P8_TA(2017)0205

ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam

Eiropas Parlamenta 2017. gada 16. maija rezolūcija par ES e-pārvaldes rīcības plānu 2016.–2020. gadam (2016/2273(INI))

(2018/C 307/01)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā G8 Atklāto datu hartu,

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Eiropas e-pārvaldes rīcības plāns 2011.–2015. gadam. IKT izmantošana viedas, noturīgas un novatoriskas pārvaldes veicināšanā” (COM(2010)0743),

—	ņemot vērā 2012. gada 20. aprīļa rezolūciju par konkurētspējīgu digitālo vienoto tirgu: e-pārvalde kā virzītājspēks (1),

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu “ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam. Pārvaldes digitalizēšanās paātrināšana” (COM(2016)0179),

—	ņemot vērā Komisijas 2016. gada salīdzinošo ziņojumu par e-pārvaldi,

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192) un pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2015)0100),

—	ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Lēmumu (ES) 2015/2240, ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA2 ) kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai,

—	ņemot vērā Komisijas 2016. gada 1. jūnija paziņojumu “Eiropas standarti XXI gadsimtam” (COM(2016)0358),

—	ņemot vērā Komisijas 2011. gada 31. marta paziņojumu par informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzību. “Sasniegumi un turpmākie pasākumi: virzība uz globālu kiberdrošību” (COM(2011)0163),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvu (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā,

—	ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūlija paziņojumu “Ceļā uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem” (COM(2014)0442),

—	ņemot vērā 2016. gada 10. marta rezolūciju par virzību uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem (3),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (COM(2016)0587) un pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0300),

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (COM(2016)0590) un tā 1.–11. pielikumam — Ietekmes novērtējums (SWD(2016)0303), Ietekmes novērtējuma kopsavilkums (SWD(2016)0304), un Novērtējuma kopsavilkumu (SWD(2016)0305),

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz interneta savienojamības veicināšanu vietējās kopienās groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un Regulu (ES) Nr. 283/2014 (COM(2016)0589),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regulu (ES) Nr. 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Direktīvu (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (“eIDAS regula”),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/37/ES par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (PSI direktīva),

—	ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. janvāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko ievieš Eiropas pakalpojumu e-karti un saistīto administratīvo nodrošinājumu (COM(2016)0824),

—	ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. janvāra paziņojumu “Apmaiņa ar personas datiem un šo datu aizsardzība globalizētā pasaulē” (COM(2017)0007),

—	ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. janvāra paziņojumu “Datu ekonomikas veidošana Eiropā” (COM(2017)0009),

—	ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. janvāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par privātas dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (Privātumu un elektronisko sakaru regula) (COM(2017)0010),

—

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. janvāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (COM(2017)0008),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvu 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību,

—	ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā” (COM(2016)0178),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās,

—	ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu “Jaunā prasmju programma Eiropai” (COM(2016)0381),

—	ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—	ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A8-0178/2017),

A.	tā kā publiskās pārvaldes iestāžu modernizācijas stratēģijas ir jāpielāgo mainīgajai videi, dodot iespēju pārejai uz digitālu pārvaldi;

tā kā pārvaldes pakalpojumu digitalizācijai būtu jāpalīdz pilnībā īstenot visu vienotā tirgus potenciālu, veicināt pilsonisko līdzdalību, uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un reģionu sociālo un ekonomisko attīstību, palielināt iedzīvotāju izpratni par sabiedriskajiem pakalpojumiem un iesaistīšanos to sniegšanā, kā arī uzlabot šo pakalpojumu efektivitāti un izmaksu lietderību, kā arī stiprināt politisko līdzdalību, paplašinot iedzīvotāju dialogu ar valsts iestādēm un uzlabojot pārredzamību; tā kā ES būtu jāmudina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi un tehnoloģijām;

C.	tā kā IKT nozare tiek aicināta palīdzēt šajā pārejas procesā, sniedzot publiskās pārvaldes iestādēm konkrētām vajadzībām pielāgotus risinājumus;

D.	tā kā pāreja uz digitālu pārvaldi ir jāveic Savienības, dalībvalstu, reģionālā un vietējā līmenī;

E.	tā kā pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz digitāla publiskā pārvalde, var tikai tad, ja iedzīvotāji un uzņēmumi var pilnībā uzticēties piedāvātajiem pakalpojumiem;

F.	tā kā ES e–tiesiskuma portāls ir būtisks instruments, kas ļauj piekļūt informācijai un tiesu iestādēm, un ir nozīmīgs solis ceļā uz ES publiskās administrācijas modernizāciju;

G.	tā kā, uzlabojot piekļuvi informācijai un plašāk izmantojot uzlabotos digitālos rīkus, lai risinātu ar uzņēmējdarbības tiesībām saistītās formalitātes visā uzņēmumu dzīves ciklā, vajadzētu palielināties juridiskajai noteiktībai un samazināties uzņēmumu izmaksām;

H.	tā kā turpinās centieni savstarpēji savienot elektroniskos uzņēmumu un maksātnespējas reģistrus visā Savienībā, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu pārredzamību un juridisko noteiktību iekšējā tirgū;

tā kā vienota piekļuve šiem reģistriem e–tiesiskuma portālā vēl nav iespējama, jo atšķiras dalībvalstu izmantotie tehniskie standarti; tā kā nepieciešami centieni, lai izveidotu novērtējamus, sadarbspējīgus, ērti lietojamus e–pārvaldes rīkus, kas pieejami plašākai ES sabiedrībai; tā kā, ņemot vērā tiesu iestāžu darbā ietverto datu raksturu, datu drošības un aizsardzības līmenis datu apstrādē ir pamatnosacījums e–tiesiskuma portāla lietošanai,

uzskata, ka e-pārvaldes attīstība ir būtisks digitālā vienotā tirgus elements, un aicina Komisiju noteikt konkrētus, izmērāmus mērķus attiecībā uz rīcības plānu, kas balstās uz darbības rādītājiem, un uzraudzīt un katru gadu ziņot Parlamentam par progresu, kas panākts saistībā ar tā īstenošanu; uzsver, ka e-pārvaldes rīcības plāns 2011. — 2015. gadam ir devis pozitīvus rezultātus gan ES, gan dalībvalstu līmenī; mudina Komisiju un dalībvalstis novērtēt arī patērētāju vajadzības, lai palielinātu e-pakalpojumu izmantošanu;

Publiskās pārvaldes digitalizēšanās

uzskata, ka publiskās pārvaldes sistēmām vajadzētu kļūt atvērtām, pārredzamām, efektīvām un iekļaujošām un, sākot no 2022. gada, neatkarīgi no robežām sniegt iedzīvotājiem un uzņēmumiem personalizētus, ērti lietojamus pilncikla (end-to-end) digitālos publiskos pakalpojumus, tādējādi samazinot iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jo īpaši MVU, izmaksas, šķēršļus un administratīvo slogu, palielinot pārredzamību un ļaujot pilnībā izmantojot visas digitālās revolūcijas sniegtās priekšrocības; tomēr uzskata, ka šiem pasākumiem vajadzētu būt savienojamiem ar taisnīgu publiskās pārvaldes pārstrukturēšanu;

atbalsta plānu turpmākās ierosmes balstīt uz principu “automātiski digitāls” un uzsver principa “tikai vienreiz” īstenošanas lielo nozīmi, jo tas atvieglos iedzīvotājiem un uzņēmumiem saziņu ar publiskās pārvaldes iestādēm, ļaujot izvairīties no nevajadzīgi laikietilpīgiem administratīviem procesiem, un atvieglos vienreiz sniegtas informācijas atkārtotu izmantošanu citiem pieteikumiem; uzsver, ka saskaņā ar Komisijas veiktajiem pētījumiem principa “tikai vienreiz” īstenošana ES līmenī ļaus līdz 2017. gadam ietaupīt aptuveni EUR 5 miljardus gadā; aicina Komisiju ziņot Parlamentam par rezultātiem, kas gūti uzņēmumiem paredzētajā principa “tikai vienreiz” piemērošanas plaša mēroga izmēģinājuma projektā, un līdz 2017. gada beigām uzsākt liela mēroga “tikai vienreiz” principa piemērošanas izmēģinājuma projektu iedzīvotājiem;

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pēc iespējas ātrāk izveidot vienotu digitālo vārteju, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem gan valsts, gan ES līmenī nodrošinātu saistītu un saskaņotu tiešsaistes vienotā tirgus pakalpojumu dokumentu kopumu, ietverot informāciju par ES un valstu noteikumiem, kā arī palīdzības dienestu, pabeigt iedzīvotājiem un uzņēmumiem svarīgākās procedūras pārrobežu situācijās, kā arī palīdzēt Savienībā īstenot principu “tikai vienreiz”; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt vārtejas ātru un pilnīgu izveidi un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai garantētu tās efektīvu darbību un sadarbspēju ar mērķi pilnībā atraisīt tās potenciālu un priekšrocības; uzsver, ka būtu jāveicina dažās dalībvalstīs jau izmantotā paraugprakse; uzskata, ka šai iniciatīvai būtu jānodrošina, ka katrā dalībvalstī ir vienots oficiāls e-pakalpojumu portāls, kas ļauj piekļūt visiem šīs valsts sniegtajiem tiešsaistes pakalpojumiem un pieejamajiem ES sadarbspējīgajiem pakalpojumiem; mudina dalībvalstis nodrošināt šo “vienoto kontaktpunktu” portālu ātru un pilnīgu izveidi;

aicina Komisiju apsvērt papildu veidus, kā turpmāk veicināt digitālos risinājumus formalitāšu kārtošanai visā uzņēmuma dzīves ciklā, uzņēmējsabiedrību dokumentu elektronisku iesniegšanu un pārrobežu un citas informācijas sniegšanu uzņēmumu reģistriem; norāda, ka šajā jomā tiesību akti varētu būt vienīgais veids, kā izveidot atbilstīgu tiesisko regulējumu ES mēroga digitāliem risinājumiem;

uzskata, ka būtu jāpastiprina darbs, lai elektroniski savienotu dalībvalstu uzņēmumu un maksātnespējas reģistrus, un uzsver, cik svarīga šī savienošana ir iekšējam tirgum; uzsver, ka jebkurai informācijai, kas jāsniedz, būtu jāatbilst Eiropas kopējam paraugam vai sistēmai;

uzsver iekļautības, pieejamības un vispārējas piekļuves digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem nozīmi, jo tās ir būtisks faktors, kas palīdz izstrādāt un īstenot politikas pasākumus, ar kuriem veicina konkurētspēju, izaugsmi un darbvietu radīšanu, un aicina dalībvalstis pilnībā īstenot un piemērot jauno direktīvu par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu un mobilo lietotņu pieejamību invalīdiem un veciem cilvēkiem;

uzsver, cik nozīmīgi ir atklātie dati, jo tie ļauj publiskajās iestādēs un darbībās, kas saistītas ar vairākām publiskā sektora iestādēm, brīvi izmantot un atkalizmantot noteiktu publiskā sektora informāciju, turklāt izmantošana un atkalizmantošana ir pieejama arī trešām pusēm; uzsver, ka ir nepieciešami drošības pasākumi, kas nodrošina autortiesību ievērošanu un datu aizsardzību; atkārtoti uzsver, ka atvērta un brīva datu plūsma ļautu vēl vairāk attīstīt un izstrādāt jaunus novatoriskus risinājumus, paaugstinot efektivitāti un pārredzamību; uzsver, ka tādēļ iespēju robežās būtu jādara pieejami šāda veida dati un publiskā informācija, lai sekmētu jaunas zināšanu ieguves iespējas un palīdzētu veidot un stiprināt atvērtu sabiedrību; atgādina, ka publiskajā pārvaldē informāciju pēc iespējas vairāk vajadzētu publiskot, jo īpaši, ja ģenerēto datu apjoms ir ļoti liels, piemēram, kā INSPIRE programmas gadījumā; uzskata, ka būtu jāpieliek lielākas pūles, lai īstenotu saskaņotas datu stratēģijas gan ES iestādēs, gan dalībvalstīs, tostarp vairāk un ātrāk sniedzot datus sabiedrībai, nodrošinot datu labāku kvalitāti, vieglu piekļuvi datiem un e-likumus mašīnlasāmā formātā;

uzsver ieguvumus, ko sniedz e-līdzdalība, un uzsver, ka dalībvalstīm būtu vairāk jāizmanto e-apspriedes, e-informācija un e-lēmumpieņemšana; uzsver, ka, lai izvairītos no šo sistēmu ļaunprātīgas izmantošanas un nodrošinātu pārskatatbildību un pārredzamību, e-līdzdalībai, bet jo īpaši e-lēmumpieņemšanai ir jābūt saskaņā ar eIDAS regulu;

10.

atzinīgi vērtē visas ES iestāžu īstenotās iniciatīvas nolūkā veicināt e-līdzdalības mehānismus ES un dalībvalstu līmenī un aicina Komisiju turpināt attīstīt un popularizēt digitālos mehānismus, piemēram, elektroniskās balsošanas sistēmas un elektroniskos lūgumrakstus, kuras mērķis ir palielināt un veicināt iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalību ES politikas veidošanas procesā;

11.

norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā būtiski ir palielinājusies mobilo ierīču izmantošana, bet tikai viena trešdaļa no publiskā sektora tīmekļa vietnēm ir piemērota skatīšanai arī mobilajos telefonos; tādēļ aicina dalībvalstis novērtēt iespējas izstrādāt mobilos risinājumus e-pārvaldes pakalpojumiem un nodrošināt to lietotājdraudzīgumu un pieejamību visiem; uzsver, ka, lai nodrošinātu turpmākajai attīstības gaitai piemērotu piekļuvi e-pārvaldes pakalpojumiem, ir regulāri jāatjaunina publiskās pārvaldes iestāžu tīmekļa vietnes un instrumenti, ņemot vērā moderno tehnoloģiju attīstību un arvien pieaugošās kiberdrošības prasības;

12.

aicina dalībvalstis, iegādājoties preces un pakalpojumus vai izsludinot konkursus par publiskajiem darbiem, veicināt un izmantot e-iepirkumu, tādējādi padarot publiskos izdevumus pārredzamākus un efektīvākus, kas ļaus samazināt izmaksas un birokrātiju; prasa dalībvalstīm savā publiskajā sektorā arī plašāk izmantot līgumu reģistrus un sadarbspējīgus e–parakstus; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka publiskā iepirkuma procedūras ir pārredzamas un ka ar tām saistītā informācija visiem dalībniekiem ir pieejama reāllaikā; šajā sakarībā aicina Komisiju veicināt paraugprakses apmaiņu par to, kā izmantot inovācijas kritērijus publiskā iepirkuma konkursos, jo īpaši nodrošinot, ka šādos konkursos jau sākotnēji nenosaka risinājumus, bet gan dod pretendentiem iespēju ierosināt novatoriskus un atklātus risinājumus; aicina Komisiju turpināt darbu pie e-rēķinu standartiem, e-iesniegšanas un e-paziņošanas un mudināt publiskās pārvaldes iestāžu iekšējās sistēmās izmantot elektronisko identifikāciju, lai uzlabotu pārskatatbildību un izsekojamību attiecībā uz visām šādās sistēmās veiktajām darbībām;

13.

uzsver, ka ir svarīgi attīstīt drošus, uzticamus un sadarbspējīgus pārrobežu publiskos pakalpojumus, nepieļaujot turpmāku sadrumstalotību un atbalstot mobilitāti; uzsver, ka sadarbspēja un standartizācija ir būtiski e-pārvaldes struktūru īstenošanas elementi, un tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Eiropas standarti XXI gadsimtam” un šajā sakarībā arī Eiropas sadarbspējas satvara pārskatīšanu; uzsver, ka atvērtu standartu izmantošana ir būtiska, lai ļautu ES iedzīvotājiem piedalīties valdības platformās, un uzsver, ka standartiem ir jākalpo sabiedrības interesēm kopumā, tiem jābūt iekļaujošiem, taisnīgiem un piemērotiem nākotnes risinājumiem un tie ir jāizstrādā atklātā un pārredzamā veidā; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis, izstrādājot digitālus risinājumus publiskajam sektoram, veicināt atvērtus standartus un pievērst lielāku uzmanību sadarbspējai un iespējamajām priekšrocībām, ko sniedz digitālo tehnoloģiju izmantošana;

14.

pauž nožēlu, ka 2015. gadā tikai 28 % Eiropas mājsaimniecību lauku apvidos bija fiksēts ātrgaitas interneta pieslēgums un ka vidējais ES pieejamai pārklājums bija 4G, neskatoties uz to, ka tas bija pieejams 86 % no ES teritorijas, bet lauku apvidos tas bija pieejams tikai 36 % mājsaimniecību, un vērš uzmanību uz steidzamo nepieciešamību turpināt sniegt atbalstu platjoslas tīkla paplašināšanai, it īpaši lauku teritorijās, jo bez piekļuves ātrgaitas platjoslas savienojumam nav iedomājama e-pārvaldes un tās sniegto priekšrocību izmantošana; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt piešķirt atbilstīgu finansējumu platjoslas tīkla paplašināšanai, digitālo pakalpojumu infrastruktūrai, publiskās pārvaldes iestāžu pārrobežu saziņai pēc 2020. gada no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un citām piemērotām ES programmām, tādējādi nodrošinot ilgtermiņa noturību; šajā sakarībā aicina operatorus vairāk ieguldīt infrastruktūrā, lai uzlabotu savienojamību lauku apvidos un nodrošinātu, ka arī lauku apvidi gūs labumu no ļoti augstas kapacitātes 5G tīkliem, jo tie būs vieni no svarīgākajiem mūsu digitālās sabiedrības veidošanas elementiem;

15.

uzsver, ka, lai e-pārvaldes pakalpojumi varētu darboties, ir būtiski pilnībā nodrošināt drošu, piemērotu, noturīgu, uzticamu un efektīvu infrastruktūru, piemēram, īpaši ātrdarbīgus platjoslu un telekomunikāciju tīklus; tādēļ prasa ātri pieņemt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu (EESK), lai sasniegtu Eiropas stratēģisko mērķus; uzskata, ka ir būtiski modernizēt publiskā sektora iestādes, lai tās neatpaliktu no tehnoloģiju attīstības un būtu spējīgas ieviest inovatīvas tehnoloģijas, piemēram, lielos datus un lietu internetu vai mobilos pakalpojumus, piemēram, 5G, kas spēj apmierināt lietotāju vajadzības;

16.

uzskata, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) tehnisko uzbūves bloku atkārtota izmantošana visā publiskajā un privātajā sektorā ir būtiska digitālo pakalpojumu infrastruktūras darbībai; uzsver nepieciešamību garantēt ilgtermiņa ilgtspēju EISI tehniskajiem uzbūves blokiem, kā arī rezultātiem, kas iegūti no lielapjoma izmēģinājuma projektiem un ISA 2 pēc 2020. gada; uzsverWifi4EU iniciatīvas potenciālu veicināt vispārēju piekļuvi ātrdarbīgiem tīkliem; tāpēc aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm izstrādāt ilgtermiņa pārvaldības struktūru vienotā digitālā tirgus mērķu sasniegšanai, par prioritāti izvirzot reaģēšanu uz iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām un pēc iespējas veicinot kopīgu standartu izmantošanu;

17.

norāda, ka tādu inovatīvu risinājumu, kas paredzēti intensīvas datplūsmas publisko pakalpojumu, piemēram, mākoņdatošanas pakalpojumu, izmantošanai, ieviešana joprojām ir lēna un sadrumstalota; atgādina, ka tādi pakalpojumi kā INSPIRE rada lielus datu apjomus, kuriem nepieciešama lielāka skaitļošanas jauda; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas “Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu” un uzskata, ka Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa lietotāju bāze būtu jāpaplašina, iekļaujot arī publisko sektoru;

18.

aicina Komisiju palielināt informētību par e–tiesiskuma portāla nozīmīgumu un tā izmantošanu un padarīt to par vienas pieturas aģentūru, kur iespējams piekļūt visai attiecīgajai juridiskai informācijai un tiesu iestādēm dažādās dalībvalstīs; tomēr norāda, ka ne visām procesā iesaistītajām pusēm ir vienlīdzīga piekļuve un nepieciešamās prasmes, lai izmantotu informācijas un sakaru tehnoloģijas, kas var nozīmēt, ka viņu iespējas vērsties tiesā ir ierobežotas; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu piekļuvi e–tiesiskuma portālam;

19.

atzinīgi vērtē e–CODEX ieviešanu, kas padara iespējamu tiešu saziņu starp iedzīvotājiem un tiesām visās dalībvalstīs un ir nozīmīgs solis sabiedrisko pakalpojumu pārrobežu pieejamības veicināšanā;

20.

izsaka atzinību par Padomes un Komisijas darbu, ieviešot Eiropas judikatūras identifikatoru (ECLI), kas ir ļoti noderīgs juridiskiem pētījumiem un tiesu dialogam, un atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota ECLI meklētājprogramma, kura atvieglos piekļuvi juridiskai informācijai visā Savienībā;

21.

atkārtoti norāda uz nepieciešamību uzlabot pārvaldes darbinieku, kā arī visu iedzīvotāju un uzņēmēju digitālās prasmes, izstrādājot un atbalstot apmācības pasākumus valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai mazinātu digitālās atstumtības risku, un ieviešot specializētus mācību kursus par e–pārvaldes pakalpojumiem, kas paredzēti civildienesta ierēdņiem un politikas veidotājiem; uzsver, ka digitālās prasmes ir absolūts priekšnoteikums dalībai e-pārvaldē; mudina izstrādāt e-mācību programmas, kas tiktu atzītas Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmā (ECTS); uzskata, ka būtisks elements e-pārvaldes attīstībā ir pastāvīga izaugsme digitālo prasmju attīstīšanā; uzsver, ka ir nepieciešams pārvarēt un novērst digitālās plaisas starp ģeogrāfiskajiem apgabaliem, starp cilvēkiem ar atšķirīgu sociālekonomisko līmeni un starp paaudzēm; aicina dalībvalstis izskatīt e-pārvaldes rīcības plānā iekļautos ierosinājumus par to, kā uzlabot, jo īpaši jauniešu, saziņu ar administratīvajām struktūrām, ņemot vērā viņu saziņas paradumus citās dzīves jomās, un uzsver arī, ka izglītība digitālo prasmju jomā ir īpaši svarīga veciem cilvēkiem, kuriem bieži vien trūkst prasmju vai pārliecības, izmantojot elektroniskos pakalpojumus; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāveicina mūžizglītība un komunikācijas un izglītošanas kampaņas, tostarp veidojot mediju lietotprasmes apmācības tīklus, lai ES pilsoņi varētu pilnībā izmantot iespējas, ko piedāvā jaunie e–pārvaldes portāli un pakalpojumi;

22.

uzsver, ka ir nepieciešama iekļaujoša un divējāda tiešsaistes un bezsaistes pieeja, lai nepieļautu atstumtību, ņemot vērā pašreizējo digitālā analfabētisma līmeni un to, ka vairāk nekā 22 % Eiropas iedzīvotāju, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēki, saziņā ar publisko pārvaldi izvēlas neizmantot tiešsaites pakalpojumus; uzsver, ka šāda izvēle ir saistīta vairākiem cēloņi un šķēršļiem, kas jārisina vai jānovērš, piemēram, neinformētību, prasmju un/vai uzticēšanās trūkumu un kļūdainiem pieņēmumiem; uzskata, ka, lai nepieļautu digitālo atstumtību vai digitālās plaisas padziļināšanos, ir jānodrošina e-pārvaldes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte iedzīvotājiem, kas mīt lauku, kalnu un attālos apvidos;

23.

uzsver, ka digitalizēšanās var dot publiskajām iestādēm izmaksu ietaupījumus; apzinās, ka digitalizācija un citi izaicinājumi, ko rada modernizācija, bieži vien tiek risināti ierobežota budžeta apstākļos un ka jo īpaši reģionālajām un vietējām varas iestādēm turpmākajos gados joprojām būs jāveic milzīgs darbs, un ne tikai jāpieņem digitāli risinājumi, kuru pamatā ir atvērti standarti, kas samazinās uzturēšanas izmaksas un palielinās inovāciju, bet arī jāveicina publiskā un privātā sektora partnerības; uzsver, ka rentabilitāte būs vērojama tikai pēc kāda laika, jo ieguldījumi digitalizācijā palīdzēs samazināt administratīvās izmaksas nākotnē; uzsver, ka tajā pašā laikā nekur nepazūd nepieciešamība nodrošināt tiešsaistes un bezsaistes pieeju;

24.

norāda uz to, ka, apsverot atsevišķu administratīvo procedūru digitalizāciju, jāņem vērā iebildumi saistībā ar būtiskām sabiedrības interesēm;

Pārrobežu e-pārvalde visos administratīvajos līmeņos

25.

uzsver to, cik svarīgi ir izveidot ilgtspējīgu pārrobežu e-pārvaldes infrastruktūru, lai vienkāršotu piekļuvi četrām pamatbrīvībām un to izmantošanu;

26.

uzsver pārrobežu e-pārvaldes lielo nozīmi iedzīvotājiem viņu ikdienas dzīvē un uzsver labumus, ko dos sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) un Eiropas darbvietu mobilitātes portāla EURES turpmākā izstrāde, kā arī pārrobežu e-veselības pakalpojumi;

27.

atzinīgi vērtē Komisijas dažādās iniciatīvas izstrādāt pārrobežu digitālas zāļu receptes, jo īpaši saistībā ar sadarbspēju un standartizāciju; tomēr uzsver, ka šādu risinājumu ieviešana ir pārāk lēna, ņemot vērā, cik šie pakalpojumi ir vērtīgi un svarīgi ES iedzīvotājiem; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek ieviests atbilstīgs regulējums, lai veicinātu dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos un paātrinātu pārrobežu digitālo zāļu recepšu izstrādi, sākot ar datu aizsardzību, datu apmaiņas drošību un beidzot ar vajadzīgās digitālās infrastruktūras un pakalpojumu ieviešanu;

28.

lai atvieglotu un palielinātu darba devēju un darba meklētāju mobilitātes iespējas Eiropas Savienībā, prasa Komisijai vēl turpināt veidot Eiropas darbvietu mobilitātes portālu EURES un veicināt tā izmantošanu, panākot to ar ciešāku integrāciju un sadarbību starp publisko nodarbinātības dienestu sistēmām un portālu EURES;

29.

uzsver, ka e-veselība var būtiski uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nodrošinot pacientiem pieejamāku, rentablāku un efektīvāku veselības aprūpi;

30.

uzskata, ka, lai pārrobežu e-pārvaldes pakalpojumi varētu darboties pilnā apjomā, ir jānovērš valodu radītie šķēršļi un publiskās pārvaldes iestādēm, jo īpaši pierobežu reģionos, būtu jādara sniegtā informācija un piedāvātie pakalpojumi pieejami ne tikai konkrētās dalībvalsts valodā, bet arī citās attiecīgās Eiropas valodās;

31.

uzsver, cik svarīgi ir apmainīties ar paraugpraksi, piemēriem un projektu pieredzi visos administrācijas līmeņos gan pašās dalībvalstīs, gan starp tām; atzīst, ka ES finansēti liela apjoma izmēģinājuma projekti, piemēram, eSENSE, eCODEX un TOOP būtiski palīdz uzlabot pārrobežu pakalpojumus Eiropā;

32.

uzskata, ka visaptverošai e-pārvaldes darbības uzraudzībai dalībvalstīs būtu jānodrošina, ka darbības metodoloģijā tiek pienācīgi ņemta vērā valstu specifiskā situācija; uzsver ieguvumus, ko politikas veidotājiem un sabiedrības viedoklim sniegtu uzticami darbības mērījumi dalībvalstīs;

33.

norāda, ka sadarbspēja un atvērti standarti ir būtiski ne tikai pārrobežu kontekstā, bet tie ir nepieciešami arī katrā dalībvalstī valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, vienlaikus ņemot vērā arī to, ka, pārsūtot informāciju, ir jānodrošina datu aizsardzība;

34.

aicina Komisiju un citas ES iestādes rādīt piemēru e-pārvaldes jomā un piedāvāt iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārredzamu un lietotājdraudzīgu vārteju, kā arī pilncikla (end-to-end) digitālos pakalpojumus, jo īpaši attiecībā uz pieteikumiem ES finansējumam un publisko iepirkumu, un prasa Komisijai paātrināt centienus tulkot savas tīmekļvietnes ES oficiālajās valodās un izcelt labāko praksi;

Datu aizsardzība un drošība

35.

uzsver — lai nodrošinātu e-pārvaldes rīcības plāna 2016.–2020. gadam veiksmīgu īstenošanu, fundamentāli nozīmīga ir iedzīvotāju uzticēšanās personas datu aizsardzībai un norāda, ka publiskās pārvaldes iestādēm personas dati būtu jāapstrādā drošā veidā atbilstīgi Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (GDPR) un ES noteikumiem par privātumu;

36.

uzsver, ka e-veselības plāns būtu jāizskata arī e-pārvaldes rīcības plāna kontekstā, jo tas ir būtiska e-pārvaldes plāna daļa; uzskata, ka datu vākšana un pārsūtīšana būtu jāuzlabo un vajadzības gadījumā būtu jānodrošina iespēja datu pārrobežu pārsūtīšanai, jo tas uzlabos veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu visiem ES iedzīvotājiem;

37.

tajā pašā laikā norāda, ka datu aizsardzību nevajadzētu uztvert kā šķērsli, bet drīzāk kā sākumpunktu novatorisku e-pārvaldes risinājumu izstrādei, un tādēļ uzsver nepieciešamību nodrošināt efektīvus norādījumus saistībā ar GDPR piemērošanu, kā arī pastāvīgu viedokļu apmaiņu ar ieinteresētajām personām;

38.

norāda, ka tikai 15 % Eiropas iedzīvotāju apgalvo, ka jūtas pilnīgi droši par to, ka pilnībā kontrolē savu personas datu izmantošanu; uzskata, ka ir svarīgi turpināt datu īpašumtiesību principa izpēti, un tic, ka turpmākos pasākumus var veidot, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu “Datu ekonomikas veidošana Eiropā” un citiem ar šo jautājumu saistītiem priekšlikumiem;

39.

mudina dalībvalstis ātri un pilnībā īstenot eIDAS regulu, jo e-paraksts, e-identifikācija un e-autentifikācija ir pārrobežu digitālo publisko pakalpojumu izveides stūrakmeņi; uzsver, cik svarīgi ir mudināt iedzīvotājus, uzņēmumus un publiskās pārvaldes iestādes sākt izmantot paziņotās eID shēmas saskaņā ar eIDAS regulu; šajā sakarā uzsver, ka šo galveno veicinātājfaktoru pieņemšanai vajadzētu būt prioritātei gan privātajam, gan publiskajam sektoram, izstrādājot digitālos pakalpojumus; tāpēc aicina Komisiju rīkoties, lai atbalstītu un veicinātu publiskā un privātā sektora sadarbību pārrobežu un starpnozaru digitālās identifikācijas un parakstu izmantošanas jomā; atzinīgi vērtē arī ISA 2 programmu, kas aptver visas tās ES politikas jomas, kurām vajadzīga ES un valstu līmenī esošo sistēmu sadarbspēja;

40.

uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi pasākumi publisko iestāžu aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem, kā arī pasākumi, kas nodrošina to noturību šādu uzbrukumu gadījumā, un šādi pasākumi ir jāizstrādā; uzsver, ka šajā jomā ir nepieciešama Eiropas mēroga pieeja, jo īpaši ņemot vērā, ka principa “tikai vienreiz” īstenošana, kas ir daļa no e-pārvaldes rīcības plāna 2016.–2020. gadam, ir atkarīga no iedzīvotāju datu apmaiņas starp Eiropas pārvaldes struktūrām;

41.

uzsver, ka datu drošība ir jāņem vērā jau modernu un vienkārši izmantojamu lietotņu un efektīvu (integrēta drošība) administratīvo procesu izstrādes sākumposmā, ļaujot iedzīvotājiem un uzņēmumiem gūt labumu no modernajam tehnoloģijām;

o o

42.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 258 E, 7.9.2013., 64. lpp.

(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0009.

(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0089.