EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 15.12.2017

COM(2017) 767 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par EIB ārējām darbībām ar ES budžeta garantiju 2016. gadā

{SWD(2017) 460 final}

1.IEVADS

Ārējo aizdevumu pilnvaras (turpmāk “ĀAP”) ir ilglaicīgs un veiksmīgs Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas (EIB) sadarbības elements. ĀAP ietvaros ES sniedz garantiju no ES budžeta, lai EIB spētu palielināt savus aizdevumus ārpus ES, ar kuriem tiek atbalstīta ES politika. ĀAP atbalsta EIB darbību pirmspievienošanās valstīs, austrumu un dienvidu kaimiņreģiona valstīs, Āzijā, Latīņamerikā un Dienvidāfrikā. Pašreizējā ĀAP periodā (2014.–2020. gads) no ES budžeta tiek garantēta EIB darījumu summa līdz EUR 27 miljardiem 1 .

 

Šis ziņojums sniedz pārskatu par EIB 2016. gada darbībām, kas veiktas saskaņā ar ES garantiju, galvenajiem sasniegtajiem rezultātiem un radīto ietekmi, ietverot arī informāciju par 2016. gadā parakstīto finansēšanas darījumu sagaidāmo ietekmi, pamatojoties uz EIB rezultātu novērtēšanas sistēmu (RNS) 2 . Lai sniegtu vispārēju apskatu par EIB darbību šajos reģionos, ziņojumā ir ietverts arī kopsavilkums par EIB darījumiem, kas veikti, neizmantojot ES garantiju (t. i., uzņemoties pašu risku).

Sīkāka informācija un statistikas datu tabulas par iepriekš minētajām darbībām, tostarp projektu, nozaru, valstu un reģionālā līmenī, ir pieejamas pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

2.GALVENIE REZULTĀTI

2016. gadā reģionos, uz kuriem attiecas ĀAP, EIB parakstīja finansēšanas darījumus kopā par EUR 6,8 miljardiem, kas ir nedaudz vairāk par pagājušā gada finansēšanas darījumu apjomu (EUR 6,7 miljardi). No tiem vairāk nekā puse (58 %, EUR 4 miljardi) tika īstenoti atbilstoši ES garantijai. Pagājušajā gadā pirmoreiz tika noslēgti līgumi par 54 jauniem darījumiem 3 .

Sagaidāms, ka visu šajos reģionos īstenoto jauno darījumu ieguldījums ES un partnervalstu prioritātēs tiks novērtēts kā “izcils” vai “labs” saskaņā ar EIB rezultātu novērtēšanas sistēmu (RNS), kura tiek īstenota jau piekto gadu.

Sagaidāms, ka aptuveni 90 % jauno projektu gūs labus rezultātus darījuma kvalitātes un pamatotības ziņā un katrs jaunais projekts sasniegs vismaz minimālo pieņemamo līmeni.

Gaidāms arī, ka vairāk nekā 80 % jauno projektu būs vai nu augsta, vai nozīmīga EIB papildināmība un katram jaunajam projektam būs vismaz mērena EIB papildināmība.

Daži no galvenajiem 2016. gada jauno projektu sagaidāmajiem rezultātiem:

·gandrīz 10 000 aizdevumu, kas izsniegti mikrouzņēmumiem, MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu un palīdz nodrošināt aptuveni 544 700 darbvietu;

·1,2 miljoni pasažieru, kas ik dienu var izmantot uzlabotu pilsētas un dzelzceļa transportu;

·1,5 miljoni cilvēku, kas var izmantot uzlabotus sanitārijas pakalpojumus;

·saražots pietiekams enerģijas daudzums 338 000 mājsaimniecību apgādei;

·743 200 mājsaimniecību ir pieslēgtas elektrotīklam;

·469 000 cilvēku gūst labumu no uzlabotas atkritumu apsaimniekošanas;

·katru gadu tiek ārstēti 150 000 pacientu jaunās vai pārbūvētās slimnīcās;

·augstākās izglītības iestādēs ir sākuši mācīties papildu 37 000 studentu;

·4 miljoni cilvēku gūst labumu no daudznozaru pilsētas infrastruktūras projektiem.

Tāpat arī EIB turpina atbalstīt ES rīcību klimata politikas jomā. EIB parakstīto darījumu apjoms reģionos, uz kuriem attiecas ĀAP, vēl joprojām ir krietni virs 25 % sliekšņa, kas noteikts Lēmumā par ĀAP. 2016. gadā EIB parakstīja aizdevumus EUR 1,9 miljardu apmērā ĀAP reģionos, lai atbalstītu rīcību klimata politikas jomā, un tie veido 28 % no kopējās summas. 2016. gada beigās kopējā rīcības klimata politikas jomā proporcija pilnvaru periodā no 2014. līdz 2020. gadam bija 34 %. Šā rezultāta sasniegšanā lielu ieguldījumu dod aizdevumu izsniegšana Āzijā — šajā reģionā aizdevumu galvenā prioritāte ir rīcība klimata politikas jomā.

Vēl jo vairāk, 2016. gadā 27 % no kopējā parakstīto aizdevumu apjoma (EUR 1,8 miljardi) ĀAP reģionos atbalstīs transversālas reģionālās integrācijas mērķa sasniegšanu, izmantojot energotīklu starpsavienojumus, transporta savienojumus un reģionālos kapitāla fondus un ar vietējā privātā sektora attīstīšanu sekmējot konverģenci.

3.FINANSĒŠANAS DARĪJUMI

3.1.PĀRSKATS PAR JAUNAJIEM EIB FINANSĒŠANAS DARĪJUMIEM PĒC TO MĒRĶA

 

Tiesību aktos, kas ir ĀAP pamatā, visiem EIB darījumiem, uz kuriem attiecas ES budžeta garantija, ir noteikti trīs galvenie mērķi:

 

i)    vietējā privātā sektora attīstība, jo īpaši atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);

ii)    sociālās un ekonomikas infrastruktūras attīstība;

iii)    klimata pārmaiņu seku mazināšana un pielāgošanās tām.

Reģionālā integrācija valstu starpā, jo īpaši starp pirmspievienošanās valstīm, kaimiņreģionu valstīm un ES, ir vēl viens pamatmērķis darījumiem, kas paredzēti viena vai vairāku galveno mērķu sasniegšanai.

Komisijas 2016. gada septembra priekšlikumā par lēmuma par ĀAP pārskatīšanu 4 pēc starpposma pārskatīšanas 5 ir ietverts jauns mērķis, kas attiecas uz ar migrācijas pamatcēloņu novēršanu. Informācijai par šo jauno mērķi vajadzētu būt iekļautai nākamā gada ziņojumā, tiklīdz būs pieņemti pārskatītie tiesību akti.

 

No kopējās 2016. gadā parakstīto darījumu summas ĀAP reģionos 49 % (EUR 3,383 miljardi) atbalstīs vietējā privātā sektora attīstību, galvenokārt uzlabojot piekļuvi finansējumam MVU, mikrouzņēmumiem un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu. Mazliet vairāk nekā puse (51 %, EUR 3,457 miljardi) veicinās sociālās un ekonomikas infrastruktūras attīstību. Visi EIB darījumi ārpus ES atbalsta vienu vai abus šos mērķus.

 

Gandrīz trešdaļa no kopējā apjoma veicinās rīcības klimata politikas jomā mērķa sasniegšanu (28 %, EUR 1,921 miljards). Atbalsts klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās vajadzībām ir iekļauts vairāk nekā 50 atsevišķos 2016. gadā parakstītos projektos, ņemot vērā daudzo to darījumu ieguldījumu šajā mērķī, kas vērsti uz vairākām nozarēm (piemēram, kredītlīnijas, kur tiek paredzēts, ka neliela aizdevuma daļa atbalstīs MVU ieguldījumus atjaunojamo energoresursu enerģijā vai energoefektivitātes pasākumos).

Līdzīgi arī 27 % (EUR 1,824 miljardi) veicinās transversālas reģionālās integrācijas mērķa izpildi, attīstot infrastruktūru un atbalstot vietējā privātā sektora piekļuvi finansējumam.

EIB darbību ieguldījums ĀAP mērķu sasniegšanā ir atspoguļots 1. grafikā, ņemot vērā darījumus, kas veikti saskaņā ar ĀAP garantiju un EIB pašu riska mehānismiem.

1. grafiks. Ieguldījums ĀAP mērķu sasniegšanā (miljonos EUR)

Detalizēta informācija par finansētajiem projektiem ir sniegta pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

Vietējā privātā sektora attīstība, jo īpaši atbalsts MVU

EIB atbalsts vietējā privātā sektora attīstībai ir paredzēts tādu apstākļu radīšanai, lai tirgos, kas attīstās, un jaunietekmes tirgos cilvēkiem dotu iespēju izveidot un paplašināt uzņēmumus un tādā veidā radīt darbvietas, apmierināt vajadzību pēc precēm un pakalpojumiem, pārvarēt nabadzību un nenodrošinātību ar pārtiku, kā arī paaugstināt dzīves līmeni. Galu galā ilgtspējīga sociālā un ekonomiskā attīstība nevar notikt bez šādas privātā sektora attīstības.

Šis atbalsts tiek sniegts dažādos veidos:

·vietējiem finanšu starpniekiem (galvenokārt bankām) darot pieejamas kredītlīnijas tālākai aizdošanai MVU;

·piedaloties privātos akciju kapitāla fondos un riska kapitālā uzņēmumos ar augstu izaugsmes potenciālu;

·nodrošinot pašu kapitāla finansējumu mikrofinansēšanas iestādēm;

·sniedzot tiešos aizdevumus lielākiem uzņēmumiem.

26 jauni projekti, kas parakstīti 2016. gadā, veicinās vietējā privātā sektora attīstību. Kopējais apstiprinātais EIB finansējums šiem projektiem ir EUR 3,7 miljardi. 22 no šiem projektiem ir kredītlīnijas MVU atbalstam, 4 ir aizdevumi privātā sektora ieviestai infrastruktūrai un

pētniecības un izstrādes projektiem, kas arī veicinās vietējā privātā sektora attīstību.

Atbalsts lauku reģionu MVU Armēnijā Pēdējo gadu laikā Armēnijas ekonomika ir piedzīvojusi lielu izaugsmi un nabadzības samazinājumu, taču ir nepieciešams ekonomiku dažādot un stiprināt MVU sektoru, jo īpaši salīdzinoši mazattīstītos lauku reģionos. Tomēr MVU ir ierobežota piekļuve finansējumam — tas atspoguļo to, ka vietējām bankām pašām nav tiešas piekļuves kapitāla tirgiem un tās ir diezgan atkarīgas no īstermiņa finansējuma avotiem.   2014. gadā parakstītais aizdevumu projekts “Armenia Apex Loan” ir palīdzējis risināt šo problēmu, ar Armēnijas Centrālās bankas starpniecību vietējām bankām sniedzot ilgtermiņa finansējumu. Aizdevums tiek segts ar ES garantiju atbilstoši ārējo aizdevumu pilnvarām. Finansējums pilnībā tika piešķirts 2016. gada beigās, un 113 uzņēmumi nodarbināja, kā ziņots, 6357 cilvēkus (vidēji 56 nodarbinātie). Uzņēmumu lielais vairākums pārstāv lauksaimniecības, pārtikas pārstrādes, izmitināšanas un ēdināšanas nozari. Izsniegto aizdevumu vidējais maksājuma termiņš ir vairāk nekā pieci gadi, tādējādi šie aizdevumi ienesīgu ieguldījumu finansēšanai ir daudz izdevīgāki nekā ieguldījumi, kas MVU pieejami ar standarta nosacījumiem. Paredzēts, ka šie aizdevumi var palīdzēt radīt nedaudz vairāk nekā 2000 papildu darbvietu. Kooperatīvs “Araks-2” nodarbina aptuveni 24 cilvēkus un izmanto vietējo piena produkciju, lai ražotu dažādu veidu sieru. Kooperatīvs izmantoja EIB finansētos aizdevumus uz pieciem gadiem EUR 95 000 apmērā, lai iegādātos jaunu pasterizācijas iekārtu, liešanas formas un izejmateriālus, tādējādi palielinot ražošanas apjomu. Tāpat arī tas plāno veikt ieguldījumus, lai trīskāršotu ražošanas jaudu un palielinātu eksporta pārdošanas īpatsvaru līdz vismaz 35 %.

Sociālās un ekonomikas infrastruktūras attīstība

Viens no attīstības procesa pīlāriem ir sociālās un ekonomikas infrastruktūras — visa, sākot ar ceļiem un energosistēmām līdz veselības aprūpes iestādēm un platjoslas interneta pakalpojumiem, — attīstīšana. Tā ir arī joma, kur bieži ir ļoti svarīgs publiskais finansējums, jo infrastruktūras preces bieži ir sabiedriskās preces, kam ir liela pozitīva ietekme uz ekonomiku, vidi un cilvēku labklājību. EIB atbalsta infrastruktūras projektus daudzās nozarēs, izmantojot ES garantiju saskaņā ar ĀAP.

2016. gadā bija 33 jauni projekti sociālās un ekonomikas infrastruktūras attīstības veicināšanai ĀAP reģionos. Kopējais apstiprinātais EIB finansējums šiem projektiem ir EUR 3,6 miljardi.

EIB parakstīja 12 jaunus projektus transporta nozarē, un summa salīdzinājumā ar pagājušā gada aizdoto apjomu ir lielāka (EUR 2,1 miljards 2016. gadā). Aptuveni puse no šo aizdevumu apjoma tika paredzēta pilsētu sabiedriskajam transportam un dzelzceļiem.

 

EIB 2016. gadā parakstīja līgumus par sešiem jauniem projektiem enerģētikas nozarē (EUR 493 miljoni); pagājušajā gadā šai jomai tika pievērsta lielāka uzmanība. Ir mazāk liela mēroga enerģijas ražošanas projektu, bet lielāka uzmanība tiek vērsta uz mazākām sistēmām, kas attiecas uz enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem. Lielākie enerģijas ražošanas projekti ir Turcijā — uzņēmuma “Fina Enerji” vēja enerģijas projekta un kredītlīnijas bankā “Isbank” mērķis ir tieši atjaunojamo energoresursu enerģija un energoefektivitātes sistēmas, kas palīdzētu ražot pietiekami daudz enerģijas, lai nodrošinātu aptuveni 105 000 mājsaimniecību. Kopā 2016. gada jaunie projekti nodrošinās enerģijas ražošanas apjomu, kas līdzvērtīgs enerģijas apjomam 338 000 mājsaimniecību.

Klimata pārmaiņu seku mazināšana un pielāgošanās tām

Tā kā klimata pārmaiņu cēlonis un sekas ir globālas, būtiska ES ārpolitikas un attīstības politikas daļa ir klimata jomas finansējuma piešķiršana un paplašināšana ārpus dalībvalstīm. Šajā darbā EIB ir liela nozīme, jo īpaši pēc revolucionārā 2015. gada globālā Parīzes nolīguma, kas stājās spēkā 2016. gada novembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) konferences laikā. EIB jau ir ļoti veiksmīgi spējusi mobilizēt finanšu resursus valstu atbalstam gan ES teritorijā, gan ārpus tās, atbalstot to valstī noteiktos devumus, plānus un stratēģijas saistībā ar klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī zemu oglekļa dioksīda emisiju enerģijas un transporta politiku.

No jaunā 2016. gadā parakstītā aizdevuma ĀAP reģioniem EUR 1,9 miljardi tiek atvēlēti, lai mazinātu klimata pārmaiņu sekas un pielāgotos tām. Šo mērķi būs iespējams sasniegt, izveidojot projektus lielā skaitā gandrīz visās nozarēs. Visi šie projekti veicina arī vietējā privātā sektora attīstību vai sociālās un ekonomikas infrastruktūras attīstību.

Daudzos gadījumos tikai daļa no projekta veicina ar klimata pārmaiņām saistītā mērķa sasniegšanu, tādējādi kā par mērķa sasniegšanu veicinošu tiek ziņots tikai par daļu no šā projekta aizdevuma kopsummas. Iepriekšējo EIB projektu rezultātu analīze liecina, ka daudzi projekti kaut nedaudz veicina rīcību klimata pārmaiņu politikas jomā, pat ja tas nav attiecīgā projekta galvenais mērķis. Raksturīgs piemērs ir MVU paredzēta kredītlīnija, kas izmantota dažiem atbalsta saņēmēju uzņēmumu ieguldījumu projektiem, kuru ietvaros tiek uzlabota ēku energoefektivitāte vai uzstādītas maza mēroga atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas iekārtas, piemēram, saules enerģijas paneļi. Tādējādi aptuveni 50 jaunu 2016. gada projektu, no kuriem 21 ir kredītlīnija, veicina ar klimata pārmaiņām saistītā mērķa sasniegšanu.

 

Kopumā līdz šim lielāko ieguldījumu šā mērķa sasniegšanā nodrošinājis zemāku oglekļa dioksīda emisiju transports, veidojot 64 % no kopējā apjoma, savukārt atjaunojamo energoresursu enerģija un energoefektivitāte veido vēl 21 % no jaunā aizdevuma, kas 2016. gadā izsniegts ārpus ES saistībā ar rīcību klimata pārmaiņu jomā. Arī klimata pārmaiņu seku mazināšana, piemēram, izvairīšanās no metāna atkritumu un notekūdeņu nozarē, vēl joprojām ir būtiska daļa, bet pielāgošanās klimata pārmaiņām veidoja 3,5 % no ieguldījuma.

Atkarības no dīzeļdegvielas enerģijas mazināšana Maldīvijā Elektroenerģijas ražošana Maldīvijā, 26 atolu arhipelāgā, ir problemātisks jautājums. Valstī galvenokārt tiek izmantoti veci un nelietderīgi dīzeļģeneratori. Nesen, 2012. gadā, 35 % no IKP veidoja naftas produktu imports. EIB aizdevums EUR 45 miljonu vērtībā, ko sedz ES garantija saskaņā ar ĀAP, atbalsta projektu, kas palīdzēs mainīt šo situāciju, jo tiks uzstādītas saules enerģijas un dīzeļdegvielas enerģijas hibrīda sistēmas ar vismaz 50 MW lielu jaudu, tostarp jumta un uz zemes uzstādīti saules enerģijas paneļi ar aptuveni 25 MW lielu jaudu un aptuveni 27 MW lielas lietderīgākas jaudas dīzeļģeneratori, kā arī atjaunotas sadales līnijas aptuveni 430 km garumā un uzstādītas litija jonu baterijas un kontroles sistēmas iekārta. Tādējādi varēs atslēgt vecos dīzeļģeneratorus ar aptuveni 37 MW lielo jaudu.   Projekta ietvaros tiks nodrošināts pietiekami daudz enerģijas, lai apmierinātu aptuveni 110 000 mājsaimniecību vajadzības, kā arī izveidoti aptuveni 14 500 jauni tīkla pieslēgumi. Valsts ietaupīs aptuveni EUR 13,6 miljonus gadā, jo samazināsies degvielas imports, tāpat arī būs mazinātas oglekļa dioksīda un citu piesārņotāju emisijas. Projekta rezultātā sagaidāmais SEG emisiju apjoms ir aptuveni 76 kt oglekļa dioksīda ekvivalenta gadā. Taču, salīdzinot ar paredzēto emisiju daudzumu, kāds būtu, ja projekts netiktu īstenots, jāsecina, ka tiks panākts samazinājums par 34 kt oglekļa dioksīda ekvivalenta gadā.

Reģionālā integrācija

EIB 2016. gadā parakstīja 15 jaunus projektus, kas veicina reģionālo integrāciju. Kopējais apstiprinātais EIB finansējums šiem projektiem bija EUR 1,6 miljardi. Šie projekti attiecas uz transporta savienojumiem, atbalstu konverģencei ar vietējā privātā sektora attīstīšanas palīdzību un energotīklu starpsavienojumu. Tika parakstīti septiņi projekti (EUR 1 miljards) par kredītlīnijām, kas veicina MVU un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu piekļuvi ilgtermiņa finansējumam, tādējādi veicinot ekonomisko konverģenci ar ES. Sešas no šīm kredītlīnijām ir Turcijā un viena — Bosnijā un Hercegovinā. Vēl viena kredītlīnija ir īpaši paredzēta MVU pārtikas un lauksaimniecības nozarē Gruzijā. EIB parakstīja četrus transporta projektus, kas ietver dzelzceļa modernizāciju Ukrainā un Moldovā, lai palielinātu pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumu kapacitāti, kā arī palīdzētu atvieglot tirdzniecību reģionā un ar ES.

3.2.PĀRSKATS PAR EIB FINANSĒJUMU PĒC REĢIONA UN NOZARES

1. tabulā sniegts pārskats par EIB 2016. gada finansējuma apjomu reģionos, uz kuriem attiecas ĀAP, tostarp reģioniem, kam piešķirts finansējums ar ĀAP garantiju (vispārējā vai politiskā riska garantija), un reģioniem, kam finansējums piešķirts no EIB pašu riska mehānismiem.

1. tabula. 2016. gadā parakstītie EIB finansēšanas darījumi

2016. gadā EIB parakstīja aizdevumus reģioniem, uz kuriem attiecas ĀAP, EUR 6,8 miljardu apmērā no globālās kopsummas — EUR 7,9 miljardiem (ietverot arī ĀKK valstis un aizjūras zemes un teritorijas). Aptuveni EUR 5,9 miljardi tika īstenoti pirmspievienošanās valstīs (kopējais Turcijai sniegtais EIB atbalsts, ko sedz ES garantija, pašlaik ir EUR 9,6 miljardi) un kaimiņreģionos (gan dienvidu, gan austrumu kaimiņreģionā). Pārējie aizdevumi (26 %) tika parakstīti Āzijā, Vidusāzijā un Latīņamerikā.

Salīdzinot ar 2015. gadu, kopējais EIB finansējuma apjoms ĀAP reģionos palielinājās par 2 % (2015. gadā parakstīti EUR 6,7 miljardi), kā iemesls ir tas, ka no pašu riska mehānismiem piešķirtā finansējuma apjoms pieauga par 54 % (2015. gadā — EUR 1,9 miljardi), bet ES garantijas izmantojums samazinājās par 18 % (2015. gadā — EUR 4,8 miljardi).

2. tabula. Neto parakstītie darījumi gadā un kopējie neto parakstītie darījumi salīdzinājumā ar pašreizējiem ES pilnvaru

maksimālajiem apjomiem 2014.–2020. gadā

Kā norādīts iepriekš, kopējais saskaņā ar ĀAP parakstīto darījumu apjoms sasniedzis EUR 10,7 miljardus un ar to saistītais ĀAP kopējais izmantošanas rādītājs parakstīto darījumu ziņā šobrīd ir 40 % (ir pagājuši aptuveni 38 % no īstenošanas termiņa). Pašreizējo ĀAP pilnvaru maksimālā apjoma — EUR 27 miljardu — izmantošanas rādītājs Vidusāzijā ir sasniedzis 88 % no šo pilnvaru maksimālā apjoma, nākamais augstākais rādītājs ir austrumu kaimiņreģionā (85 %), tad Āzijā (56 %) un Latīņamerikā (44 %). Jāņem vērā, ka norādītais procentuālais apjoms neietver ierosināto ĀAP maksimālā apjoma palielinājumu, par kuru Padomē un Parlamentā pašlaik notiek apspriedes.

2. grafiks. No EIB pašas resursiem izsniegto EIB aizdevumu apjoma izmaiņas pa gadiem

2. grafikā ir attēlotas ĀAP ietvaros un no pašu riska mehānismiem izsniegto aizdevumu apjoma izmaiņas 2014.–2016. gadā. Šajā laika posmā šajos reģionos ES garantija bija attiecināta vidēji uz 64 % no EIB finansējuma, un šis īpatsvars pa gadiem mainījās robežās no 58 % līdz 72 %.

To finansēšanas projektu skaits, par kuriem EIB parakstīja līgumus reģionos, uz ko attiecas ĀAP, no 55 projektiem 2015. gadā pieauga līdz 71 projektam 2016. gadā. No šā 71 darījuma 54 bija jauni projekti, par ko pirmais EIB finansējuma līgums tika parakstīts 2016. gadā; 17 projektiem daļa no EIB kopējā finansējuma tika nodrošināta iepriekšējos gados noslēgtu līgumu ietvaros.

3. tabula. Parakstīto darījumu skaits pa reģioniem (visi resursi), 2016. gads

Salīdzinot ar 2015. gadu, 2016. gadā EIB ievērojami palielināja aizdevumus Rietumbalkānu valstīs (+92 %), apjomam sasniedzot EUR 427 miljonus, un Vidusjūras reģiona valstīs (+12 %), parakstītajam apjomam sasniedzot EUR 1,6 miljardus, saistībā ar EIB ekonomikas noturības iniciatīvas īstenošanu šo reģionu atbalstam. Lielākā daļa no šā apjoma tika atvēlēta projektiem, kuros sniegts atbalsts, lai veicinātu vietējā privātā sektora attīstību, jo īpaši kredītlīnijām, kas paredzētas MVU atbalstam (54 % Vidusjūras reģiona valstīs un 64 % Rietumbalkānu valstīs).

 

2016. gadā kredītlīnijas veidoja 46 % no kopējā aizdevumu apjoma (2015. gadā — 37,5 %), bet 54 % tika atvēlēti infrastruktūras un citu projektu finansēšanai (2015. gadā — 62,5 %), no šā apjoma puse projektu ir saistīti ar transporta nozari.

Vietējā privātā sektora attīstības mērķa izpildi visvairāk veicināja aizdevumi pirmspievienošanās valstīm, un to apjoms sasniedza EUR 1,8 miljardus (52 %), bet pēc tam ierindojās Vidusjūras reģiona valstis ar EUR 960 miljoniem (28 %).

Austrumu kaimiņreģions ir reģions, kas visvairāk veicina ekonomikas un sociālās infrastruktūras mērķa sasniegšanu, un tā ieguldījumu apjoms ir 1,2 miljardi (34 %) no kopējā šim mērķim piešķirtā aizdevuma.

Visbeidzot, pirmspievienošanās valstu reģions ir arī reģions, kas sniedz vislielāko ieguldījumu reģionālās integrācijas mērķa sasniegšanā — 1,3 miljardus (69 %) no visu resursu kopējā aizdevuma.

4. tabula. 2016. gadā parakstīto EIB finansēšanas darījumu sadalījums pa nozarēm lēmumā ietvertajos reģionos (visi resursi)

3.3.EIB DARĪJUMU IETEKME UN PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA

RNS sniedz novērtējumu par EIB finansēšanas darījumiem visā to darbības laikā. Šī sistēma palīdz atlasīt pamatotus projektus, kuri atbilst ES prioritātēm un kuros EIB iesaiste radīs pievienoto vērtību. Novērtējuma posmā tiek apzināti rezultātu rādītāji ar pamatrādītājiem un mērķiem, kas atspoguļo gaidāmos darījuma rezultātus ekonomikas, sociālajā un vides jomā. Sasniegumus attiecībā uz šiem noteiktajiem snieguma kritērijiem uzrauga visā projekta laikā, un par tiem ziņo divos būtiskākajos posmos: kad projekts tiek pabeigts un trīs gadus pēc tam, kad projekts ir pabeigts (“pēc pabeigšanas”), attiecībā uz tiešajiem darījumiem; ieguldījumu perioda beigās un privātā kapitāla fondu darbības beigās; posmā, kad beidzas piešķiršanas periods finanšu starpnieku aizdevumiem.

Projekti tiek vērtēti saskaņā ar trim “pīlāriem”:

i)    1. pīlārā tiek vērtēts paredzamais ieguldījums ES un partnervalstu prioritātēs un atbilstība EIB pilnvaru mērķiem;

ii)    2. pīlārā tiek vērtēta darījuma kvalitāte un pamatotība, balstoties uz gaidāmajiem rezultātiem;

iii)    3. pīlārā tiek vērtēta EIB ieguldījuma gaidāmā finanšu un nefinanšu papildināmība.

Šajā iedaļā saskaņā ar RNS reģistrēto informāciju ir sniegts ziņojums par sagaidāmajiem rezultātiem attiecībā uz ES politikas mērķiem. Šajā iedaļā ir aplūkoti nevis visu 2016. gadā parakstīto līgumu gaidāmie rezultāti, bet gan visi to projektu gaidāmie rezultāti, par kuriem 2016. gadā tika parakstīts pirmais finansēšanas līgums (turpmāk “jauni projekti”). Šajā tvērumā ietilpst 2016. gadā parakstīti 54 jauni projekti ĀAP reģionos. Kopējais apstiprinātais EIB aizdevums, kas saistīts ar šiem projektiem, ir EUR 7,3 miljardi.

2016. gadā ĀAP reģionos tika pabeigti 11 projekti, kas sākotnēji tika novērtēti RNS ietvaros, tāpēc ir iespējams uzraudzīt gūtos rezultātus vispusīgāk. Šajos projektos bija iekļautas sešas kredītlīnijas MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, trīs infrastruktūras projekti un divi rūpniecības / pētniecības un izstrādes projekti.

3. grafiks. 2016. gadā parakstīto jauno darījumu RNS vērtējumu sadalījums pa pīlāriem

2016. gadā visi jaunie projekti 1. pīlārā saņēma vismaz vērtējumu “labs”, kas parāda, ka projekti ir saskaņā ar ĀAP mērķiem un ievērojami veicina valstu attīstības mērķu izpildi un sniedz mērenu ieguldījumu ES mērķos vai otrādi. 19 projekti tika novērtēti kā “izcili”, jo ievērojami veicina gan ES prioritātes, gan valstu attīstības mērķu sasniegšanu.

2. pīlārā tieši finansētu projektu vērtējuma pamatā ir projekta pamatotība, finansiālā un ekonomiskā ilgtspēja, kā arī vides un sociālā ilgtspēja. Finanšu starpnieku darījumu vērtējuma pamatā ir gaidāmie rezultāti, kam piemēro svērumu atkarībā no riska apsvērumiem, kurus nosaka pēc starpnieka stabilitātes un darbības vides kvalitātes. 2. pīlārā 50 projekti saņēma vērtējumu “labs”, un to vidējā iekšējā peļņas norma — infrastruktūras projektu gadījumā — bija 10 % līdz 15 %. Četri projekti saņēma “apmierinošu” vērtējumu, kā iemesls nereti bija augsta riska vide, kas ietekmē plānoto rezultātu sasniegšanas iespējamību. Šo projektu vidū ir projekti Ukrainā un Kirgizstānas Republikā.

3. pīlārā 7 projekti saņēma “augstu” novērtējumu, bet 39 projekti saņēma vērtējumu “nozīmīgs”.

4.EIB SADARBĪBA AR CITĀM IESTĀDĒM

4.1. SADARBĪBA AR KOMISIJU

Sadarbība starp EIB un Komisiju jautājumos par ārējo aizdevumu pilnvarām notiek plašākas partnerības kontekstā; šajā partnerībā abas iestādes sadarbojas dažādās jomās, sākot ar ieguldījumu veicināšanu Eiropas Savienībā — cita starpā ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda starpniecību — un beidzot ar finansējuma apvienošanas mehānismiem, kas atbalsta EIB un citu starptautisko finanšu iestāžu attīstības darbības ārpus ES.

Lēmums par ĀAP nosaka, ka Komisija, EĀDD un EIB sadarbojas un stiprina EIB ārējo darbību saskaņotību ar ES ārpolitikas mērķiem, lai radītu maksimālu sinerģiju starp EIB finansējumu un ES budžeta līdzekļiem. Tas tiek īstenots galvenokārt ar regulāru un sistemātisku dialogu un politikas virzienu, stratēģiju un projektu plānu savlaicīgu apspriešanu. Attiecībā uz sadarbību un koordināciju ĀAP reģionos turpina piemērot saprašanās memorandu (pārskatīts 2013. gadā) starp Komisiju, EĀDD un EIB, piemēram, apmainoties ar informāciju par projektu plāniem un kontaktinformāciju.

Konkrēts šīs sadarbības piemērs ir EIB biroju līdzās atrašanās ES delegācijās, turklāt vietējās delegācijās tiek ierīkoti jauni EIB ārējie biroji. Birojs Pekinā oficiāli tika atklāts 2016. gada 30. maijā un aptver Ķīnu un Mongoliju. Tāpat arī 2017. gada pirmajā ceturksnī tika atvērts birojs Deli.

ES apvienošanas mehānismi piedāvā papildu iespējas strukturētai sadarbībai. Apvienošanas mehānismu rezultātā rodas cieša sadarbība ar citām starptautiskajām finanšu iestādēm (SFI) līdzfinansējuma nodrošināšanā un tiek panākta saskaņotība ar ES politiku un prioritātēm katras attiecīgās valsts kontekstā. Turklāt šo mehānismu pārvaldības struktūra gan veicina, gan prasa ciešu sadarbību un koordināciju ar Komisiju, EĀDD un citām SFI pirms projekta iesniegšanas dotācijas resursu apvienošanai ar EIB aizdevumiem.

 

EIB 2016. gadā turpināja aktīvi piedalīties reģionālajos apvienošanas mehānismos. 2016. gadā tika apstiprināti vai parakstīti ES budžeta finansēti un EIB pārvaldīti ieguldījumi (dotācijas, tehniskā palīdzība, riska kapitāls) EUR 177,32 miljonu vērtībā, kas papildināja EIB finansējumu ĀAP reģionos (EUR 39 miljoni no ES budžeta resursiem papildināja EIB aizdevumus kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānismā, EUR 53 miljoni — Rietumbalkānu ieguldījumu mehānismā, EUR 18 miljoni — Latīņamerikas ieguldījumu mehānismā, EUR 18 miljoni — Austrumeiropas energoefektivitātes un vides partnerībā, EUR 5,32 miljoni — Austrumu partnerības Tehniskās palīdzības ieguldījumu fondā, EUR 1,64 miljoni — FEMIP, un EUR 41 miljons tika atvēlēts riska kapitālam). ES platformas ārējās sadarbības apvienošanai (EUBEC) ekspertu tehniskajā grupā EIB cieši sadarbojās ar Komisiju. Detalizēts saraksts ar EIB pārvaldītajiem no ES budžeta finansētajiem darījumiem (tehniskā palīdzība, dotācijas, kapitāls) 2015. gadā ir atrodams pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

Komisija turpina aktīvu sadarbību ar EIB vairākās citās politikas jomās, kas ietver arī saskari ar jurisdikcijām, kuras nodokļu jomā nesadarbojas. 2016. gada janvārī Komisija pieņēma jaunu pasākumu kopumu nodokļu apiešanas novēršanai, kas iekļauj virkni iniciatīvu stabilākai un saskaņotākai ES nostājai pret uzņēmumu ienākuma nodokļa ļaunprātīgu izmantošanu vienotajā tirgū un ārpus tā. Šajā pasākumu kopumā ir arī sīki izklāstīti labas pārvaldības kritēriji nodokļu jomā, kā arī pasākumi agresīvas nodokļu plānošanas apkarošanai. Šajā pasākumu kopumā ir atspoguļotas diskusijas Padomē, Eiropas Parlamenta ieteikumi, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas projekta rezultāti. 2017. gada janvārī EIB nāca klajā ar savu pagaidu pieeju politikai saistībā ar vāji regulētām, nepārskatāmām un sadarbībā neieinteresētām jurisdikcijām (NCJ politika) un viegli ietekmējamām (nodokļu izpratnē) jurisdikcijām.

EIB, Komisijas un EĀDD starpiestāžu sadarbības, kuras mērķis ir atbalstīt ES un partnervalstu prioritātes šajos reģionos, aspekti ir sīki aprakstīti pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

4.2. SADARBĪBA AR EIROPAS OMBUDU

EIB un Eiropas Ombuda saprašanās memorandā, ko parakstīja 2008. gadā, ir noteikts pamats EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma abiem posmiem, proti, iekšējam (EIB sūdzību izskatīšanas mehānisms) un ārējam (Ombuds) posmam, kurus 2010. gadā pēc plašas sabiedriskās apspriešanas apstiprināja EIB Direktoru padome. Tajā ir panākta kopīga izpratne par piemērošanas mērķi un konsekvenci tā iekšējā un ārējā daļā, īpašu uzmanību pievēršot:

•    tāda iedarbīga iekšējā sūdzību izskatīšanas mehānisma (EIB sūdzību izskatīšanas mehānisms) esībai, kurā tiktu izskatītas sūdzības, ko ārējās puses iesniegušas Eiropas Investīciju bankai visās EIB struktūrvienībās;

•    tam, ka attiecībā uz sūdzībām, kas saistītas ar darījumiem ārpus ES, tostarp ārējām pilnvarām, Ombuds apņemas sistemātiski izmantot savas pašiniciatīvas pilnvaras, lai izskatītu sūdzības, ja tās nav iesniedzis ES pilsonis vai iedzīvotājs;

•    Ombuda izskatīšanas tvērumam, atzīstot, ka EIB sūdzību izskatīšanas mehānismam jābūt pirmajai izvēlei.

2016. gadā Ombuds nesaņēma nevienu sūdzību par EIB darbībām ārējo aizdevumu reģionā².

Pastāvošā EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma politika nosaka, ka EIB cenšas mehānismu periodiski pārskatīt. Sagaidāms, ka pašreizējā pārskatīšana, kas ietver sabiedrisko apspriešanu, noslēgsies 2017. gada beigās.

4.3. SADARBĪBA AR STARPTAUTISKAJĀM FINANŠU IESTĀDĒM

Sadarbība ar citām SFI ir neatņemama EIB darbību daļa, sākot ar dialogu par institucionāliem, horizontāliem un tematiskiem jautājumiem un abpusējām konsultācijām un beidzot ar uzlabotiem operatīvās līdzfinansēšanas un darba dalīšanas veidiem. Sarunas starp SFI galvenokārt notiek specializētās darba grupās, kas periodiski satiekas, lai dalītos ar labāko praksi vai risinātu konkrētus jautājumus.

Ir turpinājusies sadarbība starp EIB un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) saskaņā ar 2012. gada saprašanās memorandu. 2016. gada jūnijā norisinājās Komisijas vadītās koordinācijas komitejas sanāksme. Tajā tika vērsta uzmanība tieši uz minēto banku reaģēšanas pasākumiem migrācijas krīzes kontekstā, kā arī uz vispārējo sadarbību. EIB un ERAB rīkoja arī divas kontaktgrupas sanāksmes, lai apmainītos ar viedokli par to darbību plāniem reģionos, kuros darbojas abas iestādes. Turklāt abas bankas dalījās ar informāciju par saviem reaģēšanas pasākumiem saistībā ar migrācijas krīzi un par citiem abām bankām aktuāliem tematiem, tostarp jautājumiem, kas saistīti ar ārzonu izveidi, un jaunizveidoto iniciatīvu “EU4Business” Austrumu partnerības reģionā. 27 2016. gadā parakstītus projektus līdzfinansēja citas SFI. ERAB šajā līdzfinansēšanas sarakstā ir pirmajā vietā (ar 13 projektiem) ar kopējo finansējuma summu EUR 1,1 miljarda apmērā, kas veido 44 % no kopējā līdzfinansējuma apjoma, savukārt Pasaules Bankas grupa ierindojas nākamajā vietā (ar 7 projektiem) ar 32 % no kopējās līdzfinansējuma summas. Amerikas Attīstības banka un Latīņamerikas Attīstības banka līdzfinansēja divus projektus (4 %), bet Āzijas Attīstības banka — četrus projektus (22 %)².

Pēdējo gadu laikā ir izveidojusies arvien ciešāka sadarbība starp EIB, Francijas Attīstības aģentūru (Agence Française de Développement — AFD) un Rekonstrukcijas kredītiestādi (Kreditanstalt für Wiederaufbau — KfW). 2016. gadā AFD ĀAP reģionos līdzfinansēja četrus projektus, kuru kopējā EIB finansējuma summa bija EUR 778 miljoni. KfW grupa līdzfinansēja trīs projektus, kuru kopējā EIB finansējuma summa bija EUR 142 miljoni. Tajā pašā laikā tiek rīkotas arī regulāras sanāksmes politikas/koordinācijas līmenī, kā arī darbības līmenī, tādējādi uzlabojot informācijas apmaiņu un pārredzamību.

Visas trīs minētās iestādes cieši sadarbojas arī savstarpējās paļāvības iniciatīvas (Mutual Reliance Initiative — MRI) ietvaros. Savstarpējās paļāvības iniciatīva tika izveidota 2013. gadā, un tas ir plaši atzīts veids, kā īstenot ES ārējās sadarbības politiku. Šajā mehānismā ir noteikts, ka viens no MRI partneriem uzņemas visu trīs partneru labā izpildīt konkrētus uzdevumus, piemēram, daļu no projekta padziļinātas izpētes vai iepirkuma uzraudzību. Virzītāji augstu vērtē no tā izrietošos vienkāršotos procesus. MRI partneru pārvaldības un lēmumu pieņemšanas struktūras ir izskatījušas dokumentus, ko sagatavojusi cita iestāde un ko tās izmanto savu lēmumu pieņemšanā. 2016. gadā turpinājās sarunas par to, kā vēl vairāk paaugstināt darba sadales un deleģēšanas līmeni un MRI atbilstības un iedarbīguma līmeni.

Jauns un nozīmīgs notikums 2016. gadā bija trīs jaunu dalībnieku — Āzijas Infrastruktūras investīciju bankas (Asian Infrastructure Investment Bank — AIIB), Islāmiskās Attīstības bankas un Jaunās attīstības bankas (New Development Bank, ko sauc arī par BRICS banku) — pievienošanās. EIB un AIIB 2016. gada maijā Pekinā parakstītais saprašanās memorands nosaka pamatprincipus turpmākai attiecību nostiprināšanai starp EIB un AIIB atbalsttiesīgo darījumu kopīgas finansēšanas jomā, zināšanu apmaiņas un regulāru augsta līmeņa sanāksmju izveides jomā.

Papildus vairākām darba grupām un iniciatīvām, kas attiecas uz virkni dažādu jautājumu (klimats, infrastruktūra, finanses, risks, rezultātu novērtēšana, ex post novērtējums, parādu pārvaldība u. c.), joprojām augstākajā līmenī ir daudzpusējo attīstības banku (DAB) sadarbība. 2016. gada augsta līmeņa diskusijās daudzpusējo attīstības banku vidū uzmanība tika vērsta uz attīstības programmas galvenajiem tematiem, proti, kā kopīgi palielināt DAB atbalstu rīcībai klimata politikas jomā un veicināt ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Viens no galvenajiem DAB sadarbības tematiem 2016. gadā bija arī bēgļu krīzes un iedzīvotāju piespiedu pārvietošanas seku novēršana. Tika izveidota īpaša DAB darba grupa, lai noteiktu un vērtētu DAB veikto privātā sektora finanšu līdzekļu piesaistīšanu un piesaistīšanas veicināšanu. Ņemot vērā G7 un G20 ieteikumus, DAB ir arī kopīgi apsvērušas veidus, kā optimizēt savu bilanci un uzlabot savas aizdevumu izsniegšanas spējas attīstības mērķu atbalstam.

 

Papildus tam pēc saprašanās memoranda ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Industriālās attīstības organizāciju (UNIDO), Starptautisko Lauksaimniecības attīstības fondu (IFAD) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (FAO) parakstīšanas EIB turpināja stiprināt saites ar ANO sistēmu. EIB un Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma (UNDP) saprašanās memorandu parakstīja 2016. gada oktobrī. Šīs partnerības uzmanības centrā ir tādi temati kā reaģēšana uz klimata pārmaiņām, reaģēšanas pasākumi krīzes un pēckrīzes situācijās, migrācijas krīze, kā arī iekļaujošu tirgu un uzņēmējdarbības veicināšana. 2016. gada aprīlī tika parakstīts arī nolīgums ar ANO Projektu pakalpojumu biroju (UNOPS). Šī partnerība nodrošinās, ka abas iestādes spēj pārvarēt pašreizējās problēmas, kas kavē ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši vietās ar nestabilu ekonomiku, kā arī klimata pārmaiņu sekas un palielinās privātā sektora spējas veicināt izaugsmi un pārmaiņas.

(1) 2016. gada septembrī Komisija ierosināja palielināt esošo ĀAP maksimālo apjomu līdz EUR 32,3 miljardiem (COM(2016) 583). Paredzams, ka likumdošanas process beigsies ar līguma noslēgšanu starp Parlamentu un Padomi 2017. gada otrajā pusē.

(2) Šis ziņojums ir sagatavots saskaņā ar prasībām, kas izklāstītas 11. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumā Nr. 466/2014/ES, ar kuru nosaka ārējo aizdevumu pilnvaras.

(3) “Jauni” darījumi ir tādi darījumi, par kuriem pirmais finansēšanas līgums tika noslēgts 2016. gadā. Kopējais apstiprinātais šo darījumu apjoms ir EUR 7,2 miljardi.

(4) COM(2016) 583.

(5) COM(2016) 584.`