P8_TA(2017)0208

Muitas dienestu darbības un pārvaldības ārējo aspektu izvērtēšana kā tirdzniecības veicināšanas un nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas rīks

Eiropas Parlamenta 2017. gada 16. maijs rezolūcija par muitas dienestu darbības un pārvaldības ārējo aspektu izvērtēšanu kā tirdzniecības veicināšanas un nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas rīku (2016/2075(INI))

(2018/C 307/04)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

—	ņemot vērā DG TAXUD 2016.–2020. gada stratēģisko plānu, un DG TAXUD 2016. gada pārvaldības plānu, 2016. gada 14. marts (Ares(2016)1266241),

—	ņemot vērā Komisijas 2014. gada 21. augusta paziņojumu “ES muitas riska pārvaldības stratēģija un rīcības plāns: risku novēršana, piegādes ķēdes drošības uzlabošana un tirdzniecības vienkāršošana” (COM(2014)0527),

—	ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. jūlija ziņojumu “Progresa ziņojums par ES muitas riska pārvaldības stratēģijas un rīcības plāna īstenošanu” (COM(2016)0476),

—	ņemot vērā pamatnostādnes atzītajiem uzņēmējiem (TAXUD/B2/047/2011),

—	ņemot vērā ES un Ķīnas izmēģinājuma projektu “Viedi un droši tirdzniecības ceļi” (SSTL),

—	ņemot vērā Padomes rezolūciju par ES Muitas rīcības plānu 2013.–2017. gadam, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus (1),

—	ņemot vērā DG TAXUD ziņojumu par ES muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanā 2015. gadā,

—	ņemot vērā ES un Ķīnas stratēģisko sistēmu muitas sadarbībai,

—	ņemot vērā rīcības plānu ES un Ķīnas muitas sadarbībai intelektuālā īpašuma tiesību jomā (2014/2017),

—	ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. februāra paziņojumu “Rīcības plāns preferenciālu tirdzniecības režīmu darbības uzraudzībai” (COM(2014)0105),

—	ņemot vērā Komisijas 2016. gada 2. februāra paziņojumu par rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu (COM(2016)0050),

—	ņemot vērā Komisijas 2016. gada 21. decembra paziņojumu “ES muitas savienības un tās pārvaldības pilnveidošana” (COM(2016)0813),

—	ņemot vērā 2015. gada 9. jūnija rezolūciju par stratēģiju intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un īstenošanai trešās valstīs (2),

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 23/2016 “Jūras transporta problēmas Eiropas Savienībā — daudz neefektīvu un ilgtnespējīgu ieguldījumu”,

—	ņemot vērā Marrākešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu,

—	ņemot vērā ESAO 2016. gada 18. aprīļa ziņojumu “Nelikumīga tirdzniecība — noziedzības tīklu tuvināšanās”,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207., 208. un 218. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (3), un ar to saistīto deleģēto aktu (Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (4)), īstenošanas aktu (Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (5)), pārejas deleģēto aktu (Deleģētā regula (ES) 2016/341 (6)) un darba programmu (Īstenošanas lēmums (ES) 2016/578 (7)),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulu (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (8),

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. decembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem un sankcijām (COM(2013)0884) un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai sniegto Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu par šo priekšlikumu (9),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulas (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem 24. panta 2. punktu (10),

—	ņemot vērā LESD noteikto attīstības politikas saskaņotības principu,

—	ņemot vērā 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par to problēmu risināšanu, kuras saistītas ar ES Muitas kodeksa īstenošanu (11),

—	ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—	ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Budžeta kontroles komitejas atzinumu (A8-0162/2017),

tā kā muitas savienība ir viens no Eiropas Savienības pamatpīlāriem, kurš padara to par vienu no lielākajiem tirdzniecības blokiem pasaulē, un tā kā pilnībā darbotiesspējīgai muitas savienībai ir būtiska nozīme, lai panāktu uzticēšanos, kas ES nepieciešama spēcīgas pozīcijas iegūšanai sarunās par tirdzniecības nolīgumiem;

B.	tā kā Savienības Muitas kodeksu ir būtiski svarīgi īstenot ES pašu resursu, sevišķi muitas nodokļu, un valstu nodokļu interešu aizsardzības nolūkā;

C.	tā kā pilnībā funkcionējoša muitas savienība ir pamats efektīvai cīņai pret nelikumīgām finanšu plūsmām un pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ar tirdzniecības starpniecību;

D.	tā kā Savienības Muitas kodeksa īstenošana, kura aizsākās 2016. gada 1. maijā, varētu aizkavēties līdz 2020. gada 31. decembrim, jo trūkst pienācīga finansējuma kopējām darbotiesspējīgām IT sistēmām;

tā kā ziņojumā par ES muitas riska pārvaldības stratēģijas un rīcības plāna īstenošanu ir uzsvērts, ka nepietiekams finansējums esošo IT sistēmu modernizēšanai un nepieciešamo jauno sistēmu izstrādei ir nopietna problēma, kas neļauj panākt progresu, visvairāk tieši saistībā ar jauno importa kontroles sistēmu; tā kā bez papildu resursiem līdz 2020. gada beigām nevarēs veikt vairākas minētajā stratēģijā un rīcības plānā paredzētās darbības; tā kā kavēšanās ietekmētu arī spēju pildīt apņemšanos īstenot ar muitu saistītos aspektus ES Drošības programmas kontekstā;

F.	tā kā muitas kontroles politikas pašreizējā sadrumstalotība starp dalībvalstīm nedrīkst būt par iemeslu tam, ka rodas papildu administratīvais slogs un laika ierobežojumi vai ka tiek kropļotas iekšējās tirdzniecības plūsmas;

tā kā ierosinātajā direktīvā par Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem un sankcijām nav skaidri nošķirtas kriminālās un administratīvās sankcijas dalībvalstīs, pilnībā ievērojot subsidiaritāti; tā kā tas var mudināt negodīgus ekonomikas dalībniekus izdarīt stratēģiskas izvēles, importējot no trešām valstīm, un tas kropļo nodokļu iekasēšanu un nelabvēlīgi ietekmē vidi, līdz ar to šāda sistēma nav efektīvs līdzeklis pret nelikumīgu tirdzniecību;

H.	tā kā sarežģīti muitas noteikumi un procedūras, kā arī atšķirīgi kritēriji un sankcijas, ko piemēro iestādes, var kļūt par pārāk lielu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), ievērojami noslogojot to ierobežotos resursus un ietekmējot to spēju izvērst tirdzniecību;

tā kā efektīvai muitas sadarbībai starp dalībvalstu muitas administrācijām, atzītiem ekonomikas dalībniekiem, policijas dienestiem un tiesu iestādēm, kā arī citiem attiecīgiem dalībniekiem ar trešām valstīm un daudzpusējā līmenī ir nozīmīga loma, ņemot vērā ievērojamos tirdzniecības apmērus, un tā ir pamats cīņai pret nelikumīgu tirdzniecību, terorismu, organizēto noziedzību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, narkotiku un tabakas izstrādājumu tirdzniecību un viltotām zālēm, un tā ir arī pamats ES intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai, produktu pienācīgas pārbaudes procedūru īstenošanai un ievērošanai globālās vērtības veidošanas ķēdē, kā norādīts Komisijas stratēģijā “Tirdzniecība visiem”, kā arī dod iespēju izsekot nelikumīgā tirdzniecībā iesaistīto negodīgo dalībnieku savstarpējām saiknēm un tās likvidēt;

J.	tā kā ES ir noslēgusi nolīgumus par muitas sadarbību un savstarpēju administratīvo palīdzību ar Dienvidkoreju, Kanādu, ASV, Indiju, Ķīnu un Japānu;

tā kā atsevišķi tirdzniecības partneri joprojām piegādā lielāko daļu no nelegāliem vai viltotiem ražojumiem, kas nonāk Savienībā; tā kā Malaizija veic šādu eksportu tikai EUR 2,5 miljonu vērtībā, savukārt Ķīna un Honkonga ir atbildīgas par vairāk nekā attiecīgi EUR 300 miljoniem un EUR 100 miljoniem; tā kā Baltkrievija vien 2015. gadā radīja ES fiskālus zaudējumus EUR 1 miljarda apmērā, eksportējot produktus, saistībā ar kuriem ir pilnībā apieti PVN noteikumi un sanitārie noteikumi;

tā kā, spriežot pēc jaunākā Komisijas ziņojuma par ES muitas iestāžu īstenoto kontroli pār intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu, viltotu preču daudzums, ko konfiscējušas šīs iestādes, laikposmā no 2014. līdz 2015. gadam ir palielinājies par 15 %; tā kā uz Savienības ārējām robežām uz aizdomu pamata par iespējamu intelektuālā īpašuma tiesību neievērošanu ir konfiscēti ražojumi gandrīz EUR 650 miljonu vērtībā;

tā kā starptautiskas brīvās tirdzniecības zonas un tās trešās valstis, no kurām visbiežāk nāk nelikumīgas tirdzniecības plūsmas, var kļūt par atbalsta punktu, kas nemitīgi veicina nelikumīgu preču tirdzniecību Eiropas Savienībā un līdz ar to nepieciešamību pēc stingrākas robežkontroles, un tāpēc tieši šīs teritorijas, iespējams, vajadzētu analizēt vēl sīkāk;

N.	tā kā viltotu preču tirdzniecība var nodrošināt finansējumu noziedzīgām organizācijām, kuras darbojas tādās jomās kā terorisms, narkotiku tirdzniecība, šaujamieroči, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un cilvēku tirdzniecība;

O.	tā kā cīņa pret viltošanu ir ārkārtīgi svarīga, lai garantētu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību Eiropā, saglabātu zinātību un rosinātu inovāciju;

P.	tā kā muitas darbība drošības jomā ir īpaši svarīga, lai nepieļautu, ka teroristu organizācijas pārvieto savus līdzekļus, un lai likvidētu šādu organizāciju ienākumu avotus, kā atzīts Komisijas rīcības plānā par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu;

Q.	tā kā muitas dienestiem globālajā tirdzniecības vidē ir liela nozīme tā kaitējuma mazināšanā, ko nelikumīgā tirdzniecība rada oficiālajai ekonomikai, un vienlaikus tie palīdz arī labāk izprast šo nelikumīgo tirdzniecību un cīnīties pret to;

R.	tā kā nelikumīgu darbību tīkli nelabvēlīgi ietekmē dalībvalstu ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību, ārvalstu investīcijas, tirgu integritāti, konkurenci un tirdzniecību, kā arī rada muitas ienākumu zaudējumus, kurus galu galā sedz Eiropas nodokļu maksātāji;

S.	tā kā nelikumīga tirdzniecība ir galvenais rūpju avots uzņēmumiem un rada nopietnu apdraudējumu, ņemot vērā arī pasaulē pieaugošo risku, attiecībā uz pārredzamību, integritāti un finanšu vērtību, atspoguļojot pasaules tirdzniecības sistēmu un piegādes ķēžu izmantošanu;

T.	tā kā viltošana, nelikumīga ieroču tirdzniecība un narkotisko vielu nelikumīga tirdzniecība rada lielus ienākumus transnacionālajai organizētajai noziedzībai, kas izmanto nelikumīgas ekonomikas un uzņēmējdarbības iespējas;

tā kā aizvien biežāk tiek izmantota kontrabanda, cilvēku tirdzniecība un citi nelikumīgās tirdzniecības veidi, kas ne tikai nelabvēlīgi ietekmē dalībvalstu muitas nodokļu ieņēmumus un ES budžetu, bet arī ir cieši saistīti ar starptautisko organizēto noziedzību, rada draudus patērētājiem un kaitējumu vienotā tirgus darbībai, kā arī mazina vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, jo īpaši MVU;

V.	tā kā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir ļoti svarīga gan ES ekonomikas aizsardzībai, gan veicināšanai, kā arī izaugsmei un nodarbinātībai,

aicina Komisiju cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu Savienības Muitas kodeksā noteiktās jaunās sistēmas koordinētu, vienotu un efektīvu īstenošanu, pēc pārejas perioda cenšoties novērst atšķirīgas prakses dalībvalstīs, izstrādājot visiem Eiropas muitas dienestiem kopīgas pamatnostādnes; šajā sakarībā aicina Komisiju sagatavot salīdzinošu analīzi pēc konkrētiem kritērijiem un informāciju par muitas operācijām un izpildes uzraudzības pasākumiem dalībvalstīs;

īpašu uzmanību vērš uz to, ka nav izveidota sistēma, ar kuras palīdzību varētu konstatēt, kā tieši atšķiras kārtība, kādu muitas iestādes piemēro ekonomikas dalībniekiem, un šādas atšķirības pārraudzīt; aicina Komisiju pieprasīt no dalībvalstīm konkrētu informāciju par to, cik un kādas muitas pārbaudes tiek veiktas katrā galvenajā ostā;

aicina Komisiju turpināt sadarbību ar dalībvalstīm un attiecīgajām tirdzniecībā ieinteresētajām personām, lai novērstu kontroles sistēmās esošos trūkumus, turpinātu izstrādāt vienkāršojumus muitas jomā un samazinātu administratīvo slogu likumīgiem tirgotājiem, koncentrējoties uz mērķi panākt vienkāršāku un drošāku tirdzniecību, vienlaikus nodrošinot atbilstošu, efektīvu, lietderīgu un saskaņotu kontroli uz ES robežām un attiecīgajām iestādēm nepieciešamo atbalstu; norāda, ka efektīvai muitas kontrolei ir jāgarantē ES drošība, patērētāju aizsardzība, vides prasību un sanitāro noteikumu ievērošana un ekonomiskās intereses, īpaši uzmanību pievēršot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un cīņai pret nelikumīgu tirdzniecību, terorismu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, narkotiku tirdzniecību un viltotām zālēm, kā arī cīņai pret jebkādu negodīgu konkurenci, ar kuru var saskarties Eiropas uzņēmumi, kas ievēro ES standartus;

uzsver, ka ir būtiski pabeigt darbu pie kontroles pasākumu saskaņošanas visos muitas savienībā importēto preču ievešanas punktos, šajā nolūkā īpaši izmantojot jau pieejamos instrumentus;

aicina Komisiju censties panākt ciešāku sadarbību ar privāto sektoru, lai atklātu negodīgus dalībniekus; uzsver, ka ir svarīgi cīņā pret nelikumīgu tirdzniecību, tostarp savvaļas dzīvnieku un augu un no tiem iegūtu produktu nelikumīgu tirdzniecību, iesaistīt privātā sektora ieinteresētās personas;

atgādina, ka iespēja, ko sniedz Savienības Muitas kodekss un tā noteikumi par savstarpēji savienotām IT sistēmām un elektroniskām apmaiņām, būtu jāizmanto, lai piekļūtu datiem par uzticamu un likumīgu tirdzniecību un padarītu tos pieejamus arī citos veidos, ne tikai muitas deklarācijās, piemēram, īstenojot starptautiskas savstarpējās apmaiņas programmas, tādas kā atzīto uzņēmēju (AEO) programma vai projekts “Vieds un drošs tirdzniecības ceļš” (SSTL), kuru mērķis ir atvieglot apmaiņu;

atgādina, ka nepieciešamo IT sistēmu izstrādei ir vajadzīgs pietiekams finansējums, un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt resursu pieejamību nepieciešamajām IT sistēmām, lai varētu sasniegt ES muitas riska pārvaldības stratēģijas un rīcības plāna mērķus;

aicina Komisiju neatlaidīgi strādāt, lai veicinātu AEO programmas plašāku izmantošanu; uzsver, ka ir būtiski popularizēt ieguvumus, ko šī programma nodrošina tirdzniecībai, un vienlaikus saglabāt tās stingros noteikumus par atbilstību, kā arī tās pamatīgumu, uzticamību un atbilstību trešo valstu muitas noteikumiem sarunās par tirdzniecības nolīgumiem;

aicina Komisiju datu apmaiņas jomā saskaņot rīcību un sadarboties gan ar muitu, robežu aģentūrām uz vietas un ieinteresētajām personām ES teritorijā, gan ar ES tirdzniecības partneriem, īpašu uzmanību pievēršot tādiem jautājumiem kā muitas kontroles pasākumu atzīšana, uzticami tirdzniecības partneri un ietekmes mazināšanas stratēģijas nelikumīgās tirdzniecības tīklu likvidēšanai; aicina Komisiju uzlabot un pastiprināt tās ģenerāldirektorātu sadarbību muitas jautājumos un, ja nepieciešams, veicināt saskaņošanu starp muitas un citām tiesībaizsardzības iestādēm, sevišķi tādās jomās kā organizētā noziedzība, drošība un cīņa pret terorismu gan valsts, gan ES līmenī;

10.

aicina Komisiju pārejas periodā iesniegt paziņojumu “Paraugprakse muitas kontroles jomā un tirdzniecības noteikumu piemērošana”, lai nodrošinātu pamatprincipu sistēmu dalībvalstu kompetentajām kontroles struktūrām, izceltu paraugpraksi un rezultātus, izstrādātu galveno snieguma rādītāju kopumu un analizētu viltotu preču tirdzniecības plūsmas robežkontroles punktos;

11.

mudina Komisiju turpināt īstenot ES muitas riska pārvaldības stratēģiju un rīcības plānu, īpaši tādās jomās kā datu pieejamība, piekļuve informācijai un apmaiņa ar informāciju muitas riska pārvaldības vajadzībām un spēju stiprināšana;

12.

aicina Komisiju periodiski sniegt Eiropas Parlamenta atbildīgajām komitejām ziņojumu par ES muitas riska pārvaldības stratēģijas un rīcības plānas īstenošanas uzraudzību un novērtējumu;

13.

mudina Komisiju izanalizēt dažādās muitas kontroles prakses Eiropas Savienībā un to ietekmi uz tirdzniecības plūsmu pārvirzi, īpašu uzmanību pievēršot ES muitai pie ārējām robežām;

14.

norāda, ka patlaban atšķirīgās muitas procedūras, sevišķi saistībā ar muitošanu, inspekcijām, sankcijām un kontrolēm, rada sadrumstalotību, papildu administratīvo slogu, kavēšanos un atšķirības nodokļu iekasēšanā dalībvalstīs, tirgus izkropļojumus un nelabvēlīgu ietekmi uz vidi; uzsver, ka šīs atšķirīgās muitas procedūras bieži var nodrošināt priekšrocības atsevišķām ostām uz citu ostu rēķina, nelikumīgiem ekonomikas dalībniekiem ievedot viltotas preces vai preces, kam noteikta pārāk zema vērtība, kā rezultātā preces uz galamērķi tiek nogādātas pa neierastu maršrutu, muitošanu cenšoties veikt dalībvalstī, kura nav attiecīgo preču importētāja valsts, vai nu tādēļ, lai būtu mazāka iespēja, ka sūtījums tiks pārbaudīts, vai arī lai sarežģītu jebkādu iespējamo atgūšanas procedūru; tādēļ aicina Komisiju izanalizēt šo vietas izvēles problēmu un novērtēt tās ietekmi uz tirdzniecību, nodokļu ieņēmumiem, klimatu un muitas nodokļiem;

15.

atgādina dalībvalstīm un Komisijai, ka ir svarīgi laicīgi nodrošināt pietiekamu resursu pieejamību nepieciešamajām IT sistēmām, lai varētu sasniegt ES muitas riska pārvaldības stratēģijas un rīcības plāna mērķus, vienlaikus nodrošinot sistēmu sadarbspēju, kas būtu ieguvums muitas iestādēm, likumīgiem tirgotājiem un galu galā arī patērētājiem, turklāt veicinātu nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā;

16.

uzstāj, ka ir jāpāriet no pašreizējās muitas vides, kurā ir mazāk papīra dokumentācijas, uz muitas vidi bez papīra dokumentācijas;

17.

prasa Komisijai cieši sadarboties ar dalībvalstīm, ESAO un Pasaules Muitas organizāciju (PMO), lai mazinātu pašreizējos trūkumus muitas kontroles sistēmās, nodrošinot, ka nelikumīga tirdzniecība, viltošana un krāpšana tiek apkarota, sistemātiskāk veicot koordinētus un uz risku balstītus kontroles pasākumus, kuru pamatā ir saskaņoti pārbaudes kritēriji un paraugprakse, kā arī vienotas procedūras un darba metodes, proti, darba laiki, ekonomiskie resursi un cilvēkresursi un sadarbspējīgas IT sistēmas, šajā darbā saņemot savlaicīgu un atbilstošu atbalstu no citām kompetentajām iestādēm; šajā sakarībā atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt izmeklēšanas pilnvaras visām ES muitas un robežu aģentūrām un garantēt atbilstošu apmācību to darbiniekiem;

18.

aicina dalībvalstu muitas iestādes pēc pašu iniciatīvas aktīvi izmantot elektronisko datu apmaiņas mehānismus, lai sadarbībā ar tiesībaizsardzības iestādēm atklātu anomālijas saistībā ar tirgus vērtībai neatbilstošas cenas noteikšanu un tā apkarotu nelikumīgas finanšu plūsmas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ar tirdzniecības starpniecību;

19.

aicina Komisiju nodrošināt, ka Savienības Muitas kodeksa pakāpeniska īstenošana sniedz papildu labumu ekonomikas dalībniekiem visā Savienībā, radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā Savienībā un vienlaikus nodrošinot, ka muitas procedūru vienkāršošana nerada tādus papildu trūkumus muitas riska pārvaldības un kontroles sistēmās, kuri varētu apgrūtināt efektīvu cīņu pret nelikumīgu tirdzniecību; uzskata, ka ir būtiski saskaņot ES muitas tiesību aktus, un aicina Komisiju un dalībvalstis regulāri uzraudzīt ES noteikumus un to, lai kompetentās iestādes tos piemērotu vienādi, atvieglojot starptautisko tirdzniecību un ierobežojot nelikumīgas transnacionālas darbības;

20.

mudina Komisiju turpināt darbu ar dalībvalstīm paraugprakses apmaiņā par muitas procedūrām un PVN, sadarbojoties ar dažādām kompetentajām iestādēm un vajadzības gadījumā saskaņojot politikas pasākumus attiecībā uz muitu un PVN, lai nodrošinātu sinerģiju, tostarp juridisku un praktisku risinājumu rašanā problēmām, kuras saistītas ar maziem sūtījumiem, e-komerciju un vienkāršošanu;

21.

aicina Komisiju saskaņā ar PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīguma 23. pantu, kurā prasīts izveidot tirdzniecības atvieglošanas struktūru, apsvērt iespēju nodot muitas iestāžu pilnvaras no valsts līmeņa ES līmenim, lai nodrošinātu saskaņotu procedūru visos ES robežšķērsošanas punktos, uzraudzītu, cik rezultatīvi un kādus pasākumus veic muitas administrācijas, un vāktu un apstrādātu muitas datus;

22.

turklāt aicina Komisiju labāk izstrādāt izmaksu un ieguvumu precīzu analīzi attiecībā uz to, kā saskaņota dalībvalstīs pieņemto kriminālsodu izpildes nodrošināšana ietekmētu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu, un, ja nepieciešams, iesniegt priekšlikumu, kurā, visos gadījumos ievērojot subsidiaritātes principu, būtu iekļauti saskaņoti noteikumi par šo sankciju un pārkāpumu definēšanu transnacionālās noziedzības gadījumā;

23.

mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt muitas ierēdņiem dalībvalstīs vairāk kopīgas apmācības iespēju un vairāk šādas iespējas atbalstīt; uzsver, ka saskaņots muitas dienestu personāla apmācības līmenis Eiropā palīdzēs efektīvi īstenot Savienības Muitas kodeksu;

24.

prasa Komisijai veicināt sadarbību ar starptautiskajā tirdzniecībā ieinteresētajām personām un tirdzniecības pārstāvjiem, lai novērstu visas problēmas, kas saistītas ar Muitas kodeksa īstenošanu, tostarp ar dažādiem un atšķirīgiem valstu noteikumiem, ziņošanas metodēm un līdzekļiem un tirdzniecībā ar trešām valstīm iesaistītu MVU problēmām;

25.

atgādina, ka atsevišķi negodīgi uzņēmumi, kuri atrodas trešās valstīs, izmanto e-komerciju, lai Eiropas patērētājiem piedāvātu viltotas preces, un ka rēķinos par dažām precēm, iespējams, tiek norādītas summas, kuras nepārsniedz minimālo cenas līmeni, lai iestādes tos nepārbaudītu, vai arī preces tiek ievestas, savā labā izmantojot atšķirības rēķinu sagatavošanas veidos, muitas noteikumos un sankcijās; prasa Komisijai sīkāk izpētīt šīs problēmas un apsvērt, kā vislabāk novērst ar e-komerciju saistītos riskus, kā arī cieši sadarboties ar visiem attiecīgo procesu dalībniekiem, tostarp ar transporta un kurjeru uzņēmumiem, lai palīdzētu dalībvalstīm ierobežot šādu praksi, neradot šķēršļus e-komercijas izaugsmei un neapgrūtinot likumīgo tirdzniecību;

26.

mudina Komisiju kopīgi ar dalībvalstīm nodrošināt, ka ES pēc iespējas pilnīgāk īsteno PTO Tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu un turpina veicināt to, ka citas PTO dalībvalstis īsteno šo nolīgumu, kas nāk par labu ES eksportētājiem, tostarp dodot ieguldījumu jaunattīstības valstu centienos, lai veicinātu tirdzniecības atvieglošanu visā pasaulē;

27.

aicina Komisiju pastiprināt starptautisko sadarbību, lai pamatīgāk izvērstu ES muitas riska pārvaldības stratēģijas un rīcības plāna īstenošanu attiecībā uz piegādes ķēdi;

28.

aicina Komisiju pastiprināt sadarbību muitas jomā ar tās galvenajiem tirdzniecības partneriem un to muitas iestādēm, kā arī iesaistīties dialogā ar galvenajām viltoto preču izcelsmes valstīm nolūkā sadarboties cīņā pret nelikumīgām finanšu plūsmām, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, uz tirdzniecību balstītu korupciju, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, organizēto noziedzību un terorismu — visu to, kas negatīvi ietekmē patērētāju veselību un drošību un apdraud sabiedrību un tirgu, vienlaikus kaitējot ekonomikai, kā arī aicina vēl vairāk veicināt divpusējo tirdzniecību, pārsniedzot Tirdzniecības atvieglošanas nolīgumā stingri noteiktās saistības; norāda, ka to var panākt, visās sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem iekļaujot jautājumus par tirdzniecības atvieglošanu, piemēram, standartizētus noteikumus par muitas procedūru metodēm, pārredzamību, godīgumu un pārskatatbildīgumu, kā arī iekļaujot nodaļas par cīņu pret krāpšanu un viltošanu, vai arī izmantojot īpašus muitas nolīgumus;

29.

aicina Komisiju turpināt un padziļināt muitas sadarbību intelektuālā īpašuma tiesību jomā ar tām trešām valstīm un brīvās tirdzniecības zonām, no kurām visbiežāk nāk nelikumīgas tirdzniecības plūsmas; šajā sakarībā uzskata, ka ir jāveicina gan administratīvā sadarbība starp muitas iestādēm starptautiskā līmenī, gan partnerību veidošana ar privātajiem uzņēmumiem, lai cīnītos pret muitas pārkāpumiem un nodokļu saistību apiešanu;

30.

aicina Komisiju pastiprināt sadarbību ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO) un jo īpaši ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centru, lai atbalstītu iniciatīvas intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas jomā, tādas kā atvieglotas procedūras tiesību turētājiem ar elektroniskas datu apmaiņas palīdzību, no kā labumu gūtu arī MVU, un cīņu pret viltošanu un krāpšanu padarīt par vienu no savām prioritātēm Pasaules Tirdzniecības organizācijā, iesaistot ESAO un Pasaules Muitas organizāciju darbā ar šo jautājumu; tādēļ uzsver, ka spēkā esošajai regulai par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā ir svarīga loma cīņā pret viltošanu (preču zīmju pārkāpumiem), pirātismu (autortiesību pārkāpumiem) un paaugstināta riska ražojumu kontrabandu, kā arī tādās jomās kā ģeogrāfiskās norādes, izcelsmes marķējums un nelikumīga tirdzniecība; uzskata, ka būtiska nozīme ir tam, lai minētā regula un direktīva par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu tiktu pienācīgi īstenota visā Savienībā un lai muitas iestādes nepieciešamo izpildi nodrošinātu, neapgrūtinot likumīgu tirgotāju labticīgu darbību;

31.

prasa Komisijai gan pašas Komisijas struktūrā, gan arī sadarbībā ar EUIPO labāk koordinēt aizsardzību, kas jānodrošina ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm uz lauksaimniecības pārtikas produktiem, tādējādi nodrošinot reālu pievienoto vērtību ārvalstu tirgos; atgādina Komisijai, ka ir svarīgi izstrādāt ne mazāk vērienīgu politiku arī par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm produktiem, kas nav lauksaimniecības pārtikas produkti; atgādina, ka, ieviešot saskaņotu, vienkāršu un pārredzamu sistēmu, kura nerada administratīvu un finansiālu slogu, tādu produktu aizsardzībai ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas nav lauksaimniecības pārtikas produkti, tiktu dota iespēja MVU un tiktu stiprināta ES pozīcija starptautiskajās tirdzniecības sarunās;

32.

norāda, ka muitas dienesti saskaras ar jauniem izaicinājumiem, kas saistīti gan ar jauniem tirdzniecības veidiem, gan tādu preču drošību un aizsardzību, uz kurām attiecas importa procedūras vai kuras ir starptautiskajā tranzītā ar galamērķi Eiropā;

33.

norāda, ka muitas procedūru efektivitāte ir svarīga ne tikai tirdzniecības atvieglošanai, bet arī efektīvai un ātrai tiesībaizsardzībai saistībā ar to akcīzes preču viltošanu un kontrabandu, kuras ieved Eiropas Savienībā; uzskata, ka muitas dienestiem ir gan jānodrošina droša preču aprite, aizsargājot ES patērētājus, gan jāīsteno tirdzniecības nolīgumu noteikumi;

34.

uzskata, ka vislielākā nozīme ir to muitas kontroļu kvalitātei un rezultātiem, kuras veic preču tranzītam, jo īpaši pārvadājumu un transporta operācijām ostās un uz robežām, un šie rādītāji ir jāuzlabo; pauž nožēlu, ka Savienībā pašlaik pastāv faktiskas atšķirības kontroļu veidos, kas ir labvēlīgākas atsevišķiem piekļuves ceļiem, jo īpaši ostām, un no tā cieš citi ceļi, kur veiktās pārbaudes ir stingrākas; uzskata, ka ir jānodrošina, lai visās dalībvalstīs būtu viendabīgas un standartizētas kontroles metodes attiecībā uz filtrēšanu ostās un uz robežām, sekmējot modernas, tehnoloģiski progresīvas un uz riska pārvaldību balstītas kontroles stratēģijas;

35.

uzskata, ka dalībvalstīm muitas kontroles un, cik vien iespējams, citas attiecīgas robežkontroles būtu galvenokārt jāveic augsta riska sūtījumiem, kas ir izvēlēti nejauši, izmantojot vienotus atlases kritērijus, tostarp tādus kritērijus, kas attiecas uz preču veidu un aprakstu, izcelsmes valsti, valsti, no kuras preces ir nosūtītas, preču vērtību, tirgotāju līdzšinējo normatīvo atbilstību un izmantoto transportēšanas veidu;

36.

atbalsta visus centienus veicināt integritāti starptautiskajā tirdzniecībā ar pāreju uz pilnībā elektroniskām ES muitas procedūrām līdz 2020. gadam, kā paredzēts jaunajā Savienības Muitas kodeksā, kas uzlabos preču un konteineru kontrolparaugu ņemšanas pārredzamību;

37.

uzskata, ka ir vajadzīga labāka koordinācija starp Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), muitas iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, lai ne tikai cīnītos ar viltošanu, bet arī ierobežotu nelegālu preču tirdzniecību, ar kurām ES tiek pārkāpti intelektuālā īpašuma tiesību akti;

38.

uzsver OLAF lomu izmeklēšanā par izvairīšanos no ievedmuitas nodevu (tostarp tradicionālo, antidempinga un kompensācijas nodevu) maksāšanas par visu veidu patēriņa precēm un citām precēm, jo īpaši saistībā ar nepatiesām izcelsmes deklarācijām (preferenciālās un nepreferenciālās sistēmās), kā arī zemākas vērtības noteikšanu precēm un nepareizu preču aprakstu; aicina OLAF aktīvāk iesaistīties tādu saistītu izmeklēšanu koordinēšanā, ko veic ES dalībvalstu muitas dienesti un citi partneri gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās;

39.

norāda, ka regulārām kopīgām muitas operācijām ir svarīga nozīme ES publisko finanšu aizsardzībā, jo ar to palīdzību tiek konstatēti riski konkrētos tirdzniecības maršrutos, kā arī aizsargāti pilsoņi un likumīgie uzņēmēji, novēršot nelegālu produktu nokļūšanu ES; aicina OLAF sniegt lielāku atbalstu gan ES dalībvalstu, gan atsevišķu trešo valstu muitas iestādēm, lai veiktu vairāk kopīgu muitas operāciju, izmantojot savu tehnisko infrastruktūru, IT un komunikācijas instrumentus, kā arī stratēģisko analīzi un administratīvo un finansiālo atbalstu nolūkā panākt, ka muitas dienestu veiktās mērķtiecīgās pārbaudes Eiropas līmenī ir efektīvākas;

40.

uzskata, ka Komisijai, ņemot vērā standartizētu risku, būtu labāk jāuzrauga valstis, kurām tiek piemērots preferenciāls režīms, jo īpaši lai pārbaudītu, kā tiek īstenoti noteikumi par izcelsmi un kumulāciju; šajā sakarībā uzskata, ka kontroles stratēģiju un izsekojamības galvenais elements ir pārbaudīt importēto produktu noteiktas izcelsmes statusu un to dokumentu atbilstību, ar kuriem tiek piešķirts preferenciāls režīms;

41.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 80, 19.3.2013., 1. lpp.

(2) OV C 407, 4.11.2016., 18. lpp.

(3) OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.

(4) OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.

(5) OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.

(6) OV L 69, 15.3.2016., 1. lpp.

(7) OV L 99, 15.4.2016., 6. lpp.

(8) OV L 181, 29.6.2013., 15. lpp.

(9) Sk. ziņojumu A8-0239/2016.

(10) OV L 83, 27.3.2015., 16. lpp.

(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0011.