteinerkuģus;
(3)“SPRFMO zvejas resursi” ir visi jūras bioloģiskie resursi SPRFMO konvencijas apgabalā, izņemot:
a) nometnieku sugas, uz kurām attiecas piekrastes valstu jurisdikcija saskaņā ar 77. panta 4. punktu Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā (turpmāk “1982. gada konvencija”);
b) 1982. gada konvencijas I pielikumā norādītās tālu migrējošo zivju sugas;
c) anadromās un katadromās sugas;
d) jūras zīdītājus, jūras rāpuļus un jūrasputnus;
(4)“zvejas produkti” ir jebkādā zvejas darbībā iegūti SPRFMO konvencijas apgabala ūdens organismi vai no tiem iegūti produkti;
(5)“zvejas darbība” ir zivju meklēšana, zvejas rīku iemešana, ievietošana, vilkšana un pacelšana, nozvejas izcelšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī, paturēšana uz kuģa, apstrāde uz kuģa, zivju un zvejas produktu pārvietošana un izkraušana;
(6)“grunts zveja” ir zvejošana, kuras laikā zvejas kuģis izmanto zvejas rīku, kas normālos apstākļos parasti nonāk saskarē ar jūras gultni vai bentiskajiem organismiem;
(7)“grunts zvejas pēdas nospiedums” ir grunts zvejas telpiskā ietekme, kas noteiktu laiku turpinās SPRFMO konvencijas apgabalā;
(8)“SPRFMO veidotā NNN zvejas kuģu saraksta projekts” ir SPRFMO sekretariāta sagatavots un SPRFMO Atbilstības un tehniskajā komitejā izskatīšanai iesniegts to zvejas kuģu sākotnējais saraksts, kuri, iespējams, veikuši nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbības;
(9)“izpētes zvejniecība” ir zvejniecība, kurā iepriekšējos desmit gados zvejošana nav notikusi vai kurā iepriekšējos desmit gados nav zvejots ar kāda konkrēta tipa zvejas rīku vai zvejas paņēmienu;
(10)“iedibināta zvejniecība” ir zvejniecība, kurā iepriekšējos desmit gados nav bijis zvejas aizlieguma un ir notikusi zvejošana vai kurā iepriekšējos desmit gados ir zvejots ar kāda konkrēta tipa zvejas rīku vai zvejas paņēmienu;
(11)“NNN zvejas darbības” ir nelegālas, nereģistrētas vai neregulētas zvejas darbības, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1005/2008 2. pantā;
(12)“SPRFMO sadarbības partneri, kas nav līgumslēdzējas puses” ir valstis vai zvejas tiesību subjekti, kas nav SPRFMO konvencijas līgumslēdzējas puses, bet ir piekrituši pilnā mērā sadarboties SPRFMO pieņemto saglabāšanas un pārvaldības noteikumu īstenošanā;
(13)“SPRFMO kuģu reģistrs” ir SPRFMO sekretariāta kārtots to zvejas kuģu saraksts, kurus SPRFMO līgumslēdzējas puses un sadarbības partneri, kas nav līgumslēdzējas puses (CNCP), paziņojuši kā tādus, kuriem ir atļauts zvejot konvencijas apgabalā;
(14)“pārkraušana citā kuģī” ir uz zvejas kuģa esošo zvejas produktu pilnīga vai daļēja pārkraušana citā zvejas kuģī;
(15)“citas problemātiskās sugas” ir XIII pielikumā uzskaitītās sugas;
(16)“jutīga jūras ekosistēma” ir jūras ekosistēma, kas saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko informāciju un piesardzības principu ir uzskatāma par tādu, kuras integritāti apdraud būtiska nelabvēlīga ietekme, ko normālos zvejas darbību apstākļos rada fiziska saskare ar grunts zvejas rīkiem, un tādas ekosistēmas ir, piemēram, rifi, jūras pacēlumi, hidrotermālie avoti, aukstūdens koraļļi un aukstūdens sūkļu kolonijas.
II sadaļa
Konkrētu sugu pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumi
I nodaļa
Čīles stavrida (Trachurus murphyi)
4. pants
Čīles stavridas nozvejas pārvaldība
1. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1006/2008 15. pantu, kad Čīles stavridas kopējā nozveja dalībvalstij sasniedz 100 procentus no tai paredzētā nozvejas limita, dalībvalsts nosaka Čīles stavridas zvejas aizliegumu sava karoga zvejas kuģiem.
2. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai zvejas aizlieguma noteikšanas dienu. Komisija šo informāciju tūlīt pārsūta SPRFMO sekretariātam.
5. pants
Novērotāju klātbūtne Čīles stavridas zvejniecībās
Dalībvalstis nodrošina novērotāju klātbūtni vismaz 10 procentos reisu, ko veic to karoga zvejas kuģi. Zvejas kuģiem, kuri dodas kopumā ne vairāk kā divos reisos, šos 10 procentus aprēķina, par pamatu ņemot aktīvās zvejas dienu skaitu (traleriem) un zvejas rīku ievietošanas reižu skaitu (kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu).
6. pants
Čīles stavridas datu paziņošana
1. Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. pantu katru mēnesi ne vēlāk kā 15. datumā paziņo Komisijai iepriekšējā mēneša laikā gūtās Čīles stavridas nozvejas.
2. Papildus 1. punktam dalībvalstis Komisijai paziņo šādus datus par Čīles stavridas zvejniecībām:
a) katru mēnesi ne vēlāk kā 5. datumā – to savu zvejas kuģu sarakstu, kas iepriekšējā mēnesī bijuši iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī. Komisija 20 dienu laikā pēc minētā iepriekšējā mēneša beigām pārsūta šo informāciju SPRFMO sekretariātam;
b) 5 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām – to zvejas kuģu VMS datus, kas iepriekšējā ceturksnī ir aktīvi zvejojuši vai bijuši iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī. Komisija 10 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām pārsūta šo informāciju SPRFMO sekretariātam.
c) 45 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes – gada zinātnisko ziņojumu par iepriekšējo gadu. Komisija vēlākais 30 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes šo informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam.
3.Katru gadu ne vēlāk kā 30. septembrī Komisija iesniedz SPRFMO sekretariātam dzīvsvarā izteiktas gada nozvejas datus par iepriekšējā kalendārā gada nozvejām.
II nodaļa
Jūrasputni
7. pants
Jūrasputnu sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumi kuģiem, kuri zvejo ar āķu jedām
1. Visi Savienības zvejas kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, pilda šajā pantā izklāstītos jūrasputnu sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumus.
2. Visi Savienības zvejas kuģi, kas zvejo ar grunts āķu jedām, izmanto gremdes un putnu atbaidīšanas auklas.
3.Savienības zvejas kuģi neievieto āķu jedas diennakts tumšajā laikā un neizsviež zivju atkritumus zvejas rīku iemešanas un pacelšanas laikā.
4. Āķu jedu noslogošanu veic saskaņā ar I pielikumu.
5. Putnu atbaidīšanas auklas ierīko saskaņā ar II pielikumu.
6.Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts izsviest zivju atkritumus zvejas rīku iemešanas un pacelšanas laikā. Ja tas nav praktiski iespējams, kuģi atkritumus uzkrāj un izsviež reizi divās stundās vai retāk.
8. pants
Jūrasputnu sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumi traleriem
1.Visi Savienības zvejas kuģi, kas zvejo ar trali, pilda šajā pantā izklāstītos jūrasputnu sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumus.
2.Savienības zvejas kuģi zvejojot izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas vai – ja zvejošanas praksē rezultatīva putnu atbaidīšanas auklu izmantošana nav iespējama – putnu atturēšanas ierīci.
3.Putnu atturēšanas ierīces ierīko saskaņā ar III pielikumu.
4.Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts izsviest zivju atkritumus zvejas rīku iemešanas un pacelšanas laikā.
5.Savienības zvejas kuģi pārstrādā zivju atkritumus zivju miltos un patur uz kuģa visus atkritummateriālus; vienīgie pieļaujamie izsviedumi ir šķidrumi / pārstrādes ūdens. Ja tas nav praktiski iespējams, zvejas kuģi atkritumus uzkrāj un izsviež reizi divās stundās vai retāk.
6.Zvejas rīkus pēc katras zvejas darbības tīra, lai izņemtu iepinušās zivis un grunts materiālus un tādējādi mazinātu iespēju, ka zvejas rīku izmantošanas laikā tiem pietuvosies putni.
7.Laika sprīdi, kurā zvejas rīks tā pacelšanas gaitā atrodas uz ūdens virsmas, līdz mimumam samazina, uzturot vinčas pienācīgā darba kārtībā un ievērojot labu klāja praksi.
9. pants
Jūrasputnu datu paziņošana
Savā gada zinātniskajā ziņojumā, kurš jāiesniedz Komisijai 45 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas gadskārtējās sanāksmes, dalībvalstis norāda:
a)kādus jūrasputnu sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumus izmantojis katrs no tās karoga zvejas kuģiem, kuri zvejojuši SPRFMO konvencijas apgabalā;
b)cik bieži novērotāju klātbūtne attiekusies arī uz jūrasputnu netīšas sagūstīšanas gadījumu reģistrēšanu.
III sadaļa
Pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumi attiecībā uz konkrētām zvejas metodēm
I nodaļa
Grunts zveja
10. pants
Grunts zvejas atļauja
1. Dalībvalstis neatļauj sava karoga zvejas kuģiem iesaistīties grunts zvejā, ja nav saņemta iepriekšēja atļauja no SPRFMO.
2. Dalībvalstis, kas plāno iesaistīties grunts zvejas darbībās konvencijas apgabalā, iesniedz Komisijai attiecīgu pieprasījumu, un to dara ne vēlāk kā 45 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes, kurā šo pieprasījumu ir vēlams izskatīt. Komisija vēlākais 30 dienas pirms zinātniskās komitejas sanāksmes šo pieprasījumu pārsūta SPRFMO sekretariātam. Pieprasījumā iekļauj:
(a)ziņas par grunts zvejas pēdas nospiedumu, kuru attiecīgā dalībvalsts noteikusi, par pamatu ņemot savu grunts zvejā reģistrēto nozveju vai zvejas piepūli SPRFMO konvencijas apgabalā laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim;
(b)vidējo nozvejas apjomu laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim;
(c)grunts zvejas ietekmes novērtējumu;
(d)izvērtējumu par to, vai ierosinātās darbības gan sekmēs ilgtspējīgu pārvaldību attiecībā uz mērķsugām un piezvejā gūtām nemērķa sugām, gan aizsargās jūras ekosistēmas, kurās šie resursi ir sastopami, un tostarp nepieļaus būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām.
3.Ietekmes novērtējumu, kas minēts 2. punkta c) apakšpunktā, veic saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) izstrādātajām dziļūdens zvejniecību vadlīnijām un ņemot vērā SPRFMO grunts zvejniecību ietekmes novērtējuma standartu, kā arī apgabalus, kuros ir vai kuros varētu būt jutīgas jūras ekosistēmas.
4. Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par SPRFMO lēmumu attiecībā uz grunts zvejas atļaušanu SPRFMO konvencijas apgabala daļā, par kuru ticis veikts ietekmes novērtējums, kā arī par saistītajiem nosacījumiem un attiecīgajiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nepieļautu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām.
5.Dalībvalstis nodrošina, ka 2. punkta c) apakšpunktā minētais novērtējums tiek atjaunināts ikreiz, kad attiecīgajā zvejniecībā notiek izmaiņas, kurām varētu būt ietekme uz jutīgām jūras ekosistēmām, un, tiklīdz šāda informācija kļūst pieejama, paziņo to Komisijai, kura savukārt to pārsūta SPRFMO sekretariātam.
11. pants
Grunts zveja, kas notiek ārpus noteiktā pēdas nospieduma vai pārsniedz atsauces periodā reģistrētos nozvejas apjomus
1. Dalībvalstis neatļauj sava karoga zvejas kuģiem iesaistīties grunts zvejā, kas notiek ārpus noteiktā pēdas nospieduma vai pārsniedz atsauces periodā reģistrētos nozvejas apjomus, ja nav saņemta iepriekšēja atļauja no SPRFMO.
2. Dalībvalstis, kas plāno zvejot ārpus noteiktā grunts zvejas pēdas nospieduma vai pārsniegt vidējo nozvejas apjomu, kas minēts 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā, iesniedz Komisijai attiecīgu pieprasījumu, un to dara 80 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas gadskārtējās sanāksmes, kurā šo pieprasījumu ir vēlams izskatīt. Komisija vēlākais 60 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes šo pieprasījumu pārsūta SPRFMO sekretariātam. Pieprasījumā iekļauj:
(a)grunts zvejas ietekmes novērtējumu;
(b)izvērtējumu par to, vai ierosinātās darbības gan sekmēs ilgtspējīgu pārvaldību attiecībā uz mērķsugām un piezvejā gūtām nemērķa sugām, gan aizsargās jūras ekosistēmas, kurās šie resursi ir sastopami, un tostarp nepieļaus būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām.
3. Ietekmes novērtējumu, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, veic saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) izstrādātajām dziļūdens zvejniecību vadlīnijām un ņemot vērā SPRFMO grunts zvejniecību ietekmes novērtējuma standartu, kā arī apgabalus, kuros ir vai kuros varētu būt jutīgas jūras ekosistēmas.
4. Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par SPRFMO lēmumu attiecībā uz grunts zvejas atļaušanu konvencijas apgabala daļā, par kuru ticis veikts ietekmes novērtējums, kā arī par saistītajiem nosacījumiem un attiecīgajiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nepieļautu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām.
5.Dalībvalstis nodrošina, ka minētais novērtējums tiek atjaunināts ikreiz, kad attiecīgajā zvejniecībā notiek izmaiņas, kurām varētu būt ietekme uz jutīgām jūras ekosistēmām, un, tiklīdz šāda informācija kļūst pieejama, paziņo to Komisijai, kura savukārt to pārsūta SPRFMO sekretariātam.
12. pants
Grunts zveja un jutīgas jūras ekosistēmas
1. Kamēr SPRFMO zinātniskā komiteja vēl nav sagatavojusi ieteikumu par robežsliekšņiem, dalībvalstis nosaka sava karoga zvejas kuģiem piemērojamus robežsliekšņus attiecībā uz saskari ar jutīgām jūras ekosistēmām, un to dara, ņemot vērā FAO izstrādāto dziļūdens zvejniecību vadlīniju 68. punktu.
2. Dalībvalstis pieprasa, lai to karoga zvejas kuģi pārtrauktu grunts zvejas darbības piecu jūras jūdžu attālumā no jebkuras tādas vietas SPRFMO konvencijas apgabalā, kurā saskare ar jutīgām jūras ekosistēmām ir biežāka, nekā to pieļauj saskaņā ar 1. punktu noteiktie robežsliekšņi. Dalībvalstis, pamatodamās uz IV pielikuma vadlīnijām, ziņo Komisijai par notikušo saskari ar jutīgām jūras ekosistēmām. Komisija šo informāciju nekavējoties pārsūta SPRFMO sekretariātam.
13. pants
Grunts zveja un novērotāju klātbūtne
Dalībvalstis nodrošina novērotāju klātbūtni uz 100 % sava karoga traleru, kas iesaistījušies grunts zvejā, un vismaz uz 10 % zvejas kuģu, kuri izmanto cita tipa grunts zvejas rīkus.
14. pants
Grunts zvejas datu paziņošana
1. Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. pantu katru mēnesi ne vēlāk kā 15. datumā paziņo Komisijai iepriekšējā mēneša laikā gūtās grunts zvejas sugu nozvejas.
2.Dalībvalstis 15 dienu laikā pēc katra mēneša beigām iesniedz Komisijai to sava karoga zvejas kuģu sarakstu, kuri ir aktīvi zvejojuši, un to sava karoga zvejas kuģu sarakstu, kuri ir bijuši iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī. Komisija 5 dienu laikā pēc šīs informācijas saņemšanas pārsūta to SPRFMO sekretariātam.
3.Dalībvalstis 5 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām iesniedz Komisijai visus VMS datus par iepriekšējo ceturksni. Komisija 10 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām pārsūta šo informāciju SPRFMO sekretariātam.
4.Dalībvalstis aizliedz sava karoga zvejas kuģiem piedalīties grunts zvejā, ja nav iesniegts prasīto zvejas kuģa identifikācijas datu minimums, kas paredzēts V pielikumā.
II nodaļa
Izpētes zvejniecības
15. pants
Izpētes zvejniecības pieteikums
1.Dalībvalstis, kas vēlas atļaut sava karoga zvejas kuģim darboties izpētes zvejniecībā, ne mazāk kā 80 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes Komisijai iesniedz:
a) pieteikumu ar informāciju, kas paredzēta V pielikumā;
b) zvejniecības darbības plānu saskaņā ar VI pielikumu, tostarp apņemšanos pildīt datu vākšanas plāna prasības (16. panta 3., 4. un 5. punkts).
2. Ne vēlāk kā 60 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes Komisija pieteikumu pārsūta SPRFMO komisijai, bet zvejniecības darbības plānu – SPRFMO zinātniskajai komitejai.
3. Komisija informē dalībvalstis par SPRFMO lēmumu attiecībā uz atļauju darboties izpētes zvejniecībā.
16. pants
Izpētes zvejniecības atļauja
1. Dalībvalstis neatļauj sava karoga zvejas kuģiem darboties izpētes zvejniecībās, ja nav saņemta iepriekšēja atļauja no SPRFMO.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi izpētes zvejniecībās darbojas tikai saskaņā ar SPRFMO apstiprinātu zvejniecības darbības plānu.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai tiek iesniegti SPRFMO datu vākšanas plānā prasītie dati, kurus Komisija pārsūta SPRFMO sekretariātam.
4. Dalībvalstu zvejas kuģi, kuriem ir atļauts piedalīties izpētes zvejniecībās, darbošanos attiecīgajā izpētes zvejniecībā drīkst turpināt tikai tad, ja SPRFMO sekretariātam ir iesniegti SPRFMO datu vākšanas plānā prasītie dati par pēdējo sezonu, kurā kuģis ir zvejojis, un pēc tam, kad zinātniskajai komitejai ir bijusi iespēja šos datus pārbaudīt.
5. Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi piedalās izpētes zvejniecībās, nodrošina, ka uz ikviena tās karoga zvejas kuģa atrodas viens vai vairāki neatkarīgie novērotāji, kuru skaits ir pietiekams, lai ievāktu SPRFMO datu vākšanas plānā paredzētos datus.
17. pants
Zvejas kuģa aizstāšana izpētes zvejniecībā
1. Neatkarīgi no 15. un 16. panta, ja zvejniecības darbības plānā norādīts Savienības zvejas kuģis ar kuģa darbību vai ar nepārvaramu varu saistītu attaisnojošu iemeslu pēc nevar zvejot, dalībvalstis ir tiesīgas atļaut izpētes zvejniecībā darboties sava karoga kuģim, kurš nav identificēts zvejniecības darbības plānā. Šādos apstākļos attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un sniedz:
a)pilnīgas ziņas par paredzēto aizstājējkuģi;
b)izsmeļošu informāciju par aizstāšanas iemesliem un visus to apstiprinošos pierādījumus;
c)to zvejas rīku specifikācijas un pilnīgu aprakstu, kurus aizstājējkuģis plāno izmantot.
2. Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta SPRFMO sekretariātam.
IV sadaļa
Kopējie kontroles pasākumi
I nodaļa
Atļaujas
18. pants
Kuģu reģistrs
1. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 15. novembrī iesniedz Komisijai to sava karoga zvejas kuģu sarakstu, kuriem nākamajā gadā ir atļauts zvejot SPRFMO konvencijas apgabalā, kā arī V pielikumā prasīto informāciju, un Komisija to pārsūta SPRFMO sekretariātam. Kad dalībvalstis apsver, vai atļaut kuģim zvejot SPRFMO konvencijas apgabalā, tās ņem vērā attiecīgā zvejas kuģa un operatora prasībatbilstības vēsturi.
2. Par sava karoga zvejas kuģiem, kuriem atļauts zvejot konvencijas apgabalā, dalībvalstis Komisiju informē vismaz 20 dienas, pirms šāds kuģis pirmoreiz ieiet SPRFMO konvencijas apgabalā. Komisija šo informāciju SPRFMO sekretariātam pārsūta vismaz 15 dienas, pirms kuģis pirmoreiz ieiet SPRFMO konvencijas apgabalā.
3.Dalībvalstis nodrošina to, ka dati par dalībvalstu karoga zvejas kuģiem, kuriem atļauts zvejot SPRFMO konvencijas apgabalā, ir atjaunināti. Visas šo datu izmaiņas Komisijai dara zināmas vēlākais 10 dienas pēc izmaiņu izdarīšanas. Komisija 5 dienu laikā pēc šīs informācijas saņemšanas dara to zināmu SPRFMO sekretariātam.
4. Atcelšanas vai atsaukšanas gadījumā vai citos apstākļos, kas atļauju padara par spēkā neesošu, dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju, lai tā šo informāciju SPRFMO sekretariātam varētu nodot 3 dienu laikā pēc dienas, kurā atļauja ir kļuvusi par spēkā neesošu.
5. Neatkarīgi no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta Savienības zvejas kuģiem, kas nav iekļauti SPRFMO kuģu reģistrā, nav atļauts iesaistīties zvejas darbībās attiecībā uz SPRFMO konvencijas apgabalā iegūtām zivīm.
II nodaļa
Pārkraušana citā kuģī
19. pants
Vispārīgi noteikumi par pārkraušanu citā kuģī
1. Šī nodaļa attiecas uz šādiem pārkrāvumiem citā kuģī:
a) pārkraušana citā kuģī, kas notiek SPRFMO konvencijas apgabalā un attiecas uz SPRFMO zvejas resursiem un citām sugām, kuras nozvejotas saistībā ar minētajiem resursiem, ja nozveja gūta SPRFMO konvencijas apgabalā;
b)pārkraušana citā kuģī, kas notiek ārpus SPRFMO konvencijas apgabala un attiecas uz SPRFMO zvejas resursiem un citām sugām, kuras nozvejotas saistībā ar minētajiem resursiem, ja nozveja gūta SPRFMO konvencijas apgabalā.
2. Pārkraušana citā kuģī gan jūrā, gan ostā notiek tikai starp SPRFMO kuģu reģistrā iekļautiem zvejas kuģiem.
3. Degvielas, apkalpes, zvejas rīku vai citu apgādes materiālu pārvietošana jūrā SPRFMO konvencijas apgabalā notiek tikai starp SPRFMO kuģu reģistrā iekļautiem zvejas kuģiem.
4. Šo pantu piemēro, neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 21. un 22. pantu un Regulas (EK) Nr. 1005/2008 4. panta 3. un 4. punktu.
5. Jūrā notiekoši pārkrāvumi citā kuģī, kuri attiecas uz SPRFMO konvencijas apgabalā iegūtiem SPRFMO zvejas resursiem un citām sugām, kas nozvejotas saistībā ar minētajiem resursiem, Savienības ūdeņos ir aizliegti.
20. pants
Paziņošana par Čīles stavridas un bentisko sugu pārkraušanu citā kuģī
1. Neatkarīgi no vietas, kurā notiek pārkraušana citā kuģī, par SPRFMO konvencijas apgabalā nozvejotas Čīles stavridas un bentisko sugu pārkrāvumiem tās dalībvalsts iestādes, kuras karoga zvejas kuģi ir guvuši attiecīgo nozveju, vienlaikus Komisijai un SPRFMO sekretariātam pārsūta šādu informāciju:
a) paziņojumu par nodomu veikt pārkraušanu citā kuģī; šādā paziņojumā norāda 14 dienu laikposmu, kurā plānots izdarīt SPRFMO konvencijas apgabalā nozvejotas Čīles stavridas un bentisko sugu pārkraušanu citā kuģī, un adresātiem paziņojums jāsaņem 7 dienas pirms minētā 14 dienu laikposma pirmās dienas;
b) paziņojumu par faktisko pārkraušanu citā kuģī; adresātiem paziņojums jāsaņem vismaz 12 stundas pirms paredzamā šādu darbību sākuma.
Dalībvalstis var atļaut Savienības zvejas kuģa operatoram sniegt šo informāciju uzreiz SPRFMO sekretariātam, ja minēto informāciju vienlaikus nosūta arī Komisijai.
2. Paziņojumos, kas minēti 1. punktā, ietver attiecīgo pieejamo informāciju par pārkraušanu citā kuģī, tostarp paredzamo pārkraušanas dienu, laiku un vietu, kā arī norāda zvejniecību un VII pielikumā noteikto informāciju par iesaistītajiem Savienības zvejas kuģiem.
21. pants
Uzraudzība, ko piemēro Čīles stavridas un bentisko sugu pārkraušanai citā kuģī
1. Ja uz izkraujošā vai saņemošā Savienības zvejas kuģa atrodas novērotājs, viņš uzrauga pārkraušanu citā kuģī. Novērotājs aizpilda SPRFMO zvejas žurnāla lapu par pārkraušanu citā kuģī, sniedzot VIII pielikumā prasīto informāciju, lai verificētu citā kuģī pārkrauto zvejas produktu daudzumu un sugas, un iesniedz zvejas žurnāla lapas kopiju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ar kuras karogu peld novērotais kuģis.
2. Dalībvalsts, ar kuras karogu peld minētais zvejas kuģis, 10 dienu laikā pēc novērotāja nokāpšanas no kuģa iesniedz Komisijai datus, kurus novērotājs atzīmējis zvejas žurnāla lapā par pārkraušanu citā kuģī. Komisija 15 dienu laikā pēc nokāpšanas dienas pārsūta šo informāciju SPRFMO sekretariātam.
3. Lai verificētu citā kuģī pārkrauto zvejas produktu daudzumu un sugas un nodrošinātu šādas verifikācijas pienācīgumu, novērotājam uz kuģa ir pilnīga piekļuve novērojamajam Savienības zvejas kuģim, tostarp apkalpei, zvejas rīkiem, aprīkojumam, zvejas žurnāliem un zivju tilpnēm.
22. pants
Informācija, kas jāpaziņo pēc Čīles stavridas un bentisko sugu pārkraušanas citā kuģī
1. Pārkraušanā citā kuģī iesaistītās dalībvalstis ne vēlāk kā 7 dienas pēc tam, kad notikusi pārkraušana citā kuģī, vienlaikus SPRFMO sekretariātam un Komisijai paziņo visu IX pielikumā prasīto informāciju par šo darbību.
2. Dalībvalstis zvejas kuģa operatoram var atļaut 1. punktā minēto informāciju elektroniski iesniegt uzreiz SPRFMO sekretariātam ar noteikumu, ka šī informācija vienlaikus tiek nosūtīta arī Komisijai. Ja Savienības zvejas kuģa operators no SPRFMO sekretariāta saņem lūgumu pēc paskaidrojumiem, to pārsūta Komisijai.
III nodaļa
Datu vākšana un paziņošana
23. pants
Datu vākšana un paziņošana
1. Papildus datu ziņošanas prasībām, kas noteiktas 6., 9., 12., 14., 16., 21. un 22. pantā, SPRFMO konvencijas apgabalā zvejojošās dalībvalstis iesniedz Komisijai šā panta 2. un 3. punktā prasītos datus.
2.SPRFMO konvencijas apgabalā zvejojošās dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 15. septembrī paziņo Komisijai iepriekšējā kalendārajā gadā gūtās sugu / sugu grupu nozvejas dzīvsvaru. Komisija minēto informāciju līdz 30. septembrim (neieskaitot) pārsūta SPRFMO sekretariātam.
3.SPRFMO konvencijas apgabalā zvejojošās dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 15. jūnijā paziņo Komisijai datus par zvejošanu ar traļiem, atsevišķi norādot katru tralēšanas epizodi; datus par zvejošanu ar grunts āķu jedām, atsevišķi norādot katru jedas ievietošanas epizodi, un datus par izkraušanu (arī no refrižeratorkuģiem) un pārkraušanu citā kuģī. Komisija minēto informāciju līdz 30. jūnijam (neieskaitot) pārsūta SPRFMO sekretariātam.
4. Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt sīki izstrādātas prasības par datu paziņošanu, kas minēta šajā pantā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 35. pantā minēto pārbaudes procedūru.
IV nodaļa
Pārraudzība
24. pants
Novērotāju programmas
1.Dalībvalstis, kas zvejo SPRFMO konvencijas apgabalā, izveido novērotāju programmas, kas vajadzīgas, lai savāktu X pielikumā prasītos datus.
2. SPRFMO konvencijas apgabalā zvejojošās dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 15. septembrī iesniedz Komisijai attiecīgos X pielikumā prasītos novērošanas datus par iepriekšējo kalendāro gadu. Komisija minēto informāciju līdz 30. septembrim (neieskaitot) pārsūta SPRFMO sekretariātam.
3. SPRFMO konvencijas apgabalā zvejojošās dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 15. augustā iesniedz gada ziņojumu par novērotāju programmas īstenošanu iepriekšējā gadā. Ziņojumā aplūko novērotāju apmācību, novērotāju programmu izstrādi un tvērumu, to, kāda tipa dati tiek vākti, un gada laikā konstatētās problēmas. Komisija minēto informāciju līdz 1. septembrim (neieskaitot) pārsūta SPRFMO sekretariātam.
V nodaļa
Trešo valstu zvejas kuģu kontrolēšana dalībvalstu ostās
25. pants
Kontaktpunkti un apstiprinātās ostas
1. Dalībvalsts, kas vēlas atvērt savas ostas trešo valstu zvejas kuģiem, uz kuriem ir SPRFMO konvencijas apgabalā nozvejoti SPRFMO zvejas produkti vai no šādiem resursiem iegūti zvejas produkti, kas iepriekš nav bijuši izkrauti vai pārkrauti citā kuģī ostā vai jūrā:
a) apstiprina ostas, kurās trešo valstu zvejas kuģi drīkst lūgt ienākšanas atļauju saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 5. pantu;
b) apstiprina kontaktpunktu, kuram nosūtāms iepriekšējs paziņojums saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. pantu;
c)apstiprina kontaktpunktu, kuram nosūtāmi inspekcijas ziņojumi saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 11. panta 3. punktu.
2. Par visām izmaiņām apstiprināto ostu un kontaktpunktu sarakstā dalībvalstis Komisijai paziņo vismaz 40 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā. Komisija vismaz 30 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā paziņo šo informāciju SPRFMO sekretariātam.
26. pants
Iepriekšēja paziņošana
1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. panta 1. punkta, ostas dalībvalstis trešo valstu zvejas kuģiem, kuri vēlas to ostās izkraut vai pārkraut citā kuģī SPRFMO zvejas resursus, kas iepriekš nav bijuši izkrauti vai pārkrauti citā kuģī, pieprasa ne vēlāk kā 48 stundas pirms paredzamās ienākšanas ostā sniegt šādu informāciju saskaņā ar XI pielikumu:
a) kuģa identifikācija (ārējā identifikācija, vārds, karogs, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) identifikācijas numurs (ja tāds ir) un starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS));
b) apstiprinātā osta, kurā zvejas kuģis vēlas ienākt, un ienākšanas mērķis (izkraušana vai pārkraušana citā kuģī);
c) zvejas atļaujas kopija vai, attiecīgā gadījumā, jebkuras citas tādas atļaujas kopija, kura pamato zvejas kuģa darbības ar SPRFMO zvejas produktiem vai zvejas produktu pārkraušanu citā kuģī;
d) diena un laiks, kad kuģis plāno ienākt ostā;
e) uz kuģa atrodošos SPRFMO zvejas produktu veidi un aptuvenie daudzumi kilogramos, norādot attiecīgo nozvejas apgabalu. Ja SPRFMO zvejas produktu uz kuģa nav, nosūta “nulles ziņojumu”;
f) izkraujamo vai citā kuģī pārkraujamo SPRFMO zvejas produktu veidi un aptuvenie daudzumi kilogramos, norādot attiecīgo nozvejas apgabalu;
g) zvejas kuģa apkalpes saraksts;
h) zvejas reisa datumi.
2. Ja uz trešās valsts zvejas kuģa atrodas zvejas produkti, 1. punktā prasīto paziņojumu iesniedz kopā ar nozvejas sertifikātu, kurš validēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1005/2008 III nodaļas noteikumiem.
3. Tā kā ostas dalībvalstis varētu vēlēties zināt, vai zvejas kuģis ir bijis iesaistījies NNN zvejā vai ar to saistītās darbībās, tās drīkst pieprasīt arī papildu informāciju.
4. Ņemot vērā tādus aspektus kā, piemēram, zvejas produktu veids un attālums starp zvejas vietām un konkrētajām ostām, ostas dalībvalstis drīkst noteikt ilgāku vai īsāku paziņošanas termiņu, nekā prasīts 1. punktā. Šādā gadījumā ostas dalībvalstis par to informē Komisiju, kura nekavējoties pārsūta šo informāciju SPRFMO sekretariātam.
27. pants
Atļauja izkraut vai ostā pārkraut citā kuģī
Pēc 26. pantā paredzētās attiecīgās informācijas saņemšanas ostas dalībvalsts izlemj, vai atļaut trešās valsts zvejas kuģim ienākt savā ostā. Ja trešās valsts zvejas kuģim liedz ienākt ostā, ostas dalībvalstis par to informē Komisiju, kura nekavējoties pārsūta šo informāciju SPRFMO sekretariātam. Ostas dalībvalstis liedz ienākšanu zvejas kuģiem, kas iekļauti SPRFMO veidotajā NNN zvejas kuģu sarakstā.
27.a pants
Ostā veiktas inspekcijas
1. Ostas dalībvalstis inspicē vismaz 5 % izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas darbību, kas saistītas ar SPRFMO zvejas produktiem un ko dalībvalstu apstiprinātajās ostās veikuši trešo valstu zvejas kuģi.
2. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. panta 2. punktu, ostas dalībvalstis trešo valstu zvejas kuģus inspicē tad, ja:
a) cita līgumslēdzēja puse, CNCP vai attiecīga reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija pieprasa inspicēt konkrētu zvejas kuģi un jo īpaši tad, ja šādam pieprasījumam pievienoti NNN zvejas pierādījumi par minēto zvejas kuģi un ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka zvejas kuģis iesaistījies NNN zvejā;
b) zvejas kuģis nav sniedzis visu 26. pantā prasīto informāciju;
c) zvejas kuģim saskaņā ar SPRFMO vai citas RZPO noteikumiem ir bijis liegts ienākt ostā vai izmantot ostu.
28. pants
Inspekcijas procedūra
1. Šā panta noteikumus piemēro papildus Regulas (EK) Nr. 1005/2008 10. panta noteikumiem par inspekcijas procedūru.
2. Dalībvalstu inspektoriem līdzi ir derīgs personu apliecinošs dokuments. Viņi drīkst izgatavot visu vajadzīgo dokumentu kopijas.
3. Inspekcijas veic tā, lai trešās valsts zvejas kuģa darbībai radītais traucējums un neērtības būtu pēc iespējas mazas un lai iespēju robežās netiktu pieļauta nozvejas kvalitātes pasliktināšanās.
4. Inspicētā ārvalstu zvejas kuģa kapteinim pēc inspekcijas pabeigšanas tiek dota iespēja sazināties ar attiecīgās ostas dalībvalsts kompetento iestādi saistībā ar inspekcijas ziņojumu. Inspekcijas ziņojuma paraugs ir pievienots XII pielikumā.
5. Ostas dalībvalsts 12 darbdienu laikā pēc inspekcijas pabeigšanas pārsūta Komisijai atbilstoši XII pielikumam aizpildīta Regulas (EK) Nr. 1005/2008 10. panta 3. punktā un 11. panta 3. punktā minētā inspekcijas ziņojuma kopiju. Komisija 15 darbdienu laikā pēc inspekcijas pabeigšanas pārsūta šo ziņojumu SPRFMO sekretariātam.
6. Ja inspekcijas ziņojumu Komisijai nevar pārsūtīt 15 darbdienu laikā, lai tā to savukārt pārsūtītu SPRFMO sekretariātam, ostas dalībvalsts minēto 15 darbdienu laikā informē Komisiju par kavēšanās iemeslu un to, kad ziņojums tiks iesniegts.
29. pants
Procedūra, kas jāievēro, ja ostā inspekcijas laikā konstatē SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumus
1. Ja inspekcijas laikā ievāktā informācija pierāda, ka trešās valsts zvejas kuģis ir pārkāpis SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu noteikumus, papildus Regulas (EK) Nr. 1005/2008 11. pantam piemēro šā panta noteikumus.
2.Ostas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc iespējas drīzāk un jebkurā gadījumā piecu darbdienu laikā nosūta Komisijai inspekcijas ziņojuma kopiju. Komisija nekavējoties pārsūta šo ziņojumu SPRFMO izpildsekretāram un karoga līgumslēdzējai pusei vai CNCP kontaktpunktam.
3. Pārkāpuma konstatēšanai sekojušo rīcību ostas dalībvalsts nekavējoties paziņo karoga līgumslēdzējas puses vai CNCP kompetentajai iestādei un Komisijai, kura to pārsūta SPRFMO izpildsekretāram.
VI nodaļa
Izpildes panākšana
30. pants
Dalībvalstu paziņotie varbūtējie SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumi
Dalībvalstis vismaz 120 dienas pirms gadskārtējās sanāksmes iesniedz Komisijai visu dokumentēto informāciju, kas liecina par jebkura zvejas kuģa iespējamu neatbilstību SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu prasībām SPRFMO konvencijas apgabalā pēdējo divu gadu laikā. Komisija pārbauda šo informāciju un attiecīgā gadījumā vismaz 90 dienas pirms gadskārtējās sanāksmes pārsūta to SPRFMO sekretariātam.
30.a pants
Dalībvalsts karoga zvejas kuģa iekļaušana SPRFMO veidotā NNN zvejas kuģu saraksta projektā
1. Ja Komisija no SPRFMO sekretariāta saņem oficiālu paziņojumu par dalībvalsts karoga zvejas kuģa iekļaušanu SPRFMO veidotā NNN zvejas kuģu saraksta projektā, minēto paziņojumu un pamatojošos dokumentus un visu citu SPRFMO sekretariāta sniegto dokumentēto informāciju tā ne vēlāk kā 45 dienas pirms SPRFMO komisijas gadskārtējās sanāksmes pārsūta dalībvalstij komentēšanai. Komisija minēto informāciju pārbauda un vismaz 30 dienas pirms gadskārtējās sanāksmes pārsūta to SPRFMO sekretariātam.
2. Tās zvejas kuģa karoga dalībvalsts iestādes, kurai Komisija ir paziņojusi par kuģa iekļaušanu NNN zvejas kuģu saraksta projektā, paziņo kuģa īpašniekam par kuģa iekļaušanu SPRFMO veidotā NNN zvejas kuģu saraksta projektā un par sekām, kas var rasties, ja kuģa iekļaušanu apstiprinās ar pārvietošanu uz SPRFMO pieņemto NNN zvejas kuģu [oficiālo] sarakstu.
31. pants
Pasākumi attiecībā uz zvejas kuģiem, kas iekļauti SPRFMO pieņemtajā NNN zvejas kuģu sarakstā
1. Pēc SPRFMO NNN zvejas kuģu saraksta pieņemšanas Komisija lūdz NNN zvejas kuģu sarakstā iekļautā zvejas kuģa karoga dalībvalsti informēt šā kuģa īpašnieku par minētās iekļaušanas faktu un par sekām, kas izriet no iekļaušanas sarakstā.
2. Ja dalībvalsts rīcībā nonāk informācija par SPRFMO pieņemtajā NNN zvejas kuģu sarakstā esoša zvejas kuģa vārda vai starptautiskā radio izsaukuma signāla (IRCS) maiņu, dalībvalsts šo informāciju Komisijai pārsūta, tiklīdz tas ir praktiski iespējams. Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta SPRFMO sekretariātam.
32. pants
SPRFMO sekretariāta paziņotās varbūtējās neatbilstības
1.Ja Komisija saņem no SPRFMO sekretariāta informāciju, kas norāda uz aizdomām par dalībvalsts pieļautu neatbilstību SPRFMO konvencijai un/vai saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, Komisija nekavējoties nosūta šo informāciju attiecīgajai dalībvalstij.
2.Attiecīgā dalībvalsts vismaz 45 dienas pirms gadskārtējās sanāksmes paziņo Komisijai iespējamās neatbilstības sakarībā veiktās izmeklēšanas konstatējumus un to, kā dalībvalsts rīkojusies, lai neatbilstības stāvokli atrisinātu. Komisija vismaz 30 dienas pirms gadskārtējās sanāksmes pārsūta šo informāciju SPRFMO sekretariātam.
32.a pants
Līgumslēdzējas puses vai CNCP paziņotie varbūtējie SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumi
1.Dalībvalstis apstiprina kontaktpunktu, kuram līgumslēdzējas puses un CNCP var nosūtīt ostā veiktās inspekcijas ziņojumus.
2.Par visām izmaiņām saistībā ar apstiprināto kontaktpunktu dalībvalstis Komisijai paziņo vismaz 40 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā. Komisija vismaz 30 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā paziņo šo informāciju SPRFMO sekretariātam.
3. Ja dalībvalsts apstiprinātais kontaktpunkts saņem līgumslēdzējas puses vai CNCP sūtītu inspekcijas ziņojumu, kurā ir pierādījumi par to, ka dalībvalsts karoga zvejas kuģis ir pārkāpis SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu noteikumus, karoga dalībvalsts nekavējoties izmeklē šo varbūtējo pārkāpumu un informē Komisiju par to, kādā stāvoklī ir izmeklēšana, un par izpildes panākšanas pasākumiem, kuri tai varētu būt jāveic, un minēto paziņojumu izdara tādā termiņā, lai Komisija SPRFMO sekretariātu savukārt varētu informēt 3 mēnešu laikā pēc inspekcijas ziņojuma saņemšanas. Ja dalībvalsts 3 mēnešu laikā pēc inspekcijas ziņojuma saņemšanas nevar sniegt Komisijai stāvokļa pārskatu, dalībvalsts minēto 3 mēnešu laikā informē Komisiju par kavēšanās iemesliem un par to, kad stāvokļa pārskats tiks sniegts. Komisija šo informāciju par izmeklēšanas stāvokli vai kavēšanos pārsūta SPRFMO izpildsekretāram.
32.b pants
Satelītnovērošanas iekārtu plombas
1. Papildus Regulas (ES) Nr. 404/2011 18. un 19. panta prasībām katra dalībvalsts nodrošina, ka tad, ja uz satelītnovērošanas iekārtām, kuras atrodas uz tās karoga zvejas kuģiem, nav ražotāja plombas, uz tām ir oficiālas un individuāli identificējamas plombas, ko izdevusi attiecīgā dalībvalsts. Plomba ir uz katra tilta vai antenas tipa komponenta, kurš atsevišķi vai kopā ar citiem komponentiem pārraida datus.
2. Dalībvalstis kārto reģistru, kurā ieraksta visas plombas, kas izdotas to karoga zvejas kuģiem. Reģistrā iekļauj katras plombas unikālo atsauces numuru un ziņas par aizstājējplombām, jo īpaši aizstājējplombas izdošanas un uzlikšanas datumu un ziņas par aizstāšanas apstākļiem.
3. No 2019. gada 1. janvāra uz satelītnovērošanas iekārtām, kuras atrodas uz dalībvalstu karoga zvejas kuģiem, drīkst būt tikai ražotāja plombas.
32.c pants
Tehniska satelītnovērošanas iekārtas darbības kļūme
1. Ja Savienības zvejas kuģa satelītnovērošanas iekārtas darbībā rodas tehniska kļūme, kuģis, izmantojot piemērotus telesakaru līdzekļus, ik pēc četrām stundām paziņo savas karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram šādus datus:
a) SJO numurs;
b) starptautiskais radio izsaukuma signāls;
c) kuģa vārds;
d) kapteiņa vārds un uzvārds;
e) kuģa pozīcijas datums un laiks (UTC);
f) darbība (zvejošana / tranzīts / pārkraušana citā kuģī).
2. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja to karoga zvejas kuģu satelītnovērošanas iekārtas darbībā rodas tehniska kļūme, kuģis pārtrauc zvejot, noglabā visus zvejas rīkus un nekavējoties atgriežas ostā, lai 60 dienu laikā kopš tehniskās kļūmes konstatēšanas saremontētu satelītnovērošanas iekārtu.
3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro papildus Regulas (ES) Nr. 404/2011 25. panta prasībām.
V sadaļa
Nobeiguma noteikumi
33. pants
Konfidencialitāte
Datus, kuri šīs regulas satvarā ir savākti un ar kuriem veikta apmaiņa, apstrādā saskaņā ar konfidencialitātes noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. un 113. pantā.
34. pants
Grozījumu izdarīšana
Lai SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu grozījumus iestrādātu Savienības tiesībās, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu un tādējādi grozīt:
a) šīs regulas pielikumus;
b) termiņus, kas noteikti 6. panta 1., 2. un 3. punktā, 9. pantā, 10. panta 2. punktā, 11. panta 2. punktā, 14. panta 1., 2. un 3. punktā, 15. panta 1. un 2. punktā, 18. panta 1., 2., 3. un 4. punktā, 20. panta 1. punktā, 21. panta 2. punktā, 22. panta 1. punktā, 23. panta 2. un 3. punktā, 24. panta 2. un 3. punktā, 25. panta 2. punktā, 26. panta 1. punktā, 28. panta 5. un 6. punktā, 29. panta 2. un 3. punktā, 30. pantā, 30.a panta 1. punktā, 32. panta 2. punktā, 32.a panta 2. un 3. punktā, 32.b panta 3. punktā un 32.c panta 1. un 2. punktā;
c) prasības par novērotāju klātbūtni, kas noteiktas 5. pantā un 13. pantā;
d) pārskata periodu, pēc kura nosaka grunts zvejas pēdas nospiedumu, kā prasīts 10. panta 2. punktā;
e) inspicēšanas prasības, kas noteiktas 27.a panta 1. punktā;
f) datu tipu un informācijas prasības, kas noteiktas 6. panta 2. un 3. punktā, 9. pantā, 10. panta 2. un 3. punktā, 11. panta 2. un 3. punktā, 12. panta 1. punktā, 14. panta 1., 2. un 3. punktā, 15. panta 1. punktā, 16. panta 2. un 3. punktā, 17. panta 1. punktā, 20. panta 1. punktā, 21. panta 2. punktā, 23. panta 2. un 3. punktā, 24. panta 3. punktā, 26. panta 1. punktā un 32.c panta 1. punktā.
35. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 34. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 34. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
3.bisPirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
4.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5.Saskaņā ar 34. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
36. pants
Īstenošana
1. Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
37. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 29.3.2017
COM(2017) 128 final
PIELIKUMI
priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kas piemērojami Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā
I PIELIKUMS
Āķu jedas noslogošanas standarti
Kuģiem jāizmanto tāds āķu jedas noslogošanas režīms, kas uzskatāmi nodrošina minimālo rīka grimšanas ātrumu 0,3 metri/sekundē līdz 15 metru dziļumam. Jo īpaši:
a) ar ārējām gremdēm aprīkotajām auklām spāņu sistēmā un kompleksām āķu jedām [trotline] jāizmanto vismaz 8,5 kg smagas gremdes, ko izvieto ne vairāk kā 40 m attālumā citu no citas, ja tās ir no akmens, 6 kg smagas gremdes, ko izvieto ne vairāk kā 20 m attālumā citu no citas, ja tās ir no betona, un 5 kg smagas gremdes, ko izvieto ne vairāk kā 40 m attālumā citu no citas, ja tās ir no cietmetāla;
b) ar ārējām gremdēm aprīkotajām auklām automātisko āķu jedu sistēmā jāizmanto vismaz 5 kg smagas gremdes, ko izvieto ne vairāk kā 40 m attālumā citu no citas, un tās ir jāievieto ūdenī no kuģa tā, lai izvairītos no auklas nostiepšanās aiz kuģa pakaļgala (nostiepšanās dēļ no ūdens var tikt izcelti jau ievietotie āķu jedas posmi);
c) ar iekšējām gremdēm aprīkotajām auklām ir jābūt svina serdei ar minimālo svaru 50 g/m.
II PIELIKUMS
Putnu atbaidīšanas auklu specifikācijas
Uz kuģa vienmēr ir jābūt divām putnu atbaidīšanas auklām, un tās ir jāizvieto ikreiz, kad zvejas rīks no kuģa tiek ievietots ūdenī. Jo īpaši:
a) putnu atbaidīšanas auklas ir jāpiestiprina pie kuģa tā, lai pēc izvietošanas tās aizsargātu ēsmu, arī sānvējā;
b) putnu atbaidīšanas auklām ir jāizmanto košas krāsas slokšņu virtenes, kas ir pietiekami garas, lai bezvējā sniegtos līdz jūras virsmai (“garās slokšņu virtenes”), un vismaz pirmajos auklas 55 m tās ir jāizvieto ne vairāk kā 5 m attālumā citu no citas un jāpiestiprina auklai ar griezuļiem, kas novērš slokšņu virteņu aptīšanos ap auklu;
c) putnu atbaidīšanas auklām var izmantot arī vismaz 1 m garas slokšņu virtenes (“īsās slokšņu virtenes”), ko izvieto ne vairāk kā 1 m attālumā citu no citas;
d) ja izmantošanas laikā putnu atbaidīšanas auklas pārtrūkst vai tiek bojātas, tās ir jāsalabo vai jāaizstāj, lai, pirms turpināt āķu ievietošanu ūdenī, nodrošinātu kuģa atbilstību šīm specifikācijām;
e) putnu atbaidīšanas auklas ir jāizvieto tā, lai:
i) tās atrastos virs ūdens virsmas, kad āķi ir iegremdēti 15 m dziļumā, vai
ii) to garums būtu vismaz 150 m, kad tās ir izstieptas un piestiprinātas kuģim punktā, kas bezviļņu apstākļos atrodas vismaz 7 m virs ūdens.
III PIELIKUMS
Putnu atturēšanas ierīces specifikācijas
Putnu atturēšanas ierīce sastāv no diviem vai vairākiem stieņiem, kas piestiprināti kuģa pakaļgala daļā: vismaz viens stienis ir piestiprināts pie labā borta un vismaz viens stienis — pie kreisā borta.
a) Katram stienim ir jāsniedzas vismaz četrus metrus aiz kuģa borta vai pakaļgala.
b) Pie stieņiem ne vairāk kā 2 metru attālumā citai no citas ir jābūt piestiprinātām atsvaru auklām.
c) Atsvaru auklu galos ir jāpiestiprina plastmasas konuss, stienis vai cits spilgti krāsots un izturīgs materiāls tā, lai bezvēja un bezviļņu apstākļos konusa, stieņa vai materiāla pamatne nebūtu vairāk kā 500 milimetru virs ūdens.
d) Lai novērstu sapīšanos, starp atsvaru auklām var piestiprināt virves vai siksnas.
IV PIELIKUMS
Vadlīnijas par to, kā sagatavot un iesniegt paziņojumus par saskari ar jutīgu jūras ekosistēmu (JJE)
1. Vispārīga informācija
Norādīt kontaktinformāciju, valstspiederību, kuģa vārdu vai vārdus un datu vākšanas datumus.
2. JJE atrašanās vieta
Norādīt visu zvejas rīku izvietošanas un novērošanas sākuma un beigu pozīcijas.
Sniegt zvejas vietu, jūras gultnes batimetrijas vai biotopu un zvejas telpiskā mēroga kartes.
Norādīt dziļumu vai dziļumus, kādos zvejots.
3. Zvejas rīki
Norādīt katrā zvejas vietā izmantotos zvejas rīkus.
4. Savāktie papildu dati
Ja iespējams, norādīt papildu datus, kas savākti apzvejotajās vietās vai netālu no tām, piemēram,
daudzstaru batimetrijas datus, okeanogrāfijas datus, kā CTD profilus, straumju profilus, ūdens ķīmisko sastāvu, substrāta veidus, kas reģistrēti minētajās vietās vai netālu no tām, citu novēroto faunu, video ierakstus, akustiskos profilus u. c.
5. JJE taksoni
Attiecībā uz katru apzvejoto staciju sniegt ziņas par novērotajiem JJE taksoniem, tostarp, ja iespējams, to relatīvo blīvumu, absolūto blīvumu vai organismu skaitu.
V PIELIKUMS
Kuģa datu standarti
1.Saskaņā ar 14., 15. un 18. pantu ir jāvāc šādi dati:
i) pašreizējais kuģa karogs un kuģa vārds;
ii) reģistrācijas numurs;
iii) starptautiskais radio izsaukuma signāls (ja ir);
iv) UVI (unikāls kuģa identifikators )/SJO numurs;
v) iepriekšējie vārdi (ja zināmi);
vi) pieraksta osta;
vii) iepriekšējais karogs;
viii) kuģa tips;
ix) zvejas metode vai metodes;
x) garums;
xi) garuma veids, piemēram, “LOA” (lielākais garums), “LBP” (garums starp perpendikuliem);
xii) bruto tilpība — GT (vēlamā tilpības vienība);
xiii) reģistrētā bruto tilpība — GRT (norāda, ja GT nav zināma; var norādīt arī papildus bruto tilpībai);
xiv) galvenā dzinēja vai dzinēju jauda (kw);
xv) kravas telpu tilpība (m3);
xvi) saldētavu veids (attiecīgā gadījumā);
xvii) saldētavu skaits (attiecīgā gadījumā);
xviii) saldēšanas jauda (attiecīgā gadījumā);
xix) kuģa sakaru veidi un numuri (INMARSAT A, B un C numuri);
xx) VMS sistēmas dati (zīmols, modelis, iezīmes un identifikācija);
xxi) īpašnieks vai īpašnieki;
xxii) īpašnieka vai īpašnieku adrese;
xxiii) kuģa atļaujas sākuma datums;
xxiv) kuģa atļaujas beigu datums;
xxv) kvalitatīvi, pietiekami spilgti, kontrastaini un ne vairāk kā 5 gadus seni kuģa fotoattēli ar augstu izšķirtspēju, proti:
• viens vismaz 12 x 7 cm izmēra fotoattēls, kurā redzams kuģa labais borts visā garumā un visas konstrukcijas iezīmes,
• viens vismaz 12 x 7 cm izmēra fotoattēls, kurā redzams kuģa kreisais borts visā garumā un visas konstrukcijas iezīmes,
• viens vismaz 12 x 7 cm izmēra fotoattēls, kurā redzams kuģa pakaļgals tieši pretskatā.
2.Pēc iespējas ir jāsniedz šāda informācija (ja pieejama):
i) ārējais marķējums (piemēram, kuģa vārds, reģistrācijas numurs un starptautiskais radio izsaukuma signāls);
ii) zivju apstrādes līniju veidi (attiecīgā gadījumā);
iii) būves datums;
iv) būves vieta;
v) teorētiskais borta augstums;
vi) platums;
vii) uz kuģa esošas elektroniskās iekārtas (piemēram, radio, eholote, radars, tīkla lote);
viii) licences turētājs vai turētāji (ja tie nav kuģa īpašnieki);
ix) licences turētāja vai turētāju (ja tie nav kuģa īpašnieki) adrese;
x) operators vai operatori (ja tie nav kuģa īpašnieki);
xi) operatora vai operatoru (ja tie nav kuģa īpašnieki) adrese;
xii) kuģa kapteinis;
xiii) kuģa kapteiņa valstspiederība;
xiv) nozvejas meistars;
xv) nozvejas meistara valstspiederība.
VI PIELIKUMS
Zvejniecības darbības plāns attiecībā uz izpētes zvejniecību
Zvejniecības darbības plānā ir jāiekļauj šāda informācija tādā apjomā, kādā tā ir pieejama:
i) izpētes zvejniecības apraksts, tostarp apgabals, mērķsugas, ierosinātās zvejas metodes, ierosinātie maksimālie nozvejas limiti un to sadalījums pa apgabaliem vai sugām;
ii) izmantojamo zvejas rīku tipu specifikācijas un pilns apraksts, tostarp rīku modifikācijas, kas veiktas ar nolūku mazināt ierosinātās zvejas ietekmi uz nemērķa un saistītajām vai atkarīgajām sugām vai jūras ekosistēmu, kurā notiek zveja;
iii) zvejniecības darbības plāna aptvertais periods (ne vairāk kā trīs gadi);
iv) vispārējās izpētes vai apsekojuma reisos iegūtā bioloģiskā informācija par mērķsugām, tāda kā izplatība, sastopamība, populācijas dati un informācija par krājumu identitāti;
v) sīkāka informācija par nemērķa un saistītajām vai atkarīgajām sugām vai jūras ekosistēmu, kurā notiek zveja, to, cik lielā mērā tās varētu ietekmēt ierosinātā zvejas darbība, un pasākumiem, kas tiks veikti, lai minēto ietekmi mazinātu;
vi) attiecīgā gadījumā — visu izpētes zvejniecības apgabalā veikto zvejas darbību paredzamā kumulatīvā ietekme;
vii) informācija no citām zvejniecībām attiecīgajā reģionā vai līdzīgām zvejniecībām citviet, kura varētu palīdzēt izvērtēt attiecīgās izpētes zvejniecības potenciālo ieguves apjomu, ciktāl līgumslēdzēja puse vai sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse, šādu informāciju var sniegt;
viii) ja ierosinātā zvejas darbība ir grunts zveja — to [SPRFMO līgumslēdzējas puses vai sadarbības partnera, kas nav līgumslēdzēja puse] karoga kuģu grunts zvejas darbību ietekmes novērtējums saskaņā ar 10. un 11. pantu;
ix) ja mērķsugu pārvalda arī SPRFMO blakus esošas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas vai līdzīgas organizācijas — attiecīgās blakus esošās zvejniecības apraksts, kas ir pietiekams, lai zinātniskā komiteja varētu formulēt ieteikumu.
VII PIELIKUMS
Iepriekšēja paziņošana par pārkraušanu citā kuģī
Saskaņā ar 20. panta 1. punktu dalībvalstis sniedz šādu informāciju.
Ziņas par izkraujošo kuģi
a) Kuģa vārds
b) Reģistrācijas numurs
c) Radio izsaukuma signāls
d) Kuģa karoga valsts
e) SJO numurs / IHS Fairplay numurs (attiecīgā gadījumā)
f) Kuģa kapteiņa vārds, uzvārds un valstspiederība
Ziņas par saņēmējkuģi
g) Kuģa vārds
h) Reģistrācijas numurs
i) Radio izsaukuma signāls
j) Kuģa karoga valsts
k) SJO numurs / IHS Fairplay numurs (attiecīgā gadījumā)
l) Kuģa kapteiņa vārds, uzvārds un valstspiederība
VIII PIELIKUMS
Ar pārkraušanu citā kuģī saistīta informācija, ko sniedz novērotājs
Saskaņā ar 21. panta 1. punktu novērotājs, kurš uzrauga pārkraušanu citā kuģī, sniedz šādu informāciju.
I. Ziņas par izkraujošo zvejas kuģi
|
Kuģa vārds |
|
|
Reģistrācijas numurs |
|
|
Radio izsaukuma signāls |
|
|
Kuģa karoga valsts |
|
|
SJO numurs / IHS Fairplay numurs (attiecīgā gadījumā) |
|
|
Kapteiņa vārds, uzvārds un valstspiederība |
|
|
II. Ziņas par saņēmēju zvejas kuģi |
|
|
Kuģa vārds |
|
|
Reģistrācijas numurs |
|
|
Radio izsaukuma signāls |
|
|
Kuģa karoga valsts |
|
|
SJO numurs / IHS Fairplay numurs (attiecīgā gadījumā) |
|
|
Kapteiņa vārds, uzvārds un valstspiederība |
|
III. Pārkraušana citā kuģī
|
Pārkraušanas sākuma datums un laiks (UTC) |
|||||||||
|
Pārkraušanas beigu datums un laiks (UTC) |
|||||||||
|
Ja pārkraušanu citā kuģī veic jūrā — pozīcija (līdz tuvākā grāda desmitdaļai) pārkraušanas sākumā; ja pārkraušanu citā kuģī veic ostā — ostas nosaukums, valsts un kods 1 |
|||||||||
|
Ja pārkraušanu citā kuģī veic jūrā — pozīcija (līdz tuvākā grāda desmitdaļai) pārkraušanas beigās |
|||||||||
|
Produkta veida apraksts pa sugām (piem., veselas, saldētas zivis 20 kg kastēs) |
|||||||||
|
Suga |
Produkta veids |
||||||||
|
Suga |
Produkta veids |
||||||||
|
Suga |
Produkta veids |
||||||||
|
Kastu skaits, produkta neto svars (kg), pa sugām |
|||||||||
|
Suga |
Kastes |
Neto svars |
|||||||
|
Suga |
Kastes |
Neto svars |
|||||||
|
Suga |
Kastes |
Neto svars |
|||||||
|
Suga |
Kastes |
Neto svars |
|||||||
|
Citā kuģī pārkrautā produkta kopējais neto svars (kg) |
|||||||||
|
Kravas telpu numuri uz refrižeratorkuģa, kurā uzglabā produktu |
|||||||||
|
Galamērķa osta un saņēmēja zvejas kuģa valsts |
|||||||||
|
Paredzamais ierašanās datums |
|||||||||
|
Paredzamais izkraušanas datums |
|||||||||
IV. Novērojumi (attiecīgā gadījumā)
|
V. Verifikācija |
|
|
Novērotājs |
|
|
Iestāde |
|
|
Paraksts un zīmogs |
|
IX PIELIKUMS
Ar pārkraušanu citā kuģī saistīta informācija, kas jāpaziņo pēc darbības veikšanas
Saskaņā ar 22. panta 1. punktu karoga dalībvalstīm ne vēlāk kā 7 dienas pēc pārkraušanas citā kuģī ir jāpaziņo Komisijai šāda informācija.
Ziņas par izkraujošo kuģi
a) Kuģa vārds
b) Reģistrācijas numurs
c) Radio izsaukuma signāls
d) Kuģa karoga valsts
e) SJO numurs / IHS Fairplay numurs (attiecīgā gadījumā)
Ziņas par saņēmējkuģi
f) Kuģa vārds
g) Reģistrācijas numurs
h) Radio izsaukuma signāls
i) Kuģa karoga valsts
j) SJO numurs / IHS Fairplay numurs (attiecīgā gadījumā)
k) Kuģa kapteiņa vārds, uzvārds un valstspiederība
Ziņas par pārkraušanu citā kuģī
a.Pārkraušanas sākuma datums un laiks (UTC)
b.Pārkraušanas beigu datums un laiks (UTC)
c.Ja pārkraušanu citā kuģī veic ostā:
ostas valsts, ostas nosaukums un ostas kods
d.Ja pārkraušanu citā kuģī veic jūrā:
1) pozīcija (līdz tuvākā grāda desmitdaļai) pārkraušanas sākumā (decimālgrādos)
2) pozīcija (līdz tuvākā grāda desmitdaļai) pārkraušanas beigās (decimālgrādos)
e.Kravas telpu numuri uz saņēmējkuģa, kurā uzglabā produktu
f.Saņēmējkuģa galamērķa osta
g.Paredzamais ierašanās datums
h.Paredzamais izkraušanas datums
Ziņas par citā kuģī pārkrautiem zvejas resursiem
i) Citā kuģī pārkrautās sugas
1) Zivju apraksts pēc produkta veida (piem., veselas, saldētas zivis)
2) Kastu skaits, produkta neto svars (kg), pa sugām
3) Citā kuģī pārkrautā produkta kopējais neto svars (kg)
j) Izmantotie zvejas rīki
Verifikācija (attiecīgā gadījumā)
k) Novērotājs
l) Iestāde
X PIELIKUMS
Novērošanas dati
Ziņas par kuģi un novērotāju ir jāreģistrē tikai vienu reizi par katru novēroto reisu un jāpaziņo tādā veidā, lai kuģa datus sasaistītu ar datiem, kas prasīti A, B, C un D iedaļā.
A. Kuģa un novērotāja dati, kas jāvāc par katru novēroto reisu
1.Par katru novēroto reisu ir jāvāc šādi kuģa dati.
a) Pašreizējais kuģa karogs
b) Kuģa vārds
c) Kapteiņa vārds, uzvārds
d) Nozvejas meistara vārds, uzvārds
e) Reģistrācijas numurs
f) Starptautiskais radio izsaukuma signāls (ja ir)
g) Lloyd's / SJO numurs (ja tāds ir piešķirts)
h) Iepriekšējie vārdi (ja zināmi)
i) Reģistrācijas osta
j) Iepriekšējais karogs (ja ir)
k) Kuģa tips (izmantot attiecīgos ISSCFV kodus)
l) Zvejas metode vai metodes (izmantot attiecīgos ISSCFG kodus)
m) Garums (m)
n) Garuma veids, piemēram, “LOA” (lielākais garums), “LBP” (garums starp perpendikuliem)
o) Platums (m)
p) Bruto tilpība — GT (vēlamā tilpības vienība)
q) Reģistrētā bruto tilpība — GRT (norāda, ja GT nav zināma; var norādīt arī papildus bruto tilpībai);
r) Galvenā dzinēja vai dzinēju jauda (kilovatos)
s) Kravas telpu tilpība (kubikmetros)
t) Ja praktiski iespējams — to uz kuģa esošo iekārtu uzskaite, kas var ietekmēt zvejas jaudas faktorus
(navigācijas iekārtas, radars, hidrolokatora sistēmas, meteoroloģisko faksimilu uztvērējs vai meteoroloģisko datu satelītuztvērējs, jūras virsmas temperatūras datu uztvērējs, Doplera straumes mērītājs, radiopeilētājs)
u) Kopējais apkalpes locekļu skaits (viss personāls, izņemot novērotājus)
2.Par katru novēroto reisu ir jāvāc šādi novērotāja dati.
a) Novērotāja vārds, uzvārds
b) Novērotāja organizācija
c) Datums, kad novērotājs uzkāpis uz kuģa (UTC datums)
d) Uzkāpšanas osta
e) Datums, kad novērotājs nokāpis no kuģa (UTC datums)
f) Nokāpšanas osta
B. Nozvejas un zvejas piepūles dati, kas jāvāc attiecībā uz zveju ar trali
Par visiem novērotajiem traļiem dati ir jāvāc neagregētā veidā (par katru tralējumu atsevišķi).
1.Par katru novēroto tralējumu ir jāvāc šādi dati.
a) Tralēšanas sākuma datums un laiks (laiks (UTC), kad ar rīku sākts zvejot)
b) Tralēšanas beigu datums un laiks (laiks (UTC), kad sākta rīka pacelšana)
c) Pozīcija tralēšanas sākumā (ģeogrāfiskais platums/garums decimālgrādos, ar vienas minūtes izšķirtspēju)
d) Pozīcija tralēšanas beigās (ģeogrāfiskais platums/garums decimālgrādos, ar vienas minūtes izšķirtspēju)
e) Paredzētās mērķsugas (FAO sugas kods)
f) Traļa tips — grunts vai pelaģiskais (izmantot atbilstošos grunts vai pelaģisko traļu kodus, kas noteikti ISCCFG zvejas rīku standartos)
g) Traļa tips: vienkāršs, divkāršs vai trīskāršs (S, D vai T)
h) Traļa atvēruma augstums
i) Traļa atvēruma platums
j) Āmja linuma acs izmērs (nostieptas linuma acs izmērs milimetros) un linuma acojuma tips (rombveida, kvadrātveida u. c.)
k) Zvejas rīka (gruntsstropes) dziļums zvejas sākumā
l) Grunts (jūras gultnes) dziļums zvejas sākumā
m) Novērtētā visu sugu (FAO sugas kods) nozveja, kas paturēta uz kuģa, pa sugām, dzīvsvarā (līdz tuvākajam kg)
n) Vai tika sagūstīti jūras zīdītāji, jūrasputni, rāpuļi vai citu problemātisko sugu īpatņi? (Jā/Nē/Nav zināms)
a) Ja jā, reģistrēt visu sagūstīto jūras zīdītāju, jūrasputnu, rāpuļu vai citu problemātisko sugu īpatņu skaitu pa sugām.
o) Vai tralī bija bentiskais materiāls? (Jā/Nē/Nav zināms)
a) Ja jā, reģistrēt ar trali nozvejotās jutīgās bentiskās sugas, jo īpaši vārīgās vai biotopu veidojošās sugas, piemēram, sūkļus un dažādus koraļļus.
p) Novērtētais daudzums (svars vai tilpums) pārējo jūras resursu, kas nav reģistrēti saskaņā ar m)–o) apakšpunktu un ir izmesti, sadalījumā līdz zemākajam zināmajam taksonam.
q) Reģistrēt izmantotos sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumus.
i) Vai tika izmantotas putnu atbaidīšanas auklas? (nē / iekārtas kods, kā noteikts L iedaļā)
ii) Vai tika izmantotas putnu atturēšanas ierīces? (nē / iekārtas kods, kā noteikts N iedaļā)
iii) Aprakstīt zivju atkritumu/izmetumu izsviešanas pārvaldību (izvēlēties visus attiecīgos variantus: izsviešanu neveic zvejas rīka iemešanas un pacelšanas laikā / tikai pārstrādes ūdeņu/atkritumu uzkrāšana un izsviešana > 2 stundās / cits / nav).
iv) Vai tika izmantoti citi pasākumi, lai samazinātu jūras zīdītāju, jūrasputnu, rāpuļu vai citu problemātisko sugu īpatņu sagūstīšanas iespēju? (Jā/Nē)
Ja jā, aprakstīt sīkāk.
C. Nozvejas un zvejas piepūles dati, kas jāvāc attiecībā uz zveju ar riņķvadu
Par visām novērotajām riņķvada ievietošanas reizēm dati ir jāvāc neagregētā veidā (par katru ievietošanas reizi atsevišķi).
1.Par katru novēroto riņķvada ievietošanas reizi ir jāvāc šādi dati.
a) Kopējais meklēšanas laiks kopš iepriekšējās ievietošanas reizes
b) Ievietošanas sākuma datums un laiks (laiks (UTC), kad ar rīku sākts zvejot)
c) Ievietošanas beigu datums un laiks (laiks (UTC), kad sākta rīka pacelšana)
d) Pozīcija ievietošanas sākumā (ģeogrāfiskais platums/garums decimālgrādos, ar vienas minūtes izšķirtspēju)
e) Riņķvada garums (m)
f) Riņķvada augstums (m)
g) Linuma acs izmērs (nostieptas linuma acs izmērs milimetros) un linuma acojuma tips (rombveida, kvadrātveida u. c.)
h) Paredzētās mērķsugas (FAO sugas kods)
i) Novērtētā visu sugu (FAO sugas kods) nozveja, kas paturēta uz kuģa, pa sugām, dzīvsvarā (līdz tuvākajam kg)
j) Vai tika sagūstīti jūras zīdītāji, jūrasputni, rāpuļi vai citu problemātisko sugu īpatņi? (Jā/Nē/Nav zināms)
a) Ja jā, reģistrēt visu sagūstīto jūras zīdītāju, jūrasputnu, rāpuļu vai citu problemātisko sugu īpatņu skaitu pa sugām.
k) Vai tīklā bija bentiskais materiāls? (Jā/Nē/Nav zināms)
a) Ja jā, reģistrēt nozvejotās jutīgās bentiskās sugas, jo īpaši vārīgās vai biotopu veidojošās sugas, piemēram, sūkļus un dažādus koraļļus.
l) Novērtētais daudzums (svars vai tilpums) pārējo jūras resursu, kas nav reģistrēti saskaņā ar i)–k) apakšpunktu un ir izmesti, sadalījumā līdz zemākajam zināmajam taksonam.
m) Reģistrēt un aprakstīt izmantotos sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumus.
D. Nozvejas un zvejas piepūles dati, kas jāvāc attiecībā uz zveju ar grunts āķu jedām
Par visām novērotajām āķu jedu ievietošanas reizēm dati ir jāvāc neagregētā veidā (par katru ievietošanas reizi atsevišķi).
1.Par katru novēroto ievietošanas reizi ir jāvāc šādi dati.
a) Ievietošanas sākuma datums un laiks (UTC)
b) Ievietošanas beigu datums un laiks (UTC)
c) Pozīcija ievietošanas sākumā (ģeogrāfiskais platums/garums decimālgrādos, ar vienas minūtes izšķirtspēju)
d) Pozīcija ievietošanas beigās (ģeogrāfiskais platums/garums decimālgrādos, ar vienas minūtes izšķirtspēju)
e) Paredzētās mērķsugas (FAO sugas kods)
f) Ievietoto āķu jedu kopējais garums (km)
g) Āķu skaits
h) Grunts (jūras gultnes) dziļums ievietošanas sākumā
i) To āķu skaits, kas faktiski novēroti pacelšanas laikā (tostarp attiecībā uz sagūstītajiem jūras zīdītājiem, jūrasputniem, rāpuļiem vai citu problemātisko sugu īpatņiem)
j) Novērtētā visu sugu (FAO sugas kods) nozveja, kas paturēta uz kuģa, pa sugām, dzīvsvarā (līdz tuvākajam kg)
k) Vai tika sagūstīti jūras zīdītāji, jūrasputni, rāpuļi vai citu problemātisko sugu īpatņi? (Jā/Nē/Nav zināms)
Ja jā, reģistrēt visu sagūstīto jūras zīdītāju, jūrasputnu, rāpuļu vai citu problemātisko sugu īpatņu skaitu pa sugām.
l) Vai nozvejā bija bentiskais materiāls? (Jā/Nē/Nav zināms)
Ja jā, reģistrēt nozvejotās jutīgās bentiskās sugas, jo īpaši vārīgās vai biotopu veidojošās sugas, piemēram, sūkļus un dažādus koraļļus.
m) Novērtētais daudzums (svars vai tilpums) pārējo jūras resursu, kas nav reģistrēti saskaņā ar j)–l) apakšpunktu un ir izmesti, sadalījumā līdz zemākajam zināmajam taksonam.
n) Reģistrēt izmantotos sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumus.
i) Vai tika izmantotas putnu atbaidīšanas auklas? (nē / iekārtas kods, kā noteikts L iedaļā)
ii) Vai jedas bija ievietotas tikai starp jūras krēslas un jūras ausmas laikiem? (Jā/Nē)
iii) Kāda tipa jedas tika izmantotas? (ar ārējām gremdēm noslogota sistēma/ar iekšējām gremdēm noslogota sistēma/kompleksa āķu jeda [trotline]/cits)
iv) Ar ārējām gremdēm noslogotas sistēmas gadījumā aprakstīt noslogošanas un pludiņu režīmu (šim nolūkam izmantot M iedaļā sniegto veidlapu).
v) Ar iekšējām gremdēm noslogotas sistēmas gadījumā norādīt auklu serdes svaru (gramos uz metru).
vi) Kompleksas āķu jedas [trotline] gadījumā norādīt, vai tika izmantoti kašalotera tipa tīkli. (Jā/Nē)
vii) Ja cits, aprakstīt sīkāk.
o) Kādi pasākumi izmantoti, lai mazinātu sagūstīšanas iespēju jedu pacelšanas laikā? (putnu atturēšanas aizkars/citi/nav)
Ja citi, aprakstīt sīkāk.
p) Norādīt ēsmas tipu (zivis/kalmāri/jaukta ēsma; dzīva/nedzīva/jaukta ēsma; saldēta/atkausēta/jaukta ēsma).
q) Aprakstīt bioloģiskā materiāla izsviešanu jedu iemešanas un pacelšanas laikā
(bioloģisko materiālu uzkrāj un izsviež biežāk nekā reizi divās stundās / bioloģisko materiālu uzkrāj un izsviež reizi divās stundās vai retāk / nav / nav zināms).
r) Vai tika izmantoti citi pasākumi, lai mazinātu jūras zīdītāju, jūrasputnu, rāpuļu vai citu problemātisko sugu īpatņu sagūstīšanas iespēju? (Jā/Nē)
Ja jā, aprakstīt sīkāk.
E. Vācamie garuma sastopamības biežuma dati
Attiecībā uz mērķsugām un, ja pietiek laika, citām galvenajām piezvejas sugām ir jāvāc reprezentatīvi un pēc nejaušības principa atlasīti garuma sastopamības biežuma dati. Garuma dati ir jāvāc un jāreģistrē ar konkrētajai sugai atbilstošo augstāko precizitātes pakāpi (cm vai mm, noapaļojot uz augšu vai uz leju), kā arī jāreģistrē izmantotais mērījuma veids (kopējais garums, garums līdz astes spuras sazarojuma vietai vai standarta garums). Ja iespējams, jāreģistrē garuma sastopamības biežuma paraugu kopējais svars vai arī tas jāaplēš un jāreģistrē aplēšanas metode, kā arī novērotājiem var prasīt noteikt mērīto zivju dzimumu, lai ģenerētu pēc dzimuma stratificētus garuma sastopamības biežuma datus.
1.Komerciālās paraugošanas protokols
a) Zivju sugas, kas nav rajveidīgās zivis un haizivis:
i) zivīm, kuru maksimālais garums līdz astes spuras sazarojuma vietai ir lielāks nekā 40 cm, šis garums ir jāmēra līdz tuvākajam centimetram;
ii) zivīm, kuru maksimālais garums līdz astes spuras sazarojuma vietai ir mazāks nekā 40 cm, šis garums ir jāmēra līdz tuvākajam milimetram;
b) Rajveidīgās zivis:
i) jāmēra maksimālais ķermeņa platums;
c) Haizivis:
i) jāizvēlas katrai sugai piemērots garuma mērīšanas veids (sk. FAO tehnisko ziņojumu 474 par haizivju mērīšanu). Pēc noklusējuma ir jāmēra kopējais garums.
2.Zinātniskās paraugošanas protokols
Sugu zinātniskās paraugošanas vajadzībām var būt nepieciešams veikt precīzākus garuma mērījumus, nekā noteikts E iedaļas 1. punktā.
F. Veicamā bioloģiskā paraugošana
1. Attiecībā uz galveno mērķsugu un, ja pietiek laika, citu galveno piezvejas sugu, kas papildina nozveju, reprezentatīviem paraugiem ir jāvāc šādi bioloģiskie dati:
a) suga;
b) garums (mm vai cm) un izmantotais garuma mērīšanas veids. Mērījuma precizitāte un veids ir jānosaka katrai sugai atsevišķi saskaņā ar E iedaļas noteikumiem;
c) dzimums (tēviņš, mātīte, dzimumnenobriedis, nenoteikts dzimums);
d) dzimumbrieduma stadija.
2. Novērotājiem ir jāvāc audu, otolītu un/vai zarnu satura paraugi saskaņā ar iepriekš noteiktām pētniecības programmām, kuras īsteno zinātniskā komiteja, vai citiem valstu zinātniskajiem pētījumiem.
3. Novērotāji ir jāinstruē, un vajadzības gadījumā tiem ir jāsaņem rakstiski garuma sastopamības biežuma un bioloģiskās paraugošanas protokoli un informācija par katram novērotāju reisam specifiskajām paraugošanas prioritātēm.
G. Vācamie dati par jūrasputnu, zīdītāju, bruņurupuču un citu problemātisko sugu nejaušu sagūstīšanu
1. Par visiem zvejas darbību laikā sagūstītajiem jūrasputniem, zīdītājiem, rāpuļiem (bruņurupučiem) un citu problemātisko sugu īpatņiem ir jāvāc šādi dati.
a) Suga (pēc iespējas precīzāk nosaka taksonu vai, ja tas ir grūti, pievieno fotoattēlus) un izmērs
b) Katrā tralējumā vai zvejas rīka ievietošanas reizē sagūstīto īpatņu skaits
c) Sagūstīto dzīvnieku liktenis (paturēti vai atbrīvoti/izmesti)
d) Ja atbrīvoti, norāda to dzīvuma pakāpi atbrīvošanas brīdī (aktīvi, dzīvi, letarģiski, miruši).
e) Ja miruši, saskaņā ar iepriekš noteiktiem paraugošanas protokoliem savāc pietiekamu informāciju vai paraugus, kas krastā vajadzīgi taksona noteikšanai. Ja tas nav iespējams, novērotājiem var prasīt savākt identificējošo daļu apakšparaugus, kā noteikts bioloģiskās paraugošanas protokolos.
f) Reģistrē atgadījuma veidu (uzķeršanās uz āķa/iepīšanās auklā/sadursme ar veijeri/notveršana tīklā/cits).
Ja cits, aprakstīt sīkāk.
2. Reģistrē katra īpatņa dzimumu tiem taksoniem, kuriem to ir iespējams noteikt, veicot ārējo apskati, piemēram, roņveidīgajiem, mazajiem vaļveidīgajiem vai plātņžaunzivīm un citām problemātiskajām sugām.
3. Vai bija tādi apstākļi vai darbības, kas varēja veicināt sagūstīšanu (piemēram, putnu atbaidīšanas auklas sapīšanās, ēsmas zudums lielā daudzumā)?
H. Ar jutīgām jūras ekosistēmām saistītas zvejas konstatēšana
1. Attiecībā uz katru novēroto trali un visām nozvejotajām jutīgajām bentiskajām sugām, it īpaši vārīgajām vai biotopu veidojošajām sugām, piemēram, sūkļiem un dažādiem koraļļiem, ir jāvāc šādi dati.
a) Suga (pēc iespējas precīzāk nosaka taksonu vai, ja tas ir grūti, pievieno fotoattēlus)
b) Katras uzskaitītās tralējumā nozvejotās bentiskās sugas novērtētais daudzums (svars (kg) vai tilpums (m3))
c) Visu tralējumā nozvejoto bentisko bezmugurkaulnieku sugu kopējais novērtētais daudzums (svars (kg) vai tilpums (m3))
d) Ja iespējams, jo īpaši no jaunām vai reti sastopamām bentiskajām sugām, kas nav atrodamas sugu noteicējos, ir jāvāc veseli īpatņi un tie pienācīgi jāsaglabā taksona noteikšanai krastā.
I. Dati, kas jāvāc saistībā ar visiem iezīmējuma zīmju atgūšanas gadījumiem
1. Par visām atgūtajām mirušu, uz kuģa paturamu vai dzīvu zivju, jūrasputnu, zīdītāju vai rāpuļu iezīmējuma zīmēm ir jāvāc šādi dati.
a) Novērotāja vārds un uzvārds
b) Kuģa vārds
c) Kuģa radio izsaukuma signāls
d) Kuģa karogs
e) Savāc, marķē (ar visām turpmāk norādītajām ziņām) un glabā faktiskās iezīmējuma zīmes, kuras vēlāk nodod atpakaļ par iezīmējuma zīmju uzlikšanu atbildīgajai aģentūrai.
f) Suga, no kuras atgūta iezīmējuma zīme
g) Iezīmējuma zīmes krāsa un tips (spageti zīme, datu arhivētājzīme)
h) Iezīmējuma zīmes numuri. (Ja zivij ir vairākas iezīmējuma zīmes, norāda visu iezīmējuma zīmju numurus. Ja reģistrēta tikai viena iezīmējuma zīme, ir skaidri jānorāda, vai pārējo iezīmējuma zīmju nebija.) Ja organisms ir dzīvs un to paredzēts atbrīvot, iezīmējuma zīmes informācija ir jāvāc saskaņā ar iepriekš noteiktiem paraugošanas protokoliem.
i) Nozvejas datums un laiks (UTC)
j) Nozvejas vieta (ģeogrāfiskais platums/garums, līdz tuvākajai minūtei)
k) Dzīvnieka garums/izmērs (cm vai mm) un veiktā mērījuma apraksts (kopējais garums, garums līdz astes spuras sazarojuma vietai u.c.). Garuma mērījumi ir jāvāc, ievērojot E iedaļā noteiktos kritērijus.
l) Dzimums (F = mātīte, M = tēviņš, I = nenoteikts, D = nav pārbaudīts)
m) Vai iezīmējuma zīmes tika atrastas novērotajā zvejošanas laikā? (Jā/Nē)
n) Atlīdzības informācija (piem., vārds/nosaukums un adrese, uz kuru nosūta atlīdzību)
(Daļa no šeit reģistrētajiem datiem dublējas ar datiem, kas jau prasīti iepriekšējās informācijas kategorijās. Tas ir nepieciešams, jo var būt tā, ka informāciju par iezīmējuma zīmes atgūšanu nosūta atsevišķi no citiem novērošanas datiem.)
J. Novērošanas datu vākšanas hierarhija
1. Atzīstot, ka novērotāji nevar katrā reisā savākt visus šajos standartos aprakstītos datus, novērotājam dati ir jāvāc, ievērojot prioritāšu hierarhiju. Atbilstīgi īpašām pētniecības programmu prasībām var tikt izstrādātas katram reisam vai programmai specifiskas novērošanas prioritātes, pēc kurām novērotājiem jāvadās.
2. Ja reisam vai programmai nav noteiktu specifisku prioritāšu, novērotājiem ir jāievēro šādas vispārējas prioritātes.
a) Informācija par zvejas darbībām
i) Visa informācija par kuģi un tralējumu/zvejas rīka ievietošanu/piepūli
b) Ziņošana par nozveju
i) Reģistrē laiku, paraugotās nozvejas svaru attiecībā pret kopējo nozveju vai piepūli (piem., āķu skaitu) un katras nozvejotās sugas kopējo daudzumu.
ii) Identificē un uzskaita jūrasputnus, zīdītājus, rāpuļus (bruņurupučus), jutīgas bentiskās sugas un vārīgās sugas.
iii) Reģistrē paturēto vai izmesto katras sugas īpatņu skaitu vai svaru.
iv) Reģistrē nozvejai nodarītā kaitējuma gadījumus (ja tādi bijuši).
c) Bioloģiskā paraugošana
i) Pārbauda, vai ir iezīmējuma zīmes
ii) Mērķsugu garuma sastopamības biežuma dati
iii) Mērķsugu pamata bioloģiskie dati (dzimums, dzimumbriedums)
iv) Piezvejas sugu garuma sastopamības biežuma dati
v) Mērķsugu otolīti (un zarnu satura paraugi, ja tos vāc)
vi) Piezvejas sugu pamata bioloģiskie dati
vii) Piezvejas sugu bioloģiskie paraugi (ja tos vāc)
viii) Uzņem fotoattēlus
d) Ziņošana par nozveju un bioloģiskās paraugošanas procedūrām ir jāveic šādā prioritāšu secībā, kas noteikta pa sugu grupām.
|
Suga |
Prioritāte (1. ir visaugstākā) |
|
Galvenās mērķsugas (piemēram, Čīles stavrida pelaģiskajās zvejniecībās un Atlantijas lielgalvis bentiskajās zvejniecībās) |
1. |
|
Jūrasputni, zīdītāji, rāpuļi (bruņurupuči) vai citas problemātiskās sugas |
2. |
|
Citas sugas, kas parasti ir zvejniecības 5 galveno sugu vidū (piemēram, dienvidjūru makrele pelaģiskajās zvejniecībās un paugurainās saulzivis un sarkanā zobaine bentiskajās zvejniecībās) |
3. |
|
Visas pārējās sugas |
4. |
Novērošanas slodzes sadalījums starp šiem pasākumiem būs atkarīgs no darbības un zvejas rīka ievietošanas veida. Ievērojot līgumslēdzējas puses un sadarbības partnera, kas nav līgumslēdzēja puse, novērotāju programmas norādījumus, ir skaidri jāreģistrē apakšparaugu lielums attiecībā pret nenovērotajiem daudzumiem (piemēram, to āķu skaits, kas pārbaudīti, lai pārliecinātos par sugu sastāvu, attiecībā pret ievietoto āķu skaitu).
K. Kodu specifikācijas, kas izmantojamas novērošanas datu reģistrēšanai
1. Ja vien attiecībā uz specifiskiem datu tipiem nav noteikts citādi, novērošanas dati jāsniedz saskaņā ar šajā iedaļā noteiktajām kodu specifikācijām.
2. Laiks ir jānorāda koordinētā universālā laika (UTC) formātā.
3. Atrašanās vietas ir jānorāda decimālgrādos.
4. Jāizmanto šādas kodu sistēmas:
a) sugas ir jāapraksta, izmantojot FAO trīsburtu sugas kodus;
b) zvejas metodes ir jāapraksta, izmantojot kodus, kas noteikti Starptautiskajā Zvejas rīku standartklasifikācijā (ISSCFG, 1980. gada 29. jūlijs);
c) zvejas kuģu tipi ir jāapraksta, izmantojot kodus, kas noteikti Starptautiskajā Zvejas kuģu standartklasifikācijā (ISSCFV).
5. Jāizmanto metriskās mērvienības, proti:
a) nozvejas svars ir jāizsaka kilogramos;
b) augstums, platums, dziļums vai garums ir jāizsaka metros;
c) tilpums ir jāizsaka kubikmetros;
d) dzinēja jauda ir jāizsaka kilovatos.
L. Putnu atbaidīšanas auklas apraksta veidlapa
|
PUTNU ATBAIDĪŠANAS AUKLAS KODI / VARIANTU SARAKSTS |
||||
|
Pozīcija |
Konstrukcija |
Velkamais objekts |
Materiāls |
Krāsa |
|
Kreisais borts |
Viena aukla |
F = apvērsta piltuve/ plastmasas konuss |
T = plastmasas caurules |
P = sārta |
|
Labais borts |
Pāru aukla |
L = resnas auklas gabals |
S = plastmasas siksnu stiprinājumi |
R = sarkana |
|
Pakaļgals |
K = mezgls vai cilpa no resnas auklas |
O = cits |
C = oranža |
|
|
B = boja |
Y = dzeltena |
|||
|
N = tīklota boja |
G = zaļa |
|||
|
S = maiss |
B = zila |
|||
|
W = gremde |
W = brūna |
|||
|
Z = bez velkama objekta |
F = pabalējusi (jebkura krāsa) |
|||
|
O = cits |
O = cits |
|||
M. Ar ārējām gremdēm aprīkoto āķu jedu apraksta veidlapa
N. Putnu atturēšanas ierīces apraksta veidlapa
|
Ievadvērtību kopsavilkums |
||
|
• Attālums no kuģa pakaļgala |
||
|
Sānu stienis |
Aizmugurējais stienis |
|
|
• Stieņa garums |
• |
Stieņa garums |
|
• Virteņu skaits |
• |
Virteņu skaits |
|
• Vidējais attālums starp virtenēm |
• |
Vidējais attālums starp virtenēm |
|
• Augstums virs ūdens |
• |
Augstums virs ūdens |
|
• Virtenes krāsa |
• |
Virtenes krāsa |
|
• Virtenes materiāls |
• |
Virtenes materiāls |
|
Sānu-aizmugures aizkars |
Aizmugurējais aizkars |
|
|
• Aizkara garums |
• |
Aizkara garums |
|
• Virteņu skaits |
• |
Virteņu skaits |
|
• Vidējais attālums starp virtenēm |
• |
Vidējais attālums starp virtenēm |
|
• Augstums virs ūdens |
• |
Augstums virs ūdens |
|
• Virtenes krāsa |
• |
Virtenes krāsa |
|
• Virtenes materiāls |
• |
Virtenes materiāls |
O. To novērošanas datu standarts, kurus vāc izkraušanas laikā vai kuģim atrodoties ostā
Attiecībā uz zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu un izkrauj neapstrādātas (t. i., veselas, bez atdalītām daļām) SPRFMO pārvaldītu sugu zivis, un ja šie izkrāvumi tiek novēroti, līgumslēdzējas puses un sadarbības partneri, kas nav līgumslēdzējas puses, var vākt un sniegt šādu informāciju.
1. Par katru novēroto izkrāvumu ir jāvāc šādi kuģa dati:
(a)pašreizējais kuģa karogs;
(b)kuģa vārds;
(c)zvejas kuģa reģistrācijas numurs;
(d)starptautiskais radio izsaukuma signāls (ja ir);
(e)Lloyd's / SJO numurs (ja tāds ir piešķirts);
(f)kuģa tips (izmantot attiecīgos ISSCFV kodus);
(g)zvejas metode vai metodes (izmantot attiecīgos ISSCFG kodus).
2. Par katru novēroto izkrāvumu ir jāvāc šādi novērošanas dati:
(a)novērotāja vārds un uzvārds;
(b)novērotāja organizācija;
(c)izkraušanas valsts (ISO valsts trīsburtu standartkods);
(d)osta/izkraušanas vieta.
3. Par katru novēroto izkrāvumu ir jāvāc šādi dati:
(a)izkraušanas datums un laiks (UTC);
(b)reisa pirmā diena (ja iespējams);
(c)reisa pēdējā diena (ja iespējams);
(d)indikatīvais zvejas apgabals (ģeogrāfiskais platums/garums decimālgrādos, ar vienas minūtes izšķirtspēju — ja iespējams);
(e)galvenās mērķsugas (FAO sugas kods);
(f)izkrāvuma sastāvs pa sugām (FAO sugas kods);
(g)izkrāvuma svars pa sugām (dzīvsvara kilogramos).
Turklāt, vācot garuma sastopamības biežuma datus, bioloģiskos datus un/vai iezīmējuma zīmju atgūšanas datus, attiecībā uz sugām, kuras novēro izkrāvumu laikā vai kuģim atrodoties ostā, ir jāievēro attiecīgi šā pielikuma E, F un I iedaļā aprakstītie standarti.
G iedaļa (nejaušana sagūstīšana) un H iedaļa (JJE) neattiecas uz novērotajiem izkrāvumiem. Tomēr attiecīgos gadījumos ir jāievēro arī I iedaļā (iezīmējuma zīmju atgūšana), J iedaļā (hierarhija) un K iedaļā (kodu specifikācijas) aprakstītie standarti.
XI PIELIKUMS
Ostā ienākšanas pieprasījums
Kuģa identifikācija
|
Kuģa vārds |
Kuģa karogs |
Kuģa SJO numurs |
Radio izsaukuma signāls |
Ārējā identifikācija |
Ziņas par ienākšanu ostā
|
Paredzētā ienākšanas osta 2 |
Ostas valsts |
Ostā ienākšanas mērķis 3 |
Paredzamais ierašanās datums |
Paredzamais ierašanās laiks |
Šodienas datums |
SPRFMO pārvaldītas sugas, kas paturētas uz kuģa
|
Suga |
FAO nozvejas apgabals |
Produkta stāvoklis |
Uz kuģa paturētais kopējais daudzums (kilogramos) |
Izkraujamais/citā kuģī pārkraujamais daudzums |
Izkrautā/citā kuģī pārkrautā daudzuma saņēmējs |
Ja uz kuģa nepatur SPRFMO sugas vai zivju produktus, kas iegūti no šādu sugu zivīm, ierakstīt “nav”.
Ziņas par attiecīgo zvejas atļauju
|
Identifikators |
Izdevējs |
Derīgums |
Zvejas apgabals(-i) |
Suga |
Zvejas rīks 4 |
–Vai ir pievienota apkalpes saraksta kopija? JĀ/NĒ
XII PIELIKUMS
Ostā veiktās inspekcijas rezultātu kopsavilkums
Ziņas par inspekciju
|
Inspekcijas ziņojuma
|
Galvenā inspektora vārds, uzvārds |
||
|
Ostas valsts |
Inspekcijas iestāde |
||
|
Osta, kurā veic inspekciju |
Ostā ienākšanas mērķis |
||
|
Inspekcijas sākuma datums |
Inspekcijas sākuma laiks |
||
|
Inspekcijas beigu datums |
Inspekcijas beigu laiks |
||
|
Vai saņemts iepriekšējs paziņojums? |
Vai iepriekšējā paziņojumā ietvertā informācija atbilst inspekcijas datiem? |
Ziņas par kuģi
|
Kuģa vārds |
Kuģa karogs |
||
|
Kuģa tips |
Starptautiskais radio izsaukuma signāls |
||
|
Ārējā identifikācija |
SJO numurs |
||
|
Kuģa īpašnieks |
|||
|
Kuģa operators |
|||
|
Kuģa kapteinis
|
|||
|
Kuģa aģents |
|||
|
Vai uz kuģa ir kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)? |
VMS tips |
||
Attiecīgās zvejas atļaujas
|
Atļaujas identifikators |
Izdevējs |
||
|
Derīgums |
Zvejas apgabali |
||
|
Sugas |
Zvejas rīks 5 |
||
|
Vai kuģis ir SPRFMO
|
Vai atļauja patlaban ir derīga? |
SPRFMO pārvaldīto sugu izkrāvumi (šajā ostā ienākšanas reizē)
|
Suga |
FAO nozvejas
|
Produkta
|
Deklarētais izkrautais
|
Izkrautais
|
SPRFMO pārvaldītās sugas, kas paturētas uz kuģa
|
Suga |
FAO nozvejas
|
Produkta
|
Deklarētais daudzums,
|
Daudzums,
|
SPRFMO pārvaldītās sugas, kas saņemtas, veicot pārkraušanu citā kuģī (šajā ostā ienākšanas reizē)
|
Suga |
FAO nozvejas
|
Produkta
|
Deklarētais saņemtais
|
Saņemtais
|
Pārbaudes un konstatējumi
|
Iedaļa |
Piezīmes |
|
Zvejas žurnālu
|
|
|
Uz kuģa esošā zvejas rīka tips |
|
|
Inspektoru konstatējumi |
|
|
Acīmredzami pārkāpumi (iekļaut atsauci uz attiecīgajiem tiesību aktiem) |
|
|
Kapteiņa piezīmes |
|
|
Veiktās darbības |
|
|
Kapteiņa paraksts |
|
|
Inspektora paraksts |
|
XIII PIELIKUMS
“Citu problemātisko sugu” saraksts
|
Zinātniskais nosaukums |
Vispārpieņemtais nosaukums |
Trīsburtu kods |
|
Carcharhinus longimanus |
Okeāna baltspuru haizivs |
OCS |
|
Carcharodon carcharias |
Baltā haizivs |
WSH |
|
Cetorhinus maximus |
Milzu haizivs |
BSK |
|
Lamna nasus |
Siļķu haizivs |
POR |
|
Manta spp. |
Manta ģints rajas |
MNT |
|
Mobula spp. |
Mobula ģints rajas |
RMV |
|
Rhincodon typus |
Vaļhaizivs |
RHN |
Tirdzniecības un transporta vietu ANO kodi (UN/LOCODE).