EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.11.2017

COM(2017) 690 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

2018.gada izaugsmes pētījums

1.Ievads

Eiropas ekonomika nostiprinās politikas pārmaiņu apstākļos. Izaugsmes rādītāji ir labāki par prognozētajiem, bezdarba līmenis ir zems, un ieguldījumu un publisko finanšu jomā ir vērojami uzlabojumi. Pēdējo 18 ceturkšņu laikā gan ES ekonomikā, gan eurozonas ekonomikā ir bijusi vērojama nepārtraukta izaugsme un – vispārīgāk – ekonomikas atlabšana, kas tagad norisinās jau ikvienā dalībvalstī. Nodarbinātības līmenis paaugstinās: 2017. gada otrajā ceturksnī tika sasniegts rekords – 235,4 miljoni nodarbinātu cilvēku. Kopš pašreizējā Komisijas sastāva pilnvaru sākuma Eiropas Savienībā ir radīti 8 miljoni jaunu darbvietu, no kurām 5,5 miljoni – eurozonā. 1 Bezdarba līmenis ir 7,5 % Eiropas Savienībā un 8,9 % eurozonā, kas ir zemākais līmenis attiecīgi deviņu un astoņu gadu laikā. Samazinās arī ilgtermiņa un jauniešu bezdarbs. Ievērojami ir uzlabojies publisko finanšu stāvoklis, un palēnām atkal pieaug ieguldījumu apjoms. Šīs pozitīvās tendences ir veicinājusi struktūrpolitika, kā arī labvēlīga makroekonomikas politika.

Šī situācija rada Eiropas Savienībai iespēju no jauna aktivizēt ilgstošu ekonomisko un sociālo konverģenci. Lai gan visās dalībvalstīs ir vērojama pozitīva izaugsme, tās atrodas dažādās cikla stadijās, arī attiecībā uz pirmskrīzes ražošanas apjomu un nodarbinātības līmeni. 18,9 miljoniem cilvēku joprojām nav darba, ieguldījumu apjoms joprojām ir pārāk zems, algu pieaugums ir pieticīgs, darba tirgū joprojām ir konstatējams atslābums, un tiek prognozēts, ka pamatinflācija arī turpmāk būs zema. Dažās dalībvalstīs augsts parādu līmenis joprojām kavē izaugsmi. Tomēr vēl būtu jāuzlabo atbalsts ekonomikas atlabšanas turpināšanai, it īpaši ar strukturālām reformām, kas rada apstākļus ieguldījumu apjoma stimulēšanai un reālo algu pieauguma kāpināšanai, lai atbalstītu iekšzemes pieprasījumu un iekšējo un ārējo līdzsvarošanu eurozonā.

Ir nepieciešams turpināt centienus topošo reformu īstenošanā. Vienlaikus ir nepieciešamas papildu strukturālas reformas, lai Eiropas ekonomiku padarītu stabilāku, iekļaujošāku, ražīgāku un izturētspējīgāku. Eiropas ekonomikām un sabiedrībām ir jākļūst mazāk neaizsargātām, spējīgākām reaģēt uz satricinājumiem un gatavākām pielāgoties ilgtermiņa strukturālām pārmaiņām un izmantot tās savā labā. Lai to panāktu, ekonomikas politikai, finanšu politikai un fiskālajai politikai ir jānodrošina makroekonomikas stabilitāte un pēc iespējas jāsamazina ārēju vai iekšzemē izraisītu satricinājumu ietekmes risks. Efektīvi un elastīgi produktu, darba un kapitāla tirgi palīdz nodrošināt, ka resursi tiek novirzīti to visražīgākajam izmantojumam. Ražīguma pieaugums ir atkarīgs no ieguldījumiem, inovācijas, izglītības un kvalificēta darbaspēka. Cilvēkiem visā savas profesionālās dzīves laikā ir nepieciešama iespēja izmantot izdevības un – vajadzības gadījumā – spēt paļauties uz atbilstošiem sociāliem drošības tīkliem. Līdz 2018. gada vidum dalībvalstīm vajadzētu būt veikušām atbilstošus pasākumus, lai īstenotu Padomes ieteikumu “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem” 2 – atbilstīgi tam, ko tās apņēmās 2016. gada decembrī, kad tika pieņemts minētais ieteikums.

Fiskālajā politikā būtu jāpanāk atbilstošs līdzsvars starp publisko finanšu ilgtspējas nodrošināšanu, it īpaši parādsaistību īpatsvara samazināšanu (ja tas ir augsts), un ekonomikas atlabšanas atbalstīšanu. Zemas finansēšanas izmaksas var radīt valdībai stimulu augstas kvalitātes ieguldījumu programmas intensīvāk īstenot to sākumposmā. Arī turpmāk prioritārai ir jābūt augsta parādsaistību līmeņa samazināšanai un fiskālo rezervju atjaunošanai. Valdībām ir jāuzlabo savu publisko finanšu ilgtspēja, it īpaši, ja parādsaistību rādītāji ir augsti. Tam varētu līdzēt, ja tiktu likvidētas nepilnības nodokļu jomā vai ja tiktu uzlabota izdevumu plānošana. Publisko finanšu sastāva kvalitātes uzlabošanai joprojām ir izšķiroša nozīme.

Ekonomikas krīze ir uzsvērusi, cik svarīgi ir uzlabot un pabeigt ekonomikas un monetārās savienības (EMS) arhitektūru, no kuras iegūtu ES kopumā. Krīzes laikā tika izdarīts daudz, piemēram, izveidota Eiropas Fiskālā padome un valstu produktivitātes padomes. Tomēr, kā izklāstīts Komisijas pārdomu dokumentā par ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanu 3 , joprojām pastāv nepilnības. Komisija 2017. gada decembrī ierosinās vispusīgu pasākumu paketi, kas paredzēta tam, lai padarītu EMS izturētspējīgāku, demokrātiskāku un efektīvāku.

Šajā gada izaugsmes pētījumā ir norādītas Eiropas Savienības un tās dalībvalstu nākamā gada prioritātes ekonomikā un sociālajā jomā. “Pozitīvajā trijstūrī” – ieguldījumu stimulēšanā, strukturālo reformu īstenošanā un atbildīgas fiskālās politikas nodrošināšanā ir sasniegti labi rezultāti. Šī pieeja ir jāturpina, ņemot vērā dažādās ekonomikas cikla stadijas, kurās dalībvalstis atrodas. Strukturālām reformām, kuru mērķis ir darba tirgu un sociālās politikas uzlabošana, ir jāpalīdz darbaspēkam apgūt nepieciešamās prasmes un jāveicina iespēju vienlīdzība darba tirgū, taisnīgi darba apstākļi, darba ražīguma palielināšana algu pieauguma atbalstam, kā arī ilgtspējīgu un atbilstošu sociālās aizsardzības sistēmu izveide. Kā kompass būtu jāizmanto Eiropas sociālo tiesību pīlārs, kas nesen Gēteborgā notikušajā sociālajiem jautājumiem veltītajā augstākā līmeņa sanāksmē tika atbalstīts ES iestāžu kopīgā paziņojumā 4 . Efektīvām un taisnīgām nodokļu un pabalstu sistēmām un iedarbīgām, mūsdienīgām publiskajām iestādēm, kuras pēc iespējas atbalsta e-pārvaldes struktūras, ir viena no galvenajām lomām līdzsvarota un vispusīga politikas pasākumu kopuma izveidē, un tām vajadzētu būt augstai prioritātei.

Šajā gada izaugsmes pētījumā politikas vadlīnijas balstās uz ļoti dažādiem avotiem. Tas tika sagatavots, lielā mērā iesaistot publiskās iestādes un sociālos partnerus. Tas balstīts uz Komisijas priekšsēdētāja Ž.K. Junkera 2017. gada uzrunu par stāvokli Savienībā, Eiropas sociālo tiesību pīlāru, Balto grāmatu par Eiropas nākotni 5 un pieciem pēcākiem pārdomu dokumentiem 6 . Tajā ir ņemta vērā apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, Padomi, citām ES iestādēm, valstu parlamentiem un sociālajiem partneriem. Gada izaugsmes pētījumam ir pievienots ieteikums Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku 7 , brīdināšanas mehānisma ziņojums 8 , paziņojums par eurozonas dalībvalstu iesniegtiem budžeta plāna projektiem 9 , priekšlikums par grozījumiem nodarbinātības pamatnostādnēs 10 , lai nodrošinātu saskanību ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru, un vienotā nodarbinātības ziņojuma 11 projekts.

2.Ieguldījumu stimulēšana, lai atbalstītu ekonomikas atlabšanu un palielinātu ilgtermiņa izaugsmi

Iekšzemes pieprasījumu labvēlīgi ietekmē ieguldījumu kāpums un patēriņam labvēlīgie apstākļi. Pieaugošs ekonomiskais optimisms gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu vidū liecina par to, ka ekonomikas atlabšana kļūst stabilāka. Uzlabojies mājsaimniecību finansiālais stāvoklis kopā ar bezdarba līmeņa krišanos atbalsta patēriņa pieaugumu. Tomēr ir nepieciešami papildu pasākumi, lai padarītu iespējamu ieguldīšanu un uzlabotu turpmākos ekonomikas rezultātus, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējīgiem projektiem ar ilgāka termiņa ekonomisku ieguvumu.

Ražīgumu palielinošiem ieguldījumiem ir izšķiroša nozīme turpmākas izaugsmes izredžu nodrošināšanā. Mērķtiecīgi ieguldījumi tādās jomās kā infrastruktūra, izglītība, apmācība, veselības aprūpe, pētniecība, digitālās inovācijas un aprites ekonomika var palielināt gan ražīgumu, gan nodarbinātību. Tomēr ir nepieciešams novērst tādu “burbuļu” izveidošanos, kas saistīti ar resursu neefektīvu sadalījumu. Kā skaidri liecināja ekonomikas krīze, tas ir īpaši svarīgi eurozonā, kur ekonomikas ir vairāk integrētas finanšu ziņā un lielākā mērā ir pakļautas negatīvai pārrobežu ietekmei. Tā sasniegšanu var veicināt spēcīgāka mikroprudenciālā un makroprudenciālā uzraudzība.

Simetriskāka līdzsvarošana eurozonas ietvaros palīdzētu uzlabot ieguldījumu vidi. Lai gan visām valstīm ir jālikvidē ieguldīšanas ierobežojumi, līdzsvarošanu veicinās tas, ja eurozonas valstis, kurām ir liels tekošā konta pārpalikums, tiks iedrošinātas ieguldīt vairāk. Privātie ieguldītāji sagaida vidi, kurai piemīt ieguldīšanai nepieciešamā paļāvība un noteiktība. Atjaunotā ES rūpniecības politikas stratēģija 12 iedrošinās turpmākus privātos ieguldījumus, stimulējot jaunu digitālo un galveno pamattehnoloģiju izmantošanu un mazinot pašreizējo nelīdzsvarotību starp risku un atdevi.

Reformu izmantošana ieguldījumu atbalstam

Dalībvalstīm ir jāturpina reformas, lai veicinātu ieguldījumus, ar publiskā finansējuma atbalstu mobilizētu privātā sektora ieguldījumus un uzlabotu komercdarbības vidi. Tas līdzētu stiprināt ekonomikas izturētspēju un pozitīvi ietekmētu ilgtermiņa ekonomikas konverģenci un sociālo atšķirību mazināšanos. Reformām vajadzētu jābūt tādiem mērķiem kā komercdarbības vides uzlabošana, nodokļu sistēmas vienkāršošana un tās padarīšana par labvēlīgāku ieguldīšanai, valsts pārvaldes padarīšana par efektīvāku un neelastības problēmu risināšana produktu un darba tirgos.

Spēcīgākas un efektīvākas valsts iestādes ir izšķiroši svarīgas tam, lai varētu izveidot izturētspējīgas ekonomikas struktūras, kas veicina ieguldījumus un izaugsmi, pilnā mērā ievērojot tiesiskumu. Investīciju plāns Eiropai liecina par to, ka ES naudas līdzekļu izmantošana iedarbīgāka ir dalībvalstīs, kurās pastāv spēcīgas koordinēšanas un plānošanas struktūras. Parasti šādas valstis sekmīgāk spēj nodrošināt projektu stabilu plānošanu. Plānošanas struktūras un koordinācija ir jāstiprina, vienlaikus mazinot administratīvo slogu ieguldītājiem. Visticamāk, valstis, kurām ir efektīvākas iestādes, ir mazāk pakļautas izaugsmes svārstīgumam un smagam ražošanas apjoma kritumam. Piemēram, iedarbīga tieslietu sistēma atbalsta komercdarbību, atvieglojot līgumu izpildi un veicinot cīņu pret korupciju. Dažās dalībvalstīs korupcija ir šķērslis ieguldījumiem, un tas izraisa nenoteiktību komercdarbības vidē, palēninot procesus un potenciāli radot papildu izmaksas. Tiesiskumam un uzlabojumiem tiesu sistēmas neatkarības, kvalitātes un efektivitātes jomā ir izšķiroša nozīme komercdarbībai labvēlīgas vides uzturēšanā. 13  Iedarbīgi maksātnespējas regulējumi dod iespēju veikt pārstrukturēšanu un izbeigt darbībnespējīgu sabiedrību darbību. Dalībvalstīm, kurām tas nepieciešams, ir jāstrādā, lai laika gaitā uzlabotu savu iestāžu stāvokli.

Finanšu tirgu integrācija joprojām ievērojami atpaliek no citām salīdzināmām ekonomikām. Īpaši izteikti tas ir eurozonā, kur privāta risku dalīšana ir būtiska, tā kā eurozonas ietvaros nepastāv valūtu maiņas kursi un nozīmīga publiska risku dalīšana. Ir nepieciešams ātrāk gūt panākumus, pabeidzot izveidot banku savienību, kurā risku mazināšana ir cieši saistīta ar risku dalīšanu. Makrofinansiālā stabilitāte tiktu ievērojami stiprināta, pieņemot kopīgu atbalsta mehānismu vienotajam noregulējuma fondam, kopīgu noguldījumu apdrošināšanas sistēmu un 2016. gada novembrī Komisijas ierosinātos regulatīvos pasākumus, kā arī samazinot to ieņēmumus nenesošo aktīvu apjomu, kuri vēl palikuši no krīzes laika. Pēc banku savienības un kapitāla tirgu savienības pabeigšanas tajās būs radīti nepieciešamie apstākļi finanšu pakalpojumu pārrobežu sniegšanas apjoma pieaugumam un augstāka līmeņa satricinājumu amortizācijai eurozonā.

Līdz ar spēcīgāku ekonomikas izaugsmi un konkrētām valstīm paredzētiem pasākumiem vairākās dalībvalstīs ir ievērojami uzlabojusies banku aktīvu kvalitāte. Kopumā ieņēmumus nenesošu kredītu apjoms samazinās, lai gan vairākās dalībvalstīs tas joprojām ir augsts, kas joprojām ir šķērslis banku rentabilitātei, it īpaši vidēji lielo un mazo banku segmentā. Tas savukārt kavē reālās ekonomikas finansēšanu. Steidzami ir jāīsteno 2017. gada jūlijā saskaņotais rīcības plāns attiecībā uz ieņēmumus nenesošiem kredītiem.

Kapitāla tirgu savienībai ir ievērojams potenciāls uzlabot alternatīvu, potenciāli lētāku finansējuma avotu pieejamību. Tas eurozonā veicinātu satricinājumu amortizācijas spēju, izmantojot finanšu aktīvus ar pārrobežu piederību. Tās sekmīgums būs atkarīgs no Eiropas Parlamenta un dalībvalstu politiskās apņemšanās līmeņa un no tā, kā tirgus dalībnieki izmantos pieejamo finansējumu un ieguldīšanas iespējas.

Ir nepieciešams nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz kapitāla plūsmām. Komisija nesen ierosināja jaunus pārredzamību noteikumus attiecībā uz starpniekiem, kas saviem klientiem izstrādā un popularizē nodokļu plānošanas shēmas. 14 Tas palīdzēs risināt nodokļu apiešanas problēmu. Līdz 2017. gada beigām ES rīcībā vajadzētu būt sarakstam ar valstīm un teritorijām, kas nesadarbojas; tas būs spēcīgāks instruments attiecībās ar trešām valstīm, kuras atsakās ievērot godīgas konkurences noteikumus. Komisija arī turpinās uzstāt uz uzlabojumiem starptautiskajā nodokļu regulējumā, nodrošināt, ka komercsabiedrības pasaules mērogā tiek taisnīgi un iedarbīgi apliktas ar nodokļiem, un aizsargāt dalībvalstīs piemēroto nodokļu bāzi.

Tirdzniecībai un ieguldījumiem, no kuriem iegūst visi, ir jābūt brīviem, taisnīgiem, abpusēji izdevīgiem un balstītiem uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem. Komisija piedalās vairākās paralēlās vērienīgās tirdzniecības sarunās, kuru mērķis ir apgūt jaunus tirgus – kā galvenos dzinējspēkus jaunu darbvietu radīšanā un izaugsmē Eiropas Savienībā – un nodrošināt, ka tirdzniecība pasaulē tiek veikta, ievērojot konkrētus principus. Tiek strādāts arī pie tā, lai reformētu tirdzniecības aizsardzības instrumentus, kas dotu iespēju ES iedarbīgi un ātri pievērsties jautājumiem par netaisnīgu tirdzniecības praksi un tirgus izkropļojumiem. Tā ir arī ieteikusi Eiropas mēroga regulējumu par ārvalstu tiešo ieguldījumu pārbaudīšanu 15 , kas tiktu veikta, ņemot vērā drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumus.

Ieguldījumiem, kas palielina vides ilgtspēju, ir potenciāls stimulēt ražīgumu visā ekonomikā, uzlabojot resursu lietošanas efektivitāti un mazinot izejmateriālu izmaksas, vienlaikus mazinot ārējās izmaksas un ietekmi. Ar atbalstu pārejai uz aprites ekonomiku tiks radītas jaunas darbvietas inovāciju, uzturēšanas un remonta pakalpojumu nozarēs, kā arī nozarēs, kurās tiek izstrādāti un izgatavoti jauni, ilgtspējīgāki ražojumi. Potenciālās konkrētās jomas ietver publisko iepirkumu, ieguldījumus atkritumu un ūdensapgādes infrastruktūrā, būvniecību, kritiski svarīgās izejvielas, biodegvielu un bioķīmiju.    

ES un dalībvalstu budžeta iespēju pilnīga izmantošana

Ekonomikas un finanšu krīzes laikā, kad budžeta stāvoklis dalībvalstīs bija ļoti saspringts, ES budžets tika atzīts par spēcīgu instrumentu, ar ko var atbalstīt ieguldījumus kohēzijā, ES savienojamībā (transporta, enerģētikas un digitālajā sektorā), inovācijā, vidē un MVU atbalstīšanā. Dažās dalībvalstīs tas bija vai joprojām ir galvenais ieguldījumu avots. Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF) ir bijusi svarīga loma privāto ieguldījumu aktivizēšanā. Tas liecina, ka ES budžets var ātri reaģēt uz jaunām problēmām un radīt būtisku impulsu. 16 Vienlaikus šo naudas līdzekļu izmantošanas uzsākšana liecina, ka to ietekme nebūs pilnvērtīgi izmantojama, pirms nebūs novērsti arī citi šķēršļi.

Līdz 2017. gada novembrim ar Investīciju plāna Eiropai palīdzību jau ir panākti papildu ieguldījumi 251,6 miljardu EUR apmērā visās 28 dalībvalstīs. Tas veido 79,8 % no sākotnējā mērķa – 315 miljardiem EUR. Ar regulu “ESIF 2.0” fonda darbība tiks pagarināta līdz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas nobeigumam 2020. gadā. Ar to tiks palielināts ES galvojumu apjoms (no 16 miljardiem uz 26 miljardiem EUR) un Eiropas Investīciju bankas kapitāls (no 5 miljardiem uz 7,5 miljardiem EUR). Tas līdz 2020. gadam mobilizēs privātā sektora un publiskā sektora ieguldījumus 500 miljardu EUR apmērā. 

Publiskā sektora un privātā sektora ieguldījumiem ir izšķiroša nozīme potenciālās vidēja termiņa un ilgtermiņa izaugsmes palielināšanā. Fiziskā un citāda infrastruktūra ir nepieciešama, lai uzlabotu komercsabiedrību darbību un to ražīgumu. Ar lielāku privātā sektora iesaistīšanos cilvēkkapitāla attīstīšanā un infrastruktūras projektos tiktu papildināts un pilnā mērā izmantots publiskā sektora atbalsts. Turpmāk būtu lietderīgi izveidot finanšu shēmu, ar ko iespējams veicināt ieguldījumus un mobilizēt privāto kapitālu, kas dotu arī iespēju kombinēt finanšu instrumentus un dotācijas jaunu projektu uzsākšanai.

Eiropiešiem ir nepieciešami izmaksu ziņā pieņemami, pieejami un kvalitatīvi pakalpojumi. Pakalpojumi, piemēram, bērnu aprūpe, ārpusskolas aprūpe, izglītība, apmācība, mājokļi, veselības aprūpes pakalpojumi un ilgtermiņa aprūpe ir būtiski svarīgi, lai visām personām varētu nodrošināt vienādas iespējas. Būtiska nozīme ir arī atbilstošiem sociāliem mājokļiem un citādai ar mājokļiem saistītai palīdzībai. Tas ietver arī neaizsargātu cilvēku aizsargāšanu pret neattaisnojamu piespiedu izlikšanu no mājokļa un piespiedu atsavināšanu, kā arī bezpajumtniecības problēmas risināšanu.

3.Strukturālās reformas iekļaujošai izaugsmei, augšupvērstai konverģencei un konkurētspējai

Strukturālās reformas ir būtiski svarīgas, lai ekonomika spētu reaģēt uz satricinājumiem, pielāgoties ilgāka termiņa strukturālām pārmaiņām un uzlabot sociālos rezultātus. Daudzās dalībvalstīs ekonomikas krīzes apstākļos atklājās, ka trūkst atbilstošu struktūru un pielāgojamības, kas dotu iespēju raiti amortizēt satricinājumus un veikt priekšdarbus ātrai ekonomikas atlabšanai. Strukturālajās reformās ir jāņem vērā distributīvā ietekme uz dažādām sabiedrības grupām un reģioniem. Tas palīdzēs padarīt ekonomikas izturētspējīgākas un konkurētspējīgākas un dos tām iespēju atgriezties pie ilgtermiņa izaugsmes ar pozitīviem sociālajiem un ekonomiskajiem rezultātiem un pie konverģences.

Atbilstošas strukturālo reformu secības un formas noteikšana ir būtiski svarīga, lai varētu mazināt to īstermiņa izmaksas un iegūt no tām maksimālu ilgtermiņa ieguvumus palielināta ražīguma un izaugsmes potenciāla ziņā. Dažām strukturālajām reformām varētu būt ar pieprasījumu saistītas īstermiņa izmaksas un distributīva ietekme, kas ir jāņem vērā to izstrādē un īstenošanā. Parasti darba tirgus reformu un produktu tirgu reformu iedarbīgums kopumā uzlabojas, ja tās ir iekļautas vienotā labi izstrādātā paketē. Turklāt valsts pārvaldes reformām un komercdarbības vides reformām ir minimālas īstermiņa izmaksas, un to darbība ir iespējama jebkurā ekonomikas cikla stadijā, kas liecina par labu to īstenošanai. Godīguma un pārredzamības pilnveidošanai valsts pārvaldē, tai skaitā iedarbīgas korupcijas profilakses īstenošanai, ir izšķiroša nozīme, sniedzot augstas kvalitātes pakalpojumus uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Lielākas konverģences un iekļaušanas nodrošināšana ir nozīmīga eurozonas dalībvalstīm. Reformas, kas palielina konkurenci produktu tirgos, uzlabo komercdarbības vidi un palielina iestāžu kvalitāti, veicina ekonomikas izturētspēju eurozonas dalībvalstīs. Ir pierādīts, ka tālāka integrācija vienotajā tirgū ir viens no galvenajiem izaugsmes dzinējspēkiem. Lai mazinātu konkurētspējas trūkumus, ir nepieciešami arī spēcīgāki izaugsmes pamatfaktori un ātrāks ražīguma pieaugums mazāk attīstītajās valstīs. Ātrāks reālo algu pieaugums eurozonā kopumā līdzētu panākt noturīgu iekšzemes pieprasījumu.

1. attēls – reālā IKP uz vienu iedzīvotāju svārstīgums, EZ 17 un EZ 10(1)	2. attēls – bezdarba līmeņa svārstīgums, ES 28 un EZ 19

Piezīmes: 1) Attēli neietver datus par Īriju un Luksemburgu.

Labi funkcionējošu darba tirgu un labklājības sistēmu veicināšana

Globalizācija un tehnikas progress ietekmē cilvēku dzīvesveidu un darba apstākļus. Tie rada jaunas iespējas palielināt ražīgumu, veicināt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbvietas un uzlabot dzīves līmeni. Vienlaikus tie pārveido arvien lielāku skaitu ekonomikas nozaru, komercdarbības modeļu un pašu darba tirgu, un biežāk notiek pāreja starp dažādām nodarbinātības formām un statusiem. Darba tirgos ir vērojamas prasmju polarizācijas pazīmes, un potenciāli iespējama ir ienākumu polarizācija un sociālās kohēzijas vājināšana. Pārmaiņu ietekmi bieži vien vissmagāk jūt uz vietas, un līdz ar to ir nepieciešamas mērķtiecīga sabiedriskas iejaukšanās. Ir palielinājies elastīgāku un nestandartizētu nodarbinātības formu izmantojums. Tas varētu radīt iespēju komercsabiedrībām pielāgot komercdarbības ciklus un fiziskām personām – pielāgoti karjeras modeļus virzībā uz viņiem vēlamo līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi. Tomēr tas izvirza arī jautājumus par darbvietas drošību, ienākumiem, darba apstākļiem, un tas varētu izraisīt izslēgšanu no sociālās aizsardzības. Tādēļ ir īpaši svarīgi ieviest tiesību aktus par darba un sociālo aizsardzību, kuros ir sniegta atbilde uz šīm jaunajām realitātēm darba tirgū.

Sociālie partneri ir reformu procesam būtiskas ieinteresētās personas. Laikus un saprātīgā veidā veikta sociālo partneru iesaiste reformu izstrādāšanā, secības noteikšanā un īstenošanā var uzlabot ieinteresētību, ietekmi un rezultātus. Ir nepieciešams izstrādāt jaunas sociālā dialoga, kolektīvās organizēšanās un kolektīvo sarunu formas, lai varētu risināt problēmas, kuras rada jaunas darba formas.

Vienlīdzīgas iespējas un darba tirgus pieejamība

Bezdarba līmenis Eiropā ir gandrīz sasniedzis pirmskrīzes rādītājus. Sāk mazināties nabadzības un sociālās atstumtības apmērs. Tomēr ekonomikas atlabšana joprojām sasniedz ne visas sabiedrības un ekonomikas daļas. Lielākā daļa dalībvalstu veic pasākumus, lai mazinātu no dzimuma atkarīgās darba samaksas atšķirības, labāk integrē nelabvēlīgākā situācijā esošu personu grupas darba tirgū un palielina darbvietu un darba vides kvalitāti.

Iedarbīga aktīvu darba tirgu politika ir svarīga jauniešu bezdarba un ilgtermiņa bezdarba līmeņa mazināšanai. Dalībvalstīm ir jāpalīdz bezdarbniekiem, sniedzot atbalstu darba meklēšanā, apmācībā un pārkvalificēšanā, vienlaikus aizsargājot tās personas, kuras nespēj piedalīties. Ir jāveicina strādājošo personu mobilitāte starp dažādām darbvietām, nozarēm un vietām, vienlaikus nodrošinot esošo tiesību pilnīgu ievērošanu. Dalībvalstīm ir arī jāstrādā, lai panāktu, ka valsts nodarbinātības dienestu pakalpojumi kļūst iedarbīgāki un individuāli pielāgoti. Komisija ierosinās vairākas jaunas iniciatīvas, tai skaitā jaunas Eiropas nodarbinātības iestādes izveidi.

Dalībvalstīm ir jāpalīdz cilvēkiem veidot savas prasmes, kādas nepieciešamas darba tirgū. Lielākā daļa dalībvalstu pamatprasmju apgūšana stagnē vai ir samazinājusies. Pieaugušo vidū vājas pamatprasmes joprojām izraisa bažas un slāpē ekonomikas attīstību. Piemēram, kaut arī 90 % no visām darbvietām ir nepieciešamas digitālās prasmes, tiek lēsts, ka 44 % eiropiešu tās trūkst. Pārāk daudz cilvēku, it īpaši mazkvalificēti, ir bez darba vai strādā nestabila darbvietā. Stagnē dalība pieaugušo izglītībā. Eiropas konkurētspēja un ekonomikas statuss pasaules mērogā ir atkarīgi no kvalificēta un prasmīga darbaspēka. Ir nepieciešami uzlabojumi apmācības un kvalifikācijas kvalitātes un nozīmīguma ziņā.

Kvalitatīvai izglītībai un apmācībai ir jābūt pieejamai visiem. Akadēmiski sasniegumi joprojām ir cieši saistīti ar sociālekonomisko izcelsmi. Ir jācenšas nodrošināt vienādas iespējas un izglītības un apmācības pieejamību, lai nodrošinātu sociālo iekļaušanu un lai ekonomikā tiktu sasniegti labāki rezultāti. Tam ir nepieciešami ieguldījumi gan sākotnējā, gan turpmākā izglītībā un apmācībā, it īpaši dalībvalstīs, kurās izglītības rezultāti un pieejamības rādītāji atpaliek, it īpaši attiecībā uz nelabvēlīgākā situācijā esošu personu grupām. Tam ir nepieciešama arī vērienīgāka pieeja sadarbībai ar dalībvalstīm, kā norādīts paziņojumā “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru” 17 . Turklāt atbilstīgi jaunajai Prasmju programmai Eiropai 18 ir nepieciešams pilnveidot arodmācību un stiprināt apmācību darbavietā, tai skaitā izmantojot augstas kvalitātes māceklību. Ir jāatvieglo tādu prasmju atzīšana, kas apgūtas ārpus formālas izglītības un apmācības, un atbalsts pieaugušajiem.

Jaunu darbvietu radīšana un taisnīgi darba apstākļi

Dinamiski un iekļaujoši darba tirgi ir būtiski svarīgi, lai radītu labas kvalitātes darbvietas, sociālo iekļaušanu, stimulētu uzņēmējdarbību un atbalstītu statusa maiņu darba tirgū. Vienlaikus ar inovatīvām darba formām ir jānodrošina atbilstošs darbvietas drošības un sociālās aizsardzības pieejamības līmenis. Dalībvalstīm attiecībā uz darba apstākļiem ir jānodrošina taisnīgs un vienāds režīms. Lai panāktu pienācīgu līdzsvaru starp elastību un drošību darba tirgū, ir nepieciešams risināt darba tirgus segmentācijas problēmu, tai skaitā veicinot pāreju uz elastīgām (open-ended) nodarbinātības formām.

Pieprasījums pēc darbaspēka ir jāatbalsta arī tādējādi, ka tiktu mazināts darbaspēkam uzliktais nodokļu slogs. Konkrētāk, mērķtiecīga darbaspēkam uzlikto nodokļu mazināšana var veicināt to, ka tiktu iekļautas darba tirgū marģinalizēto personu grupas, piemēram, personas ar maziem ienākumiem un ilgtermiņa bezdarbnieki, vienlaikus ierobežojot ieņēmumu zaudēšanu.

Darba un privātās dzīves līdzsvara popularizēšanai ir izšķiroša nozīme, lai panāktu dzimumu līdztiesību un palielinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū. Ir svarīgi nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu, piemēram, bērnu aprūpes un sākumskolas izglītības pieejamību visiem iedzīvotājiem. Darba un privātās dzīves līdzsvaru uzlabo arī nodokļu sistēma, kas nenostāda nelabvēlīgā situācijā mājsaimniecības otru pelnītāju, kā arī piemērots atvaļinājums ģimenes apstākļu dēļ un elastīgs darba režīms vecākiem un aprūpētājiem.

Ir jāsamazina šķēršļi nodarbinātībai, it īpaši attiecībā uz nelabvēlīgākā situācijā esošo personu grupām, tai skaitā vientuļu vecāku mājsaimniecībām, cilvēkiem ar invaliditāti, etniskām minoritātēm, bēgļiem un migrantiem. Darba tirgus integrēšanas centieni ir jāapvieno ar sociālās integrācijas atbalstu, piemēram, bērnu aprūpi, veselības aprūpes un mājokļu pieejamību, kā arī šķēršļu, piemēram, diskriminācijas darba tirgū, likvidēšanu. Labāka papildināmība starp darba tirgu un sociālās integrācijas sistēmām palīdzēs visām neaizsargātajām grupām, palielinās labklājību visiem un nostiprinās sociālo kohēziju. Ir nepieciešama arī pielāgota darba vide cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī mērķtiecīgs finansiāls atbalsts, lai palīdzētu viņiem pilnā mērā iesaistīties darba tirgū un sabiedrībā kopumā.

Īstermiņa centieni integrēt bēgļus un migrantus darba tirgū ir jāaizstāj ar vispusīgām ilgāka termiņa stratēģijām par viņu prasmju pilnveidi un integrēšanu darba tirgū. Izglītības un apmācības pieejamība uzlabo viņu izredzes atrast darbu, pelnīt samērīgu algu un iekļauties sabiedrībā. Tas uzlabo arī uzņemošās valsts izaugsmes perspektīvas un dos ES iespēju iegūt no bēgļu un viņu ģimeņu potenciāla un viņu spēcīgās motivācijas kļūt par aktīviem sabiedrības locekļiem.

Sociālā aizsardzība un iekļaušana nevienlīdzības un nabadzības problēmu risināšanai

Sociālās aizsardzības sistēmām ir jāsniedz atbilstošs un mērķtiecīgs ienākumu atbalstam, jāveicina līdzdalība darba tirgū un jānodrošina vienādas iespējas izmantot kvalitatīvus pakalpojumus. Nevienlīdzības problēmu risināšanai, tai skaitā izmantojot valsts nodokļu un pabalstu sistēmas, vajadzētu būt prioritārai. Reformu distributīvā ietekme ir jāņem vērā, izstrādājot un īstenojot struktūrpolitiku. Dalībvalstīm ir jānodrošina bezdarbniekiem atbilstoši pabalsti uz atbilstošu laiku, kuri nemazinātu stimulu strādāt. Dažās dalībvalstīs attiecīgā gadījumā ir nepieciešams izstrādāt progresīvākas nodokļu un pabalstu sistēmas, kas kopumā būtu universālākas un labāk pārbaudītas attiecībā uz līdzekļiem. Sociālās aizsardzības sistēmām ir jānodrošina tiesības uz minimālo ienākuma pabalstu cilvēkiem, kuriem trūkst pietiekamu resursu, un jāveicina sociālā iekļaušana, visus iedrošinot iesaistīties darba tirgū un sabiedrībā kopumā.

Arī sociālās aizsardzības un darba tirgus politika ir jāpielāgo topošajām nodarbinātības formām un palielinātai darbaspēka mobilitātei. Uz vairāk nekā pusi no neatkarīgām strādājošajām personām Eiropā neattiecas iespēja saņemt bezdarbnieka pabalstu. Sociālās aizsardzības sistēmām ir jāpielāgojas jauniem darba formātiem un jānodrošina tas, ka tiesības saņemt maksājumu ir pārnesamas no vienas darbavietas uz nākamo, vienkāršot iespējas uzkrāt iemaksas no vairākām darbvietām un nodrošināt pārejas iespējas starp darbvietām.

Dalībvalstīm ir jānodrošina visām personām paredzētu pensiju sistēmu ilgtspēja un adekvātums. Tam ir nepieciešams nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visām strādājošām personām, tostarp pašnodarbinātām personām, iegūt tiesības uz pensiju, tai skaitā papildpensijas plānu ietvaros. Lielākajā daļā dalībvalstu ir notikusi pensiju sistēmas reforma, tomēr ir nepieciešams ieguldīt lielākus pūliņus, lai papildinātu apstiprinātās reformas. Ir jāpieņem papildinoša politika, lai nodrošinātu, ka reformas netiek apvērstas. Pēcpensionēšanās ienākumus var stimulēt, pagarinot darba mūžu, pensijas vecumu piesaistot paredzamajam mūža ilgumam, izvairoties no priekšlaicīgas darba tirgus atstāšanas un atbalstot citus papildu pēcpensionēšanās ienākumu avotus. Dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu valsts pensiju sistēmas ilgtspēju pat nelabvēlīgos apstākļos.

Ir jāīsteno veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmu reformas, lai uzlabotu to izmaksu lietderību, nodrošinātu to fiskālo ilgtspēju un kvalitāti, kā arī šo sistēmu pieejamību par pieņemamiem izmaksām. Izdevumi saistībā ar veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi palielināsies sabiedrības novecošanās un nedemogrāfisku izmaksu faktoru, piemēram, ar ārstēšanu un zālēm saistītā tehnikas progresa dēļ. Tādēļ ir nepieciešami politikas pasākumi, kas dotu cilvēkiem iespēju ilgāk saglabāt labu veselību, veselības aprūpes sistēmas un ilgtermiņa aprūpi padarot lietderīgāku izmaksu ziņā un nodrošinot, ka laikus ir pieejama kvalitatīva profilaktiskā un ārstnieciskā veselības aprūpe, ko cilvēki finansiālā ziņā var atļauties izmantot.

Inovācija un konkurētspēja

Produktu un pakalpojumu tirgu veidošana nākotnei

Jaunas ražošanas tehnoloģijas un pakalpojumi maina Eiropas rūpniecību un tās spēju nodrošināt izaugsmi un konkurēt pasaules mērogā. Tie rada jaunas darbvietas un sasniedz augstāku ražīgumu un vērtību patērētājiem, tādējādi radot ieguvumu ekonomikai kopumā. Eiropas rūpniecības nākotne ir atkarīga no tās spējas pielāgoties un būt inovatīvai, ieguldot jaunās tehnoloģijās un izmantojot digitalizāciju un dekarbonizāciju. Konkurētspēja būs atkarīga no tās spējas virzīties uz lielāku ilgtspēju un efektivitāti resursu ziņā un spēju izmantot digitālo tehnoloģiju radītas priekšrocības. Komercdarbības videi kopumā ir jārada iespējas inovācijai un jāatbalsta jaunu darbvietu radīšana.

Strukturālās reformas darba tirgu un produktu tirgu stiprināšanai un inovācijas atbalstam ir noderīgas tam, lai ES ekonomikas padarītu konkurētspējīgākas un izturētspējīgākas. Labi funkcionējoši darba un produktu tirgi dod iespēju veikt korekcijas, netraucēti koriģējot cenas un veicinot uz inovācijām balstītu konkurētspēju ar pozitīvu ietekmi uz ilgtermiņa izaugsmi un sociālajiem rezultātiem.

Īpaša uzmanība jāpievērš jaunu tehnoloģiju izplatīšanai mazo un vidējo uzņēmumu vidū. Tiem piemītošās grūtības izmantot jaunas tehnoloģijas un piesaistīt jaunu kapitālu akūtākas ir globalizētā, tehnoloģiju virzītā ekonomikā. Dalībvalstis var sniegt savu pienesumu, uzlabojot valsts pārvaldes darbību, komercdarbības vidi, uz nākotni orientētu politiku par prasmēm, darba mobilitāti un reģionālo attīstību, kā arī nodrošinot patērētājiem reālas iespējas. Turklāt apstākļi, kas nepieciešami jaunuzņēmumu konsolidēšanai un paplašināšanai, ir kritiski svarīgi ES ražošanas bāzes atjaunošanai ekonomikas atlabšanas ietvaros.

Komercpakalpojumi kļūst arvien svarīgāki uzņēmumu konkurētspējas kontekstā. Pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem aug, un tie veido arvien lielāku daļu no pievienotās vērtības, kas iekļauta gatavos izstrādājumos. No komercpakalpojumu pakļaušanas pieaugošai konkurenci iegūtu ES ekonomika kopumā, jo ražošanas nozares, kas paļaujas uz komercpakalpojumu lielāku īpatsvaru, sasniedz labākus rezultātus ražīguma pieauguma izteiksmē nekā citas ražošanas nozares. 

Pieaugoša konkurence izplatīšanas pakalpojumu jomā dotu iespēju patērētājiem iegūt vairāk no inovācijas un jaunām tehnoloģijām. Konkurētspējīgiem mazumtirdzniecības pakalpojumiem būtu jādod patērētājiem iespēja gūt lielāku ieguvumu no digitalizācijas, efektīvākām vērtības ķēdēm, palielinātas izvēles un zemākām cenām. Pienācīga patērētāju tiesību izpilde un tiesību akti par izstrādājumu drošumu atbalstītu šo ieguvumu gūšanu.

Ierobežojumu tālāka mazināšana pakalpojumu tirgos uzlabotu ražīgumu un konkurētspēju un izraisītu jaunu darbvietu radīšanu. Pakalpojumu sektorā turpina pastāvēt ar regulēšanu saistīti un administratīvi šķēršļi. Komercpakalpojumu jomā, būvniecībā, nekustamo īpašumu un tūrisma jomā dalībvalstīs joprojām pastāv nesamērīgas prasības attiecībā uz rezerves pasākumiem, tās piemēro striktus nosacījumus attiecībā uz sabiedrību veidiem un akcionāru sastāvu, vai arī ir nepieciešama sarežģītas atļauju piešķiršanas prasības. Ja tiktu samazināti ierobežojumi pakalpojumu tirgos, tai skaitā sadarbīgos modeļos, izraisītu spēcīgāku konkurenci, augstāku ražīgumu, lētākus pakalpojumus un lielāku izvēli patērētājiem un vairāk jaunu darbvietu, it īpaši jauniem kvalificētiem speciālistiem.

ES iekšējais tirgus sniedz Eiropas komercsabiedrībām iespējas izvērst savu komercdarbību arī pasaules mērogā. Augstākie rādītāji jaunu darbvietu radīšanas ziņā ir tādām jomām kā informācija un saziņa, administratīvie un atbalsta pakalpojumi, kā arī profesionālā, zinātniskā un tehniskā darbība. 85 % no šīm jaunajām darbvietām tiek radīti mazos un vidējos uzņēmumos. Arī aizsardzība ir sektors, kurā īstens vienotais tirgus var izraisīt ātras un acīmredzamas pārmaiņas. Tas nozīmē iedrošināt konkurenci rūpniecībā, veicināt ražīguma pieaugumu, pārrobežu piekļuvi un sadarbību starp MVU dažādos vērtības ķēdes posmos, specializāciju, apjomradītus ietaupījumus piegādātājiem, optimizētas ražošanas spējas, zemākas ražošanas izmaksas un piegādes drošību.

4.Atbildīga fiskālā politika ilgtspējas un konverģences atbalstīšanai

Fiskālā politika ir pielāgojama attiecīgās valsts konkrētajiem apstākļiem

Pēc būtiskiem budžeta korekcijas pasākumiem krīzes laikā publisko finanšu stāvokļa uzlabošanos ir atbalstījusi arī ekonomikas atlabšana. Tomēr vairākās dalībvalstīs vēl nav atrisināta problēma – pastāvīgi augsts publiskā sektora parādsaistību līmenis. Iespējams, ka ietekmētajām dalībvalstīm finansēšanas izmaksas pieaugs, tiklīdz monetārās politikas pielāgošana būs mazinājusies, it īpaši eurozonā. Šādu paaugstinātu finansēšanas izmaksu dēļ būtu nepieciešami papildu fiskālie centieni, lai iegrožotu parādsaistību īpatsvara palielināšanos. Ir īstais laiks rīkoties, lai turpmāk novērstu vēl augstākas izmaksas saistībā ar aizņēmuma finansējumu un lai izveidotu fiskālās rezerves, ar kurām paredzēts palīdzēt ekonomikām kļūt vairāk izturētspējīgām pret satricinājumiem un radīt telpu lielākam ieguldījumu apjomam. ES ekonomikas pārvaldības regulējums paredz skaidrus noteikumus dalībvalstīm, vienlaikus pieļaujot elastību, ja tāda ir nepieciešama un attaisnojama.

Fiskālā politika ir jāpielāgo attiecīgās valsts konkrētajiem apstākļiem. Tas ir jādara atbilstīgi Stabilitātes un izaugsmes paktam, ņemot vērā nepieciešamību pēc stabilizācijas un ilgtspējas. Dalībvalstīs, kurām piemīt ilgtspējas riski, atbilstīgi ES fiskālajiem noteikumiem veiktas pakāpeniskas konsolidācijas mērķim jābūt fiskālai nostājai, kas gan stiprinātu notiekošo atlabšanu, gan nodrošinātu publisko finanšu ilgtspēju. Īpaša uzmanība jāpievērš gan izdevumu, gan ieņēmumu sastāvam. Dalībvalstis ar fiskālo telpu varētu to izmantot, lai palielinātu potenciālo izaugsmi un iekšzemes pieprasījumu, it īpaši ar ieguldījumiem.

Tiek prognozēts, ka pamatinflācija saglabāsies zemā līmenī, un ir iespējama lielāka izaugsme, neizraisot inflācijas spiedienu. Turklāt eurozonas lielā mērā pozitīvā ārējā bilance liecina par papildu iespējām vēl vairāk palielināt privātā sektora ieguldījumus un patēriņu. Zemas finansēšanas izmaksas arī rosina valdības apsvērt ieguldījumu intensīvāku īstenošanu programmas sākumposmā, izmantojot jaunus aizdevumus, it īpaši tad, ja publiskā sektora ieguldījumu apjoms ir sasniedzis vēsturiski zemākos rādītājus un ja vajadzības jau ir apzinātas.

Ņemot vērā šos apsvērumus, 2018. gadā eurozonai kopumā atbilstoša būtu visumā neitrāla fiskālās politikas nostāja. Ir sagaidāms, ka stāvoklis ekonomikā turpinās uzlaboties, tādēļ atbalstu gūst argumenti par labu valsts parāda samazināšanai un fiskālo rezervju atjaunošanai, it īpaši valstīs ar lielām parādsaistībām. Tomēr, lai stiprinātu eurozonas ekonomiku izaugsmes potenciālu, publiskā sektora ieguldījumi ir jānosargā un dažās dalībvalstīs pat jāpalielina.

Efektīvāka un taisnīgāka nodokļu sistēma un kvalitatīvāki publiskie tēriņi

Publisko finanšu kvalitātes uzlabošana, it īpaši to sastāvs un publiskā iepirkuma labāka izmantošana, ir būtiska publisko tēriņu efektivitātes palielināšanai. Ar reformām valsts pārvaldē ātri var panākt nozīmīgus izmaksu ietaupījumus. Lai pielāgotos mainīgai videi, varētu būt nepieciešama būtiskas izmaiņas funkcijās, nolūkā, organizācijā un pakalpojumu sniegšanā. ES publiskā iepirkuma paketē 19 ir skaidri noteiktas prioritātes iepirkuma atbalstam praksē un ieguldījumu atbalstam Eiropas Savienībā. Tajā ir izklāstīts mehānisms attiecībā uz lieliem infrastruktūras projektiem un ieteikums par publisko iepircēju profesionalizāciju. Ir jāveic pasākumi, ar kuriem tiek novērsta korupcija un slepenas vienošanās starp piegādātājiem un stingri vēršas pret negodīga iepirkuma gadījumiem.

Efektīvas un taisnīgas nodokļu sistēmas ir ilgtspējīgu publisko finanšu neatņemama sastāvdaļa. Lielāka pārredzamība un augstāka efektivitāte var līdzēt atjaunot sabiedrības uzticēšanos nodokļu sistēmām un uzlabot nodokļu iekasēšanu. Taisnīgas un izaugsmi veicinošas nodokļu sistēmas var mazināt nevienlīdzību un nabadzību, veicināt nodarbinātību, atbalstīt privātā sektora ieguldījumus un uzlabot komercdarbības vidi. Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana ir kritiski svarīga, lai risinātu jautājumu par to, ka daži pārrobežu koncerni darbojas vienotajā tirgū un gūst peļņu, vienlaikus maksājot nesamērīgi mazus nodokļus. Nozīmīga ES mēroga rīcība ietver juridiski saistošu ļaunprātīgas rīcības novēršanas pasākumu pieņemšanu, palielinātu nodokļu pārredzamību un iniciatīvas par PVN sistēmas reformu un kopējo konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi. Komisija ir sākusi arī jaunu programmu par taisnīgu un efektīvu nodokļu uzlikšanu digitālajai ekonomikai. Cīņā pret krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir vajadzīga koordinēta pieeja ar ES iniciatīvu un dalībvalstu politiku izmantošanu.

Ar vērienīgām, vispusīgām un regulārām tēriņu pārbaudēm var uzlabot publiskā sektora izdevumu kvalitāti un sastāvu. Tēriņu pārbaudes palīdz sasniegt vai uzturēt atbildīgu fiskālo politiku un veicina izaugsmei labvēlīgāku budžeta sastāvu, piedāvājot kritisku izvērtējumu par publisko izdevumu tendencēm un apzinot saprātīgākus un iedarbīgākus veidus, kā izlietot nodokļu maksātāju naudu. Lai gan šādas iniciatīvas dalībvalstīs kļūst izplatītākas, vēl ir ievērojams potenciāls uzlabot veidu, kā tas tiek veikts, un, vēl svarīgāk, to transformatīvo ietekmi uz publisko finanšu tēriņu sadaļu.

Svarīgs ir arī lielāks uzsvars uz publisko tēriņu sastāvu un efektivitāti, lai gūtu labākus rezultātus galvenajās ES politikas prioritāšu jomās. Piemēram, dalībvalstis ir vienojušās labāk koordinēt savus izdevumus aizsardzības jomā, kas dotu iespēju panākt arī efektivitātes pieaugumu. Pašreizējā izkliedētā sistēma ietekmē aizsardzības ekipējuma savietojamību. Tā var arī izraisīt bruņoto spēku nepietiekamu sagatavošanos un gatavību un nepilnības aizsardzības spējās.

5.Turpmākā rīcība

(1)

Neto izmaiņas nodarbinātībā no 2014. gada 3. ceturkšņa līdz 2017. gada 2. ceturksnim.

(2)

OV C 484, 24.12.2016. 

(3)

COM(2017) 291.

(4)

Padomes dokuments Nr. 13129/17.

(5)

COM(2017) 2025.

(6)

COM(2017) 206, COM(2017) 240, COM(2017) 291, COM(2017) 315, COM(2017) 358.

(7)

COM(2017) 770.

(8)

COM(2017) 771.

(9)

COM(2017) 800.

(10)

COM(2017) 677.

(11)

COM(2017) 674.

(12)

COM(2017) 479.

(13)

Ikgadējā ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā tiek sniegti dati par šiem elementiem, lai uzlabotu dalībvalstu tieslietu sistēmu iedarbīgumu.

(14)

COM(2017) 335.

(15)

COM(2017) 487.

(16)

Komisija 2016. gada septembrī ierosināja Eiropas Stratēģisko investīciju fonda pilnveidošanu un pagarināšanu līdz 2020. gadam (COM(2016) 597).

(17)

COM(2017) 673.

(18)

COM(2016) 381.

(19)

COM(2017) 572.