EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 26.4.2017
JOIN(2017) 16 final
KOPĪGS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabals: 2016. gada ziņojums
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 26.4.2017
JOIN(2017) 16 final
KOPĪGS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabals: 2016. gada ziņojums
KOPĪGS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabals: 2016. gada ziņojums
Kopsavilkums
Kopš Honkongas suverenitātes nodošanas Ķīnas Tautas Republikai (ĶTR) 1997. gadā Eiropas Savienība (ES) un tās dalībvalstis ir cieši sekojušas līdzi tam, kādas ir politiskās un ekonomiskās attīstības tendences Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabalā (ĪPA), ievērojot principu “viena valsts, divas sistēmas”. ES ievēro savu “vienas Ķīnas” politiku, kā arī atbalsta principu “viena valsts, divas sistēmas” un tā īstenošanu. Eiropas Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests saskaņā ar 1997. gadā Eiropas Parlamentam pausto apņemšanos katru gadu izdod ziņojumu par attīstības tendencēm Honkongā. Šis ir deviņpadsmitais šāda veida ziņojums, un tajā ir aptvertas norises 2016. gadā.
Gads ir bijis politiskiem izaicinājumiem bagāts gan Honkongas ĪPA, gan saistībā ar principu “viena valsts, divas sistēmas”. Honkongas sabiedrība ir kļuvusi vēl polarizētāka. Cilvēki arvien vairāk raizējas par Honkongas nākotni pēc 2047. gada —, līdz tam principa “viena valsts, divas sistēmas” īstenošanu garantē Honkongas Pamatlikums. Gadu iezīmēja arī aktuālie jautājumi saistībā ar pazudušajiem grāmatizdevējiem, sacelšanos Mong Kok, politisko grupu veidošanos, kuras iestājas par pašnoteikšanos vai pat neatkarību, Leģislatīvās padomes vēlēšanām un divu neatkarību atbalstošu likumdevēju izslēgšanu no parlamenta, Nacionālā tautas kongresa Pastāvīgās komitejas (NPCSC) lēmumu izdot Pamatlikuma noteikumu skaidrojumu attiecībā uz zvērestu, balsojumu par vēlēšanu komiteju un gatavošanos izpildvaras vadītāja vēlēšanām.
Piecu 2015. gadā pazudušo grāmatizdevēju lieta, ko ES uzskata par visnopietnāko jautājumu saistībā ar Pamatlikumu un principu “viena valsts, divas sistēmas” kopš Honkongas nodošanas Ķīnai 1997. gadā, joprojām ir aktuāla, un viņu pazušanas apstākļi vēl nav noskaidroti. Viens no izdevējiem, kaut gan viņam oficiāla apsūdzība nav izvirzīta, joprojām ir aizturēts.
Neraugoties uz minētajām problēmām, kopumā princips “viena valsts, divas sistēmas” 2016. gadā darbojās labi.
Tiesu vara turpināja demonstrēt savu neatkarību un ievēroja atbilstīgos procesus, kaut gan tai nācās izskatīt vairākus politiski sensitīvus jautājumus un NPCSC skaidrojumu attiecībā uz Pamatlikumu.
Tiesiskums joprojām bija valdības, ekonomikas jomā ieinteresēto personu un plašākas sabiedrības vadošais princips. Tika turpināta stingra antikorupcijas kustība, un labas pārvaldības rādītāji bija pozitīvi. “Transparency International” korupcijas uztveres indeksā Honkonga bija ierindota 14. vietā.
Vārda un informācijas brīvība tika kopumā ievērota. Tomēr ir vērojamas negatīvas tendences preses brīvības un preses izdevumu jomā, jo plašsaziņas līdzekļi ievēro piesardzību un pašcenzūru, ziņojot par ĶTR iekšzemes un ārpolitikas notikumiem. To ir veicinājusi arī grāmatizdevēju pazušana.
Honkonga saglabāja konkurētspējīga starptautiska darījumu un finanšu centra statusu un centrālo nozīmi pasaulē darījumdarbībā ar Ķīnas kontinentālo daļu. Tā ir arī galvenā Ķīnas kapitāla tirgus reformas izmēģinājuma vieta. Lai risinātu jaunās digitālā laikmeta problēmas, Honkonga cenšas pārorientēt savas izaugsmes stratēģiju un vairāk uzmanības pievērst tehnoloģijām un inovācijai. Tiesiskums, pārredzams tiesiskais regulējums, ļoti zemi korupcijas un noziedzības rādītāji, kā arī efektīva valsts pārvalde un neatkarīga tiesu vara palīdzēja saglabāt un veicināt ieguldījumiem labvēlīgu vidi, kas ir Honkongas panākumu pamatā.
ES mudina Honkongas ĪPA un Ķīnas centrālās valdības iestādes atsākt vēlēšanu reformu atbilstīgi Pamatlikumam un panākt vienošanos par demokrātisku, taisnīgu, atklātu un pārredzamu vēlēšanu sistēmu. Vispārējas vēlēšanas valdībai nodrošinātu lielāku sabiedrības atbalstu un leģitimitāti saistībā ar Honkongas ekonomikas mērķu sasniegšanu un tādu sociālo problēmu risināšanu kā sociālekonomiskās un paaudžu grupu atšķirības Honkongas sabiedrībā. Rekordlielais balsotāju skaits Leģislatīvās padomes (LegCo) un vēlēšanu komitejas vēlēšanās liecina, ka cilvēki grib arvien aktīvāk iesaistīties politiskajā dzīvē un lēmumu pieņemšanā par ĪPA nākotni.
Politikas attīstības tendences
Honkongas politiskais klimats joprojām bija ļoti polarizēts starp valdību atbalstošo un prodemokrātisko nometni. Saspīlējums pieauga, kā politiskajam spēkam izveidojoties “lokālpatriotu” kustībai. Attiecības starp izpildvaru un likumdevējiem joprojām bija saspringtas, un opozīcijas likumdevēji organizēja nesadarbošanās kampaņu un izmantoja obstrukcionisma taktiku, lai aizkavētu valdības iniciatīvas. Piemēram, Leģislatīvajai padomei otro reizi neizdevās pieņemt autortiesību likuma grozījumu projektu. Tas ievērojami kaitēja valdības centieniem izveidot Honkongu kā reģionālo intelektuālā īpašuma tiesību centru, jo pašreizējais tiesiskais regulējums tika izveidots laikā, kad interneta nebija.
Piecu 2015. gada beigās pazudušo grāmatizdevēju lieta 2016. gadā joprojām bija aktuāla. Četri no šiem izdevējiem atgriezās Honkongā gada gaitā, tomēr viņu pazušanas apstākļi nekad nav tikuši noskaidroti. Zviedrijas valstspiederīgais Gui Minhai joprojām ir aizturēts Ķīnā, kaut gan viņam nav izvirzīta oficiāla apsūdzība. Trīs no izdevējiem, kas atgriezās, teica, ka uz Ķīnas kontinentālo daļu devās brīvprātīgi, lai palīdzētu izmeklēšanās, savukārt Lam Wing Kee publiski paziņoja, ka kontinentālās daļas drošības spēki viņu nolaupīja un astoņus mēnešus pratināja. Vairāki izdevēji piedalījās televīzijā translētajās “atzīšanās”. ES vairākkārt pauda bažas saistībā ar šādu praksi.
ES apsprieda šo jautājumu ne reizi vien gan ar Honkongas, gan ar Pekinas varas iestādēm. Augstās pārstāves un priekšsēdētāja vietnieces Mogerīni runaspersona šajā jautājumā 7. janvārī nāca klajā ar paziņojumu 1 , kurā to raksturoja kā “ārkārtīgi satraucošu”. Eiropas Parlaments 4. februārī pieņēma rezolūciju, tajā paužot nopietnas bažas par pazušanām 2 , un 23. novembrī pieņēma rezolūciju Gui Minhai jautājumā 3 .
ES šos jautājumus uzskata par ļoti nopietniem un cer, ka šādi gadījumi neatkārtosies. Būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai atjaunotu uzticēšanos Honkongas tiesiskumam un principam “viena valsts, divas sistēmas”.
Viena no visbūtiskākajām politiskās attīstības tendencēm 2016. gadā bija jaunu politisko grupu veidošanās pēc neveiksmīgās vēlēšanu reformas un Honkongas “lietussargu kustības”. Vairākas radikāli noskaņotas grupas, kopumā dēvētas par lokālpatriotiem, rīkoja kampaņas Honkongas un nevis Ķīnas interešu aizstāvībai, dažas no tām aicināja uz pašnoteikšanos (Demosisto) vai pilnīgu neatkarību (Honkongas pirmiedzīvotāju partija, Honkongas Nacionālā partija). Honkongas Nacionālā partija paziņoja, ka centīšoties panākt neatkarību “jebkādiem līdzekļiem”, kā galējo līdzekli neizslēdzot vardarbību. Saskaņā ar jaunākajiem plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem ir izveidota vismaz 21 lokālpatriotu grupa. Gan Honkongas, gan Ķīnas centrālās varas iestādes kategoriski nepiekrīt neatkarības vai pašnoteikšanās aicinājumiem, jo tādējādi tiktu pārkāpts Pamatlikums.
8. februārī (ķīniešu jaunā gada pirmajā dienā) Honkongā sākās reti redzēta mēroga vardarbīgas protestētāju un policijas sadursmes. Aptuveni 500 protestētāju meta ķieģeļus un dedzināja priekšmetus, bet pārslogotie policijas spēki raidīja divus brīdinājuma šāvienus. 10 stundas ilgušās Mong Kok sacelšanās laikā ievainojumus guva 128 cilvēki, no tiem — 90 policijas darbinieki. Tika aizturēti 64 protestētāji, no tiem 38 tika izvirzītas apsūdzības nekārtību organizēšanā (apsūdzības pret 10 cilvēkiem vēlāk tika atceltas). Daudzi protestētāji bija no lokālpatriotu grupām. Policija nemierus raksturoja kā organizētus un iepriekš sagatavotus. Nepieredzētā mēroga vardarbību varēja izraisīt sociālā un politiskā neapmierinātība, jo īpaši jauniešu vidū.
Pašnoteikšanās vai neatkarības prasības tika izteiktas februārī, gatavojoties Leģislatīvās padomes papildvēlēšanām, un septembrī notikušās Leģislatīvās padomes vēlēšanu kampaņas laikā. Šādas radikālas idejas Honkongā atbalsta ne pārāk daudz cilvēku, taču šķiet, ka sociālās un ekonomiskās problēmas, kā arī neapmierinātība ar tradicionālajiem politiskajiem spēkiem palīdz lokālpatriotiem gūt atbalstu. Šajā sakarībā ES atgādina, ka tā ievēro savu “vienas Ķīnas” politiku un atbalsta turpmāku principa “viena valsts, divas sistēmas” īstenošanu Honkongā.
Papildvēlēšanās 28. februārī radikālais, pret kontinentālo Ķīnu noskaņotais pirmiedzīvotāju kandidāts sasniedza pārsteidzošu rezultātu, iegūstot 15 % vēlētāju balsu. Kaut gan viņam neizdevās iegūt deputāta mandātu (to ieguva pandemokrātu kandidāts), iznākums bija ļoti būtisks, jo tas piešķīra politisko leģitimitāti līdz šim marginālai politiskajai kustībai.
5. augustā tūkstošiem cilvēku piedalījās pirmajā jelkad notikušajā neatkarības manifestācijā. Saskaņā ar organizatoru datiem tajā piedalījās 10 000 cilvēku, taču policija norādīja citu skaitu — 2500.
4. septembrī Honkongā notika 70 Leģislatīvās padomes locekļu vēlēšanas. Par spīti tam, ka nepastāv iespēja izmantot vispārējas vēlēšanu tiesības, tika uzskatīts, ka vēlēšanas kopumā bija brīvas no iejaukšanās un vēlēšanu procedūra kopumā noritēja kārtīgi. Šajās vēlēšanās piedalījās rekordliels vēlētāju skaits — 2,17 miljoni (58 % elektorāta).
Valdību atbalstošā nometne saglabāja savu vairākumu, taču prodemokrātiskā nometne tagad ir spējīga bloķēt tiesību aktus, kuru pieņemšanai nepieciešams divu trešdaļu vairākums. Vēlēšanu rezultātā Honkongā palielinājās politiskā polarizācija, un tika ievēlēti daži lokālpatriotu kandidāti, kas ieguva gandrīz 19 % balsu. Arī jaunā Leģislatīvā padome piedzīvoja nozīmīgas pārmaiņas. Gandrīz trešdaļa likumdevēju ir jauni, un daudzi no viņiem ir jaunāki nekā viņu priekšgājēji.
Tomēr vēlēšanas aptumšoja sešu neatkarību atbalstošo kandidātu izslēgšana uz apšaubāma pamata, kas vēlāk tika juridiski apstrīdēta.
Jaunais Leģislatīvās padomes pilnvaru termiņš sākās ar haotisku zvēresta nodošanas ceremoniju. Vairāki likumdevēji izmainīja zvēresta formulējumu vai veica citas darbības, kas tika novērtētas kā necienīgas. Dažiem tika lūgts dot zvērestu no jauna uz vietas, savukārt citi to varēja izdarīt citā Leģislatīvās padomes sesijā.
Īpašas problēmas radās saistībā ar diviem jaunievēlētajiem neatkarību atbalstošajiem likumdevējiem, Youngspiration pārstāvjiem Sixtus Leung un Yau Waiching, kuri uzstājās visradikālāk, paužot agresīvus uzskatus attiecībā pret kontinentālo Ķīnu. Lai neļautu viņiem no jauna dot zvērestu un tādējādi liktu atstāt vietas, valdība sāka izskatīšanu tiesā.
Lieta vēl bija Honkongas tiesā, kad NPCSC nolēma iejaukties, izdodot Pamatlikuma skaidrojumu par zvērestu (104. pants). Šis skaidrojums, ko NPCSC vienbalsīgi apstiprināja 7. novembrī, bija skaidrs vēstījums, ka Sixtus Leung unYau Wai-ching nevajadzētu ļaut zvērestu dot no jauna un pildīt savas funkcijas. Nākamajā tiesas spriedumā tika ievērota tāda pati nostāja, kaut gan tiesnesis uzsvēra, ka tādus pašus secinājumus viņš būtu izdarījis, “gan atsaucoties uz [NPCSC] skaidrojumu, gan bez tā”. Abu likumdevēju apelācijas sūdzības tika noraidītas. Pa to laiku tika pieprasīts, lai viņi noliek savus mandātus.
Kaut gan NPCSC ir tiesīga interpretēt Pamatlikumu, taču šādai interpretācijai izvēlētais brīdis — politiskā saspīlējuma laiks — raisīja bažas par tiesiskumu un tiesu neatkarību Honkongā, un šādas darbības tika uzskatītas kā mēģinājums faktiski ietekmēt tiesas spriedumu.
Vairākas privātpersonas sāka citu likumdevēju zvēresta nodošanas izskatīšanu tiesā, bet valdība mēģināja no parlamenta izslēgt vēl četrus prodemokrātiskos likumdevējus. Šīs lietas tiek vēl izskatītas.
Pēdējos 2016. gada mēnešus iezīmēja gatavošanās izpildvaras vadītāja vēlēšanām. Pašreizējais izpildvaras vadītājs daudzus pārsteidza ar paziņojumu, ka vēlēšanās nepiedalīsies. Vēlēšanu komitejas, ko veido 1194 locekļi un kas vēlē Honkongas izpildvaras vadītāju, vēlēšanas notika 11. decembrī. Šajās vēlēšanās piedalījās rekordliels vēlētāju skaits — gandrīz divreiz vairāk nekā 2011. gadā (46 % salīdzinājumā ar 27,6 %). Kaut gan pandemokrātiskā nometne sasniedza labākus rezultātus nekā iepriekšējās vēlēšanās un tai būs zināma ietekme, valdību atbalstošā nometne joprojām veido ievērojamu vairākumu.
Tiesiskums un tiesu vara
Par spīti bažām, ko radīja piecu pazudušo izdevēju lieta un plašu uzmanību piesaistījušās izskatīšanas tiesā, citādi tiesiskums 2016. gadā tika ievērots, un tika saglabāti augsti standarti tiesiskuma jomā. Pasaules Ekonomikas forums 2016.–2017. gada Ziņojumā par globālo konkurētspēju 4 Honkongu ierindoja astotajā vietā tiesu varas neatkarības ziņā. Daudzi likumdevēji pauda bažas par NPCSC sniegto 104. panta skaidrojumu un sarīkoja protesta gājienu, paziņojot, ka šis gadījums ir nopietnākā iejaukšanās Honkongas tiesiskajā sistēmā kopš Honkongas nodošanas Ķīnai.
Tiesu varas neatkarības saglabāšana un tiesiskuma pilnīga nodrošināšana ir ļoti svarīgi aspekti, lai uzturētu Honkongas demokrātijas sasniegumus, tās kā starptautiska darījumu centra statusu, kā arī tās centienus stiprināt savu kā jauna starptautiska arbitrāžas un mediācijas centra statusu.
Vienlīdzīgas iespējas, tiesības un brīvības
Honkongā ir liela brīvības pakāpe. Vārda brīvība, preses brīvība un informācijas brīvība ir neatņemama tās pamatvērtību daļa atbilstoši principam “viena valsts, divas sistēmas”. Turklāt šīm brīvībām ir būtiska loma saistībā ar Honkongas kā globāla darījumu centra nozīmi. ES aicina visas ieinteresētās personas saglabāt šīs vērtības.
Plašsaziņas līdzekļi, tostarp digitālie plašsaziņas līdzekļi, lielā mērā turpināja darboties brīvi un pauda dažādus viedokļus. Tomēr, kā norādīts Honkongas Žurnālistu asociācijas (HKJA) gada ziņojumā, arvien spēcīgāks kļuva iespaids, ka drukātie un elektroniskie plašsaziņas līdzekļi īsteno pašcenzūru, jo īpaši ziņojumos par kontinentālo Ķīnu. HKJA norādīja, ka 2016. gads ir bijis “ārkārtīgi grūts” gads preses brīvībai un ka princips “viena valsts, divas sistēmas” tika nopietni apdraudēts. Tā kritizēja tendenci vietējo plašsaziņas līdzekļu pārvaldības galvenajos amatos iecelt personas, kurām ir ciešas saiknes ar Pekinu. Bažas radīja arī fakts, ka kontinentālās Ķīnas operatori iegādājās vairākus Honkongas plašsaziņas līdzekļus. 2016. gada pasaules preses brīvības indeksa vērtējumā Honkongas vērtējums paaugstinājās par vienu vietu uz 69. vietu, lai gan šis indekss liecināja par negatīvu tendenci. Novembrī organizācija PEN International atvēra savu centru Honkongā, kura mērķis ir aizsargāt vārda brīvību.
Pēc piecu izdevēju pazušanas tika ziņots, ka dažas grāmatnīcas no saviem veikalu plauktiem ir izņēmušas izdevumus, kuros kritizēti Ķīnas vadītāji, turklāt dažas grāmatnīcas tika slēgtas un izdevēji ziņoja par traucējumiem drukāšanas, uzglabāšanas un izplatīšanas procesā.
2015. gadā iecelšana universitāšu padomēs izraisīja lielas domstarpības par akadēmisko brīvību un augstākās izglītības iestāžu neatkarīgu pārvaldību. 2016. gadā turpināja izskanēt aicinājumi likvidēt izpildvaras vadītāja kā ex officio rektora posteni visās Honkongas universitātēs. Daudzi akadēmisko aprindu pārstāvji uzskata, ka šāda prakse apdraud universitāšu pārvaldes neatkarību un ilgtermiņā var nodarīt kaitējumu akadēmiskajai brīvībai Honkongā.
Honkongā joprojām nav visaptveroša likuma par diskriminācijas novēršanu. Janvārī Vienlīdzīgu iespēju komisija (EOC) nāca klajā ar pētījumu par diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ, kurā tika secināts, ka pastāv plaši izplatīta diskriminācija pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām un interseksuāļiem (LGBTI). Tomēr 55,7 % iedzīvotāju atbalsta pret diskrimināciju vērstus tiesību aktus. EOC aicināja valdību uzsākt sabiedrisku apspriešanu par turpmāko tiesību aktu saturu.
Pēc ilgstošas sabiedriskās apspriešanas un diskusijām par diskriminācijas jomas tiesību aktu pārskatīšanu EOC martā valdībai iesniedza ieteikumus. Augstas prioritātes jomas ietver cilvēku ar invaliditāti tiesības, sieviešu līdztiesību, diskrimināciju rases, tautības, valstspiederības un uzturēšanās statusa dēļ un vienlīdzīgu aizsardzību kopā dzīvojošiem pāriem.
Mājsaimniecībās nodarbinātajiem ārvalstu darba ņēmējiem, kuru skaits ir aptuveni 300 000, joprojām nav nodrošināta darba tiesiskā un sociālā aizsardzība. Īpašas bažas rada šādi divi noteikumi: prasība pastāvīgi dzīvot darba devēja mītnē un “divu nedēļu” noteikums, saskaņā ar kuru šiem darba ņēmējiem pēc esošā darba līguma izbeigšanās ir jāatrod darbs divu nedēļu laikā vai arī viņiem draud deportācija. Tāpat arī bažas rada parādu verdzība un nodarbinātības aģentūru ļaunprātīgas darbības. Valdība veica pasākumus, lai risinātu šos jautājumus, it īpaši izdodot nesaistošu rīcības kodeksu, tomēr ir vajadzīga apņēmīgāka rīcība.
Bažas joprojām radīja cilvēku tirdzniecība, jo īpaši apstākļos, kad attiecībā uz to nav vienota likumdošanas un politikas satvara. Valdība šā jautājuma risināšanai ir izveidojusi darba grupu un sadarbojas ar ES un citiem starptautiskās sabiedrības pārstāvjiem.
2016. gadā norisinājās spraigas debates par bēgļu jautājumu. Vietējā un starptautiskā sabiedrība pauda satraukumu par plašsaziņas līdzekļos izskanējušajām izpildvaras vadītāja piezīmēm par to, ka Honkonga varētu apsvērt iespēju izstāties no Konvencijas pret spīdzināšanu (CAT), lai samazinātu to migrantu pieplūdumu, kuri pieprasa aizsardzību saskaņā ar neizraidīšanas principu. Honkonga nav CAT līgumslēdzēja puse pati par sevi, bet gan ar ĶTR starpniecību. Pēc tam vairākas augsta līmeņa amatpersonas apliecināja, ka Honkonga neplāno izstāties no konvencijas. Tomēr Honkongas valdība uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt neizraidīšanas prasību procedūru, kas, kā valdība apgalvo, ir neaizsargāta pret ļaunprātīgu izmantošanu un ir radījusi kavējumus aptuveni 10 000 lietu izskatīšanā.
Ir atzīts, ka korupcija tiek kontrolēta un pretkorupcijas sistēma joprojām ir stabila un noturīga. Honkonga var lepoties ar ļoti augstiem pārredzamības un pretkorupcijas pasākumu standartiem. Varas iestādes un politiskie un darījumdarbības līderi atzīst, ka pārredzamība ir izšķirosi svarīga, lai saglabātu Honkongas kā starptautiskā darījumu centra nozīmi, arī attiecībā uz kontinentālās Ķīnas uzņēmumiem.
Attiecības starp Honkongu un kontinentālo Ķīnu
Atsevišķa Honkongas sabiedrības daļa pauda bažas par to, ka pakāpeniski samazinās Honkongas “augstā autonomijas pakāpe” ĶTR sastāvā un mazāk tiek respektētas arī Honkongas vērtības un dzīvesveids saskaņā ar principu “viena valsts, divas sistēmas”. Honkongas un ĶTR attiecību lielākās problēmas bija radikālu politisko virzienu veidošanās Honkongā un Ķīnas Nacionālā tautas kongresa Pastāvīgās komitejas (NTKPK) interpretācija par 104. pantu. 2047. gada termiņš tikai palielina Honkongas sabiedrības bažas un nedrošību par principa “viena valsts, divas sistēmas” nākotni, neraugoties uz Pekinas atkārtotajiem apgalvojumiem, ka šis princips tiks pilnībā ievērots un uzticīgi īstenots arī turpmāk.
Pēc viena grāmatu izdevēja publiskajiem paziņojumiem par to, ka kontinentālās Ķīnas spēki viņu nolaupījuši, izpildvaras vadītājs CY Leung pieprasīja Ķīnas centrālajai valdībai sniegt paskaidrojumus. Honkongas iestādes un Ķīnas centrālā valdība rīkoja vairākas sarunu kārtas ar mērķi panākt vienošanos par pārrobežu ziņošanas mehānismu, kas paredzēts Honkongas iedzīvotājiem, kuri ir aizturēti kontinentālajā Ķīnā, un otrādi.
Nacionālā tautas kongresa priekšsēdētājs Zhang Dejiang 17.-19. maijā devās oficiālā vizītē uz Honkongu, lai piedalītos samitā “Viena josla, viens ceļš”. Šī ir Pekinas augsta līmeņa amatpersonas pirmā vizīte kopš politiskās reformas sagrāves un demokrātijas aizstāvības kampaņas „Lietussargu kustība” 2014. gadā. Zhang centās pārliecināt Honkongas iedzīvotājus par principa “viena valsts, divas sistēmas” turpmāku īstenošanu. Viņš vērsās pie opozīcijas pandemokrātiem, tomēr lielā politiskā spriedze neļāva nodibināt veiksmīgākus kontaktus. Gada beigās Ķīnas centrālā valdība paziņoja, ka tā izsniegs atgriešanās atļaujas (kas ļauj ceļot uz kontinentālo Ķīnu) atsevišķiem politiķiem pandemokrātiem, kuriem šādu atļauju nav.
Ekonomikas attīstības tendences
2016. gadā Honkongas IKP pieaugums reālā izteiksmē bija 1,9 % 5 , kas sekoja 2,4 % izaugsmei 2015. gadā. Gada pirmajā pusē ārējā sektora rezultāti bija sliktāki, nekā cerēts, jo globālā tirdzniecības vide bija nestabila. Turklāt mazumtirdzniecības nozari negatīvi ietekmēja arī no kontinentālās Ķīnas ieradušos tūristu skaita krasais samazinājums. Stabila ekonomikas izaugsme atjaunojās 2016. gada otrajā pusē, kad palielinājās preču un pakalpojumu eksports. 2016. gadā darba tirgu raksturoja pilnīga nodarbinātība, un bezdarba rādītājs bija zems, proti, 3,4 %. Inflācija saglabājās stabila, un patērētāju cenas gada laikā pieauga par 2,3 %.
Savā ikgadējā politiskajā uzrunā 2016. gada 13. janvārī izpildvaras vadītājs CY Leung paziņoja par vairākām iniciatīvām, kuru mērķis ir attīstīt ekonomiku, veicināt inovāciju un tehnoloģijas un uzlabot izglītību un veselības aprūpi. Īpašu uzmanību viņš pievērsa Honkongas lomai Ķīnas iniciatīvā „Viena josla, viens ceļš” (OBOR) un tās 13. piecgades plānā. Honkonga turpinās īstenot brīvās tirdzniecības nolīgumus (BTN), ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības nolīgumus, visaptverošus nolīgumus par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu (CDTA) un gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumus ar galvenajiem tirdzniecības partneriem gar šo joslu un ceļu.
2017.–2016. gada 6 fiskālajā budžetā bija paredzēti vairāki atbalsta pasākumi, lai palīdzētu uzņēmumiem un iedzīvotājiem pārvarēt ekonomikas pavājināšanās rezultātā radušās problēmas un stimulētu patēriņu. Tajā tika ierosinātas vairākas finansēšanas shēmas un ierosmes ar mērķi sekmēt inovācijas un tehnoloģiju (tostarp finanšu tehnoloģijas (fintech)) attīstību, atbalstīt jaunuzņēmumus, palīdzēt nozarēm atrast jaunus tirgus un stiprināt centienus iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš” veicināšanā. Neraugoties uz publisko izdevumu nepārtraukto pieaugumu gadu gaitā, Honkongas ĪPA panāca ievērojamus fiskālos pārpalikumus, turklāt 2017.–2016. finanšu gada beigās fiskālās rezerves sasniedza 935,7 miljardus Honkongas dolāru, kas ir 37 % no IKP.
Saskaņā ar gada sākumā pieņemto plānu Honkongas iestādes darbojās dažādās jomās, lai īstenotu valsts stratēģiju “Viena josla, viens ceļš” . Lai izstrādātu stratēģijas un politiku Honkongas dalībai iniciatīvā “Viena josla, viens ceļš”, tika izveidota koordinācijas komiteja, kuru vadīs izpildvaras vadītājs, kā arī šim mērķim īpaši izveidots birojs. Turklāt jūlijā Honkongas Monetārā iestāde izveidoja infrastruktūras finansēšanas mehānisma biroju (IFFO), lai popularizētu Honkongu kā infrastruktūras finansēšanas platformu. Regulējuma jomā Honkonga parakstīja aviācijas nolīgumus un/vai nolīgumus par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu ar vairākām valstīm gar minēto joslu un ceļu (Maltu, Serbiju un Latviju), lai sagatavotos potenciālajām attīstības iespējām. Turpinās sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar Gruziju un Maldīviju, pateicoties kuriem Honkonga cer paplašināt savu BTN tīklu Eirāzijā. Gada laikā notika vairākas oficiālas vizītes OBOR valstīs un popularizēšanas pasākumi.
Jau otro gadu pēc kārtas Honkonga saglabāja pasaules līderes pozīciju sākotnējo publisko piedāvājumu ziņā, kopumā piesaistot kapitālu 24,8 miljardu ASV dolāru apmērā 7 . Vairāk nekā 80 % no piesaistītajiem līdzekļiem tika attiecināti uz kontinentālās Ķīnas finanšu iestādēm. Honkonga saglabāja savas konkurences priekšrocības pār Šanhaju un Šenžeņu un joprojām bija Ķīnas uzņēmumu izvēlētais kapitāla līdzekļu ieguves centrs. Tomēr renminbi (RMB) ārzonas centra attīstības jomā Honkongā nācās saskarties ar šķēršļiem, ko izraisīja Ķīnas valūtas vērtības samazināšanās. RMB likvīdo līdzekļu kopējais fonds un RMB darījumi Honkongā samazinājās, ko galvenokārt izraisīja nozīmīgās prognozes par ilgstošu RMB devalvāciju. Honkonga joprojām ir Ķīnas kapitāla tirgus reformas galvenā izmēģinājuma vieta. Pēc tam, kad 2014. gada novembrī tika veiksmīgi uzsākta Šanhajas un Honkongas biržu savienošanas programma (Stock Connect programme), 5. decembrī tika nodibināta otrā vērtspapīru tirdzniecības saikne ar Šenžeņu. Šenžeņas un Honkongas tirdzniecības shēma “Stock Connect” ļauj starptautiskajiem ieguldītājiem tirgot 881 Šenžeņas biržā kotētu vērtspapīru, savukārt attiecīgajiem kontinentālās Ķīnas ieguldītājiem ir pieejami 417 Honkongas vērtspapīri. Šī shēma iezīmēja jaunu pavērsienu Ķīnas centienos uzlabot ieguldītāju uzticību vērtspapīru tirgiem pēc 2015. gada vasaras krīzes un bija būtisks solis uz priekšu finanšu tirgus reformās. Honkongas Monetārā iestāde paziņoja, ka abas puses pienācīgā termiņā izpētīs obligāciju tirgu savienošanas shēmas izveides iespējas.
Kamēr finanšu pakalpojumu joma piedzīvoja uzplaukumu, stiprinot Honkongas kā starptautiska finanšu centra pozīciju, atsevišķas ekonomikas nozares (jo īpaši ostu nozares un saistītie sektori un nozares) turpināja samazināt attīstības tempu. Honkongas osta saskārās ar aizvien lielāku spiedienu no kontinentālās Ķīnas ostām, jo Ķīna mīkstināja savu kuģniecības politiku, lai ārvalstu kuģiem atļautu iekraut un izkraut kravas tās piekrastē. Tā rezultātā Honkonga pakāpeniski zaudē no kontinentālās Ķīnas nākušo un uz to sūtāmo preču pārkraušanas punkta lomu, kas veidoja aptuveni 40 % no pārkraušanai paredzēto kravu apjoma. Vairāk nekā pirms desmit gadiem Honkonga bija lielākā konteineru osta pasaulē, savukārt 2015. gadā tā bija tikai 5. vietā, atpaliekot no Šanhajas, Singapūras, Šenžeņas un Ningbo 8 . 2016. gadā Honkongas ostas konteineru caurlaides spēja samazinājās vēl par 2,2 %.
ĪPA rūpnieciskā struktūra kopš 1997. gada ir saglabājusies gandrīz nemainīga. Lai risinātu jaunas problēmas digitālajā laikmetā, Honkonga cenšas pārorientēt tās izaugsmes stratēģiju, pievērošoties tehnoloģijām un inovācijai. Savā politiskajā uzrunā un 2017.–2016. gada fiskālajā budžetā valdība rezervēja līdz šim nepieredzēti lielu summu 18 miljardu Honkongas dolāru apmērā inovāciju un tehnoloģiju attīstībai, tostarp 8,2 miljardus Honkongas dolāru reindustrializācijai paredzētu daudzstāvu ēku celtniecībai. 2015. gada novembrī tika izveidots Inovācijas un tehnoloģiju birojs, lai vadītu nozares centienus panākt iekavēto. 2016. gadā tika sākta izmēģinājuma programma tehnoloģiju jomā, kuras finansējums ir 500 miljoni Honkongas dolāru un kuras mērķis ir sniegt MVU finansiālu palīdzību, lai uzlabotu to tehnoloģiskās iespējas. Citas uzsāktās iniciatīvas ietver riska kapitāla fondu inovācijas un tehnoloģiju jomā (Innovation Technology Venture Fund, kura mērķis ir veicināt publiskā un privātā sektora partnerības) un pētniecības programmu Midstream (kas paredzēta, lai palīdzētu universitātēm pētniecību pārvērst komerciālos panākumos).
Honkongas valdība ir noteikusi finanšu tehnoloģiju nozari kā jomu ar daudzsološu izaugsmes potenciālu. Septembrī Honkongas Monetārā iestāde paziņoja par vairākām politikas iniciatīvām šajā jomā, tostarp par finanšu tehnoloģiju jomas inovāciju centra un finanšu tehnoloģiju uzraudzības “smilškastes” izveidi, kas ļaus ātrāk iegūt apstiprinājumus eksperimentiem finanšu tehnoloģiju jomā. Honkonga cer, ka tā apsteigs Singapūru un Tokiju un būs Āzijas galvenais finanšu centrs.
Zeme un mājoklis
Īpašumu tirgus bija plaukstošs, un 2016. gadā mājokļu cenas sasniedza jaunu kulmināciju. Dzīvojamo ēku cenas ievērojami pieauga gada otrajā pusē, maza un vidēja izmēra mājokļiem ieņemot pirmās vietas. Rezultātā vispārējās dzīvokļu cenas 2016. gada decembrī pārsniedza 1997. gada augstāko līmeni par 77 % 9 . Lai apturētu augošās mājokļu cenas, valdība no 5. novembra paaugstināja zīmognodevu līdz standarta 15 % tiem pircējiem, kuri mājokli neiegādājas pirmo reizi, un korporatīvajiem pircējiem, aizstājot progresīvā nodokļa kārtību, saskaņā ar kuru augstākā likme bija 8,25 %. Tomēr īpašumu cenas daudziem cilvēkiem, jo īpaši jaunākajai paaudzei, joprojām saglabājas nepieejamas.
Rezultātā mājokļu cenu pieejamība ĪPA valdībai joprojām ir sarežģīts jautājums. Dažos pasaules mēroga apsekojumos Honkonga ir norādīta kā pasaules visdārgākā pilsēta attiecībā uz mājokļa ieguvi īpašumā 10 . Valdība ir izstrādājusi ilgtermiņa mājokļu stratēģiju, lai nākamo 10 gadu laikā nodrošinātu 280 000 valsts mājokļu vienību. 2016. gada progresa ziņojumā norādīts, ka nākamo desmit gadu laikā radīsies valsts mājokļiem piemērotas zemes trūkums, jo būs arvien grūtāk nodrošināt pietiekami daudz zemes, kas paredzēta attīstībai. Mājokļu attīstībai piemērotas zemes meklējumi un ieguve ir izraisījusi dziļu šķelšanos, jo īpaši lauku apgabalos, kur zemes īpašniekiem, degradēto teritoriju 11 īrniekiem (vai nelikumīgiem iemītniekiem), ciematu iedzīvotājiem un “zaļo” grupām ir potenciāli pretrunīgas intereses. Dažādo interešu grupu opozīcijas dēļ plānošanas process ir kļuvis ilgāks un sarežģītāks.
No pieprasījuma viedokļa nozīmīgs notikums īpašuma tirgū bija kontinentālās Ķīnas uzņēmumu aktīva līdzdalība, kuru klātbūtne Honkongā pieauga 12 . Kontinentālās Ķīnas īpašuma attīstītāji piedalījās 62 % valdības konkursu attiecībā uz dzīvojamajiem rajoniem un 2016. gadā uzvarēja 24 % piedāvājumu konkursu 13 . Šo uzņēmumu lielākā aktivitāte Honkongas valsts zemes pārdošanas tirgū dažos objektos palielināja zemes cenas, tādējādi izslēdzot vietējos projektu attīstītājus. Ķīnas finanšu iestādes un konglomerāti arī kļuva par dominējošajiem pircējiem augstākā līmeņa biroja telpu tirgū. Kapitāla aizplūde, ko radīja pārrobežu investīciju kanālu paplašināšanās un prognozes par renminbi (RMB) vērtības pret ASV dolāru samazināšanos, bija pamatā kontinentālo finanšu iestāžu pieprasījumam.
Darījumdarbības vide
Darījumdarbības vide Honkongā 2016. gadā saskārās ar zināmām grūtībām. MVU, jaunuzņēmumi, ārvalstu uzņēmumi un dažas privātpersonas saskārās ar nevajadzīgiem apgrūtinājumiem un sarežģījumiem atvērt bankas kontus. Vietējās un ārvalstu tirdzniecības palātas pievērsa šim jautājumam iestāžu uzmanību, argumentējot, ka prakse neatbilst Honkongas vēlmei kļūt par “supersavienotāju” starp Ķīnu un pasauli un inovācijas un jaunuzņēmumu “karsto punktu”. Honkongas Monetārā iestāde visbeidzot iejaucās un septembrī bankām izdeva apkārtrakstu. Tomēr problēma nav pilnībā novērsta.
Konkurences dekrēts, kas stājās spēkā 2015. gada decembrī, šķietami radīja pakāpeniskas izmaiņas Honkongas darījumdarbības praksē un kultūrā. Piemēram, 19 tirdzniecības asociācijas 2016. gadā likvidēja cenu ierobežojumus vai maksu skalas. Konkurences komisija saņēma gandrīz 1900 sūdzību un jautājumu, no kuriem 130 tika turpināti otrajā – turpmākas izvērtēšanas – posmā. “Īpašums un īpašuma pārvaldība” un “profesionālie un tehniskie pakalpojumi” bija divas galvenās iesaistītās nozares. Vairākas sūdzības bija saistītas ar cenu piedāvājumu manipulēšanu, kas ir izplatīta ēku atjaunošanas nozarē. 2016. gada trešajā ceturksnī Konkurences komisija iesniedza savu pirmo priekšlikumu grupu atbrīvojuma rīkojumam attiecībā uz dažiem kuģniecības laineru nolīgumiem. Tai joprojām ir jānovērš dažas Honkongas sistēmas īpašas īpatnības, jo īpaši starpnozaru sistēmas trūkums apvienošanās jomā, privātu darbību trūkums un struktūrvienību atbrīvojums no pienākuma nodrošināt segumu.
Vides politikas jomā Honkonga paziņoja par lēmumu 5 gadu laikā pakāpeniski pārtraukt vietējā līmeņa tirdzniecību ar ziloņkaulu. Attiecīgais tiesību aktu grozījums būtu jāiesniedz LegCo 2017. gada pirmajā pusē. Decembrī valdība sāka īstenot pilsētas pirmo stratēģiju un rīcības plānu ar mērķi saglabāt bioloģisko daudzveidību un atbalstīt ilgtspējīgu attīstību, atvēlot bioloģiskās daudzveidības iniciatīvām 150 miljonus Honkongas dolāru pirmajos trīs gados.
Starptautiskās saistības
Honkonga stabili progresēja, īstenojot finanšu informācijas nodokļu jomā automātisko apmaiņu (AEOI) atbilstīgi ESAO standartam 14 . Jūnijā LegCo pieņēma rīkojumu, ar ko groza valsts tiesību aktus, lai nodrošinātu AEOI nepieciešamo tiesisko regulējumu. Honkonga būs gatava automātiski apmainīties ar nodokļu informāciju ar Japānu un Apvienoto Karalisti, sākot ar 2018. gadu. Tā ir arī uzaicinājusi 16 citas ES dalībvalstis uzsākt kompetento iestāžu diskusijas par nolīgumiem par finanšu informācijas automātisku apmaiņu un turpinās risināt sarunas par nodokļu nolīgumiem ar citām dalībvalstīm.
Jūnijā Honkonga informēja ESAO par savu apņemšanos īstenot nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) paketi. Lai izpildītu ESAO prasības, tās mērķis ir 2017. gada vidū iesniegt LegCo attiecīgo(-s) grozījumu likumprojektu(-s). Šajā nolūkā valdība oktobrī sāka apspriešanos ar mērķi apzināt viedokļus par to, kā uzņēmumi var īstenot ESAO pasākumus BEPS apkarošanai.
Honkonga turpināja stiprināt savu regulējumu attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanas novēršanu. Martā Honkongas Banku asociācija visiem saviem locekļiem izdeva vadlīniju dokumentu (sagatavots, apspriežoties ar Honkongas Monetāro iestādi) par “tirdzniecībā balstītu” nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Tiek apgalvots, ka Honkongas pašreizējais regulējums padara to par pievilcīgu tiesisko telpu ne tikai tirdzniecībai un investīcijām, bet arī nelikumīgām darbībām. Vadlīniju dokuments ir paredzēts, lai palīdzētu finanšu iestādēm pārvērst 2012. gada Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas (finanšu iestāžu) novēršanas rīkojuma vispārējos principus praktiskās iekšējās procedūrās. Decembrī Drošības birojs iesniedza LegCo priekšlikumus grozījumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas (pretterorisma pasākumu) rīkojumam, lai ņemtu vērā jaunākos Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumus par teroristu finansēšanas apkarošanu un īstenotu ANO Drošības padomes Rezolūciju 2178. Jaunie pasākumi ļaus paātrināt aizdomās par terorismu turētām personām piederošu aktīvu iesaldēšanu un liegs cilvēkiem pamest Honkongu vai ieceļot citā valstī terorisma nolūkā.
Neraugoties uz saviem normatīvajiem centieniem, Honkongas kā starptautiska finanšu centra reputācija pēc “Panamas dokumentu” noplūdes saņēma triecienu. Noplūde radīja jautājumus par to, vai Honkongā ir ieviests efektīvs regulējums, lai nepieļautu ārzonu uzņēmumu ļaunprātīgas darbības. Saskaņā ar Starptautiskā Pētnieciskās žurnālistikas konsorcija viedokli Honkonga bija vadošais tirgus Panamā reģistrētajam juristu birojam “Mossack Fonseca”, kas palīdzēja klientiem pārvaldīt to aktīvus slepenās ārzonas struktūrās. Liela daļa biroja klientu bija no Honkongā reģistrētām filiālēm vai izmantoja šādu filiāļu starpniecību. Honkongas iestādes apgalvoja, ka nepastāv tādi valsts tiesību akti, kas aizliegtu uzņēmumiem vai komerciālām struktūrām izveidot uzņēmumus jurisdikcijās ārpus Honkongas.
ES un Honkongas divpusējās attiecības un sadarbība 2016. gadā
ES un Honkongas divpusējās attiecības 2016. gadā tika nostiprinātas vēl vairāk. Tāpat kā iepriekšējos gados ES bija Honkongas otra lielākā tirdzniecības partnere, tūlīt pēc kontinentālās Ķīnas 15 , savukārt Honkonga bija ES 14. lielākā tirdzniecības partnere preču tirdzniecībā un nozīmīga partnere pakalpojumu tirdzniecībā.
Divpusējā preču tirdzniecība starp ES un Honkongu 2016. gadā ievērojami pieauga par 7,3 % un tās apjoms sasniedza EUR 53,2 miljardus, un ES tirdzniecības pārpalikums bija EUR 16,8 miljardi 16 – tās piektais augstākais ārējās tirdzniecības pārpalikums. 2015. gadā (pēdējais gads, par kuru ir pieejami dati) divpusējā pakalpojumu tirdzniecība sasniedza EUR 22,77 miljardus, un ES bija tirdzniecības deficīts EUR 506 miljonu apmērā.
Investīciju attiecības arī turpināja plaukt. ES 2015. gadā bija Honkongas trešais lielākais ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) avots, atpaliekot tikai no Britu Virdžīnu Salām un kontinentālās Ķīnas 17 . Honkonga ir viena no desmit lielākajām investētājām ES. 2015. gadā ES tiešo ieguldījumu apmērs Honkongā sasniedza EUR 119,4 miljardus. Honkongas tiešo ieguldījumu apmērs ES sasniedza EUR 80,4 miljardus 18 . ES uzņēmumu skaits bija 2107, tādējādi saglabājot lielākās Honkongā reģistrēto ārvalstu uzņēmumu grupas statusu 19 .
Būdama dabiska darījumdarbības un investīciju platforma starp Ķīnu un Eiropu, Honkonga var tikai iegūt no pieaugošas investīciju plūsmas. 2016. gadā ES un Honkonga neoficiāli izskatīja lomu, ko Honkonga kā investīciju platforma varētu uzņemties Investīciju plānā Eiropai un saskaņā ar “Viena josla, viens ceļš” (OBOR) iniciatīvu.
Desmitajā ES un Honkongas strukturētā dialoga sanāksmē Briselē 17. novembrī tika panākti turpmāk minētie nozīmīgie rezultāti.
Abas puses panāca vienošanos par pasākumiem gaļas un gaļas produktu eksporta no ES atvieglošanai.
Tās vienojās risināt dialogu un sadarboties pārtikas nekaitīguma jomā un ar veselību saistītos jautājumos.
ES un Honkonga atzinīgi novērtēja daudzsološo sadarbību jaunizveidotās Intelektuālā īpašuma jautājumu darba grupas ietvaros un vienojās, ka abu pušu investīciju ekspertiem būtu jāsatiekas un jāapmainās ar informāciju par jaunākajām norisēm to attiecīgajā investīciju politikā. Puses vienojās vēl vairāk stiprināt savu labo sadarbību PTO.
Tās nolēma koordinēt centienus apkarot savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību.
Tās informēja viena otru par pasākumu īstenošanu attiecībā uz pārredzamību nodokļu jautājumos un pret BEPS G-20 un ESAO aizgādībā.
ES un Honkonga turpināja labi sadarboties saskaņā ar rīcības plānu par sadarbību muitas darbā intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanā. Martā tās pabeidza sešu mēnešu izmēģinājuma projektu, saskaņā ar kuru tās apmainījās ar izlūkdatiem par aizturēšanas gadījumiem, izmantojot drošus līdzekļus, un kopīgi analizēja statistiku par aizturēšanas gadījumiem pie robežām. Izmēģinājuma projektā bija iesaistītas piecas lidostas ES. Ņemot vērā šo pozitīvo pieredzi, ES un Honkonga nolēma paplašināt savas sadarbības mērogu, proti, iekļaujot vairāk ES lidostu.
Lai vairāk sekmētu divpusējo tirdzniecību, ES un Honkonga izveidoja darba plānu, kura rezultātā var tikt savstarpēji atzītas attiecīgās autorizētu ekonomikas dalībnieku (AEO) programmas.
Pētniecības un inovācijas jomā 2016. gadā bija vērojamas pozitīvas norises sadarbības shēmā starp Eiropas Komisiju un Honkongas Pētījumu dotāciju padomi, kas izveidota 2015. gadā ar mērķi sekmēt sadarbību kopīgos akadēmiskās pētniecības projektos ES pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros. Septembrī Pētījumu dotāciju padome piešķīra pirmo summu 2 miljonu Honkongas dolāru apmērā Honkongas Politehniskās universitātes projektam. Oktobrī tika izsludināts otrais uzaicinājums iesniegt pieteikumus saskaņā ar “Apvārsnis 2020” uzaicinājumu 2016.-2017. gadam.
Savas darba programmas ietvaros attiecībā uz taisnīgu nodokļu sistēmu pasaules līmenī ES turpināja darbu pie vienota ES saraksta izveides par nodokļu jurisdikcijām, kuras nesadarbojas. Tā apkopoja “rādītāju pārskatu”, balstoties uz visu ārpus ES esošo valstu iepriekšēju izvērtējumu. Rādītāju pārskats nav provizorisks ES saraksts un nav ārpus ES esošo valstu vērtējums. Honkonga tika atzīmēta attiecībā uz riska rādītājiem “pārredzamība” un “preferenciāls uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms”. Līdztekus tā palielināja savus centienus, proti, parakstot divpusējus kompetento iestāžu nolīgumus par finanšu informācijas automātisku apmaiņu ar Apvienoto Karalisti un Japānu, balstoties uz ESAO modeli. Tā uzrunāja gandrīz visas ES dalībvalstis nolūkā parakstīt kompetento iestāžu nolīgumus, visaptverošus nolīgumus par izvairīšanos no dubultās nodokļu uzlikšanas un nodokļu informācijas apmaiņas nolīgumus. Tā saņēma labvēlīgas atbildes no vairākām dalībvalstīm un gaidīja atsauksmes no citām.
ES un Honkongas attiecības finanšu pakalpojumu jomā tika stiprinātas ar jauno ikgadējo ES, Āzijas un Klusā okeāna valstu forumu, kura atklāšanas sanāksme oktobrī notika Singapūrā. Visi Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) Āzijas un Klusā okeāna reģionālās komitejas locekļi, Eiropas Komisija (ko pārstāvēja Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāts) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde pulcējās sanāksmē, lai apmainītos ar informāciju un viedokļiem par politikas un regulējuma jaunumiem. Honkongu pārstāvēja tās Vērtspapīru un regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu komisija. Foruma mērķis ir apmainīties ar informāciju par pašreizējo tiesisko regulējumu un turpmākām norisēm, koncentrējoties uz iespējām stiprināt Āzijas un Klusā okeāna valstu koordināciju finanšu pakalpojumu jomā; lēmumiem par līdzvērtību, kas jāpieņem Eiropas Komisijai, un līdzīgiem lēmumiem, kas jāpieņem Āzijas un Klusā okeāna valstu iestādēm; un jaunām politikas prioritātēm globālajā regulējuma noteikšanas programmā.
ES darījumdarbības intereses Honkongā pārstāv Eiropas Tirdzniecības palāta – “palātu palāta” –, kuras locekles ir 15 Eiropas valstu palātas, kas atrodas Honkongā, un viena palāta, kas atrodas Makao. ETP ir piecas “darījumdarbības padomes”, kas koncentrējas uz autobūves nozari, zīmolu aizsardzību, enerģētiku un vidi, finanšu pakalpojumiem un informācijas, komunikācijas un tehnoloģijas jomu. Tā cieši sadarbojas ar ES biroju Honkongā un Makao, lai sekmētu dialogu ar valdību. ETP 2016. gadā turpināja darbu pie ES darījumdarbības informācijas programmas īstenošanas, kuras mērķis ir stiprināt ekonomikas partnerību un darījumdarbības sadarbību ar Honkongu un Makao un nodrošināt ES darījumdarbības interešu spēcīgāku un koordinētāku pārstāvniecību.
ES un dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības Honkongā turpināja sadarboties, lai darītu redzamāku ES tēlu. Šajā nolūkā Eiropas Savienības birojs organizēja vairākas “dialoga” tikšanās starp ES pārstāvniecību vadītājiem, Honkongas valdības, LegCo un tiesu iestāžu augstākajām amatpersonām, kā arī citām svarīgām personām, tostarp uzņēmējiem. ES un Honkonga sadarbojās, lai palielinātu cilvēku personiskos kontaktus, jo īpaši akadēmiskās sadarbības, studentu mobilitātes, kultūras un radošo nozaru jomās.
ES diplomātiskās pārstāvniecības un kultūras institūti sadarbojās ar vietējiem partneriem daudzās cilvēku savstarpējās darbībās, tostarp ES Filmu festivālā, Eiropas Augstākās izglītības paviljona organizēšanā lielā izglītības un apmācības izstādē, ES Valodu dienas, skolu kalendāra konkursa organizēšanā un vairāku cilvēktiesībām veltītu pasākumu, tostarp divu dienu darbsemināra par cilvēku tirdzniecību un konferences par LGBTI tiesībām un reliģijas brīvību, rīkošanā. ES cer, ka uz šīs dinamikas pamata tā varēs turpināt darbu ar valdību, pilsonisko sabiedrību un uzņēmumiem, lai veicinātu informācijas apmaiņu par tiesībām un brīvībām.
ES Akadēmiskā programma Honkongai (ESAP), kas ir konsorcijs, kurā ietilpst Honkongas Baptistu universitāte, Honkongas Universitāte, Ķīnas Honkongas universitāte un Lingnanas Universitāte, vēl vairāk nostiprināja ES un Honkongas attiecības, pateicoties akadēmiskajam darbam un tīklu veidošanai ar vietējiem, reģionālajiem un Eiropas partneriem. ESAP rīkoja virkni pasākumu par Eiropas “viedo pilsētu” gadījumu pētījumiem un organizēja konferences un seminārus. Tā arī organizēja “ES izspēli” (“Model European Union”), kas ir īpaša ES lēmumu pieņemšanas un politikas simulācija, kurā studenti iejutās ES dalībvalstu valsts vai valdību vadītāju lomā Eiropadomes sanāksmē.
2016. gadā notika vairākas augsta līmeņa vizītes no ES iestādēm. Vizītes no Eiropas Komisijas ietvēra priekšsēdētāja vietnieka Jirki Katainena vizīti jūlijā (kurš tikās ar izpildvaras vadītāju, galveno sekretāru un finanšu sekretāru) un lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Fila Hogana vizīti novembrī. Hogana kunga vizīte pavēra ceļu nolīgumam par pasākumiem ES gaļas eksporta atvieglošanai uz Honkongu.
Degradēto teritoriju zeme parasti ir lauksaimniecības zeme lauku Jaunajās teritorijās, jo īpaši salīdzinoši līdzenos un pieejamākajos apgabalos. Zeme ir izmantota dažādām neregulētām rūpnieciskām darbībām, piemēram, atklātām noliktavām, ostu rezerves iekārtām, rūpnieciskām darbnīcām, loģistikas darbībām, atkritumu pārstrādes cehiem, būvtehnikas un materiālu noliktavām.