EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 18.12.2017
COM(2017) 776 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2016.gada ziņojums
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 18.12.2017
COM(2017) 776 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2016.gada ziņojums
SATURA RĀDĪTĀJS
1.Ievads
2.2016. gadā saņemtie pieteikumi
3.Finansēšana
4.Palīdzības pasākumu izbeigšana
5.Secinājumi
1.Ievads
Padomes 2002. gada 11. novembra Regulas (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, (tālāk “Regula”) 12. pantā ir noteikts, ka Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par Fonda darbību iepriekšējā gadā. Šajā ziņojumā ir aprakstīta ES Solidaritātes fonda (tālāk “Solidaritātes fonds”) darbība 2016. gadā. Ziņojumā ir apkopota informācija par 2016. gadā saņemtajiem pieteikumiem un izbeigtajiem palīdzības pasākumiem. Komisijai 2016. gadā iesniegtie pieteikumi tika novērtēti saskaņā ar pārskatītajiem kritērijiem, kas Regulā tika ietverti pēc tās grozīšanas 2014. gadā 1 .
Komisija 2016. gadā saņēma sešus pieteikumus finansiāla pabalsta saņemšanai no Solidaritātes fonda, proti, no Grieķijas (saistībā ar zemestrīci Lefkadā), Apvienotās Karalistes (saistībā ar plūdiem), Vācijas (saistībā ar plūdiem Lejasbavārijā), Kipras (saistībā ar sausumu un ugunsgrēkiem), Portugāles (saistībā ar ugunsgrēkiem Madeiras salā) un Itālijas (saistībā ar zemestrīcēm). Vairākas zemestrīces, kas laika posmā no 2016. gada augusta līdz 2017. gada janvārim notika Apenīnu kalnos Itālijas teritorijā, kopumā uzskatāmas par lielāko dabas katastrofu Solidaritātes fonda pastāvēšanas vēsturē.
Četras valstis lūdza avansa maksājumus, kas tika ieviesti, pārskatot Regulu 2014. gadā. Šajos gadījumos Komisija dažās nedēļās pēc pieteikumu saņemšanas izmaksāja avansa maksājumus par kopējo summu EUR 31,3 miljoni.
2016. gadā no Solidaritātes fonda tika piešķirti līdzekļi EUR 33,1 miljona apmērā saistībā ar diviem pieteikumiem, proti, zemestrīci Grieķijā un plūdiem Vācijā. Lēmumi par pārējiem četriem 2016. gadā saņemtajiem pieteikumiem tika pieņemti 2017. gada sākumā.
Komisija 2016. gadā izbeidza četrus Solidaritātes fonda palīdzības pasākumus. Sīkāka informācija ir dota 4. sadaļā.
I pielikumā ir norādītas “lielas katastrofas” robežvērtības, kas piemērojamas 2016. gadā attiecībā uz Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošanu. II pielikumā ir dots pārskats par 2016. gadā saņemtajiem pieteikumiem, norādot arī attiecīgo finanšu informāciju.
2.2016. gadā saņemtie pieteikumi
Komisija 2016. gadā saņēma sešus pieteikumus finansiāla pabalsta saņemšanai no Solidaritātes fonda. Tie visi tika iesniegti tiesību aktā noteiktajā termiņā — “ne vēlāk kā divpadsmit nedēļas no dienas, kad (..) radušies pirmie zaudējumi” (Regulas 4. panta 1. punkts). Četri pieteikumi attiecās uz reģionālām katastrofām un divi — uz lielām katastrofām.
GRIEĶIJA — zemestrīce Lefkadā 2015. gadā
Lefkadu 2015. gada 17. novembra rītā skāra vairākas zemestrīces, kuru stiprums sasniedza 6,1 balli pēc Rihtera skalas. Postījumi tika reģistrēti arī Itakas salas un Kefalonijas salas ziemeļu daļā. Pēc tam sekoja vairāki pēcgrūdieni. Cietušajiem iedzīvotājiem tika nodrošināti pagaidu mājokļi, patvēruma vietas un pārtika. Zemestrīce izpostīja 120 dzīvojamās vienības, no kurām 20 tika atzītas par dzīvošanai nepiemērotām. Tika ziņots par postījumiem, kas nodarīti lauku un pilsētas infrastruktūras tīkliem, privātām un sabiedriskām ēkām (piem., vietējai slimnīcai, ostām) un kultūras objektiem (galvenokārt baznīcām). Zemes nogruvumos tika apraktas un izpostītas dažas no tūrisma ziņā nozīmīgākajām pludmalēm salas rietumos.
Grieķija 2016. gada 5. februārī iesniedza pieteikumu finansiāla pabalsta saņemšanai no Solidaritātes fonda. Atbildot uz Komisijas pieprasījumu, 2016. gada 9. martā tika iesniegta precizēta informācija.
Grieķijas iestādes sākotnēji novērtēja, ka kopējie tiešie zaudējumi ir EUR 65,919 miljoni. Grieķijas iestādes 2016. gada martā precizēja šo informāciju, norādot, ka kopējie tiešie zaudējumi ir EUR 66,073 miljoni. Zaudējumi atspoguļoja 2,1 % no reģiona iekšzemes kopprodukta (IKP) attiecīgajā NUTS 2 līmeņa reģionā — Jonijas salas (EL62) 2 , tādējādi šī katastrofa tika kvalificēta kā reģionāla katastrofa. Robežvērtība, kas jāievēro, lai varētu izmantot Solidaritātes fonda līdzekļus, šim reģionam ir 1,5 % no reģiona IKP.
Komisija 2016. gada 8. aprīlī izmaksāja Grieķijai avansa maksājumu EUR 164 798 apmērā, kas atbilst 10 % no paredzamā finansiālā pabalsta no Solidaritātes fonda līdzekļiem.
Komisija novērtēja lūgumu un 2016. gada 21. jūnijā ierosināja Eiropas Parlamentam un Padomei piešķirt finansējumu no Solidaritātes fonda EUR 1 651 834 apmērā. No Solidaritātes fonda piešķirtā finansiālā pabalsta atlikums Grieķijai tika izmaksāts 2016. gada 15. novembrī — pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome bija apstiprinājuši attiecīgo budžeta grozījumu.
APVIENOTĀ KARALISTE — plūdi 2015. gadā
Apvienotā Karaliste 2015. gada 5. decembrī piedzīvoja plašus plūdus, kas skāra 11 reģionus 3 . Katastrofā tika appludināti vairāk nekā 16 000 mājsaimniecību un 4985 uzņēmumi, turklāt aptuveni 3600 mājsaimniecības bija jāpārvieto uz citu mājvietu. Glābšanas un atjaunošanas darbos piedalījās 1700 militārpersonas, no kurām 700 visu laiku atradās uz vietas. Katastrofa spēcīgi ietekmēja tūrisma nozari (piem., viesnīcu rezervāciju atcelšanas un mazāka tūristu skaita dēļ), jo tikai Anglijas ziemeļos vien 35 % no tūrisma uzņēmumiem atrodas plūdu skartajās teritorijās. Arī lauku saimniecībām radās ražošanas zaudējumi.
Apvienotā Karaliste 2016. gada 26. februārī iesniedza pieteikumu finansiāla pabalsta saņemšanai no Solidaritātes fonda, informējot, ka kopējie tiešie zaudējumi ir aplēsti EUR 2300 miljonu apmērā. Apvienotās Karalistes iestādes savā pieteikumā norādīja, ka zaudējumu novērtēšana joprojām turpinās un paziņotā summa ir provizoriska. Galīgais pieteikums, kurā norādīta precizētā summa — EUR 2412,042 miljoni, tika iesniegts 2016. gada 22. septembrī. Šī katastrofa tika kvalificēta kā reģionāla dabas katastrofa, jo kopējie tiešie zaudējumi atspoguļoja 5,77 % no vidējā svērtā IKP 11 attiecīgajos NUTS 2 līmeņa reģionos 4 , nepārprotami pārsniedzot Regulā noteikto robežvērtību — 1,5 % no reģiona vidējā svērtā IKP.
Apvienotā Karaliste nelūdza avansa maksājumu.
Komisija novērtēja lūgumu un 2017. gada 13. janvārī ierosināja Eiropas Parlamentam un Padomei piešķirt finansējumu no Solidaritātes fonda EUR 60 301 050 apmērā. Informāciju, kas nepieciešama finansiālā pabalsta izmaksāšanai, Apvienotā Karaliste iesniedza 2017. gada 5. maijā. Maksājums Apvienotajai Karalistei tika veikts 2017. gada 17. jūlijā — pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome bija apstiprinājuši attiecīgo budžeta grozījumu.
VĀCIJA — plūdi Lejasbavārijā 2016. gadā
Laika posmā no 2016. gada maija līdz jūnijam Vāciju skāra neierasti spēcīgas lietusgāzes, kuru rezultātā upes izgāja no krastiem un appludināja vairākus ciematus, jo īpaši Lejasbavārijas reģionā. Visvairāk cieta Rottal-Inn apriņķis Lejasbavārijā. Un 1. jūnijā tika gandrīz pilnībā nopostīta Zimbahas pilsēta (Simbach a. Inn). Tikai Rottal-Inn apriņķī vien tika appludināta teritorija, kuras platība bija aptuveni 430 km2 un kurā atradās aptuveni 5000 mājsaimniecības. Kopumā Lejasbavārijā no katastrofas cieta vairāk nekā 47 000 cilvēku un 7 cilvēki zaudēja dzīvību. Katastrofa nodarīja postījumus sabiedriskajai infrastruktūrai, privātmājām un uzņēmumiem.
Vācija 2016. gada 19. augustā iesniedza pieteikumu finansiālā pabalsta saņemšanai no Solidaritātes fonda. Pieteikums attiecās tikai uz vienu NUTS 2 līmeņa reģionu — Lejasbavāriju (DE22). Aplēstie kopējie tiešie zaudējumi bija EUR 1259,005 miljoni. Šī summa atspoguļoja 3,03 % no reģiona IKP 5 un pārsniedza Regulā noteikto reģiona robežvērtību — 1,5 %.
Vācija nelūdza avansa maksājumu.
Komisija novērtēja lūgumu un 2016. gada 14. oktobrī ierosināja Eiropas Parlamentam un Padomei piešķirt finansējumu no Solidaritātes fonda EUR 31 475 125 apmērā. Solidaritātes fonda finansiālais pabalsts Vācijai tika izmaksāts 2017. gada 29. martā — pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome bija apstiprinājuši attiecīgo budžeta grozījumu.
KIPRA — sausums un ugunsgrēki 2016. gadā
Laika periodā no 2015. gada oktobra līdz 2016. gada jūnijam Kiprā bija ļoti maz nokrišņu un to skāra atkārtoti karstuma viļņi. Izraisītā sausuma rezultātā tika zaudēta raža, izcēlās meža un veģetācijas ugunsgrēki un trūka ūdens. Ūdens trūkums atstāja smagu ietekmi uz lauksaimniecību, mājsaimniecībām un vidi. Nikosijas, Larnakas un Famagustas rajonos lielās platībās tika zaudēti visi kultūraugi, kuru augšanai nepieciešams noteikts lietus ūdens daudzums (piem., mieži, kvieši un citi neapūdeņotie lopbarības kultūraugi). Ievērojami samazinājās ūdens pieplūde ūdenskrātuvēs, jo īpaši Kouris dambī, kas ir galvenais ūdens ieguves avots attīrīšanas iekārtām un apūdeņošanai. Jūnija vidū karstuma vilnis Kiprā izraisīja divus lielus mežu ugunsgrēkus. Vispirms pie Argaka izdega 763 ha Pafos valsts meža. Otrais ugunsgrēks pie Solea iznīcināja 1897 ha, kas lielākoties bija daļa no Adelfoi valsts meža.
Kipra 2016. gada 5. septembrī iesniedza pieteikumu finansiālā pabalsta saņemšanai no Solidaritātes fonda. Kipra aplēsa, ka sausuma un meža ugunsgrēku dēļ radītie kopējie tiešie zaudējumi ir EUR 180,803 miljoni. Šī summa pārsniedza lielo katastrofu robežvērtību, kas noteikta saistībā ar Solidaritātes fonda izmantošanu un ir piemērojama Kiprai 2016. gadā, — EUR 101,412 miljoni (t. i., 0,6 % no IKP, pamatojoties uz 2014. gada datiem).
Komisija 2016. gada 5. decembrī izmaksāja Kiprai avansa maksājumu EUR 729 876 apmērā, kas atbilda 10 % no paredzamā finansiālā pabalsta no Solidaritātes fonda līdzekļiem.
Komisija novērtēja lūgumu un 2017. gada 24. janvārī ierosināja Eiropas Parlamentam un Padomei piešķirt finansējumu no Solidaritātes fonda EUR 7 298 760 apmērā. No Solidaritātes fonda piešķirtā finansiālā pabalsta atlikums Kiprai tika izmaksāts 2017. gada 16. maijā — pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome bija apstiprinājuši attiecīgo budžeta grozījumu.
PORTUGĀLE — ugunsgrēki Madeiras salā 2016. gadā
Madeiras salā laika posmā no 2016. gada 8. līdz 13. augustam bija augsta gaisa temperatūra, ļoti stipras vēja brāzmas un ļoti zems nokrišņu daudzums, kā rezultātā izcēlās plaši mežu ugunsgrēki, kas īpaši smagi skāra reģiona galvaspilsētu Funšalu un Calheta pašvaldību. Šīs dabas parādības stipri ietekmēja iedzīvotāju ikdienas dzīvi un īpašumu, tostarp izraisot trīs nelaimes gadījumus. Izdegusī platība aptvēra 6000 ha, no kuriem 560 ha bija Natura 2000 tīkla aizsargājamās teritorijas. Tika izpostīti vai pilnībā iznīcināti vēsturiskas nozīmes īpašumi un simtiem privātmāju. Turklāt tika skarta arī pamata infrastruktūra, uzņēmumi un lauksaimniecības nozare.
Portugāle 2016. gada 21. septembrī iesniedza pieteikumu finansiālā pabalsta saņemšanai no Solidaritātes fonda. Portugāle 2016. gada 26. oktobrī nosūtīja papildu informāciju, lai pilnveidotu pieteikumu.
Portugāles iestādes iesniedza pieteikumu, norādot, ka tā bija reģionāla katastrofa, kuras kopējie tiešie zaudējumi tika aplēsti EUR 157 miljonu apmērā. Attiecībā uz tālākajiem reģioniem, kas ietver arī Madeiru, reģionālās katastrofas robežvērtība ir 1 % no reģiona IKP. Tiešie zaudējumi, par kuriem tika ziņots, veido 3,84 % no Madeiras IKP 6 , tādējādi kvalificējot minēto situāciju kā reģionālu katastrofu.
Komisija 2016. gada 23. novembrī izmaksāja Portugālei avansa maksājumu EUR 392 500 apmērā, kas atbilda 10 % no paredzamā finansiālā pabalsta no Solidaritātes fonda līdzekļiem.
Komisija novērtēja lūgumu un 2017. gada 24. janvārī ierosināja Eiropas Parlamentam un Padomei piešķirt finansējumu no Solidaritātes fonda EUR 3 925 000 apmērā. No Solidaritātes fonda piešķirtā finansiālā pabalsta atlikums Portugālei tika izmaksāts 2017. gada 16. maijā — pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome bija apstiprinājuši attiecīgo budžeta grozījumu.
ITĀLIJA — zemestrīces 2016./2017. gadā
Itālijā 2016. gada 24. augustā notika zemestrīce, kuras stiprums bija 6 balles pēc Rihtera skalas. Tā skāra plašas teritorijas Apenīnu kalnu grēdā Itālijas centrālajā daļā, kā arī Abruco, Lacio, Markes un Umbrijas reģionā. Pēc tam sekoja daudzi pēcgrūdieni. 2016. gada oktobra beigās šo pašu reģionu skāra vēl divas stipras zemestrīces. Pirmā notika 2016. gada 26. oktobrī, tās stiprums bija 5,9 balles pēc Rihtera skalas, un otrā — 30. oktobrī ar stiprumu 6,5 balles pēc Rihtera skalas. Šīs zemestrīces vēl vairāk pasliktināja situāciju un radīja lielus papildu zaudējumus skartajās teritorijās. 2017. gada 18. janvārī vēl četras zemestrīces skāra minētās teritorijas dienvidu daļu, kur jau iepriekš izpostītā infrastruktūra un mājas sabruka gan smagā sniega, gan jauno grūdienu rezultātā. Spēcīgie un plašie postījumi skāra privātās un sabiedriskās ēkas, infrastruktūru, uzņēmumus, lauku saimniecības un nozīmīgus kultūras mantojuma objektus un tādējādi izvērtās par līdz šim visnopietnāko katastrofu, ar kuru saskāries Solidaritātes fonds.
Itālija sākotnēji pieteicās finansiālā pabalsta saņemšanai no Solidaritātes fonda 2016. gada 16. novembrī. Pamatojoties uz to, Komisija piešķīra avansu no paredzamā Solidaritātes fonda pabalsta līdzekļiem EUR 30 miljonu apmērā, kuru izmaksāja 2016. gada 9. decembrī.
Lai tiktu ņemtas vērā vēlākās zemestrīces, Itālija 2017. gada 15. februārī iesniedza atjauninātu pieteikumu un pārskatītu aprēķinu, kurā ietverti visi zaudējumi, ko radījušas zemestrīces laika posmā no 2016. gada 24. augusta līdz 2017. gada 18. janvārim. 2017. gada 25. maijā tika sniegta papildu informācija.
Šā ziņojuma sagatavošanas laikā joprojām notiek minētā pieteikuma izskatīšana, un par to tiks ziņots Solidaritātes fonda ziņojumā par 2017. gadu.
3.Finansēšana
Eiropas Parlaments un Padome 2016. gadā apstiprināja divus pieteikumus finansiālā pabalsta saņemšanai no Solidaritātes fonda.
(1)Grieķija, zemestrīce Lefkadā (2015): Eiropas Parlaments un Padome 2016. gada 11. oktobrī apstiprināja Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošanu. Kopējo pabalstu EUR 1 651 834 apmērā varēja segt no EUR 50 miljonu apropriācijām, kas 2016. gada budžetā bija pieejamas avansu izmaksai. Maksājums Grieķijai tika veikts 2016. gada novembrī.
(2)Vācija, plūdi Lejasbavārijā (2016): Eiropas Parlaments un Padome 2016. gada 19. oktobrī apstiprināja finansiālā pabalsta piešķiršanu no Solidaritātes fonda EUR 31 475 125 apmērā 7 . Tā kā maksājumu nebija iespējams izpildīt 2016. gadā, budžeta apropriācijas bija jāpārnes uz 2017. gadu. Maksājums Vācijai tika veikts 2017. gada martā.
2016. gadā četras valstis (Grieķija, Kipra, Portugāle un Itālija) lūdza avansa maksājumus. Komisija apstiprināja visus lūgumus, kopumā piešķirot līdzekļus EUR 31,287 miljonu apmērā. Tie tika izmaksāti no 2016. gada budžetā avansiem paredzētajiem rezerves līdzekļiem EUR 50 miljonu apmērā. Avansa maksājumi 2016. gadā tika izmaksāti šādi: Grieķijai — aprīlī, Portugālei — novembrī, Kiprai un Itālijai — decembrī.
|
Saņēmējvalsts |
Katastrofa |
Kategorija |
Procedūra |
Summa (EUR) |
|
Grieķija |
Zemestrīce Lefkadā (2015) |
reģionāla |
Lēmums par fonda līdzekļu izmantošanu |
1 651 834 |
|
Vācija |
Plūdi Lejasbavārijā (2016) |
reģionāla |
Budžeta grozījumi |
31 475 125 |
|
PAVISAM KOPĀ |
33 126 959 |
|||
4.Palīdzības pasākumu izbeigšana
Komisija 2016. gadā izbeidza četrus Solidaritātes fonda palīdzības pasākumus. Tie visi tika īstenoti saskaņā ar Regulas noteikumiem, kas bija spēkā pirms tās pārskatīšanas 2014. gadā. Minēto noteikumu 8. panta 2. punktā bija paredzēts, ka 18 mēnešos no finansiālā pabalsta piešķiršanas dienas saņēmējvalsts iesniedz ziņojumu par finanšu izlietojumu (tālāk “īstenošanas ziņojums”) kopā ar paziņojumu, kurā pamato izdevumus (tālāk “paziņojums par pamatotību”).
(1)Spānija, mežu ugunsgrēki 2003. gadā: Solidaritātes fonda finansiālais pabalsts bija EUR 1,331 miljons. Īstenošanas ziņojumu un paziņojumu par pamatotību Spānija iesniedza 2006. gada martā. Lai varētu pabeigt novērtējumu, Komisija lūdza Spānijai papildu informāciju. Spānijas iestādes ziņoja, ka līdzekļi EUR 778 258,73 apmērā ir jāatmaksā. Komisija atguva šo summu un 2016. gada jūnijā izbeidza šo palīdzības pasākumu.
(2)Spānija, zemestrīce Lorkā 2011. gadā: Solidaritātes fonda finansiālais pabalsts bija EUR 21,071 miljons. Spānija lūdza pagarināt īstenošanas ziņojuma un paziņojuma par pamatotību iesniegšanas termiņu. Komisija īstenošanas ziņojumu un apliecinošos dokumentus saņēma 2014. gada jūlijā. Pamatojoties uz paziņojumā par pamatotību sniegto informāciju, attiecināmie izdevumi bija par EUR 364 473,17 mazāki nekā no Solidaritātes fonda izmaksātais finansiālais pabalsts. Komisija šo summu atguva 2016. gada jūnijā.
(3)Horvātija, plūdi 2012. gadā: Solidaritātes fonda finansiālais pabalsts bija EUR 286 587. Īstenošanas ziņojums un paziņojums par pamatotību tika iesniegts 2015. gada jūnijā. Pēc Komisijas pieprasījuma Horvātija iesniedza papildu informāciju, pēc kuras saņemšanas 2016. gada jūlijā palīdzības pasākums tika izbeigts.
(4)Austrija, plūdi 2013. gadā: Solidaritātes fonda finansiālais pabalsts bija EUR 21,662 miljoni. Austrija 2015. gada augustā iesniedza īstenošanas ziņojumu un paziņojumu par pamatotību. Tika atzīts, ka ziņojums ir pilnīgs un atbilst Regulas prasībām, tādēļ Komisija 2016. gada augustā varēja izbeigt palīdzības pasākumu.
Komisija 2016. gadā saņēma arī trīs citus īstenošanas ziņojumus un paziņojumus par pamatotību — no Rumānijas saistībā ar sausuma un ugunsgrēku katastrofu 2012. gadā, no Vācijas saistībā ar plūdiem 2013. gadā un no Čehijas Republikas saistībā ar plūdiem 2013. gadā. Attiecībā uz šiem palīdzības pasākumiem izbeigšanas procedūra vēl nav beigusies.
5.Secinājumi
2016. gadā Komisijai iesniegto jauno pieteikumu skaits līdzekļu saņemšanai no Solidaritātes fonda bija neliels — divi pieteikumi saistībā ar katastrofām, kas norisinājās jau 2015. gada novembrī un decembrī (zemestrīce Lefkadā un plūdi Apvienotajā Karalistē). Šķiet, tas vēlreiz pierāda, ka Regulā 2014. gadā izdarītie grozījumi, lai pārskatītu un precizētu reģionālo katastrofu kritērijus, dod gaidītos rezultātus, jo īpaši tādēļ, ka vairs netiek iesniegti acīmredzami neatbilstīgi pieteikumi.
Tomēr augustā un oktobrī Itāliju vēlreiz piemeklēja postošas zemestrīces, kuras kopā ar vēl vienu smagu zemestrīci 2017. gada janvārī izvērtās par līdz šim vislielāko katastrofu, ar kuru ir saskāries Solidaritātes fonds kopš tā izveidošanas 2002. gadā. Zaudējumi tika novērtēti EUR 22 miljardu apmērā, un šī summa bija gandrīz divreiz lielāka nekā otras lielākās katastrofas gadījumā — saistībā ar zemestrīci Emīlijā-Romanjā 2012. gadā. Šie gadījumi apstiprina tendenci, kas tika novērota jau iepriekš, proti, lai gan ar plūdiem ir saistīta būtiski lielākā daļa no katastrofām, kuru rezultātā tiek iesniegti pieteikumi Solidaritātes fondam (aptuveni divas trešdaļas no visiem gadījumiem), zemestrīces ir pieskaitāmas pie katastrofām, kas notiek retāk, taču neapšaubāmi ir vispostošākās un izmaksu ziņā dārgākās, nemaz nerunājot par cilvēku upuriem, ņemot vērā bojā gājušo, ievainoto vai ilgstoši pārvietoto cilvēku skaitu.
Mazais pieteikumu skaits 2016. gadā un fakts, ka pieteikuma izskatīšana saistībā ar Itālijas zemestrīci tika pabeigta tikai 2017. gadā, bija veiksmīga apstākļu sakritība no budžeta viedokļa. 2016. gadā piešķirtie līdzekļi tika izmaksāti no 2015. gada piešķīruma neizmantotās daļas, kas tika pārnesta uz 2016. gadu. Attiecīgi visa 2016. gada piešķīruma summa palika neskarta un tika pārnesta uz 2017. gadu, tādējādi ļaujot 2017. gadā piešķirt līdz šim lielāko Solidaritātes fonda pabalstu Itālijai. Šis scenārijs parāda, ka iespēja pārnest iepriekšējā gadā neiztērētās summas uz nākamo gadu ir ļoti noderīga Solidaritātes fonda budžeta darbības uzturēšanai, pat ja Solidaritātes fonda gada piešķīrums daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam ir samazināts no 1 miljarda pašreizējās cenās uz EUR 500 miljoniem 2011. gada cenās. Būs svarīgi saglabāt šo elastīgumu laika posmā pēc 2020. gada. No otras puses, 2016. gada notikumi parāda arī to, ka Solidaritātes fonda finansiālais pamats ir diezgan neliels un neapšaubāmi varētu rasties sarežģījumi, ja salīdzinoši īsā laika periodā notiktu vairākas smagas katastrofas, jo īpaši tādā gadījumā, ja nebūtu iespējams pārnest vērā ņemamas summas no iepriekšējā gada. Šādā gadījumā būtu sarežģīti saglabāt noteiktos palīdzības apjomus un tas grautu vienlīdzīgas attieksmes principu.
Iespēja veikt avansa maksājumus, kas Regulā tika iekļauta 2014. gada pārskatīšanā, izrādījās ļoti noderīga. Lai gan ne visas valstis, kas iesniedza pieteikumu, lūdza avansa maksājumus, Komisija visos gadījumos (izņemot vienu) spēja izmaksāt pieprasīto avansu viena mēneša laikā no dienas, kad tika iesniegta pilna pieteikuma dokumentācija. Šķiet, būtu vērts apsvērt to, vai avansa maksājumu palielināšana virs pašreiz noteiktajiem 10 % (ir noteikts šīs summas ierobežojums — maksimāli EUR 30 miljoni) no paredzamā Solidaritātes fonda finansiālā pabalsta apmēra varētu būt iespējams risinājums, lai uzlabotu fonda reaģēšanas spēju, jo līdzekļu piešķiršanai pilnā apmērā, katrā gadījumā īstenojot budžeta procedūru, joprojām ir vajadzīgi vairāki mēneši.
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 18.12.2017
COM(2017) 776 final
PIELIKUMI
EMPTY
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2016.gada ziņojums
I pielikums.
ES Solidaritātes fonds — lielām katastrofām piemērojamās robežvērtības 2016. gadā
(pamatojoties uz 2014. gada Eurostat datiem par nacionālo kopienākumu)
Lai novērtētu, vai ir piesaistāms ES Solidaritātes fonds
1
, piemēro katrai valstij noteiktās robežvērtības, kuras izteiktas kā kopējie tiešie zaudējumi, kas pārsniedz 0,6 % no NKI vai EUR 3 miljardus 2011. gada cenās. Piemēro mazāko summu.
(milj. EUR)
|
NKI 2014. gadā |
0,6% no NKI |
Lielas katastrofas robežvērtība 2016. g. |
||
|
AT |
ÖSTERREICH |
327 202 |
1 963,212 |
1 963,212 |
|
BE |
BELGIË/BELGIQUE |
406 681 |
2 440,086 |
2 440,086 |
|
BG |
BULGARIA |
41 882** |
251,292 |
251,292 |
|
CY |
KYPROS |
16 902 |
101,412 |
101,412 |
|
CZ |
ČESKÁ REPUBLIKA |
142 600 |
855,600 |
855,600 |
|
DE |
DEUTSCHLAND |
2 982 444 |
17 894,664 |
3 312,242* |
|
DK |
DANMARK |
265 177 |
1 591,062 |
1 591,062 |
|
EE |
EESTI |
19 504 |
117,024 |
117,024 |
|
GR |
ELLADA |
177 488 |
1 064,928 |
1 064,928 |
|
ES |
ESPAÑA |
1 036 937 |
6 221,622 |
3 312,242* |
|
FI |
SUOMI/FINLAND |
204 952 |
1 229,712 |
1 229,712 |
|
FR |
FRANCE |
2 174 475 |
13 046,850 |
3 312,242* |
|
HR |
HRVATSKA |
41 889 |
251,334 |
251,334 |
|
HU |
MAGYARORSZÁG |
99 630 |
597,780 |
597,780 |
|
IE |
ÉIRE/IRELAND |
163 917** |
983,502 |
983,502 |
|
IT |
ITALIA |
1 613 410 |
9 680,460 |
3 312,242* |
|
LT |
LIETUVA |
36 004 |
216,024 |
216,024 |
|
LU |
LUXEMBOURG (G.D.) |
32 727** |
196,362 |
196,362 |
|
LV |
LATVIJA |
23 541 |
141,246 |
141,246 |
|
MT |
MALTA |
7 588 |
45,528 |
45,528 |
|
NL |
NEDERLAND |
671 126 |
4 026,756 |
3 312,242* |
|
PL |
POLSKA |
396 974** |
2 381,844 |
2 381,844 |
|
PT |
PORTUGAL |
171 119 |
1 026,714 |
1 026,714 |
|
RO |
ROMÂNIA |
147 319 |
883,914 |
883,914 |
|
SE |
SVERIGE |
445 577 |
2 673,462 |
2 673,462 |
|
SK |
SLOVENSKO |
73 118 |
438,708 |
438,708 |
|
SI |
SLOVENIJA |
37 245 |
223,470 |
223,470 |
|
UK |
UNITED KINGDOM |
2 212 240 |
13 273,440 |
3 312,242* |
|
ME |
MONTENEGRO |
3 504*** |
21,024 |
21,024 |
|
TR |
TÜRKIYE |
594 250** |
3 565,500 |
3 312,242* |
|
RS |
SRBIJA |
31 738** |
190,428 |
190,428 |
* Tas ir EUR 3 miljardi 2011. gada cenās.
** NKI dati nav pieejami; to vietā izmanto IKP datus, kas pamatojas uz AMECO datubāzi (Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta ikgadējā makroekonomikas datubāze).
*** Eurostat dati nav pieejami; to vietā izmanto Melnkalnes statistikas biroja datus.
II pielikums. ES Solidaritātes fonds. — pārskats par 2016. gadā saņemtajiem pieteikumiem
|
Katastrofas gads |
2016 |
|||||
|
Pieteikuma iesniedzēja valsts |
Grieķija |
Apvienotā Karaliste |
Vācija |
Kipra |
Portugāle |
Itālija |
|
Katastrofas nosaukums
|
Zemestrīce Lefkadā 2015. gadā |
Plūdi 2015. gadā |
Plūdi Lejasbavārijā 2016.gadā |
Sausums un ugunsgrēki 2016. gadā |
Ugunsgrēki Madeiras salā 2016. gadā |
Zemestrīču virkne 2016./2017. gadā |
|
Postījumu pirmā diena |
17.11.2015. |
05.12.2015. |
28.05.2016. |
14.06.2016. |
08.08.2016. |
24.08.2016. |
|
Iesniegšanas termiņš |
09.02.2016. |
27.02.2016. |
20.08.2016. |
06.09.2016. |
31.10.2016. |
16.11.2016. |
|
Iesniegšanas datums
|
05.02.2016. |
26.02.2016. |
19.08.2016. |
05.09.2016. |
21.09.2016. |
16.11.2016. |
|
Datums, kad bija pieejama
|
09.03.2016. |
22.09.2016. |
~ |
~ |
26.10.2016. |
25.05.2017. |
|
Lielas katastrofas robežvērtība (miljoni EUR) |
1 064,928 |
3 312,242 |
3 312,242 |
101,412 |
1 026,714 |
3 312,242 |
|
Komisijas atzītie kopējie
|
66,073 |
2 412,042 |
1 259,005 |
180,803 |
157,000 |
21 878,767 |
|
Kategorija |
reģionāla |
reģionāla |
reģionāla |
liela |
reģionāla |
liela |
|
Zaudējumi/robežvērtība |
6,20 % |
72,82 % |
38,01 % |
178,29 % |
0,02 % |
660,54 % |
|
Zaudējumi/NKI |
0,037 % |
0,109 % |
0,042 % |
1,070 % |
0,092 % |
1,356 % |
|
Zaudējumi valstij (milj. EUR) |
54,698 |
512,586 |
106,887 |
150,579 |
103,840 |
10 154,494 |
|
Zaudējumi valstij / kopēji zaudējumi |
82,78 % |
21,25 % |
8,49 % |
83,28 % |
66,14 % |
46,41 % |
|
Attiecināmo pasākumu izmaksas (milj. EUR) |
52,374 |
408,232 |
94,196 |
49,000 |
7,347 |
2 149,363 |
|
Attiecināmās izmaksas / kopējie zaudējumi |
79,27 % |
16,92 % |
7,48 % |
27,10 % |
4,68 % |
9,82 % |
|
Atbalsts / attiecināmās izmaksas |
3,15 % |
14,77 % |
33,41 % |
14,90 % |
53,42 % |
55,68 % |
|
Atbalsta apjoms (% no kopējiem zaudējumiem) |
2,50 % |
2,50 % |
2,50 % |
4,04 % |
2,50 % |
5,47 % |
|
Lēmuma par avansu datums |
18.03.2016. |
~ |
~ |
17.11.2016. |
09.11.2016. |
29.11.2016. |
|
Paziņojuma datums |
21.06.2016. |
13.01.2017. |
14.10.2016. |
24.01.2017. |
24.01.2017. |
21.06.2017. |
|
Lēmuma par piešķiršanu datums |
24.10.2016. |
04.07.2017. |
07.03.2017. |
26.04.2017. |
26.04.2017. |
[1 196 797 579 2 ] |
|
Finansiālais ieguldījums (EUR) no Solidaritātes fonda |
1 651 834 |
60 301 050 |
31 475 125 |
7 298 760 |
3 925 000 |
|
Pārskats par visām ES Solidaritātes fonda lietām kopš 2002. gada ir pieejams šādā saitē:
http://ec.europa.eu/regional_policy/index.cfm/en/funding/solidarity-fund/