—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,

—

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO cilvēktiesību konvencijas un tām pievienotos fakultatīvos protokolus,

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā 21., 34. un 36. pantu,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 71. sesiju,

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 (2000), Nr. 1820 (2009), Nr. 1888 (2009), Nr. 1889 (2010), Nr. 1960 (2011), Nr. 2106 (2013), Nr. 2122 (2013) un Nr. 2242 (2015) par sievietēm, mieru un drošību,

—

ņemot vērā 2017. gada 16. marta rezolūciju par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada sesijās (1),

—

ņemot vērā ES gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā 2015. gadā,

—

ņemot vērā 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par uzbrukumiem slimnīcām un skolām kā starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu (2),

—

ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 7. jūlija ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 71. sesiju (3),

—

ņemot vērā Padomes 2016. gada 18. jūlija secinājumus par ES prioritātēm ANO Ģenerālās asamblejas 71. sesijā,

—

ņemot vērā pārskatītās ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību,

—

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju par Eiropas Savienības līdzdalību ANO darbā, ar kuru ES ir piešķirtas tiesības uzstāties ANO Ģenerālajā asamblejā, mutiski izklāstīt priekšlikumus un grozījumus, kas pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma tiks nodoti balsojumam, un izmantot tiesības atbildēt,

—

ņemot vērā 2016. gada 19. septembra Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem,

—

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 21. decembra Rezolūciju Nr. A/71/L.48, ar ko izveido starptautisku, objektīvu un neatkarīgu mehānismu, lai atbalstītu izmeklēšanu un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām veiktu to personu kriminālvajāšanu, kuras Sīrijas Arābu Republikā no 2011. gada marta izdarījušas vissmagākos noziegumus,

—

ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 4. februāra rezolūciju par tā dēvētās “ISIS/Da’esh” veiktu reliģisko minoritāšu sistemātisku masveida slepkavošanu (4),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par stāvokli Ziemeļirākā/Mosulā (5),

—

ņemot vērā Reglamenta 113. pantu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0216/2017),

A.

tā kā ES apņemšanās īstenot efektīvu daudzpusēju politiku un labu globālo pārvaldību ar ANO centrā ir neatņemama ES ārpolitikas daļa un sakņojas pārliecībā, ka uz universāliem noteikumiem un vērtībām balstīta daudzpusēja sistēma ir vispiemērotākā globālu krīžu, problēmu un draudu risināšanai;

B.

tā kā starptautisko kārtību, kuras pamatā ir sadarbība, dialogs brīva un godīga tirdzniecība un cilvēktiesības, apšauba vairākas pasaulē izveidojušās nacionālistiskās un protekcionistiskās kustības;

C.

tā kā Eiropas Savienībai būtu proaktīvi jādarbojas tādas Apvienoto Nāciju Organizācijas veidošanā, kas spēj efektīvi rast pasaules mēroga risinājumus, sekmēt mieru un drošību, cilvēktiesības, attīstību, demokrātiju un starptautisku kārtību, kuras pamatā ir tiesiskums; tā kā ES dalībvalstīm ir jādara viss iespējamai, lai turpinātu saskaņot un apvienot savas darbības Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas iestādēs un struktūrās, ievērojot LES 34. panta 1. punktā tām paredzētās pilnvaras;

D.

tā kā ES un tās dalībvalstis kopā ir vienīgais lielākais finanšu devējs ANO sistēmā, nodrošinot gandrīz 50 % no visām iemaksām ANO, ES dalībvalstīm iemaksājot aptuveni 40 % no ANO kārtējā budžeta; tā kā ES iemaksām ANO vajadzētu būt redzamākām;

E.

tā kā ES veic pasākumus vides ilgtspējas nodrošināšanai, jo īpaši cīņā pret klimata pārmaiņām, veicinot tādus starptautiskus pasākumus un darbības, kas vērstas uz vides kvalitātes saglabāšanu un uzlabošanu un dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

F.

tā kā Eiropas Savienība ir viena no neatlaidīgākajām cilvēktiesību, pamatbrīvību, kultūras vērtību un daudzveidības, demokrātijas un tiesiskuma aizstāvēm un veicinātājām;

G.

tā kā ES drošības vide kļūst aizvien nestabilāka un mainīgāka, ņemot vērā daudzās ilgstošās vai briestošās problēmas, tostarp vardarbīgus konfliktus, terorismu, organizēto noziedzību, propagandu un kibernoziedzību, nepieredzēto bēgļu masveida pārvietošanos un migrantu radīto spriedzi un klimata pārmaiņu radīto ietekmi, kuras nav iespējams risināt valsts līmenī un kurām nepieciešama reģionāla un globāla atbilde un aktīva un lietišķa sadarbība,

H.

tā kā 2030. gada Attīstības programmas īstenošanas procesā ES un ANO vajadzētu būt galvenajām dalībniecēm attiecībā uz nabadzības izskaušanu un vispārējā uzplaukuma radīšanu, nevienlīdzības likvidēšanu, drošākas un taisnīgākas pasaules izveidi, kā arī cīņu pret klimata pārmaiņām un vides aizsardzību; tā kā ANO Ģenerālā asambleja ir nolēmusi paātrināt organizācijas centienus īstenot jauno attīstības programmu,

1.

a)

turpināt pieprasīt pilnībā ievērot Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstu, proti, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas suverenitāti, starptautiski atzītās robežas un teritoriālo integritāti, ņemot vērā starptautisko tiesību pārkāpumus šajās teritorijās; atbalstīt un atdzīvināt diplomātiskos centienus šo pašreizējo un ieilgušo konfliktu, kā arī Kalnu Karabahas konflikta, miermīlīgai un ilgtspējīgai atrisināšanai un vietējai cilvēktiesību un teritoriālās integritātes, spēka nepielietošanas un tautu vienlīdzības tiesību un pašnoteikšanās tiesību ievērošanai; mudināt starptautisko sabiedrību pilnībā īstenot Krimas nelikumīgās aneksijas neatzīšanas politiku; aktīvi palielināt spiedienu uz Krieviju kā ANO Drošības padomes pastāvīgo locekli, lai atrisinātu pašreizējo konfliktu Ukrainā saskaņā ar Minskas vienošanos un izbeigtu okupāciju Gruzijas Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos; panākt ģeopolitisko līdzsvaru, kas nepieļauj nekādas cerības uz ekskluzīvām ietekmes sfērām;

b)

saglabāt pilnu atbalstu ANO centieniem sekmēt visaptverošu risinājumu, lai izbeigtu Kipras sadalījumu, un uzsver, ka Kipras problēmas atrisināšana pozitīvi ietekmētu visu reģionu, kā arī Kipras grieķus un Kipras turkus; mudina Padomi izmantot visus tās resursus, lai pilnībā atbalstītu sekmīgu atkalapvienošanas procesa pabeigšanu, un atbalstīt ANO lomu;

c)

atbalstīt ANO vadītos centienus panākt risinājumu bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas nosaukuma jautājumā, panākot vienošanos starp Skopji un Atēnām;

d)

mudināt visas ANO dalībvalstis nodrošināt visus finanšu resursus un cilvēkresursus, lai bruņotos konfliktos atbalstītu vietējos iedzīvotājus un bēgļus, un mudina visas ANO dalībvalstis izpildīt finansiālās saistības, ko tās uzņēmušās attiecībā uz ANO;

e)

ievērot Irānas un ANO Drošības padomes locekļu un Vācijas vienošanos kodolenerģijas jomā kā nozīmīgu starptautiskās un jo īpaši ES diplomātijas sasniegumu un turpināt uzstāt, lai Amerikas Savienotās Valstis to praktiski īstenotu;

f)

izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai uzlabotu valsts un nevalstisko dalībnieku darbību atbilstību starptautiskajām humanitārajām tiesībām (IHL); atbalstīt Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas vadītos centienus izveidot efektīvu mehānismu, lai stiprinātu IHL ievērošanu;

g)

pieprasīt stingrāku daudzpusēju apņemšanos atrast noturīgu ilgtspējīgu un mierīgu politisko risinājumu pašreizējiem konfliktiem Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, īpaši Sīrijā, Irākā, Jemenā un Lībijā; un pastiprināt diplomātisko darbību, lai pasaulē atrisinātu iesaldētos konfliktus; turpināt atbalstīt ANO īpašo sūtņu darbu, rīcību un iniciatīvas, kuru mērķis ir šo konfliktu atrisināšana; aicināt nepārtraukt starptautiskās sabiedrības humāno, finansiālo un politisko palīdzību, lai risinātu humanitāro situāciju, un strādāt pie tūlītējas vardarbības izbeigšanas; novērst jebkurus ILH un starptautisko cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp tiešus uzbrukumus civilajai infrastruktūrai un iedzīvotājiem, un stingri nosodīt šos pārkāpumus Sīrijā; mudināt visas ANO dalībvalstis nodrošināt visus vajadzīgos finanšu resursus un cilvēkresursus, lai bruņotos konfliktos atbalstītu iedzīvotājus; atbalstīt ANO centienus atrast ilgtspējīgu atrisinājumu Sīrijas un Irākas konfliktam un turpināt atbalstīt ES lomu humānās palīdzības jomā un ES reģionālo iniciatīvu; mudināt starptautisko sabiedrību darīt visu iespējamo, lai vai nu attiecīgo valsts tiesu sistēmās un starptautiskajās tiesās, vai ad hoc tribunālos stingri paustu nosodījumu pret personām, kas Sīrijas konfliktā izdarījušas kara noziegumus, noziegumus pret cilvēci un genocīdu; atbalstīt ANO miera plāna iniciatīvu Jemenā un nekavējoties risināt pašreizējo humāno krīzi; aicināt visas puses ievērot visu Jemenas iedzīvotāju cilvēktiesības un brīvības un uzsver, ka ir svarīgi uzlabot visu miera un humānās palīdzības misiju darbinieku drošību šajā valstī; mudināt īstenot tuvināšanās politiku starp Saūda Arābiju un Irānu kā būtisku līdzekli, lai mazinātu spriedzi reģionā un virzītos uz konfliktu atrisināšanu Jemenā un citās valstīs; mudināt arī turpmāk īstenot šādas darbības, lai novērstu pamatcēloņus, kuri izraisa terorismu un ekstrēmismu, kas apdraud starptautisko drošību un stabilitāti reģionā; aicināt vairāk atbalstīt ANO atbalstīto valdību Lībijā un kā galvenajam dalībniekam iesaistīties Lībijas stabilizācijas procesā un tās vienotības un teritoriālās integritātes saglabāšanā saskaņā ar Lībijas politisko vienošanos (LPV); atkārtot, ka visi bruņotie spēki ir nekavējoties jāapvieno leģitīmo civilo iestāžu kontrolē, kā paredz Lībijas politiskā vienošanās; atjaunot atbalstu ANO Tuvo Austrumu miera procesa īpašā koordinatora un ANO ģenerālsekretāra Rietumsahāras jautājumos īpašā pārstāvja darbam, lai atrisinātu šos ieilgušos konfliktus; aicināt īstenot ANO Drošības padomes rezolūcijas par Tuvajiem Austrumiem;

h)

atbalstīt sarunas starp Sīrijas iekšējiem spēkiem, kas tiek īstenotas saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2254 (2015); uzsvērt, ka pusēm ir jācenšas panākt pamatnolīgumu, kurā būtu politikas noteikumu kopums, lai sarunās panākto pārejas politikas procesu varētu īstenot, ievērojot skaidru secību un mērķa termiņus, kas noteikti Rezolūcijā Nr. 2254 (2015); uzsvērt, ka šā mērķa sasniegšanai ir izstrādāta precīza programma, ko veido četri bloki; paust bažas, ka pastāvīgās cīņas Sīrijā grauj pamiera režīmu, kas stājās spēkā 2016. gada 30. decembrī, tādējādi ievērojamā mērā negatīvi ietekmējot Sīrijas civiliedzīvotāju drošību, humānās palīdzības pieejamību un politikas procesa attīstību; atbalstīt ANO ģenerālsekretāra īpašā sūtņa Sīrijā aicinājumu Sīrijas pamiera garantētājām valstīm nekavējoties rīkoties, lai uzturētu pamiera režīmu;

i)

rīkoties saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu Rietumsahāras jautājumā;

j)

panākt, ka ANO Ģenerālā asambleja sadarbībā ar ES un ASV nodrošina visus instrumentus, kas vajadzīgi, lai divu valstu risinājums — kura pamatā ir 1967. gada robežas, Jeruzaleme kā abu valstu galvaspilsēta, drošas un atzītas robežas Izraēlas Valstij un mierā un drošībā līdzās pastāvoša neatkarīga, demokrātiska, blakusesoša un dzīvotspējīga Palestīnas valsts — būtu ilgtspējīgs un efektīvs;

k)

mudināt Irākas iestādes palielināt to spējas un sniegt tām atbalstu, un vērst uzmanību uz nepieciešamību strādāt, lai sasniegtu iekļaujošāku sabiedrību un visu pārvietoto etnisko un reliģisko minoritāšu reintegrāciju, tostarp Irākas ziemeļdaļā, kur pēc militārās operācijas Mosulā un tās apkārtnē ir jārod mierīgs un iekļaujošs pēckonflikta risinājums; atkārtot, ka militārajās stratēģijās Irākā ir būtiski svarīgi nodrošināt civiliedzīvotāju pastāvīgu aizsardzību un starptautisko humanitāro tiesību (IHL) ievērošanu;

l)

turpināt novērst ievērojamos drošības apdraudējumus Sāhelas, Sahāras un Čadas ezera, Lielo ezeru un Āfrikas raga reģionā, lai izskaustu terorisma draudus, ko rada ISIL/Daesh un al-Qaeda sabiedroto grupējumi, kā arī Boko Haram vai jebkuri citi ar to saistītie teroristiskie grupējumi;

m)

strādāt ar visu starptautisko sabiedrību kopumā, lai atrisinātu humanitāro un drošības krīzi, kas apdraud Āfrikas kontinentu, īpaši Somāliju, Dienvidsudānu, Sudānu, Centrālāfrikas Republiku, Mali, Nigēriju, Burundi un Lielo ezeru reģionu kopumā; mudināt ANO dalībvalstis palielināt atbalstu Āfrikas Savienības pieaugošajai lomai un spējām starpniecībā un krīžu pārvarēšanā, tomēr cenšoties arī panākt savstarpējo papildināmību ar ANO Miera veidošanas atbalsta biroju; gādāt par to, lai MONUSCO strauji tiktu pielāgota savām jaunajām pilnvarām un jo īpaši 2016. gada 31. decembra nolīguma īstenošanai;

n)

aicināt starptautisko sabiedrību apvienot centienus, lai pārvaldītu pašreizējo politisko krīzi Kongo Demokrātiskajā Republikā un novērstu valsts sabrukumu šajā valstī;

o)

uzsvērt, ka ir svarīgi vairāk ieguldīt konfliktu novēršanā, ņemot vērā tādus faktorus kā politiskā vai reliģiskā radikalizācija, ar vēlēšanām saistītā vardarbība, iedzīvotāju pārvietošana vai klimata pārmaiņas;

p)

vērst ANO locekļu, jo īpaši Drošības padomes locekļu, uzmanību uz to, ka dažu Reitumbalkānu valstu starpā palielinās spriedze; mudināt šo valstu vadītājus parādīt atturību reģionālajā politikā un mudināt ES un ANO turpināt pilnībā iesaistīties noturīgu risinājumu meklēšanā attiecībā uz divpusējām atšķirībām, tostarp nepieciešamības gadījumā veicot starpniecību; nosodīt Krievijas darbības Rietumbalkānu valstīs, kas draud destabilizēt šā reģiona valstu trauslo reformu procesu un mazināt to plānus attiecībā uz ES un NATO;

q)

turpināt mudināt ANO īstenot centienus panākt mieru Afganistānā un pārvarēt trauslo drošības situāciju valstī;

r)

asi nosodīt Ziemeļkorejas vadītāju rīcību, kas apdraud mieru un drošību Korejas pussalā un ārpus tās; mudināt Ķīnu kā ANO Drošības padomes pastāvīgo locekli pastiprināt spiedienu uz Ziemeļkorejas režīmu, lai ierobežotu tās agresīvās darbības, kas apdraud drošību reģionā un pasaulē; sagatavot un īstenot spēcīgu atbildi, kuru atbalsta plaša un pietiekami spēcīga starptautiska vienprātība, lai atturētu Ziemeļkorejas režīmu no naidīgu kodolspēju turpmākas attīstīšanas un ekstrateritoriālu slepkavību, uzbrukumu un nolaupīšanu īstenošanas;

s)

mudināt ANO Ģenerālo asambleju un ANO Drošības padomi apspriest jautājumu par spriedzi Dienvidķīnas jūrā, lai panāktu, ka visas iesaistītās puses kopīgi pabeigtu sarunas par rīcības kodeksu;

t)

atzinīgi vērtēt Drošības padomes pieņemto Rezolūciju Nr. 2307 (2016) un apsveikt Kolumbijas valdību un tautu par to centieniem panākt mieru;

u)

ievērojami palielināt dalībvalstu atbalstu ANO miera uzturēšanas un miera veidošanas operācijām, kurās ir cilvēktiesību elements un skaidras izejas stratēģijas, īpaši, sniedzot ieguldījumu darbiniekos un aprīkojumā, kā arī stiprināt ES veicināšanas lomu šajā ziņā; nodrošināt labāku redzamību šim atbalstam un ieguldījumam; tālāk izstrādāt procedūras ES kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) izmantošanai, atbalstot ANO operācijas un vienlaikus veltot pietiekamu uzmanību vairākām krīzes kopīgas pārvarēšanas dimensijām, piemēram, cilvēktiesībām, ilgtspējīgai attīstībai un masveida migrācijas pamatcēloņiem; atbalstīt ANO Drošības padomes reformu attiecībā uz iespēju izmantot veto tiesības gadījumos, kad ir pierādījumi par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci;

v)

atbalstīt ANO ģenerālsekretāra centienus paplašināt ANO iesaistīšanos miera sarunās;

w)

atbalstīt pilnīgu ANO Drošības padomes rezolūciju par sievietēm, mieru un drošību īstenošanu; aicināt sekmēt sieviešu vienlīdzīgas un pilnīgas aktīvas līdzdalības nozīmi; veicināt sieviešu aktīvu iesaistīšanos konfliktu novēršanā un atrisināšanā un vardarbīga ekstrēmisma apkarošanā; atgādināt, ka tāda seksuālā vardarbība kā izvarošana tiek izmantota kā taktika karā un ir uzskatāma par kara noziegumu; nodrošināt drošu medicīnisko palīdzību kara laikā notikušas izvarošanas gadījumā; aicināt stiprināt sieviešu un meiteņu aizsardzību konflikta situācijās, īpaši saistībā ar seksuālo vardarbību, atbalstīt un stiprināt starptautiskos centienus ar ANO palīdzību, lai izbeigtu bērnu izmantošanu bruņotos konfliktos un nodrošinātu dzimumu analīzi un dzimumu aspekta un cilvēktiesību iekļaušanu visās ANO darbībās; aicināt izstrādāt rādītājus, lai izmērītu sieviešu līdzdalības līmeni miera un drošības veidošanas procesā;

x)

nekavējoties risināt visus aspektus, kas minēti ANO 2015. gada 15. maija novērtējuma ziņojumā par izpildes un novēršanas pasākumiem saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas darbinieku un miera uzturēšanas operācijās iesaistīto darbinieku veiktu seksuālu izmantošanu un vardarbību, un izveidot funkcionētspējīgus un pārredzamus pārraudzības un pārskatatbildības mehānismus attiecībā uz iespējamiem pārkāpumiem; aicina nekavējoties veikt izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un sodīt visus militāros un civilos darbiniekus, kas veikuši seksuālu vardarbību;

y)

turpināt stiprināt “pienākums aizsargāt” (“R2P”) nozīmi, kas ir svarīgs princips ANO dalībvalstu darbā saistībā ar konfliktu risināšanu, cilvēktiesību īstenošanu un attīstību; turpināt atbalstīt centienus vēl vairāk palielināt principa “R2P” darboties spēju un atbalstīt ANO pūliņus sniegt izšķirīgu ieguldījumu, palīdzot valstīm principa “R2P” īstenošanā, lai ievērotu cilvēktiesības, tiesiskumu un starptautiskās humanitārās tiesības; sekmēt plašu cilvēku drošības jēdziena un “R2P” principa definīciju;

z)

mudināt visas ANO dalībvalstis parakstīt un ratificēt Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu;

aa)

iesaistīt sabiedrību un visus ANO Ģenerālās asamblejas locekļus visaptverošās debatēs par konstitucionālo ierobežojumu ievērošanas nozīmi attiecībā uz prezidentu pilnvarām visā pasaulē;

ab)

atkārtot negrozāmu terorisma nosodījumu un pilnīgu atbalstu darbībām, kuru mērķis ir sakaut un iznīcināt teroristiskās organizācijas, īpaši ISIS/Daesh, kas rada acīmredzamus draudus reģionālajai un starptautiskajai drošībai; pieprasa, lai visi pasākumi cīņā pret terorismu tiktu veikti, pilnībā ievērojot starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības;

ac)

atbalstīt ANO, padarot terorisma apkarošanu par būtisku tās terorisma novēršanas programmu saskaņā ar ES iesaistīšanos profilaktiskos pasākumos terorisma apkarošanā un vardarbīga ekstrēmisma novēršanā; stiprināt kopīgos ES un ANO centienus, lai apkarotu vardarbīga ekstrēmisma un terorisma pamatcēloņus, cīnoties pretī hibrīddraudiem un attīstot pētniecību un spēju veidošanu kiberaizsardzībā; veicināt izglītību kā vardarbīga ekstrēmisma novēršanas līdzekli un paļauties uz pašreizējām miera veidošanas iniciatīvām, kuras izveidojuši vietējie partneri, lai izstrādātu, īstenotu un sagatavotu pieejas radikalizācijas un teroristu vervēšanas apkarošanai, vienlaikus atbalstot darbību starptautiskā līmenī, lai panāktu vardarbības izdarītāju notiesāšanu; atbalstīt labāku ES ieguldījumu ANO spēju veidošanas iniciatīvās attiecībā uz cīņu pret ārvalstu kaujiniekiem un vardarbīgo ekstrēmismu;

ad)

pastiprināt centienus apkarot vervēšanu un terorisma propagandu, kas tiek izplatīta ne tikai ar sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, bet arī ar radikalizēto naida pravietotāju tīkliem; atbalstīt pasākumus, kas stiprina to kopienu noturību, uz kurām tiek vērsta ekstrēmistu propaganda un kuras ir neaizsargātas pret radikalizāciju, tostarp novēršot ekonomiskos, sociālos, kultūras un politiskos cēloņus, kas to izraisījuši; atbalstīt radikalizācijas apkarošanas un deradikalizācijas politiku atbilstīgi ANO Rīcības plānam vardarbīga ekstrēmisma novēršanai; atgādināt, ka cilvēktiesību veicināšana un aizsardzība un tiesiskuma ievērošana ir galvenie terorisma apkarošanas politikas elementi;

ae)

strādāt ar ANO Ģenerālo asambleju, apkarojot terorisma finansēšanu un izstrādājot veidus atsevišķu teroristu un organizāciju identifikācijai un aktīvu iesaldēšanas mehānismu stiprināšanai visā pasaulē, vienlaikus ievērojot arī starptautiskos standartus par tiesību aktos paredzēto kārtību un tiesiskumu;

af)

stiprināt starptautiskās policijas efektivitāti, tiesisko un tiesu iestāžu sadarbību cīņā pret terorismu un transnacionālo noziedzību; šajā ziņā atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2322 (2016) un uzsver, ka ir jāpaātrina tiesu iestāžu starptautiskās sadarbības procesi, lai stiprinātu esošos policijas starptautiskās sadarbības mehānismus un atjauninātu centrālo un tiesu iestāžu saziņas tīklu;

ag)

atbalstīt ANO centienus nepieļaut, ka nevalstiskie dalībnieki un teroristu grupējumi attīsta, ražo, iegādājas vai pārsūta masu iznīcināšanas ieročus un to piegādes sistēmas; pieprasīt pilnīgu atbilstību Kodolieroču neizplatīšanas līgumam (KNL), Ķīmisko ieroču konvencijai un Bioloģisko ieroču konvencijai un aktīvi rīkoties, lai panāktu pilnīgu globālu atbruņošanos;

ah)

sekmēt Ieroču tirdzniecības līguma (ITL) pilnīgu īstenošanu un mudināt visas ANO dalībvalstis parakstīt un ratificēt ITL;

ai)

strādāt, lai īstenotu efektīvāku rīcību pret ieroču un munīcijas, tostarp kājnieku ieroču un vieglo ieroču, novirzīšanu un nelikumīgu tirdzniecību, īpaši izstrādājot ieroču izsekojamības sistēmu; pieprasīt ANO locekļiem aktīvi rīkoties, lai panāktu pilnīgu globālu atbruņošanos;

aj)

pievērst īpašu uzmanību tehnoloģiju attīstībai robotu apbruņošanas jomā un jo īpaši attiecībā uz bruņotiem robotiem un droniem un to atbilstību starptautiskajām tiesībām; saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām izveidot tiesisko regulējumu par droniem un bruņotiem robotiem, lai novērstu, ka valstu un nevalstiskie darbinieki šīs tehnoloģijas ļaunprātīgi izmanto nelikumīgās darbībās;

ak)

aicināt stiprināt globālo atbildi migrācijai, izmantojot atziņas, kas iegūtas 2016. gada 19. septembra veiksmīgajā ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa sanāksmē ar bēgļu un migrantu masveida pārvietošanos saistītu jautājumu risināšanai, un risinot aktuālās problēmas un drošības jautājumus saistībā ar neatbilstīgas migrācijas aspektiem, piemēram, cilvēku kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, kā arī veicot pasākumus legālās migrācijas iespēju radīšanai; uzsver, ka ir vajadzīga efektīva un tūlītēja apņemšanās novērst humānās krīzes un nepieredzētās migrācijas un bēgļu plūsmu pamatcēloņus;

al)

sekmēt lielāku atbalstu UNHCR darbam, īstenojot tā starptautiskās pilnvaras bēgļu, tostarp neaizsargātu iedzīvotāju grupu, piemēram, sieviešu, bērnu un cilvēku ar invaliditāti aizsardzībā; uzsvērt lielo finansējuma neatbilstību starp UNHCR budžeta vajadzībām un saņemto finansējumu un pieprasīt lielāku globālo solidaritāti; aicināt palielināt ANO parasto budžetu, kas paredzēts UNHCR galveno funkciju izpildei, lai nodrošinātu tā darbību; aicināt ar politisku iesaistīšanos, finansējumu un konkrētu solidaritāti atbalstīt Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem;

am)

atbalstīt un aizsargāt lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) tiesību aizsardzību; aicināt atcelt ANO dalībvalstu tiesību aktus, kuros paredzēta kriminālatbildība seksualitātes vai dzimumidentitātes dēļ, un sekmēt starptautisku rīcību, lai cīnītos pret homofobijas un transfobijas naida izraisītiem noziegumiem;

an)

veicināt un ievērot pārliecības un uzskatu brīvības principus, kā minēts Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantā, un uzsvērt preses brīvības nozīmi funkcionējošā sabiedrībā un katra tās pilsoņa nozīmi;

ao)

aicināt stiprināt bērnu aizsardzības sistēmas un atbalstīt konkrētus pasākumus bēgļu un migrantu bērnu interesēs atbilstīgi Konvencijai par bērna tiesībām;

ap)

pieprasīt pielikt lielākas pūles novērst neatbilstīgu migrāciju un apkarot cilvēku kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, īpaši cīnoties pret kriminālajiem tīkliem, laikus un efektīvi apkopojot attiecīgo izlūkošanas informāciju; pilnveidot cietušo identificēšanas un aizsardzības metodes un stiprināt sadarbību ar trešām valstīm, lai izsekotu, izņemtu un atgūtu noziedzīgi iegūtus līdzekļus šajā nozarē; ANO līmenī norādīt, ka ir svarīgi ratificēt un pilnībā īstenot ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās Protokolu par migrantu nelikumīgas ievešanas pa zemes, jūras un gaisa ceļiem apkarošanu un Protokolu par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to;

aq)

mudināt visas valstis, tostarp ES dalībvalstis, drīz ratificēt Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām fakultatīvo protokolu, ar ko nosaka sūdzību iesniegšanas un to izmeklēšanas mehānismus;

ar)

aicināt valstis, jo īpaši visas ES dalībvalstis, aktīvi iesaistīties Ženēvā notiekošajās UNHCR sarunās attiecībā uz starptautiski saistošu līgumu par transnacionālajām korporācijām un cilvēktiesībām;

as)

skaidri un pārliecinoši atkārtot, ka visas cilvēktiesības, par kurām ir panākta vienošanās ANO konvencijās, ir vispārējas, nedalāmas, savstarpēji atkarīgas un savstarpēji saistītas un ka jāpanāk šo tiesību ievērošana; aicināt, lai labāk tiek aizsargātas cilvēktiesības un pamatbrīvības ikvienā to izpausmes dimensijā, tostarp saistībā ar jaunajām tehnoloģijām; turpināt mudināt visas ANO dalībvalstis parakstīt, ratificēt un īstenot dažādas cilvēktiesību konvencijas un ievērot šajos instrumentos paredzētos ziņošanas pienākumus; aicināt aizstāvēt pārliecības un uzskatu brīvību; uzsvērt plašsaziņas līdzekļu brīvības nozīmi;

at)

aicināt visas ANO dalībvalstis īstenot ANO īpašā referenta jautājumos par rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un saistītās neiecietības mūsdienu izpausmēm ieteikumus; sekmēt, stiprināt un integrēt darbības, kas atbalsta sieviešu un vīriešu vienlīdzību; aicināt uz sieviešu un meiteņu plašāku līdzdalību, stiprināt sieviešu iesaistīšanu vadošos amatos un līdzdalību visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, īpašu uzmanību pievēršot arī minoritāšu sieviešu iekļaušanai; aicināt likvidēt jebkādu vardarbību un diskrimināciju pret sievietēm un meitenēm, ņemot vērā arī diskrimināciju, kuras pamatā ir dzimumidentitāte un dzimumizpausme; veicināt bērnu tiesību ievērošanu, jo īpaši nodrošinot bērnu piekļuvi izglītībai un bruņotos grupējumos iekļautu bērnu rehabilitāciju un reintegrāciju un izskaužot bērnu darbu, spīdzināšanu, aizdomas par bērnu saikni ar ļaunajiem gariem, cilvēku tirdzniecību, laulības ar bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu; aktīvi atbalstīt plašākus pasākumus cīņā pret LGBTI tiesību pārkāpumiem; atbalstīt LGBTI personu un LGBTI cilvēktiesību aizstāvju stāvokļa stingru uzraudzību valstīs, kurās ir LGBTI personām nelabvēlīgi likumi;

au)

turpināt atbalstīt reliģijas vai pārliecības brīvību; pieprasīt palielināt centienus aizsargāt reliģisko un citu minoritāšu tiesības; aicināt vairāk aizsargāt reliģiskās un etniskās kopienas pret vajāšanām un vardarbību; aicināt atcelt likumus, kuros zaimošana vai atteikšanās no ticības var tikt atzīta par kriminālnoziegumiem, kas var kalpot par aizbildinājumu reliģisko minoritāšu un neticīgo vajāšanai; atbalstīt ANO īpašā referenta reliģijas vai ticības brīvības jautājumos darbu; aktīvi strādāt, lai ANO atzītu tā dēvētās ISIS/Daesh pastrādāto genocīdu pret reliģiskajām, etniskajām un citām minoritātēm, un lai Starptautiskajai Krimināltiesai (ICC) tiktu nodotas lietas par iespējamiem noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un genocīdu; atbalstīt ANO darbu cīņā pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem un pazemojošiem izturēšanās vai sodīšanas veidiem, masveida sodīšanu ar nāvi, nāvessodiem par narkotiku jomā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;

av)

atkārtot negrozāmu nosodījumu attiecībā pret jebkādu vardarbību, naidu, iebaidīšanu vai vajāšanu, kas vērsta pret cilvēktiesību aizstāvjiem, trauksmes cēlējiem, žurnālistiem vai emuāristiem; atbalstīt ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja žurnālistu drošības jautājumos iecelšanu;

aw)

atgādināt ANO Ģenerālās asamblejas pienākumu, ievēlot ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) locekļus, ņemt vērā to, kā kandidāti ievēro cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību, tiesiskumu un demokrātiju; aicināt attiecībā uz dalību UNHRC izstrādāt skaidrus kritērijus cilvēktiesību ievērošanas jomā;

ax)

stiprināt Starptautiskās krimināltiesas (ICC) un starptautiskās krimināltiesiskās sistēmas nozīmi, lai veicinātu pārskatatbildību un izbeigtu nesodāmību; aicināt visas ANO dalībvalstis pievienoties Starptautiskajai krimināltiesai, ratificējot Romas Statūtus, un mudināt ratificēt Kampalas grozījumus; nodrošināt ICC spēcīgu diplomātisko, politisko un finansiālo atbalstu;

ay)

atgādināt ES nostāju par pilnīgu neiecietību pret nāvessodu; saglabāt spēcīgu iesaistīšanos nāvessoda izskaušanas veicināšanai visā pasaulē; aicināt noteikt moratoriju nāvessoda izpildei un turpināt strādāt pie tā vispārējas atcelšanas; zc) sākt iniciatīvu nolūkā panākt starptautiskas instrumentu sistēmas izveidi cīņā pret spīdzināšanu un nāvessodu, izmantojot pieredzi, kas šajā jautājumā gūta saistībā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1236/2005;

az)

pieprasīt stingrāk iesaistīties, lai veicinātu tiesiskumu, kas kā transversāls jautājums saista trīs ANO pīlārus, ko veido miers un drošība, cilvēktiesības un attīstība; sadarboties ar ANO augsto cilvēktiesību komisāru, lai mudinātu Venecuēlas varas iestādes atbrīvot visus politiskos ieslodzītos un ievērot varas dalīšanu;

ba)

atbalstīt ANO centienus ieviest starptautisku sistēmu attiecībā uz sportu un cilvēktiesībām, kas saistībā ar lieliem sporta pasākumiem atvieglos cilvēktiesību pārkāpumu novēršanu, uzraudzību un tiesiskās aizsardzības līdzekļu nodrošināšanu šādos gadījumos;

bb)

turpināt atbalstīt ANO augstā cilvēktiesību komisāra darbu attiecībā uz pārskatatbildības uzlabošanu un tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību personām, kas cietušas ar uzņēmējdarbību saistītos cilvēktiesību pārkāpumos, lai veicinātu godīgu un efektīvāku vietējo tiesiskās aizsardzības līdzekļu sistēmas izveidi, jo īpaši saistībā ar masveida cilvēktiesību pārkāpumiem uzņēmējdarbības sektorā; aicināt visas valdības pildīt savus pienākumus attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, tiesu pieejamību cietušajām personām, kas valsts un starptautiskā līmenī saskaras ar praktiskām un juridiskām tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamības problēmām saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem uzņēmējdarbības vidē;

bc)

uzsvērt ES vadošo lomu procesā, kuras rezultātā 2015. gada septembrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM); īstenot konkrētus soļus, lai nodrošinātu Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu efektīvu īstenošanu, jo tie ir nopietni instrumenti novēršanai un ilgtspējīgai attīstībai; īstenot centienus, kas vērsti uz dzīves uzlabošanu nākamajām paaudzēm, un mudināt un atbalstīt valstis uzņemties iniciatīvu un izveidot valstu sistēmas 17 IAM sasniegšanai; mudināt ANO dalībvalstis īstenot savas saistības attīstības palīdzības sniegšanā un aicināt pieņemt stingru rādītāju satvaru un izmantot statistikas datus, lai uzraudzītu progresu un nodrošinātu pārskatatbildību jaunattīstības valstu situācijas novērtēšanai, progresa uzraudzīšanai un pārskatatbildības nodrošināšanai; uzsver, ka papildus IKP un ārpus tam, ir jānosaka citi rādītāji, lai novērtētu patieso situāciju jaunattīstības valstīs un precīzāk un efektīvāk cīnītos pret nabadzību un atbalstītu ilgtspējīgu attīstību, īpaši vidēju ienākumu valstu gadījumā; aicināt izveidot ES mēroga iniciatīvas attiecībā uz sieviešu tiesību veicināšanu un aizsardzību; aicināt pilnībā īstenot Pekinas Rīcības platformu un ICPD Rīcības programmu, kā arī politikas saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai;

bd)

turpināt centienus, lai panāktu attīstības politikas saskaņotību visās ES politikas jomās, tādējādi būtiski veicinot IAM sasniegšanu, un uzstāt, lai arī ANO līmenī labāk tiktu saskaņota politika atbilstīgi 17.14. mērķim; atbalstīt ANO prasību paātrināt centienus nodrošināt integrētu un saskaņotu politikas atbalstu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam īstenošanai un konsekventi atbalstīt ANO attīstības sistēmu, kuras darbība ir labāk integrēta, nodrošinot aģentūru pastiprinātu savstarpējo sadarbību un projektu kopīgu īstenošanu, īpaši stiprinot drošības un attīstības saikni; aicināt ANO sistemātiski integrēt spēju veidošanu un labu pārvaldību tās ilgtermiņa attīstības stratēģijās, lai izskaustu nabadzību un badu, novērstu konfliktus un panāktu efektīvu noturību, veicinātu ekoloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgu attīstību, cīnītos pret sociālo nevienlīdzību, un sniegt humāno palīdzību iedzīvotājiem; uzsvērt, ka piekļuve drošai, uzticamai un cenas ziņā pieejamai ūdensapgādei un atbilstošiem sanitārijas pakalpojumiem uzlabo dzīves kvalitāti, izvērš vietējo ekonomiku un sekmē cieņpilnu darbvietu radīšanu;

be)

uzstāt, ka Augsta līmeņa politiskajam forumam (ALPF) ilgtspējīgas attīstības jautājumos būtu jākļūst par galveno lēmumu pieņemšanas forumu, kura kompetencē ir ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanas saskaņota, efektīva un iekļaujoša pārraudzība un izvērtēšana; atzīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo dalībnieku ievērojamo lomu Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam sekmīgā īstenošanā un IAM sasniegšanā; atzīt IAM noteicošo lomu un ietekmi uz starptautisko mieru un drošību;

bf)

nodrošināt, ka ES saglabā vadošo vietu cīņā pret klimata pārmaiņām un turpina sadarbību šajā jomā ar ANO; aicināt visas ANO dalībvalstis ievērot Parīzes nolīgumu un nodrošināt, ka tiek strauji īstenoti lēmumi, kas pieņemti 2015. gada ANO Klimata pārmaiņu konferencē;

bg)

cieši sadarboties ar mazo salu valstīm un citām valstīm, kuras vissmagāk ietekmējušas klimata pārmaiņas, lai nodrošinātu, ka tās tiek uzklausītas un to vajadzības tiek ņemtas vērā dažādos ANO forumos;

bh)

aicināt ES dalībvalstis ciešāk koordinēt to rīcību Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas iestādēs un struktūrās, un turpināt centienus, lai paplašinātu ES novērotāja statusu konkrētās ANO apakšorganizācijās; stiprināt saziņu un nodrošināt dalībvalstu nostājas labāku saskaņošanu ES līmenī; censties saskaņot nostāju ar kandidātvalstīm, partnervalstīm un citām līdzīgi domājošām valstīm;

bi)

strādāt pie tā, lai pastiprinātu starptautisko sadarbību fiskālajā jomā, atbalstot to, ka ANO paspārnē tiek izveidota starptautiska struktūra nodokļu jomā; apkarot nodokļu nemaksāšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot globālu automātisku informācijas apmaiņu par nodokļiem un izveidojot kopēju nodokļu oāžu melno sarakstu;

bj)

aktīvi atbalstīt ANO Drošības padomes visaptverošu reformu, pamatojoties uz plašu vienprātību, lai labāk atspoguļotu jauno pasaules kārtību un efektīvāk atrisinātu pašreizējās un nākamās drošības problēmas; atbalstīt ilgtermiņa mērķi — panākt ES pastāvīgā locekļa statusu reformētā Drošības padomē; mudināt ANO Drošības padomes locekļus neizmantot veto tiesības gadījumos, kad ir veikti noziegumi pret cilvēci; veicināt ANO Ģenerālās asamblejas darba atdzīvināšanu un visu ANO iestāžu darbības labāku koordinēšanu un saskaņošanu, kurai jāpalielina sistēmas efektivitāte, lietderība, leģitimitāte, pārredzamība, pārskatatbildība, spējas un pārstāvētība, lai ātrāk risinātu globālas problēmas;

bk)

stingri atbalstīt jaunievēlētā ANO ģenerālsekretāra reformu programmu; rast stimulus, lai reformētu ANO miera un drošības struktūras, sekretariāta darbību un struktūru, īstenojot vienkāršošanu, decentralizāciju un elastīgumu un racionalizējot finansiālo organizēšanu; izveidot efektīvu aizsardzības sistēmu, lai pasargātu ANO trauksmes cēlējus;

bl)

aktīvi atbalstīt ģenerālsekretāra centienus ANO galvenajā birojā vadošajos amatos palielināt sieviešu skaitu;

bm)

veicināt debates par parlamentu un reģionālo asambleju nozīmi ANO sistēmā un par Apvienoto Nāciju Organizācijas Parlamentārās asamblejas (UNPA) izveidi, lai uzlabotu organizācijas demokrātijas profilu un iekšējo demokrātijas procesu un pasaules pilsoniskajai sabiedrībai nodrošinātu iespēju tieši iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos;

2.