EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 4.10.2017
COM(2017) 566 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI
Turpmākie pasākumi PVN rīcības plāna īstenošanai
Ceļā uz vienotu ES PVN zonu — laiks rīkoties
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 4.10.2017
COM(2017) 566 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI
Turpmākie pasākumi PVN rīcības plāna īstenošanai
Ceļā uz vienotu ES PVN zonu — laiks rīkoties
Satura rādītājs
1. 1. IEVADS — CEĻĀ UZ VIENOTU EIROPAS SAVIENĪBAS PVN ZONU
2. 2. SASNIEGUMI KOPŠ PVN RĪCĪBAS PLĀNA PIEŅEMŠANAS
2.1. 2.1. PVN sistēmas pielāgošana digitālajai ekonomikai un sagatavošanās modernizētas likmju politikas pieņemšanai
2.1.1. 2.1.1. PVN e-komercijas priekšlikumi
2.1.2. 2.1.2. PVN e-publikāciju priekšlikums
2.2. 2.2. Mērķtiecīgie pasākumi krāpniecības novēršanai
2.2.1. Nodokļu iekasēšanas un administratīvās sadarbības uzlabošana 2.2.1. Nodokļu iekasēšanas un administratīvās sadarbības uzlabošana
2.2.2. 2.2.2. Pagaidu atkāpe
3. 3. GAIDĀMO PRIEKŠLIKUMU ĪSTENOŠANA
3.1. 3.1. Ceļā uz spēcīgu vienotu Eiropas Savienības PVN zonu
3.1.1. 3.1.1. Galīgās PVN sistēmas pirmā posma īstenošana
3.1.2. 3.1.2. Ar PVN saistītās krāpniecības apkarošana šodien: labāka administratīvā sadarbība ātrākiem rezultātiem
3.1.3. 3.1.3. Ceļā uz efektīvāku nodokļu iestāžu darbību
3.2. 3.2. Ceļā uz modernizētu likmju politiku
3.3. 3.3. Ceļā uz mazo un vidējo uzņēmumu PVN tiesību aktu kopumu
4. 4. SECINĀJUMS 1
1.IEVADS — CEĻĀ UZ VIENOTU EIROPAS SAVIENĪBAS PVN ZONU
ES PVN sistēma ir vienotā tirgus sniegta priekšrocība; novēršot šķēršļus, kas kropļoja konkurenci un kavēja preču brīvu apriti, tas ir lielā mērā atvieglojis tirdzniecību ES. Kā plaša tvēruma patēriņa nodoklis pievienotās vērtības nodoklis (PVN) tiek uzskatīts par vienu no izaugsmei draudzīgākajām nodokļu sistēmas formām. PVN ir arī viens no Eiropas Savienības galvenajiem nodokļu ieņēmumu avotiem, kas arvien pieaug 1 . Tomēr pēdējo gadu laikā PVN sistēma netiek līdzi ekonomikas globalizācijas un digitalizācijas tempam. Jo īpaši jāņem vērā, ka pašreizējā dalībvalstu tirdzniecības nodokļu sistēma vēl joprojām balstās uz 25 gadus veciem “pārejas noteikumiem” 2 . Saskaņā ar šiem noteikumiem vietējiem un pārrobežu darījumiem piemēro divus pilnīgi atšķirīgus PVN režīmus. Rezultātā pārrobežu tirdzniecības uzņēmumiem ir jāmaksā papildu atbilstības nodrošināšanas izmaksas 11 % apmērā salīdzinājumā ar tiem uzņēmumiem, kuri veic tirdzniecību tikai iekšzemē. Turklāt, atļaujot iegādāties preces pāri robežām bez PVN, šie noteikumi jo īpaši rada krāpšanas risku. 2015. gadā krāpšanas un citu nepilnību dēļ tika zaudēts EUR 151 miljards, kas atbilst 12,8% no PVN maksāšanas saistību apmēra 3 . Ir aplēsts, ka no tiem EUR 50 miljardi ir zaudēti saistībā ar pārrobežu krāpšana PVN jomā, ko lielā mērā veikušas kriminālās organizācijas un kas – saskaņā ar neseniem plašsaziņas līdzekļu paziņojumiem – ir tikusi izmantota arī terorisma finansēšanai.
Šobrīd ES PVN sistēma ir pārāk sadrumstalota un pārāk lielā mērā pieļauj krāpšanas risku. Savas programmas taisnīgas un efektīvas ES nodokļu sistēmas radīšanai ietvaros Komisija plāno mainīt PVN sistēmu, lai nodrošinātu, ka to arī nākotnē varētu uzskatīt par vienotā tirgus sniegtu priekšrocību. Saskaņā ar aplēsēm vienota PVN režīma ieviešana vienotajā tirgū palīdzētu samazināt pārrobežu krāpšanu PVN jomā par EUR 41 miljardu 4 un atbilstības izmaksas uzņēmumiem – par EUR 1 miljardu 5 .
Savā 2016. gada 7. aprīļa rīcības plānā PVN jomā (“PVN rīcības plāns”) 6 Komisija īsumā aprakstīja nepieciešamību pēc vienotas Eiropas Savienības PVN zonas izveides, kura būtu atbilstīga 21. gadsimta izaicinājumiem. Tika paziņots par galveno pasākumu kopumu, kas ir jāpieņem īstermiņā un vidējā laika posmā, lai modernizētu ES PVN sistēmu un padarītu to vienkāršāku, darījumdarbībai draudzīgāku un nodrošinātu pret krāpšanu. Šie pasākumi ir paredzēti vairāku mērķu sasniegšanai: pielāgot PVN sistēmu globālajai, digitālajai un mobilajai ekonomikai, sniegt atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām un nodrošināt atbilstīgu likmju noteikšanas politiku, izbeigt pārrobežu krāpšanu un novērst PVN iztrūkumu.
Esošās PVN sistēmas modernizēšana notiks pakāpeniski. Ziņojumā ir ietverta atskaite par jau veiktajām darbībām (2. nodaļa) un sniegta sīkāka informācija par turpmākajiem pasākumiem (3. nodaļa), tostarp iniciatīvām, kas tiks pieņemtas šogad:
·tiesību aktu kopumu par galīgo PVN sistēmu starpuzņēmumu tirdzniecībai ES teritorijā (B2B) (“galīgā PVN sistēma”);
·priekšlikumu PVN likmju reformai;
·priekšlikumu esošo instrumentu darbības pastiprināšanai, lai sekmētu administratīvo sadarbību PVN jomā; un
·priekšlikumu PVN noteikumu vienkāršošanai maziem un vidējiem uzņēmumiem.
2.SASNIEGUMI KOPŠ PVN RĪCĪBAS PLĀNA PIEŅEMŠANAS
2.1. PVN sistēmas pielāgošana digitālajai ekonomikai un sagatavošanās modernizētas likmju politikas pieņemšanai
2016. gada 1. decembrī Komisija pieņēma vairākus priekšlikumus 7 , kā modernizēt PVN pārrobežu e-komercijā, un priekšlikumu par PVN likmju e-publicēšanu. Šie priekšlikumi, kas ir svarīga Digitālā vienotā tirgus stratēģijas sastāvdaļa 8 , paredz PVN sistēmas pielāgošanu digitālajai ekonomikai.
2.1.1. PVN e-komercijas priekšlikumi
Ekonomikas digitalizācija rada nodokļu politikai izaicinājumus, kuriem arvien steidzamāk nepieciešams risinājums. Ir nepieciešami inovatīvi un progresīvi risinājumi, lai neatpaliktu no jaunajām darījumdarbības tendencēm. Nodokļu jomas noteikumiem ir jāattīstās, lai pielāgotos strauji notiekošajām pārmaiņām darījumdarbības modeļos un patērētāju struktūrās. Paralēli tam nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai un efektīvai attiecībā uz jaunajiem uzņēmumiem un jāsniedz pozitīvs ieguldījums digitālā vienotā tirgus attīstībā.
Kā patēriņa nodoklim PVN ir svarīga loma šo mērķu sasniegšanas stratēģijā. Priekšlikumi par e-komerciju ir paredzēti, lai dotu labumu darījumdarbībai, pilsoņiem un dalībvalstīm, un tie ir devuši iespēju saskatīt ES kā globāla mēroga līderi.
Jaunie noteikumi ļautu uzņēmumiem, kas pārdod preces tiešsaistē, viegli izpildīt visas savas ES PVN saistības vienuviet un vienkāršotu PVN režīmu jaunuzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārrobežu tirdzniecību tiešsaistē, tās apjomam nepārsniedzot EUR 10 000. Mazie un vidējie uzņēmumi arī gūtu labumu no vienkāršākām procedūrām tādu pārrobežu pārdošanas apjomu gadījumā, kuri nepārsniedz EUR 100 000. Jaunie noteikumi arī atceltu pašreizējo atbrīvojumu no PVN nelieliem ES importētiem sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniedz EUR 22, un nodrošinātu to, ka ES darījumdarbība gūst labumu no godīgas konkurences nosacījumiem.
Šie priekšlikumi pašlaik tiek apspriesti Padomē.
Turklāt ES PVN foruma ietvaros 9 Komisija meklē iespējas, kā izveidot strukturētu publiskā un privātā sektora sadarbību ar nodokļu iestādēm, loģistikas uzņēmumiem, interneta platformām, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmumu asociācijām, lai uzlabotu PVN iekasēšanu, samazinātu krāpniecību e-komercijas jomā un nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus uzņēmumiem, kuri pilda savus pienākumus. Šīs apspriedes rezultāts būs Komisijas iniciatīvas tēma 2018. gadā.
2.1.2. PVN e-publikāciju priekšlikums
Komisija pilda savu solījumu ļaut dalībvalstīm piemērot tādām e-publikācijām kā e-grāmatām un tiešsaistes laikrakstiem to pašu PVN likmi kā atbilstošajiem drukātajiem izdevumiem, atceļot noteikumus, saskaņā ar kuriem tradicionālajiem drukātajiem izdevumiem piemērotais labvēlīgais nodokļu režīms netika attiecināts uz e-publikācijām. Šis priekšlikums ir solis uz priekšu, kas nodrošina tehnoloģiju neitralitāti un atceļ nodokļu radītos šķēršļus e-publikāciju tirgus attīstībai. Šo priekšlikumu patlaban apspriež Padome.
2.2. Mērķtiecīgie pasākumi krāpniecības novēršanai
2.2.1. Nodokļu iekasēšanas un administratīvās sadarbības uzlabošana
Komisija ir uzsākusi darījumu tīklu analīzes izstrādi PVN mērķdatu apmaiņai un kopējai apstrādei, kuru veic Eurofisc tīkla riska analīzes ierēdņi 10 . Šis jaunais instruments dos iespēju nodokļu iestādēm apturēt krāpniecisku tīklu darbību vienkāršākā, ātrākā un drošākā veidā.
Turklāt jūlijā krimināltiesību jomā tika pieņemta Direktīva par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības 11 ; tajā paredzēti minimālie noteikumi par noziedzīgs nodarījumu, kas skar Savienības finanšu intereses, definēšanu, sankcijām un noilguma termiņiem. Direktīvā noteikta iecerētās Eiropas Prokuratūras (EPPO) piekritība pēc būtības 12 . EPPO jo īpaši būs kompetenta kriminālizmeklēšanā vai kriminālvajāšanā attiecībā uz krāpšanu PVN jomā, kas saistīta ar divu vai vairāku dalībvalstu teritorijām un kuras radītais kopējais kaitējums pārsniedz EUR 10 000 000.
Attiecībā uz starptautiskajām attiecībām Komisija ir piedalījusies sarunās, lai panāktu ES un Norvēģijas vienošanos par administratīvās sadarbības veicināšanu, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu PVN jomā. Vienošanās stāsies spēkā pēc tam, kad Padome būs pieņēmusi lēmumus par tās parakstīšanu un noslēgšanu. Turklāt Komisijas dienesti un Nodokļu administrācijas iestāžu Eiropas organizācija (IOTA) parakstīja administratīvu vienošanos par sadarbību, lai varētu apmainīties ar labāko praksi starp dalībvalstīm un IOTA dalībniekiem.
Visbeidzot, vairākas dalībvalstis ir lūgušas atbalstu nodokļu iestāžu spēju pastiprināšanai. Atbalsta darbības Strukturālo reformu atbalsta programmas ietvaros cieši koordinē FISCALIS programmas ietvaros 13 .
2.2.2.Pagaidu atkāpe
2016. gada 21. decembrī Komisija izpildīja savu apņemšanos nākt klajā ar Padomes direktīvas priekšlikumu 14 attiecībā uz vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas pagaidu piemērošanu preču un pakalpojumu piegādei, kas pārsniedz EUR 10 000 slieksni vienam rēķinam. Izmantojot šādu sistēmu, PVN tiek uz laiku “atcelts” visā ekonomikas ķēdē (starp uzņēmumiem), un tā samaksa tiek prasīta tikai no gala patērētājiem. Šis pasākums ir paredzēts, lai palīdzētu krāpniecības visvairāk skartajām dalībvalstīm apkarot karuseļveida krāpšanu 15 , tajā pašā laikā nodrošinot visaptveroša ES mēroga risinājuma īstenošanu. Padomē notiek sarunas par šo tēmu.
3.GAIDĀMO PRIEKŠLIKUMU ĪSTENOŠANA
3.1. Ceļā uz spēcīgu vienotu Eiropas Savienības PVN zonu
3.1.1.Galīgās PVN sistēmas pirmā posma īstenošana
Kā noteikts PVN rīcības plānā, Komisija izsaka priekšlikumu aizstāt pašreizējos dalībvalstu tirdzniecības nodokļu sistēmas pārejas noteikumus ar galīgo režīmu. Atbilstīgi Eiropas Parlamenta 16 un Padomes pieprasījumiem 17 galīgā PVN sistēma balstīsies uz nodokļu sistēmas principu, kāds ir noteikts galamērķa dalībvalstī 18 .
Lai nodrošinātu vieglāku pāreju nodokļu iestādēm un uzņēmumiem, šīs izmaiņas tiks veiktas pakāpeniski divos posmos 19 .
Pirmais likumdošanas posms paredz nostabilizēt PVN režīmu starpuzņēmumu preču piegādēm ES teritorijā (B2B). Pirmā likumdošanas posma īstenošana tiks sadalīta divos apakšposmos (skatīt 3.1.1.1. un 3.1.1.2. punktu turpmāk tekstā), kas ietvers Komisijas pieņemto priekšlikumu kopumu šajā gadā (1. apakšposms) un citu priekšlikumu kopumu, kas jāpieņem nākamajā gadā (2. apakšposms).
Otrs likumdošanas posms paredz, ka jaunais PVN režīms tiks piemērots visām pārrobežu piegādēm, tostarp pakalpojumu piegādēm. Otra likumdošanas posma īstenošanu ierosinās Komisija pēc pirmā posma īstenošanas pienācīgas pārraudzības veikšanas, kura funkcionēšanu Komisija novērtēs piecus gadus pēc tā stāšanās spēkā. Tad galīgā sistēma būs pilnībā ieviesta.
Pēc pienācīgas apspriedes ar visām ieinteresētajām pusēm un detalizētas dažādu galamērķa valsts principa īstenošanas iespēju analīzes Komisija izvēlējās tādus nodokļu uzlikšanas noteikumus, saskaņā ar kuriem pārrobežu preču piegādes ES teritorijā gadījumā piegādātājs pieprasa klientam maksāt PVN pēc likmes, kas ir spēkā preču nosūtīšanas galamērķa dalībvalstī. PVN pēc vienas pieturas aģentūras principa tiks deklarēts un samaksāts dalībvalstī, kurā darbojas piegādātājs. Tomēr galīgās PVN sistēmas pirmajā posmā (kā vispārējā principa izņēmums 20 ), ja nodokļu iestāde būtu sertificējusi klientu kā atbilstīgu uzņēmumu (iespēja, kas pieejama arī maziem un vidējiem uzņēmumiem), šis klients būtu atbildīgs par PVN nomaksu precēm, kas ir iegādātas no citas dalībvalsts, kā tas ir pašlaik 21 .
Turklāt Padomes secinājumi 22 un diskusijas ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām pusēm par PVN rīcības plānu atklāja nepieciešamību ieviest noteiktus īstermiņa uzlabojumus pašreizējā PVN sistēmā (“ātrie risinājumi”). Šogad tiek piedāvāti četri ātrie risinājumi kopā ar galīgās PVN sistēmas juridisko pamatu (1. apakšposms turpmāk tekstā). Priekšlikums 2018. gadā (2. apakšposms turpmāk tekstā) papildus sniegs detalizētus tehniskos noteikumus faktiskajai galīgās PVN sistēmas pirmā soļa īstenošanai.
3.1.1.1.Pirmais apakšposms: 2017. gada oktobra galīgās PVN sistēmas tiesību aktu kopums
2017. gada oktobra galīgās PVN sistēmas tiesību aktu kopums sastāv no šādiem trim tiesību aktiem:
A] priekšlikums direktīvai, ar kuru veic grozījumus PVN direktīvā
Priekšlikumā izteiktie ierosinājumi ir šādi:
a) ieviest sertificēta nodokļu maksātāja jēdzienu, orientējoties uz atzītā uzņēmēja jēdzienu muitas jomā. Sertificēta nodokļu maksātāja jēdziens sniedz iespēju apliecināt to, ka konkrēts uzņēmums kopumā ir uzskatāms par uzticamu nodokļu maksātāju. Sertificēti nodokļu maksātāji gūs labumu no konkrētiem vienkāršošanas pasākumiem 23 . Priekšlikumā ir izklāstīti kritēriji, kuriem jāatbilst, lai saņemtu sertificēta nodokļu maksātāja statusu, izņēmuma gadījumi, dalībvalstu kompetence piešķirt un atņemt sertificēta nodokļu maksātāja statusu, ar nodokli apliekamo personu tiesības apstrīdēt administratīvos lēmumus šajā jautājumā un dalībvalstu savstarpējas atzīšanas pienākums.
b) Padomes pieprasītie ātrie risinājumi, proti:
- noteikumu vienkāršošana un saskaņošana attiecībā uz noteikumiem, ko paredz atpirkšanas darījumi (call-off stock) 24 ;
- klienta PVN identifikācijas numura atpazīšana kā būtisks nosacījums, lai atbrīvotu no aplikšanas ar PVN preču piegādi Kopienas teritorijā 25 ;
- noteikumu vienkāršošana, lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz virknes darījumiem 26 .
Šie ātrie risinājumi būtu pieejami tikai sertificētiem nodokļu maksātājiem (izņemot “PVN identifikācijas numura ātro risinājumu”, kuru pēc tā būtības nedrīkst šādi ierobežot).
c) galīgās PVN sistēmas juridiskais pamats. Tas ietver, jo īpaši, galamērķa dalībvalsts nodokļu sistēmas principa ieviešanu un piegādātāja atbildību (izņemot gadījumus, kad klients ir sertificēts nodokļu maksātājs) 27 . Tiek ieviests arī vienas pieturas aģentūras (VPA) princips, kas dos iespēju piegādātājiem uzskaitīt PVN, kas maksājams par preču piegādēm uz citām dalībvalstīm, dalībvalstī, kurā tie veic darījumdarbību. VPA princips ļautu savstarpēji ieskaitīt aprēķināto PVN par piegādēm un aprēķināto priekšnodokli, kas maksājams par ES teritorijā veiktajām iegādēm.
B] Priekšlikums grozījumu veikšanai Īstenošanas regulā (ES) Nr. 282/2011, lai īstenotu ceturto ātro risinājumu.
Šis priekšlikums īsteno Padomes pieprasīto ceturto ātro risinājumu, proti, noteikumu tuvināšanu un vienkāršošanu attiecībā uz pierādījumiem par Kopienas iekšējo preču transportu, lai varētu atbrīvot preču piegādi Kopienas iekšienē no PVN maksāšanas. Šis vienkāršojums būtu pieejams tikai tad, ja ir iesaistīts sertificēts nodokļu maksātājs.
C] Priekšlikums, ar kuru veic grozījumus PVN regulā par administratīvo sadarbību
Šis priekšlikums ir nepieciešams, lai nodrošinātu sertificēta nodokļu maksātāja statusa iekļaušanu VIES sistēmā 28 . Tas nodrošinās juridisko pamatojumu efektīvam tehniskam IT rīkam, ar kura palīdzību dalībvalstis un ekonomikas dalībnieki varēs nekavējoties elektroniski pārbaudīt, vai ekonomikas dalībniekam ir piešķirts šis statuss.
3.1.1.2. Otrais apakšposms: 2018. gada detalizēti tehniskie noteikumi galīgajai PVN sistēmai
Iepriekšminētais galīgās PVN sistēmas juridiskais pamats būtu dalībvalstu vienošanās par principu, kas paredz pāreju no pašreizējiem PVN pārejas noteikumiem uz galīgo PVN sistēmu, kuras pamatā ir galamērķa valsts nodokļu sistēmas princips. 2018. gadā Komisija pieņems priekšlikumu direktīvai kopā ar būtiskiem īstenošanas pasākumiem, nosakot detalizētus tehniskos noteikumus, kas ir nepieciešami galīgās PVN sistēmas darbībai.
Ar 2018. gada priekšlikumu tiks ieviesti juridiskā pamata īstenošanas īpašie noteikumi. Tiks ierosināti arī īstenošanas pasākumi, lai veidotu pamatu IT attīstībai, kas nodrošinās jaunās sistēmas funkcionēšanu līdz 2022. gadam.
3.1.2. Ar PVN saistītās krāpniecības apkarošana šodien: labāka administratīvā sadarbība ātrākiem rezultātiem
Vairāki nesen publicēti plašsaziņas līdzekļu paziņojumi visā Eiropā, kā arī valstu iestāžu veiktās izmeklēšanas rezultāti norāda uz saikni starp plaša mēroga PVN krāpšanas gadījumiem un organizēto noziedzību. Tie parāda, ka krāpšanas rezultātā iegūtie līdzekļi tiek izmantoti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmās, pirms tiek ieguldīti citās noziedzīgās darbībās un, iespējams, terorisma finansēšanā. Šajā kontekstā un saskaņā ar Eiropas Parlamenta 29 , dalībvalstu 30 un Eiropas Revīzijas palātas 31 atzinumu ir jāuzlabo administratīvās sadarbības līdzekļi PVN jomā.
Līdz 2017. gada novembrim Komisija iesniegs apspriešanai tiesību akta priekšlikumu par to, kā uzlabot esošo instrumentu darbību administratīvajā sadarbībā. Viens no mērķiem būs dalībvalstu kapacitātes nostiprināšana, lai veiktu ātrāku pieejamās informācijas kopīgā riska analīzi Eurofisc ietvaros, uzsāktu pēcpasākumus un apmainītos ar PVN informāciju ar tiesībaizsardzības iestādēm ES līmenī, piemēram, ar Eiropolu, Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un EPPO. Priekšlikumā jābūt arī pasākumiem nepilnību novēršanai importēšanas sistēmā tā dēvētās 42. procedūras ietvaros 32 , nodrošinot nodokļu un muitas iestādēm sistemātisku piekļuvi svarīgai informācijai.
Visi šie pasākumi veicinātu lielāku savstarpējo uzticēšanos starp nodokļu iestādēm, kas būs nepieciešama, lai pilnībā īstenotu galīgo PVN sistēmu.
3.1.3. Ceļā uz efektīvāku nodokļu iestāžu darbību
Līdz 2017. gada beigām Komisija iesniegs atsevišķu paketi ar diviem ziņojumiem Eiropas Parlamentam un Padomei:
·ziņojumu saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1553/89 12. pantu par dalībvalstīs piemērotajām procedūrām, lai reģistrētu ar nodokli apliekamās personas, noteiktu un iekasētu PVN, kā arī par PVN kontroles sistēmu īpatnībām un darbības rezultātiem 33 ;
·ziņojumu saskaņā ar Direktīvas Nr. 2010/24/ES 27. pantu par dalībvalstu savstarpējās palīdzības izmantošanu nodokļu atgūšanā, jo īpaši PVN, kurus ar nodokli apliekamās personas brīvprātīgi nemaksā 34 .
Šie ziņojumi palīdzēs viest skaidrību, kā nodokļu iestādēm stāties pretī izaicinājumiem, ko nodokļu iekasēšanai rada mainīgā sociālā, ekonomikas un finanšu vide. Digitalizācija, globalizācija, jauni darījumdarbības modeļi, krāpšana nodokļu jomā un to apiešana un ierobežotie resursi mudina nodokļu iestādes pārskatīt savu darbības praksi un rast mūsdienīgus vai alternatīvus veidus nodokļu iekasēšanai vienotajā tirgū. Turklāt tas dod iespēju Komisijai uzsākt augsta līmeņa stratēģisko dialogu ar valstu iestādēm, lai izstrādātu risinājumus, kas ir konsekventi visā ES teritorijā un saskaņoti ar ES noteikumiem.
3.2.Ceļā uz modernizētu likmju politiku
Kā paziņots PVN rīcības plānā, Komisija arī plāno modernizēt noteikumus, kuri pašlaik nosaka dalībvalstu brīvību PVN likmju noteikšanā.
Papildus priekšlikumam par e-publikācijām, kas ir izklāstīts iepriekš 2.1.2. punktā, līdz 2017. gada novembrim Komisija izteiks priekšlikumu PVN likmju reformai. Tas ir saskaņā ar galīgajiem noteikumiem, kas pamatojas uz galamērķa valsts principu un pakāpeniski aizstās pašreizējos pārejas noteikumus tirdzniecības nodokļu sistēmām starp dalībvalstīm.
Faktiski, apliekot preces un pakalpojumus ar nodokli galamērķa dalībvalstī, piegādātājiem nav vērā ņemamu priekšrocību, ja to uzņēmums ir dibināts dalībvalstī ar zemāku likmi. Tāpēc PVN likmju atšķirības vairs netraucētu vienotā tirgus darbību, ja vien papildus tiks veikti arī aizsardzības pasākumi iespējamo risku, piemēram, nodokļu bāzes samazināšanas, kompetences izkropļošanas, kompleksitātes un juridiskās nenoteiktības, novēršanai.
3.3.Ceļā uz mazo un vidējo uzņēmumu PVN tiesību aktu kopumu
ES PVN sistēmas sarežģītības un sadrumstalotības dēļ maziem un vidējiem uzņēmumiem rodas proporcionāli lielākas PVN atbilstības izmaksas nekā lielajiem uzņēmumiem. Lai mazinātu šīs atbilstības izmaksas, līdz 2017. gada novembrim Komisija sagatavos visaptverošu vienkāršojumu tiesību aktus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai radītu vidi, kas ir labvēlīga to izaugsmei un pārrobežu tirdzniecībai.
Pašreizējā īpašā shēma maziem uzņēmumiem ir paredzēta mazo un vidējo uzņēmumu atbilstības izmaksu mazināšanai, bet tā nav piemērota galamērķa valsts principa sistēmai. Tā ir jāpielāgo, lai nodrošinātu vienādu režīmu maziem un vidējiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic darījumdarbību ES, mudinot tos iesaistīties pārrobežu darbībā un pilnībā izmantot vienotā tirgus iespējas.
4.SECINĀJUMS
PVN sistēmas modernizēšana un pielāgošana izaicinājumiem, ko rada krāpniecības apkarošana, ir ārkārtīgi būtiska mūsu vienotā tirgus nākotnei. Pašreizējās PVN sistēmas reforma dos ieguldījumu digitālā vienotā tirgus attīstībā un papildinās Komisijas noteikto darba kārtību godīgākas un efektīvākas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas ieviešanai ES.
Šajā kontekstā ir gan nepieciešami, gan neatliekami turpināt virzīties uz ES mēroga PVN sistēmu, kas var sekmēt darbvietu radīšanu, izaugsmi, ieguldījumus un konkurētspēju un ir piemērota pieaugošajai ekonomikas digitalizācijai. Komisija ir apņēmības pilna piepildīt šos solījumus.