EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 13.12.2017
COM(2017) 810 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par sekmēm, kas gūtas, īstenojot Regulu (EK) Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra (E-PRTR) ieviešanu
{SWD(2017) 710 final}
{SWD(2017) 711 final}
Saturs
1. Ievads
2. E-PRTR regula – pašreizējā situācija
2.1. E-PRTR tīmekļa vietne
2.2. Komisijas vadlīnijas
2.3. Īstenošana dalībvalstīs
2.4. Sankcijas un naudas sodi
3. REFIT izvērtējums
3.1.Izvērtējuma darbības joma
3.2.Izvērtējuma rezultāti
4. Iespējamie E-PRTR uzlabojumi
4.1.Darbības, kas izriet no 2013. gada īstenošanas ziņojuma
4.2.Darbības, kas izriet no nesenā izvērtējuma
5. Secinājumi
1. Ievads
Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs (E-PRTR) nodrošina kvalitatīvu vidisko informāciju par emisijām no Eiropas lielākajiem apsaimniekošanas objektiem.
Sabiedrība, ieinteresētās personas, analītiķi, politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji Eiropas Savienībā uzskata šo informāciju par ļoti vērtīgu, jo tā tiek izmantota, lai noteiktu izmaksefektīvu emisiju samazināšanas stratēģiju prioritātes, izmērītu piesārņojuma samazināšanā sasniegto un mudinātu operatorus ieviest videi draudzīgas prakses un metodes.
E-PRTR tika izveidots ar Regulu (EK) Nr. 166/2006 1 , un ES ar to tiek īstenots ANO/EEK Orhūsas konvencijas PRTR (Kijevas) protokols 2 . Reģistra pamatā ir 2000. gadā izveidotais Eiropas Piesārņojošo vielu emisiju reģistrs (EPER).
E-PRTR regulas 17. pantā ir noteikts, ka Komisijai ir jāpārbauda dalībvalstu emisiju dati, ko iesniedz saskaņā ar 7. pantu, un papildu informācija, ko sniedz saskaņā ar 16. pantu.
Pirmais šāds 17. panta ziņojums 3 Eiropas Parlamentam un Padomei tika iesniegts 2013. gadā. Tajā bija novērtēti E-PRTR darbības pirmie trīs gadi, proti, 2007., 2008. un 2009. gads. Otrais ziņojums aptvēra nākamos četrus gadus, proti, 2010., 2011., 2012. un 2013. gadu.
Turklāt E-PRTR regula tika atlasīta izvērtēšanai Eiropas Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes (REFIT) programmā 4 , lai pārbaudītu, vai tā “atbilst paredzētajam mērķim”. Izvērtēšanas mērķis bija novērtēt regulas lietderīgumu, efektivitāti, nozīmību, saskanību un ES pievienoto vērtību. Novērtējumā tika ņemti vērā gan E-PRTR nodrošinātie ieguvumi, gan iespējas to vienkāršot un mazināt regulējuma izmaksas un slogu.
Vienlaikus ar E-PRTR izvērtēšanu Vides ĢD veica visos ES vides tiesību aktos noteikto plašākas uzraudzības un ziņošanas pienākumu atbilstības pārbaudi 5 . Šis paralēlās izvērtēšanas process radīja sinerģiju.
Šis ziņojums aptver trīs galvenās jomas:
·pārskats par E-PRTR īstenošanu un tās izmaiņām kopš 2013. gada ziņojuma Eiropas Parlamentam un Padomei – 2. iedaļa;
·REFIT izvērtējuma kopsavilkums – 3. iedaļa;
·novērtējums par iespējamiem E-PRTR uzlabojumiem – 4. iedaļa.
2. E-PRTR regula – pašreizējā situācija
E-PRTR regulas īstenošana ir atkarīga no koordinētām ES līmeņa darbībām, ko veic Eiropas Komisija un Eiropas Vides aģentūra (EVA), un no valstu pasākumiem.
Dalībvalstu atbildes uz jautājumiem par 16. panta īstenošanu ir pieejamas EVA ziņošanas pienākumu datubāzē 6 . Tās ir analizētas E-PRTR izvērtējumu papildinošā pētījumā 7 . Turpinājumā izklāstīti galvenie apsvērumi par E-PRTR regulas īstenošanu.
2.1. E-PRTR tīmekļa vietne
Kopš E-PRTR tīmekļa vietne 2007. gadā sāka saņemt datus no dalībvalstīm, tā ir kļuvusi par galīgo avotu, kurā apkopota ikgadējā informācija par emisijām, ko rada Eiropas nozīmīgākās rūpnieciskās darbības. Šī vidiskā informācija tiek publicēta bez maksas interaktīvā tīmekļa vietnē 8 , ko pārzina un uztur EVA.
Datus par galvenajiem piesārņotājiem sniedz aptuveni 30 000 apsaimniekošanas objektu operatoru, un tie tiek glabāti E-PRTR. Dati aptver 65 saimnieciskās darbības veidus galvenajās rūpniecības nozarēs 9 , kas definētas regulā. Minētās rūpniecības nozares ir cieši (bet ne precīzi) salāgotas ar darbībām, kuras tiek reglamentētas atbilstoši Rūpniecisko emisiju direktīvai (RED) 10 .
Attiecībā uz katru apsaimniekošanas objektu operatori sniedz ikgadēju informāciju par piesārņotāju emisijām gaisā, ūdenī un zemē, kā arī par atkritumu un piesārņotāju pārnesi notekūdeņos ārpus objekta. E-PRTR tiek paziņoti vislabākie pieejamie dati. Tie var būt iegūti mērījumos, aprēķinos vai aplēsēs un attiecas uz visu veidu emisijām – tīšām, nejaušām, ierastām vai neierastām.
Emisiju dati aptver 91 galveno piesārņotāju, tostarp smagos metālus, pesticīdus, siltumnīcefekta gāzes un dioksīnus. Lai varētu koncentrēties uz vislielākajiem emisiju avotiem, ziņojumi jāsniedz tikai par tiem apsaimniekošanas objektiem, kuros ir pārsniegti noteiktie emisiju sliekšņi.
Papildus šīm galvenajām datu kopām, kas attiecas uz galvenajiem piesārņojuma punktveida avotiem, E-PRTR ietver arī telpiski dezagregētus datus par emisijām no difūziem avotiem (t. i., piesārņojuma avotiem, kas nav punktveida avoti).
E-PRTR tīmekļa vietne un ar to saistītie meklēšanas rīki ir veidoti tā, lai piekļuve būtu pēc iespējas vieglāka. Rezultātā E-PRTR tīmekļa vietni aplūko liels skaits (vidēji 242 sesijas dienā) dažādu apmeklētāju (valsts dienesti, privātie uzņēmumi un plaša sabiedrība).
2.2. Komisijas vadlīnijas
Lai palīdzētu dalībvalstīm saskanīgi īstenot E-PRTR, Komisija 2006. gadā publicēja vadlīnijas, kurās bija izskaidrots, kam ir jāsniedz ziņojumi, kas ir jāziņo un kā ir jāiesniedz dati. Vadlīnijās ir ietverts arī orientējošs saraksts ar nozarēm un piesārņotājiem, par kuriem jāiesniedz dati.
Kaut gan minētās vadlīnijas lieti noder ziņošanas procesā, tās ir jau 11 gadus vecas, un ir pienācis laiks tās atjaunināt. Tas nozīmē, ka ir jāpārskata pašreizējie vadlīnijās aplūkotie jautājumi un jāiekļauj ar īstenošanu saistīti jautājumi un pieredze, kas gūta kopš vadlīniju pirmās publicēšanas.
2.3. Īstenošana dalībvalstīs
E-PRTR regulu ir īstenojušas visas ES dalībvalstis. Tā kā regula attiecas uz Eiropas Ekonomikas zonu, tā ir īstenota arī Norvēģijā, Islandē un Lihtenšteinā. Ja ņem vērā arī Šveices un Serbijas paziņotos datus, iezīmējas negaidīts, bet noderīgs regulas ģeogrāfiskā tvēruma paplašinājums.
Visas dalībvalstis ir iesniegušas ikgadējās datu atskaites par 2010., 2011., 2012. un 2013. gadu. Lai rosinātu dažas dalībvalstis iesniegt savas atskaites, Komisijai bija jāveic papildu pasākumi. Tomēr šādi individuāli gadījumi tika ātri atrisināti, un Komisija nav sākusi oficiālas pienākumu neizpildes procedūras.
Valstu iestādēm ir pienākums novērtēt iesniegto datu kvalitāti un to, vai atsevišķu apsaimniekošanas objektu sniegtā informācija ir pietiekami pilnīga, saskanīga un pareiza. Kā atzīmēts iepriekšējā īstenošanas ziņojumā, monitoringa praktisko aspektu dēļ ziņojumos visvairāk aptvertā joma ir emisijas gaisā. Datu par atkritumu pārnesi un emisijām zemē ir salīdzinoši maz.
Vairākas dalībvalstis ir izvēlējušās paplašināt operatoru ziņojamo vielu sarakstu un pazemināt ziņošanas sliekšņus.
Grūtības, kas dalībvalstīm radušās, paziņojot E-PRTR datus, visbiežāk ir saistītas ar informācijas tehnoloģijām un operatoru zināšanu trūkumu (tiek pieļautas kļūdas attiecībā uz paziņotajām vielām un vienībām). Kā viens no grūtību iemesliem norādīts arī tas, ka E-PRTR un RED nav salāgoti, jo īpaši attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar atkritumu apsaimniekošanu un poligoniem.
Lielākā daļa dalībvalstu ziņo, ka E-PRTR dati tiek iesniegti elektroniski, turklāt trīs dalībvalstis skaidri norādījušas, ka atskaites papīra formā nepieņem.
EVA veic vairākas datu atskaišu kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes, un, ja tajās konstatē datu kļūdas, dalībvalstīm ir iespēja veikt labojumus. Izvērtēšanas periodā šo atkārtotas datu iesniegšanas iespēju izmantoja četras dalībvalstis; visos gadījumos tika labotas kļūdas ziņošanas vienībās.
Astoņas dalībvalstis norādīja, ka ir izmantojušas 11. pantā paredzētos konfidencialitātes noteikumus, lai neizpaustu datus E-PRTR.
2.4. Sankcijas un naudas sodi
Saskaņā ar E-PRTR regulas 20. pantu dalībvalstīm ir jāievieš noteikumi par sankcijām pārkāpumu gadījumā. Dalībvalstis ziņo par dažādiem administratīviem procesiem un kriminālprocesiem, kuros piemēro ļoti dažādus maksimālos naudas sodus. Ziņošanas periodā sankcijas faktiski ir piemērojušas piecas dalībvalstis. Divas citas dalībvalstis ir norādījušas, ka ir sākta pienākumu neizpildes procedūra pret operatoriem, bet tā atsaukta, kad saņemti dati. Minētais apliecina, ka dalībvalstis ir ieviesušas iedarbīgas sankcijas un naudas sodus, lai nodrošinātu, ka attiecīgie operatori izpilda savus E-PRTR ziņošanas pienākumus.
3. REFIT izvērtējums
Atbilstoši REFIT programmai Komisija ir izvērtējusi E-PRTR regulu, aplūkojot galvenos analītiskos jautājumus par lietderīgumu, efektivitāti, nozīmību, saskanību un ES pievienoto vērtību.
Šim nolūkam tā izmantoja tādus līdzekļus kā dalībvalstu īstenošanas atskaites, apspriešanās un ieinteresēto personu darbsemināru. Turklāt Komisija bija nolīgusi ārēju konsultāciju uzņēmumu, lai tas veiktu papildu pētījumu un apkopotu noteiktu informāciju par galvenajiem tematiem.
Plašāka informācija par izvērtēšanu ir sniegta dienestu darba dokumentā 11 . Šajā ziņojumā ir apkopoti izvērtējuma galvenie secinājumi, sīkāk pievēršoties vajadzīgajām turpmākajām darbībām.
3.1. Izvērtējuma darbības joma
Tā kā dalībvalstīm kā Kijevas protokola pusēm vai parakstītājām jau ir piemērojami tieši ziņošanas pienākumi, izvērtējumā galvenā uzmanība tika pievērsta papildu pienākumiem, ko paredz E-PRTR regula:
a)operatoru ziņošana par vēl pieciem ūdens piesārņotājiem un zemāki dioksīnu un furānu emisiju ziņošanas sliekšņi;
b)dalībvalstu kompetento iestāžu ikgadējā datu ziņošana Komisijai;
c)Komisijas (ar EVA atbalstu) veiktā minēto datu iekļaušana publiski pieejamajā E-PRTR;
d)Komisijas vadlīniju izstrāde nolūkā veicināt saskanīgu praksi dalībvalstīs un
e)ziņojums par E-PRTR īstenošanu, kuru Komisija reizi trīs gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.
3.2.Izvērtējuma rezultāti
Izvērtējuma kritēriju novērtējums ir izklāstīts turpmāk.
·E-PRTR ir lietderīgs instruments, jo tas nodrošina visaptverošu un detalizētu datu kopu par rūpnieciskajām emisijām. Ieinteresētās personas kopumā atzinīgi vērtē E-PRTR vērtīgo ieguldījumu vidiskās informācijas pieejamības nodrošināšanā. E-PRTR datu pilnīgums un kvalitāte ir labi un laika gaitā uzlabojas. Attiecībā uz datu interpretāciju jānorāda, ka papildu informācija palīdzētu uzrunāt plašāku sabiedrības mērķauditoriju.
·E-PRTR efektivitāte tiek uzskatīta par labu. Lielākā daļa datu iesniedzēju norādīja, ka ir vajadzīgi minimāli centieni, lai izpildītu E-PRTR ziņošanas prasības, kas papildina Kijevas protokolā noteiktās prasības; datu pārvaldītāji norādīja, ka šādi centieni ir samērīgi ar plašajiem ieguvumiem, ko sniedz E-PRTR datu publiskā pieejamība. Tomēr šķiet, ka 16. pantā noteiktais dalībvalstu pienākums reizi trīs gados ziņot par E-PRTR vispārējo īstenošanu nav īsti noderīgs, un tas nozīmē, ka pastāv vienkāršošanas iespējas.
·Lai gan E-PRTR pats par sevi ir saskanīgs, tika paustas bažas par E-PRTR saskanību ar datiem, ko ziņo atbilstoši saistītiem vides tiesību aktiem, piemēram, RED un atkritumu acquis.
·E-PRTR nezaudē savu nozīmību, jo tas nodrošina detalizētu un visaptverošu datu kopu, kas ir viegli pieejama plašai sabiedrībai. Šādi E-PRTR būtiski veicina caurskatāmību un sabiedrības līdzdalību vidisko lēmumu pieņemšanā.
·E-PRTR rada pievienoto vērtību, kas pārsniedz Kijevas protokola prasības, jo tas nodrošina saskanīgu protokola īstenošanu visās dalībvalstīs. E-PRTR lietotāji augstu vērtē šo pārrobežu saskanību, jo tā nodrošina caurskatāmību attiecībā uz piesārņotāju emisijām, ko rada rūpnieciskas darbības, un ļauj veikt salīdzinošu novērtēšanu starp dalībvalstīm. EVA rūpnieciskā piesārņojuma pārskati par atsevišķām valstīm 12 ir labs piemērs, kā E-PRTR dati tiek izmantoti, lai radītu pievienoto vērtību politikas veidotājiem, rūpniecībai un plašai sabiedrībai.
Izvērtējumā secināts, ka E-PRTR regula ir svarīgs ES vides acquis instruments un atbilst paredzētajam mērķim.
4. Iespējamie E-PRTR uzlabojumi
4.1. Darbības, kas izriet no 2013. gada īstenošanas ziņojuma
Komisijas 2013. gada ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei bija secināts, ka E-PRTR regula ir īstenota salīdzinoši labi, tomēr vienlaikus bija norādītas arī jomas, kurās var ieviest uzlabojumus. Nākamajos četros gados tika novēroti pastāvīgi uzlabojumi, galvenokārt tāpēc, ka operatori, kompetentās iestādes un plaša sabiedrība bija uzkrājusi pieredzi E-PRTR izmantošanā. Atkārtoti pievēršoties trim galvenajām uzlabojumu jomām, kas identificētas 2013. gada ziņojumā, ir būtiski atzīmēt turpmāko.
a) Datu kvalitātes uzlabošana un lietotāju uzticēšanās vairošana
Saskaņā ar regulu operatoriem un dalībvalstīm ir pienākums sniegt E-PRTR kvalitatīvus datus. Lai gan joprojām laiku pa laikam tiek konstatētas datu kļūdas, Komisijai iesniegtie dati tagad ir pilnīgāki, saskanīgāki un pareizāki, lielā mērā tāpēc, ka ir uzlabotas automatizētās pārbaudes ziņošanas sistēmā. Lielākā daļa atlikušo datu kļūdu tiek atklātas neoficiālā EVA izskatīšanā, un dalībvalstīm ir iespēja veikt labojumus, iesniedzot datus atkārtoti.
2013. gada ziņojumā bija paredzēts pret dalībvalstīm sākt pienākumu neizpildes procedūru, lai uzlabotu datu kvalitāti, tomēr nav bijis vajadzības to izmantot.
Ir sākta E-PRTR vadlīniju izskatīšana.
Datu kvalitāte joprojām ir svarīga joma, kurā iespējami turpmāki uzlabojumi, jo ticamāki un kvalitatīvāki dati palīdz vairot lietotāju uzticēšanos, kas savukārt kāpina E-PRTR datu izmantojumu.
2013. gada ziņojumā tika uzsvērta arī vajadzība Komisijai E-PRTR labāk koordinēt ar darbu, ko ekspertu grupas veic attiecībā uz citiem saistītiem vides politikas aspektiem. Attiecībā uz emisijas faktoru uzlabošanu emisijām ūdenī ir notikusi sadarbība ar Ūdens pamatdirektīvas darba grupu ķīmisko aspektu jautājumos, īstenojot projektu par integrēta novērtējuma modelēšanu ES saldūdens un jūras vides politikā.
b) Datu izmantošanas un apmaiņas uzlabošana
2013. gada ziņojumā bija norādīts, ka ir jāuzlabo E-PRTR tīmekļa vietnes lietošanas ērtums. Šajā ziņā tika īpaši uzsvērtas šādas jomas: uzlabota funkcionalitāte, navigācijas un meklēšanas funkcijas, sniegto datu papildināšana ar tehnisku informāciju, terminoloģijas standartizēšana, saites uz datu kopām, kas izriet no citām ziņošanas prasībām. Pastāvīgā procesā ir ieviesti daudzi uzlabojumi, tostarp jaunas, lietotājiem ērtākas tīmekļa vietnes atklāšana 2016. gadā.
Tāpat Komisija ir aktīvi veicinājusi E-PRTR izmantošanu zinātniskos, tehniskos, politikas analīzes, kā arī sabiedrības informēšanas nolūkos.
c) E-PRTR regulas precizēšana un saistība ar citiem tiesību aktiem
E-PRTR kā viens no galvenajiem rūpniecisko emisiju datu avotiem atbilst paraugpraksei, ko Komisija atbalstījusi 7. vides rīcības plānā, t. i., kopīgas vidiskās informācijas sistēmas (SEIS) principam “izveido vienreiz, izmanto bieži”.
Arī kopīgā pieeja saskanīgas telpiskās informācijas iegūšanai un izmantošanai atbilstoši INSPIRE 13 dod iespēju E-PRTR datus salāgot ar tiem pienākumiem, ko paredz saistītie tiesību akti, jo īpaši RED un atkritumu acquis.
Ir apzinātas iespējas attīstīt sinerģiju starp datu plūsmām un uzlabot racionalizāciju:
-tiks uzlabota E-PRTR IT infrastruktūra, lai tajā iekļautu apsaimniekošanas objektu reģistru. Tādējādi atbilstoši INSPIRE prasībām tiks saskaņota informācija par kopējiem administratīviem parametriem, piemēram, operatora nosaukums, adrese un atrašanās vieta. Šādi tiks veicināta sinerģija starp datu kopām un E-PRTR, piemēram, RED datu kopas tiks piesaistītas un daļēji integrētas E-PRTR;
-priekšlikumā pārskatīt Ūdens pamatdirektīvu 14 ir ietverts noteikums, kura mērķis ir nodrošināt, ka E-PRTR dati attiecīgā gadījumā tiek izmantoti, lai uzlabotu informāciju par atkritumu radīšanu un apsaimniekošanu valstīs;
-tiek izstrādātas iniciatīvas, lai labāk koordinētu ziņošanu atbilstoši E-PRTR un ar to cieši saistītām direktīvām par rūpnieciskām emisijām, komunālo notekūdeņu attīrīšanu 15 un valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju 16 .
4.2. Darbības, kas izriet no nesenā izvērtējuma
E-PRTR regulas izvērtēšana notika, kad reģistrs bija darbojies aptuveni desmit gadus. Izvērtējumā netika konstatēta acīmredzama vajadzība ieviest būtiskus esošās regulas vienkāršojumus vai nozīmīgus uzlabojumus, jo īpaši tāpēc, ka E-PRTR darbības uzlabojumus joprojām ir iespējams panākt, sekmējot īstenošanu.
Izvērtējums apstiprina, ka turpmākie pasākumi, kas izrietēja no 2013. gada ziņojuma par E-PRTR īstenošanu, ir atbilstoši un ir jāturpina. Izvērtējumā norādīts arī uz to, ka ir iespējami uzlabojumi turpmāk minētajās jomās.
a)Vadlīnijas. Dalībvalstis kopīgi ievēro labu praksi. Tomēr turpmākus ieguvumus saskanīgā īstenošanā iespējams panākt, atjauninot esošās ES līmeņa vadlīnijas, kas sagatavotas 2006. gadā, jo kopš tā laika ir radušās daudzas ar īstenošanu saistītas problēmas. Tāpēc Komisijas 2017. gada darba programmas ietvaros ir sākta E-PRTR vadlīniju pārskatīšana. Pārskatīšanā tiks precizēti tādi jautājumi kā regulas piemērošanas joma, darbību definīcijas, emisijas faktori un ziņojumu elementi, ko var uzskatīt par konfidenciāliem.
b)Saistītie ziņojumi. 2013. gada ziņojumā jau bija ieskicēta plašāka saskaņošana ar cieši saistītajiem vides ziņojumu sniegšanas pienākumiem, lai tādējādi uzlabotu E-PRTR efektivitāti un saskanību. Kā paskaidrots iepriekš, pašreizējās iniciatīvās tiek pētītas iespējas saskaņot ziņošanas pienākumus ar E-PRTR. Nākotnē, īstenojot un pārskatot saistītos tiesību aktus, Komisija centīsies vēl vairāk izmantot sinerģiju, kas mazinās ziņošanas slogu un uzlabos datu kopu saskanību.
c)E-PRTR regulas 16. pants. Dalībvalstīm ir pienākums reizi trīs gados ziņot par praksi un pasākumiem, kas saistīti ar E-PRTR. Savukārt Komisija saņemto informāciju izmanto, lai sagatavotu 17. pantā paredzēto ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Atskaites, kas jāiesniedz saskaņā ar 16. pantu, ir izteikti kvalitatīvas un atkārtojas. Turklāt Kijevas protokola parakstītājiem jau ir pienākums iesniegt līdzīgas īstenošanas atskaites ANO/EEK atbilstoši Kijevas protokolam 17 . Tas ir spēcīgs arguments uzskatīt E-PRTR 16. un 17. pantu par novecojušiem. Tāpēc, pamatojoties uz horizontālo ziņošanas atbilstības pārbaudi, Komisija ierosina atcelt 16. pantā dalībvalstīm noteikto trīsgadu ziņošanas pienākumu un pārskatīt saistīto 17. pantu. Minētais neliedz periodiski veikt pilnīgāku regulas izvērtējumu.
d)Datu konteksts. Pašreizējā E-PRTR papildināšana ar kontekstuālu informāciju būtiski uzlabotu reģistra kā vispusīga vidiskās informācijas avota lietderīgumu. Papildu kontekstu varētu nodrošināt, palielinot darbības aprakstu detalizētību, iekļaujot kvantitatīvus darbības datus un labāk izskaidrojot norādīto emisiju iespējamo ietekmi uz veselību un vidi, kā arī uzlabojot norādes par piekļuvi plašākai informācijai par gaisa un ūdens kvalitāti.
5. Secinājumi
E-PRTR ir būtisks komponents zināšanu bāzē par rūpniecisko darbību emisijām Eiropā.
E-PRTR tīmekļa vietnē viegli pieejamie kvalitatīvie dati nodrošina sabiedrībai informāciju, kas būtiski palielina tās spēju iesaistīties plašākā vidisko lēmumu pieņemšanas procesā. Turklāt daudziem citiem lietotājiem, tostarp politikas analītiķiem un virzītājiem, E-PRTR joprojām ir primārais atsauces punkts, kad runa ir par galvenajiem vidiskajiem faktiem par apjomīgām rūpnieciskām darbībām.
Komisija uzskata, ka E-PRTR regula tiek īstenota labi, un daudzas no problēmām, kas norādītas 2013. gada ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei, ir atrisinātas.
Nenoliedzami, pastāv iespēja vēl vairāk uzlabot E-PRTR, un šajā ziņojumā ir identificēti vairāki uzdevumi, kuriem pievērsīsies Komisija, proti:
·pārskatīt esošās vadlīniju ar mērķi palīdzēt dalībvalstīm panākt īstenošanas saskanību;
·racionalizēt ziņošanas pienākumus, vēl vairāk izmantojot sinerģiju ar saistītajiem vides tiesību aktiem;
·mazināt administratīvā sloga dalībvalstīm un
·izpētīt iespējas iekļaut papildu kontekstuālu informāciju, lai palielinātu E-PRTR datu lietderīgumu.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu; http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32006R0166&from=LV .