EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 15.12.2017
COM(2017) 768 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
2016. GADA ZIŅOJUMS PAR TO, KĀ TIEK ĪSTENOTA REGULA (EK) Nr. 300/2008 PAR KOPĪGIEM NOTEIKUMIEM CIVILĀS AVIĀCIJAS DROŠĪBAS JOMĀ
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
2016. GADA ZIŅOJUMS PAR TO, KĀ TIEK ĪSTENOTA REGULA (EK) Nr. 300/2008 PAR KOPĪGIEM NOTEIKUMIEM CIVILĀS AVIĀCIJAS DROŠĪBAS JOMĀ
Šajā ziņojumā aplūkots laikposms no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.
2016. gadā kopumā pieauga terorisma draudu līmenis; šis pieaugums skāra arī civilo aviāciju un to iezīmēja teroristu uzbrukumi Briseles un Stambulas lidostās. Tūlīt pēc uzbrukumiem Briselē Komisija Aviācijas drošības regulatīvās komitejas ietvaros rīkoja dalībvalstu ārkārtas sēdi, kurā nonāca pie slēdziena, ka, lai gan pastāv nepieciešamība aizsargāt lidostu publiski pieejamās vietas, kurās notika uzbrukumi, pasākumi, kas paredzēti lidostu ierobežotas iekļuves drošības zonu (SRA) aizsardzībai, nav piemēroti izmantošanai pie ieejām termināļu ēkās. Šīm telpām vajadzētu būt publiski pieejamām un pasākumiem būtu jābalstās uz vietējiem riska novērtējumiem, iesaistot visas attiecīgās iestādes un ieinteresētās personas. Kā tas vienmēr ir bijis ES aviācijas drošības politikā, būtu jāsaglabā atbilstošs līdzsvars starp drošības vajadzībām un citiem svarīgiem faktoriem, piemēram, ceļošanas ērtumu, privātumu un personas datu aizsardzību, kā arī funkcionālo faktoru atvieglošanu. Apmaiņa ar pieredzi un paraugpraksi būtu galvenais elements veiksmīgā drošības stiprināšanā. Komisija pauda nodomu attiecīgi veicināt šo apmaiņu un noteikt turpmākos darbus. Šajā sakarā Komisija novembrī rīkoja darbsemināru par sabiedriskā transporta telpu drošību un uzsāka pētījumu par atklāto teritoriju aizsardzību ES lidostās.
ANO Drošības padome pieņēma Rezolūciju 2309(2016) par terorisma draudiem civilajai aviācijai, kurā aicināja veidot ciešāku sadarbību, lai visā pasaulē nodrošinātu gaisa pakalpojumu drošību un novērstu teroristu uzbrukumus. Ar šo rezolūciju visas valstis tiek aicinātas iesaistīties ICAO darbā, lai nodrošinātu to, ka tās starptautiskie drošības standarti tiek pārskatīti un pielāgoti nolūkā efektīvi novērst teroristu radītos draudus civilajai aviācijai, lai stiprinātu un veicinātu ICAO standartu un ieteicamās prakses, kas izklāstīta 17. pielikumā, faktisku piemērošanu un lai palīdzētu ICAO turpināt uzlabot auditu, spēju attīstīšanas un mācību programmas nolūkā atbalstīt to īstenošanu. Ar savu ilgstošo ciešo sadarbību ar ICAO Komisija jau šobrīd sniedz ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā, jo īpaši izmantojot spēju veidošanas iniciatīvu CASE, kuras mērķis ir uzlabot aviācijas drošību Āfrikā un Tuvo Austrumu valstīs.
Saskaņā ar ES mērķiem labāka regulējuma jomā Komisija tāpat kā iepriekšējos gados turpināja precizēt, saskaņot un vienkāršot aviācijas drošības tiesību aktus.
Gan visa gada garumā ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm īstenojot ES pārbaudes, gan arī novērtējot dalībvalstu ikgadējos kvalitātes kontroles ziņojumus, Komisija turpināja uzraudzīt, kā dalībvalstis īsteno aviācijas drošības pasākumus. Atbilstības līmenis saglabājās stabils, un 2016. gadā nebija vajadzības no ES “vienas pieturas drošības sistēmas” īslaicīgi izslēgt nevienu ES lidostu, kurā būtu jānovērš nopietni trūkumi.
PIRMĀ DAĻA
Pārbaudes
1.Vispārīga informācija
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regulas (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā mērķis ir novērst nelikumīgu iejaukšanos civilās aviācijas gaisa kuģu darbībā, lai aizsargātu personas un preces.
Aviācijas drošības acquis īstenošana balstās uz divu līmeņu atbilstības uzraudzības sistēmu, proti, uz Komisijas pārbaudēm, ko papildina dalībvalstu ikgadējo ziņojumu novērtējums, un valstu uzraudzības darbībām (drošības auditi, pārbaudes un testi), ko veic katra dalībvalsts.
Regulas (EK) Nr. 300/2008 15. pantā Komisijai ir paredzēts pienākums veikt pārbaudes, tostarp lidostu, ekspluatantu un to tiesību subjektu pārbaudes, kuri piemēro aviācijas drošības standartus, lai uzraudzītu, kā dalībvalstis piemēro regulu, un vajadzības gadījumā nāktu klajā ar ieteikumiem, kā uzlabot aviācijas drošību. Savienības programmā piedalās arī Šveice, bet Norvēģijā un Islandē pārbaudes saskaņā ar līdzīgiem noteikumiem veic Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) Uzraudzības iestāde (ESA).
Lai 2016. gadā veiktu pārbaudes, Komisijas rīcībā bija grupa, kurā uz pilnu slodzi strādāja astoņi aviācijas drošības inspektori. Pārbaužu veikšanai papildus ir pieejami aptuveni 100 valstu revidenti, kurus iecēlušas dalībvalstis, Islande, Norvēģija un Šveice un kuri kvalifikāciju dalībai Komisijas veiktajās pārbaudēs ir ieguvuši Komisijas nodrošinātajās mācībās; EBTA Uzraudzības iestādes un Eiropas Civilās aviācijas konferences inspektori kopš 2016. gada šajā procesā piedalās kā pilntiesīgi inspektori ar vienādām tiesībām. Ievērojamais skaits valstu revidentu, kas piedalās Komisijas pārbaudēs, nodrošina salīdzinošo izvērtēšanu un ļauj dalībvalstīs izplatīt metodes un paraugpraksi. Ziņojuma 1. pielikumā ir ietverta diagramma, kurā apkopotas visas atbilstības uzraudzības darbības, ko 2016. gadā veikusi Komisija un ESA.
Komisijas pārbaudes balstās uz grozīto Regulu (ES) Nr. 72/2010, kurā noteikta procedūra Komisijas pārbaužu veikšanai aviācijas drošības jomā. Tajā cita starpā ietverti noteikumi par Komisijas inspektoru kvalifikāciju un tiesībām, kā arī noteikumi par to, kā veicamas pārbaudes par paveikto darbu.
Šo pārbaužu veikšanai izmantotās metodes ir izstrādātas ciešā sadarbībā ar dalībvalstu aviācijas drošības iestādēm, un tās balstās uz drošības pasākumu faktiskās īstenošanas pārbaudīšanu. Lai saskaņotā veidā interpretētu pārbaužu veikšanas prasības un procedūras, MOVE ĢD drošības nodaļa izstrādā un uztur rokasgrāmatas par lidostu un kravu pārbaužu veikšanu. Šajās rokasgrāmatās ir ietverti arī detalizēti norādījumi un vadlīnijas attiecībā uz visiem drošības pasākumiem, kas paredzēti ES tiesību aktos. Turklāt tajās ir ietverta arī sīka informācija par visiem Komisijas pārbaužu organizatoriskajiem un praktiskajiem aspektiem. Rokasgrāmatas ir ES klasificēta informācija, un tās dara pieejamas vienīgi Komisijas inspektoriem un attiecīgajai katras dalībvalsts iestādei.
Komisija veic dalībvalstu aviācijas drošības iestāžu (“pilnvaroto iestāžu”) pārbaudes un ierobežota skaita lidostu, ekspluatantu un to tiesību subjektu pārbaudes, kuri piemēro aviācijas drošības standartus. Pilnvaroto iestāžu pārbaužu mērķis ir pārbaudīt, vai dalībvalstīm ir nepieciešamie rīki, tostarp valsts kvalitātes kontroles programma, vajadzīgās pilnvaras un atbilstoši resursi, kas nepieciešami, lai pienācīgi īstenotu Eiropas Savienības aviācijas drošības tiesību aktus. Lidostu pārbaužu mērķis ir pārbaudīt, vai pilnvarotā iestāde pienācīgi uzrauga aviācijas drošības pasākumu faktisku īstenošanu un spēj ātri atklāt un novērst iespējamās nepilnības. Abos gadījumos Komisijas inspektoru konstatētie trūkumi ir jānovērš noteiktā termiņā; pārbaužu ziņojumus dara pieejamus visām dalībvalstīm.
Visas pārbaudes notika saskaņā ar sākotnējo grafiku, izņemot vienu nelielu izmaiņu, kas skāra pilnvarotās iestādes pārbaudes datumu.
Lai dalībvalstīm sniegtu atsauksmes par pārbaudēm, veicinātu pārredzamību un saskaņotu atbilstības uzraudzības metodes, Komisija novembrī organizēja pārbaužu darba grupu, kurā piedalījās dalībvalstu civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles struktūrvienību vadītāji.
1.1. Komisijas veikta atbilstības daudzgadu uzraudzība
Lai Komisija iegūtu pienācīgu apliecinājumu par dalībvalstu atbilstības līmeni, izmanto daudzgadu uzraudzību. Pierādījumi par Regulas (EK) Nr. 300/2008 un tās īstenošanas tiesību aktu piemērošanu katrā dalībvalstī tiek iegūti divu gadu ciklā, vai nu pārbaudot dalībvalsts pilnvaroto iestādi, vai arī pārbaudot vismaz vienu dalībvalsts lidostu. Papildus tam piecu gadu ciklā iegūst pierādījumus par kopīgo aviācijas drošības pamatstandartu piemērošanu, izlases veidā atlasot ES lidostas, uz kurām attiecas Regula (ES) Nr. 300/2008, tostarp katras dalībvalsts pasažieru skaita ziņā lielāko lidostu.
Atbilstoši pamatregulas prasībām galvenā atbildība par to, lai uzraudzītu, vai lidostas, gaisa pārvadātāji un par drošību atbildīgie tiesību subjekti kopīgos pamatstandartus īsteno atbilstīgi, gulstas uz dalībvalstīm. Rezultāti, kas iegūti Komisijas veiktajās pārbaudēs gadījumatlasē izvēlētās lidostās, uzskatāmi par stabilu katrā dalībvalstī panāktā vispārējā atbilstības līmeņa rādītāju.
Komisijas pārbaužu biežums un tvērums ir noteikti MOVE ĢD stratēģijā par ES aviācijas drošības standartu īstenošanas uzraudzību. Tajā ņemts vērā katras dalībvalsts aviācijas jomas lielums, lidostas darbības veida reprezentatīvais paraugs, aviācijas drošības noteikumu īstenošanas standarts, iepriekšējo Komisijas pārbaužu rezultāti, valstu ikgadējo kvalitātes kontroles ziņojumu novērtējumi, drošības incidenti (nelikumīgas iejaukšanās akti), apdraudējuma līmenis un citi faktori un novērtējumi, kas ietekmē uzraudzības biežumu.
Kopš 2010. gada Komisijas veiktajās pārbaudēs konstatētais atbilstības līmenis ir aptuveni 80 % (2010. gadā – 80 %, 2011. gadā – 80 %, 2012. gadā – 83 %, 2013. gadā – 80 %, 2014. gadā – 81 %, 2015. gadā – 80 %, 2016. gadā – 79 %); tomēr, lai gan rezultāti ir relatīvi stabili, tas nenozīmē, ka dalībvalstis nav palielinājušas savus centienus, gluži pretēji – dalībvalstu centieni aviācijas drošības jomā ir ievērojami palielinājušies, jo gadu gaitā arī prasības ir palielinājušās, jo īpaši tādās jomās kā kravas drošība, šķidrumu un gelu pārbaudes vai sprāgstvielu palieku detektoru izmantošana.
2.Valstu pilnvaroto iestāžu pārbaudes
Komisija 2016. gadā sāka pilnvaroto iestāžu pārbaužu piekto ciklu. Kopumā minētajā gadā tika veiktas astoņas pilnvaroto iestāžu pārbaudes. Vairumā dalībvalstu šajās pārbaudēs tika konstatēti ievērojami uzlabojumi, salīdzinot ar iepriekšējām pārbaudēm.
Visbiežāk atklātie trūkumi 2016. gadā bija saistīti ar nepilnībām kvalitātes kontroles valstu programmu īstenošanā. Dažas dalībvalstis nebija pietiekami uzraudzījušas lidostu, gaisa pārvadātāju un pilnvaroto struktūru drošības programmu piemērotību un īstenošanu, nebija pietiekami bieži veikušas ārvalstu gaisa pārvadātāju uzraudzību un nebija pilnībā piemērojušas atbilstības uzraudzības metodes, kas paredzētas regulā. Tā iemesli bija ierobežoti resursi un lielāks skaits attiecīgo struktūru. Tomēr vairākums pārbaudīto dalībvalstu valsts aviācijas drošības programmas bija saskaņojušas ar ES tiesību aktiem, pārsvarā bija īstenojušas ar drošības mācībām saistītās prasības, bija ievērojušas lidostās īstenoto drošības pasākumu pārbaužu minimālo biežumu un nodrošinājušas, ka konstatētie trūkumi tika novērsti noteiktajā termiņā.
3.Sākotnējās pārbaudes lidostās
2016. gadā tika veiktas 26 sākotnējās lidostu pārbaudes. Katrā lidostā, ievērojot piemērojamās drošības zonas, pārbaudes tika veiktas atbilstoši visām nodaļām. To galveno pasākumu kopējā proporcija, kuri tika atzīti par prasībām atbilstošiem, 2016. gadā bija 79 % — aptuveni tikpat, cik iepriekšējos gados.
Pēc Regulas (EK) Nr. 300/2008 īstenošanas septītā gada pārbaužu rezultāti atspoguļo pilnvaroto iestāžu un tiesību subjektu centienus. Lielākā daļa drošības prasību, kas izriet no šiem sarežģītajiem tiesību aktiem, ir īstenotas pareizi; svarīgāko aviācijas drošības jomu atbilstības indekss nemainīgi saglabājās aptuveni 80 % līmenī. Tomēr dažu pasākumu īstenošanas efektivitātē joprojām iespējami uzlabojumi.
Lielāko daļu atklāto trūkumu arī šoreiz bija izraisījis cilvēkfaktors. Tie galvenokārt bija radušies, praktiski īstenojot atsevišķas jomas, kurās juridiskās prasības ir jaunas vai ir būtiski mainītas ar regulas īstenošanas aktiem. Jo īpaši attiecībā uz dažiem noteikumiem, kas saistīti ar piekļuves kontroli, darbinieku pārbaudi un rokas bagāžas pārbaudi, būs nepieciešami turpmāki pilnvaroto iestāžu, nozares ieinteresēto personu un Eiropas Komisijas centieni. Lielākas pūles jāvelta arī gaisa kuģu drošības pārmeklēšanai. Šīs problēmas būtu jārisina, pastiprinot valsts kvalitātes kontroles darbības attiecīgajās jomās.
Arī 2016. gadā, salīdzinot ar 2014. un 2015. gada diezgan labajiem rezultātiem, bija augsts reģistrētās bagāžas, lidojuma laikā patērējamo krājumu un lidostu krājumu, apmācības un drošības aprīkojuma atbilstības līmenis, jo saistībā ar pārskatītajiem īstenošanas tiesību aktiem ir palielinājusies izpratne un praktiskā pieredze, kā rezultātā ir uzlabojusies pasākumu skaidrība un saskaņotība.
4.Pārbaudes par paveikto darbu
Saskaņā ar grozītās Komisijas Regulas (ES) Nr. 72/2010 13. pantu Komisija parasti veic ierobežotu skaitu pārbaužu par paveikto darbu. Šāda pārbaude tiek paredzēta, ja sākotnējās pārbaudes laikā tiek konstatēti vairāki nopietni trūkumi, kā arī izlases kārtībā, lai pārbaudītu valstī veikto atbilstības uzraudzības darbību un ziņošanas pasākumu pareizumu. 2016. gadā tika veiktas četras šādas darbības, un tās apstiprināja lielākās daļas konstatēto trūkumu korekciju.
5.Dalībvalstu IKGADĒJO KVALITĀTES KONTROLES ZIŅOJUMU novērtējums
Komisijas 2010. gada 8. janvāra Regulas (ES) Nr. 18/2010, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 300/2008 attiecībā uz kvalitātes kontroles valsts programmu specifikācijām civilās aviācijas drošības jomā, II pielikuma18. punktā ir noteikts, ka dalībvalstīm katru gadu jāiesniedz Komisijai ziņojums par pasākumiem, kas veikti, lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, un par aviācijas drošības stāvokli lidostās, kas atrodas to teritorijā. Ziņojuma saturam jāatbilst III papildinājumā sniegtajai informācijai, izmantojot Komisijas nodrošinātu veidni.
Šo ziņojumu novērtējums kopā ar Komisijas regulārajām pārbaudēm ir Komisijas instruments, lai cieši sekot tādu stingru valsts kvalitātes kontroles pasākumu īstenošanai, kas ļauj ātri konstatēt un novērst trūkumus katrā dalībvalstī.
Novērtējums ietver lidostu, gaisa pārvadātāju un citu tiesību subjektu, kuriem ir ar aviācijas drošību saistīti pienākumi, regulāras uzraudzības analīzi, uzraudzībā pavadīto cilvēkdienu skaitu, virknes speciālu atbilstības uzraudzības darbību tvērumu un biežumu, valsts atbilstības līmeni, turpmākas darbības un izpildes pilnvaru izmantošanu.
Tādās jomās kā tvērums, atbilstības līmeņi, turpmākas darbības un izpildes nodrošināšanas pasākumi, ko izmanto, lai nodrošinātu, ka konstatētie trūkumi ir novērsti un lielākajā daļā dalībvalstu vairs neatkārtojas, 2016. gada ikgadējo ziņojumu novērtējumos tika konstatēti ievērojami uzlabojumi, salīdzinot ar 2015. gadu. Tomēr ziņojumos atklājas, ka dažām dalībvalstīm vēl joprojām ir grūtības īstenot gaisa pārvadātāju un tiesību subjektu, kā arī lidostu ar ievērojamu pasažieru plūsmas apjomu regulāru uzraudzību, un dažu to jomu testēšanu, uz kurām attiecas regula.
Turpmāk Komisija nosūtīs katrai dalībvalstij oficiālu individuālu visaptverošu izvērtējumu, kurā būs norādītas nepilnības vai trūkumi un būs prasīts atbilstīgu novēršanas darbību plāns, kas dalībvalstij jāiesniedz. Komisija cieši uzraudzīs šo darbības plānu īstenošanu; ja dalībvalstis apstiprinās, ka norādītās nepilnības vai trūkumi pastāv, un neierosinās atbilstīgus novēršanas pasākumus, tiks veiktas oficiālas darbības. Novērtējuma rezultāti tiks ņemti vērā, plānojot pārbaudes attiecīgajā dalībvalstī, un to rezultātā varētu tikt palielināts pārbaužu biežums.
6.Trešo valstu lidostu novērtējums
Aplūkotajā gadā tika veikts vienas ASV lidostas novērtējums saskaņā ar sadarbības vienošanos, kas noslēgta ar ASV Transporta drošības administrāciju ES un ASV Gaisa transporta nolīguma ietvaros. Šādu novērtējumu veic regulāri saistībā ar “vienas pieturas drošības sistēmu”, un šā novērtējuma rezultāti apstiprināja, ka ASV drošības pasākumu standarts joprojām ir līdzvērtīgs to pasākumu standartam, kurus īsteno saskaņā ar ES aviācijas drošības tiesību aktiem.
Pamatojoties uz divpusēju nolīgumu, novērtējumu par kravu drošības pārbaužu īstenošanu veica arī Džakartas lidostā.
7.Nenoslēgtās lietas, 15. panta lietas un tiesvedība
Pārbaužu lietas paliek nenoslēgtas līdz brīdim, kad Komisija ir pārliecinājusies, ka ir veiktas pienācīgas trūkumu novēršanas darbības. Tāpēc lietu ilgums ir atkarīgs no labas attiecīgās dalībvalsts sadarbības. Varēja slēgt divdesmit astoņas pārbaužu lietas (sešpadsmit lietas par lidostu pārbaudēm un divpadsmit lietas par pilnvaroto iestāžu pārbaudēm). Kopumā gada beigās nenoslēgtas palika pārbaužu lietas attiecībā uz 8 pilnvarotajām iestādēm un 21 lidostu.
Ja lidostā konstatētie drošības pasākumu īstenošanas trūkumi ir uzskatāmi par pietiekami nopietniem, lai ievērojami ietekmētu vispārējo civilās aviācijas drošības līmeni Savienībā, Komisija piemēro Komisijas Regulas (ES) Nr. 72/2010 15. pantu. Tas nozīmē, ka visas pārējās pilnvarotās iestādes tiek brīdinātas par situāciju un būtu jāapsver kompensējoši pasākumi attiecībā uz lidojumiem no konkrētās lidostas. Saistībā ar 15. pantu 2016. gadā netika ierosināta neviena lieta.
Neatkarīgi no tā, vai 15. pantu piemēro vai ne, cits iespējamais Komisijas pasākums, jo īpaši ieilgušas trūkumu nenovēršanas vai to atkārtošanās gadījumos, ir sākt pienākumu neizpildes procedūras. Eiropas Savienības Tiesā 2016. gadā varēja slēgt vienu pienākumu neizpildes procedūra, kas tika sākta 2014. gadā pēc valsts pārvaldes iestādes pārbaudes. Attiecīgā dalībvalsts nenodrošināja regulāru atbilstības uzraudzību attiecībā uz noteiktiem drošības pasākumiem vairākās lidostās tās teritorijā. Pēc tam, kad dalībvalsts bija sniegusi pietiekamus pierādījumus tam, ka tā vairs nepārkāpj ES tiesību aktus, Komisija varēja atsaukt lietu, kas tika izskatīta Eiropas Savienības Tiesā.
OTRĀ DAĻA
Tiesību akti un papildu instrumenti
1.Tiesību akti
Civilā aviācija vēl aizvien ir teroristu grupas interesējošs mērķis, un, lai novērstu šos draudus, ir jānodrošina proporcionālu, uz riska novērtējumu balstītu aizsardzības pasākumu īstenošana. Tāpēc Komisija un dalībvalstis nemitīgi pielāgo riska mazināšanas pasākumus, lai sasniegtu visaugstāko drošības līmeni, vienlaikus maksimāli samazinot šo pasākumu nevēlamo ietekmi uz darbību.
Komisija 2016. gada novembrī pieņēma 2016. gada 30. novembra Regulu (ES) 2016/2096, ar kuru Regulu (ES) Nr. 1254/2009 groza attiecībā uz dažiem kritērijiem, lai ļautu dalībvalstīm atkāpties no kopīgajiem civilās aviācijas drošības pamatstandartiem un pieņemt alternatīvus drošības pasākumus. Lai uzlabotu juridisko skaidrību, Komisija ar šo regulu precizēja prasības riska novērtējumiem un sīkāk izklāstīja noteiktu šajā regulā uzskaitītu gaisa satiksmes kategoriju darbību veidus.
Lai vismaz daļēji atrisinātu pastāvīgi nepietiekamo nodrošinājumu ar aviācijas drošības inspektoriem un veicinātu savstarpēju apmaiņu, Komisija pieņēma Komisijas 2016. gada 31. marta Īstenošanas regulu (ES) 2016/472, ar ko Regulu (ES) Nr. 72/2010 groza attiecībā uz termina “Komisijas inspektors” definīciju (Dokuments attiecas uz EEZ). Šī regula grupā “Komisijas inspektori” tagad ietver inspektorus no EBTA valstīm, EBTA Uzraudzības iestādes un Eiropas Civilās aviācijas konferences (ECAC).
2.Savienības piegādes ķēdes drošības datubāze (UDSCS)
Oficiālo kravu aģentu un zināmo nosūtītāju datubāze ir vienīgais juridiskais primārais līdzeklis, kas kopš 2010. gada 1. jūnija oficiālajiem kravu aģentiem jāizmanto ziņu iegūšanai, kad tie pieņem sūtījumus no cita oficiālā kravu aģenta vai zināma nosūtītāja. Kopš 2012. gada 1. februāra minētā datubāze ir paplašināta, tajā ietverot to gaisa pārvadātāju sarakstu, kuriem ir atļauts ES ievest kravu un pasta sūtījumus no trešo valstu lidostām (ACC3). Šī datubāze 2013. gadā tika likumīgi paplašināta, tajā iekļaujot arī dalībvalstu apstiprināto ES aviācijas drošības vērtētāju sarakstu. Tā arī tika pārdēvēta par “Savienības piegādes ķēdes drošības datubāzi”, lai precīzāk atspoguļotu paplašināto tās izmantošanas jomu. Datubāzē 2016. gada beigās bija ietverti aptuveni 14 000 ierakstu par oficiālajiem kravu aģentiem, zināmajiem nosūtītājiem, neatkarīgajiem vērtētājiem un ACC3 struktūrām. Turklāt 2016. gadā arī tika pastāvīgi nodrošināts tās mērķa pieejamības līmenis — 99,5 %.
TREŠĀ DAĻA
Izmēģinājumi, pētījumi un jaunas iniciatīvas
1.Izmēģinājumi
“Izmēģinājums” ES aviācijas drošības tiesību aktu nozīmē tiek veikts tad, ja dalībvalsts vienojas ar Komisiju, ka dalībvalsts, lai aizstātu kādu no atzītajiem drošības kontroles līdzekļiem, ierobežotā laikposmā izmantos īpašus līdzekļus vai metodi, kas nav atzīti tiesību aktos, ar nosacījumu, ka šāds izmēģinājums negatīvi neietekmē vispārējo drošības līmeni. Šis termins juridiskā nozīmē nav piemērojams tad, ja kāda dalībvalsts vai struktūra izvērtē jaunu drošības kontroles līdzekli, ko piemēro papildus vienam vai vairākiem tiesību aktos jau paredzētiem līdzekļiem.
Izmēģinājumi un novērtējumi 2016. gadā tika veikti Nīderlandē un Francijā. Tie attiecas uz jaunas paaudzes pārbaudes iekārtu izmantošanu rokas bagāžai – izmantojot šīs iekārtas, klēpjdatori pirms pārbaudes no rokas bagāžas nav jāizņem – un tāda kurpju analīzes aprīkojuma izmantošanu kopā ar arkveida metāla detektoriem un drošības skeneriem, ar kuru nosaka gan metālu, gan sprāgstvielas. Abi 2016. gada izmēģinājumi deva pozitīvus rezultātus, un to izvērtēšanas periodu beigas ir paredzētas 2017. gadā.
2.Pētījumi un ziņojumi
Komisija 2016. gada oktobrī saņēma pētījumu par šķidrumu pārbaudes optimizāciju lidostās, lai nākotnē nodrošinātu ierobežojumu atcelšanu. Sakarā ar 2006. gada transatlantiskā teroristu uzbrukuma plānu lidmašīnu uzspridzināšanai izmantot šķidrās sprāgstvielas desmit gadus lidostās visā pasaulē tiek īstenoti pastiprināti drošības pasākumi, tas ir radījis neērtības pasažieriem, kas vēlas ceļot ar ikdienas šķidrumiem, aerosoliem un geliem (LAG). Pētījumā ir analizēti pasažieru pārvadāto LAG daudzumi un tehnoloģiju un turpmākās attīstības ietekme uz lidostu pārbaudes spējām un tādējādi arī uz iespēju
nākotnē pakāpeniski vai pilnībā atcelt šos ierobežojumus.
3.Jaunas iniciatīvas
Tika panākta lielāka virzība attiecībā uz ceļvedi aviācijas drošības tehnoloģiju attīstībā. Ceļvedī ir noteiktas dažādas darbības, kas attiecas uz visiem drošības tehnoloģiju un metožu aspektiem, un tas ir atsauce visām aviācijas drošības pētniecībā iesaistītajām Eiropas ieinteresētajām personām.
Kravu jautājumā Komisija turpināja cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai vienotos par kravas informācijas, kuru sniedz pirms iekraušanas (PLACI), analīzes režīma īstenošanu. Šajā sakarībā turpinājās sadarbība ar muitas kopienu saistībā ar notiekošo starptautisko darbu iepriekš sniegtās kravas informācijas jautājumu ICAO/PMO kopīgajā darba grupā, kurā Komisija aktīvi piedalās ar MOVE ĢD un TAXUD ĢD. Šo darbību mērķis ir kopā ar valstīm un ieinteresētajām personām izstrādāt kopīgus, saskaņotus principus, iespējamus standartus un ieteicamo praksi, kas jāpieņem un jāīsteno, ja valsts vai reģions nolemj piemērot šādu koncepciju vienam vai visiem uzņēmējdarbības modeļiem gaisa kravas un pasta sūtījumu jomā.
Stabilas un drošas ienākošo kravu un pasta sūtījumu piegādes ķēdes izveidē un uzturēšanā būtiska nozīme ir ES aviācijas drošības vērtētājiem. Saistībā ar politiku par ciešu sadarbību ar ieinteresētajām personām Komisija 2016. gada 17. un 18. oktobrī organizēja ES aviācijas drošības vērtētāju darbsemināru, kurā atjaunināja dalībnieku zināšanas par gaisa kravas drošības politikas attīstību un veicināja paraugprakses apmaiņu nolūkā standartizēt metodes un uzlabot vērtēšanas procesa lietderību un efektivitāti.
Pēc 2016. gada uzbrukumiem transporta drošības jomas galvenā uzmanība tika pievērsta sabiedriskā transporta telpu, piemēram, lidostu publiski pieejamo vietu, aizsardzībai; tāpēc Komisija 2016. gada 7. un 8. novembrī šā jautājuma risināšanai organizēja darbsemināru, kurā ņēma vērā dalībvalstu secinājumus pēc uzbrukuma Briseles lidostai, uzsverot, ka šādām publiski pieejamām vietām vajadzētu palikt publiski pieejamām un ka pasākumi būtu jāveic, pamatojoties uz vietējā riska novērtējumu un panākot līdzsvaru starp drošības vajadzībām, darbībām un pasažieru ērtībām. Tā kā bieži vien šo teritoriju drošība ir dažādu iestāžu un ieinteresēto personu kompetencē, mērķis bija veicināt informācijas apmaiņu starp transporta un iekšlietu ministriju pārstāvjiem, policiju un citām ieinteresētajām personām, piemēram, lidostām, ekspluatantiem un pasažieru asociācijām. Kļuva skaidrs, ka šim jautājumam nav vienota risinājuma, ko var vienādi piemērot visās lidostās; dalībnieki uzsvēra vietējā riska novērtējuma svarīgumu un to, ka svarīgi ir katrā atsevišķā gadījumā atklātās vājās vietas novērst ar tehnoloģiju, procedūras un metodisku risinājumu īpašu kombināciju. Gada beigās Komisija uzsāka pētījumu, kura mērķis ir apkopot Eiropas lidostu paraugpraksi un, ciktāl iespējams, novērtēt tās izmaksu un ieguvumu aspektus.
CETURTĀ DAĻA
Dialogs ar starptautiskām struktūrām un trešām valstīm
1.
Vispārīga informācija
Komisija sadarbojas ar starptautiskām struktūrām un galvenajiem tirdzniecības partneriem, un dalība saistītajās starptautiskajās sanāksmēs, piemēram, ikgadējā ICAO aviācijas drošības speciālistu grupas sanāksmē, nodrošina iespēju saskaņot ES nostājas. Ar konkrētām trešām valstīm, piemēram, ASV, Kanādu, Austrāliju u. c., notiek dialogs, kas sniedz Komisijai iespēju panākt labu sapratni un augstu uzticības līmeni ar valstīm, kuras aviācijas drošībā izmanto līdzīgu pieeju.
2.
Starptautiskās struktūras
Komisija piedalījās ikgadējā ICAO aviācijas drošības speciālistu grupas sanāksmē, kas norisinājās Monreālā no 2016. gada 14. marta līdz 18. martam, un iesniedza divus informatīvus dokumentus par norisēm saistībā ar aviācijas drošību Eiropas Savienībā un par Eiropas projektu Civilās aviācijas drošība Āfrikā un Arābijas pussalā (CASE projekts). Pirmajā dokumentā izklāstītas norises saistībā ar civilās aviācijas drošības uzlabošanu Eiropas Savienībā un nesenās iniciatīvas izveidot “vienas pieturas drošības mehānismu”. Pašlaik sadarbība “vienas pieturas drošības mehānisma” ietvaros pastāv ar ASV, Kanādu un Melnkalni. Otrajā dokumentā sniegts apraksts par CASE projektu, kas savu darbību oficiāli uzsāka 2015. gada 1. novembrī. Šis četru gadu projekts (2015.-2019.) sastāv no spēju veidošanas darbībām, ko organizē par labu partnervalstīm Āfrikā un Arābijas pussalā. Projektu finansē Eiropas Savienība (ES) un īsteno Eiropas Civilās aviācijas konference (ECAC).
Komisija piedalījās reizi trijos gados notiekošajā ICAO asamblejas sanāksmē, kas norisinājās Monreālā no 2016. gada 27. septembra līdz 7. oktobrim, un iesniedza trīs darba dokumentus. Viens dokuments bija par aviācijas drošības prioritātēm; tajā bija izklāstīti priekšlikumi, kas balstīti uz pieredzi, kura gūta, īstenojot Asamblejas Rezolūciju A38–15 un ICAO darba programmu 2014. – 16. gadam. Otrais dokuments bija par civilās aviācijas kibernoturību; tā izstrādi līdzfinansēja Amerikas Savienotās Valstis. Dokumentā apgalvots, ka civilās aviācijas sistēmu veido dažādas savstarpēji savienotas sastāvdaļas, sistēmas un tīkli. Gadu gaitā ir palielinājusies tādu kiberincidentu iespējamība, kas varētu apdraudēt saziņu un informācijas apmaiņu starp dažādām aviācijas ieinteresētajām personām, ietekmēt aviācijas drošumu un drošību un kaitēt aviācijas darbības nepārtrauktībai. Lai gan ICAO ir atzinusi, ka ir svarīgi noteikt atbilstošu kiberdrošības pieeju civilajā aviācijā, darbs vēl ir jāturpina, lai uzlabotu vispārējo izpratni un turpinātu izstrādāt visā pasaulē saskaņotas kibernoturības pieejas, kas paredzētas aviācijas sistēmai. Trešais dokuments bija par problēmu risināšanu spēju veidošanas jomā. Dokumentā apgalvots, ka spēju veidošanas pasākumiem, ko organizē ICAO, atsevišķas valstis, reģionālas organizācijas vai nozare, ir izšķiroša nozīme, atbalstot dalībvalstu centienus panākt efektīvu un ilgtspējīgu atbilstību ICAO standartiem un ieteicamajai praksei. Tāpēc spēju veidošanas darbību efektīva pārvaldība ir būtisks faktors taustāmu rezultātu nodrošināšanai.
3.
Trešās valstis
Tāpat kā iepriekšējos gados Komisija vairākos forumos, it sevišķi ES un ASV Transporta drošības sadarbības grupā (TSCG), aktīvi diskutēja ar ASV par aviācijas drošības jautājumiem. TSCG mērķis ir veicināt sadarbību vairākās kopīgo interešu jomās un nodrošināt “vienas pieturas drošības mehānisma” nepārtrauktu darbību un pastāvīgu ES un ASV gaisa kravas un pasta sūtījumu attiecīgo režīmu savstarpējo atzīšanu. Abas iniciatīvas ietaupa gaisa pārvadātāju laiku un samazina izmaksas un darbības sarežģītību.
Komisijas 2015. gada 18. decembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2426 stājās spēkā 2016. gada 29. februārī, tādējādi faktiski paplašinot “vienas pieturas drošību” un no minētā datuma tajā iesaistot Kanādu un Melnkalni. Ar šo īstenošanas regulu abas valstis tiek atzītas par tādām, kas piemēro drošības standartus, kuri ir līdzvērtīgi kopīgajiem civilās aviācijas drošības pamatstandartiem.