EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 17.10.2017
COM(2017) 598 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM
Komisijas 35. ikgadējais ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam
par ES antidempinga, antisubsidēšanas un tirgus aizsardzības pasākumiem (2016. gads)
{SWD(2017) 342 final}
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM
Komisijas 35. ikgadējais ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam
par ES antidempinga, antisubsidēšanas un tirgus aizsardzības pasākumiem (2016. gads)
Ievads
Šis ir ziņojums par Eiropas Savienības antidempinga, antisubsidēšanas un tirgus aizsardzības pasākumiem 2016. gadā. To iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar 23. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (“antidempinga pamatregula”), 34. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (“antisubsidēšanas pamatregula”), un 23. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šo ziņojumu papildina Komisijas dienestu darba dokuments, kam pievienoti detalizēti pielikumi.
Antidempinga (AD), antisubsidēšanas (AS) un tirgus aizsardzības (TA) izmeklēšanas, kuras veic Komisija, notiek saskaņā ar minētajām Eiropas Parlamenta un Padomes regulām. Visaptverošs pārskats par esošajiem tiesību aktiem, terminoloģiju un procedūrām ir ietverts pievienotajā dienestu darba dokumentā.
Tirdzniecības aizsardzības jomā 2016. gads bija ļoti piesātināts un pārbaudījumu pilns. Komisija 2016. gada novembrī pieņēma tiesību akta priekšlikumu, kas nodrošina jaunu metodiku atvērta tirgus vērtības aprēķināšanai, ja eksportētājvalsts tirgū cenas un izmaksas ir izkropļotas. Pašlaik šis priekšlikums tiek izskatīts parastās likumdošanas procedūras kārtībā. Kopš tērauda krīzes sākuma tika veikts intensīvs darbs, izskatot lietas, lai Eiropas ražošanas nozare tiktu operatīvi un efektīvi aizsargāta pret negodīgu importa tirdzniecību. Komisija ir izmantojusi visus instrumentus, ko nodrošina esošais tirdzniecības aizsardzības tiesiskais regulējums. Tērauda krīze arī parādīja, ka ir jāmodernizē tirdzniecības aizsardzības instrumenti, un kļuva par svarīgu stimulu, lai Padome 2016. gada decembrī vienotos par nostāju attiecībā uz šo likumdošanas iniciatīvu, kuru Komisija bija pieņēmusi jau 2013. gada aprīlī. Arī Eiropadomes 2016. gada jūnija secinājumos tika aicināts pēc iespējas ātrāk pabeigt šo darbu. Pašlaik šis priekšlikums tiek izskatīts parastajā likumdošanas procedūrā.
Daudzas no veiktajām tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanām bija ļoti sarežģītas, piemēram, izmeklēšana par karsti velmētiem ruļļiem, saules enerģijas paneļu termiņbeigu pārskatīšana un izmeklēšana attiecībā uz betona stiegrojuma stieņiem. Šajās lietās bija jāveic padziļināta analīze, kas izrādījās ļoti resursietilpīgs process.
Šis ziņojums un dienestu darba dokuments ir arī publiski pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/issues/respectrules/anti_dumping/legis/index_en.htm .
1.Pārskats par antidempinga, antisubsidēšanas un tirgus aizsardzības izmeklēšanām un pasākumiem
1.1.Vispārīga informācija
Eiropas Savienībā 2016. gada beigās bija spēkā 90 galīgie antidempinga pasākumi un 12 galīgie antisubsidēšanas pasākumi.
Spēkā esošo pasākumu skaits ir nedaudz lielāks (par 4 %) nekā iepriekšējā gadā, savukārt noritošo izmeklēšanu gada beigās bija tikpat daudz (20) kā 2015. gada beigās. Jaunuzsākto lietu skaits (15) nedaudz palielinājās, turpretim būtisks skaits lietu (9) tika atsāktas, lai īstenotu tiesas konstatējumus. Jaunuzsākto pārskatīšanu skaits (15) joprojām bija būtisks, lai gan mazāks nekā 2015. gadā. Lielākā daļa pārskatīšanu bija termiņbeigu pārskatīšanas.
2016. gadā AD vai AS pasākumi attiecās uz 0,27 % no kopējā importa ES. Lai gan visaptveroši dati nav pieejami, termiņbeigu pārskatīšanas daudzos gadījumos liecina, ka pasākumu noteikšana izraisa attiecīgā produkta importa būtisku samazināšanos.
Sīkāks pārskats sniegts dienestu darba dokumentā, kas pievienots šim ziņojumam. Atsauces uz dienestu darba dokumenta pielikumiem ir nodaļu virsrakstos.
1.2.Jaunas izmeklēšanas (sk. A līdz E pielikumu un N pielikumu)
2016. gadā tika sāktas 15 jaunas izmeklēšanas (12 no tām attiecās uz tērauda un metālrūpniecības nozari), turpretim 9 lietas tika atsāktas, lai īstenotu tiesas konstatējumus. Pagaidu maksājumi tika noteikti deviņās procedūrās. Septiņas lietas tika izbeigtas, nosakot galīgos maksājumus, un astoņas izmeklēšanas tika izbeigtas, nenosakot pasākumus.
1.3.Pārskatīšanas izmeklēšanas
Pārskatīšanas izmeklēšanas vēl joprojām veido ievērojamu daļu Komisijas tirdzniecības aizsardzības dienestu darba. Dienestu darba dokumenta 2. tabulā sniegta statistikas informācija par 2012.–2016. gadu.
1.3.1.Termiņbeigu pārskatīšanas (sk. F pielikumu)
AD pamatregulas 11. panta 2. punktā un AS pamatregulas 18. pantā noteikts, ka pasākumi beidzas pēc pieciem gadiem, izņemot gadījumus, kad termiņbeigu pārskatīšanā tiek pierādīts, ka tos jāturpina saglabāt sākotnējā veidā. 2016. gadā pieci pasākumi pēc piecu gadu termiņa beidzās automātiski.
2016. gadā tika sāktas 13 termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas, bet 5 termiņbeigu pārskatīšanas tika noslēgtas, apstiprinot maksājumu nākamajiem pieciem gadiem. Tikai viena termiņbeigu pārskatīšana noslēdzās ar to, ka pasākumi tika izbeigti.
1.3.2.Starpposma pārskatīšanas (sk. G pielikumu)
Saskaņā ar AD pamatregulas 11. panta 3. punkta un AS pamatregulas 19. panta noteikumiem pasākumus var pārskatīt, kamēr tie ir spēkā. Pārskatīšanu var ierobežot, attiecinot to tikai uz dempinga/subsidēšanas vai kaitējuma aspektiem.
Kopā 2016. gadā tika sāktas divas starpposma pārskatīšanas. Četras starpposma pārskatīšanas tika noslēgtas, apstiprinot vai grozot maksājumu. Piecas starpposma pārskatīšanas noslēdzās ar to, ka pasākumi tika izbeigti.
1.3.3.“Citas” starpposma pārskatīšanas (sk. H pielikumu)
2016. gadā tika pabeigtas vai pārtrauktas trīs “citas” pārskatīšanas, proti, tādas, kas parasti netiek sāktas saskaņā ar AD pamatregulas 11. panta 3. punktu vai AS pamatregulas 19. pantu. Netika sāktas jaunas pārskatīšanas, kas ietilptu kategorijā “citas”. Šīs pārskatīšanas parasti ir saistītas ar Tiesas nolēmumu īstenošanu.
1.3.4.Pārskatīšanas sakarā ar jauniem eksportētājiem (sk. I pielikumu)
Saskaņā ar AD pamatregulas 11. panta 4. punktu un AS pamatregulas 20. pantu var veikt “jauna uzņēmuma” un “paātrināto” pārskatīšanu, lai noteiktu individuālo dempinga starpību vai individuālo kompensācijas maksājumu jauniem eksportētājiem, kuri atrodas attiecīgajā eksportētājvalstī un kuri izmeklēšanas periodā ražojumu nav eksportējuši. Šādiem eksportētājiem ir jāpierāda, ka tie patiešām ir jauni eksportētāji un ka tie faktiski sākuši eksportēt uz ES pēc izmeklēšanas perioda. Tad tiem var aprēķināt individuālo maksājumu, kas parasti ir mazāks par valsts mēroga maksājumu.
2016. gadā netika ne sākta, ne pabeigta neviena pārskatīšana saistībā ar jauniem eksportētājiem.
1.3.5.Absorbcijas izmeklēšanas (sk. J pielikumu)
Ja ir pietiekama informācija, kas liecina, ka pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda un pirms vai pēc pasākumu noteikšanas eksporta cenas ir samazinājušās vai ka ES importētā ražojuma tālākpārdošanas cenas vai turpmākās pārdošanas cenas ir nepietiekami mainījušās vai nemaz nav mainījušās, var sākt absorbcijas pārskatīšanu, lai pārbaudītu, vai pasākums ir ietekmējis iepriekš minētās cenas. Dempinga starpības var aprēķināt atkārtoti un maksājumu var palielināt, lai ņemtu vērā šādas zemākas eksporta cenas. Iespēja veikt absorbcijas pārskatīšanas ir iekļauta AD pamatregulas 12. pantā un AS pamatregulas 19. panta 3. punktā.
2016. gadā netika ne sākta, ne pabeigta neviena šāda pārskatīšana.
1.3.6.Izmeklēšanas saistībā ar pasākumu apiešanu (sk. K pielikumu)
AD pamatregulas 13. pantā un AS pamatregulas 23. pantā ir nodrošināta iespēja atsākt izmeklēšanas, ja tiek sniegti pierādījumi par pasākumu apiešanu.
2016. gadā tika sākta viena šāda izmeklēšana. Sešas izmeklēšanas saistībā ar pasākumu apiešanu tika pabeigtas, paplašinot maksājumu piemērošanu. Svarīgākā no tām bija saistīta ar to pasākumu apiešanu, kas bija noteikti saules enerģijas moduļu un elementu importam no Ķīnas Tautas Republikas ar Malaizijas un Taivānas starpniecību.
1.4.Tirgus aizsardzības izmeklēšanas (sk. L pielikumu)
2016. gadā netika sāktas jaunas tirgus aizsardzības izmeklēšanas un netika noteikti nekādi pasākumi.
2.Antidempinga un antisubsidēšanas pasākumu izpilde
2.1.Pasākumu pēcpārbaude
Pēcpārbaude attiecībā uz spēkā esošajiem pasākumiem tika vērsta uz četrām galvenajām jomām: 1) lai novērstu krāpšanu; 2) lai uzraudzītu tirdzniecības plūsmas un notikumu attīstību tirgos; 3) lai uzlabotu efektivitāti ar attiecīgajiem instrumentiem; 4) lai reaģētu uz pārkāpumiem. Darbības šajās jomās ļāva Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm proaktīvi nodrošināt tirdzniecības aizsardzības pasākumu pienācīgu izpildi Eiropas Savienībā.
2.2.Saistību uzraudzība (sk. M un Q pielikumu)
Saistību uzraudzība veido daļu no izpildes darbībām, jo saistības ir viens no antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumu veidiem. Komisija apstiprina saistības, ja izmeklēšanā tiek pierādīts, ka tās var efektīvi novērst dempinga vai subsidēšanas radīto kaitējumu.
2016. gada sākumā spēkā bija 122 saistības. 2016. gadā saistību portfelī notika šādas pārmaiņas: 13 uzņēmumu saistības tika atsauktas, jo tika konstatēti pārkāpumi vai tas, ka šo saistību uzraudzība kļūtu neiespējama; septiņu uzņēmumu saistības tika atsauktas, jo šie uzņēmumi bija informējuši Komisiju, ka vēlas atkāpties no saistībām. Komisija jaunas saistības nepieņēma. Tādējādi 2016. gada beigās pavisam bija spēkā 102 saistības.
3.Atmaksājumi
Saskaņā ar AD pamatregulas 11. panta 8. punktu un AS pamatregulas 21. panta 1. punktu importētāji var pieprasīt atmaksāt attiecīgo iekasēto maksājumu, ja tiek pierādīts, ka dempinga/subsīdiju starpība ir likvidēta vai samazināta līdz tādam līmenim, kas ir zemāks par spēkā esošo maksājumu.
2016. gadā tika iesniegti 42 jauni atmaksājumu pieprasījumi. 2016. gada beigās turpinājās četras atmaksājumu izmeklēšanas, kas attiecās uz 80 pieprasījumiem. 2016. gadā netika pieņemti Komisijas lēmumi, lai noteiktu atmaksājumu pilnā apjomā vai daļēji vai noraidītu atmaksājuma pieprasījumus.
4.Tirdzniecības aizsardzības instrumentu (TAI) modernizācija
Komisija 2013. gada aprīlī pieņēma tiesību akta priekšlikumu un paziņojumu, lai modernizētu ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus (TAI). Ierosinātās regulas mērķis bija palielināt ES TAI pārredzamību, ietekmi un efektivitāti, ņemot vērā negodīgas tirdzniecības prakses izplatīšanos.
Lai gan Eiropas Parlaments 2014. gada aprīlī pieņēma savu nostāju, Padome nespēja vienoties par savu nostāju. Tomēr 2016. gada pavasarī saistībā ar tērauda krīzi Padome atkal iekļāva modernizācijas priekšlikumu savā darba kārtībā. Vēlāk, 2016. gada 13. decembrī, Padome pieņēma savu nostāju. Šis priekšlikums tiek izskatīts parastajā likumdošanas procedūrā.
5.Tiesību akta priekšlikums ES antidempinga un antisubsidēšanas tiesību aktu grozīšanai
Komisija 2016. gada 9. novembrī pieņēma priekšlikumu mainīt ES antidempinga un antisubsidēšanas tiesību aktus. Minētā priekšlikuma galvenie elementi ir šādi:
a) jaunas antidempinga metodikas ieviešana, lai aptvertu tirgus kropļojumus, kas saistīti ar valsts iejaukšanos trešās valstīs. Šie kropļojumi var pastāvēt valstī kopumā vai noteiktā nozarē. Jaunās metodikas mērķis ir pievērsties plašai valsts ietekmei uz ekonomiku un jauniem ekonomiskajiem apstākļiem. Šī jaunā metodika būs neitrāla no valstu viedokļa un tiks vienādi piemērota attiecībā uz visām PTO dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka nākotnē vairs netiktu nošķirtas PTO dalībvalstis, kas ir tirgus ekonomikas valstis, un PTO dalībvalstis, kas tādas nav. Tomēr, ja trešās valsts ekonomikā saglabāsies valsts radīti izkropļojumi, varēs piemērot jauno metodiku;
b) antisubsidēšanas instrumenta stiprināšana, lai uzlabotu ES spēju pilnībā aptvert subsidēšanas apmērus (ļaujot pievērsties arī subsīdijām, kas identificētas tikai izmeklēšanas gaitā).
Priekšlikumam bija pievienots ietekmes novērtējums, un to papildināja sabiedriskā apspriešana un īpašs publisks pasākums, kurā tika aicinātas piedalīties visas personas, uz kurām atstāj ietekmi tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas. Pasākumos aktīvi piedalījās gan ražošanas nozares un tirdzniecības nozares pārstāvji, gan arī lietotāju un trešo valstu pārstāvji. Šis priekšlikums tiek izskatīts parastajā likumdošanas procedūrā.
6.Valsts mēroga tirgus ekonomikas statuss (TES)
Patlaban antidempinga izmeklēšanu nolūkos valsti var uzskatīt par tirgus ekonomiku, ja tā atbilst pieciem kritērijiem, kas izklāstīti šim ziņojumam pievienotajā dienestu darba dokumentā. Valsts mēroga TES ir pieprasījušas sešas valstis: Ķīna, Vjetnama, Armēnija, Kazahstāna, Mongolija un Baltkrievija.
2016. gadā sarunas par TES procesu attiecībā uz Ķīnu, Vjetnamu, Armēniju, Kazahstānu un Mongoliju tika pārtrauktas, kamēr Komisija apsvēra ES antidempinga tiesību aktu grozījumus, kuri varētu ietekmēt šīm valstīm piemērojamo tiesisko regulējumu.
2016. gada decembrī Baltkrievija pauda nodomu iesaistīties TES procesā. Šajā sakarā Baltkrievija piekrita informēt Komisiju par progresu tās pašlaik notiekošajās sarunās par pievienošanos PTO.
7.Informatīvi un komunikācijas pasākumi, divpusēji kontakti
7.1.Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)
2016. gadā MVU palīdzības dienests turpināja atbildēt uz informācijas pieprasījumiem, kas saistīti ar tirdzniecības aizsardzības instrumentiem. Atbalsts, ko palīdzības dienests sniedza MVU, aptvēra konkrētus ar attiecīgo lietu saistītus jautājumus, kā arī noteikumus par antidempinga un antisubsidēšanas procedūru procesuāliem un materiāltiesiskiem aspektiem. Šis dienests tika izveidots 2004. gadā, reaģējot uz grūtībām, ar kādām saskaras MVU, ņemot vērā to nelielo izmēru un ierobežotos resursus, risinot sarežģītos jautājumus saistībā ar tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu.
7.2.Divpusēji kontakti / informatīvi pasākumi — ražošanas nozare un trešās valstis
TAI dienestu darba svarīga sastāvdaļa joprojām ir ES tirdzniecības aizsardzības tiesību aktu un prakses skaidrošana, kā arī viedokļu apmaiņa attiecībā uz trešo valstu praksi.
Komisija 2016. gadā organizēja ikgadējo mācību semināru par tirdzniecības aizsardzības jautājumiem amatpersonām no trešām valstīm (dalībniekiem no Ēģiptes, Tunisijas, Turcijas, Vjetnamas, Taizemes un Japānas, kā arī no PTO sekretariāta). Bez tam dažādi tirdzniecības aizsardzības jautājumi tika apspriesti divpusējos kontaktos ar daudzām trešām valstīm, piemēram, Ķīnu, Japānu, Austrāliju, Brazīliju, Meksiku, Turciju, ASV, Krieviju, Indonēziju, Taizemi, Kanādu, Indiju, Šveici.
2016. gada gaitā tirdzniecības aizsardzības dienesti piedalījās sanāksmēs ar dažādām būtiskām ieinteresēto personu organizācijām, turpinot regulāras tikšanās ar Eiropas Biznesa konfederāciju un citām nozares apvienībām.
8.Pārskatīšana tiesā — Tiesas / Vispārējās tiesas lēmumi (sk. S pielikumu)
Vispārējā tiesa un Tiesa 2016. gadā pasludināja 38 spriedumus antidempinga vai antisubsidēšanas jomā. 23 no šīm prasībām bija celtas Vispārējā tiesā 1 . Septiņi Tiesas spriedumi attiecās uz apelācijām pret Vispārējās tiesas spriedumiem. Tiesa 2016. gadā arī pasludināja astoņus prejudiciālos nolēmumus tirdzniecības aizsardzības instrumentu jomā.
2016. gadā tika ierosinātas 34 jaunas lietas. No tām 20 lietas tika ierosinātas Vispārējā tiesā, bet 14 — Tiesā.
Vispārējā tiesā un Tiesā 2016. gada beigās vēl neizskatīto lietu saraksts antidempinga un antisubsidēšanas jomā ir norādīts dienestu darba dokumenta S pielikumā.
9.Pasākumi Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ietvaros
9.1.Strīdu izšķiršana antidempinga, antisubsidēšanas un tirgus aizsardzības jomā
PTO nosaka stingru procedūru strīdu izšķiršanai starp PTO dalībniekiem par PTO nolīgumu piemērošanu.
Apelācijas institūcija 2016. gada 6. oktobrī izplatīja ziņojumu lietā pret ES attiecībā uz antidempinga pasākumiem pret Argentīnas biodīzeļdegvielu. Apelācijas institūcija apstiprināja šķīrējtiesas konstatēto, ka ES antidempinga pamatregulas 2. panta 5. punkts, kas ir biodīzeļdegvielas lietā izmantotais noteikums Argentīnas ražotāju izmaksu korekcijai, atbilst PTO režīmam. Tā arī apstiprināja visus pārējos šķīrējtiesas konstatējumus un noraidīja visas Eiropas Savienības un Argentīnas iesniegtās apelācijas.
Lietā par antidempinga pasākumiem attiecībā uz konkrētu Indonēzijas izcelsmes alifātisko spirtu importu (DS442) šķīrējtiesas ziņojums tika publicēts 2016. gada 16. decembrī. Ziņojumā šķīrējtiesa noraidīja Indonēzijas apgalvojumus, ka i) kārtība, kādā ES dempinga aprēķinos ņem vērā komisijas maksas, ko eksportētāji maksā saistītajiem tirgotājiem, un ii) tādu “citu zināmu faktoru” analīze, kas arī nodara kaitējumu ES ražošanas nozarei, neatbilst PTO noteikumiem.
Ķīnas Tautas Republika 2016. gada 12. decembrī pieprasīja apspriešanos ar ES par ES antidempinga pamatregulas noteikumiem, kurus piemēro atvērta tirgus vērtības konstatēšanai attiecībā uz importu no Ķīnas (DS516).
Saistībā ar otro sūdzību, ko iesniegusi Krievija pret ES izmaksu korekcijas metodiku un konkrētiem antidempinga pasākumiem attiecībā uz importu no Krievijas (DS494), 2016. gadā notika papildu apspriedes un 2016. gada 16. decembrī tika izveidota šķīrējtiesa.
Strīdā par kompensācijas pasākumiem pret PET importu no Pakistānas (DS486) šķīrējtiesa 2016. gadā turpināja darbu, tiekoties ar pusēm. ES šajā lietā iesniedza otro rakstisko iesniegumu.
9.2.Citi PTO pasākumi
2016. gadā no jauna aktualizējās diskusijas par zivsaimniecības subsīdijām, jo tika pieņemts 14. ilgtspējīgas attīstības mērķa sestais mērķis (“IAM 14.6”). ES ir nepārprotami ieinteresēta PTO zivsaimniecības subsīdiju kārtības stiprināšanā. Tādēļ 2016. gada oktobrī Eiropas Savienība iesniedza PTO konkrēti formulētu priekšlikumu, kura mērķis ir īstenot IAM 14.6, proti, aizliegt noteiktu veidu zivsaimniecības subsīdijas, kuras veicina jaudas pārpalikumu un pārzveju, likvidēt subsīdijas, kuras veicina nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN zveju), kā arī atturēties no šādu subsīdiju ieviešanas no jauna. Priekšlikumā ir ietverti arī noteikumi par uzlabotu pārredzamību, kā arī kārtību, kas nodrošina īpašu un atšķirīgu attieksmi pret jaunattīstības un vismazāk attīstītajām valstīm. ES aktīvi piedalās PTO sarunās, kuru mērķis ir panākt daudzpusēju vienošanos par zivsaimniecības subsīdijām 11. PTO Ministru konferencē, kas 2017. gada decembrī notiks Buenosairesā.
Saskaņā ar savām PTO saistībām ES 2016. gadā piedalījās 2015. gada paziņojuma par subsīdijām turpinātajā pārskatīšanā divās Subsīdiju un kompensācijas pasākumu komitejas īpašajās sesijās, kas notika 2016. gada aprīlī un oktobrī. Komisijas dienesti arī piedalījās PTO Antidempinga komitejas, Subsīdiju un kompensācijas pasākumu komitejas un Tirgus aizsardzības komitejas pastāvīgajā darbā. 2016. gada oktobrī ES (kopā ar Kanādu, Japānu un ASV) iepazīstināja PTO Subsīdiju un kompensācijas pasākumu komiteju ar pētījumu par saikni starp subsīdijām un jaudas pārpalikuma rašanos dažādās saimnieciskās darbības nozarēs.
Divās Īstenošanas grupas (Antidempinga komitejas apakšgrupa) sanāksmēs 2016. gada aprīlī un oktobrī tās locekļi apmainījās ar informāciju par kaitējuma datu vākšanu un apkopošanu un par rīcību ar konfidenciāliem datiem antidempinga izmeklēšanas procesā. Šajā sakarā ES iepazīstināja ar informāciju par attiecīgajiem noteikumiem un praksi, ko Eiropas Savienībā piemēro tirdzniecības aizsardzības jomā.
2016. gadā divas reizes notika Tehnisko jautājumu grupas (DAP Sarunu grupas apakšgrupas) sanāksmes. Grupa apsprieda virkni jautājumu saistībā ar antidempinga izmeklēšanu veikšanas praktiskajiem aspektiem, tostarp produktu atbilstību un korekcijas, kā arī atvērta tirgus vērtības noteikšanas alternatīvās metodes.
10.Secinājums
2016. gadā jaunuzsākto izmeklēšanu skaits nedaudz palielinājās, ņemot vērā ieilgušo krīzi, ko galvenokārt izraisīja Ķīnas ražošanas nozares jaudas pārpalikums, jo īpaši (bet ne tikai) tērauda nozarē. Tā kā aktivitātes līmeni saistībā ar antidempinga izmeklēšanām nosaka saņemtās sūdzības, lietu skaits atspoguļo to sūdzību skaitu, kuras saņemtas no ražošanas nozares un kurās ir ietverti pietiekami pierādījumi par ES ražošanas nozari, lai pamatotu apgalvojumus par dempingu vai subsīdijām, kas nodara kaitējumu. Nedaudz samazinājās pagaidu un galīgo pasākumu skaits, kā arī sākto pārskatīšanas izmeklēšanu skaits. Tajā pašā laikā daudzas no veiktajām izmeklēšanām, jo īpaši tērauda nozarē, ir bijušas ļoti sarežģītas un resursietilpīgas. Turpinot iepriekšējo gadu tendenci, ES neveica nekādus tirgus aizsardzības pasākumus.
Turklāt Komisija 2016. gadā sagatavoja un pieņēma tiesību akta priekšlikumu ES tirdzniecības aizsardzības tiesību aktu grozīšanai, lai nodrošinātu, ka ES rīcībā ir pietiekami noturīgi instrumenti to problēmu risināšanai, kas apdraud ražošanas nozari. Šajā sakarā Komisija veica ietekmes novērtējumu, organizēja sabiedrisko apspriešanu un aktīvi sadarbojās ar ieinteresētajām personām no visām ES ekonomisko interešu nozarēm, kā arī no trešām valstīm.
Vienlaikus Komisija aktīvi sadarbojās ar Padomi saistībā ar Tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizācijas priekšlikumu. Šie centieni vainagojās ar to, ka Padome 2016. gada beigās vienojās par nostāju, un tas ļāva turpināt parasto likumdošanas procedūru.