EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 31.10.2017

JOIN(2017) 40 final

2017/0279(NLE)

Kopīgs priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem Apvienotajā ministru komitejā un Apvienotajā sadarbības komitejā, kas izveidotas ar Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses, attiecībā uz Apvienotās ministru komitejas reglamenta, Apvienotās sadarbības komitejas statūtu un Apvienotās sadarbības komitejas izveidoto apakškomiteju statūtu pieņemšanu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA PRIEKŠMETS

Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko izveido nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem Apvienotajā ministru komitejā un Apvienotajā sadarbības komitejā, kas izveidotas ar stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses, saistībā ar paredzēto Apvienotās ministru komitejas reglamenta, Apvienotās sadarbības komitejas statūtu un Apvienotās sadarbības komitejas izveidoto apakškomiteju statūtu pieņemšanu.

2.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

2.1.ES un Kanādas stratēģiskās partnerības nolīgums

2.2.Apvienotā ministru komiteja

Apvienotā ministru komiteja (AMK) ir izveidota ar nolīguma 27. panta 2. punktu. Tās galvenais uzdevums ir pārskatīt vispārējo sadarbību starp ES un Kanādu un sniegt stratēģiskas norādes, lai atvieglotu nolīguma īstenošanu un nodrošinātu saskaņotību un, ja iespējams, paplašinātu tās darbības jomu.

Jo īpaši AMK, pamatojoties uz Apvienotās sadarbības komitejas gada ziņojumu, sniedz pārskatu par sadarbību. Saskaņā ar nolīguma 28. pantu tā sniedz ieteikumus saistībā ar ASK darbu, tostarp par jaunām turpmākās sadarbības jomām, kā arī par domstarpību atrisināšanu, kas radušās saistībā ar šā nolīguma īstenošanu.

AMK var pieņemt lēmumus, lai sasniegtu nolīguma mērķus. Lēmumus pieņem pēc tam, kad nolīguma puses saskaņā ar normatīvajiem aktiem pabeigušas savas attiecīgās iekšējās procedūras.

AMK sastāvā ir pušu pārstāvji, un to kopīgi vada Kanādas ārlietu ministrs un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Tā tiekas katru gadu vai pēc savstarpējas vienošanās atkarībā no apstākļiem. Apvienotā ministru komiteja pieņem savu reglamentu.

2.3.Apvienotā sadarbības komiteja

Apvienotā sadarbības komiteja (ASK) ir izveidota ar nolīguma 27. panta 3. punktu. Tās galvenie uzdevumi ir šādi:

- ieteikt prioritātes attiecībā uz pušu sadarbību;

- uzraudzīt pušu stratēģisko attiecību attīstību;

- apmainīties viedokļiem un sniegt ieteikumus par jebkādiem kopēju interešu jautājumiem;

- sniegt ieteikumus, kā panākt efektivitāti, lielāku lietderību un sinerģiju pušu starpā;

- nodrošināt šā nolīguma pienācīgu darbību;

- sniegt Apvienotajai ministru komitejai gada ziņojumu par attiecību stāvokli un

- izveidot apakškomitejas, kas palīdz tās pienākumu izpildē.

ASK sastāvā ir abu pušu pārstāvji, un to kopīgi vada viena augstākā līmeņa amatpersona no Savienības un viena augstākā līmeņa amatpersona no Kanādas. ASK tiekas reizi gadā pārmaiņus Savienībā un Kanādā. Tā vienojas par saviem statūtiem. ASK var lūgt komitejas un tamlīdzīgas struktūras, kas izveidotas saskaņā ar pušu divpusējiem nolīgumiem, regulāri informēt ASK par savu darbību, šādi veidojot daļu no pastāvīga, visaptveroša pārskata par pušu attiecībām.

2.4.Apvienotās ministru komitejas plānotais akts

AMK jāpieņem lēmums par ASK reglamenta pieņemšanu (“plānotais akts”).

Plānotā akta mērķis ir saskaņā ar nolīguma 27. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) punktu pieņemt reglamentu, kas nosaka AMK darbību, lai ļautu īstenot nolīgumu.

2.5.Apvienotās sadarbības komitejas plānotie akti

ASK jāpieņem savi statūti un apakškomiteju statūti (“plānotie akti”).

Plānoto aktu mērķis ir saskaņā ar nolīguma 27. panta 3. punkta c) apakšpunktu un b) apakšpunkta viii) punktu pieņemt statūtus, kas nosaka ASK darbību, un ASK izveidoto apakškomiteju statūtus, lai ļautu īstenot nolīgumu.

3.NOSTĀJA, KAS JĀPIEŅEM SAVIENĪBAS VĀRDĀ

Kā noteikts nolīgumā, Savienības vārdā pieņemamās nostājas mērķim būtu jābūt pieņemt AMK reglamentu, ASK statūtus un ASK izveidoto apakškomiteju statūtus.

4.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

4.1.Procesuālais juridiskais pamats

4.1.1.Principi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.

Jēdziens “akti ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 1 .

4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

AMK un ASK un tās apakškomitejas ir struktūras, kuras tika izveidotas ar Stratēģisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses.

Akti, kas sniegti pielikumos šim lēmumam, kuru AMK un ASK ir aicinātas pieņemt, ir saistoši. Saskaņā ar nolīguma 27. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) un v) punktu AMK jāpieņem savs reglaments un lēmumi, kurus apstiprina abas puses, savukārt saskaņā ar 27. panta 3. punkta b) apakšpunkta viii) punktu un c) apakšpunktu ASK jāizveido apakškomitejas un jāvienojas par saviem statūtiem.

Plānotie akti nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.

Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

4.2. Materiālais juridiskais pamats

4.2.1.Principi

Lēmuma materiālais juridiskais pamats saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu ir pirmkārt atkarīgs no plānotā akta, par kuru Savienības vārdā ieņem nostāju, mērķa un satura. Ja plānotajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens ir atzīstams par galveno, bet otrs nav būtisks, lēmums, ko pieņem atbilstoši LESD 218. panta 9. punktam, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais vai dominējošais mērķis vai komponents.

Attiecībā uz plānoto aktu, kuram vienlaikus ir vairāki mērķi vai vairāki komponenti, kas ir nesaraujami saistīti un neviens nav pakārtots citam, lēmuma, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats izņēmuma kārtā ir jābalsta uz dažādiem atbilstīgajiem juridiskajiem pamatiem.

4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Plānoto aktu galvenais mērķis un saturs ir saistīts ar nolīguma īstenošanu.

Nolīgumā iekļauti mērķi un komponenti tādās jomās kā kopējā ārpolitika un drošības politika un tehniskā sadarbība ar attīstītajām valstīm. Šie nolīguma aspekti ir nesaraujami saistīti un neviens no tiem nav pakārtots citam. Nolīgums tika parakstīts un provizoriski piemērots, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) 37. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 212. panta 1. punktu.

Tādēļ plānotie akti būtu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata.

5.SECINĀJUMS

Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LES 37. pantam un LESD 212. panta 1. punktam, tos lasot saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.

2017/0279 (NLE)

Kopīgs priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem Apvienotajā ministru komitejā un Apvienotajā sadarbības komitejā, kas izveidotas ar Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses, attiecībā uz Apvienotās ministru komitejas reglamenta, Apvienotās sadarbības komitejas statūtu un Apvienotās sadarbības komitejas izveidoto apakškomiteju statūtu pieņemšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 212. panta 1. punktu, to lasot saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgo priekšlikumu,

tā kā:

(1)    Stratēģiskās partnerības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses (“nolīgums”), tika parakstīts 2016. gada 30. oktobrī Briselē un tiek provizoriski piemērots kopš 2017. gada 1. aprīļa.

(2)    Lai atvieglotu nolīguma īstenošanu, ar nolīguma 27. panta 2. un 3. punktu tika izveidota Apvienotā ministru komiteja un Apvienotā sadarbības komiteja.

(3)    Nolīguma 27. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) punktā noteikts, ka Apvienotā ministru komiteja pieņem reglamentu, un nolīguma 27. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka Apvienotā sadarbības komiteja vienojas par saviem statūtiem. 27. panta 3. punkta b) apakšpunkta viii) punktā noteikts, ka Apvienotā sadarbības komiteja izveido apakškomitejas, kas palīdz tās uzdevumu izpildē.

(4)    Nolīguma 27. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā noteikts, ka Apvienoto ministru komiteju kopīgi vada Kanādas ārlietu ministrs un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. 27. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka Apvienoto sadarbības komiteju kopīgi vada viena augstākā līmeņa amatpersona no Kanādas un viena augstākā līmeņa amatpersona no Savienības.

(5)    Lai nodrošinātu nolīguma efektīvu īstenošanu, būtu jāpieņem Apvienotās ministru komitejas reglaments un Apvienotās sadarbības komitejas statūti un tās apakškomiteju statūti.

(6)    Savienības nostāja Apvienotajā ministru komitejā un Apvienotajā sadarbības komitejā būtu tādējādi jābalsta uz pielikumā esošā Apvienotās ministru komitejas reglamenta un Apvienotās sadarbības komitejas statūtu un tās apakškomiteju statūtu projekta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

(1)    Nostāja, kas Savienības vārdā jāpieņem ES un Kanādas Apvienotajā ministru komitejā, balstās uz šim lēmumam pievienotā Apvienotās ministru komitejas reglamenta.

(2)    Nostāja, kas Savienības vārdā jāpieņem ES un Kanādas Apvienotajā sadarbības komitejā, balstās uz šim lēmumam pievienotajiem Apvienotās sadarbības komitejas statūtiem un apakškomiteju statūtiem.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai un Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Briselē,

   Padomes vārdā —

   priekšsēdētājs

(1) Lieta C-399/12, Vācija pret Padomi, ECLI:EU:C:2014:2258, 61.–64. punkts.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,31.10.2017

JOIN(2017) 40 final

PIELIKUMI

dokumentam

Kopīgs priekšlikums Padomes Lēmums

par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem Apvienotajā ministru komitejā un Apvienotajā sadarbības komitejā, kas izveidota ar Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses, sakarā ar Apvienoto ministru komitejas reglamenta, Apvienotās sadarbības komitejas statūtu un Apvienotā sadarbības komitejas izveidoto apakškomiteju statūtu pieņemšanu

1. PIELIKUMS

Apvienotās ministru komitejas reglaments

ES UN KANĀDAS APVIENOTĀ MINISTRU KOMITEJA,

ņemot vērā Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses (“nolīgums”), un jo īpaši tā 27. pantu,

tā kā:

(1)Saskaņā ar nolīguma 30. panta 2. punktu nolīgums provizoriski tiek piemērots kopš 2017. gada 1. aprīļa.

(2)Atbilstoši nolīguma 27. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) punktam Apvienotā ministru komiteja pieņem savu reglamentu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Ar šo pieņem Apvienotās ministru komitejas reglamentu, kas izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

Parakstīts ..., xxxx.

ES un Kanādas Apvienotās ministru komitejas vārdā — līdzpriekšsēdētāji

PIELIKUMS

Apvienotās ministru komitejas reglaments

Uzdevumi

1. Apvienotā ministru komiteja (AMK) pilda šādus uzdevumus: 

(a)pamatojoties uz Apvienotās sadarbības komitejas (ASK) gada ziņojumu, sniedz pārskatu par attiecībām;

(b)sniedz ieteikumus saistībā ar ASK darbu, ieskaitot par jaunām turpmākās sadarbības jomām;

(c)pieņem lēmumus, ko apstiprina abas nolīguma Puses;

(d)saskaņā ar nolīguma 28. pantu sniedz ieteikumus saistībā ar domstarpībām, kuras radušās par šā nolīguma īstenošanu.

Priekšsēdētājs, sastāvs un dalībnieki

1. AMK kopīgi vada Kanādas ārlietu ministrs un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

2. Pirms katras AMK sanāksmes katra nolīguma Puse informē Sekretariātu par savas delegācijas sastāvu.

3. Līdzpriekšsēdētāji var pieaicināt ekspertus vai citu struktūru pārstāvjus novērotāju statusā piedalīties sanāksmē vai sniegt informāciju par konkrētiem jautājumiem.

Sanāksmes

1. AMK sanāksmes notiek katru gadu vai pēc savstarpēja apstiprinājuma atkarībā no apstākļiem. AMK sanāksmes pārmaiņus notiek Eiropas Savienībā un Kanādā vai kādā citā vietā, kuru kopīgi apstiprinājuši līdzpriekšsēdētāji, un sanāksmes diena tiek apstiprināta kopīgi.

2. AMK sanāksmes ir slēgtas, izņemot gadījumus, kad līdzpriekšsēdētāji ar nolīguma Pušu piekrišanu nolemj, ka sanāksme ir atklāta.

Sekretariāts

1. Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvis un Kanādas starptautisko lietu pārstāvis kopīgi veic AMK sekretāru pienākumus. Visus būtiskos paziņojumus, ko sniedz vai saņem līdzpriekšsēdētāji, nosūta sekretāriem.

2. Pirms AMK sanāksmēm sekretariāts organizē regulāru saziņu, ieskaitot videokonferences, lai izvērtētu tematiskos dialogus, kas var būt notikuši pirms AMK sanāksmēm. Šīs apmaiņas saturs tiek iekļauts AKM sanāksmes darba kārtībā.

Sanāksmju darba kārtība

1. Uzņemošās nolīguma Puses sekretariāts sagatavo katras sanāksmes pagaidu darba kārtību. Pagaidu darba kārtību kopā ar attiecīgajiem dokumentiem nolīguma Pusēm nosūta vismaz 15 darbdienas pirms sanāksmes sākuma, ja vien kādu apstākļu dēļ tas nav iespējams.

2. Katras sanāksmes sākumā līdzpriekšsēdētāji apstiprina un AMK pieņem darba kārtību. Darba kārtībā var iekļaut arī pagaidu darba kārtībā neiekļautus punktus, ja tā nolemj līdzpriekšsēdētāji.

Vienotā ministru deklarācija

1. Katras sanāksmes beigās Puses apstiprina AMK deklarāciju. Tā ir pieejama atklātībai, un tajā var būt nolīguma Pušu apstiprināti ieteikumi. 

Lēmumi un ieteikumi

1. Lai sasniegtu nolīguma mērķus, AMK var pieņemt lēmumus vai ieteikumus.

2. AMK lēmumi un ieteikumi tiek pieņemti ar nolīguma Pušu kopīgu apstiprinājumu, un tos paziņo ES pusē attiecīgi Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariātam, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām Eiropas Savienībā, ES Padomes Ģenerālsekretariātam un Kanādas pusē attiecīgi Kanādas iestādēm.

3. Lēmumus pieņem pēc tam, kad nolīguma Puses saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem būs pabeigušas to attiecīgās iekšējās procedūras.

4. AKM lēmumus un ieteikumus sagatavo divos autentiskos eksemplāros, kurus parakstījuši līdzpriekšsēdētāji.

5. Ārkārtas gadījumos lēmumus un ieteikumus rakstiskā procedūrā var pieņemt ārpus AMK oficiālas sanāksmes. Šādi lēmumi un ieteikumi jāpaziņo nolīguma Pusēm.

Izdevumi

1. Katra nolīguma Puse sedz izdevumus, kas tai radušies saistībā ar piedalīšanos AMK sanāksmēs: gan personāla, ceļa un uzturēšanās izdevumus, gan pasta un telekomunikācijas izdevumus.

2. Katra nolīguma Puse sedz izdevumus, kas tai radušies saistībā ar mutvārdu tulkošanu sanāksmēs un rakstisko tulkošanu.

3. Uzņemošā nolīguma Puse sedz izdevumus, kas tai radušies saistībā ar sanāksmju organizēšanu un dokumentu pavairošanu. 

Konfidencialitāte

Ja viena nolīguma Puse iesniedz AMK informāciju ar norādi, ka tā ir konfidenciāla, otra nolīguma Puse šādu informāciju atzīst par konfidenciālu.

2. PIELIKUMS

Apvienotās sadarbības komitejas statūti

ES UN KANĀDAS APVIENOTĀ SADARBĪBAS KOMITEJA,

ņemot vērā Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses (“nolīgums”), un jo īpaši tā 27. pantu,

tā kā:

(1)Saskaņā ar nolīguma 30. panta 2. punktu nolīgums provizoriski tiek piemērots kopš 2017. gada 1. aprīļa.

(2)Saskaņā ar nolīguma 27. panta 3. punkta c) apakšpunktu Apvienotā sadarbības komiteja pieņem savus statūtus,

IR APSTIPRINĀJUSI ŠO.

Ar šo pieņem Apvienotās sadarbības komitejas statūtus, kas izklāstīti šā lēmuma pielikumā.

Parakstīts ..., xxxx.

ES un Kanādas Apvienotās sadarbības komitejas vārdā — līdzpriekšsēdētāji

PIELIKUMS

Apvienotās sadarbības komitejas statūti

Uzdevumi

Apvienotā sadarbības komiteja (ASK) pilda šādus uzdevumus:

(a)iesaka prioritātes, kas attiecas uz nolīguma Pušu sadarbību;

(b)uzrauga nolīguma Pušu stratēģisko attiecību attīstību;

(c)apmainās viedokļiem un sniedz ieteikumus par jebkādiem kopēju interešu jautājumiem;

(d)sniedz ieteikumus, kā panākt efektivitāti, lielāku lietderību un sinerģiju nolīguma Pušu starpā;

(e)nodrošina šā nolīguma pienācīgu darbību;

(f)apvienotajai ministru komitejai sniedz gada ziņojumu par attiecību stāvokli, kuru nolīguma Puses dara zināmu atklātībai;

(g)saskaņā ar šo nolīgumu pienācīgi risina visus jautājumus, ko tai iesniedz nolīguma Puses;

(h)izveido apakškomitejas, kas palīdz tās pienākumu izpildē. Tomēr šīm apakškomitejām nevajadzētu dublēt struktūras, kas izveidotas saskaņā ar citiem nolīguma Pušu savstarpējiem nolīgumiem;

(i)izskata situācijas, ja kāda no nolīguma Pusēm uzskata, ka lēmumu pieņemšanas procesi sadarbības jomās, uz kurām neattiecas īpašs nolīgums, ir negatīvi ietekmējuši vai varētu negatīvi ietekmēt to intereses.

Sastāvs, priekšsēdētājs un dalībnieki

1. ASK sastāvā ir abu Pušu pārstāvji.

2. Apvienoto sadarbības komiteju kopīgi vada viena Eiropas Ārējās darbības dienesta augstākā līmeņa amatpersona un viena Kanādas starptautisko lietu augstākā līmeņa amatpersona.

3. Pirms katras ASK sanāksmes katra nolīguma Puse informē līdzpriekšsēdētājus par savas delegācijas sastāvu.

4. Līdzpriekšsēdētāji var pieaicināt ekspertus vai citu struktūru pārstāvjus novērotāju statusā piedalīties sanāksmē vai sniegt informāciju par konkrētiem jautājumiem.

Sanāksmes

1. ASK sanāk katru gadu vai pēc kopīga apstiprinājuma. ASK sanāksmes sasauc līdzpriekšsēdētāji. Sanāksmes pārmaiņus notiek Eiropas Savienībā un Kanādā, un sanāksmes diena tiek apstiprināta kopīgi. ASK īpašās sanāksmes var sasaukt pēc jebkuras nolīguma Puses lūguma. 

2. Šādas ASK īpašās sanāksmes ar līdzpriekšsēdētāju apstiprinājumu un izņēmuma kārtā var notikt videokonferences vai telekonferences veidā.

3. ASK sanāksmes ir slēgtas, izņemot gadījumus, kad līdzpriekšsēdētāji ar nolīguma Pušu piekrišanu nolemj, ka sanāksme ir atklāta.

Sekretariāts

Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvis un Kanādas starptautisko lietu pārstāvis kopīgi veic ASK sekretāru pienākumus. Visus būtiskos paziņojumus, ko sniedz vai saņem līdzpriekšsēdētāji, nosūta sekretāriem.

Sanāksmju darba kārtība

1. Uzņemošās nolīguma Puses sekretariāts, konsultējoties ar otru sekretariātu, sagatavo katras sanāksmes pagaidu darba kārtību. Pagaidu darba kārtību kopā ar attiecīgajiem dokumentiem nolīguma Pusēm nosūta vismaz 15 darbdienas pirms sanāksmes sākuma. Līdzpriekšsēdētāji ar Pušu apstiprinājumu var, ja nepieciešams, konkrētai sanāksmei noteikt citu termiņu.

2. Jebkura nolīguma Puse var lūgt sekretariātam darba kārtībā iekļaut kādu punktu. Pagaidu darba kārtībā visus punktus, par kuriem šādu lūgumu saņēmis sekretariāts, iekļauj ne vēlāk kā 21 darbdienu pirms sanāksmes dienas.

3. Katras sanāksmes sākumā līdzpriekšsēdētāji apstiprina un ASK pieņem darba kārtību. Darba kārtībā var iekļaut arī pagaidu darba kārtībā neiekļautus punktus, ja to apstiprinājuši līdzpriekšsēdētāji.

4. Pirms ASK sanāksmes nolīguma Puses organizē regulāru saziņu, ieskaitot videokonferences, lai izvērtētu tematiskos un ģeogrāfiskos dialogus, kas var būt notikuši pirms ASK sanāksmes. Šīs apmaiņas saturs tiek iekļauts ASM sanāksmes darba kārtībā.

Protokoli

1. Līdzpriekšsēdētāji apkopo katrā sanāksmē izdarītos ASK secinājumus. Pamatojoties uz minētajiem secinājumiem, abi sekretariāti kopīgi sagatavo protokola projektu. Uzņemošās Puses sekretariāts 15 darbdienu laikā pēc sanāksmes dienas iesniedz pirmo protokola projektu. 

2. Puses projektu apstiprina 30 darbdienu laikā pēc sanāksmes dienas vai līdz jebkurai citai dienai, kuru Puses ir apstiprinājušas. Kad Puses protokola projektu ir apstiprinājušas, divus oriģināleksemplārus ar roku vai elektroniski paraksta līdzpriekšsēdētāji.

Ieteikumi

1. ASK ieteikumus pieņem ar nolīguma Pušu kopīgu apstiprinājumu un iekļauj kopīgajā protokolā. Protokolus iesniedz ES pusē attiecīgi Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariātam, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām Eiropas Savienībā, ES Padomes Ģenerālsekretariātam un Kanādas pusē attiecīgi Kanādas iestādēm.

2. ASK sniedz ieteikumus, kas saistīti ar domstarpībām, kuras radušās par šā nolīguma īstenošanu. Šādus ieteikumus sniedz saskaņā ar nolīguma 28. pantu.

Apvienotās ministru komitejas gada ziņojums

1. Sekretariāts nodrošina, ka tiek izstrādāts gada ziņojums par attiecību stāvokli un vismaz 15 darbdienu laikā pirms ASK sanāksmes tas tiek iesniegts nolīguma Pusēm.

2. ASK apstiprina gada ziņojumu, kas iesniedzams AMK. Pēc tam ziņojums ir pieejams atklātībai.

Izdevumi

1. Katra nolīguma Puse sedz izdevumus, kas tai radušies saistībā ar piedalīšanos ASK sanāksmēs: gan personāla, ceļa un uzturēšanās izdevumus, gan pasta un telekomunikācijas izdevumus.

2. Katra nolīguma Puse sedz izdevumus, kas tai radušies saistībā ar mutvārdu tulkošanu sanāksmēs un rakstisko tulkošanu.

3. Uzņemošā nolīguma Puse sedz izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu un dokumentu pavairošanu.

Apakškomiteju izveide

1. ASK var izveidot apakškomitejas, kas palīdz tās pienākumu izpildē. Apakškomitejas pēc katras sanāksmes atskaitās ASK un nedublē struktūras, kas izveidotas saskaņā ar citiem nolīguma Pušu savstarpējiem nolīgumiem.

2. ASK var likvidēt esošās apakškomitejas, noteikt vai grozīt to statūtus vai izveidot jaunas apakškomitejas.

Konfidencialitāte

Ja viena nolīguma Puse iesniedz ASK informāciju ar norādi, ka tā ir konfidenciāla, arī otra nolīguma Puse šādu informāciju atzīst par konfidenciālu.

3. PIELIKUMS

ES UN KANĀDAS APVIENOTĀ SADARBĪBAS KOMITEJA

Apakškomitejas un to statūti

ES UN KANĀDAS APVIENOTĀ SADARBĪBAS KOMITEJA,

ņemot vērā Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses (“nolīgums”), un jo īpaši tā 27. panta 3. punkta b) apakšpunkta viii) punktu, 28. panta 2. punktu un Apvienotās sadarbības komitejas statūtus,

tā kā:

(1)Lai dotu iespēju rīkot ekspertu līmeņa diskusijas par galvenajām jomām, kas ietilpst nolīguma darbības jomā, Apvienotā sadarbības komiteja var izveidot apakškomitejas,

IR APSTIPRINĀJUSI ŠO.

Visu jauno apakškomiteju statūti ir izklāstīti pielikumā.

Parakstīts ...,

ES un Kanādas Apvienotās sadarbības komitejas vārdā —

līdzpriekšsēdētāji

PIELIKUMS

Saskaņā ar Stratēģiskas partnerības nolīgumu izveidotās Apvienotās sadarbības komitejas statūti

Uzdevumi

1. Apvienotās sadarbības komitejas (ASK) apakškomitejas (“apakškomitejas”) var apspriest nolīguma īstenošanu tajās jomās, uz kurām tas attiecas. Tās var arī apspriest jautājumus vai konkrētus projektus, kas saistīti ar attiecīgu divpusējās sadarbības jomu, ieskaitot nolīguma interpretāciju.

2. Apakškomitejas darbojas ASK uzraudzībā. Tās ziņo un iesniedz savu sanāksmju protokolus un secinājumus ASK līdzpriekšsēdētājiem 20 darbdienu laikā pēc katras sanāksmes.

Sastāvs un dalībnieki

1. Apakškomiteju sastāvā ir abu nolīguma Pušu pārstāvji.

2. Apakškomitejas var uz savām sanāksmēm pieaicināt ekspertus un uzklausīt tos par konkrētiem darba kārtības punktiem.

3. Apakškomitejas kopīgi vada nolīguma Puses.

Sekretariāts

Katra apakškomiteja lemj, kam tiek uzticēti sekretariāta pienākumi, lai nodrošinātu ziņojumu savlaicīgu iesniegšanu ASK.

Sanāksmes

Apakškomitejas sanāk tik bieži, cik nepieciešams, pamatojoties uz jebkuras nolīguma Puses rakstisku pieprasījumu. Katra sanāksme notiek laikā un vietā, ko nolīguma Puses ir kopīgi apstiprinājušas. Var rīkot sanāksmes arī videokonferences veidā.

2. Apakškomitejas sanāksmes ir slēgtas, izņemot gadījumus, kad līdzpriekšsēdētāji ar nolīguma Pušu piekrišanu nolemj, ka sanāksme ir atklāta.

Sanāksmju darba kārtība

Nolīguma Puses kopīgi apstiprina apakškomitejas sanāksmju darba kārtību.

Protokoli

Nolīguma Puses kopīgi sagatavo katras apakškomitejas sanāksmes protokola projektu.