EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 6.12.2017
COM(2017) 738 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
par to, kā 2016. gadā piemērota Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem
Ievads
Komisija 2016. gadā turpināja pildīt savu stingro apņemšanos uzlabot pārredzamību un pārskatatbildību. Viens veids, kā Komisija mēģina to īstenot, ir veicināt piekļuves tiesību ES iestāžu dokumentiem 1 faktisku izmantošanu. Šīs tiesības ir ietvertas ES Pamattiesību hartas 42. pantā, Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. panta 3. punktā un Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 2 .
Paplašinātās pārredzamības programma
Komisija ir īstenojusi vairākus nozīmīgus pasākumus, lai uzlabotu savu likumdošanas un politikas īstenošanas procesu pārredzamību, tostarp tās saskarē ar ieinteresētajām personām un lobistiem.
2016. gadā Komisija turpināja īstenot savu labāka regulējuma programmu, kuras mērķis ir panākt efektīvāku un pārredzamāku Eiropas Savienības darbību, lielu uzsvaru liekot uz rīcību, kas ir vienkāršāka un tiek īstenota tikai tādos jautājumos, kuri ir svarīgi pilsoņiem. Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT) ir turpinājusi nodrošināt, ka ES tiesību akti sniedz rezultātus pilsoņiem un uzņēmumiem efektīvi, lietderīgi un ar minimālām izmaksām. 2016. gada janvārī tika oficiāli izveidota REFIT platforma, kurā valstu iestādes, iedzīvotāji un citas ieinteresētās personas var pārredzamā veidā iesaistīties ES tiesību aktu pilnveidošanā.
Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pēc Komisijas ierosinājuma 2016. gada aprīlī pieņēma Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu. Nolīgums turpina uzlabot pārredzamību, paredzot virkni pasākumu, kas palielina ES lēmumu pieņemšanas procesa atklātību.
Kopš Lēmuma C(2014) 9048 un Lēmuma C(2014) 9051 3 pieņemšanas 2014. gada novembrī tīmekļa vietnē Europa ir publicēta informācija par vairāk nekā 11 000 divpusējo sanāksmju, kurās komisāri, biroju locekļi un ģenerāldirektori tikās ar interešu pārstāvjiem. Parasti šīs sanāksmes var notikt tikai ar tiem interešu pārstāvjiem, kuri reģistrēti Pārredzamības reģistrā 4 . Pārredzamības reģistra apjoms ir turpinājis pastāvīgi pieaugt, un pašlaik tajā ir vairāk nekā 11 000 ierakstu, un kopš 2016. gada janvāra tajā ir reģistrētas vairāk nekā 3500 jaunas personas 5 .
Komisija 2016. gada maijā pieņēma jaunus noteikumus attiecībā uz ekspertu grupām 6 , ar kuriem tiek pastiprinātas pārredzamības prasības un ieviesta sinerģija ar Pārredzamības reģistru.
2016. gada septembrī, ņemot vērā sabiedriskās apspriešanas rezultātus attiecībā uz Pārredzamības reģistra turpmāko darbību, Komisija pieņēma priekšlikumu Iestāžu nolīgumam par obligātu Pārredzamības reģistru; tas ir nozīmīgs solis virzībā uz vienotu un obligātu ES līmeņa pārredzamības režīmu. Komisija ir aicinājusi Eiropas Parlamentu un Padomi uzsākt sarunas, lai iespējami drīz izveidotu šādu reģistru, kas aptver visas trīs iestādes.
Reaģējot uz sabiedrības prasībām pēc lielākas pārredzamības attiecībā uz “virpuļdurvju efekta” iespējamiem gadījumiem, Komisija 2016. gada decembrī publicēja savu otro ikgadējo paziņojumu 7 , kurā sniegta informācija par augstākā līmeņa ierēdņiem, kas ir aizgājuši no Komisijas, lai ieņemtu citu amatu, detalizēti norādot to iepriekšējos pienākumus, viņu jaunās darbības ārpus Komisijas un iecēlējinstitūcijas attiecīgo lēmumu. Sniedzot informāciju īpašā Europa tīmekļa vietnes sadaļā 8 , pārredzamība tiek nodrošināta arī attiecībā uz visiem lēmumiem, ar kuriem tiek atļautas bijušo komisāru darbības pēc amata atstāšanas.
Piekļuve dokumentiem
Paplašinātās pārredzamības programmā tiesības piekļūt dokumentiem ir viens no galvenajiem Komisijas pārredzamības pieejas stūrakmeņiem. Papildus piekļuves nodrošināšanai tās rīcībā esošajiem dokumentiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 Komisija arī pēc savas ierosmes un lietotājiem draudzīgā veidā publicēja plašu informācijas un dokumentu klāstu gan publiskajos reģistros, gan savās tīmekļa vietnēs.
Šis ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 17. panta 1. punktu. Tajā ir sniegts pārskats par to, kā Komisija 2016. gadā piemēroja noteikumus attiecībā uz piekļuvi dokumentiem. Šis ziņojums ir balstīts uz statistikas datiem, kas apkopoti pielikumā 9 . Statistika atspoguļo 2016. gadā saņemto pieteikumu skaitu un uz tiem sniegtās atbildes. Tā neatspoguļo to dokumentu skaitu, kuri tika pieprasīti vai kuriem tika piešķirta (daļēja) piekļuve; šis skaits ir daudz lielāks. Lai gan pieteikumu iesniedzēji var lūgt piekļuvi vienam dokumentam, tie biežāk pieprasa piekļuvi vairākiem dokumentiem vai pat veselām lietām saistībā ar konkrētu jautājumu vai procedūru 10 . Statistika parāda, cik nozīmīgas ir tiesības piekļūt dokumentiem Komisijas vispārējās pārredzamības politikas ietvaros. Pilna vai daļēja piekļuve pieprasītajiem dokumentiem tika nodrošināta 81,3 % gadījumu sākotnējo pieteikumu posmā, un 52 % gadījumu atkārtotu pieteikumu posmā tika sniegta plašāka vai pat pilna piekļuve.
1.Reģistri un tīmekļa vietnes
11 12 13 Komisijas dokumentu reģistrā 2016. gadā tika iekļauti 18 523 jauni dokumenti (skatīt pielikuma 1. tabulu), kuri ietilpst C, COM, JOIN, OJ, PV, SEC vai SWD kategorijā. Komisija 2016. gadā nesagatavoja un nesaņēma nevienu slepenu dokumentu, kas atbilstu kādai no šīm dokumentu kategorijām.
14 2016. gadā tīmekļa vietnes Europa sadaļā “Piekļuve dokumentiem” tika reģistrēts nedaudz lielāks apmeklējumu skaits (19 191, salīdzinot ar 18 939 apmeklējumiem 2015. gadā), savukārt apmeklētāju un apmeklēto lapu skaits saglabājās nemainīgs (skatīt pielikuma 2. tabulu).
2.Sadarbība ar citām iestādēm, uz kurām attiecas regula
Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2016. gadā turpināja regulāri rīkot tehniskas sanāksmes administratīvā līmenī, lai dalītos pieredzē, izstrādātu labāko praksi un nodrošinātu konsekventu Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu.
3.Piekļuves pieteikumu analīze
3.1.Pieteikumu skaits
2016. gadā sākotnējo pieteikumu skaits samazinājās par gandrīz 10 % (6077, salīdzinot ar 6752 pieteikumiem 2015. gadā). Savukārt sākotnējo atbilžu, kas sniegtas, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1049/2001, skaits pieauga par vairāk nekā 2 % (no 5819 atbildēm 2015. gadā līdz 5944 atbildēm 2016. gadā — tas ir lielākais atbilžu skaits pēdējos piecos gados).
Pārējās 1193 sniegtās atbildes neattiecās uz Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanas jomu vai apstiprināja, ka pieprasītie dokumenti nav Komisijas rīcībā (skatīt pielikuma 3. tabulu).
Attiecībā uz atkārtotajiem pieteikumiem, kuros Komisijai lūdz pārskatīt sākotnējās atbildes, ar ko tikusi pilnībā vai daļēji atteikta piekļuve, — to skaits pieauga par 4 % (295 pieteikumi 2016. gadā, salīdzinot ar 284 pieteikumiem 2015. gadā), turpinot kopš 2012. gada redzamo augšupejošo tendenci. Savukārt atkārtoto atbilžu, kas sniegtas, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1049/2001, skaits nedaudz samazinājās — no 230 atbildēm 2015. gadā uz 219 atbildēm 2016. gadā, jo daži no pieprasījumiem izrādījās informācijas pieprasījumi.
Citos gadījumos vairāki pieprasījumi no viena pieteikuma iesniedzēja tika pārgrupēti un izskatīti vienā atbildē (skatīt pielikuma 5. tabulu).
3.2.Pieteikumu sadalījums pēc Komisijas ĢD/dienesta (pielikuma 10. tabula)
No sākotnējiem pieteikumiem lielāko daļu saņēma Ģenerālsekretariāts (SG) (8,6 %, salīdzinot ar 8,7 % 2015. gadā), savukārt Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts (SANTE ĢD) saņēma otru lielāko pieteikumu skaitu, tam samazinoties no 9,2 % 2015. gadā līdz 8 % 2016. gadā. Trešais lielākais rādītājs sākotnējo dokumentu pieteikumu skaita ziņā bija Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorātam (GROW ĢD), pieteikumu skaitam samazinoties no 8,6 % līdz 7,6 % 2016. gadā.
Konkurences ģenerāldirektorāts (COMP ĢD) (7,2 %) un Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāts (FISMA ĢD) (5,6 %) bija vienīgie no atlikušajiem ĢD, kas saņēma (katrs) vairāk nekā 5 % no visiem sākotnējiem pieteikumiem. Pārējie Komisijas departamenti saņēma (katrs) ne vairāk kā 4 % no visiem sākotnējiem pieteikumiem.
Attiecībā uz atkārtotajiem pieteikumiem, kurus saņēma Ģenerālsekretariāts, — lielākā daļa bija saistīti ar COMP ĢD sākotnējām atbildēm (15,9 % 2016. gadā, salīdzinot ar 16,2 % 2015. gadā). Tam sekoja SANTE ĢD (10,2 %, salīdzinot ar 7 % 2015. gadā) un SG (6,8 %, salīdzinot ar 10,2 % 2015. gadā).
Ceturtais lielākais rādītājs bija Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorātam (JUST ĢD) un Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorātam (TAXUD ĢD) (abiem 6,1 % 2016. gadā, salīdzinot ar attiecīgi 7,4 % un 6,3 % 2015. gadā). Abu atlikušo Komisijas departamentu (GROW ĢD un EPSO) sākotnējās atbildes bija iemesls vairāk nekā 5 % no visiem atkārtotajiem pieteikumiem. Pārējie Komisijas departamenti saņēma (katrs) mazāk nekā 5 % no atkārtotajiem pieteikumiem.
3.3.Pieteikumu iesniedzēju sociālais un profesionālais profils 15 (pielikuma 8. tabula)
Lielākā daļa sākotnējo pieteikumu 2016. gadā joprojām tika saņemti no pilsoņiem. Tie veidoja gandrīz 40 % no visiem pieteikumiem (38,3 %, salīdzinot ar 24,7 % 2015. gadā). Otrā aktīvākā kategorija bija akadēmiskās iestādes un ideju laboratorijas, kas iesniedza 16 % no sākotnējiem pieteikumiem (salīdzinot ar 21,3 % 2015. gadā).
Trešo vietu ieņēma juristi (13,5 %, salīdzinot ar 12,7 % 2015. gadā), tiem sekoja pilsoniskā sabiedrība (NVO) (11,9 %, salīdzinot ar 15,2 % 2015. gadā), uzņēmumi (9,7 %, salīdzinot ar 2 % 2015. gadā) un žurnālisti (5,9 % 2016. gadā, salīdzinot ar 7,1 % 2015. gadā).
Lielākā daļa atkārtoto pieteikumu 2016. gadā tika saņemti no pilsoņiem. Tie veidoja vairāk nekā 30 % no visiem pieteikumiem (30,2 %, salīdzinot ar 24,3 % 2015. gadā). Otrā aktīvākā pieteikumu iesniedzēju kategorija bija juristi, kas iesniedza 26,4 % no visiem pieteikumiem (salīdzinot ar 27,8 % 2015. gadā).
Tiem cieši sekoja pilsoniskā sabiedrība (NVO), no kuras pārstāvjiem saņemti 24,7 % pieteikumu (2015. gadā — 24,6 %). Žurnālisti ieņēma ceturto vietu ar 8,1 % (2015. gadā — 13 %), un akadēmiskās iestādes un ideju laboratorijas bija piektā aktīvāka kategorija ar 4,4 % pieteikumu (2015. gadā — 5,6 %).
3.4.Pieteikumu iesniedzēju ģeogrāfiskā izcelsme (pielikuma 9. tabula)
Attiecībā uz sākotnējo pieteikumu ģeogrāfisko sadalījumu — lielākā daļa joprojām tika saņemti no pieteikumu iesniedzējiem Beļģijā (27,2 %, salīdzinot ar 26,8 % 2015. gadā), tai sekoja Vācija (12,6 %, salīdzinot ar 11,7 % 2015. gadā) un Apvienotā Karaliste (ievērojams pieaugums no 7,6 % 2015. gadā uz 10 % 2016. gadā). Tām sekoja Francija, Spānija, Itālija un Nīderlande — no katras saņemti vairāk nekā 5 % no pieteikumiem. Pieteikumi no pārējās 21 dalībvalsts veidoja mazāk nekā 2 % katrai dalībvalstij.
Tiesības piekļūt dokumentiem joprojām izmantoja arī pieteikumu iesniedzēji, kuri pastāvīgi dzīvo vai kuru juridiskā adrese ir trešās valstīs; to sākotnējie pieteikumi veidoja 4,1 % no visiem sākotnējiem pieteikumiem (2015. gadā — 4,4 %).
Attiecībā uz atkārtoto pieteikumu ģeogrāfisko sadalījumu — ievērojami lielākā daļa tika saņemti no pieteikumu iesniedzējiem Beļģijā (33,2 %, salīdzinot ar 30,3 % 2015. gadā), tai sekoja Vācija (13,2 %, salīdzinot ar 15,1 % 2015. gadā). Itālija (9,8 %), Spānija (8,8 %), Nīderlande (6,4 %), Apvienotā Karaliste (5,8 %) un Francija (5,1 %) bija vienīgās no pārejām dalībvalstīm, kuras pārsniedza 5 % no pieteikumu skaita.
Pieteikumi no pārējās 21 dalībvalsts veidoja ne vairāk kā 2 % katrai valstij. Visbeidzot, pieteikumi no pieteikumu iesniedzējiem, kuri pastāvīgi dzīvo vai kuru juridiskā adrese ir trešās valstīs, veidoja 3,7 % no visiem pieteikumiem (salīdzinot ar 2,5 % 2015. gadā).
4.Izņēmumu piemērošana piekļuves tiesībām
4.1.Sniegtās piekļuves veidi
2016. gadā sākotnējo pieteikumu posmā pilna vai daļēja piekļuve dokumentiem tika piešķirta vairāk nekā 80 % gadījumu (81,3 %, salīdzinot ar 84,7 % 2015. gadā). Pilna piekļuve joprojām tika piešķirta gandrīz 61 % gadījumu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu (68,8 %), šis apjoms samazinājās, turpinot kopš 2012. gada redzamo lejupejošo tendenci, ko daļēji var izskaidrot ar stingrāku Komisijas datu aizsardzības politikas piemērošanu.
Šā iemesla dēļ ir arī ievērojami, t. i., par 30 %, palielinājusies daļējas piekļuves pozitīvo atbilžu procentuālā daļa (20,4 % 2016. gadā, salīdzinot ar 15,9 % 2015. gadā). 18,7 % pieteikumu tika pilnībā noraidīti (salīdzinot ar 15,3 % 2015. gadā) — skatīt pielikuma 4. tabulu.
2016. gadā katra otrā sākotnējā atbilde, kas tika apstrīdēta ar atkārtotu pieteikumu, tika (pilnībā vai daļēji) mainīta atkārtoto pieteikumu posmā (ievērojams pieaugums no 41,3 % 2015. gadā uz 52 % 2016. gadā). 47 % gadījumu tika piešķirta plašāka (taču ne pilna) piekļuve nekā sākotnējo pieteikumu posmā (ievērojams pieaugums, salīdzinot ar 31,7 % 2015. gadā). Atkārtoto pieteikumu posmā sākotnējais pilnīgais atteikums tikai apstiprināts tikai 48 % gadījumu (salīdzinot ar 58,7 % 2015. gadā).
Tomēr to atkārtoto pieteikumu skaits, kuru rezultāta tika sniegta pilnas piekļuves pozitīva atbilde, bija zemāks (5 %) nekā 2015. gadā (9,6 %) — skatīt pielikuma 6. tabulu.
4.2.Piekļuves tiesībām piemērotie izņēmumi (pielikuma 7. tabula)
Personu privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzība joprojām — nemainīgi gandrīz 30 % gadījumu — kalpoja par galveno pamatu (pilnīgam vai daļējam) piekļuves atteikumam sākotnējo pieteikumu posmā. Otrais visbiežāk piemērotais izņēmums bija atteikums iestāžu lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzības dēļ (neliels pieaugums no 20,3 % 2015. gadā uz 21,7 % 2016. gadā). Izņēmums, kura nolūks ir aizsargāt pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķus, ierindojās trešajā vietā un tika piemērots ievērojami retāk nekā 2015. gadā (16,2 % 2016. gadā, salīdzinot ar 20,9 % 2015. gadā).
Izņēmuma, kas aizsargā komerciālās intereses, izmantošana nedaudz palielinājās (13,7 % 2016. gadā, salīdzinot ar 14,7 % 2015. gadā), taču saglabāja ceturto vietu. Vislielākais pieaugums bija saistīts ar izņēmumu, kas aizsargā sabiedrības intereses saistībā ar valsts drošību (7,3 % 2016. gadā, salīdzinot ar 2,4 % 2015. gadā).
Atkārtotu pieteikumu posmā visbiežāk izmantotais, galvenais pamatojums (pilnīga vai daļēja) piekļuves atteikuma apstiprināšanai bija personu privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzība; šāda pamatojuma gadījumu skaits pieauga par 45 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (28,3 % 2016. gadā, salīdzinot ar 15,6 % 2015. gadā). Otrajā vietā bija izņēmums, kas aizsargā lēmumu pieņemšanas procesu (22,3 %, salīdzinot ar 16,4 % 2015. gadā). Izņēmums, kura nolūks ir aizsargāt pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķus, tika izmantots ievērojami retāk (20,3 % 2016. gadā, salīdzinot ar 37,7 % 2015. gadā) — tas ieņēma trešo vietu.
Ceturtajā un piektajā vietā ierindojās izņēmumi, kas aizsargā attiecīgi komerciālās intereses (15,9 %, salīdzinot ar 13,1 % 2015. gadā) un tiesvedību un juridiskās konsultācijas (5,6 %, salīdzinot ar 4,9 % 2015. gadā).
5.Sūdzības Eiropas Ombudam
16 17 18 2016. gadā Ombuds pabeidza izskatīt 21 sūdzību par to, kā Komisija izskata pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem. Sešos gadījumos tās tika slēgtas ar papildu vai kritisku piezīmi. Salīdzinājumam — 2015. gadā Ombuds pabeidza izskatīt 23 sūdzības, no kurām sešos gadījumos tās tika slēgtas ar kritisku piezīmi.
2016. gadā Ombuds uzsāka 12 jaunas izmeklēšanas lietās, kurās piekļuve dokumentiem bija sūdzības galvenā vai papildu daļa (neliels pieaugums, salīdzinot ar 2015. gadu, kad tika uzsāktas 11 jaunas izmeklēšanas).
6.Izskatīšana tiesā
2016. gadā ES tiesas pieņēma būtisku jaunu judikatūru, kas ietekmēs Komisijas praksi, kura tiek īstenota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001.
6.1.Eiropas Savienības Tiesa
Tiesa pasludināja trīs apelācijas spriedumus lietās, kurās Komisija bija tiesvedībā iesaistītā puse.
Internationaler Hilfsfonds lietā 19 attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar līgumu par humāno palīdzību, Tiesa apstiprināja Vispārējās tiesas nolēmumu, ar kuru tiek noraidīta apelācijas iesniedzēja prasība pret Komisiju.
Tiesa savā Sea Handling spriedumā 20 apstiprināja vispārīgo pieņēmumu, ka administratīvās lietas dokumentu, kuri attiecas uz valsts atbalsta izmeklēšanu, publiskošana principā kaitē izmeklēšanas darbību mērķa aizsardzībai. Tiesa arī nolēma, ka iespējamās intereses iegūt dokumentu tiesvedības vajadzībām nevar uzskatīt par sevišķām sabiedrības interesēm attiecībā uz piekļuvi. Turklāt tā paskaidroja, ka atbildes aizkavēšanās gadījumā pieteikuma iesniedzējs var iesniegt sūdzību Ombudam vai uzsākt prasību par zaudējumu atlīdzību, lai īstenotu savas tiesības piekļūt dokumentiem un tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu.
Tiesa savā Stichting Greenpeace Nederland spriedumā 21 noteica, ka jēdziens “emisijas vidē” saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1367/2006 22 attiecas ne tikai uz faktiskajām emisijām, bet ietver arī paredzamās emisijas vidē normālos vai reālos produkta vai aktīvās vielas lietošanas apstākļos. Tiesa precizēja, ka informācija, kas attiecas uz emisijām vidē, ir informācija par vai kas attiecas uz šādām emisijām, nevis informācija, kam ir tieša vai netieša saikne ar emisijām vidē.
6.2.Vispārējā tiesa
23 24 Vispārējā tiesa pasludināja 12 spriedumus saistībā ar tiesībām piekļūt dokumentiem lietās, kurās Komisija bija tiesvedībā iesaistītā puse. Divās lietās Vispārējā tiesa nolēma, ka prasība par Komisijas lēmuma atcelšanu ir nepieņemama. Vienā lietā netika pieņemts spriedums.
25 26 Sešās lietās Vispārējā tiesa noraidīja pieteikuma iesniedzēja prasību atcelt atkārtoto pieteikumu posmā pieņemto Komisijas lēmumu par piekļuvi dokumentiem, apstiprinot Komisijas nostāju. Trijās lietās Vispārējā tiesa daļēji atcēla Komisijas lēmumu.
Jautājumā par personas datiem Vispārējā tiesa nolēma, ka Komisija nevar rediģēt pieteikuma iesniedzēja personas datus, ja ir skaidri zināms, ka viņš ir piekritis to atklāšanai. Tā arī paskaidroja, ka iestādei nav jāizvērtē kaitējuma neesamība attiecībā uz datu subjekta likumīgajām interesēm, ja pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis nekādu skaidru un likumīgu pamatojumu vai pārliecinošu argumentu, lai pierādītu nepieciešamību nodot šos personas datus 27 .
Attiecībā uz komerciālajām interesēm Vispārējā tiesa atgādināja par vispārīgo pieņēmumu, ka informācija par pretendentu iesniegtajiem piedāvājumiem publiskā iepirkuma procedūrās netiek atklāta, jo tās atklāšana kaitētu veiksmīgā pretendenta komerciālajām interesēm un godīgai konkurencei pretendentu starpā.
Attiecībā uz izmeklēšanas mērķi Vispārējā tiesa apstiprināja vispārīgo pieņēmumu, ka piekļuve netiek nodrošināta tādiem OLAF izmeklēšanas dokumentiem, kas attiecas uz lietām, kurās vēl tiek veikta izmeklēšana, un noteiktos gadījumos arī slēgtajām lietām. Tā arī norādīja, ka konfidenciālas informācijas neatļautas noplūdes gadījums pats par sevi neattaisno šo dokumentu atklāšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001. Vispārējā tiesa arī uzskatīja, ka pat tad, ja pieteikuma iesniedzēja rīcībā ir pieprasītie dokumenti (vai daļa no tiem), Komisija nevar atteikt viņa pieteikuma izskatīšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 28 .
Vispārējā tiesa turklāt vēlreiz apstiprināja, ka pastāv vispārīgs pieņēmums par tādu dokumentu neatklāšanu pirmstiesas posmā, kuri ir daļa no pārkāpuma procedūras lietas, jo to publiskošana principā kaitētu izmeklēšanas mērķa aizsardzībai 29 .
Attiecībā uz dokumentiem, kam ir būtiska saistība ar neizskatītu ES līmeņa tiesvedības strīdu vai valsts tiesas procesiem, kuros iespējami tiktu sniegts prejudiciāls nolēmums, Vispārējā tiesa nolēma, ka šādus dokumentus var aizsargāt, lai tie netiktu publiskoti. Mērķis ir nodrošināt, ka tiek ievērots pušu procesuālo tiesību vienlīdzības un pareizas tiesvedības princips un līdz ar to arī tiesvedības aizsardzība 30 .
Vispārējā tiesa arī apstiprināja, ka, piemērojot izņēmumu attiecībā uz juridisku konsultāciju aizsardzību, laika periods, kad šīs konsultācijas tika sniegtas, un (oficiāls vai neoficiāls) veids, kādā tās tika īstenotas, nav būtisks. Tā arī atzina, ka juridisku konsultāciju aizsardzība ietver Komisijas Juridiskā dienesta nostāju, aizstāvot Komisijas nostāju Tiesā, vienlīdzīgi ar citām pusēm. Visbeidzot, Vispārējā tiesa nolēma, ka pats fakts, ka juridiskās konsultācijas tika sniegtas likumdošanas procesa ietvaros, nav pietiekams pamats sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm 31 .
Attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību Vispārējā tiesa noteica, ka Komisijai, neveicot katra ietekmes novērtējuma sagatavošanas kontekstā izstrādāta dokumenta konkrētu un individuālu pārbaudi, ir tiesības prezumēt, ka šo dokumentu publiskošana principā nopietni kaitētu tās lēmumu pieņemšanas procesam saistībā ar politikas priekšlikuma izstrādi 32 .
Vispārējā tiesa arī atzina, cik svarīga ir iespēja ES darbiniekiem neatkarīgi paust savu viedokli. Tā apstiprināja, ka tādu darbinieku viedokļu atklāšana, kas pausti iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām, varētu nopietni kaitēt Komisijas lēmumu pieņemšanas procesam, jo tas atturētu darbiniekus paust savu viedokli neatkarīgi, pārmērīgi neietekmējoties no iespējas, ka tas būs plaši pieejams, atklājot iestādi, kurā tie strādā 33 .
Vēl kādā spriedumā Vispārējā tiesa paskaidroja, ka ārēja spiediena, kuram tiku pakļauts lēmumu pieņemšanas process, esība ir jānosaka ar pārliecību un ka ir jānodrošina pierādījumi, lai apliecinātu, ka pastāv pienācīgi paredzams risks, ka šis ārējais spiediens varētu būtiski ietekmēt procesu 34 .
2016. gadā Vispārējā tiesa nepasludināja nevienu spriedumu par apelācijas sūdzību pret Civildienesta tiesas lēmumu lietās, kuras saistītas ar tiesībām piekļūt dokumentiem un kurās Komisija bija tiesvedībā iesaistītā puse.
6.3.Jaunas lietas tiesās
35 36 2016. gadā Vispārējā tiesā tika iesniegtas 19 jaunas lietas pret Komisijas lēmumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001. Papildus tam Tiesā tika iesniegtas četras jaunas apelācijas pret Vispārējās tiesas spriedumiem lietās, kurās Komisija bija tiesvedībā iesaistītā puse.
7.Secinājumi
Komisija 2016. gadā turpināja pildīt savu apņemšanos uzlabot pārredzamību gan saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001, gan tās paplašinātās pārredzamības programmas ietvaros.
Tas cita starpā tika apliecināts, pakāpeniski īstenojot labāka regulējuma programmu, sistemātiski publicējot informāciju par sanāksmēm, kurās tiekas Komisijas politiskie līderi un augstākā līmeņa ierēdņi ar ieinteresētajām personām, iesniedzot priekšlikumu Iestāžu nolīgumam par obligātu Pārredzamības reģistru un nosakot politiku attiecībā uz “virpuļdurvju efektu”.
Komisija arī turpināja aktīvi un lietotājiem draudzīgā veidā publicēt plašu informācijas un dokumentu klāstu par dažādām likumdošanas darbībām un citām darbībām.
Tiesības piekļūt dokumentiem pēc pieprasījuma, kā tas ir norādīts ES Pamattiesību hartā, Līgumos un Regulā (EK) Nr. 1049/2001, joprojām ir nozīmīgs rīks, ar kura palīdzību Komisija pilda savu apņemšanos nodrošināt pārredzamību.
2016. gadā Komisija saņēma vairāk nekā 6000 sākotnēju pieteikumu par piekļuvi dokumentiem un gandrīz 300 atkārtotus pieteikumus. Tas pierāda, ka ES pilsoņi un citi tiesību izmantotāji aktīvi izmanto savas tiesības piekļūt Komisijas dokumentiem.
Komisija joprojām ir tā iestāde, kas apstrādā lielāko skaitu pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem. Tā kā uz daudziem piekļuves pieprasījumiem tika sniegtas pozitīvas atbildes, tika nodrošināta pieeja lielam skaitam dokumentu. Tie tika nodrošināti papildus dokumentiem un informācijai, kuru Komisija 2016. gadā publicēja pēc savas ierosmes vai kura jau bija publiski pieejama Komisijas daudzajās tīmekļa vietnēs un tās dažādajos publiskajos reģistros.
- (1) Tiesības piekļūt dokumentiem ir ES pilsoņiem un personām, kuras pastāvīgi dzīvo vai kuru juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī. Papildus tam šīs tiesības var izmantot arī trešo valstu pilsoņi un juridiskas personas, kuri pastāvīgi nedzīvo vai kuru juridiskā adrese nav kādā dalībvalstī.
- (2) Oficiālais Vēstnesis, L 145, 31.5.2001., 43. lpp. (turpmāk “Regula (EK) Nr. 1049/2001”).
- (3) Komisijas 2014. gada 25. novembra Lēmums par informācijas publicēšanu attiecībā uz Komisijas ģenerāldirektoru tikšanos ar organizācijām vai pašnodarbinātām personām (C(2014) 9048) un Komisijas 2014. gada 25. novembra Lēmums par informācijas publicēšanu attiecībā uz Komisijas locekļu tikšanos ar organizācijām vai pašnodarbinātām personām (C(2014) 9051).
- (4) Noteikums “nav reģistrācijas, nav sanāksmes” ir izklāstīts priekšsēdētāja paziņojumā Komisijai “Eiropas Komisijas darba metodes 2014.–2019. gadā” (C(2014) 9004), 9. lpp.
- (5) Dati ir balstīti uz 2017. gada 1. februāra rādītājiem.
- (6) Komisijas 2016. gada 30. maija Lēmums C(2016) 3301, ar ko nosaka horizontālus noteikumus attiecībā uz Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību.
- (7) Paziņojums Komisijai par informācijas publicēšanu saistībā ar augstākā līmeņa ierēdņu profesionālo darbību pēc aiziešanas no dienesta (Civildienesta noteikumu 16. panta 3. un 4. punkts), C(2016) 8928, pieejams šādā saitē: http://ec.europa.eu/civil_service/docs/2016_annual_report_en.pdf .
- (8) https://ec.europa.eu/info/about-european-union/principles-and-values/ethics-and-integrity/ethics-and-integrity-eu-commissioners/former-european-commissioners-authorised-occupations_en
- (9) Ja nav norādīts citādi, šajā ziņojumā uzrādītā statistika ir balstīta uz 2017. gada 3. maija rādītājiem, kas izgūti no Komisijas IT lietojumprogrammām. Ziņojuma teksta daļā norādītie procenti noapaļoti līdz tuvākajam decimāldaļskaitlim.
- (10) Ja pieteikumi attiecas uz simtiem (vai dažos gadījumos — pat tūkstošiem) dokumentu un ja ar pieteikumu iesniedzējiem ir rasts pieņemams risinājums, pieteikumi parasti tiek izskatīti secīgos posmos, katrā no tiem aptverot tādu dokumentu skaitu, kuru var izskatīt Regulā (EK) Nr. 1049/2001 noteiktajos termiņos.
- (11) Līdzīgs skaits reģistrēts 2015. gadā (18 945).
- (12) C: autonomi Komisijas akti; COM: Komisijas tiesību aktu priekšlikumi un citi dokumenti, kas iesniegti citām iestādēm, kopā ar to sagatavošanas dokumentiem; JOIN: Komisijas un Augstās pārstāves kopīgi pieņemti akti; OJ: Komisijas sanāksmju darba kārtības; PV: Komisijas sanāksmju protokoli; SEC: Komisijas dokumenti, kurus nevar klasificēt nevienā citā kategorijā; SWD: Komisijas dienestu darba dokumenti.
- (13) Regulā (EK) Nr. 1049/2001 slepenie dokumenti ir klasificēti kā “sevišķi slepeni”, “slepeni” vai “konfidenciāli” (skatīt Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. panta 1. punktu).
- (14) Piekļuve dokumentiem: http://ec.europa.eu/transparency/access_documents/index_en.htm .
- (15) Pieteikumu iesniedzēji savos pieteikumos var (taču tiem nav pienākuma) norādīt savu sociālo/profesionālo profilu (t. i., izvēlēties vienu no septiņām norādītajām kategorijām). Statistikas vajadzībām “pilsoņu” profils ietver tos pieteikumu iesniedzējus, kuri savā profilā norādīja “pilsoņi”, kā arī tos pieteikumu iesniedzējus, kuri nenorādīja savu sociālo/ekonomisko profilu (t. i., neizvēlējās nevienu no septiņām norādītajām kategorijām).
- (16) Statistika attiecas uz Ombuda lietām par visiem Komisijas departamentiem, izņemot OLAF.
- (17) Sešas lietas ar papildu/kritisku piezīmi: 2012/0803/TN (+ 2013/369/TN), 2014/0852/LP, 2014/1871/JN, 2014/2063/PMC un 2015/437/OMB. Trīs lietas tika slēgtas ar ieteikumiem veikt uzlabojumus, un 12 lietas tika slēgtas, neparedzot turpmāku rīcību.
- (18) 2015. gada ziņojumā sniegtā statistika attiecas tikai uz tām lietām, kas tika uzsāktas atkārtotu pieteikumu rezultātā un izskatītas centralizēti Ģenerālsekretariātā (16 sūdzības, no kurām divas slēgtas ar kritisku piezīmi). Citi Komisijas departamenti izskatīja vēl septiņas sūdzības, no kurām četras tika slēgtas ar kritisku piezīmi.
- (19) Tiesas 2016. gada 21. janvāra nolēmums lietā C-103/15 P Internationaler Hilfsfonds eV/Komisija.
- (20) 2016. gada 14. jūlija spriedums lietā C-271/15 P Sea Handling SpA, likvidācijas procesā, iepriekš — Sea Handling SpA/Komisija.
- (21) 2016. gada 23. novembra spriedums lietā C-673/13 P Komisija/Stichting Greenpeace Nederland un PAN Europe.
- (22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Oficiālais Vēstnesis, L 264, 25.9.2006., 13.–19. lpp.).
- (23) Vispārējās tiesas nolēmumi 1) lietā T-674/15 PITEE/Komisija (iesniegta apelācija) un 2) lietā T-660/16 Anikó Pint/Komisija (iesniegta apelācija).
- (24) Vispārējās tiesas nolēmums lietā T-189/15 (EU:T:2016:22) TMG Landelijke Media BV un Menzo Willems/Komisija.
- (25) IMG/Komisija, T-110/15; Philip Morris Ltd/Komisija, T-796/14 un T-800/14; Herbert Smith Freehills/Komisija, T-755/14; Syndial SpA/Komisija, T-581/15; Secolux/Komisija, T-363/14.
- (26) Spiedums lietā T-51/15 PAN Europe/Komisija; spriedums lietā T-18/15 Philip Morris Ltd/Komisija; spriedums lietā T-221/08 Strack/Komisija.
- (27) 2016. gada 26. aprīļa spriedums lietā T-221/08 Strack/Komisija un 2016. gada 21. septembra spriedums lietā T-363/14 Secolux/Komisija.
- (28) 2016. gada 26. maija spriedums lietā T-110/15 IMG/Komisija un 2016. gada 26. aprīļa spriedums lietā T-221/08 Strack/Komisija.
- (29) 2016. gada 25. maija spriedums lietā T-581/15 Syndial SpA/Komisija.
- (30) 2016. gada 15. septembra spriedums lietā T-18/15, lietā T-796/14 un lietā T-800/14 Philip Morris Ltd/Komisija.
- (31) 2016. gada 15. septembra spriedums lietā T-755/14 Herbert Smith Freehills/Komisija un spriedums lietā T-796/14 un lietā T-800/14 Philip Morris Ltd/Komisija.
- (32) 2015. gada 13. novembra spriedums lietā T-424/14 un lietā T-425/14 ClientEarth/Komisija (iesniegta apelācija).
- (33) 2016. gada 15. septembra spriedums lietā T-18/15 Philip Morris Ltd./Komisija.
- (34) 2016. gada 20. septembra spriedums lietā T-51/15 Pesticide Action Network Europe (PAN Europe)/Komisija.
- (35) Steven Verschuur/Komisija, T-877/16; Falcon Technologies Int. LLC/Komisija, T-875/16; Access Info Europe/Komisija, T-852/16 un T-851/16; Anikó Pint/Komisija, T-660/16; Malte/Komisija, T-653/16 un T-653/16R; ClientEarth/Komisija, T-644/16; Verein Deutsche Sprache e.V./Komisija, T-468/16; Fabio De Masi/Komisija, T-423/16, T-341/16 un T-11/16; MS/Komisija, T-314/16; CEE Bankwatch Network/Komisija, T-307/16; Pagkyprios organismos ageladotrofon (POA) Dimosia Ltd/Komisija, T-74/16; European Environmental Bureau (EEB)/Komisija, T-38/16; Association Justice & Environment, z.s./Komisija, T-727/15; PITEE/Komisija, T-674/15; Stichting Greenpeace Nederland and Pesticide Action Network Europe (PAN Europe)/Komisija, T-545/11RENV.
- (36) ClientEarth/Komisija, C-57/16 P; Syndial/Komisija, C-410/16 P; PITEE/Komisija, C-464/16 P; Pint/Komisija, C-625/16 P.