EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.11.2017

COM(2017) 662 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Gada pārskats par Eiropas Savienības humānās palīdzības politiku un tās īstenošanu 2016. gadā

Satura rādītājs

Pārskats par galvenajiem humānās palīdzības pasākumiem, kas tika atbalstīti 2016. gadā Pārskats par galvenajiem humānās palīdzības pasākumiem, kas tika atbalstīti 2016. gadā

Papildinformācija un informācijas avoti Papildinformācija un informācijas avoti

Ievads

Šajā ziņojumā atspoguļoti ES galvenie pasākumi un ar politiku saistītie rezultāti 2016. gadā humānās palīdzības jomā, kas īstenoti ar Eiropas Komisijas Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāta (ECHO) starpniecību. Ziņojums sagatavots saskaņā ar Padomes 1996. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību 19. pantu, kurā noteikts, ka Komisijai ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējs pārskats ar iepriekšējā gada laikā finansēto pasākumu kopsavilkumu.

Pārskats par galvenajiem humānās palīdzības pasākumiem, kas tika atbalstīti 2016. gadā

Humanitāro krīžu skaits, sarežģītība un nopietnība 2016. gadā palielinājās. Visnopietnāko liela mēroga krīžu vietās, piemēram, Sīrijā, Jemenā, Dienvidsudānā vai Čada ezera reģionā, norisinājās vairāk nekā 50 bruņoti konflikti, un šajās vietās tika panākti tikai nelieli uzlabojumi vai uzlabojumu nebija vispār. Dabas katastrofas, kas saistītas ar tādām nozīmīgām tendencēm kā klimata pārmaiņas, urbanizācija un demogrāfiskais spiediens, pēdējos gados ir radījušas humānās palīdzības vajadzības aptuveni 26 miljoniem cilvēku katru gadu. Kopumā vairāk nekā 95 miljoniem cilvēku 40 valstīs 2016. gadā bija nepieciešama humānā palīdzība un gandrīz 65 miljoni cilvēku (puse no viņiem — bērni) tika pārvietoti piespiedu kārtā — tas ir vairāk nekā jebkad agrāk.

Šajos dramatiskajos apstākļos arī ES humānās palīdzības budžets 2016. gadā bija lielāks nekā jebkad agrāk, proti, EUR 1,8 miljardi 1 .

Reaģēšana uz Sīrijas krīzi

Būtiska ES humānās palīdzības budžeta daļa 2016. gadā tika piešķirta bēgļu atbalstam valstīs, kuras Sīrijas krīze ir skārusi vistiešāk, kā arī Sīrijā esošajiem cilvēkiem, kam nepieciešama humānā palīdzība.

Tādējādi Komisija piešķīra līdzekļus EUR 454 miljonu apmērā humānās palīdzības pasākumiem Sīrijā un kaimiņvalstīs saskaņā ar 2016. gada februāra Londonas konferencē dotajiem solījumiem.

Sīrijā gandrīz puse no Komisijas piešķirtās humānās palīdzības tika izmantota tūlītējiem dzīvības glābšanas un ārkārtas humānās palīdzības pasākumiem. Turklāt šī palīdzība ietvēra tīra dzeramā ūdens, sanitārijas un higiēnas, kā arī pārtikas nodrošināšanu, bērnu aizsardzību un ārkārtas preces. Jordānijā un Libānā ES humānās palīdzības finansējums ir veicinājis palīdzību naudā visneaizsargātākajiem bēgļiem, dzīvību glābjošu sekundāro veselības aprūpi, neformālo izglītību, patvēruma vietas, kā arī ūdens, higiēnas un sanitārijas nodrošināšanu. Centieni bija vērsti arī uz to, lai starptautiskā līmenī stingri atbalstītu netraucētu humānās palīdzības piekļuvi, bēgļu aizsardzību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu.

ES 2016. gadā ieviesa arī Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā 2 , lai palīdzētu reaģēt uz Turcijā izmitināto bēgļu — to skaits ir trīs miljoni — vajadzībām. Šā mehānisma humānās palīdzības pozīcija 2016. un 2017. gadam, kuras ietvaros ir piešķirti līdzekļi EUR 1,4 miljardu apmērā, ir vērsta galvenokārt uz to, lai atbalstītu bēgļus, kas nedzīvo nometnēs (tā ir Turcijā esošo bēgļu lielākā daļa, kas ir arī visneaizsargātākā). Šim nolūkam Komisija ar Pasaules Pārtikas programmas un Turcijas Sarkanā Pusmēness starpniecību uzsāka visu laiku lielāko ES humānās palīdzības projektu, proti, Ārkārtas sociālās drošības tīklu (ESSN), kura mērķis ir nodrošināt ikmēneša naudas pārskaitījumus ar debetkaršu palīdzību vienam miljonam visneaizsargātāko bēgļu.

Reaģēšana uz humānās palīdzības vajadzībām Āfrikā

Iepriekšējos gados un arī pašlaik reaģēšana uz humanitārajām krīzēm Āfrikā bija vēl viena būtiska ES humānās palīdzības daļa, kur īpaša uzmanība tika veltīta sarežģītajām ārkārtas situācijām Sāhelā un Āfrikas ragā, kā arī Čada ezera reģionā, kur pārtikas nodrošinājuma krīzes bija vērojamas vienlaikus ar vairākiem ilgstošiem konfliktiem. Kopumā Komisija Subsahāras Āfrikas krīžu novēršanai piešķīra līdzekļus EUR 747 miljonu apmērā. Šīs summas ietvaros lielākie līdzekļi tika piešķirti Sudānai un Dienvidsudānai (EUR 192 miljoni), Āfrikas ragam (EUR 203 miljoni), kā arī Rietumāfrikai (EUR 140 miljoni). Attiecībā uz Āfrikas ragu un Sāhelu Komisijas stratēģijas pamatprincips bija nodrošināt ciešu saikni ar ES attīstības atbalstu, lai sekmētu skarto kopienu izturētspēju. Centrālāfrikas Republikā ES joprojām bija ļoti aktīva humānās palīdzības nodrošinātāja saskaņā ar ES pastāvīgo augsta līmeņa iesaistīšanos pasākumos Centrālāfrikas Republikā, sniedzot īstermiņa un ilgāka termiņa palīdzību un atbalstot pašā valstī notiekošajā konfliktā cietušo personu, kā arī kaimiņvalstīs esošo bēgļu izturētspējas veidošanu.

Irāka, plašākais Tuvo Austrumu reģions un Ziemeļāfrika

ES bija galvenā loma palīdzības sniegšanā Irākas konfliktā cietušajiem (EUR 159 miljonu apmērā), un ES bija starp aktīvākajiem starptautiskā atbalsta centienu īstenotājiem (cita starpā saistībā ar augsta līmeņa pasākumu, kas notika ANO Ģenerālajā asamblejā un kuru vadīja komisārs Christos Stylianides). ES arī palīdzēja izvērst un koordinēt nefinansiālu palīdzību no ES dalībvalstīm ar ES civilās aizsardzības mehānisma 3 starpniecību saistībā ar konfliktu Mosulas apkārtnē.

Turklāt ES turpināja sniegt būtisku atbalstu humānās palīdzības pasākumiem Jemenā (EUR 70 miljonu apmērā), kur situācija turpināja pasliktināties gan attiecībā uz pamata humānās palīdzības vajadzībām, gan attiecībā uz starptautiskajām humanitārajām tiesībām, kā arī Palestīnā (EUR 25 miljonu apmērā). Ziemeļāfrikā tika sniegts pastāvīgs atbalsts, lai palīdzētu apmierināt Sahravi bēgļu, kā arī konfliktu skarto Lībijas iedzīvotāju humānās palīdzības vajadzības.

Ukraina

ES joprojām bija viena no lielākajām humānās palīdzības sniedzējām Ukrainas krīzē, nodrošinot pārtiku, patvēruma vietas, veselības aprūpes pakalpojumus un psiholoģisko atbalstu visneaizsargātākajiem cilvēkiem, kuri cieta Austrumukrainas konflikta rezultātā. Kopumā ES humānās palīdzības nodrošināšanai krīzes vietās tika mobilizēti līdzekļi EUR 28,4 miljonu apmērā.

Reaģēšana uz dabas katastrofām

Arī 2016. gadā Komisijas galvenā prioritāte bija ātra un efektīva reaģēšana uz dabas katastrofām. Tas ietver gan humāno palīdzību, kuru sniedz ar partneru organizāciju starpniecību, gan ES civilās aizsardzības mehānismu, ar kuru veicina un koordinē dalībvalstu nefinansiālo palīdzību ar Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centra (ERCC) starpniecību.

Galvenā prioritāte 2016. gadā bija reaģēšana uz 2016. gada “El Ninjo” (spāņu val. — El Niño) fenomenu — vienu no postošākajām reģistrētajām parādībām. Komisija piešķīra līdzekļus EUR 298 miljonu apmērā kā ārkārtas humāno palīdzību cilvēkiem, kurus skāra “El Ninjo”.

Komisija bija arī gatava sniegt atbalstu pēkšņu katastrofu gadījumā. Konkrētāk, ES nodrošināja finansējumu tropiskajā ciklonā “Vinstons” cietušajiem Fidži un no sausuma cietušajiem Papua-Jaungvinejā, kā arī palīdzēja cilvēkiem, kurus skāra 2016. gadā Ekvadorā notikusī zemestrīce, proti, ES sniedza humāno palīdzību un mobilizēja Eiropas civilās aizsardzības palīdzību.

Transversāli jautājumi

Izglītība ārkārtas apstākļos

Izglītības veicināšana ārkārtas apstākļos pēdējos gados ir bijusi nozīmīga Komisijas prioritāte. Komisija 2016. gadā piešķīra vairāk nekā 4 % no tās sākotnējā humānās palīdzības atbalsta budžeta izglītības programmām humanitāro krīžu norises vietās saskaņā ar komisāra Christos Stylianides apņemšanos viņa pilnvaru sākumā.

Pasaules humānās palīdzības samits

Komisija aktīvi piedalījās pasaules humānās palīdzības samitā, kas norisinājās 2016. gada 23. un 24. maijā Stambulā. ES uzņēmās aptuveni 100 saistības attiecībā uz dažādiem aspektiem. Tās ietvēra jaunu, uz attīstību vērstu politiku piespiedu pārvietošanas jomā 4 ; jaunas vadlīnijas alternatīvās aizsardzības jomā; aktīvu iesaistīšanos “lielās vienošanās” (“Grand Bargain”) noslēgšanā un tās parakstīšanu ar mērķi uzlabot atbalsta efektivitāti un lietderību; nepārtrauktu finansējumu izglītībai ārkārtas apstākļos no humānās palīdzības budžeta; kā arī Hartas par personu ar invaliditāti iekļaušanu humānās palīdzības darbībā 5 un Hartas par pilsētu krīzēm 6 parakstīšanu.

“Lielā vienošanās”

Komisijai bija vadošā loma sarunās par “lielo vienošanos”, gatavojoties pasaules humānās palīdzības samitam, kā arī tajā minēto saistību īstenošanas pirmajā gadā. Līdz ar “lielo vienošanos” līdzekļu devēji un īstenošanas aģentūras uzņēmās saistības attiecībā uz darbību kopumu, kura mērķis ir palielināt humānās rīcības efektivitāti, īstenojot kopīgu rīcību un savstarpējas saistības. Komisija papildus tās koordinatora lomai “lielās vienošanās” kontekstā organizē darba plūsmu saistībā ar humānās palīdzības vajadzību objektīviem un visaptverošiem novērtējumiem. Šī darba plūsma tiek uzskatīta par izšķiroši svarīgu, jo tā veido pamatu stratēģiskajai plānošanai un finansēšanai, kā arī mērķtiecīgai un efektīvai reaģēšanai humānās palīdzības jomā.

Humānās palīdzības un attīstības saikne

Humānās palīdzības un attīstības saiknes nozīme bija galvenais diskusiju temats gan vairākos svarīgos daudzpusējos pasākumos, gan Eiropas līmenī. Šai sakarā 2016. gadā bija vērojams progress gan politikas līmenī (piem., tika pieņemts atjaunotais Eiropas Konsenss par attīstību 7 , notika pasaules humānās palīdzības samits un tika noslēgta “lielā vienošanās”), gan arī darbības līmenī.

Komisijas dienesti cieši sadarbojās Haiti, reaģējot uz viesuļvētru “Metjū”, jo īpaši ar mērķi pastiprināt pārtikas nodrošinājumu un lauku apvidu noturību un uzlabot pilsētu noturību. Nigērijā tika izstrādāta kopīga noturības pieeja, lai novērstu sarežģīto krīzi ziemeļaustrumos. Komisijas dienesti veica sagatavošanas pasākumus, lai kopīgi noteiktu izmēģinājuma valstis ar mērķi turpmāk uzlabot un atspoguļot sadarbību humānās palīdzības un attīstības jomā.

Piespiedu pārvietošanas kontekstā Komisijas dienesti kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) cieši sadarbojas saistībā ar atbalsta operācijām uz vietas, lai izvērstu visaptverošu, uz attīstību vērstu pieeju piespiedu pārvietošanai. Tas papildina arī Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem, kuru ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2016. gada 19. septembrī. Turklāt tas veicina 2016. gadā publicētās ES globālās stratēģijas īstenošanas virzīšanu.

Ir pastiprināta sadarbība humānās palīdzības un attīstības jomā, lai reaģētu uz to bērnu izglītības vajadzībām, kurus ietekmējusi krīze un konflikti, un veidotu ilgtspējīgākas izglītības sistēmas nestabilās un krīzes skartās situācijās, izmantojot fondu “Izglītība nevar gaidīt” (“Education Cannot Wait”), kura darbība tika uzsākta pasaules humānās palīdzības samitā.

Komisija arī turpināja piemērot “saiknes pieeju”, lai uzlabotu pārtikas un uztura nodrošinājumu Sāhelā ar iniciatīvas “Pasaules alianse izturētspējai” (AGIR) starpniecību. Šajā kontekstā ES apņēmās ieguldīt attīstības palīdzībā līdzekļus EUR 1,5 miljardu apmērā, lai atbalstītu noturības veidošanas pasākumus Rietumāfrikā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

“El Ninjo” krīze 2015./2016. gadā bija vēl viens labs piemērs, kā veidot humānās palīdzības un attīstības jomas pārstāvju kopīgu rīcību, kā arī starptautiskās kopienas un valstu un vietējo valdību kopīgu rīcību; kopējais ES finansējums bija
EUR 539 miljoni.

Ar savu darbību krīzes skartajās valstīs ES turpina piemērot nekaitīguma principu un cenšas nodrošināt konfliktam atbilstošu pieeju darbībās, kuras tā atbalsta.

Nauda kā atbalsta veids

Saskaņā ar savām “lielās vienošanās” saistībām Komisija turpināja attīstīt naudas palīdzības izmantošanu visos gadījumos, kad ir atbilstoša situācija. Naudu kā atbalsta veidu aizvien biežāk izmanto neierobežotu vairāku mērķu pārvedumu veidā; šādi pārvedumi nodrošina cieņu, izvēles iespējas un elastību iedzīvotājiem, kuriem tie ir paredzēti. Citas priekšrocības, izmantojot naudu kā atbalsta veidu, ietver lielāku efektivitāti, izdevīgus piedāvājumus, kā arī uzlabotu lietderību attiecībā uz līdzekļu devējiem un nodokļu maksātājiem, tādējādi lielāka palīdzība tiek nodrošināta visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem. Ja piemērojams un iespējams, bija arī mēģinājumi nodrošināt saskaņošanu ar vietējiem un valsts mehānismiem, piemēram, sociālās aizsardzības sistēmām.

Piespiedu pārvietošana

Ņemot vērā to cilvēku skaita dramatisko pieaugumu, kuri visā pasaulē ir pārvietoti konfliktu dēļ, kā arī satraucošo tendenci, ka pārvietošanas situācijas kļūst aizvien ilgstošākas, Komisija oficiāli pieņēma jaunu, uz attīstību vērstu politikas pieeju piespiedu pārvietošanas jomā. Šīs politikas mērķis ir novērst ilgstošu piespiedu pārvietošanu un pakāpeniski izbeigt atkarību no humānās palīdzības esošajās pārvietošanas situācijās. Jaunā pieeja ir vērsta uz pašattīstības veicināšanu un iespējas sniegšanu pārvietotajām personām dzīvot cieņpilnu dzīvi un sniegt ieguldījumu uzņēmējvalsts sabiedrībā, līdz ir iespējama brīvprātīga atgriešanās vai pārmitināšana. Turklāt, lai uzlabotu zināšanu bāzi par ilgstošām pārvietošanas situācijām un to virzītājfaktoriem, 2016. gada jūnijā tika izveidots Eiropas Komisijas Zināšanu centrs migrācijas un demogrāfijas jautājumos (KCMD).

Aizmirstās krīzes

ES turpināja īpaši pievērsties “aizmirstajās krīzēs” cietušo atbalstam; šiem cietušajiem kopumā tiek veltīti vismaz 15 % no sākotnējā humānās palīdzības budžeta. ES īpaši turpināja sniegt humāno palīdzību Sahravi bēgļiem Alžīrijā, iekšzemē pārvietotām personām Mjanmā un Sudānā, konfliktu skartajiem iedzīvotājiem Pakistānā un Dārfūras bēgļiem Čadā.

Ārkārtas instrumentu kopums

ES ārkārtas instrumentu kopums humānajai palīdzībai ir izstrādāts, lai ātri reaģētu uz pēkšņām ārkārtas situācijām. To veido trīs finansēšanas mehānismi, kas paredzēti: epidēmijām; reaģēšanai nelielā mērogā; atbalstam Starptautiskās Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācijas Katastrofu ārkārtas palīdzības fondam (DREF). Finansiālais piešķīrums kopumā bija EUR 11,5 miljoni, no tiem EUR 3,5 miljoni — epidēmijām, EUR 5 miljoni — reaģēšanai nelielā mērogā un
EUR 3 miljoni — DREF.

ECHO lidojums (ECHO Flight) un citas humānās palīdzības transporta un loģistikas operācijas

Dažās krīzes situācijās humānās gaisa satiksmes misijas ir vienīgais veids, kā piekļūt attāliem reģioniem un cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība, gadījumos, kad drošība ir ierobežota un trūkst pienācīgas infrastruktūras. Humānās gaisa satiksmes misijas izmanto arī ar medicīniskiem un drošības apsvērumiem saistītu evakuāciju gadījumā. Lai risinātu ar šīm piekļuves vajadzībām saistītās problēmas nedrošos vai cita veida sarežģītos apstākļos, Komisija finansē īpašas transporta un loģistikas programmas, jo īpaši ar Apvienoto Nāciju Humānās gaisa satiksmes misijas (UNHAS) un Loģistikas grupas (Logistics Cluster) starpniecību (par kopējo summu EUR 20,97 miljonu apmērā). Komisijas rīcībā ir arī pašas izveidota ECHO lidojumu misija, kas paredzēta humānās palīdzības jomas darbiniekiem krīzes skartajās teritorijās Subsahāras Āfrikā (tās budžets ir nepilni EUR 14 miljoni).

Humānās palīdzības operāciju izvērtēšana

ECHO izvērtēšanas programma darbojas vairāk nekā piecus gadus, un tās mērķis ir pilnībā aptvert ECHO pasākumus šajā periodā. Attiecībā uz humāno palīdzību to nodrošina, veicot ģeogrāfisko un tematisko izvērtējumu kopumu, kas aptver visus ECHO humānās palīdzības pasākumu svarīgos aspektus. Turklāt ik pēc pieciem gadiem tiek veikta viena visaptveroša izvērtēšana, kuras pamatā ir 30 esošie izvērtējumi un papildu izpēte, ja piemērojams. Šāda visaptveroša izvērtēšana tiek veikta 2017. gadā, aptverot laikposmu no 2012. līdz 2016. gadam. Šajā izvērtēšanā tiek pārbaudīti ES humānās palīdzības politikas vispārējās īstenošanas aspekti.

2016. gada budžets

1. ECHO noslēgto finansēšanas nolīgumu saraksts 8 pieejams vietnē:

http://ec.europa.eu/echo/files/funding/agreements/agreements_2016.pdf.

2. ECHO 2016. gada budžeta izpilde

ECHO 2016. GADA BUDŽETA IZPILDE

Reģions/valsts	Summa
Āfrika	767
Sudāna un Dienvidsudāna	192
Centrālāfrika	94
Lielo ezeru reģions	63
Āfrikas rags	203
Āfrikas dienvidi, Indijas okeāna valstis	47
Rietumāfrika	140
Ziemeļāfrika	20
Āfrika	10
Tuvie Austrumi un Eiropas kaimiņvalstis	747
Tuvie Austrumi	634
Eiropas kaimiņvalstis	114
Āzija, Klusā okeāna valstis	119
Dienvidrietumāzija un Vidusāzija	73
Dienvidaustrumāzija un Klusā okeāna valstis	47
Centrālamerika, Dienvidamerika, Karību jūras reģiona valstis	46
Centrālamerika un Dienvidamerika	28
Karību jūras reģiona valstis	18
Katastrofas pasaulē	41
Civilā aizsardzība	42
ES palīdzības brīvprātīgie	8
Piena produktu izplatīšana	30
Papildu operācijas un atbalsts	89
KOPĀ	1889

	(milj. EUR)

Papildinformācija un informācijas avoti

·Vispārīga informācija par ECHO pieejama vietnē:

http://ec.europa.eu/echo/en.

·Finanšu informācija par Eiropas Komisijas humānās palīdzības pasākumiem 2016. gadā pieejama vietnē:
http://ec.europa.eu/echo/funding-evaluations/funding-decisions-hips_en.

·Informācija par darbību iepriekšējos gados pieejama vietnē: http://ec.europa.eu/echo/about/annual_reports_en.htm.

·ECHO 2016. gada darbības ziņojums pieejams vietnē: https://ec.europa.eu/info/publications/annual-activity-reports-2016_en.

·2016. gada ziņojums par pārvaldi un izpildi pieejams vietnē:
https://ec.europa.eu/info/publications/annual-management-and-performance-reports_lv.

·ECHO izvērtēšanas ziņojumi pieejami vietnē:
http://ec.europa.eu/echo/funding-evaluations/evaluations_en.

· Eiropas Komisijas un dalībvalstu humānās palīdzības finansēšanas dati pieejami vietnē: https://euaidexplorer.ec.europa.eu.

· 2016. gadā finansēto partneru saraksts:

PARTNERI (2016. GADS) — HUMĀNĀS PALĪDZĪBAS OPERĀCIJAS

Partnera nosaukums	Partnera valstspiederība
ACCIÓN CONTRA EL HAMBRE (ES)	SPĀNIJA
ACTED (FR)	FRANCIJA
ACTION AGAINST HUNGER (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
ACTION CONTRE LA FAIM (FR)	FRANCIJA
ACTIONAID (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
ADRA DANMARK (DK)	DĀNIJA
ADRA DEUTSCHLAND E.V. (DE)	VĀCIJA
AGA KHAN FOUNDATION (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
AGENCY FOR CO-OPERATION AND RESEARCH IN DEVELOPMENT (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
AGRONOMES ET VETERINAIRES SANS FRONTIERES (FR)	FRANCIJA
ALLIANCE POUR L'ACTION MEDICALE INTERNATIONALE (FR)	FRANCIJA
ÄŒLOVEK V TÃSNI, O.P.S. (CZ)	ČEHIJAS REPUBLIKA
ARBEITER-SAMARITER-BUND DEUTSCHLAND E.V. (DE)	VĀCIJA
ARTSEN ZONDER GRENZEN (NL)	NĪDERLANDE
ASSOCIAZIONE INTERNAZIONALE VOLONTARI LAICI — SERVIZIO DI PACE (IT)	ITĀLIJA
CARE (AT)	AUSTRIJA
CARE (DE)	VĀCIJA
CARE (FR)	FRANCIJA
CARE (NL)	NĪDERLANDE
CARE (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
CARITAS (AT)	AUSTRIJA
CARITAS (CH)	ŠVEICE
CARITAS (DE)	VĀCIJA
CARITAS (FR)	FRANCIJA
CARITAS (LU)	LUKSEMBURGA
CATHOLIC AGENCY FOR OVERSEAS DEVELOPMENT (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
CESVI FONDAZIONE ONLUS (IT)	ITĀLIJA
CHRISTIAN AID (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
COMITATO INTERNAZIONALE PER LO SVILUPPO DEI POPOLI (IT)	ITĀLIJA
CONCERN WORLDWIDE (IE)	ĪRIJA
COOPERAZIONE INTERNAZIONALE (IT)	ITĀLIJA
DANISH COMMITTEE FOR AID TO AFGHAN REFUGEES (DK)	DĀNIJA
DANSK FLYGTNINGEHJAELP (DK)	DĀNIJA
DEUTSCHE WELTHUNGERHILFE E.V. (DE)	VĀCIJA
EVANGELISCHES WERK FÜR DIAKONIE UND ENTWICKLUNG E.V. (DE)	VĀCIJA
FAO	STARPTAUTISKA ORGANIZĀCIJA
FEDERACION DE ASOCIACIONES MEDICUS MUNDI ESPAÑA (ES)	SPĀNIJA
FEDERATION HANDICAP INTERNATIONAL (FR)	FRANCIJA
FOLKEKIRKENS NODHJAELP (DK)	DĀNIJA
FONDAZIONE TERRE DES HOMMES ITALIA ONLUS (IT)	ITĀLIJA
FUNDACION ALIANZA POR LOS DERECHOS, LA IGUALD Y LA SOLIDARIDAD INTERNACIONAL (ES)	SPĀNIJA
FUNDACION OXFAM INTERMON (ES)	SPĀNIJA
FUNDACIÓN PLAN INTERNATIONAL ESPAÑA (ES)	SPĀNIJA
FUNDACIÓN SAVE THE CHILDREN (ES)	SPĀNIJA
GOAL (IE)	ĪRIJA
GRUPPO DI VOLONTARIATO CIVILE (IT)	ITĀLIJA
HELP — HILFE ZUR SELBSTHILFE E.V. (DE)	VĀCIJA
HELPAGE INTERNATIONAL (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
STARPTAUTISKĀ SARKANĀ KRUSTA KOMITEJA (SSKK)	STARPTAUTISKA ORGANIZĀCIJA
STARPTAUTISKĀ SARKANĀ KRUSTA UN SARKANĀ PUSMĒNESS BIEDRĪBU FEDERĀCIJA (IFRC)	STARPTAUTISKA ORGANIZĀCIJA
INTERNATIONAL MEDICAL CORPS (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
INTERNATIONAL NGO SAFETY ORGANISATION (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
INTERNATIONAL RESCUE COMMITTE (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
INTERSOS (IT)	ITĀLIJA
STARPTAUTISKĀ MIGRĀCIJAS ORGANIZĀCIJA (IOM)	STARPTAUTISKA ORGANIZĀCIJA
ISLAMIC RELIEF WORLDWIDE (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
JOHANNITER-UNFALL-HILFE E.V. (DE)	VĀCIJA
KIRKENS NØDHJELP (NO)	NORVĒĢIJA
KIRKON ULKOMAANAPU SR. (FI)	SOMIJA
LA CHAINE DE L'ESPOIR (FR)	FRANCIJA
LUTHERAN WORLD FEDERATION (CH)	ŠVEICE
MALTESER HILFSDIENST E.V. (DE)	VĀCIJA
MDECINS DU MONDE (BE)	BEĻĢIJA
MEDAIR (CH)	ŠVEICE
MEDECINS DU MONDE (FR)	FRANCIJA
MEDECINS SANS FRONTIERES (BE)	BEĻĢIJA
MEDECINS SANS FRONTIERES (CH)	ŠVEICE
MEDICO INTERNATIONAL E.V (DE)	VĀCIJA
MEDICOS DEL MUNDO ESPAÑA (ES)	SPĀNIJA
MERCY CORPS EUROPE (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
MISSION AVIATION FELLOWSHIP INTERNATIONAL (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
MISSION OST FORENING (DK)	DĀNIJA
MOVIMIENTO POR LA PAZ, EL DESARME Y LA LIBERTAD (ES)	SPĀNIJA
MUSLIM AID (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
NORWEGIAN REFUGEE COUNCIL (NO)	NORVĒĢIJA
OXFAM (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
OXFAM ITALIA ONLUS ASSOCIAZIONE (IT)	ITĀLIJA
OXFAM-SOLIDARITE(IT) (BE)	BEĻĢIJA
PELASTAKAA LAPSET — RÄDDA BARNEN (FI)	SOMIJA
PLAN INTERNATIONAL (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
PLAN INTERNATIONAL SVERIGE INSAMLINGSSTIFTELSE (SE)	ZVIEDRIJA
PLAN IRELAND CHARITABLE ASSISTANCE (IE)	ĪRIJA
POLSKA AKCJA HUMANITARNA (PL)	POLIJA
PRACTICAL ACTION (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
PREMIERE URGENCE INTERNATIONALE (FR)	FRANCIJA
RADDA BARNENS RKSFORBUND (SE)	ZVIEDRIJA
RED BARNET (DK)	DĀNIJA
RED CROSS (BE)	BEĻĢIJA
RED CROSS (DE)	VĀCIJA
RED CROSS (DK)	DĀNIJA
RED CROSS (ES)	SPĀNIJA
RED CROSS (FI)	SOMIJA
RED CROSS (FR)	FRANCIJA
RED CROSS (LU)	LUKSEMBURGA
RED CROSS (NL)	NĪDERLANDE
RED CROSS (NO)	NORVĒĢIJA
RED CROSS (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
REDD BARNA (NO)	NORVĒĢIJA
REDR — ENGINEERS FOR DISASTER RELIEF (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
RELIEF INTERNATIONAL (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
SAVE THE CHILDREN (NL)	NĪDERLANDE
SAVE THE CHILDREN ITALIA ONLUS (IT)	ITĀLIJA
SOLIDAR SUISSE (CH)	ŠVEICE
SOLIDARITES INTERNATIONAL (FR)	FRANCIJA
SOS SAHEL INTERNATIONAL FRANCE (FR)	FRANCIJA
SOS-KINDERDORF INTERNATIONAL (AT)	AUSTRIJA
STICHTING OXFAM NOVIB (NL)	NĪDERLANDE
STICHTING WAR CHILD (NL)	NĪDERLANDE
STICHTING WORLD VISION NEDERLAND (NL)	NĪDERLANDE
SVENSKA KYRKAN (SE)	ZVIEDRIJA
TEARFUND (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
TERRE DES HOMMES (CH)	ŠVEICE
THE INTERNATIONAL CATHOLIC MIGRATION COMMISSION (CH)	ŠVEICE
THE SAVE THE CHILDREN FUND (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
TIERÄRZTE OHNE GRENZEN E.V. (DE)	VĀCIJA
TRIANGLE GENERATION HUMANITAIRE (FR)	FRANCIJA
TROCAIRE (IE)	ĪRIJA
ANO OCHA	STARPTAUTISKA ORGANIZĀCIJA
ANO OHCHR	STARPTAUTISKA ORGANIZĀCIJA
ANO PAHO	STARPTAUTISKA ORGANIZĀCIJA
UNDP	STARPTAUTISKA ORGANIZĀCIJA
UNESCO	STARPTAUTISKA ORGANIZĀCIJA
UNFPA	STARPTAUTISKA ORGANIZĀCIJA
UNHCR	STARPTAUTISKA ORGANIZĀCIJA
UNICEF	STARPTAUTISKA ORGANIZĀCIJA
UNISDR	STARPTAUTISKA ORGANIZĀCIJA
UNOPS	STARPTAUTISKA ORGANIZĀCIJA
UNRWA	STARPTAUTISKA ORGANIZĀCIJA
UN Women	STARPTAUTISKA ORGANIZĀCIJA
WFP	STARPTAUTISKA ORGANIZĀCIJA
PVO	STARPTAUTISKA ORGANIZĀCIJA
WORLD VISION (DE)	VĀCIJA
WORLD VISION (UK)	APVIENOTĀ KARALISTE
ZOA (NL)	NĪDERLANDE

(1) Šajā summa ir ietverts Eiropas Attīstības fonda finansējums EUR 173 miljonu apmērā.

(2) Komisijas 2015. gada 24. novembra Lēmums C(2015) 9500 par Savienības un dalībvalstu rīcības koordināciju, izmantojot koordinācijas mehānismu “Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijai” (OV C 407, 8.12.2015., 8. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2017. gada 18. aprīļa Lēmumu par Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā, ar ko groza Komisijas 2015. gada 24. novembra Lēmumu C(2015) 9500.

(3) http://ec.europa.eu/echo/what/civil-protection/mechanism_en

(4) Komisijas paziņojums “Cieņpilna dzīve — atkarības no atbalsta vietā stājoties pašpaļāvībai. Piespiedu pārvietošana un attīstība”, COM(2016) 234 final.

(5) http://humanitariandisabilitycharter.org/

(6) https://unhabitat.org/wp-content/uploads/2016/05/Global-Alliance-for-Urban-Crises-Charter-for-WHS-Final.pdf

(7) https://ec.europa.eu/europeaid/policies/european-development-policy/european-consensus-development_en

(8) Ietverot attiecīgo partneru organizāciju nosaukumus.