EIROPAS KOMISIJA
Briselē,24.10.2017
COM(2017) 650 final/2
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Komisijas 2018. gada darba programma
Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Eiropas darba programma
An agenda for a more united, stronger and more democratic Europe
I. Vienotāka, stiprāka un demokrātiskāka Savienība
Eiropa acīmredzami atgūst spēku. Eiropas Savienība patlaban dzīvo piektajā ekonomikas atveseļošanās gadā, kas sasniedz ikvienu dalībvalsti. Izaugsmes tempam tagad pārsniedzot 2 % ES kopumā un 2,2 % eurozonā, Eiropas ekonomika pēdējo divu gadu laikā ir augusi straujāk nekā Amerikas Savienoto Valstu ekonomika. Šā pilnvaru termiņa laikā ir radīti gandrīz 8 miljoni darbvietu, daļēji pateicoties ES iestāžu darbam, Eiropas Stratēģisko investīciju fonda, “Garantijas jauniešiem”, Eiropas strukturālo un investīciju fondu ieguldījumam, kā arī Eiropas Centrālās bankas monetārajai politikai. Atgriežas pārliecība par Eiropas Savienību un uzticēšanās tai. Vadītāji martā Romā paziņoja par savu vēlmi padarīt Eiropas Savienību spēcīgāku un noturīgāku, panākot vēl lielāku vienotību, solidaritāti un kopējo noteikumu ievērošanu.
Eiropai tagad ir dota iespēja, bet tā nebūs pieejama mūžīgi. Lai pēc iespējas labāk izmantotu pašreizējo impulsu, Komisija iesniedz savu darba programmu nākamajiem 14 mēnešiem līdz 2018. gada beigām. Tai pamatā ir Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Savienības ceļvedis, ar kuru priekšsēdētājs Ž. K. Junkers iepazīstināja līdztekus runai par stāvokli Savienībā 2017. gada 13. septembrī. Tas palīdzēs saglabāt Eiropas virzību, turpinot īstenot tās pozitīvo programmu, un nodrošinās, ka Eiropa turpina stingri koncentrēt uzmanību uz lieliem jautājumiem, kuros Eiropas rīcībai ir skaidra un pierādāma pievienotā vērtība.
Komisija jau ir sagatavojusi vairāk nekā 80 % priekšlikumu, kas ir svarīgi digitālā vienotā tirgus, enerģētikas savienības, kapitāla tirgu savienības, banku savienības un drošības savienības izveides un visaptverošas Eiropas migrācijas politikas 1 izstrādes pabeigšanai. Tagad prioritātei jābūt priekšlikumu pārvēršanai tiesību aktos un tiesību aktus – īstenošanā. Jo ātrāk Eiropas Parlaments un Padome pabeigs likumdošanas procesu, jo ātrāk iedzīvotāji un uzņēmumi izjutīs mūsu kopīgā darba rezultātus. Komisija dubultos savus centienus nolūkā atbalstīt abus likumdevējus katrā procesa posmā.
Darba programmā 2018. gadam uzmanība ir vērsta divos virzienos. Pirmkārt, darba programmā ir izvirzīts ierobežots skaits mērķtiecīgu likumdošanas darbību nolūkā tuvāko mēnešu laikā pabeigt mūsu darbu prioritārajās politikas jomās. Komisija iesniegs visus likumdošanas priekšlikumus ne vēlāk kā 2018. gada maijā. Tas dos Eiropas Parlamentam un Padomei laiku un vietu pabeigt likumdošanas darbu, pirms Eiropas iedzīvotāji Eiropas vēlēšanās 2019. gada jūnijā pauž savu demokrātisko spriedumu par mūsu kopīgiem spēkiem sasniegtajiem rezultātiem.
Otrkārt, darba programmā ir arī izklāstīta virkne iniciatīvu, kurām ir tālejošāka perspektīva laikā, kad jaunā Savienība 27 valstu sastāvā veidos savu nākotni 2025. gadam. Šīs iniciatīvas atspoguļo diskusiju, kas tika uzsākta ar Komisijas Balto grāmatu par Eiropas nākotni un runu par stāvokli Savienībā. Tās visas var sasniegt, pilnā apmērā liekot lietā Lisabonas līguma neizmantoto potenciālu 2 . Visas šīs iniciatīvas mēs īstenosim līdz pilnvaru termiņa beigām.
Līdzīgi iepriekšējiem gadiem darba programmā arī ierosināti vairāki priekšlikumi, kas izriet no pašreizējo tiesību aktu pārskatīšanas normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) ietvaros, ņemot vērā REFIT platformas atzinumus. Lai ļautu likumdevējiem koncentrēties uz to priekšlikumu pieņemšanu, kas ir patiesi nozīmīgi, šajā darba programmā ir iekļauts ievērojams skaits vēl nepieņemtu priekšlikumu, kurus mēs ierosinām atsaukt, ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamentā un Padomē nav paredzama vienošanās panākšana vai tie vairs neatbilst savam mērķim, vai ir tehniski novecojuši. Šajā darba programmā arī tiek turpināts to tiesību aktu atcelšanas process, kuri ir kļuvuši novecojuši 3 . Līdztekus mēs publicējam pārskatu par Komisijas labāka regulējuma programmu un tās rezultātiem 4 kopā ar REFIT rezultātu pārskatu, kurā sīki izklāstīts tas, kā mēs ņemam vērā REFIT platformas atzinumus, un notiekošie centieni novērtēt un pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus.
II. Junkera vadītās Komisijas 10 prioritāšu 5 pabeigšana un rezultātu gūšana
Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem
Uzticēšanās un investīciju pieaugums visā Eiropā ir bijis centrāli svarīgs ekonomikas izredžu uzlabojumam. Tas ir radījis darbvietas un izaugsmi visā Eiropā, ir atbalstījis jaunas infrastruktūras – gan fiziskas, gan digitālas – veidošanos un palīdzējis Eiropai paātrināt pāreju uz tīru enerģiju. Tagad mums ir jāturpina savi centieni pastiprināt investīcijas. Investīciju plānam Eiropai ir būtiska loma projektu uzsākšanā, mazu un vidēju uzņēmumu atbalstīšanā un darbvietu radīšanā. Lai to pilnveidotu, mums tagad ir ātri jāīsteno “ESIF 2.0” priekšlikums un Omnibus priekšlikums 6 , lai atvieglotu iespēju apvienot Eiropas strukturālos un investīciju fondus ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu. Investīciju pieaugums nebūs noturīgs bez to papildinošām strukturālām reformām. Mēs veiksim šādu reformu analīzi ar mērķi nodrošināt investīcijas. Komisija turpinās izmantot Eiropas pusgadu, lai koordinētu ekonomikas politiku un sekmētu izaugsmes stratēģiju, kuras rezultātā tiek nodrošinātas investīcijas, stabilas publiskās finanses un strukturālās reformas.
Eiropas ekonomika ir atkarīga no tās rūpniecības konkurētspējas, un, pamatojoties uz ieinteresēto personu viedokļiem, Eiropas Komisija nāca klajā ar atjauninātu rūpniecības politikas stratēģiju Eiropai 7 . Mūsu mērķis būs atbalstīt inovāciju, darbvietas un izaugsmi ar mūsu Aprites ekonomikas stratēģijas 8 palīdzību, kas mūsu ekonomikai, konkurētspējai un videi var dot milzīgu ieguvumu. Mēs ierosināsim ierobežotu skaitu priekšlikumu, lai nostiprinātu mūsu darbu šajā jomā. Šie priekšlikumi būs īpaši vērsti uz to, kā mēs ražojam un izmantojam plastmasu, strādājot pie tā, lai viss plastmasas iepakojums līdz 2030. gadam būtu pārstrādājams, un to, kā mēs atkārtoti izmantojam ūdeni un apsaimniekojam dzeramo ūdeni. Mēs arī ierosināsim sistēmu progresa uzraudzīšanai aprites ekonomikas izstrādē. Kā daļu no mūsu nozaru pieejas regulējuma uzlabošanai mēs novērsīsim juridiskos, tehniskos un praktiskos šķēršļus tur, kur saskaras tiesību akti ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomās. Mēs turpināsim novērtēt 2012. gada bioekonomikas stratēģiju 9 un izskatīsim, kā labāk to virzīt uz priekšu, tostarp paplašinot tās darbības jomu.
Kaut arī vispārējā ekonomikas situācija ievērojami uzlabojas, Eiropas Savienībai joprojām ir jātiek galā ar krīzes atstāto mantojumu un jāpārvērš lielāka izaugsme jaunās darbvietās, taisnīgumā un jaunās iespējās visiem. Šī Komisija ir likusi pamatus šīs problēmas risināšanai, piemēram, ar Eiropas Prasmju programmas 10 palīdzību. Tagad mums ir jāvirza šī programma uz priekšu dalībvalstu un reģionālajā līmenī ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu, veltot īpašu uzmanību pamatprasmēm un digitālajām prasmēm.
Savienots digitālais vienotais tirgus
360 miljoniem Eiropas iedzīvotāju ikdienā izmantojot internetu darbam, mācībām, iepirkumiem vai saziņai, Eiropai ir nepieciešams patiesi digitāls vienotais tirgus. Komisija kopš 2015. gada maija šajā nolūkā jau ir iesniegusi 24 likumdošanas priekšlikumus. Līdz šim likumdevēji ir pieņēmuši tikai sešus no šiem priekšlikumiem. Eiropas Parlamenta un Padomes prioritātei tagad jābūt pēc iespējas ātrāk izskatīt šos vēl nepieņemtos priekšlikumus, jo īpaši attiecībā uz Elektronisko sakaru kodeksu, ierosināto autortiesību reformu un Digitālā satura direktīvu. Eiropai ir vajadzīga nostiprināta sadarbība spektra pārvaldībā ar mērķi panākt pasaules līmeņa, ļoti ātrdarbīgus fiksēto un mobilo sakaru tīklus (5G), kā arī spektra lielāku, koordinētu pieejamību līdz 2020. gadam saskaņā ar konsekventiem normatīvajiem un ekonomiskajiem nosacījumiem. Lai pabeigtu digitālā vienotā tirgus izveidi, mēs arī iesniegsim priekšlikumu par taisnīgumu platformu un uzņēmumu savstarpējās attiecībās, iniciatīvu viltus ziņu apkarošanai un pārskatītas pamatnostādnes par būtisku ietekmi tirgū elektronisko sakaru nozarē.
Digitālā vienotā tirgus veiksme galu galā ir atkarīga no tā, vai Eiropas iedzīvotāji tam uzticēsies. Kiberuzbrukumu skaits pieaug, un Eiropas iedzīvotāji tagad saskaras ar jauniem un daudzveidīgiem apdraudējumiem tiešsaistē. Lai reaģētu uz tiem, Komisija jau 13. septembrī nāca klajā ar vairākiem priekšlikumiem mūsu iedzīvotāju labākai aizsardzībai pret apdraudējumiem, kas var rasties jaunu tehnoloģiju rezultātā 11 . Mēs pabeigsim šo paketi un aizsargāsim mūsu ekonomikas un mūsu demokrātijas stabilitāti pret kiberuzbrukumiem, izveidojot kiberdrošības kompetences centru tīklu. Tajā pašā laikā Komisija arī turpmāk koncentrēsies uz to, lai pēc iespējas labāk izmantotu iespējas, ko dod jaunas tehnoloģijas, piemēram, augstas veiktspējas skaitļošana un autonomi automobiļi. Mēs arī centīsimies pēc iespējas labāk izmantot mākslīgo intelektu, kam būs arvien lielāka nozīme mūsu ekonomikā un sabiedrībā.
Noturīga enerģētikas savienība, kurā īsteno uz nākotni vērstu klimata pārmaiņu politiku
Mēs esam panākuši ievērojamu progresu enerģētikas savienības īstenošanā. Tiesību aktu paketes “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” 12 , kas tika iesniegta 2016. gada decembrī, pieņemšana un to priekšlikumu pieņemšana, ar kuriem atjaunina mūsu politiku klimata pārmaiņu jomā, tagad ir prioritāte. Komisija turpinās darbu pie tā, lai uzlabotu energoapgādes drošību un iekšējā tirgus darbību. Mēs ierosināsim vienotus noteikumus gāzes cauruļvadiem, kuri ienāk Eiropas iekšējā gāzes tirgū. Mēs risināsim sarunas ar Krieviju par galvenajiem Nord Stream 2 gāzes cauruļvada projekta darbības principiem, tiklīdz Padome būs pieņēmusi mūsu ieteiktās plašās pilnvaras. Transporta jomā Komisija savus centienus koncentrēs uz jaunajiem CO2 standartiem automobiļiem, furgoniem un kravas automobiļiem. Mēs virzīsim uz priekšu darbu attiecībā uz baterijām un alternatīvo degvielu infrastruktūru, atzīstot to stratēģisko nozīmību pārejā uz tīru mobilitāti un tīru enerģiju.
Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu
Eiropas projekta centrālais elements ir labi funkcionējošs vienotais tirgus. Tas dod iespēju brīvāk pārvietoties cilvēkiem, pakalpojumiem, precēm un kapitālam. Tas dod iespējas Eiropas uzņēmumiem un piedāvā plašāku izvēli un zemākas cenas patērētājiem. Komisija nākamajā gadā koncentrēs savus centienus uz ES uzņēmējdarbības tiesību pārstrādāšanu, lai atbalstītu uzņēmumus ar skaidriem, moderniem un efektīviem noteikumiem. Mēs turpināsim centienus aizsargāt valstu budžetus pret kaitējošu nodokļu praksi. Tas ietver modernizētus noteikumus PVN likmju noteikšanai, jaunus noteikumus par administratīvo sadarbību dalībvalstu starpā PVN jomā, priekšlikumu vienkāršot PVN sistēmu MVU un noteikumus starptautisko korporāciju digitālajā ekonomikā gūtās peļņas aplikšanai ar nodokļiem. Turklāt Komisija ierosinās pasākumus, lai uzlabotu pārtikas piegādes ķēdes darbību nolūkā palīdzēt lauksaimniekiem nostiprināt viņu pozīciju tirgū un palīdzēt pasargāt viņus no satricinājumiem nākotnē.
Lai pabeigtu kapitāla tirgu savienības 13 izveidi, mēs sagatavosim priekšlikumus, lai risinātu mijiedarbību starp finansēm un tehnoloģiju, un mēs ierosināsim noteikumus par kolektīvo finansēšanu un vienādranga finansēšanu. Mēs atvieglosim segto obligāciju izmantošanu un samazināsim šķēršļus ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanai, un mēs iesniegsim iniciatīvu par ilgtspējīgām finansēm. Mēs ierosināsim jaunus noteikumus par pārrobežu maksājumiem, kuri attiecas uz valūtām, kas nav euro. Tas palīdzēs nodrošināt to, ka Eiropas iedzīvotāji maksā samazinātas maksas par naudas pārvedumiem uz ārvalstīm vai sava atvaļinājuma laikā izņemot naudu no bankomātiem.
Joprojām ir daudz darāmā, ja vēlamies nodrošināt, ka vienotā tirgus raksturīgās iezīmes ir sociālais taisnīgums un darbaspēka tiesības. Komisija pievērsīsies darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinācijas problēmām, ierosinot izveidot Eiropas Darba iestādi un daudzfunkcionālu Eiropas sociālās apdrošināšanas numuru, kas vienkāršos iedzīvotāju mijiedarbību ar pārvaldes iestādēm dažādās jomās. Mēs ierosināsim modernizēt sociālā nodrošinājuma sistēmas, ņemot vērā jaunus darba veidus nolūkā novērst plaisas tā, lai ikviena persona, kura strādā, neatkarīgi no nodarbinātības statusa var veikt iemaksas sociālajā nodrošinājumā un izmantot to. Lai vēl vairāk aizsargātu darba ņēmējus vienotajā tirgū, Komisija ierosinās stingrākus pienākumus nodrošināt, ka darbinieki ir rakstveidā informēti par saviem darba apstākļiem.
Mums ir arī labāk jāaizsargā mūsu iedzīvotāji, un, lai to panāktu, mēs iesniegsim kopīgu rīcības plānu par valsts vakcinācijas politiku. Tas palīdzēs dalībvalstīm īstenot vakcinācijas programmas, samazinot nevēlēšanos vakcinēties, un pastiprināt vakcīnu nodrošinājumu.
Padziļināta un taisnīgāka ekonomiskā un monetārā savienība
Lai saglabātu atveseļošanās impulsu, Komisija eurozonai ieteiks kopumā neitrālu fiskālo nostāju, arī turpmāk koncentrējoties uz ekonomikas un sociālās konverģences un izturētspējas stiprināšanu. Mēs arī turpināsim darbu pie tā, lai izveidotu dziļāku un taisnīgāku ekonomisko un monetāro savienību un lai uzlabotu tās demokrātisko pārskatatbildību. Ekonomiskā un monetārā savienība ir mūsu labākais instruments, lai palielinātu Eiropas labklājību un aizsargātu Eiropas iedzīvotājus no ekonomikas satricinājumiem nākotnē. Komisija līdz 2017. gada beigām ierosinās apjomīgu pasākumu paketi, lai virzītu šo darbu uz priekšu.
Šīs paketes ietvaros mēs ierosināsim iekļaut Eiropas Stabilizācijas mehānismu Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā nolūkā palielināt tā demokrātisko pārskatatbildību un vienlaikus nostiprināt tā lomu un lēmumu pieņemšanu. Mūsu mērķim ir jābūt izveidot patiesu Eiropas Monetāro fondu, kas spēj reaģēt uz krīzēm un darboties līdztekus iedibinātiem ikdienas ekonomikas politikas koordinācijas un uzraudzības instrumentiem. Mēs arī ierosināsim izveidot īpašu eurozonas budžeta posteni ES budžetā, lai nodrošinātu četras funkcijas: strukturālo reformu palīdzību, stabilizācijas funkciju; atbalsta mehānismu banku savienībai un konverģences instrumentu pirmspievienošanās palīdzības sniegšanai dalībvalstīm ceļā uz dalību eurozonā. Mēs arī ierosināsim integrēt Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā būtību ES tiesību sistēmā, par ko vienošanās tika panākta 2012. gadā, vienlaikus ņemot vērā atbilstīgo elastību, kas iestrādāta Stabilitātes un izaugsmes paktā un ko Komisija identificējusi kopš 2015. gada janvāra. Mūsu ekonomiskā un monetārā savienība kļūs tikai spēcīgāka, ja solidaritāte un atbildība būs savstarpēji saistītas.
Vēl viens šā darba nozīmīgs pīlārs ir banku savienības izveides pabeigšana, ar ko tiek panākta gan riska mazināšana, gan riska dalīšana mūsu banku nozarē. Komisija nesen izklāstīja vērienīgu, bet realizējamu plānu, ka nodrošināt vienošanos par visiem neatrisinātajiem banku savienības jautājumiem – jo īpaši par Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu –, pamatojoties uz spēkā esošajām Padomes saistībām 14 , un mēs iesniegsim papildu priekšlikumus ieņēmumus nenesošu aizdevumu jautājuma risināšanai, kā arī par Eiropas Savienības ar valsts obligācijām nodrošinātu vērtspapīru izveidi. Pabeigta banku savienība kopā ar kapitāla tirgu savienību palīdzēs veidot iedzīvotājiem un uzņēmumiem vajadzīgo stabilo un integrēto finanšu sistēmu.
Eiropas sociālo tiesību pīlārs 15 dos atjaunotu stimulu konverģences procesā uz labākiem darba un dzīves apstākļiem dalībvalstu starpā. Tas virzīs ES sociālo programmu visos līmeņos un palīdzēs mums tuvoties vienotai izpratnei par to, kas mūsu vienotajā tirgū ir sociāli taisnīgi, tuvoties “sociālo standartu Savienībai”, uz ko priekšsēdētājs Ž. K. Junkers aicināja savā 2017. gada runā par stāvokli Savienībā. Mēs ceram sagaidīt paziņojumu par Eiropas sociālo tiesību pīlāru Gēteborgas augstākā līmeņa sociālo lietu sanāksmē novembrī. Mēs integrēsim jauno Sociālo rezultātu pārskatu, kas papildina Eiropas sociālo tiesību pīlāru, Eiropas pusgada procesā tā, lai mēs varētu atbilstīgi uzraudzīt progresu šajos jautājumos.
Līdzsvarota un progresīva tirdzniecības politika globalizācijas izmantošanai
Būdama lielākā tirdzniecības partnere pasaulē, Eiropa paļaujas uz atklātu un godīgu tirdzniecību ar partneriem visā pasaulē. Mūsu mērķis ir īstenot progresīvu un vērienīgu tirdzniecības programmu, panākot līdzsvaru starp atklātību un savstarpīgumu un sociālo un vides standartu izpildes nodrošināšanu. ES tirdzniecības vienošanās rada darbvietas un izaugsmi, un mēs risināsim sarunas ar Mercosur un Meksiku un strādāsim ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tiek panākti un atbilstoši īstenoti nolīgumi, tostarp ar Japānu, Singapūru un Vjetnamu, ar mērķi panākt minētos ieguvumus. Mēs arī vēlamies virzīt uz priekšu tirdzniecības sarunas ar Austrāliju un Jaunzēlandi, tiklīdz Padome būs apstiprinājusi Komisijas ieteiktās pilnvaras. Taču mēs neesam naivi brīvās tirdzniecības atbalstītāji. Šogad mēs turpināsim savus centienus saglabāt un sekmēt Eiropas augstos standartus attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošināt globālā līmenī vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas uzņēmumiem un darba ņēmējiem. Šajā kontekstā ir vitāli svarīgi, lai Eiropas Parlaments un Padome ātri pieņemtu vēl nepieņemtos priekšlikumus par tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizāciju un ārējo tiešo ieguldījumu ES pārbaudi 16 .
Tiesiskuma un pamattiesību telpa, kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās
Iekšējā tirgus sekmes galu galā ir atkarīgas no uzticēšanās. Šo uzticēšanos var viegli pazaudēt, ja patērētāji uzskata, ka kaitējuma gadījumos nav pieejami aizsardzības līdzekļi. Komisija tāpēc nāks klajā ar dokumentu “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss” uzlabot patērētāju tiesību tiesisko izpildi un ārpustiesas strīdu izskatīšanu un atvieglot valsts patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu koordināciju un efektīvu rīcību. Mēs arī turpināsim strādāt pie trauksmes cēlēju aizsardzības.
Savienības mērķis ir sekmēt iedzīvotāju labklājību, kas nozīmē ieguldīt viņu drošībā. Tai ir bijusi svarīga loma iedzīvotāju aizsardzībā pret dabas katastrofām pagājušā gada laikā, un tai tas ir jāturpina darīt. Eiropas Savienības Civilās aizsardzības mehānisms ir pierādījums Eiropas solidaritātei gan iekšpus, gan ārpus Savienības robežām. Mēs ierosināsim pastiprināt šo mehānismu un piešķirt tam pašam savu operatīvo kapacitāti, lai nodrošinātu, ka Savienība spēj ar maksimālu efektivitāti un minimālu birokrātiju sniegt labāku krīzes un ārkārtas palīdzību mūsu iedzīvotājiem.
Drošības savienības izveides pabeigšana ir prioritāra. Kaut arī esam panākuši reālu progresu terorisma apkarošanā, mēs iesniegsim priekšlikumus ar mērķi uzlabot tiesībaizsardzības iestāžu pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem un finansiālajiem datiem un vēl vairāk nostiprināsim noteikumus pret sprāgstvielu prekursoriem, ko teroristi izmanto pašgatavotiem ieročiem. Mēs turpināsim sekmēt sadarbību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem nolūkā konstatēt un dzēst teroristiska rakstura un citu veidu nelegālu saturu tiešsaistē un vajadzības gadījumā ierosināsim tiesību aktus par teroristiska rakstura satura dzēšanu. Komisija turpinās atbalstīt dalībvalstis radikalizācijas apkarošanā un rīcības plāna sabiedrisku vietu aizsardzībai 17 īstenošanā, kā arī tā strādā pie turpmākiem pasākumiem, lai uzlabotu pasažieru dzelzceļa transporta drošību. Ar priekšlikumu par informācijas sistēmu sadarbspēju mēs pastiprināsim centienus padarīt Eiropas Savienību par drošāku sabiedrību, pilnībā ievērojot pamattiesības.
Informācijas un datu apmaiņa ir mūsu sabiedrības nozīmīga īpašība un arvien lielāka pārrobežu parādība. Komisija pabeigs norāžu izstrādi par turpmāko rīcību attiecībā uz datu saglabāšanu. 2018. gada sākumā Komisija arī plāno pieņemt lēmumu par datu adekvātumu Japānai, lai nodrošinātu personas datu brīvu plūsmu starp ES un Japānu kā mūsu pastiprinātās ekonomiskās partnerības neatņemamu sastāvdaļu.
Komisija atkārtoti apliecina savu apņemšanos īstenot Šengenas sistēmu un pauž nodomu pēc iespējas ātrāk “atgriezties pie Šengenas”, vienlaikus pilnībā ņemot vērā dalībvalstu proporcionālus pieprasījumus drošības jomā. Šajā nolūkā vitāli svarīgi ir Eiropas Parlamentā un Padomē ātri pieņemt Komisijas priekšlikumu par Šengenas Robežu kodeksa pārstrādāšanu.
Ceļā uz jaunu migrācijas politiku
Mēs esam uz pareizā ceļa Eiropas programmas migrācijas jomā īstenošanā. Eiropas Parlamentam un Padomei par prioritāti ir jānosaka jau iesniegtie priekšlikumi. Proti, Dublinas reforma 18 ir būtiska kopējai Eiropas patvēruma sistēmai, kas ir balstīta uz solidaritāti un nodrošina, ka atbildība tiek dalīta. Mēs atbalstām Eiropas Parlamenta un Padomes centienus līdz 2018. gada jūnijam pabeigt darbu pie kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformas.
Migrācijas partnerības regulējums būs ļoti svarīgs, lai panāktu rezultātus attiecībā uz mūsu migrācijas politikas ārējo komponenti. Efektīvākai ES rīcībai to cilvēku atgriešanā, kuriem nav tiesību atrasties ES, ir vajadzīgi apņēmīgi dalībvalstu un trešo valstu centieni. Mēs esam ieviesuši Ārējo investīciju plānu 19 , kas atbalstīs jaunu investīciju paaudzi mūsu kaimiņvalstīs un Āfrikas kontinentā, un tagad mēs ātri pāriesim pie tā īstenošanas, lai atbalstītu ilgtspējīgus vietējos projektus.
Eiropai ir nepieciešami efektīvi, likumīgi ceļi kā alternatīvas tiem, kuri riskē ar dzīvību un kurus ekspluatē kontrabandas tīkli. Pārmitināšanas palielināšana būs ticama ES reakcija attiecībā uz tām personām, kurām nepieciešama aizsardzība. Kā novecojošam kontinentam Eiropai arī vajadzīga atbilstīga migrācija, lai novērstu demogrāfisko un prasmju iztrūkumu. Šī ir joma, kurā ES, rīkojoties kopīgi, ir spēcīgāka nekā tās dalībvalstis, kas rīkojas katra atsevišķi. Būtu ātri jāvienojas par priekšlikumu par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augstprasmes nodarbinātības nolūkos (“Zilās kartes priekšlikums” 20 ). Turklāt Komisija 2018. gadā iesniegs vajadzīgos priekšlikumus, lai pārstrādātu Vīzu kodeksu un atjauninātu Vīzu informācijas sistēmu, un šajā kontekstā atsauks priekšlikumus par Vīzu kodeksu un apceļošanas vīzu 21 .
Spēcīgāka pasaules mēroga dalībniece
Eiropa joprojām ir miera un stabilitātes garants, bet mums nekad nevajadzētu uztvert savu drošību kā pašsaprotamu. Mums ir vairāk jāsadarbojas aizsardzības jomā, mobilizējot visus mūsu rīcībā esošos rīkus, tostarp ES budžetu. Inovācijai un lielākai sadarbībai Eiropas aizsardzības rūpniecībā ir spēcīgs uzņēmējdarbības un drošības pamatojums. Eiropas Aizsardzības fondam šajā darbā ir jāuzņemas nozīmīga loma. Komisija piešķirs prioritāti ātrai fonda īstenošanai, kā arī priekšlikumam par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu 22 .
Mēs veidosim un stiprināsim mūsu attiecības ar nozīmīgiem partneriem, piemēram, Indiju un Latīņameriku. Lai uzlabotu saiknes ar Āziju kopumā, mēs ierosināsim stratēģiju nolūkā stiprināt savienojamību mūsu kontinentu starpā. Mūsu ilgajām partnerattiecībām ar valstīm no Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģioniem ir liela vērtība. Mēs strādāsim pie tā, lai atjaunotu šo partnerību 2020. gadā, pielāgojot to globālā konteksta ātrajai attīstībai un pārveidojot to spēcīgā un modernā politiskā aliansē. Mēs sadarbosimies mūsu kopīgo interešu un stiprākas, uz noteikumiem balstītas pasaules kārtības labā. Vēsturiskā vienošanās par Irānas kodolprogrammu ir pavērusi ceļu plašāku attiecību atjaunošanai starp ES un Irānu. Mēs arī virzīsim uz priekšu mūsu attiecības ar Irāku.
Demokrātisku pārmaiņu Savienība
Demokrātisku pārmaiņu Savienības īstenošana bijusi šīs Komisijas nozīmīga apņemšanās. Komisija ir ievērojami pastiprinājusi savus centienus sadarboties ar iedzīvotājiem ar 312 pilsoņu dialogu starpniecību, plašāk apspriežoties ar visām ieinteresētajām personām mūsu labāka regulējuma programmas ietvaros, kā arī ierosinot pārstrādāt Eiropas pilsoņu iniciatīvu 23 , lai padarītu to pieejamāku un vieglāk izmantojamu. Mazāk nekā pirms gada mēs izveidojām Eiropas Solidaritātes korpusu 24 , un tas jau tūkstošiem jauniešu piedāvā jaunas iespējas visā Eiropas Savienībā. Tas palīdz mūsu jauniešiem iesaistīties apkārtējā sabiedrībā un pilnveidot viņu zināšanas un prasmes savas karjeras sākumā. Tagad tam līdz gada beigām ir jādod stabils juridisks pamats.
Demokrātiskajai leģitimitātei ļoti svarīgi ir arī pārredzamība un pārskatatbildība. Komisija rāda piemēru savās attiecībās ar interešu pārstāvjiem un rosina Eiropas Parlamentu un Padomi ātri vienoties par Iestāžu nolīgumu par obligātu Pārredzamības reģistru 25 visām trim iestādēm. Mēs konstruktīvi sadarbosimies ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai panāktu vienošanos par ierosinātajiem grozījumiem Komiteju procedūras regulā 26 un par Eiropas politisko partiju un fondu statūtiem un finansējumu 27 .
III. Sasniedzamie rezultāti līdz 2025. gadam – vienotāka, stiprāka un demokrātiskāka Savienība
Kamēr pabeidzam īstenot mūsu šodienas darba programmu, mums ir jāsagatavojas rītdienas Savienībai. Kaut arī šajā darba programmā ir ieskicēts darbs, kas mums kopīgi jāpaveic nākamo četrpadsmit mēnešu laikā, tajā ir ierosinātas arī vairākas iniciatīvas, kas vērstas uz tālāku nākotni – uz 2025. gadu un turpmākajiem gadiem.
2019. gada 30. martā radīsies jauna Eiropa 27 valstu sastāvā. Mums ir iespēja veidot šo jauno Eiropu. Tikai dažas nedēļas vēlāk – 2019. gada jūnijā – Eiropas iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām. Ar mūsu darbu šajā laikposmā ir jānodrošina, ka, iedzīvotājiem balsojot, šī jaunā Eiropa atbilst viņu gaidām un dod rezultātus jautājumos, kas viņiem ir vissvarīgākie. Šis ir mērķis, ko Komisija ir izvirzījusi Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Savienības ceļvedī uz Sibiu 28 , kas tagad atspoguļots vadītāju programmā, par ko vienošanās tika panākta Eiropadomē 19. oktobrī, un kas ir paredzēts tam, lai sniegtu konkrētus rezultātus īpašā samitā Rumānijā 2019. gada 9. maijā. Komisijas politiskais ieguldījums šajā ceļvedī ir tas, ko mēs īstenojam šīs darba programmas ietvaros. Tagad ir nekavējoši jārīkojas, un tāpēc visas šīs tālejošās iniciatīvas tiks izvirzītas šā pilnvaru termiņa laikā, liekot lietā pašreizējo Līgumu joprojām neizmantoto potenciālu, kas ļauj mums virzīties uz priekšu mērķtiecīgi un ātri.
Mēs sadarbosimies ar Eiropas Parlamentu un Padomi, kā arī ar valstu parlamentiem, lai apspriestu un pilnveidotu šo ceļvedi, un kopīgi strādātu pie šīm iniciatīvām. Visa procesa gaitā mēs turpināsim balstīties uz demokrātisko un iekļaujošo diskusiju, kas tika uzsākta ar Balto grāmatu par Eiropas nākotni 29 un tai sekojošajiem pārdomu dokumentiem, kuros izklāstīti risinājumi galvenajās jomās 30 . Ikvienam iedzīvotājam ir iespēja dot ieguldījumu Eiropas nākotnē un sniegt tiešas atsauksmes par to, kā mums kopīgi vajadzētu virzīties uz priekšu.
Vienotāka Savienība
Šīs Komisijas pilnvaru laikā mēs veiksim visus vajadzīgos pasākumus, lai paplašinātu Šengenas brīvas pārvietošanās zonu, iekļaujot Bulgāriju un Rumāniju, lai atvērtu tādas pašas iespējas, kādas izmanto citi. Mums būtu jāļauj arī Horvātijai kļūt par pilntiesīgu Šengenas dalībnieci, tiklīdz tā būs izpildījusi visus kritērijus. Tāpat ir paredzēts, ka euro ir vienotā valūta Eiropas Savienībā kopumā. Tai ir jāvieno mūsu kontinents, nevis jāšķeļ. Tai ir jābūt vairāk nekā tikai atsevišķas valstu grupas valūtai. Dalībvalstīm, kuras vēlas pievienoties euro, ir jābūt iespējai to darīt, un tāpēc mēs ierosināsim jaunu euro pievienošanās instrumentu, kas piedāvās gan tehnisku, gan finansiālu palīdzību.
Kaut arī ir skaidrs, ka šīs Komisijas un Parlamenta pilnvaru laikā ES turpmāka paplašināšanās nenotiks, jo neviena kandidātvalsts tam vēl nav gatava, mums ir jānodrošina ticama Eiropas perspektīva visām Rietumbalkānu valstīm. ES dalības izredzes ir reāls reformu un stabilitātes stimuls reģionā. Šajā kontekstā Komisija iesniegs stratēģiju attiecībā uz Rietumbalkānos vadībā esošo kandidātvalstu Serbijas un Melnkalnes pievienošanos ES.
Stiprāka Savienība
Stiprāka Savienība ir jāapgādā ar atbilstošiem finanšu līdzekļiem, lai turpinātu īstenot tās politiku. Savienība, kā arī problēmas, ar kurām tā saskaras, pēdējo gadu laikā ir krietni izmainījušās. Mūsu Savienībai nepieciešams budžets, kas spēj palīdzēt mums sasniegt mūsu mērķus. Tas ir jāatspoguļo daudzgadu finanšu shēmā laikposmam pēc 2020. gada. Bez aktuālākās problēmas, ko rada Apvienotās Karalistes izstāšanās, Savienībai jābūt aprīkotai tā, lai tā spētu izmantot jauno un topošo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, virzīties uz pilnvērtīgu aizsardzības savienību un turpināt risināt drošības jautājumus un migrācijas problēmu. Pēc politiskās ievirzes diskusijām Kolēģijā (2018. gada janvāris) un ES vadītāju starpā (2018. gada februāris) mēs nākamā gada maijā sagatavosim vispusīgu priekšlikumu nākamajam daudzgadu ES budžetam, tostarp par pašu resursiem, ņemot vērā Monti ziņojumā sniegtos ieteikumus. Mūsu mērķis ir pabeigt sarunas par jaunu daudzgadu finanšu shēmu šīs Komisijas pilnvaru laikā. Jaunais budžets palīdzēs mums attaisnot iedzīvotāju gaidas par ES, kas panāk rezultātus jautājumos, kuri ir visnozīmīgākie un dod ieguldījumu ES ilgtermiņa ilgtspējā.
Lai Eiropa būtu stiprāka, tai ir jābūt arī efektīvākai. Tai jāspēj reaģēt ātrāk un izlēmīgāk virknē politikas jomu tā, lai iedzīvotāji un uzņēmumi ātrāk gūtu labumu no ES tiesību aktiem. Tāpēc Komisija ieskicēs, kā ES varētu izmantot tā sauktās “pārejas klauzulas” (“passerelle clauses”) pašreizējos Līgumos, kas ļauj mums pāriet no vienprātības uz kvalificēta vairākuma balsošanu konkrētās jomās, ja visi valstu vai valdību vadītāji vienojas to darīt. Mēs to darīsim attiecībā uz iekšējā tirgus jautājumiem, kā arī attiecībā uz dažiem ārpolitikas lēmumiem, lai nodrošinātu, ka Savienība ir spēcīga pasaules mēroga dalībniece ar reālu ietekmi pasaulē, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot šo lēmumu konsekvencei un efektivitātei.
Visbeidzot, stiprākai Eiropai ir arī jāaizsargā tās iedzīvotāji un jānodrošina, ka teroristi tiek saukti pie atbildības. Tāpēc pirms īpaša vadītāju samita Vīnē 2018. gada septembrī, kas veltīts drošības jautājumiem, mēs ierosināsim paplašināt jaunās Eiropas Prokuratūras uzdevumus, iekļaujot to skaitā cīņu pret terorismu.
Demokrātiskāka Savienība
Mums ir jāpanāk demokrātisks lēciens uz priekšu, lai reaģētu uz mūsu iedzīvotāju bažām un gaidām. Kā pirmais solis mums ir jānodrošina, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas kļūst par ko vairāk nekā tikai valstu kampaņu un vēlēšanu norises atsevišķās dalībvalstīs summu. Komisijas iepriekš pieminētais priekšlikums palīdzēt Eiropas politiskajām partijām kļūt efektīvākām ir nozīmīgs solis šajā virzienā un atspoguļo “Spitzenkandidaten” jaunievedumu, kura rezultātā izveidojās pašreizējā Komisija un tās vadība. Vidēja termiņa perspektīvā mums ir jāturpina mūsu pārdomas par pārnacionālu sarakstu ideju kā veidu, kādā padarīt Eiropas vēlēšanas vēl eiropeiskākas un demokrātiskākas. Līdzīgā kārtā, kad mēs apsveram institucionālas reformas, kas var padarīt Savienību gan demokrātiskāku, gan efektīvāku, mums būtu jāturpina izskatīt ideja par vienu Eiropadomes un Komisijas priekšsēdētāju. Eiropas Savienība ir gan valstu Savienība, gan iedzīvotāju Savienība. Viens priekšsēdētājs atspoguļotu šo mūsu Savienības duālo leģitimitāti.
Komisija arī izklāstīs savu viedokli par pastāvīga Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amata iespējamu izveidi. Šis amats palielinātu politikas veidošanas efektivitāti, jo ekonomikas politikas veidošanu un galvenos budžeta instrumentus ES un eurozonas līmenī koordinētu viena un tā pati persona, un tas palielinātu demokrātisko pārskatatbildību, ja tiktu apvienots ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatu. Mēs vienlaicīgi iesniegsim izpētes darbu par iespējamu droša finanšu aktīva izveidi eurozonai.
Savienībai, kas lielāku uzmanību pievērš lietām, kas ir nozīmīgas, ir vajadzīgi pareizie rīki, lai rīkotos demokrātiski un efektīvi, kad un kur vien tas ir nepieciešams. Balstoties uz šīs Komisijas jau paveikto darbu, mums būtu jāturpina būt lieliem lielos jautājumos. Tas nozīmē nereglamentēt katru iedzīvotāju ikdienas dzīves aspektu. Mums ir nopietni jāpārdomā, kā darīt mazāk, bet efektīvāk, un nodot kompetenci atpakaļ dalībvalstīm tajos jautājumos, kur tas būtu lietderīgāk. Pamatojoties uz priekšsēdētāja pirmā vietnieka Fransa Timmermansa vadītās darba grupas darbu, par kuru tika paziņots runā par stāvokli Savienībā, Komisija iepazīstinās ar savām idejām par subsidiaritātes, proporcionalitātes un labāka regulējuma turpmākiem uzlabojumiem, lai nodrošinātu, ka mēs rīkojamies tikai tajās jomās, kurās ES dod pievienoto vērtību.
Eiropas nākotne ir atkarīga no spējas saglabāt mūsu kopīgās vērtības, kas mūs vieno: demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības. Tiesiskuma ievērošana nozīmē neatkarīgas tiesu iestādes, kas ir brīvas no politiskās kontroles un ir priekšnoteikums sabiedrībai, kurā valda miers, brīvība, tolerance, solidaritāte un tiesiskums. Tas ir arī neatņemams ilgtspējīgas un taisnīgas izaugsmes, kā arī ticības Eiropai, elements. Šajā nolūkā mēs iesniegsim iniciatīvu, lai stiprinātu tiesiskuma Eiropas Savienībā nodrošināšanu.
IV. Labāka rezultātu panākšana uz vietas – labāks regulējums, īstenošana un izpilde
Patlaban vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešams stabils sagatavošanas darbs, novērtējumi un uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana. Jebkurā lēmumā, jebkurā priekšlikumā strukturētā un vispusīgā veidā jāņem vērā visi pieejamie fakti un pierādījumi. Likmes ir pārāk augstas, problēmas – pārāk sarežģītas, lai varētu izmanot jebkādu citu pieeju. Tāpēc labāks regulējums ir visa Komisijas darba pamatā un turpina nodrošināt, ka mūsu priekšlikumi ir balstīti uz labāko pieejamo informāciju. Pagājušā gada laikā mēs esam ievērojami pastiprinājuši centienus aktīvi sadarboties ar pilsonisko sabiedrību nolūkā uzlabot gan mūsu darba leģitimitāti, gan tā kvalitāti. Mēs turpinām rīkoties tikai tajos jautājumos, kuros tas ir nepieciešams un kuros tas dod pievienoto vērtību.
Vienlaikus pat vislabākajiem priekšlikumiem nebūs nekādas ietekmes, ja dalībvalstis tos nepārvērtīs valsts noteikumos un neīstenos tos pareizi un efektīvi uz vietas. Komisijai kā Līgumu sargātājai ir nozīmīga loma, nodrošinot, ka tas tiek darīts. Komisija 2016. gada beigās ierosināja stratēģiskāku pieeju politikai pārkāpumu jomā, lai nodrošinātu ES tiesību aktu labāku ievērošanu 31 . Šī politika ļauj mums pievērsties sistēmiskām problēmām, kurās izpildes nodrošināšanas pasākumiem var būt reāla ietekme, lai nodrošinātu ātrāku ievērošanu svarīgos jautājumos. Spēkā esošo ES tiesību aktu izpildes efektīva nodrošināšana ir tikpat nozīmīga, cik jaunu tiesību aktu izstrādei veltītais darbs. Dalībvalstīm ir jāpilda pienākums ievērot un pildīt noteikumus, ko tās pašas kopīgi ir ieviesušas. Mēs esam apņēmušies pilnībā īstenot Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu 32 , par ko pagājušajā gadā tika panākta vienošanās ar Eiropas Parlamentu un Padomi.
Komisija kā daļu no savas politikas pārkāpumu jomā turpinās atbalstīt dalībvalstis un sadarboties ar tām ar mērķi nodrošināt, ka ES noteikumi tiek piemēroti efektīvi un konsekventi. Komisija turpinās mudināt izpildes nodrošināšanas iestāžu modernizāciju ar Eiropas pusgada un vajadzības gadījumā ar konkrētu tiesību aktu palīdzību. Komisija ar Eiropas pusgada palīdzību arī turpinās palīdzēt dalībvalstīm uzlabot to valsts tiesu sistēmas efektivitāti un apkarot korupciju, kā arī atbalstīt tiesu sistēmas reformas un tiesisko apmācību, izmantojot ES līdzekļus, tostarp ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā. Strukturālo reformu atbalsta dienests turpinās sniegt īpaši pielāgotu atbalstu, lai palīdzētu dalībvalstīm veidot efektīvākas iestādes, spēcīgākas pārvaldības sistēmas un efektīvāku valsts pārvaldi, vienlaikus paplašinot savu darbību vairākos citos sektoros un vairākās citās dalībvalstīs.
Komisija īpašu uzmanību veltīs neatkarīgām administratīvām iestādēm vai inspekcijām, kam saskaņā ar ES tiesību aktiem ir jābūt pietiekami un adekvāti aprīkotām un kam jābūt vajadzīgajai neatkarībai savu uzdevumu veikšanai. Šīs iestādes ietver valstu konkurences iestādes, valstu regulatorus elektronisko komunikāciju pakalpojumu un enerģētikas nozarē, kā arī dzelzceļa transporta regulatīvās iestādes, valstu finanšu uzraudzības iestādes un valstu datu aizsardzības iestādes.
Mēs arī turpināsim sadarboties ar valstu iestādēm dažādu tīklu ietvaros. Tie ietver Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi, kas palīdz un sniedz padomus Komisijai un valstu regulatoriem ES normatīvā regulējuma īstenošanā elektronisko komunikāciju jomā. Līdzīgā kārtā mēs sadarbosimies ar Eiropas Konkurences tīklu, kas palīdz efektīvi un saskaņoti īstenot konkurences noteikumus. Mēs izmantosim šo pašu pieeju arī attiecībā uz Eiropas Savienības tīklu vides tiesību aktu ieviešanai un īstenošanai, kam ir nozīmīga loma paraugprakses apmaiņā vides jomas acquis izpildē un minimālo prasību ievērošanā attiecībā uz inspekcijām. Nesenā atbilstības un palīdzības pakete, jo īpaši “vienotā digitālā vārteja”, palīdzēs iedzīvotājiem un uzņēmumiem pilnā apmērā izmantot vienotā tirgus sniegtās iespējas.
Jaunais ES datu aizsardzības regulējums izveidos stingrus, vienotus standartus datu aizsardzībai, kas ir piemēroti digitālajam laikmetam. Iedzīvotāji un uzņēmumi gūs labumu no noteikumiem, kas nodrošina spēcīgu aizsardzību un rada iespējas inovācijai digitālajā vienotajā tirgū. Komisija sniegs norādījumus, lai palīdzētu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm sagatavoties, pirms šis regulējums stājas spēkā 2018. gada maijā. To darot, mēs cieši sadarbosimies ar jauno Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju – valsts datu aizsardzības iestāžu kopīgo struktūru –, kas sāks savu darbību 2018. gada 25. maijā.
Mēs turpināsim stiprināt sadarbību ar Eiropas ombudu tīklu, kuru koordinē Eiropas Ombuds. Tas apvieno valstu un reģionālos ombudus, lai sekmētu labu pārvaldību ES tiesību aktu piemērošanā valstu līmenī.
V. Secinājumi
Nākamo 16 mēnešu laikā Eiropai ir dota iespēja rīkoties un panākt pārmaiņas. Komisijas darba programma 2018. gadam ir balstīta uz pašreizējo impulsu, un tajā izklāstīta mērķtiecīga darba programma ar mērķi pabeigt desmit prioritāšu un to pamatā esošo stratēģiju īstenošanu. 2018. gads būs Eiropai izšķirošs gads. Tam jābūt vērstam uz konkrētu rezultātu sasniegšanu mūsu iedzīvotājiem. Tieši tas ir mūsu darba programmas uzmanības centrā. Mēs gādāsim par to, ka mūsu gūtie rezultāti ir vienkārši, viegli saprotami un sniedz pievienoto vērtību tā, lai iedzīvotāji varētu sajust atšķirību savā ikdienas dzīvē.
Kopīgā deklarācija par ES likumdošanas prioritātēm, ko trīs iestāžu priekšsēdētāji parakstīja pagājušajā decembrī, ir izrādījusies vērtīga ātra progresa sekmēšanai attiecībā uz vissvarīgākajiem un steidzamākajiem tiesību aktu kopumiem. Mēs ceram panākt vienošanos ar trīs priekšsēdētājiem par jaunu kopīgu deklarāciju, lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments, dalībvalstis un Komisija strādā vienā virzienā.
Komisija intensīvi strādās ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai nodrošinātu, ka līdz brīdim, kad 2019. gadā iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, Savienība ir sasniegusi nospraustos mērķus. Par Eiropu tiks spriests nevis pēc mūsu pieņemto direktīvu un regulu skaita, bet gan pēc taustāmajiem rezultātiem, ko mūsu politika nodrošina mūsu iedzīvotājiem. Šī darba programma nodrošina pamatu šiem kopīgajiem Eiropas centieniem.
“The European Commission at mid-term: State of Play of President Juncker's ten priorities” (“Eiropas Komisija vidusposmā: stāvoklis priekšsēdētāja Ž. K. Junkera desmit prioritāšu īstenošanā”), Eiropas Parlamenta ziņojums, 2017. gada 11. jūlijs.
1. pielikumā (Jaunas iniciatīvas) un 3. pielikumā (Vēl nepieņemtie prioritārie priekšlikumi) iekļauti sīki saraksti ar šiem priekšlikumiem.
4. pielikumā ir iekļauts sīks saraksts ar priekšlikumiem, kurus ierosināts atsaukt, bet 5. pielikumā – saraksts ar atceltajiem priekšlikumiem.
COM(2017)651, “Paziņojums par labāka regulējuma programmas pabeigšanu: labāki risinājumi labākiem rezultātiem”
Komisija 2018. gadā veltīs savu komunikācijas darbu Komisijas prioritātēm, pamatojoties uz korporatīvās komunikācijas darbību 2017.–2018. gadā saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (C (2016)6838, 25.10.2016.), īpašu uzsvaru liekot uz Sibiu ceļvedi.
COM(2016)597 ESIF 2.0; COM(2016)605 “Omnibus” priekšlikums
COM(2017)479 Paziņojums “Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā. Atjauninātā ES rūpniecības politikas stratēģija”
COM(2017)33 Ziņojums par aprites ekonomikas rīcības plāna īstenošanu
COM(2012)60 Paziņojums “Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika”
COM(2016)381 Paziņojums “Jaunā prasmju programma Eiropai”
JOIN(2017)450 Paziņojums “Noturība, novēršana un aizsardzība, veidojot Eiropas Savienībai stipru kiberdrošību
COM(2016) 860 “Tīra enerģija ikvienam Eiropā”
Kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai paredzētie pasākumi tika izziņoti 2017. gada jūnija vidusposma pārskatā – skatīt COM(2017)292.
COM(2017)592 Paziņojums “Banku savienības izveides pabeigšana”
COM(2017)250 Paziņojums “Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveide”
Skatīt 3. pielikumu par izskatīšanā esošajiem prioritārajiem priekšlikumiem.
COM(2017)612 Rīcības plāns sabiedrisku vietu aizsardzības uzlabošanai
COM(2016)270 Priekšlikums regulai, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm
COM(2016)581 Paziņojums “Eiropas investīciju stiprināšana nodarbinātībai un izaugsmei: ceļā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda otro posmu un jauno Eiropas Ārējo investīciju plānu”
COM(2016)378 Priekšlikums direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augstprasmes nodarbinātības nolūkos
COM(2014)164 Priekšlikums regulai par Savienības Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss); COM(2014)163 Priekšlikums regulai, ar ko izveido apceļošanas vīzu un groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu, un groza Regulu (EK) Nr. 562/2006 un Regulu (EK) Nr. 767/2008
COM(2017)294 Priekšlikums REGULAI par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju
COM(2017)482 Priekšlikums regulai par Eiropas pilsoņu iniciatīvu
COM(2017)262 Priekšlikums regulai, ar ko paredz Eiropas Solidaritātes korpusa tiesisko regulējumu
COM(2016)627 Priekšlikums “Iestāžu nolīgums par obligātu Pārredzamības reģistru”
COM(2017)085 Priekšlikums regulai, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu
COM(2017)481 Priekšlikums regulai, ar ko groza regulu par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu
Iesniegts kopā ar nodomu vēstuli 2017. gada 13. septembrī
COM(2017)2025 Baltā grāmata par Eiropas nākotni
COM(2017)206 Pārdomu dokuments par Eiropas sociālo dimensiju, COM(2017)240 Pārdomu dokuments par globalizācijas iespēju izmantošanu, COM(2017)291 Pārdomu dokuments par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, COM(2017)315 Pārdomu dokuments par Eiropas aizsardzības nākotni, COM(2017)358 Pārdomu dokuments par ES finanšu nākotni
C(2016)8600 Paziņojums “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu”