EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 18.10.2017
COM(2017) 612 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Rīcības plāns sabiedrisku vietu aizsardzības uzlabošanai
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 18.10.2017
COM(2017) 612 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Rīcības plāns sabiedrisku vietu aizsardzības uzlabošanai
I. IEVADS
Nesen veiktie teroristu uzbrukumi atkal ir bijuši mērķēti uz sabiedriskajām vietām, izmantojot tā saukto “viegli pieejamo mērķu” vājās vietas, jo tās ir atklātas un sabiedriskas pēc savas būtības. Kā redzams uzbrukumos, piemēram, Barselonā, Berlīnē, Briselē, Londonā, Mančestrā, Nicā un Stokholmā, mērķi ir bijuši gājēju kvartāli, tūrisma objekti, transporta mezgli, iepirkšanās centri, svētnīcas, brīvdabas tirgi, koncertzāles un pilsētu laukumi. Vēl bez sarežģītākiem ļoti intensīviem uzbrukumiem, kuros izmantotas gan sprāgstvielas, gan šaujamieroči, Eiropu aizvien vairāk ir skāruši arī “vienkārši” uzbrukumi sabiedriskajās vietās, izmantojot ikdienišķus priekšmetus, piemēram, transportlīdzekli taranēšanai vai nazi saduršanai. Mērķi bieži tiek izvēlēti ar vēlmi izraisīt pēc iespējas lielāku kaitējumu. Eiropola un ES Izlūkošanas un situāciju centra (INTCEN) veiktie izvērtējumi apstiprina, ka mērķi tiek izvēlēti tieši šādi; uz to arī atklāti mudina teroristu publikācijas internetā 1 .
Sabiedrisko vietu aizsardzība dalībvalstīm sagādā īpašas problēmas. Tas ir tāpēc, ka ir ļoti daudz sabiedrisko vietu, kas ir bijušas vai varētu tikt apdraudētas, un tās ir ļoti atšķirīgas — no pilnībā atklātām vietām līdz teritorijām, kurās ir iespējams nodrošināt zināma veida aizsardzību, šādu vietu aizsardzības nodrošināšanā ir iesaistītas ļoti dažādas personas, pastāv risks, ka var būt daudz cietušo un bojā gājušo, un ir svarīgi panākt līdzsvaru starp drošības uzlabošanu un sabiedrisko vietu atklātā rakstura saglabāšanu, nodrošinot, lai iedzīvotāji varētu turpināt savu ierasto dzīvi.
Par sabiedrisko vietu aizsardzību primāri atbild dalībvalstis, bet ES var un tai vajadzētu pielikt lielākas pūles, lai atbalstītu šos centienus. Kā paziņots nodomu vēstulē 2 Eiropas Parlamentam un Padomes prezidentvalstij un tai pievienotajā Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Savienības ceļvedī, šajā rīcības plānā ir izklāstīti pasākumi, lai sniegtu ieteikumus un atbalstu dalībvalstīm saistībā ar to, kā valsts, reģionālajā un vietējā līmenī nodrošināt sabiedrisko vietu aizsardzību. Tā ir daļa no plašāka pretterorisma pasākumu kopuma, kas jāveic nākamajos sešpadsmit mēnešos. 3 Lai gan nekad nevar panākt “nulles riska” līmeni, šie operatīvie pasākumi būs atbalsts dalībvalstīm, lai atklātu apdraudējumu, samazinātu sabiedrisko vietu neaizsargātību, remdētu teroristu uzbrukuma radītās sekas un uzlabotu sadarbību.
Atbalsts, ko ES var sniegt saistībā ar sabiedrisko vietu aizsardzību, ir divējāds. Pirmkārt, tā var paātrināt labākās prakses piemēru apmaiņu pāri robežām, izmantojot mērķtiecīgu finansējumu (II nodaļa), kā arī speciālistu tīklus un norādes (III nodaļa), otrkārt, ES šajā darbā gan vietējā līmenī, gan privātā sektorā var iesaistīt plašas ieinteresēto personu aprindas (IV nodaļa). Izmantojot iekļaujošu tīklu veidošanas pieeju, šis rīcības plāns rada virkni iespēju sistemātiskāk un strukturētāk apmainīties ar informāciju un kopīgot labāko praksi, kā aizsargāt sabiedriskās vietas. Attiecīgos gadījumos darbs saistībā ar sabiedrisko vietu aizsardzību tiks balstīts uz rīcību un pieredzi, kas gūta tādās jomās kā būtiski svarīgas infrastruktūras aizsardzība vai sagatavotība pret ķīmiskiem, bioloģiskiem un radioloģiskiem drošības un kodoldrošības riskiem 4 , radot sinerģiju šo saistīto jomu starpā.
II. ES FINANSĒJUMS SABIEDRISKO VIETU AIZSARDZĪBAI
ES finansējums ir vēl viens veids, kā atbalstīt dalībvalstis saistībā ar sabiedrisko vietu aizsardzību, balstoties uz citu dalībvalstu pieredzi un labāko praksi un veicinot pārrobežu sadarbību. To var piešķirt, piemēram, pasākumiem, lai veicinātu un atbalstītu novatoriskas infrastruktūras attīstību, kas garantētu drošību sabiedriskajās vietās, nemainot to atvērto raksturu. Lai to panāktu, Komisija palielina ES finansējuma pieejamību gan īstermiņā, gan vidējā termiņā.
Lai apmierinātu tūlītējās īstermiņa vajadzības, Komisija līdztekus šim rīcības plānam izsludina uzaicinājumu iesniegt projektu priekšlikumus par Iekšējā drošības fonda (IDF – policija) izmantošanu par kopējo summu EUR 18,5 miljoni. Ar šo finansējumu tiks atbalstīti starpvalstu projekti sabiedrisko vietu aizsardzības uzlabošanai.
Ar šo ES finansējumu var atbalstīt arī operatīvo sadarbību uz vietas. Lai uzlabotu sadarbību pirmo palīdzības sniedzēju starpā tūlīt pēc teroristu uzbrukumiem, ES šā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus ietvaros darīs pieejamu finansējumu sadarbības projektiem, lai akūtajā fāzē pēc uzbrukuma veicinātu tiesībaizsardzības, civilās aizsardzības un medicīnas dienestu saskaņotu rīcību.
Šo īstermiņa finansējumu 2018. gadā papildinās ar finansējumu Inovatīvām pilsētvides darbībām (IPD), kas tiek finansētas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Ēku fiziskas izturības, cilvēku pārpildītu vietu fiziskas aizsardzības un drošības nodrošināšana, izmantojot integrētās drošības risinājumus, var būt finansēšanai atbilstīgas darbības. Pilsētvides atjaunošanas pasākumu ietvaros tie varētu būt pasākumi, lai palielinātu un veicinātu sabiedrības drošību, izmantojot sabiedrisko vietu dizainu, apgaismojumu un sabiedrības informēšanas kampaņas. Lai izpētītu pilsētu ieinteresētību un iespējamās idejas izmēģināt novatoriskus risinājumus ar drošību saistītām problēmām sabiedriskajās vietās, Komisija 2017. gada 15. septembrī izsludināja uzaicinājumu izteikt ieinteresētību par inovatīvām pilsētvides darbībām. Tas palīdzēs Komisijai veidot turpmākos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus šajā jomā. Pamatojoties uz to, 2018. gada oktobrī Inovatīvo pilsētvides darbību ietvaros Komisija izsludinās uzaicinājumu ar kopējo budžetu līdz EUR 100 miljoniem, kurā drošība būs viens no galvenajiem tematiem.
Ir svarīgi palielināt to vadošo iestāžu, vietējo iestāžu un labuma guvēju, kas atbild par šo līdzekļu pārvaldību, informētību par sabiedrisko vietu vājajām vietām, kā arī paaugstināt zināšanu līmeni un izplatīt labāko praksi par to, kā veicināt integrēto drošību. Komisija aicina dalībvalstis, pilsētas un reģionus sabiedrisko vietu aizsardzībai aktīvāk piesaistīt infrastruktūras attīstībai paredzētos Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Kohēzijas fonda ieguldījumus.
Pilsētvides plānošana un dizains var veicināt sabiedrisko vietu aizsardzību. Amsterdamas paktā, ko 2016. gadā apstiprināja ES ministri, kuri ir atbildīgi par pilsētvides jautājumiem, ir noteikta ES pilsētvides politika, integrēta un saskaņota pieeja, kā risināt ES pilsētvides jautājumus un kā veidot attiecīgu valsts politiku un sagatavot tiesību aktus 5 . Tajā šobrīd ir noteiktas 12 prioritātes. 2017. gada oktobrī Komisija piedāvās tematu par drošību sabiedriskajās vietās kā jaunu partnerības iespēju ar dalībvalstīm, koncentrējot uzmanību uz labāku informētību, labāku regulējumu un labāku finansējumu. Komisija aicina dalībvalstis un vietējās iestādes atbalstīt šo iniciatīvu.
Tā kā sabiedrisko vietu apdraudējums arvien palielinās, ir labāk jāizprot tendences, jāapzinās riski un jāplāno iespējamie risku mazināšanas pasākumi. Lai to panāktu, plašāk jāizmanto attiecīgās pētniecības iespējas. Līdz šim Septītās pamatprogrammas un programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros ES ir finansējusi 48 drošības pētniecības projektus saistībā ar sabiedrisko vietu aizsardzību par kopējo summu EUR 195 miljoni 6 . Daudzi no šiem projektiem šobrīd sniedz rezultātus, kas ir jāizplata un saistībā ar kuriem attiecīgā gadījumā ir jāveic ieguldījumi, lai tos pārvērstu praktiskās darbībās. Lai atbalstītu ar sabiedrisko vietu aizsardzību saistīto pētījumu rezultātu izmantošanu, Komisija veidos informācijas apmaiņas iespējas starp speciālistu forumu un Eiropas tiesībaizsardzības tehnoloģiju dienestu tīklu (ENLETS), kā arī ar speciālistu tīklu programmā “Apvārsnis 2020”.
Ir vajadzīga papildu izpēte, lai uzlabotu spēju atklāt sabiedriskajās vietās novietotas sprāgstvielas, šaujamieročus un citus ieročus vai ķīmiskus, bioloģiskus, radioloģiskus un kodola (CBRN) materiālus. Pētījumos būtu arī jāpārbauda dažādu ietekmējuma mazināšanas pasākumu efektivitāte un jānosaka stratēģijas, lai samazinātu dažādu iespējamo mērķu neaizsargātību un palielinātu to noturību. Izmēģinājumiem šajā ziņā ir īpaša nozīme. Tiks veikts darbs, lai programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros īstenotos pētniecības projektus pielāgotu šo vajadzību apmierināšanai.
|
Mērķis |
Rīcība/Sasniedzamais rezultāts |
Termiņš |
|
Ar īstermiņa finansējumu atbalstīt dalībvalstu pasākumus, kas saistīti ar sabiedrisko vietu aizsardzību. |
EUR 18,5 miljoni, kas pieejami no Iekšējā drošības fonda (IDF). Tas ietvers finansējumu sadarbības projektiem, lai akūtajā fāzē pēc uzbrukuma veicinātu tiesībaizsardzības, civilās aizsardzības un medicīnas dienestu saskaņotu rīcību. |
Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus izsludināts 2017. gada oktobrī. |
|
Nodrošināt strukturētāku finansējumu sabiedrisko vietu aizsardzībai. |
Nodrošināt finansējumu Inovatīvu pilsētvides darbību (IPD) ietvaros, kas tiek finansētas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. |
Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus līdz 2018. gada oktobrim. |
III. SPECIĀLISTU TĪKLI UN ES IETEIKUMI PAR SABIEDRISKO VIETU AIZSARDZĪBU
Dalībvalstīm ir atšķirīgas pieejas un pieredze saistībā ar sabiedrisko vietu aizsardzību. ES var sniegt dalībvalstīm atbalstu, lai risinātu arvien pieaugošās problēmas saistībā ar sabiedrisko vietu aizsardzību, nodrošinot platformas saistītas pieredzes un labākās prakses piemēru apmaiņai. Tam būtu jānotiek visos attiecīgajos līmeņos — politikas līmenī, tiesībaizsardzības speciālistu līmenī un specializēto tiesībaizsardzības struktūru, kas veic sabiedrisko vietu aizsargāšanu, praktiskās darbības līmenī. Kā paziņots Devītajā progresa ziņojumā virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību 7 un kā jau norādīts ES drošības politikas visaptverošajā novērtējumā, šī apmaiņa balstās uz tīkla pieeju, lai ļautu strukturētāk kopīgot labāko praksi, izdarīt secinājumus no iepriekšējiem uzbrukumiem, izstrādāt ieteikumus un kopīgot novatoriskus risinājumus, kā veicināt sabiedrisko vietu aizsardzību.
Politikas līmenī Komisija nesen ir izveidojusi ES politikas grupu viegli pieejamu mērķu aizsardzības jautājumos, lai paplašinātu sadarbību un saskaņošanu dalībvalstu starpā. Savedot kopā valstu politikas veidotājus, grupa vāks, kopīgos un izplatīs labākās prakses piemērus un konsultēs Komisiju par turpmākajām darbībām saistībā ar sabiedrisko vietu aizsardzību. Grupa vadīs darbu divās darba plūsmās: speciālistu forumā un pārvaldītāju forumā (attiecībā uz pēdējo skatīt IV nodaļu).
Speciālistu forumā satiekas tiesībaizsardzības speciālisti no dalībvalstīm un tādiem tiesībaizsardzības tīkliem kā AIRPOL 8 , ATLAS 9 , ENLETS 10 un RAILPOL 11 , lai apmainītos ar ekspertu zināšanām par sabiedrisko vietu aizsardzību. To papildinās jaunizveidotais Augsta riska drošības tīkls, kas paredzēts pārstāvjiem no specializētām tiesībaizsardzības struktūrām, kuras atbild par augsta riska sabiedrisku vietu aizsardzību. Nodrošinot platformu kopīgai apmācībai un treniņiem, ar tīkla starpniecību tiek mēģināts palīdzēt dalībvalstīm uzlabot to sagatavotību pret uzbrukumiem un palielināt to spēju reaģēt uzbrukuma gadījumā.
Tā kā sabiedrisko vietu aizsardzība ir globāla problēma, ir svarīgi kopīgot attiecīgo labāko praksi daudzpusējos forumos un ar partnervalstīm ārpus ES. Globālais terorisma apkarošanas forums (GCTF) ir pievērsies sabiedrisko vietu aizsardzībai un sagatavojis labākās prakses piemēru rokasgrāmatas, lai kopīgotu gūto pieredzi. Lai šo darbu turpinātu, vajag paplašināt starptautisko sadarbību jo īpaši ar tādiem galvenajiem partneriem kā Amerikas Savienotās Valstis. Paplašinot jau esošo ES un ASV sadarbību, būtu jāiekļauj tādas jomas kā, piemēram, sprāgstvielu atklāšana.
ES sadarbība sabiedrisko vietu aizsardzības jomā var izpausties arī kā kopēju ieteikumu sagatavošana, aprīkojuma pārbaude, standartu saskaņošanas veicināšana un labākās prakses kopīgošana. Balstoties uz dalībvalstīs izveidoto labāko praksi, ES ieteikumu materiālos var aplūkot plašu jautājumu spektru saistībā ar sabiedrisko vietu aizsardzību, sākot no ēku un vietu fiziskas aizsardzības, mērķtiecīgām norādēm par konkrētiem pasākumiem (sporta un kultūras pasākumiem) un vietām (lidostu tranzīta zonām), līdz atbalsta sniegšanai vājo vietu novērtējumu veikšanai un atklāšanas un reaģēšanas spējas veicināšanai. ES ieteikumu materiāli var arī palīdzēt dalībvalstīm palielināt sabiedrības informētību. Labāka sabiedrības informētība palīdzēs nodrošināt to, ka par aizdomīgu izturēšanos tiek ātri ziņots. Dažas dalībvalstis ir sagatavojušas efektīvus informatīvus materiālus, piemēram, video, informatīvas lapas un plakātus. Šādu labāko praksi vajadzētu kopīgot ar citām dalībvalstīm.
Turklāt ir tehniski risinājumi, kas var palīdzēt padarīt drošākas sabiedriskās vietas, saglabājot to atvērto un sabiedrisko raksturu. Principam “Integrētā drošība” vajadzētu būt pamatprincipam jau no paša sabiedrisko vietu būvniecības sākuma posma. Piemēram, integrētās drošības risinājumi pie ēku ieejām var palīdzēt novērst teroristu iekļūšanu (piemēram, kontroles zonas pie ieejām, lai mazinātu risku) un nodrošināt ēku perimetra aizsardzību no taranēšanas ar transportlīdzekļiem. Ir jāturpina un jāpaplašina praktiskie pētījumi, pārbaudes un ieteikumu sagatavošana, lai nodrošinātu pienācīgu līdzsvaru starp sabiedrisko vietu atvērto raksturu un efektīvas aizsardzības nodrošināšanu. Aizsargpasākumiem, piemēram, barjerām vai atklāšanas aprīkojumam, būtu jābūt pēc iespējas nemanāmākiem, lai līdz minimumam samazinātu to ietekmi uz sabiedrību un lai izvairītos no sekundāru vājo vietu radīšanas.
Transporta nozare daudzus gadus ir bijusi gan teroristu uzbrukumu mērķis, gan nodrošinājusi līdzekļus uzbrukumu veikšanai (piemēram, nolaupītas lidmašīnas vai taranēšana ar kravas automašīnām). Komisija strādā pie drošības ieteikumu kopuma, kam pamatā ir labākā prakse, sagatavošanas komerciālā ceļu transporta nozares vajadzībām. Tajā tiks pievērsta uzmanība kravas automašīnu drošuma uzlabošanai, samazinot risku neatļauti iekļūt kravas automašīnā, kā arī to nolaupīt vai nozagt ar nolūku izmantot teroristu veiktā taranēšanas uzbrukumā. Ieteikumu kopums būs pieejams pirms 2017. gada beigām, un tajā būs sniegti ieteikumi valstu ceļu transporta nozarēm. Ir jāizpēta jauni tehnoloģiskie risinājumi, piemēram, sadursmes draudu mazināšanas sistēmas, automātiska apstāšanās ārkārtas gadījumos vai iespējas tiesībaizsardzības struktūrām attālināti apstādināt automašīnas.
ES var sniegt ļoti praktisku atbalstu, lai palielinātu dalībvalstu spējas stiprināt sabiedrisko vietu aizsardzību. Ar Komisijas atbalstu ir sagatavots un tiek pārbaudīts ES viegli pieejamo mērķu vietu novērtēšanas rīks sabiedrisko vietu aizsardzībai, kas iekļauj visu veidu sabiedrisko vietu vājo punktu novērtējumu. Komisija ir gatava atbalstīt dalībvalstis, veicot brīvprātīgu novērtēšanu uz vietas. Lai atvieglotu šo vājo vietu novērtēšanu, tiks izveidota elektroniska lietotne.
Tā kā teroristu organizācijas nepārtraukti cenšas meklēt jaunas uzbrukumu īstenošanas un darbības metodes, ES ir jābūt tikpat izdomas bagātai, reaģējot, attīstot tehnoloģijas un apvienojot pieredzi visā Savienībā, lai atklātu un mazinātu jaunos apdraudējumus. Tas, piemēram, attiecas uz iespējamajiem apdraudējumiem, ko rada bezpilota lidaparāti (UAV), kurus varētu izmantot teroristi. Notiekošajā darbā pie ES noteikumiem, lai garantētu ar bezpilota gaisa kuģu sistēmām (UAS) veikto civilo operāciju drošumu un drošību, tiks ņemts vērā šis apdraudējums, ietverot pasākumus, lai atvieglotu ienaidnieka bezpilota lidaparātu atklāšanu.
|
Mērķis |
Rīcība/Sasniedzamais rezultāts |
Termiņš |
|
Uzlabot sadarbību un koordinēšanu dalībvalstu starpā politikas veidošanas līmenī. |
Izveidot ES politikas grupu viegli pieejamu mērķu aizsardzības jautājumos un speciālistu forumu kopīgi ar dalībvalstu tiesībaizsardzības speciālistiem un tiesībaizsardzības tīkliem (dibināšanas sanāksmes 2017. gada septembrī). |
Nākamās sanāksmes: 2018. gada pirmajā ceturksnī. |
|
Veicināt sadarbību starp specializētām policijas struktūrvienībām. |
Izveidot Augsta riska drošības tīklu kā tiesībaizsardzības speciālistu tīklu augsta riska sabiedrisko vietu aizsardzības jomā ar mērķi nodrošināt kopīgas apmācības un treniņus, kā arī kopīgot labāko praksi. |
Dibināšanas sanāksme 2017. gada novembrī. Sadarbības pasākumi uzsākami 2018. gada pirmajā ceturksnī. |
|
Uzlabot ēku fizisko aizsardzību. |
Sniegt ieteikumus par ēku fiziskās aizsardzības veicināšanu. |
2018. gada ceturtais ceturksnis. |
|
Uzlabot masu pulcēšanās vietu, sporta un kultūras pasākumu aizsardzību. |
Sniegt ieteikumu materiālus par masu pulcēšanās vietu, sporta un kultūras pasākumu aizsardzību, kas balstīti uz testiem izvēlētajās dalībvalstīs. Izstrādāt elektronisku lietotni, lai atvieglotu vājo vietu noteikšanu visu veidu sabiedriskajās vietās. |
2018. gada otrais-trešais ceturksnis. |
|
Palielināt tranzīta teritoriju drošību lidostās. |
Sniegt ieteikumu materiālus par lidostu tranzīta teritoriju aizsardzību, pievēršot galveno uzmanību pasažieru plūsmām. |
2018. gada trešais ceturksnis. |
|
Paplašināt suņu izmantošanu sprāgstvielu meklēšanā. |
Sniegt ieteikumu materiālus par suņu izmantošanu sprāgstvielu meklēšanā, lai aizsargātu sabiedriskās vietas. |
2018. gada pirmais ceturksnis. |
IV. VIETĒJO STRUKTŪRU UN PRIVĀTĀ SEKTORA IESAISTĪŠANA
Sabiedrisko vietu aizsardzībā var būt iesaistītas dažādas personas. ES var paātrināt sadarbību ar daudzām ieinteresētajām personām, kas uzskatāma par būtiski svarīgu, lai uzlabotu sabiedriskās vietas.
Tādas sabiedriskās vietas kā iepirkšanās centri vai koncertzāles bieži pieder vai tos pārvalda privātas struktūras. Tāpēc tās ir jāiesaista sabiedrisko vietu aizsardzības uzlabošanas darbā. Komisija izveidos pārvaldītāju forumu, lai iesaistītu šos privātos pārvaldītājus un citas attiecīgas ieinteresētās personas no privātā sektora, piemēram, autonomus uzņēmumus u. c. Tādējādi tiks paaugstināta vispārējā informētība par pašreizējām problēmām drošības jomā un tiks veicināta valsts un privātā partnerība nolūkā uzlabot aizsardzību.
Vietējās un reģionālās iestādes ir nozīmīgas ieinteresētās personas sabiedrisko vietu aizsardzībā. Komisija pastiprinās šo ieinteresēto personu iesaistīšanu un uzsāks dialogu gan ar reģionālajām, gan vietējām iestādēm, piemēram, ar lielāko pilsētu mēriem, lai kopīgotu informāciju un labāko praksi saistībā ar sabiedrisko vietu aizsardzību. Pēc Nicas deklarācijas pieņemšanas 12 2017. gada 29. septembrī nākamā gada sākumā Komisija kopīgi ar Reģionu komiteju organizēs augsta līmeņa sanāksmi ar tiem mēriem, kas parakstīja Nicas deklarāciju, un citiem vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjiem, lai turpinātu apmainīties ar labāko praksi saistībā ar sabiedrisko vietu aizsardzību.
|
Mērķis |
Rīcība/Sasniedzamais rezultāts |
Termiņš |
|
Veicināt valsts un privāto sadarbību saistībā ar sabiedrisko vietu aizsardzību. |
Izveidot pārvaldītāju forumu ar attiecīgajām privātajām ieinteresētajām personām, kuru pārstāves ir Eiropas asociācijas, lai apkopotu pieejamās pamatnostādnes, izstrādātu ieteikumus un kopīgotu labāko praksi. Grupu sadalīs dažādās tematiskajās darbības jomās, un tā kalpos par saziņas kanālu starp valsts iestādēm un dažādu sabiedrisko vietu pārvaldītājiem. |
Dibināšanas sanāksme 2017. gada ceturtajā ceturksnī. |
|
Sekmēt sadarbību starp reģionālajām un vietējām iestādēm saistībā ar sabiedrisko vietu aizsardzību. |
Veidot dialogu ar reģionālajām un vietējām iestādēm, tostarp Eiropas pilsētu mēriem, lai izpētītu, kā kopīgiem spēkiem uzlabot sabiedrisko vietu aizsardzību, ar mērķi kopīgot labāko praksi, izmantot pētniecības organizāciju un privātā sektora gūtās zinātniskās atziņas un zinātību un atvieglot finansēšanas iespējas. |
Pirmā šim tematam veltītā sanāksme ar pilsētu mēriem un citām reģionālajām un vietējām iestādēm notiks 2018. gada pirmajā ceturksni. |
V. SECINĀJUMI
Saskaroties ar aizvien biežākajiem draudiem, Eiropai ir jāsadarbojas un jāapvieno spēki, lai izstrādātu novatoriskus, ilgtspējīgus un efektīvus risinājumus sabiedrisko vietu aizsardzības uzlabošanai. Lai gan nav iespējams sasniegt “nulles riska” līmeni, šajā rīcības plānā izklāstītie operatīvie pasākumi, saskaņošanas darbības un ieteikumi var palīdzēt dalībvalstīm novērst būtiskas vājās vietas, kas atklājušās neseno teroristu uzbrukumu rezultātā, un panākt reālu uzlabojumu sabiedrisko vietu aizsardzībā.
Šajā paziņojumā izklāstīto pasākumu mērķis ir sākt efektīvu sadarbību ES līmenī saistībā ar sabiedrisko vietu aizsardzību. Komisija mudina dalībvalstis izmantot šajā rīcības plānā izklāstītās dažādās iespējas, tostarp pieejamo ES finansējumu. Tā aicina Eiropas Parlamentu un Padomi apstiprināt šo rīcības plānu un aktīvi iesaistīties tā īstenošanā, cieši sadarbojoties ar visām ieinteresētajām personām. Komisija līdz 2018. gada beigām pārbaudīs šā rīcības plāna īstenošanas virzību.