EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 3.10.2017
COM(2017) 572 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Kā Eiropas interesēs panākt labāku iepirkuma darbību Eiropā
EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 3.10.2017
COM(2017) 572 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Kā Eiropas interesēs panākt labāku iepirkuma darbību Eiropā
Ievads
Patlaban ES piedzīvo fundamentālas pārmaiņas un atsākas diskusija par tās attīstības virzienu nākotnē, un tas liek saprast, ka eiropieši ir pelnījuši un aizvien biežāk pieprasa, lai ES sniegtu konkrētus rezultātus. ES līmenī pieņemtajām darbībām jāvairo ekonomiskā izaugsme un konkurētspēja, ilgtspēja, solidaritāte un drošība. Kā norādīts Investīciju plānā Eiropai 1 , šādu rezultātu panākšanai jāveicina investīcijas, kas vienotajā tirgū radītu vairāk darbvietu un nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi.
Publiskajā iepirkumā mūsu ekonomikā tiek tērēta ievērojama daļa publiskā sektora līdzekļu, publiskā iepirkuma īpatsvars ir 14 % no ES IKP, tāpēc tas ir investīciju ekosistēmas pamatelements. Publiskās pārvaldes iestādes var izmantot šo iespēju stratēģiskāk, lai par katru iztērēto valsts līdzekļu euro saņemtu iespējami labāku rezultātu un tādējādi palīdzētu padarīt mūsu ekonomiku inovatīvāku, ilgtspējīgāku 2 , iekļaujošāku un konkurētspējīgāku. Turklāt iepirkuma uzlabošana stiprinātu vienoto tirgu, uz ko 2017. gada uzrunā par stāvokli Savienībā aicināja Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers.
Šajā paziņojumā ir izklāstīta publiskā iepirkuma stratēģija, kas iezīmē kopējo politikas satvaru un nosaka skaidras prioritātes ar mērķi Eiropas Savienībā uzlabot iepirkumu praksē un atbalstīt investīcijas. Papildus šai stratēģijai ir izstrādātas trīs konkrētas iniciatīvas. Komisija nāk klajā ar paziņojumu par mehānismu lielu infrastruktūras projektu vajadzībām, kura mērķis ir dot valsts sektora iestādēm skaidrību un vadlīnijas par publisko iepirkumu. Turklāt Komisija izstrādājusi ieteikumu par publiskā iepirkuma veicēju profesionalitātes celšanu, jo efektīva īstenošana nav iespējama bez prasmīga darbaspēka. Lai atbalstītu jaunu un ilgtspējīgāku risinājumu ieviešanu sabiedrības vajadzībām, līdztekus tiek rīkota īpaša apspriešana par inovācijas publiskā iepirkuma vadlīniju projektu.
1.Publiskā iepirkuma nozīme ir lielāka nekā jebkad agrāk
Eiropieši par maksātajiem nodokļiem vēlas saņemt taisnīgu atlīdzību augstas kvalitātes valsts un pašvaldību pakalpojumu formā. Vecāki vēlētos, lai bērniem skolā būtu veselīgs ēdiens; pilsētnieki gaida, ka arvien vairāk tiks ieguldīts viedu un ilgtspējīgu pilsētu izveidē, kurās dzīves kvalitāte būtu augstāka, — ar speciāli atvēlētiem un drošiem veloceliņiem, ar laukumiem un rotaļlaukumiem, kas būvēti no drošiem un inovatīviem materiāliem; ceļu lietotāji vēlas, lai viņu rīcībā būtu augstas kvalitātes infrastruktūras objekti; pacientiem vajadzīga labāka piekļuve veselības aprūpei, un viņi gaida, ka tiks izmantotas jaunākās, inovatīvās medicīnas iekārtas un diagnostikas aprīkojums. Lai saņemtu augstas kvalitātes publiskos pakalpojumus, nepieciešama stratēģiska iegādes pieeja. Tas lielā mērā atkarīgs no tā, vai tiek izmantoti moderni un efektīvi publiskā iepirkuma procesi.
Publiskajām iestādēm iepirkumi ir iedarbīgs rīks, ar ko sabiedriskos līdzekļus tērēt efektīvi, ilgtspējīgi un stratēģiski, it īpaši valsts budžeta taupības apstākļos. Ik gadu publiskajā iepirkumā tiek iztērēti 2000 miljardu euro 3 , un labāka publiskā iepirkuma pārvaldība varētu dot ievērojamus sabiedrisko līdzekļu ietaupījumus un lielākus ieguldījumus. Piemēram, kāpinot efektivitāti par 10 %, varētu ietaupīt 200 miljardus euro gadā, nepazeminot eiropiešiem piedāvāto pakalpojumu līmeni. Iepirkumiem ir liela ietekme arī uz ES strukturālajiem un investīciju fondiem, jo gandrīz puse šo līdzekļu tiek izlietota, izmantojot publiskā iepirkuma līgumus. Pārdomāta līgumu slēgšana palīdz par ieguldīto naudu saņemt labāko rezultātu no šiem ES fondiem.
Iepirkums ir svarīgs arī Eiropas uzņēmumiem, kas izmanto vienotā tirgus priekšrocības, piedaloties iepirkuma procedūrās pašu valstī, kā arī pārējās ES valstīs. Mūsu valstu sabiedrību un ekonomiku ievērojami ietekmē tehnoloģiskais progress un digitalizācija, demogrāfiskās pārmaiņas un arvien ciešāk savstarpēji savienoti tirgi. Globalizētā pasaulē vienotā tirgus radītā ekonomiskā integrācija joprojām ir galvenais labklājības un konkurences virzītājspēks un tādējādi mūsu labākā aizsardzība.
Publiskais iepirkums ir stratēģisks rīks katras dalībvalsts ekonomiskās politikas instrumentu klāstā. 2015. gada vienotā tirgus stratēģijā 4 ir iekļauts aicinājums padarīt iepirkuma sistēmas pārredzamākas, efektīvākas un pārskatatbildīgākas. Tas prasa pāreju no tīri administratīvas pieejas uz stratēģisku un vajadzībās balstītu pieeju, pilnībā ievērojot pastāvošos noteikumus. Publiskā iepirkuma īpatsvars ES IKP ik gadu veido aptuveni 14 %, tāpēc tas var palīdzēt daudzu Eiropas problēmu risināšanā un jo īpaši var radīt ilgtspējīgu attīstību un darbvietas 5 . Tas paver iespēju saņemt investīcijas ekonomikā un tādējādi stimulēt pieprasījumu, vairojot konkurenci, kas ir balstīta uz inovāciju un digitalizāciju, kā norādīts Paziņojumā par rūpniecību 6 . Tas var atbalstīt arī pāreju uz resursu ziņā efektīvu, energoefektīvu aprites ekonomiku 7 un veicināt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un vienlīdzīgākas, iekļaujošākas sabiedrības veidošanos.
Jaunās paaudzes publiskā iepirkuma direktīvas 8 , kas pieņemtas 2014. gadā, nodrošina iespēju iepirkumu veikt elastīgākā veidā. Tās vienkāršo publiskā iepirkuma procedūras, uzlabojot MVU piekļuvi iepirkumiem. Direktīvu vispārējs mērķis ir nodrošināt augstvērtīgākas preces un pakalpojumus par publiskā sektora līdzekļiem, sasniegt labākus rezultātus sabiedrības un citu publiskās politikas mērķu izpildē un vienlaikus kāpināt publisko izdevumu efektivitāti. Visbeidzot, direktīvu stingrie noteikumi par godprātību un pārredzamību ir vērsti pret korupciju un krāpšanu.
Lai gan direktīvu iestrādāšana valstu tiesību aktos ir bijusi lēna 9 , šis modernizētais tiesiskais regulējums tagad ir spēkā lielākajā daļā dalībvalstu. Tomēr Eiropas pusgada procesā 10 tika norādīts uz vairākām konkrētām jomām, kurās publiskā iepirkuma sistēmas uzlabojumi valstī varētu dot izšķirīgu ieguldījumu konkurences un efektivitātes paaugstināšanā. Turklāt dalībvalstis pilnā mērā neizmanto iespējas, ko publiskais iepirkums piedāvā kā stratēģisks instruments ilgtspējīgas sociālās politikas mērķu un inovācijas atbalstīšanai. Tātad ir pienācis laiks koncentrēties uz jauno noteikumu pārdomātu piemērošanu praksē.
Šajā paziņojumā Komisija aplūko konkrētas jomas, kurās var panākt būtiskus uzlabojumus, ja maina veidu, kādā iestādes dalībvalstīs tērē publiskos līdzekļus, un tādējādi dot taustāmu ieguldījumu izaugsmes un darbvietu veicināšanā Eiropas Savienībā. Paziņojumā izklāstīts Komisijas viedoklis par to, kāds varētu izskatīties publiskais iepirkums Eiropā tuvākajā nākotnē un kādam tam vajadzētu būt. Komisija apņemas stingri atbalstīt pārmaiņas publiskā iepirkuma kultūrā dalībvalstīs, tajā pašā laikā pilnībā atzīstot dalībvalstu un to valsts iestāžu pilnvaras. Tam nepieciešama cieša politiskā apņemšanās visos pārvaldes līmeņos un krasas pārmaiņas publiskā iepirkuma veikšanā. Tādēļ Komisija aicina uz plašu partnerību ar un starp visu pārvaldes līmeņu dalībvalstu pārvaldes iestādēm un citām ieinteresētām personām, ar skaidrām abpusējām saistībām.
2.Iepirkums šodien: pārmaiņas notiek, bet problēmas nezūd
Vairākas pēdējos gados sāktās iniciatīvas ES līmenī sāk nest augļus. Ieviestais tiesiskais regulējums ir palīdzējis uzlabot un ciešāk integrēt dalībvalstu iepirkuma tirgus. Vienotā ES iepirkuma tirgus izveide ir liels sasniegums salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem. Lai gan vēl ir daudz uzlabojama, dati liecina, ka pēdējos gados pārrobežu iepirkums (tiešs un netiešs) pieaudzis līdz aptuveni 23 % 11 no iepirkuma kopvērtības Eiropas Savienībā. Kā norādīts paziņojumā “Vienotā tirgus labāka pārvaldība” 12 , jauno direktīvu iestrādāšanā valstu tiesību aktos Komisija dalībvalstīm sniegusi plašu palīdzību. Saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF) dalībvalstīm iepirkuma jomā ir jāizpilda priekšnosacījumi, kam būtu jāgarantē, ka ir ieviesti pamatnosacījumi efektīvām un iedarbīgām no fondiem finansētām investīcijām. Reformu procesam dalībvalstīs ir jāturpinās, un Komisija to pilnībā atbalstīs.
Vairākas dalībvalstis pēdējos gados ir izrādījušas atzīstamus centienus radikāli reformēt iepirkuma procedūras vai struktūras. Piemēram, Francijā 2016. gada martā izveidots Valsts iepirkumu direktorāts, kura uzdevums ir noteikt šīs valsts iepirkuma politiku un īstenot publiskā iepirkuma veicēju apmācību. Īrijā 2014. gadā tika izveidota centralizēto iepirkumu struktūra 13 ar skaidru uzdevumu uzlabot sabiedrisko izdevumu pārvaldību, plaši izmantojot tirgus datus un citus iepirkuma datus. Itālijā tika panākti ietaupījumi vidēji 23 % apmērā, izveidojot vajadzību noteikšanas koordinētu sistēmu un sadarbīgā iepirkuma procedūru. HAPPI 14 projektā vairāku dalībvalstu 15 līgumslēdzējas iestādes kopīgi iegādājās inovatīvus veselīgu vecumdienu risinājumus. Slovākija ir ieviesusi līgumu reģistru, kas dod publisku piekļuvi visiem valsts sabiedrisko iestāžu noslēgtiem līgumiem un tādējādi uzlabo pārredzamību un nodrošina sabiedrības īstenotu kontroli. 40 valsts iestādes 8 ES valstīs aprēķināja, ka, īstenojot vairāk nekā 100 iepirkuma procedūras ES finansētajā projektā “Zaļais publiskais iepirkums 2020” 16 , tika ietaupīti vairāk nekā 900 000 tonnu CO2 ekvivalenta.
Pārmaiņas var rosināt arī no apakšas. “Amsterdamas pakts” 17 ir 2016. gada maijā izveidota plaša partnerība, kurā pārstāvēts liels ieinteresēto personu un iestāžu loks, to vidū pilsētu pašvaldības, un kura vērsta uz līdzsvarotu, ilgtspējīgu un integrētu pieeju pilsētu problēmu risināšanai. Iepirkumi, tostarp inovatīvie, zaļie un atbildīgie iepirkumi, ir viens no galvenajiem līdzekļiem šo mērķu sasniegšanā. Šādi piemēri var iedvesmot citus rīkoties līdzīgi, ņemot vērā savu specifiku.
Tomēr šie pozitīvie piemēri bieži vien raksturojami kā izolēta labā prakse, un tie būtu jāintegrē plašākā kustībā, aicinot iesaistīties arī pārējos un mudinot viņus mācīties no šīs pieredzes. Vairāki rādītāji liecina, ka vēl ir daudz uzlabojama.
Netiek pietiekami izmantotas stratēģiskā iepirkuma iespējas. 55 % iepirkuma procedūru vēl aizvien par vienīgo līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju izmanto zemāko cenu. Publiskā iepirkuma direktīvas ļauj publiskā iepirkuma veicējiem preču un pakalpojumu izvēlē balstīties uz izmaksu lietderības un kvalitātes kritērijiem 18 . Tomēr joprojām netiek pietiekami izmantots saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma princips, kas balstās uz izmaksu lietderības pieeju un var iekļaut sociālos, vidiskos, inovatīvos, pieejamības vai citus kvalitātes kritērijus 19 .
Inovācijas aspektā analīze liecina, ka inovācijas iepirkumu kavē dažādi šķēršļi 20 . Viens no veidiem, kā varētu uzlabot situāciju, ir plašāk izmantot inovācijas partnerības procedūru. Šis instruments, kura būtība ir aicināt tirgus dalībniekus nākt klajā ar inovatīviem risinājumiem, ar 2014. gada direktīvām ir izveidots, lai labāk atbilstu inovācijas iepirkuma vajadzībām, kā arī palielinātu tiesisko noteiktību un samazinātu ar inovācijām saistītos riskus. Līdz šim ir sāktas 17 inovācijas partnerības procedūras.
Publiskais iepirkums balstās uz principu, ka labākos rezultātus par sabiedriskajiem līdzekļiem nodrošinās atklāta konkurence. Taču šā konkurēšanas elementa vai nu trūkst, vai tas zaudē intensitāti. 5 % no TED publicētajiem līgumiem tiek piešķirti pēc sarunu procedūras, neizsludinot uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus. Laikā no 2006. līdz 2016. gadam to procedūru skaits, kurās iesniegts tikai viens piedāvājums, ir pieaudzis no 17 % līdz 30 %. Vidējais piedāvājumu skaits iepirkuma procedūrās tajā pašā laikposmā nokritās no pieciem uz trim. Tas liecina, ka uzņēmumiem ir grūtāk piekļūt iepirkuma tirgiem, īpaši pāri robežām. MVU saņem tikai 45 % no kopējā to publisko līgumu apjoma, kuri pārsniedz ES slieksni, un tas ir krietni zem MVU īpatsvara ekonomikā.
Nereti publisko iepirkumu joprojām uzskata par tīri administratīvu procedūru, kurā sabiedriskās iestādes iegādājas to darbībai nepieciešamās pamatpreces, pakalpojumus vai būvdarbus. To apliecina fakts, ka bieži nav pieejami skaidri un saskaņoti iepirkumu dati. ES mērogā nav vienprātības par to, kuri dati būtu jāapkopo un kādam mērķim. Daudzās dalībvalstīs centrālās pārvaldes iestādes nav spējīgas norādīt precīzu publiskā iepirkuma izdevumu apmēru savā valstī, neraugoties uz to, ka runa ir par milzīgām naudas summām. Šādos gadījumos lielākoties nepastāv sabiedriskā kontrole un nav iespējams īstenot uz datiem balstītu politikas veidošanu, apgrūtināta ir pat budžeta kontrole.
Vēl viens trūkums ir lēns publiskā iepirkuma digitālās pārveides process. 2016. gadā tikai četras dalībvalstis visos galvenajos iepirkuma procedūras posmos balstījās uz ciparu tehnoloģijām 21 . Dalībvalstis vēl neizmanto jaunās tehnoloģijas kā iespēju vienkāršot un paātrināt iepirkuma procedūras.
Līgumslēdzējas iestādes reti rīko iepirkumu kopā, jo sadarbīgais iepirkums tiek piemērots tikai 11 % procedūru. Iepirkšana vairumā bieži nodrošina labākas cenas un piedāvā arī iespēju dalīties zināšanās un iegūt augstāku kvalitāti. Lai gan apvienotais iepirkums nav piemērots visiem iepirkumiem, vispārēji zemi apvienotā iepirkuma rādītāji liecina par neizmantotām iespējām.
Tiek minēts arguments, ka iepirkuma procedūras ir pārāk sarežģītas un saistītas ar pārmērīgu administratīvo slogu, un tas izskan pat pēc jau pieminētās 2014. gada nozīmīgās reformas un ES noteikumu vienkāršošanas. Starptautisku infrastruktūras projektu gadījumā ir vēl vairāk sarežģījumu, jo šie projekti pēc būtības nav standarta projekti un ietver dažādas darbības, kas jāīsteno dažādās dalībvalstīs. Patiesā sarežģītības pakāpe ir atkarīga arī no tā, kā noteikumus piemēro praksē un kādā mērā izmanto jaunos rīkus. Iepirkumu var arī racionalizēt, vēl vairāk standartizējot procesus, iestāžu starpā daloties paraugpraksē un vairojot publiska iepirkuma veicēju profesionalitāti.
3.Turpmākā virzība: plaša partnerība kopīgu panākumu vārdā
Lai vairotu publiskā iepirkuma stratēģiskās dimensijas atzīšanu un uzlabotu publisko iepirkumu praksē, visos pārvaldes līmeņos ir nepieciešama stingra un plaša politiskā apņemšanās. Ja iestādes apņemsies nopietni stāties pie šā jautājuma risināšanas, pastāv ievērojams uzlabojumu potenciāls. Iepirkums nebūtu jāuzlūko par administratīvu pienākumu, bet būtu jāizmanto proaktīva politikas pieeja, kas dotu lielus ieguvumus.
Komisija labprāt sadarbosies ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām saskaņā ar iedibināto tiesiskās sadarbības un palīdzības praksi, risinot jautājumos, ar kuriem tās saskaras, un jomās, kur ES mēroga pasākumi un atbalsts var dot pievienoto vērtību. Lai īstenotu vajadzīgos uzlabojumus, Komisija ierosina plašu sadarbīgo partnerību, kura palīdzētu virzībā uz racionālu, pārredzamu, digitālu un pārdomātu publiskā iepirkuma sistēmu, kas pilnībā atbilst šodienas mainīgajai videi raksturīgo problēmu risināšanas vajadzībām. Katram partnerim būtu sava loma, bet saistībām jābūt abpusēji stiprinošām. Vairāki vienlaicīgi un koordinēti uzlabojumi var dot lielāku kopējo labumu nekā visu individuālo centienu summa, jo šādi tiks radīta palielinoša ietekme.
Partnerība varētu aptvert turpmāk uzskaitītās ieinteresētās personas un aspektus.
-Valstu iestādes varētu labāk organizēt iepirkumu, skaidri formulējot valsts iepirkuma stratēģiju, nodrošinot efektīvāku koordināciju valsts un reģionālā līmenī, izstrādājot skaidrus valsts noteikumus un praktiskās vadlīnijas, daloties labā praksē, dibinot kompetences atbalsta centrus un centralizēto iepirkumu struktūras, vairojot pārredzamību un gādājot par to, lai pārskatīšanas procedūras būtu ātras, neatkarīgas un taisnīgas.
-Reģionālas un vietējas iestādes varētu vairāk sadarboties un izmantot apvienoto iepirkumu, veicināt stratēģisku un digitālu iepirkumu un kāpināt publiskā iepirkuma veicēju profesionalitāti.
-Lai iepirkumu padarītu iespējami vienkāršāku un racionālāku, Komisija apņemtos strādāt sadarbīgi un pilnveidot virkni atbalsta instrumentu, tostarp vadlīnijas un paraugpraksi daudzās svarīgākajās jomās. Vienlaikus tā turpinās izpildes kontroles politiku un izmantos savu rīcības brīvību stratēģiskā veidā, lai koncentrētos uz vissvarīgākajiem ES tiesību aktu pārkāpumiem, kuri skar pilsoņu un uzņēmumu intereses.
-Uzņēmumi, rūpniecības pārstāvji un uzņēmējdarbības asociācijas varētu veicināt plašāku dalību iepirkuma tirgos, arī pāri attiecīgo valstu robežām, izstrādājot vērtēšanas modeļus dažādu risinājumu objektīvai salīdzināšanai. Pārskatīšanas procedūras jāizmanto atbildīgi. Apspriešanās ar tirgus dalībniekiem pirms iepirkuma rīkošanas ir svarīgs posms, kas uzlabo zināšanas par iepirkumu, un šajā procesā jāiesaista arī MVU.
-Ieinteresētās personas: daudzās pilsētās un kopienās arvien lielāka uzmanība tiek veltīta uz līdzdalību orientētai budžeta pieejai, un stratēģiskie kritēriji vietējo grupu ietekmē varētu nonākt uzmanības centrā. Žurnālistiem un sabiedrībai jāizmanto pieejamie dati, lai īstenotu iepirkumu sabiedrisko kontroli un pieprasītu atbildību no iepirkuma veicējiem. Svarīga loma ir zinātniekiem un akadēmiskām aprindām, jo šo personu ziņā ir arī analītisko un datu modeļu izstrāde.
ES līmenī attiecīgās Eiropas Parlamenta komitejas un Konkurētspējas padome varētu kļūt par forumu, kurā pastāvīgi rīkot politiskas diskusijas par publisko iepirkumu dalībvalstīs. Partnerība varētu materializēties, izmantojot strukturētus dialogus par iepirkumu, kas attiecīgos gadījumos tiktu pilnībā salāgoti ar Eiropas pusgada procesu. Šie dialogi starp Komisiju un dalībvalstīm tiktu īstenoti sadarbīgā veidā. Šajā gadījumā turklāt var izmantot diferencētu pieeju, kas būtu vērsta uz strukturālo reformu īstenošanu un vajadzības gadījumā atbilstību, un lielāku atbalstu pārējiem. Līdzīgus procesus varētu izveidot valsts līmenī, iesaistot ieinteresētās personas patiesi sadarbīgā procesā. Tā kā patlaban 70 % ES iedzīvotāju koncentrēti pilsētu teritorijās, svarīga nozīme ir Komisijas ierosinātajai ES pilsētprogrammai, kas varētu nodrošināt Eiropas mēroga platformu ieinteresēto personu daudzlīmeņu iesaistei.
Lai ieviestu pārdomātas publiskā iepirkuma sistēmas, kuras ir piemērotas 21. gadsimta vajadzībām, ir vajadzīga apņemšanās un apņēmība modernizēt, digitalizēt un profesionalizēt. Skaidri jāvienojas arī par to, kā tiks mērīti panākumi, un ir vajadzīgi precīzi atskaites punkti un progresa uzraudzība. Visu līmeņu iestādes un ieinteresētās personas vislabāk var noteikt savu saistību saturu un līmeni, ņemot vērā, ka iepirkuma sistēmas ir heterogēnas un šo sistēmu attīstības un progresa līmenis dažādās dalībvalstīs atšķiras.
Komisija ir gatava atbalstīt šādus centienus un veicināt informācijas, zināšanu un pieredzes apmaiņu, arī valstu un reģionu līmenī. Tā apņemas īstenot virkni atbalsta darbību, kuras uzskaitītas papildinājumā. Komisija šo brīvprātīgo, bet stingro saistību noteikšanā cer uz plašu politisko dialogu, sadarbību un kopīgu darbu ar valsts līmeņa un vietējām iestādēm un citām ieinteresētām personām. Komisija pašlaik pilnveido savas iepirkuma metodes ar mērķi tajās plašāk izmantot stratēģiskos kritērijus 22 .
4.Kas ir jāuzlabo — sešas stratēģiskās prioritātes
Komisija noteikusi sešas prioritārās jomas, kurās skaidra un konkrēta rīcība var pārveidot publisko iepirkumu par spēcīgu rīku katras dalībvalsts ekonomiskās politikas instrumentu klāstā un tādējādi radīt ievērojamu labumu iepirkuma rezultātu ziņā.
a.Stratēģiskā publiskā iepirkuma plašākas izmantošanas nodrošināšana
Stratēģiskajam publiskajam iepirkumam jābūt lielākai nozīmei valdību un pašvaldību centienos rast atbildi uz izvirzītajiem mērķiem sabiedrības, vides un ekonomikas jomā, piemēram, aprites ekonomikas jomā. Inovatīvo, zaļo un sociālo kritēriju 23 integrācija visos iepirkumos, plašāka apspriešanās ar tirgus dalībniekiem pirms iepirkuma rīkošanas vai kvalitātes aspektu novērtēšana (MEAT 24 ), kā arī inovatīvu risinājumu iepirkums pirmskomercializācijas posmā prasa ne vien augstu kompetences līmeni iepirkuma veicēju vidū, bet visupirms politisko redzējumu un politisko atbildību. Dažas dalībvalstis savās iepirkuma procedūrās MEAT kritēriju, kā arī zaļā iepirkuma kritērijus ir padarījušas par obligātiem. Lai uzraudzītu izmantojuma attīstību, pārējās valstis varētu apsvērt brīvprātīgu mērķu noteikšanu. Optimālu rezultātu sasniegšanai publiskajā iepirkumā jebkurā gadījumā sistemātiski jāpiemēro stratēģiskie kritēriji. To var izdarīt, piedāvājot plašu praktisko atbalstu, kā standartu izplatīšana, etalonu noteikšanas metodika, marķējuma 25 regulāri atjauninājumi un vērtēšanas kritēriji, kā arī labas prakses bibliotēkas pieejamība.
Piemēram, zaļā iepirkuma jomā Komisija ierosinās grozīt Tīro transportlīdzekļu direktīvu 2009/33/EK 26 , izdos Zaļā publiskā iepirkuma mācību rīkkopas atjauninātu versiju un plāno izstrādāt brīvprātīgas lietošanas instrumentus atsevišķu projektu dzīvescikla izmaksu aprēķināšanai. Tiks atjauninātas pašreizējās vadlīnijas par sociālo publisko iepirkumu. Šajā atjaunināšanā tiks izmantota sadarbīga pieeja; tā sāksies ar apspriešanos ar ieinteresētajām personām, lai apkopotu ieteikumus par vadlīniju tvērumu un jautājumiem, kas tajās būtu jārisina, tostarp — kā vislabāk integrēt pieprasījuma puses funkciju sociālajā inovācijā un sociālajā uzņēmējdarbībā. Ar ierosināto Eiropas tiesību aktu par pieejamību 27 ir paredzēts noteikt kopīgas funkcionālās preču un pakalpojumu pieejamības prasības invalīdu un vecāka gadagājuma cilvēku interesēs. Inovācijas jomā tiek izstrādāts pārskats par inovācijas sekmēšanas politiku un īstenošanas sistēmu un vadlīnijas par inovācijai draudzīga publiskā iepirkuma procedūrām.
Lai gan plašāks stratēģiskā iepirkuma izmantojums ir prioritāte, Komisija atzīt, ka daudzās dalībvalstīs publiskā iepirkuma sistēmas darbībā nepilnības vērojamas joprojām. Komisija turpinās sniegt atbalstu un vadlīnijas, lai panāktu publiskā iepirkuma sistēmu pilnīgu funkcionēšanu šajās dalībvalstīs, pirms tā virzīsies tālāk zaļo, sociālo un inovācijas kritēriju integrēšanā.
Prioritārajām nozarēm, kā būvniecībai, veselības aprūpei un IT, nepieciešama mērķorientēta pieeja, jo šīm nozarēm piemīt sviras efekts un izteikta specifika, un tās saskaras ar dažiem izaicinājumiem, to vidū — strauja tehnoloģiskā un tirgus evolūcija. Šajā kontekstā minama Komisijas iniciatīva par brīvprātīgu priekšvērtēšanas mehānismu lieliem infrastruktūras projektiem 28 . Jau tagad ir iniciatīvas un instrumenti, piemēram, uz vērtību balstītas veselības aprūpes veicināšana, ēku informācijas modelēšana 29 un dzīves cikla pieeja, kas ļauj iepirkumos orientēties uz ilgtspējīgām sabiedriskām ēkām 30 , vai Eiropas IKT standarti publiskā iepirkuma vajadzībām, kuri paredzēti tam, lai uzlabotu sadarbspēju un novērstu atkarību no viena pārdevēja.
Papildus šīm nozarēm jāpievēršas aizsardzības un drošības nozarei, arī kiberdrošībai 31 . Eiropas aizsardzības rīcības plāna ietvaros darbs ir labi pavirzījies uz priekšu. Rīcības plāna uzmanības centrā ir Aizsardzības iepirkuma direktīvas racionāla īstenošana ar mērķi dot iespējas Eiropas uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma un atrašanās vietas. Tas paredz:
·vadlīnijas par dažiem direktīvas aspektiem;
·periodisku ziņošanu (progresa ziņojumus) par direktīvas piemērošanu dalībvalstīs;
·diskusijas ar dalībvalstīm par direktīvas prasību ieviešanas kontroli; un
·tādu iniciatīvu veicināšanu, kas uzlabo MVU un apakšpiegādātāju pārrobežu piekļuvi tirgum (ieteikums dalībvalstīm un cieša sadarbība ar nozares pārstāvjiem).
b.Publiskā iepirkuma veicēju profesionalizācija
Izmaiņu īstenošanai vajadzīgi cilvēki ar pareizu prasmju kopumu. Publiskā iepirkuma veicēju zems profesionalizācijas līmenis 32 ir sistēmiska problēma daudzās dalībvalstīs. Vitāli svarīgi ir uzlabot iepirkuma prasmes, tostarp e-prasmes, visos iepirkuma procesa posmos. Mainīgā kultūra un lielāks stratēģiskā publiskā iepirkuma izmantojums rada nepieciešamību plašāk izmantot elastīgu praksi, zināšanas par tirgiem un inovatīvus rīkus. Valsts sektora iestādēm ir jāievieš visaptveroša stratēģija, kuras nolūks ir cīnīties pret izvairīšanos no riska un piesaistīt, apmācīt un attīstīt talantus un prasmes visā publiskā iepirkuma nozarē.
Profesionalizācijas ziņā dalībvalstis atrodas dažādos attīstības posmos, bet ir svarīgi, lai šo ceļu ietu visas. Pieredzes apmaiņa dos tām iespēju uzlabot savu iepirkuma praksi un palielinās iepirkuma nozīmi un reputāciju valsts politikas mērķu sasniegšanā. Valsts līmenī ir nepieciešamas ilgtermiņa profesionalizācijas stratēģijas, lai piemēroti cilvēki ar pareizām prasmēm un rīkiem īstajā vietā un laikā nodrošinātu vislabākos rezultātus.
Komisija apņemas palīdzēt dalībvalstīm viņu centienos šādas stratēģijas izstrādāt un ieviest un ir sagatavojusi ieteikumu par profesionalizāciju, kas tiks pieņemts kopā ar šo paziņojumu; tā noteiks Eiropas kompetences satvaru, izveidos e-kompetences centru zināšanām un informācijai un iedibinās labas prakses apmaiņu, kā arī sniegs mērķtiecīgu palīdzību spēju veidošanai un apmācībai, ko piedāvā attiecīgajai valstij piemērojamie atbalsta instrumenti no dažādām Komisijas programmām 33 .
c.Uzlabot piekļuvi iepirkuma tirgiem
Darbvietu radīšana, izaugsme un inovācija nav iedomājama bez MVU, taču tiem ir grūti piekļūt iepirkumiem gan ES iekšējā tirgū, gan pasaules tirgos. Pašlaik MVU tieši, apvienojumā ar citiem vai kā apakšuzņēmēji saņem 45 % no to līgumu kopvērtības, kuri pārsniedz ES slieksni. 2014. gadā pieņemtajās direktīvās ir paredzēti pasākumi 34 , kuriem jāatvieglo MVU piekļuve publiskajam iepirkumam, arī pārrobežu publiskajam iepirkumam. Šīs uzlabotās iepirkuma iespējas, kas tiek piedāvātas MVU, aktīvāk jāpopularizē sabiedrībā, uzņēmumos un līgumslēdzējās iestādēs. Tas ir īpaši svarīgi pārrobežu iepirkuma veicināšanas interesēs. Mērķis ir palielināt MVU īpatsvaru publiskajā iepirkumā atbilstoši to kopējam īpatsvaram visā tautsaimniecībā. Komisija turklāt ir uzsākusi konkrētus pasākumus, kuru mērķis ir atvieglot MVU piekļuvi iepirkumam, piemēram, projektos, kurus finansē programma COSME. Papildus tam jāmin aizsardzības nozarē veiktie pasākumi, kuru nolūks ir sekmēt MVU piekļuvi pārrobežu tirgiem, kā izklāstīts Eiropas aizsardzības rīcības plānā 35 .
Vēl viens veids, kā uzlabot piekļuvi, ir vairot tirgus dalībnieku, tostarp MVU, savstarpējo uzticību, lai tos iedrošinātu piedalīties iepirkuma procedūrās. To var panākt, piedāvājot taisnīgus, efektīvus problēmu risināšanas mehānismus un neatkarīgu iepirkuma lēmumu pārskatīšanas sistēmu. Tiesiskās aizsardzības līdzekļu direktīvas 36 nesen tikušas izvērtētas 37 , un 2017. gada martā tika izveidots pirmās instances lēmumu pārskatīšanas struktūru tīkls. Komisija turpinās uzraudzīt situāciju šajā jomā, sniegs vadlīnijas un aktīvi veicinās sadarbību un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, kā arī starp pārskatīšanas un apelācijas iestādēm, lai uzlabotu Eiropas Savienībā pastāvošo pārskatīšanas sistēmu efektivitāti un kvalitāti.
ES ir pasaulē atvērtākais tirgus publiskā iepirkuma jomā, bet mūsu uzņēmumu piekļuve tirgum citās valstīs ne vienmēr ir līdzvērtīga Piešķirot preferenciālu statusu savas valsts uzņēmumiem 38 , ES lielākie partneri saglabā diskriminējošus pasākumus, kuri skar ES uzņēmumus. Komisijas pārdomu dokumentā par globalizācijas izmantošanu ir uzsvērts, ka vienādu noteikumu nodrošināšana ir aktuālāka nekā jebkad agrāk, un tajā ir iekļauts aicinājums strauji pieņemt starptautiskā iepirkuma aktu 39 . Tas uzlabotu Eiropas Savienības pozīcijas sarunās ar tirdzniecības partneriem. Ir steidzami jāatrod izeja no pašreizējā strupceļa, jo šis akts patlaban ir aizkavējies Padomē.
Komisija arī turpmāk uzņemsies vadošo lomu centienos uzlabot piekļuvi iepirkuma tirgiem, tādējādi palīdzot ES uzņēmumiem savas preces un pakalpojumus tirgot ārvalstīs. Šajā kontekstā Komisija mudina trešās valstis pievienoties PTO Nolīgumam par valsts iepirkumu un brīvās tirdzniecības nolīgumos cenšas iekļaut tālejošas iepirkumu jomas normas. Minētās normas paredzētas, lai nodrošinātu ES uzņēmumiem juridiskas tiesības piedalīties iepirkuma procedūrās trešās valstīs, to vidū pievienošanās valstīs un ES kaimiņattiecību politikas partnervalstīs, ar tādiem pašiem noteikumiem kā iekšzemes uzņēmumiem.
Atbalstot pasaules mēroga saskaņotu standartu izstrādi iepirkuma jomā, Komisija turklāt veicina labvēlīga regulējuma izveidi trešās valstīs 40 .
d.Vairot pārredzamību, godprātību un labākus datus
Rīcībpolitikas izstrādei nepieciešami uzticami dati. Digitālā pārveide, datu arvien augošā pārpilnība kopumā un atvērto datu standartu pieejamība dod iespēju izstrādāt labāku analīzi uz vajadzībām balstītas politikas veidošanai un brīdinājuma sistēmas, kas signalizētu par korupcijas gadījumiem 41 publiskajā iepirkumā un tos risinātu. Ir jādara pieejami labāki un vieglāk piekļūstami dati par iepirkumiem 42 , jo tas paver plašas iespējas kvalitatīvāk novērtēt iepirkuma rīcībpolitikas iedarbību, optimizēt publiskā iepirkuma sistēmu mijiedarbību un formulēt nākotnes stratēģiskos lēmumus. Elektroniskā iepirkuma sistēmām jārada kvalitatīvi dati, bet vēl svarīgāk ir politikas veidotājiem izmantot šos datus un kopīgot tos ar pārējām ieinteresētajām personām. Šādi dati ir arī pārkāpumu atklāšanas instruments. Lai uzlabotu datu apkopošanu, Komisija ES līmenī ierosinās jaunas e-veidlapas 43 .
Piekļuvei publiskā iepirkuma datiem vajadzētu dot iespēju risināt dialogu ar pilsonisko sabiedrību, un tā padara valdības atbildīgākas. Tādējādi valsts sektora iestādēm ir labākas izredzes krāpšanas un korupcijas apkarošanā 44 . Tālab stingri ieteicams veidot publiski pieejamus līgumu reģistrus 45 , kas nodrošina noslēgto līgumu un to grozījumu pārredzamību.
Ja tiek izveidoti iedarbīgi ziņošanas mehānismi un trauksmes cēlēji tiek pasargāti no atriebības, tad iespēju rašana ziņošanai par korupciju arī varētu uzlabot publiskā iepirkuma pārredzamību un ietaupīt sabiedriskos līdzekļus 46 . Komisija patlaban vērtē, vai trauksmes cēlēju aizsardzībai būtu nepieciešama horizontāla vai turpmāka nozares rīcība ES līmenī, un kāda būtu šīs rīcības juridiskā īstenojamība un tvērums.
Iepirkuma direktīvas piedāvā plašas iespējas virzīties uz pilnīgi pārredzamām publiskā iepirkuma procedūrām, kurās nav korupcijas, proti, līdz 2018. gadam ieviešot obligātu e-iepirkumu un padarot skaidrākas normas par interešu konfliktu 47 vai paplašinot izslēgšanas iemeslu tvērumu, iekļaujot tajā attiecīgos pretendentus. Visos pārvaldes līmeņos jāpalielina informētība par šīm iespējām.
Dažos iepirkuma tirgos bieži sastopama problēma ir slepenas norunas. To rezultātā cena var pieaugt līdz pat 20 % salīdzinājumā ar cenām, kas tiktu maksātas tirgū, kurā valda konkurence 48 . Konkurences iestādēm ir uzticētas izmeklēšanas un izpildes kontroles pilnvaras slepenu norunu prakses sodīšanai, taču tikai tad, ja ir aizdomas, ka slepena vienošanās jau ir notikusi. Tāpēc Komisija izstrādās instrumentus un iniciatīvas šīs problēmas risināšanai un informētības palielināšanai, lai mazinātu slepenu norunu risku iepirkuma tirgos. Tas ietvers pasākumus līgumslēdzēju iestāžu tirgus zināšanu uzlabošanai, atbalstu līgumslēdzējām iestādēm iepirkuma procedūru rūpīgā plānošanā un izstrādē un labāku sadarbību un informācijas apmaiņu starp publiskā iepirkuma un konkurences iestādēm. Komisija turklāt sagatavos jauno ES direktīvu piemērošanas vadlīnijas attiecībā uz izslēgšanas iemesliem slepenu norunu gadījumā.
e.Iepirkuma digitālās pārveides izvēršana
Jaunās tehnoloģijas piedāvā milzīgas iespējas racionalizēt un vienkāršot iepirkuma procesu, vēršot plašumā elektronisko publisko iepirkumu. Iepirkuma direktīvās paredzēts, ka līdz 2018. gada 9. oktobrim ir jāievieš obligāta piedāvājumu elektroniskā iesniegšana. Tomēr pilnu e-iepirkuma ieguvumu spektru var gūt, ja visu publiskā iepirkuma procesu pārveido digitāli. Tas ietver daudzus posmus, no plānošanas, izziņošanas un iesniegšanas līdz rēķinu izrakstīšanai, samaksai un arhivēšanai.
Jaunās tehnoloģijas dod iespēju fundamentāli pārdomāt, kā tiek organizēts publiskais iepirkums un publiskās pārvaldes iestāžu attiecīgās nodaļas. Pastāv vienreizēja izdevība pārveidot attiecīgās sistēmas un panākt digitālu transformāciju.
Komisija turpinās uzlabot un popularizēt instrumentus un standartus 49 , ko tā ir izstrādājusi, lai sagatavotu augsni iepirkuma digitālai pārveidei valsts līmenī, kā arī ieviesīs rīkus papildinošās jomās, kā Vienoto digitālo vārteju 50 un Eiropas pakalpojumu e-karti 51 . Tā turpinās divpusēju atbalstu dalībvalstīm, nosakot jomas, kuras rada bažas saistībā ar publiskā iepirkuma digitālo pārveidi. Tas ietver jautājumus saistībā ar risinājumu vai definīciju sadarbspēju 52 , piemērotas rīcībpolitikas arhitektūras izveidi, prasmēm un ieinteresēto personu apvienošanu nolūkā reformas īstenot efektīvi.
f.Sadarbība kopīgu iepirkumu interesēs
Publiskā iepirkuma apvienošana Eiropas Savienībā sāk uzņemt apgriezienus 53 . Centralizēto iepirkumu struktūras (CIS) pārvalda arvien lielāku daļu publiskā iepirkuma tirgu. Tās kļūst par nozīmīgiem dalībniekiem publiskā iepirkuma reformas, kā arī stratēģiskās pieejas veicināšanā. CIS rada iespēju palielināt publiskā iepirkuma veicēju varu, kas ir būtiski dažos tirgus, kuros dominē neliels tirgus dalībnieku skaits. Atkarībā no situācijas CIS var tikt veidotas vai nu valsts līmenī ar vispārīga iepirkuma uzdevumiem, vai konkrētās nozarēs (piemēram, veselības aprūpe, IT), vai arī specializēties reģionālajos/pašvaldību iepirkumos.
CIS lielie iepirkuma apjomi varētu tikt izmantoti stratēģiskā iepirkuma īpatsvara palielināšanai, piemēram, nosakot iepirkuma mērķrādītājus. CIS nozīme publiskā iepirkuma procesu standartizācijā un tirgus pārzināšanā turklāt ir svarīgs elements publiskās pārvaldes iestāžu profesionalizācijā, un tas palīdz procedūras padarīt MVU draudzīgas. Zināšanu un pieredzes apvienošana rada papildu ieguvumus, jo CIS bieži sniedz atbalstu un konsultāciju pakalpojumus citām līgumslēdzējām iestādēm.
Daudz var gūt arī no līgumslēdzēju iestāžu ciešākas sadarbības 54 . Jaunie ES noteikumi ļoti atvieglo kopīgu pārrobežu iepirkumu, kurā dažādu valstu līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūras organizē kopā. Šādu partnerību dzīvotspēju apliecina vairāki neseni piemēri. Arī lieli infrastruktūras projekti, kas šķērso valsts robežas, prasa ciešu iepirkuma struktūru sadarbību un spēju runāt kopīgā “valodā”. Dažas jomās, konkrētāk, Eiropas transporta tīkla infrastruktūras projektos, tiks veikta dziļāka analīze par iemesliem, kāpēc pārrobežu sadarbība ir ierobežota, un var tikt apsvērti konkrēti pasākumi 55 .
Šajā sakarībā Komisija turpinās izpratnes vairošanas pasākumus par kopīgiem pārrobežu iepirkumiem un popularizēs labo praksi šajā jomā.
5.SECINĀJUMI
Valsts pārvaldes iestādes kopumā tiecas veidot taisnīgāku sabiedrību, kas balstītos uz vienlīdzīgām iespējām, ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un plašu tirgus līdzdalību un vienlaikus gādā par sabiedrisko līdzekļu ilgtspēju. Publiskais iepirkums arī turpmāk būs izšķirīgs rīcībpolitikas mērķu sasniegšanas instruments. Ņemot vērā sabiedrisko izdevumu apmēru, publiskais iepirkums var dot valdībām iespēju sasniegt galvenos rīcībpolitikas rezultātus, ja to izmantos kā stratēģisku instrumentu.
Pārdomāta publiskā iepirkuma izmantošana var palīdzēt risināt tādas globālas problēmas kā klimata pārmaiņas un resursu trūkums vai sabiedrības novecošana. Publiskais iepirkums atbalsta sociālo politiku un paātrina pāreju uz ilgtspējīgākām piegādes ķēdēm un uzņēmējdarbības modeļiem. Tas var uzlabot konkurences situāciju un dot MVU piekļuvi iepirkumam. Pārredzamība un profesionalitāte publiskajos iepirkumos veicinās izdevumu efektivitāti un cīņu ar korupciju.
Vairākas dalībvalstis jau sākušas izstrādāt stratēģisku pieeju publiskā iepirkuma rīcībpolitikai un ir īstenojušas cerīgas vietējās iniciatīvas. Taču var panākt vairāk, strādājot kopīgi un gūstot iedvesmu vienam no otra. Šajā pārveides procesā ceļā uz modernām, inovatīvām un ilgtspējīgām iepirkuma sistēmām, kuras ir piemērotas 21. gadsimta vajadzībām un kuru pamatā ir iekļaujoša un apņēmības pilna ES partnerība pārdomātam publiskajam iepirkumam, Komisija vēlas pavērt iespējas pārējiem.
I PAPILDINĀJUMS. Pārskats par ES iepirkuma īstenošanas iniciatīvām līdz 2018. gada beigām
Šajā paziņojumā pausts aicinājums veidot plašu partnerību, kuras nolūks ir uzlabot publiskā iepirkuma funkcionēšanu Eiropas Savienībā. Komisija aicina dalībvalstis, citas iestādes un ieinteresētās personas publiskā iepirkuma jomā apņemties īstenot brīvprātīgas, bet konkrētas darbības šajā jomā. No savas puses Komisija apņemas līdz 2018. gada beigām īstenot turpmāk minētās konkrētās darbības.
1. Stratēģiskā publiskā iepirkuma plašākas izmantošanas nodrošināšana
-Izveidot brīvprātīgu priekšvērtēšanas mehānismu lieliem infrastruktūras projektiem.
-Atjaunināt vadlīnijas par zaļo un sociālo iepirkumu un sagatavot vadlīnijas par inovācijas iepirkumu.
-Nodrošināt labās prakses apmaiņu par stratēģisku iepirkumu, aptverot galvenās nozares (būvniecību, veselības aprūpi, IT).
2. Publiskā iepirkuma veicēju profesionalizācija
-Pieņemt Ieteikumu par publiskā iepirkuma veicēju profesionalizāciju.
-Izstrādāt Eiropas kompetences satvaru publiskā iepirkuma jomā, kurā apkopotas publiskā iepirkuma veicējiem nepieciešamās svarīgākās prasmes un kompetences jomas.
-Izveidot e-kompetences centru kā centrālo informācijas portālu un iepirkuma paraugprakses e-bibliotēku.
-ES mērogā izveidot Valsts inovācijas iepirkuma centru tīklu.
3. Iepirkuma tirgiem sniegtās piekļuves uzlabošana
-Pilnveidot piekļuvi trešo valstu iepirkuma tirgiem, izmantojot tirdzniecības nolīgumus.
-Stiprināt pārskatīšanas sistēmu, padziļinot pirmās instances pārskatīšanas struktūru savstarpējo sadarbību un izstrādājot vadlīnijas par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
-Uzsākt eksperimentālus projektus MVU līdzdalības paplašināšanai, izmantojot uzņēmējdarbības starpniekus un inovācijas starpniekus.
4. Pārredzamības, godprātības un labāku datu vairošana
-Izstrādāt jaunas iepirkuma standartveidlapas datu apkopošanas uzlabošanai.
-Veicināt publiski pieejamu līgumu reģistru izveidi.
-Sniegt vadlīnijas par jauno godprātības noteikumu praktisko piemērošanu un vadlīnijas par izslēgšanas iemesliem slepenu norunu dēļ, kā arī izveidot pārkāpumu datubāzi.
5. Iepirkuma digitālās pārveides izvēršana
-Paplašināt rīka e-Certis tvērumu un pilnveidot IT sistēmas.
-Atbalstīt Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta, vienreizējas iesniegšanas principa un elektronisko rēķinu ieviešanu dalībvalstīs.
6. Sadarbība kopīgu iepirkumu interesēs
-Sekmēt pārrobežu publisko iepirkumu, kā arī inovāciju iepirkumu lielā apjomā
-Uzsākt eksperimentālas mācības “Maziem un vidējiem uzņēmumiem draudzīga rīcībpolitika centralizēto iepirkumu struktūrās”.
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Investīciju plāns Eiropai” (COM/2014/903).
Kas aptver resursu izmantošanas efektivitāti, energoefektivitāti un ekonomiskos apsvērumus.
Kopējie aplēstie vispārējie valsts izdevumi par būvdarbiem, precēm un pakalpojumiem, Eurostat.
COM(2015) 550 final “Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai”.
https://ec.europa.eu/commission/priorities/jobs-growth-and-investment/investment-plan_lv .
COM(2017) 479 final.
Sk. COM/2014/398 final “Ceļā uz aprites ekonomiku: bezatkritumu saimniekošanas programma Eiropai”.
Īstenojot 2014. gada reformu, tika pieņemta Direktīva 2014/25/ES (koncesijas), Direktīva 2014/24/ES (vispārēji iepirkumi) un Direktīva 2014/23/ES (komunālie pakalpojumi).
Vairākas dalībvalstis vēl nav transponējušas vismaz vienu no trim direktīvām.
2017. gadā septiņas dalībvalstis saņēma valstij adresētos konkrētos ieteikumus publiskā iepirkuma jomā.
Nesenā Komisijas pētījumā konstatēts, ka laikposmā no 2009. līdz 2015. gadam tiešie pārrobežu iepirkumi veidoja 3,5 % no visu līgumu vērtības. Netiešie pārrobežu iepirkumi (izmantojot filiāles ārvalstīs) veidoja vairāk nekā 20 %. Šajos skaitļos nav ņemta vērā arvien augoša starptautiskā tirdzniecība piegādes ķēžu ietvaros.
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52012DC0259&qid=1505292877576&from=LV.
Valsts iepirkuma birojs: ogp.gov.ie/ .
Veselīgām vecumdienām paredzētu inovāciju publiskais iepirkums [Healthy Ageing Public Procurement of Innovations], http://www.happi-project.eu/.
Vairāk nekā 20 veselības aprūpes organizācijas no Francijas, Itālijas, Luksemburgas, Beļģijas un Nīderlandes iegādājās HAPPI risinājumus.
http://www.gpp2020.eu/home/. Zaļā publiskā iepirkuma 2020 mērķis ir integrēt mazoglekļa iepirkumu Eiropā, lai atbalstītu ES mērķus klimata jomā.
2014. gada publiskā iepirkuma direktīvas skaidri atļauj dalībvalstīm ierobežot iespēju piešķiršanas kritērijos vadīties vienīgi no cenas vai izmaksām.
Te varētu ietilpt arī ārējo izmaksu novērtēšana visā projekta dzīves ciklā.
Sk. pētījumu “Publiskā iepirkuma stratēģiska izmantošana videi draudzīgas, sociālas un inovatīvas rīcībpolitikas veicināšanā”, https://ec.europa.eu/growth/single-market/public-procurement/studies-networks_en .
E-paziņojumi, e-piekļuve iepirkuma dokumentiem, e-iesniegšana, e-vērtēšana, e-piešķiršana, e-pasūtīšana, e-rēķini, e-maksājumi.
Saskaņā ar Aprites ekonomikas rīcības plānu Komisija rādīs priekšzīmi, nodrošinot, ka Zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) kritēriji iespējami plašāk tiek izmantoti pašas Komisijas iepirkumos, un stiprinot ZPI kritēriju izmantošanu ES finansētajos projektos. Vairākās jomās Komisijā sākti pasākumi, kuru piemērs ir atteikšanās no vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem.
Tiem jāietver arī pienākums pieejamību nodrošināt personām ar invaliditāti.
Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums; tas ļauj lielāku uzmanību pievērst kvalitātei.
Piemēram, ekomarķējums, energomarķējums vai taisnīgas tirdzniecības marķējums.
Kā paziņots Komisijas 2017. gada darba programmā.
COM(2015) 0615 final.
Nāk klajā vienlaicīgi ar šo paziņojumu.
Ēku informācijas modelēšana (BIM) digitālā formā apvieno būvniecību un darbības ar pamatlīdzekļiem. Eiropas Komisija ir līdzfinansējusi rokasgrāmatu par BIM ieviešanu publiskajā iepirkumā (sk. http://www.eubim.eu/handbook/).
Piemēram, LEVEL(s): http://ec.europa.eu/environment/eussd/buildings.htm .
Kā izklāstīts nesen pieņemtajā Kiberdrošības stratēģijā — JOIN(2017)450 final.
Saskaņā ar pētījumu (Bandiera, Prat, Valletti, 2008) profesionālu iepirkuma prasmju trūkums ir vēl lielāka problēma nekā korupcija: 83 % izniekoto resursu publiskajā iepirkumā par tādiem kļūst profesionālisma un stimulu trūkuma dēļ un tikai 17 % — korupcijas dēļ.
Piemēram, Strukturālo reformu atbalsta dienests (SRSS), TAIEX_REGIO PEER 2 PEER programma ERAF ietvaros un KF līdzekļi.
Šādu pasākumu vidū minams aicinājums līgumus dalīt daļās, samazināt apgrozījuma obligāto apmēru, kas tiek izvirzīts par nosacījumu dalībai iepirkuma procedūrā, un samazināt ar dokumentāciju saistīto prasību skaitu.
COM(2016) 950 final.
Direktīva 92/13/EEK un Direktīva 89/665/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/66/EK.
COM/2017/28 final.
Tādas politiskās iniciatīvas kā “Buy American” (“Pērciet Amerikas preces”), “Make in India” (“Ražojam Indijā”) vai “Buy Chinese” (“Pērciet Ķīnas preces”).
COM(2016) 34 final.
Tādos iepirkuma tirgos kā Indija, Brazīlija un Ķīna tiks īstenots regulējuma un politikas dialogs un izstrādātas sadarbības programmas.
Kā norādīts dažos valstīm adresētos ieteikumos Eiropas pusgada porcesa ietvaros.
Vienlaikus vajadzīgajā mērā ievērojot pamattiesības, it īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību.
E-veidlapas ir Vienotā tirgus stratēģijā izziņotā iniciatīva, kuras nolūks ir publiskā iepirkuma procedūrās izmantoto standarta veidlapu pārskatīšana.
Saskaņā ar Komisijas 2014. gada pretkorupcijas ziņojumu korupcija ES sabiedrībai izmaksā aptuveni 120 miljardus euro gadā. Saskaņā ar 2013. gada pētījumu (PWC un Ecorys Eiropas Komisijas uzdevumā) korupcijas kopējās tiešās izmaksas publiskajā iepirkumā tikai piecās nozarēs (autoceļi un dzelzceļi; ūdensapgāde un atkritumi; pilsētbūvniecība un komunālās saimniecības būvniecība; mācības; pētniecība un izstrāde) un tikai astoņās ES valstīs svārstījās no 1,4 līdz 2,2 miljardiem euro.
Ja šāds reģistrs satur personas datus, tam jāatbilst datu aizsardzības tiesību aktu prasībām.
Saskaņā ar 2017. gada pētījumu “Trauksmes cēlēju aizsardzības ekonomisko ieguvumu aplēse publiskā iepirkuma jomā” (Milieu Ltd. Eiropas Komisijas uzdevumā) potenciālie ieguvumi no trauksmes cēlēju iedarbīgas aizsardzības publiskā iepirkuma jomā Eiropas Savienībā kopumā lēšami no 5,8 līdz 9,6 miljardiem euro gadā.
Minimālie standarti attiecībā uz interešu konflikta definēšanu un ES valstu pienākums īstenot piemērotus pasākumus interešu konfliktu noteikšanai, novēršanai un atrisināšanai.
Sk. Anderson and Kovacic “Competition Policy and International Trade Liberalisation: Essential Complements to Ensure Good Performance in Public Procurement Markets’, PPLR, 18 (2009): 67.
Piemēram, eCertis, Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments (ESPD), Eiropas e-rēķinu standarts.
COM(2017) 256 final.
Komisijas 2017. gada janvārī pieņemtie priekšlikumi (COM 2016 (823) un COM 2016 (824)), kurus patlaban apspriež Eiropas Parlaments un Padome un ar kuriem ieviesta saskaņota ES līmeņa procedūra būvniecības un uzņēmējdarbības pakalpojumu pārrobežu izvēršanai iekšējā tirgū, kas ietver to ekonomikas dalībnieku apstiprināšanu, kurus iekļauj Direktīvas 2014/24/ES 64. pantā minētajos oficiālajos sarakstos.
Pamatojoties uz pašreizējiem sadarbspējas risinājumiem, par kuriem pastāv kopīga vienošanās ES līmenī, piemēram, e-identitāte, e-paraksts, e-piegāde, e-rēķini.
Pieprasījuma apvienošana attiecas uz līgumslēdzējām iestādēm vai citām iestādēm, kas darbojas, izmantojot centralizēto iepirkumu struktūras, kuras darbojas kā vairumtirgotāji vai starpnieki.
Piemēram, vairākas pašvaldības sabiedriskajam transportam varētu kopīgi iepirkt tīros transportlīdzekļus.
Sk. pašlaik notiekošo sabiedrisko apspriešanu “Racionālāks Eiropas transporta tīkla (TEN–T) īstenojums”: https://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/consultations/2017-ten-t-implementation_en.