EIROPAS KOMISIJA

Brisel?, 7.11.2017

COM(2017) 646 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Divi gadi kopš Parīzes – virzība uz ES klimata saistību izpildi

(iesniedzams saskaņā ar 21. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulā (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu)

(required under Article 21 of Regulation (EU) No 525/2013 of the European Parliament and of the Council of 21 May 2013 on a mechanism for monitoring and reporting greenhouse gas emissions and for reporting other information at national and Union level relevant to climate change and repealing Decision No 280/2004/EC)

{SWD(2017) 357 final}

Satura rādītājs

1.Vispārējs pārskats

2.Klimata finansējums

3.ES emisiju samazināšana

4.Pielāgošanās klimata pārmaiņām

5.Līdzdalība starptautiskajā klimata politikā

Diagrammu rādītājs

1. diagramma. Virzība uz Eiropas 2020. un 2030. gada mērķrādītājiem (ES kopējās SEG emisijas)    

2. diagramma. IKP, SEG emisiju un SEG emisiju intensitātes faktiskās izmaiņas ES 1990.–2016. gadā    

3. diagramma. Lielāko tautsaimniecību radītās emisijas uz vienu iedzīvotāju, izmaiņas 1990.–2012. gadā    

4. diagramma. Uzskaitītās emisijas un piesaiste LULUCF sektorā pa darbībām, 2013.–2015. gads    

5. diagramma. Relatīvā starpība starp prognozētajām 2020. gada emisijām ETS neaptvertajās nozarēs un 2020. gada mērķrādītājiem (% no 2005. gada emisijām)    

6. diagramma. Provizoriskās uzskaitītās kumulatīvās LULUCF neto emisijas un piesaiste pa dalībvalstīm (2013.–2015. gadā)    

7. diagramma. Sagaidāmais AEA kumulatīvais pārpalikums, izteikts kā procentuālā daļa no 2005. gada emisijām (2013.–2015. gads)    

8. diagramma. ETS ieņēmumu izlietojuma izmaiņas 2013.–2016. gadā (miljonos EUR)    

9. diagramma. Izsoles ieņēmumu iekšzemes izlietojums 2013.–2016. gadā (miljardos EUR)    

10. diagramma. Trīs ierosinātie juridiskie pamati ES 2030. gada klimata politikas satvaram    

1.Vispārējs pārskats

1.1.Virzība uz 2030. gada mērķrādītāju — par vismaz 40 % samazināt emisijas

ES un tās dalībvalstis joprojām ir apņēmības pilnas neatkāpties no Parīzes nolīguma saistībām un klimata pasākumiem, jo tā ir gan zinātniski pamatota nepieciešamība, gan ekonomiska izdevība. ES un tās 28 dalībvalstis ir deponējušas savus ratifikācijas dokumentus un izpildīs savas saistības — no 1990. līdz 2030. gadam samazināt savas iekšzemes emisijas par vismaz 40 %.

ES siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas 2016. gadā jau bija par 23 % mazākas nekā 1990. gadā, kā liecina sākotnējie dati par 2016. gadu (te neietilpst zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (LULUCF), bet ietilpst starptautiskā aviācija (sk. Figure 1 . diagrammu).

Saskaņā ar jaunākajām dalībvalstu prognozēm, kuru pamatā ir pašreizējie pasākumi, 2020. gadam noteiktais 20 % mērķrādītājs tiks sasniegts. Sagaidāms, ka 2030. gadā emisiju samazinājums, salīdzinot ar 1990. gadu, būs 30 %, ja netiks īstenoti papildu politikas pasākumi. Tāpēc ES pašlaik apspriež iespēju pieņemt jaunu tiesību aktu, lai nodrošinātu, ka tiks sasniegts izvirzītais mērķis — no 1990. līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 40 % (sk.3. iedaļu).

1. diagramma. Virzība uz Eiropas 2020. un 2030. gada mērķrādītājiem (ES kopējās SEG emisijas)

ES sekmīgi turpina atsaistīt ekonomikas izaugsmi no emisijām (sk. Figure 2 . diagrammu). No 1990. līdz 2016. gadam ES iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 53 %, turpretim kopējās emisijas samazinājās par 23 %. ES ekonomikas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte, ko izsaka kā attiecību starp emisijām un IKP, šajā laikposmā samazinājās uz pusi.

2. diagramma. IKP, SEG emisiju un SEG emisiju intensitātes faktiskās izmaiņas ES 1990.–2016. gadā

Klimata politikas ex post novērtējumā redzams, ka ekonomikas emisiju intensitātes samazināšanos galvenokārt veicina inovācija. Inovācija ietver ne vien mazoglekļa tehnoloģiju, piemēram, atjaunojamo energoresursu enerģijas, izmantošanu, bet arī produktivitātes palielināšanu, piemēram, izmantojot efektīvākas elektrostacijas un automobiļus. Relatīvajai pārvirzei starp ekonomikas sektoriem, piemēram, no rūpniecības uz pakalpojumu nozari, ES ir bijusi nenozīmīga ietekme.

3. diagramma. Lielāko tautsaimniecību radītās emisijas uz vienu iedzīvotāju, izmaiņas 1990.–2012. gadā

Aprēķināts, ka ES procentuālā daļa pasaules siltumnīcefekta gāzu emisiju kopējā apjomā samazinājās no 17,3 % 1990. gadā uz 9,9 % 2012. gadā. Tikai CO2 emisiju procentuālā daļa vien samazinājās no 19,7 % 1990. gadā uz 9,6 % 2015. gadā. Salīdzinot triju galveno siltumnīcefekta gāzu (CO2, CH4 un N2O) emisijas uz vienu iedzīvotāju trijās lielākajās tautsaimniecībās, redzams, ka ES un Ķīna rada ievērojami mazāku emisiju daudzumu uz vienu iedzīvotāju nekā ASV (sk. Figure 3 . diagrammu).

Ziņots, ka ES LULUCF sektors ((ieskaitot aramzemi un pļavas) 2015. gadā kā oglekļa dioksīda piesaistītājsistēma absorbēja 305 miljonus tonnu CO2 ekv. Uzskaitītais kredīts, resp., starpība starp paziņoto vērtību un atsauces bāzes līniju, no 2013. līdz 2015. gadam palielinājās no 115 līdz 122 miljoniem tonnu CO2 ekv. Šā kredīta lielāko daļu radīja mežu apsaimniekošana (sk. Figure 4 . diagrammu). Tāpēc LULUCF sektors ES debetu neradīs, un ir ļoti iespējams, ka ES varēs izpildīt savas saistības saskaņā ar Kioto protokolu.

4. diagramma. Uzskaitītās emisijas un piesaiste LULUCF sektorā pa darbībām, 2013.–2015. gads

1.2.Virzība uz 2020. gada mērķrādītājiem

Saskaņā ar visjaunākajām dalībvalstu prognozēm, kuru pamatā ir pašreizējie pasākumi, ir sagaidāms, ka 2020. gadā emisijas būs par 26 % mazākas nekā 1990. gadā. Tas nozīmē, ka ES līdz 2020. gadam sasniegs iekšzemes emisiju samazināšanas 20 % mērķrādītāju un tātad izpildīs savas saistības, kas noteiktas Kioto protokolā otrajam saistību periodam.

No 2005. līdz 2016. gadam emisijas no stacionāriem avotiem (piem., no elektrostacijām vai naftas pārstrādes rūpnīcām), uz kuriem attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), samazinājās par 26 %. Tas ir ievērojami vairāk nekā 23 % samazinājums, kas tika noteikts kā 2020. gada mērķrādītājs. Šāds emisiju daudzums atbilst aptuveni 40 % no ES kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām 2016. gadā. Kopējās ES emisijas no 2015. līdz 2016. gadam samazinājās par 0,7 %, savukārt kopējais IKP palielinājās par 1,9 %, un tas apstiprina, ka emisijas ir atsaistītas no IKP.

Sākotnējie dati liecina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas no stacionārām iekārtām, uz kurām attiecas ES ETS, samazinājās par 2,9 %, salīdzinot ar 2015. gadu. Tas norāda uz šādu tendenci — kopš ES ETS 3. posma sākuma emisijas pastāvīgi samazinās. Turklāt emisiju kvotu pārpalikums, kas izveidojies kopš 2009. gada, ievērojami samazinājās — līdz aptuveni 1,69 miljardiem kvotu, jo tika izsolīts mazāks skaits kvotu. Šis pārpalikums ir vismazākais kopš 2013. gada.

Emisijas, uz kurām neattiecas ES ETS, 2016. gadā bija par 11 % mazākas, salīdzinot ar 2005. gadu, tādējādi ar uzviju sasniedzot 2020. gada mērķrādītāju — 10 % samazinājumu. Taču 2016. gadā — tāpat kā gadu iepriekš — tās palielinājās par 0,9 %. Vismaz daļēji to var izskaidrot ar naftas cenu pazemināšanos un to, ka gan 2015., gan 2016. gadā laikapstākļu dēļ bija lielāks pieprasījums pēc apsildes. Saskaņā ar Kopīgo centienu lēmumu (KCL) nozarēs, uz kurām neattiecas ETS (ēkas, transports, atkritumu apsaimniekošana un lauksaimniecība),  dalībvalstīm siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā ir jāsasniedz saistošie ikgadējie mērķrādītāji 2013.–2020. gadam. Malta no 2013. līdz 2015. gadam nevienā no šiem trim gadiem nesasniedza savu KCL mērķrādītāju un izmantoja elastīgo mehānismu, lai izpildītu savas juridiskās saistības. Sākotnējie aprēķini par 2016. gadu rāda, ka Malta, Beļģija, Somija un Īrija, visticamāk, nesasniegs savus mērķrādītājus ETS neaptvertajās nozarēs.

Ņemot vērā valstu prognozes, kuru pamatā ir jau ieviestā politika, sagaidāms, ka lielākā daļa dalībvalstu savus 2020. gada mērķrādītājus sasniegs (sk. Figure 5 . diagrammu). Tikai dažām dalībvalstīm būs jāveic papildu pasākumi vai jāizmanto elastīguma iespējas, piemēram, jāiepērk apjomi no citām dalībvalstīm, kas pārsniegušas savus mērķus, vai jāizmanto savi pārpalikumi no šā perioda pirmajiem gadiem.

Dažas dalībvalstis attiecībā uz 2020. gadu ir īpašā situācijā.

·Tiek prognozēts, ka Īrijā no 2015. līdz 2020. gadam emisijas palielināsies par 6 procentpunktiem un saglabāsies virs ikgadējā KCL emisiju sadales apjoma, turklāt tiek prognozēts, ka transporta nozarē emisijas palielināsies par 12 %. 2017. gada jūnijā — ES ikgadējā ekonomikas politikas koordinēšanas cikla (Eiropas pusgada) ietvaros — Īrijai tika ieteikts turpmāk palielināt ieguldījumus sabiedriskā transporta nozarē.

·Sagaidāms, ka Maltas emisijas saglabāsies virs ikgadējā KCL emisiju sadales apjoma. Palielinājās fluorogļūdeņražu emisijas un emisijas, ko rada transporta nozare.

5. diagramma. Relatīvā starpība starp prognozētajām 2020. gada emisijām ETS neaptvertajās nozarēs un 2020. gada mērķrādītājiem (% no 2005. gada emisijām)

·Sagaidāms, ka Beļģijas rezultāti no tās 2020. gada mērķrādītāja atpaliks par 3,5 procentpunktiem. Kā norādīts Eiropas pusgada ietvaros sniegtajos ieteikumos, ir jāuzlabo publisko izdevumu struktūra, lai radītu iespējas veikt ieguldījumus infrastruktūrā, tostarp transporta infrastruktūrā. Turpinot piemērot labvēlīgu nodokļu režīmu uzņēmumu automobiļiem, palielināsies piesārņojums, satiksmes sastrēgumi un siltumnīcefekta gāzu emisijas.

·Saskaņā ar jaunākajām valsts prognozēm sagaidāms, ka Vācijas rezultāti no tās 2020. gada mērķrādītāja atpaliks par 3,3 procentpunktiem. Pamatojoties uz sākotnējiem datiem, var secināt, ka 2016. gadā Vācijā emisiju samazinājums ETS neaptvertajās nozarēs bija tikai nedaudz mazāks par izvirzītajiem mērķrādītājiem.

·Sagaidāms, ka Austrijas un Luksemburgas rezultāti atpaliks no šo valstu 2020. gada mērķrādītājiem par mazāk nekā 3 procentpunktiem.

·Saskaņā ar Somijas iesniegtajām prognozēm tā, iespējams, nesasniegs savu 2020. gada emisiju mērķrādītāju par mazāk nekā 1 procentpunktu. Tomēr sākotnējie dati par 2016. gadu rāda, ka Somijas emisijas ETS neaptvertajās nozarēs jau par 3 procentpunktiem pārsniedz minētajam gadam iedalīto apjomu.

Attiecībā uz LULUCF — saskaņā ar Kioto protokolu vairums dalībvalstu 2013.–2015. gadā bija sasniegušas kumulatīvo uzskaitītā neto piesaiste. Tikai Latvijai, Bulgārijai, Somijai un Nīderlandei bija provizoriskas neto emisijas. Jānorāda, ka LULUCF uzskaite tiks kumulēta par 2013. –2020. gada periodu, tāpēc pilnīgus uzskaites rezultātus vēl nav iespējams noteikt un šie rezultāti ir provizoriski. Tomēr, kā minēts iepriekš, ES līmenī pagaidām nav vērojams būtisks saistību neizpildes risks.

6. diagramma. Provizoriskās uzskaitītās kumulatīvās LULUCF neto emisijas un piesaiste pa dalībvalstīm (2013.–2015. gadā)

1.3.Kopīgo centienu lēmuma (KCL) izpilde dalībvalstīs

Visas 28 dalībvalstis izpildīja savas KCL noteiktās saistības 2013.–2015. gadam. Malta pārsniedza savu ikgadējo emisiju sadales apjomu (AEA), taču savu pārsniegumu sedza, iepērkot vienības no Bulgārijas. Zviedrija emitēja mazāk par tās emisiju sadales apjomu un anulēja savas rezerves vienības, lai uzlabotu sistēmas vidisko integritāti. Pagaidām KCL saistību izpildei nav izmantotas tīras attīstības mehānisma (TAM) vai kopīgās īstenošanas (KĪ) starptautiskās kredītvienības. Sagaidāmais ikgadējā emisiju sadales apjoma kumulatīvais pārpalikums pa dalībvalstīm trijos gados (2013.–2015. gadā) ir attēlots Figure 7 . diagrammā.

7. diagramma. Sagaidāmais AEA kumulatīvais pārpalikums, izteikts kā procentuālā daļa no 2005. gada emisijām (2013.–2015. gads)

2.Klimata finansējums 

2.1.ES ETS kvotu izsolē gūtie ieņēmumi

No 2013. līdz 2016. gadam ES ETS kvotu izsolēs dalībvalstis ir nopelnījušas gandrīz EUR 15,8 miljardus. Aptuveni 80 % no šīs summas izlietots vai plānots izlietot pasākumiem klimata un enerģētikas jomā. Dalībvalstis apgalvo, ka lielākā daļa no šiem ieņēmumiem tiks izlietota valsts iekšienē (sk. Figure 8 . diagrammu).

8. diagramma. ETS ieņēmumu izlietojuma izmaiņas 2013.–2016. gadā (miljonos EUR)

Figure 9 . diagrammā ir parādīts ieņēmumu iekšzemes izlietojuma sadalījums pasākumiem enerģētikas un klimata jomā (pa kategorijām). Lielākā kategorija ir atjaunojamo energoresursu enerģija, nākamās — energoefektivitāte un ilgtspējīgs transports.

9. diagramma. Izsoles ieņēmumu iekšzemes izlietojums 2013.–2016. gadā (miljardos EUR)

Piemēram, Grieķijā, Maltā, Portugālē un Spānijā lielākā šo ieņēmumu daļa ir ieguldīta atjaunojamo energoresursu enerģijā. Turpretī Čehijas Republikā, Francijā, Slovākijā un Ungārijā lielākā izsoles ieņēmumu daļa ir ieguldīta energoefektivitātes pasākumos, piemēram, daudzdzīvokļu ēku renovācijā. Kiprā 30 % no izsoles ieņēmumiem ir izlietoti meža apsaimniekošanā, savukārt Itālijā 33 % ieņēmumu tika paredzēti tam, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.

Programma NER300 

Programma NER300 ir viena no pasaulē lielākajām programmām, no kuras līdzekļiem finansē inovatīvus mazoglekļa energotehnoloģijas demonstrējumu projektus. Trīsdesmit deviņiem inovatīviem demonstrējumu projektiem atjaunojamo energoresursu enerģijas un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas jomā, kas aptvēra 20 ES dalībvalstis, tika piešķirts finansējums EUR 2,1 miljarda apmērā no līdzekļiem, kas tika iegūti 300 miljonu ETS kvotu izsolē. Četri no minētajiem projektiem jau ir īstenoti, un attiecībā uz 16 projektiem ir pieņemts galīgais lēmums par ieguldījumiem.

Papildus piesaistīti privātā sektora līdzekļi aptuveni EUR 2,2 miljardu apmērā. Tādējādi kopumā ir iegūti līdzekļi EUR 4,3 miljardu apmērā, un tas veicinās projektu ieviešanu tirgū un izmaksu samazināšanos.. Tomēr šāda veida novatoriski projekti ir riskanti, un četriem projektu iesniedzējiem līdz šim vēl nav izdevies piesaistīt pietiekamu finansējumu; šo projektu īstenošana bija jāatceļ. 2017. gada sākumā dalībvalstis nolēma šos neizlietotos līdzekļus, kuru kopējais apmērs bija vismaz EUR 436 miljoni, atkārtoti ieguldīt atbilstīgos mazoglekļa projektos, izmantojot divus esošos finanšu instrumentus, kurus pārvalda Eiropas Investīciju banka, proti, InnovFin Energodemonstrējumu projektu instrumentu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.

Zviedrijas vēja parka Blaiken projekts ir viens no četriem NER300 projektiem, kuri jau ir īstenoti. Šajā projektā arktiskajā klimata zonā tika izveidots 225 MW vēja enerģijas parks ar turbīnām, kurām uzstādītas inovatīvas pretapledošanas sistēmas. Programma NER300 finansē tikai papildu izmaksas, kas radās šīs inovatīvās sistēmas izmantošanas dēļ.

2.2.Klimata politikas integrēšana ES budžetā

No 2014. līdz 2020. gadam vismaz 20 % no ES budžeta — aptuveni EUR 200 miljardus — ir paredzēts piešķirt izdevumiem, kas saistīti ar klimatu. Īstenošanas norise ir šāda.

-Īstenošanā ir iesaistīti pieci Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESIF), proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds. Šo fondu rīcībā ir vairāk nekā 43 % no ES budžeta. Klimata politikas finansējumu papildina 28 partnerības nolīgumi un vairāk nekā 530 fondu atbalstītas programmas. Ir izveidota kopēja metodika, lai noteiktu klimata pārmaiņu mērķiem paredzētā atbalsta līmeni. Klimata pasākumu atbalstam tiks izlietoti līdzekļi vairāk nekā EUR 115 miljardu apmērā, un tas atbilst aptuveni 25 % no kopējā finansējuma.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds ir līdzfinansējis platformas MYRTE un PAGLIA ORBA Korsikā, Francijā. Šīs platformas ražo un akumulē enerģiju, izmantojot ūdeņraža ķēdi. Tas notiek elektrolīzes aparātā, kas minimāla patēriņa stundās no ūdens molekulām ražo ūdeņradi un skābekli. Pēc tam šo enerģiju sadala, izmantojot kurināmā elementu, kas ražo elektrību patēriņa maksimumstundās, piemēram, vakarā, kad fotoelementu paneļi nedarbojas.

-Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) aptver Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), kuru rīcībā kopā ir 39 % no ES budžeta līdzekļiem. Kopš 1990. gada ar lauksaimniecību saistītās emisijas, kas nav CO2 emisijas, ES ir samazinājušās par 24 %. Šo atsaistīšanu ir veicinājis KLP atbalsts tādai lauksaimniecībai, kas ir klimatam nekaitīga. Emisiju samazināšanos veicināja arī vides jomā pieņemtie tiesību akti, piemēram, Nitrātu direktīva.

Saskaņā ar KLP tiek prasīts, lai lauksaimnieki, kuri saņem tiešos maksājumus, izmantotu konkrētu lauksaimniecības praksi, kas labvēlīgi ietekmē klimatu un vidi. Lauksaimniekiem ir jāpilda arī vairākas tiesību aktos noteiktas prasības attiecībā uz klimata pārmaiņām un vidi. Turklāt ar KLP lauku attīstības politiku, piemēram, tiek mēģināts samazināt emisijas, atbalstot lauku saimniecību modernizāciju, lai samazinātu enerģijas patēriņu, ražotu atjaunojamo energoresursu enerģiju, uzlabotu lauksaimniecības dzīvnieku un zemes apsaimniekošanu, kā arī palielinātu izmantoto resursu efektivitāti. Emisiju samazināšanu veicina arī atbalsts apmežošanai, meža aizsardzībai un ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai. Ir aprēķināts, ka 2016. gadā klimata pasākumiem tika izlietoti KLP budžeta līdzekļi EUR 18,7 miljardu apmērā. Turklāt inovācijas stratēģiju izmantošanu veicināja tādas lauku attīstības programmas, kas palīdz samazināt emisijas un palielināt lauksaimniecībā izmantojamās augsnes spēju piesaistīt oglekli un organiskās vielas.

-“Apvārsnis 2020” — ES galvenās pētniecības un inovācijas finansēšanas programmas — budžets 2014.–2020. gadam ir EUR 79 miljardi. No tiem 35 % ir paredzēti pētniecības un inovācijas atbalstam klimata jomā. Šis atbalsts ietver mērķtiecīgas, sabiedrības problēmu risināšanai paredzētas pētniecības un inovācijas darbības un augšupēju, pieprasījumvirzītu finansējumu.

Programmas “Apvārsnis 2020” pirmajos trijos īstenošanas gados līdzekļi aptuveni EUR 4 miljardu apmērā bija paredzēti tādu sabiedrības problēmu risināšanai kā klimata pārmaiņas, mazoglekļa enerģija un rūpnieciskie procesi, ekoloģiski tīrs transports un ilgtspējīga bioekonomika. Papildus minētajam aptuveni EUR 2 miljardi tika piešķirti augšupēju zinātnes iniciatīvu un inovatīvu ierosmju atbalstam, izmantojot minētās programmas pīlārus “Zinātnes izcilība” un “Vadošā loma rūpniecībā”.

Pēc Parīzes nolīguma pieņemšanas COP 21 ietvaros intensīvāki centieni un resursi tiks veltīti cīņai pret klimata pārmaiņām un ekonomikas dekarbonizācijai. ES jaunā prioritārā joma “Veidot mazoglekļa, pret klimata pārmaiņām noturīgu nākotni” jo īpaši paredzēta Parīzes nolīguma īstenošanai, un 2018.–2020. gadā šis budžets būs aptuveni EUR 3 miljardi. Šīs darbības paātrinās tīras enerģijas izmantošanu un inovācijas transporta jomā, atbalstīs rentablu risinājumu izstrādi un plānošanu attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī veidos jaunu zinātnisku atziņu bāzi nacionālajām pusgadsimta stratēģijām, Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) sestajam novērtējuma ciklam un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) globālajai izsvēršanai 2023. gadā.

Programma “Apvārsnis 2020” ir atvērta pasaulei, un daudzi no minētajiem projektiem un darbībām tiks īstenoti starptautiskā sadarbībā, tādējādi sekmējot globālos centienus apkarot klimata pārmaiņas.

-Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) ir iniciatīva, ko atbalsta ES budžeta līdzekļu garantija EUR 16 miljardu apmērā un papildina līdzekļu piešķīrums no Eiropas Investīciju bankas (EIB) pašu resursiem EUR 5 miljardu apmērā. Šis fonds atbalsta stratēģiskos ieguldījumus tādās galvenajās jomās kā infrastruktūra, izglītība, pētniecība, vide un resursu efektīva izmantošana, kā arī inovācija un riska finansējums mazajiem uzņēmumiem. Ņemot vērā kopējo garantiju EUR 21 miljarda apmērā, ir sagaidāms, ka ESIF līdz 2018. gada vidum piesaistīs ieguldījumus EUR 315 miljardu apmērā. ESIF jau ir finansējis vairākus ieguldījumus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, tostarp transporta, rūpniecības un enerģijas akumulēšanas projektus. Laikposmam no 2018. līdz 2020. gadam tiek gatavots fonda paplašinājums — ESIF 2.0. Tajā īpaša uzmanība būs veltīta inovatīviem mazoglekļa projektiem, kas sekmēs Savienības klimata mērķrādītāju sasniegšanu. ESIF 2.0 ietvaros ES garantija palielināsies līdz EUR 26 miljardiem un to papildinās EIB piešķīrums EUR 7,5 miljardu apmērā. Sagaidāms, ka jaunajā konfigurācijā ESIF 2.0 līdz 2020. gada beigām piesaistīs ieguldījumus vismaz pustriljona euro apmērā.

-Programmas LIFE klimata pasākumu apakšprogramma sekmē klimata politikas un tiesību aktu īstenošanu un izstrādi, izmantojot darbību dotācijas un finanšu instrumentus. 2016. gadā līdzekļi EUR 54,5 miljonu apmērā tika piešķirti 29 projektiem, kas rada ES pievienoto vērtību tādos aspektos kā klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, pārvaldība un informēšana. Tiek īstenoti arī divi LIFE izmēģinājuma finanšu instrumenti: Energoefektivitātes privātā finansējuma instruments (PF4EE), kas izveidots, lai piesaistītu privātā sektora finansējumu energoefektivitātes uzlabošanas projektos, un Dabas kapitāla finansēšanas mehānisms (NCFF), kas atbalsta tādus ieguldījumus dabas kapitālā, kuri palīdz sasniegt bioloģiskās daudzveidības mērķus un/vai mērķus saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām. Līdz šim sešas vietējās bankas ir izveidojušas inovatīvus kreditēšanas mehānismus ieguldījumiem energoefektivitātes jomā, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem — Čehijas Republikā, Spānijā, Beļģijā, Francijā, Itālijā un Portugālē. NCFF ir izmantots, nodrošinot atbalstu vienam projektam Nīderlandē. Ar NCFF aizdevumu EUR 6 miljonu apmērā Eiropas neskartās dabas kapitāla atjaunošanai varēs atbalstīt vairāk nekā 30 dabas saglabāšanas un neskartās dabas atjaunošanas uzņēmumus visā Eiropā, tostarp savvaļas tūrisma operatorus, ilgtspējīgu zivsaimniecību un dabisku produktu (piem., medus) ražotājus.

Projekts “LIFE METHAmorphosis” ir Spānijas projekts, ko līdzfinansē no programmas LIFE 2014. gada līdzekļiem. Tā mērķis ir uzlabot atkritumu apsaimniekošanu, samazināt enerģijas patēriņu un ražot augstvērtīgu biometānu, rūpnieciskā mērogā demonstrējot divas inovatīvas atkritumu apstrādes sistēmas: vienu — sadzīves atkritumu apstrādes iekārtām, otru — lauksaimnieciskās ražošanas un citu organisko atkritumu apstrādes iekārtām.

3.ES emisiju samazināšana

Saskaņā ar Parīzes nolīgumu ES un tās dalībvalstis kopīgi ir apņēmušās līdz 2030. gadam samazināt savas emisijas par vismaz 40 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Šī apņemšanās ir saistīta ar daudziem ierosinātiem tiesību aktu projektiem klimata pasākumu, enerģētikas un transporta jomā. Par minētajiem priekšlikumiem pašlaik notiek sarunas ar Eiropas Parlamentu un Padomi. Figure 10 Tālāk redzams, kā savstarpēji ir saistīti trīs galvenie pīlāri ES ierosinātajā 2030. gada klimata politikas satvarā, kas aptver visas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ir ierosināts, ka šā satvara īstenošanu cieši uzraudzīs ES Enerģētikas savienības pārvaldības ietvaros. Arī dalībvalstu publiskais un privātais sektors saņems atbalstu , lai varētu sasniegt 2030. gada visaptverošo mērķrādītāju attiecībā uz siltumnīcefekta gāzēm:

I.tiks nodrošināts klimata finansējums (sk. iepriekšējo sadaļu), neskarot finanšu piešķīrumus, kas klimatam atvēlēti nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, un

II.papildus tiks pieņemti jauni ES mēroga tiesību akti — jo īpaši par energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu enerģiju, automobiļu, mikroautobusu un smagdarba transportlīdzekļu emisiju standartiem, oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm.

10. diagramma. Trīs ierosinātie juridiskie pamati ES 2030. gada klimata politikas satvaram

3.1.ES ETS pārskatīšana — 4. posms (2021.–2030. gads)

Komisijas 2015. gada jūlija tiesību akta priekšlikumā pārskatīt ES ETS funkcionēšanu tās 4. posmā ir paredzēts līdz 2030. gadam samazināt enerģijas ražošanas un rūpniecības radītās emisijas par 43 %, salīdzinot ar 2005. gada līmeni. Eiropas Parlaments un Padome pašlaik piedalās trīspusējās sarunās un ir pieņēmuši nostājas par minētās Direktīvas pārskatīšanu 2017. gada februārī.

Šā priekšlikuma īstenošana kāpināt ik gadus piešķirto kvotu skaita samazināšanu no pašreizējiem 1,74 % līdz 2,2 %, lai tādējādi nodrošinātu emisiju samazinājumu un sasniegtu pamatā esošo vidisko mērķi. Savos nostājas dokumentos gan Parlaments, gan Padome ierosina vēl vairāk stiprināt ES ETS, proti, no 2019. gada uz laiku dubultojot apmēru, kādā kvotas tiek iekļautas tirgus stabilitātes rezervē (MSR). Šīs izmaiņas nodrošinātu, ka MSR var ātrāk samazināt kvotu pašreizējo pārpalikumu tirgū.

Tā kā Eiropas valstu vadītāji vienojās arī pēc 2021. gada turpināt bezmaksas kvotu iedalīšanu, ir ierosināti arī grozījumi, kas vajadzīgi attiecīgo noteikumu atjaunināšanai. Tie ietver atjauninātas līmeņatzīmes atbilstīgi tehnikas attīstībai, kritērijus oglekļa emisiju pārvirzes jaunā saraksta sagatavošanai un procedūras ražošanas procesu pārmaiņu atspoguļošanai.

Ir ierosināti vairāki mazoglekļa tehnoloģiju finansēšanas mehānismi, proti, Inovācijas fonds (uzdevums — atbalstīt inovatīvu atjaunojamo energoresursu enerģiju demonstrējumus un mazoglekļa inovācijas rūpniecības nozarē, kā arī oglekļa dioksīda uztveršanu, izmantošanu un uzglabāšanu) un Modernizācijas fonds (uzdevums — modernizēt energosistēmas ES dalībvalstīs, kurās ir zemāks IKP).

3.2.Priekšlikumi regulām par kopīgiem centieniem un zemes izmantošanu 2021.–2030. gadā

Divos priekšlikumos, kas iesniegti 2016. gada jūlijā, ir izklāstīts, kā tieši ES dalībvalstīm būtu jāīsteno savas saistības līdz 2030. gadam ETS neaptvertajās nozarēs samazināt emisijas par 30 %, salīdzinot ar 2005. gada līmeni. Eiropas Parlaments un Padome laikā no 2017. gada jūnijam līdz oktobrim pieņēma nostāju dokumentus par abiem priekšlikumiem un pašlaik piedalās trīspusējās sarunās.

Pirmkārt, attiecībā uz nozarēm, kas nav ne ETS, ne LULUCF, katrai dalībvalstij 2021.–2030. gadam būs noteiktas saistošas ikgadējās siltumnīcefekta gāzu emisiju robežvērtības. Dalībvalstis ir vienojušās par kopīgiem centieniem, ievērojot taisnīguma, solidaritātes, rentabilitātes un vidiskās integritātes principus. Tāpēc priekšlikumā ir atzītas dalībvalstu atšķirīgās rīcības iespējas, nosakot tām atšķirīgus 2030. gada mērķrādītājus, galvenokārt pamatojoties uz 2013. gada IKP uz vienu iedzīvotāju. Ierosināto 2030. gada samazinājuma mērķrādītāju diapazons ir no 0 % līdz 40 %, salīdzinot ar 2005. gada līmeni. Ir pieejami divi ierobežotas izmantojamības elastības mehānismi: atbilstīgās dalībvalstis varēs izmantot ES ETS kvotas, un visas dalībvalstis varēs brīvāk rīkoties zemes izmantošanas sektoros, lai sasniegtu daļu no saviem saistošajiem kopīgo centienu mērķrādītājiem.

Otrkārt, dalībvalstīm būs jālīdzsvaro siltumnīcefekta gāzu emisijas un to piesaiste no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības saskaņā ar noteikumu “bez pozitīvas bilances”. Ir ierosināts, ka zemes izmantošanas rezultātā radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir pilnā mērā jākompensē ar ekvivalentu CO₂ piesaisti no gaisa, veicot pasākumus minētajā nozarē vai kopīgo centienu sektoros. Piemēram, ja dalībvalsts izcērt mežus, tai radītās emisijas jākompensē, stādot jaunus mežus, ilgtspējīgāk apsaimniekojot esošos mežus, aramzemes un pļavas vai turpinot samazināt emisijas savos kopīgo centienu sektoros. Turklāt dalībvalstis varēs arī izvēlēties tirgoties ar LULUCF kredītvienībām. Pēc ieviešanas šī uzskaites sistēma palīdzēs dalībvalstīm mudināt lauksaimniekus un mežsaimniekus pāriet uz klimatam labvēlīgāku lauksaimniecību un mežsaimniecību. 

3.3.Mazemisiju mobilitātes stratēģija

ES mobilitātes nozare ir nozīmīgs darba devējs un būtisks ES ekonomikas globālās konkurētspējas virzītājspēks. Lai īstenotu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, ir vajadzīga mūsdienīga mobilitātes sistēma. Šie pasākumi ietver videi nekaitīgu tehnoloģiju izstrādi, piemērojot uzlabotus emisiju standartus, kā arī mazoglekļa degvielu izmantošanu. Komisija 2016. gada jūlijā pieņēma ES mazemisiju mobilitātes stratēģiju, kuras pamatā ir trīs pīlāri: efektīvāka transporta sistēma; mazemisiju alternatīvā enerģija transportam; mazemisiju un nulles emisiju transportlīdzekļi.

Komisija turpina darbu, lai ieviestu sadarbīgus, savstarpēji savienotus un automatizētus transportlīdzekļus, kas palīdzēs samazināt emisijas un sastrēgumus. Turklāt Komisija ierosina pārskatīt tiesisko regulējumu attiecībā uz autoceļu nodevu iekasēšanu, elektronisko autoceļu nodevu iekasēšanas sistēmu un kombinētajiem kravu pārvadājumiem.

Runājot par tīrajām tehnoloģijām, ES mēroga oglekļa dioksīda emisiju standarti veicina inovāciju un efektivitāti. Komisija ierosina jaunus standartus automobiļiem un mikroautobusiem, kas būtu spēkā pēc 2020. gada. Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu par smagdarba transportlīdzekļu emisiju monitoringa un ziņošanas sistēmu, kas atvieglos standartu izstrādi šā tipa transportlīdzekļiem 2018. gadā. Ierosinātā tīro transportlīdzekļu publiskā iepirkuma izvērtēšana attiecīgi palīdzēs izveidot inovatīvu un mazemisiju ražojumu tirgus.

Kas attiecas uz mazoglekļa un atjaunojamo degvielu izmantošanu, Komisija 2016. gada novembrī ierosināja pārstrādāt Atjaunojamo energoresursu direktīvu, tajā ievērojamu nozīmi piešķirot modernām biodegvielām, proti, ES mērogā paredzot attiecīgus pienākumus transporta degvielu piegādātājiem. Ierosinātā Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšana (sk. 3.4. sadaļu) un elektroenerģijas tirgus modelis sekmēs uzlādes punktu ierīkošanu ēkās un šīm vajadzībām piemērotu energotīklu/sistēmu izveidi, kā arī pāreju uz nulles emisiju mobilitāti. Alternatīvo degvielu infrastruktūras direktīva veido stingru satvaru, kas nodrošinās infrastruktūras pieejamību, kopējus standartus un informāciju patērētājiem par alternatīvu enerģiju. Komisija nāks klajā ar Alternatīvo degvielu infrastruktūras rīcības plānu, lai risinātu infrastruktūras pakalpojumu pārvaldības, finansēšanas un sadarbspējas jautājumus.

3.4.Energoefektivitāte

Komisija ir ierosinājusi pārskatīt Energoefektivitātes direktīvu (EED), izvirzot saistošu 30 % ES mērķrādītāju 2030. gadam. EED līdz 2030. gadam tiks pagarinātas arī prasības par energotaupību un tiks vienkāršoti šādu enerģijas ietaupījumu aprēķināšanas noteikumi.

Ēku energoefektivitātes direktīvas sekmē viedo tehnoloģiju izmantošanu ēkās un ietver galvenos pasākumus, ar kuriem arī turpmāk tiks veicināti ieguldījumi energoefektivitātē un atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā.

3.5.Atjaunojamo energoresursu enerģija

Ierosinātajā pārskatītajā Atjaunojamo energoresursu direktīvā paredzēts, ka līdz 2030. gadam no atjaunojamiem energoresursiem ir jānodrošina vismaz 27 % no ES enerģijas bruto galapatēriņa. Šis saistošais mērķrādītājs atbilst Eiropadomes 2014. gada oktobra secinājumiem. Ar pārskatīto direktīvu tiek izveidota arī inovācijai labvēlīga regulatīvā vide un tiek veicināti ilgtermiņa ieguldījumi.

3.6.Pārvaldība

Eiropas Komisija 2016. gada novembrī pieņēma priekšlikumu regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību. Tajā noteikta prasība, ka dalībvalstīm ir jāizstrādā integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projekti, kas aptver desmit gadu periodu no 2021. līdz 2030. gadam. Šajos plānos tiks izvirzīti nacionālie enerģētikas un klimata mērķrādītāji un tiks noteikts valstu devums Enerģētikas savienības mērķu (tostarp ES kopējo energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju) sasniegšanā. Minētie plāni būtu arī jāsalāgo ar ilgtermiņa mazemisiju stratēģijām, kas jāiesniedz ik pēc 10 gadiem un kurās jāatspoguļo nākamo 50 gadu perspektīva.

Priekšlikumā iekļauts plānu sagatavošanas, pabeigšanas un atjaunināšanas kalendārs, kas cieši saistīts ar Parīzes nolīgumā noteikto piecu gadu pārskatīšanas ciklu. Šajos plānos tiks sniegta arī informācija ES un dalībvalstīm par līdzdalību 2018. gadā paredzētajā veicinošajā dialogā un globālajā izsvēršanā 2023. gadā, kā arī turpmāk ik pēc pieciem gadiem.

Priekšlikumā ir arī definēti integrēti noteikumi par monitoringu un ziņošanu par to, kā sekot līdzi tam, kā sokas ar plānu īstenošanu. Tajā paredzēti īpaši mehānismi, ko piemēro, lai likvidētu visas nepilnības, kas kavē sasniegt ES mērķrādītājus energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā. Tajā ir noteikts arī pārredzams, precīzs, visaptverošs, pilnīgs un konsekvents siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa mehānisms, lai ES varētu izpildīt savu ziņošanas pienākumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

Dalībvalstis jau izstrādā savus nacionālo plānu projektus, un vairāk nekā divas trešdaļas no tām ir izveidojušas politiskos procesus plānu sagatavošanai. Vairāk nekā puse dalībvalstu rīko sabiedrisko apspriešanu par nacionālajiem plāniem. Apmēram puse dalībvalstu jau ir izstrādājušas ilgtermiņa stratēģijas klimata jomā vismaz līdz 2030. gadam. Vairāk nekā viena trešdaļa dalībvalstu Komisijai ir norādījušas, ka, lai sagatavotu nacionālos enerģētikas un klimata plānus, tās ir sākušas izstrādāt analītisko bāzi un veidot reģionālo sadarbību.

3.7.ES kuģniecības nozares monitoringa, ziņošanas un verifikācijas (MZV) sistēma

ES atbalsta notiekošās diskusijas ar Starptautisko Jūrniecības organizāciju (SJO), kuru mērķis ir pasaules līmenī samazināt starptautiskās kuģniecības radītās emisijas (sk. 5,3. sadaļu). ES jau ir grozījusi savus MZV tiesību aktus par kuģniecības radītajām emisijām attiecībā uz ostām Eiropas Ekonomikas zonā. Tā rezultātā uzņēmumi, kas ekspluatē kuģus, kuru bruto tonnāža pārsniedz 5000 tonnas, 2017. gada augustā iesniedza plānus, kuros sīki izklāstītas to monitoringa procedūras. Monitoringa un ziņošanas prasības attiecībā uz kuģniecības darbībām tiks piemērotas no 2018. gada 1. janvāra. Pašlaik tiek veikta novērtēšana, lai noteiktu, kā ES MZV sistēmu varētu salāgot ar SJO kuģu degvielas patēriņa datu vākšanas sistēmai. Ņemot vērā šo novērtējumu, 2018. gadā varētu izvirzīt vēl citus priekšlikumus par ES MZV tiesību aktu grozīšanu.

3.8.Kosmosa stratēģija

Pakalpojumus, ko piedāvā pasaulē lielākā atsevišķā Zemes novērošanas programma Copernicus, jau var izmantot, lai novērotu zemes apauguma un zemes izmantošanas izmaiņas, un tos varētu izmantot arī nākotnē, lai sasniegtu LULUCF priekšlikumā izvirzītos mērķus (sk. 3.2. sadaļu) un pasaules mērogā novērotu mežu izciršanu un visa veida zemes izmantošanas maiņu.

Turklāt saskaņā ar savu kosmosa stratēģiju Komisija izmēģina, cik reāli izmantojama būtu globālo CO2 antropogēno emisiju monitoringa un verifikācijas funkcija, kur tiek vākti neatkarīgi atmosfērisko novērojumu dati un kas nākotnē varētu papildināt nacionālās uzskaites sistēmas un palīdzēt uzlabot to ticamību un precizitāti.

3.9.Oglekļa uztveršana un uzglabāšana

Eiropas Savienība aktīvāk nododas pētījumiem par oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu (CCS) un oglekļa uztveršanas un izmantošanas (CCU) komerciālo dzīvotspēju. Vairākas valstis, piemēram, Nīderlande, Apvienotā Karaliste un Francija, izvērtē iespējas veidot energoietilpīgu un oglekļietilpīgu rūpniecības nozaru kopas, kur CO2 tiktu uztverts un pēc tam droši ģeoloģiski uzglabāts vai izmantots. Četri priekšlikumi par CO pārrobežu transporta infrastruktūru2 tika iesniegti iekļaušanai kopīgu interešu projektu sarakstā, un tie ir tiesīgi pretendēt uz finansiālo atbalstu.

3.10.Fluorētās siltumnīcefekta gāzes

Jauno Eiropas regulu par fluorēto siltumnīcefekta gāzu (F gāzu) emisiju kontroli piemēro kopš 2015. gada 1. janvāra. Tās mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt kopējās ES fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisijas par divām trešdaļām, salīdzinot ar 2014. gada līmeni. Ar šo regulu ir aizliegts laist tirgū fluorētās siltumnīcefekta gāzes konkrētos apstākļos, kad ir pieejami alternatīvi risinājumi. Kvotas, ko piemēro, lai ES tirgū likumīgi laistu HFC, 2018. gadā tika samazinātas līdz 63 % no 2015. gada līmeņa.

4.Pielāgošanās klimata pārmaiņām

2013. gada stratēģija “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” izstrādāta, lai sagatavotu ES dalībvalstis pašreizējai un nākotnes ietekmei. Proti, tā garantē, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām ir integrēta visās attiecīgajās ES politikas jomās, lai nodrošinātu labāku koordinēšanu, saskanību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. Komisija šo stratēģiju līdz 2018. gada vidum izvērtēs un apsvērs, vai to pārskatīt, jo īpaši ņemot vērā Parīzes nolīgumu.

LIFE FRANCA ir Itālijas projekts, kas saņēmis programmas LIFE 2015 līdzfinansējumu ir vērsts uz gatavību plūdu riskam un saziņu Alpos. Šā projekta mērķis ir sagatavot iedzīvotājus, kā rīkoties plūdu gadījumā, līdzdalīgā procesā iesaistot iedzīvotājus, varas iestādes un ekspertus. Šā izmēģinājuma projekta rezultātus varēs nodot citiem reģioniem, kā arī izmantot citu ar klimata pārmaiņām saistītu dabas radītu apdraudējumu gadījumos.

Vispārējās tendences cita starpā ir šādas:

·25 dalībvalstis ir pieņēmušas nacionālās pielāgošanās stratēģijas, bet pārējās vēl tiek sagatavotas. Tomēr mazāk nekā puse dalībvalstu jau ir sagatavojušas vai sākušas īstenot rīcības plānus;

·sektori, kas visbiežāk ir apzināti kā tādi, kuriem ir jāpielāgojas klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei, ir ūdeņu apsaimniekošana un ūdens resursi, piekrastes teritorijas, meži un mežsaimniecība, lauksaimniecība, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, cilvēka veselība, kā arī tūrisms un atpūta;

·vairums dalībvalstu vēl tikai sāk uzraudzīt un novērtēt pielāgošanās pasākumu lietderīgumu un efektivitāti;

·pilsētas intensīvāk cenšas apzināt jomas, kurās vajadzīga pielāgošanās klimata pārmaiņām, un atjaunina savu pilsētpolitiku (sk. 5.1. sadaļu), tostarp ievieš zaļo infrastruktūru un ekosistēmiskas pielāgošanās pieejas.

5.Līdzdalība starptautiskajā klimata politikā

5.1.Globālā klimata pasākumu programma

Atsaucoties uz Parīzes nolīgumā pausto aicinājumu piesaistīt nevalstiskos aktorus, tostarp uzņēmumus, pilsētas, iedzīvotājus un starptautisko pilsonisko sabiedrību, ES atbalsta vairākas pamatiniciatīvas, piemēram, Misija: inovācija, Pilsētu mēru pakts, Nacionāli noteiktā devuma (NND) partnerība, Atjaunojamo energoresursu enerģija Āfrikai, 4/1000 klimatam nekaitīgai lauksaimniecībai un InsuResilience. Visās šajās iniciatīvās tiek izpildīti pašizvirzītie specifiskie mērķrādītāji. Pašlaik tiek izstrādāti sistemātiskas izsekošanas rīki, ar kuriem varētu izmērīt šo iniciatīvu ietekmi uz emisiju samazināšanu un noturību pret klimata pārmaiņām.

Piemēram, Pasaules pilsētu mēru pakts klimatam un enerģijai apvieno vairāk nekā 7300 pilsētas vairāk nekā 56 valstīs. Tā ietvaros tiek informētas, mobilizētas un atbalstītas pilsētas, kuras rīkojas, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām un lai nodrošinātu piekļuvi tīrai un lētai enerģijai. Pilsētas brīvprātīgi izstrādā vietējās stratēģijas un plānus klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem. Pakts iepazīstina ar šo pilsētu saistībām un darbībām, palīdz apmainīties ar pieredzi un sniedz tehnisko atbalstu. Tam ir stingra augšupēja pieeja, kuras pamatā ir trīs punkti:

I.jauns mērķrādītājs — līdz 2030. gadam vismaz par 40 % samazināt CO2 (un, iespējams, citu siltumnīcefekta gāzu) emisijas;

II.klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumi, izmantojot iniciatīvu Mayors Adapt;

III.globāls tvērums, piedāvājot iesaistīties pašvaldībām no visas pasaules.

5.2.Aviācija

ES ir atbalstījusi darbu pie globāliem pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt starptautiskās aviācijas radītās CO2 emisijas. Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) 39. asamblejā 2016. gada oktobra sākumā tika pieņemta Rezolūcija par Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu (CORSIA). CORSIA ir iecerēta kā oglekļa emisiju izlīdzināšanas shēma, kuras mērķis ir stabilizēt starptautiskās aviācijas emisijas 2020. gada līmenī. Šī shēma tiks ieviesta no 2021. gada.

ICAO dalībvalstis var brīvprātīgi piedalīties pirmajos divos posmos, kas noritēs līdz 2027. gadam. Kā liecina dalībvalstu deklarācijas par piedalīšanos shēmā, aptvertās emisijas varētu būt aptuveni 80 % no tā apjoma, kas ir vajadzīgs, lai no 2020. gada aviācijas nozare būtu oglekļa ziņā neitrāla. Lai nodrošinātu CORSIA efektivitāti un integritāti, ir jābūt ieviestiem galvenajiem elementiem, piemēram:

·emisiju (tostarp biodegvielu) monitoringa, ziņošanas un verifikācijas noteikumi;

·emisijas vienību atbilstības kritēriji;

·reģistrs, kas nodrošina pienācīgu pārredzamības un pārskatatbildības līmeni.

Tiklīdz par šiem elementiem būs panākta galīgā vienošanās, ICAO locekļiem būs jāievieš tie katrā valstī.

Vienlaikus ES cenšas mazināt aviācijas radītās emisijas, izmantojot ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu. Pēc ICAO 2016. gada asamblejas Komisija apstiprināja tiesību akta priekšlikumu, kas paredz pašreizējo Eiropas mēroga ES ETS aviācijas aptvērumu (lidojumi starp lidostām Eiropas Ekonomikas zonā) saglabāt arī pēc 2017. gada, un ierosināja to no jauna pārskatīt, tiklīdz būs lielāka skaidrība par CORSIA noteikumiem un īstenošanu valstīs ārpus ES. Sagaidāms, ka Padome un Eiropas Parlaments priekšlikumu par ETS aviācijas nozarei pieņems līdz 2017. gada beigām.

Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” sekmē ICAO oglekļa emisijas neradošas izaugsmes mērķa sasniegšanu, atbalstot pētniecību un izstrādi gaisa kuģu tehnoloģiju jomā, darbības uzlabojumus, kā arī alternatīvu degvielu izstrādi.

5.3.Jūrlietu politika

SJO 2016. gada oktobrī vienojās par ceļvedi, kā sagatavot visaptverošu SJO stratēģiju attiecībā uz kuģu SEG emisiju samazināšanu. Divas galvenās sanāksmes par šo SJO stratēģiju notika 2017. gada jūnijā un jūlijā. Šajās sanāksmēs vairāki partneri ārpus ES (piem., mazo salu jaunattīstības valstis un Kanāda) un ES dalībvalstis vienojās iekļaut stratēģijā atbilstīgu emisiju samazināšanas mērķi.

Sagaidāms, ka 2018. gada pavasarī SJO pieņems sākotnējo stratēģiju, kurā nospraudīs mērķu vērienīgumu un ierosinās pasākumus un īstenošanas grafikus. Ja tas notiks, starptautiskā kuģniecības nozare un SJO spēs sniegt informāciju par savu sākotnējo devumu starptautiskajos centienos samazināt CO2 emisijas saistībā ar Parīzes nolīgumā paredzēto 2018. gada izsvēršanas procesu (veicinošo dialogu). Sagaidāms, ka SJO stratēģijas galīgais variants, tostarp īstermiņa, vidējā termiņa un ilgtermiņa pasākumi, tiks pieņemti 2023. gada pavasarī.

5.4.ETS sasaiste ar Šveici 

Globāla oglekļa dioksīda emisiju tirgus izveide, sasaistot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, ir mērķis, kuru ES jau sen tiecas sasniegt. Tas radītu iespējas vairāk samazināt emisijas, vienlaikus samazinot klimata pārmaiņu mazināšanas izmaksas. Sarunas ar Šveici par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaistīšanu sākās 2010. gadā un tika pabeigtas 2015. gadā. Sasaistes nolīgums tika ierosināts 2016. gada janvārī, un tagad Padomei un Parlamentam ir iesniegti priekšlikumi par tā parakstīšanu un noslēgšanu.

5.5.Starptautiskie oglekļa dioksīda emisiju tirgi

Papildus minētajam, jo īpaši ņemot vērā COP 21 un Parīzes nolīguma stāšanos spēkā, ES turpina aktīvi atbalstīt oglekļa cenu noteikšanas un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu izveidi citviet pasaulē. To ES dara, izmantojot gan daudzpusējas iniciatīvas, piemēram, iniciatīvu “Partnerība gatavībai tirgum”, ko īsteno Pasaules Banka, gan iesaistoties Starptautiskās partnerības oglekļa pasākumu jomā (ICAP) pasākumos un apmācībā. ES rīko arī divpusējus pasākumus, jo īpaši pastiprinot sadarbību ar Ķīnu, kas veido savu nacionālo sistēmu. Tāpat kā ES mērogā, arī citviet pasaulē pārejā uz energoefektīvu mazoglekļa ekonomiku svarīga nozīme ir emisijas kvotu tirdzniecībai un oglekļa cenu noteikšanai kā tādai.

5.6.Kigali grozījuma ratificēšana

ES un tās dalībvalstis 2017. gada jūlijā apņēmās nekavējoties ratificēt Monreālas protokola Kigali grozījumu, lai tas stātos spēkā 2019. gada 1. janvārī. Šis grozījums, kas tika pieņemts 2016. gada oktobrī, ir ievērojams panākums Parīzes nolīguma īstenošanas procesā, jo ar to tiek ierobežota fluorogļūdeņražu (HFC) ražošana un patēriņš visā pasaulē. Zinātnes atziņas , ka vērienīgais mērķis pakāpeniski izbeigt tikai HFC ražošanu vien varētu novērst globālo sasilšanu līdz gadsimta beigām pat par 0,5 °C.

5.7.Atbalsts jaunattīstības valstīm

ES un tās dalībvalstis ir pasaulē lielākie oficiālās attīstības palīdzības sniedzēji jaunattīstības valstīm, 2016. gadā šīs palīdzības apmērs bija EUR 75,4 miljardi. Konkrētāk, togad ES, EIB un dalībvalstis nodrošināja EUR 20,2 miljardus, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm cīnīties ar klimata pārmaiņām.

Turklāt ES un Āfrikas Savienība gatavojas uzsākt Āfrikas pētniecības un inovāciju partnerību klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas enerģijas jomā. Šī partnerība, kas abām pusēm ir jāapstiprina oficiāli, tiks finansēta un īstenota kopīgi.

ES arī palīdz jaunattīstības valstīm īstenot Mežu izciršanas un mežu degradācijas izraisīto emisiju samazināšanas (REDD+) programmu. Atbalsts tiek sniegts, izmantojot starptautiskas iniciatīvas, piemēram, REDD+ partnerību, Mežu oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas partnerības fondu (FCPF), ES REDD mehānismu un ANO REDD programmu. Lai palīdzētu jaunattīstības valstīm ierobežot un samazināt SEG emisijas kuģniecības nozarē, Komisija 2015. gadā parakstīja nolīgumu ar SJO, ar ko tiek piešķirti EUR 10 miljoni, lai īstenotu četru gadu projektu “Klimata pārmaiņu mazināšanas spēju izveide jūras kuģniecības nozarē”. Tālab tiek veidoti pieci centri sadarbībai jūras tehnoloģiju jomā (MTCC) dažādos atbalsttiesīgos pasaules reģionos, proti, Āfrikā, Āzijā, Klusā okeāna mazo salu jaunattīstības valstīs, Karību jūras reģionā un Latīņamerikā. Šie MTCC darbosies kā izcilības centri, lai veicinātu mazoglekļa tehnoloģiju un darbību izmantošanu jūras pārvadājumos.

Kuģniecības nozarē Komisija 2015. gadā parakstīja nolīgumu ar SJO, ar ko tiek piešķirti EUR 10 miljoni, lai īstenotu četru gadu projektu “Klimata pārmaiņu mazināšanas spēju izveide jūras kuģniecības nozarē”, kas veicinās mazoglekļa tehnoloģiju un darbību izmantošanu jūras pārvadājumos.