EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 26.9.2017
COM(2017) 546 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Starpposma novērtējums attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK
{SWD(2017) 314 final}
{SWD(2017) 315 final}
{SWD(2017) 316 final}
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Starpposma novērtējums attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK
1.Ievads
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014 stājās spēkā 2014. gada jūnija beigās, un ar to tika izveidota kopēja finanšu shēma (CFF) pārtikas aprites, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības, augu veselības un augu reproduktīvo materiālu jomā (turpmāk — “CFF regula”).
Šis ziņojums ir sagatavots saskaņā ar CFF regulas 42. pantu (“Novērtēšana”), kurā noteikts, ka Komisijai ir jāsagatavo un jāsniedz Eiropas Parlamentam un Padomei starpposma novērtējuma ziņojums par šādiem izdevumu pasākumiem:
·veterinārās izskaušanas, kontroles un uzraudzības programmām (turpmāk – “veterinārās programmas”), ko īstenojušas dalībvalstis ar mērķi pakāpeniski izskaust dzīvnieku slimības un zoonozes un ieviest slimību kontroles pasākumus;
·fitosanitārajām apsekojumu programmām saistībā ar kaitīgo organismu klātbūtni Savienības teritorijā;
·veterinārajiem un fitosanitārajiem ārkārtas pasākumiem, kas tiek īstenoti ar mērķi laikus pārvarēt ārkārtas situācijas, kuras saistītas ar dzīvnieku veselību un augu veselību;
·Eiropas Savienības references laboratoriju (ESRL) darbībām, kas tiek īstenotas ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu, vienveidīgu testēšanu ES un atbalstīt Komisijas riska pārvaldības darbības laboratorijas analīžu jomā;
·programmu “Labāka apmācība nekaitīgai pārtikai” (BTSF), kas ir iniciatīva, kura paredzēta to valsts iestāžu darbinieku apmācībai, kas veic oficiālas kontroles pārtikas un dzīvnieku barības aprites tiesību aktu, dzīvnieku veselības un labturības un augu veselības noteikumu jomā.
Saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) minēto darbību kopumam piešķirtās summas atbilst gandrīz visam budžetam pārtikas aprites jomā.
Šajā ziņojumā ir izklāstīti rezultāti starpposma novērtējumam, kas tika balstīts uz ārēju saistīto pētījumu
un iekšēju, Komisijas līmenī veiktu novērtējumu. Tam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments, kurā sniegts pārskats par CFF darbību tehnisko un finansiālo īstenošanu un apkopoti ārējā saistītā pētījuma konstatējumi.
ES izdevumu programma sniedz finansiālu atbalstu ES pārtikas un dzīvnieku barības aprites tiesību aktos noteikto mērķu sasniegšanai. Tās ieguldījums šo mērķu sasniegšanā ir nesaraujami saistīts ar valsts līmenī piešķirto līdzekļu izlietojumu un pasākumiem, kuru īstenošana dalībvalstīm ir juridiski saistoša.
Starpposma novērtējums attiecas uz CFF regulas īstenošanu 2014., 2015. gadā un, pamatojoties uz provizoriskajiem pieejamiem datiem, 2016. gadā. Daļēji pieejamie dati par 2016. gadu ierobežo šā novērtējuma tvērumu.
2.CFF regulas priekšvēsture un mērķi
CFF regula tika izstrādāta, lai uzlabotu kārtību, kādā notiek izdevumi saistībā ar pārtikas aprites jomā īstenotajām darbībām, kā arī lai koncentrētos uz ES finansēšanas prioritātēm, kas nodrošina reālu pievienoto vērtību. Tā modernizēja un racionalizēja agrākos saskaņā ar vienoto shēmu funkcionējošos finanšu noteikumus, jo tika ieviestas saskaņotas procedūras, standartizētas maksājumu likmes, kā arī skaidrāk noteiktas atbilstīgās izmaksas un pasākumi.
Vairums darbību un pasākumu tika atbalstīti jau pirms 2014. gada. Jauni pasākumi tika ieviesti fitosanitārajā jomā, proti, iespēja līdzfinansēt apsekojumu programmu īstenošanu saistībā ar augu kaitīgo organismu klātbūtni Savienības teritorijā.
Vispārīgs CFF regulas politikas mērķis ir palīdzēt augstā līmenī nodrošināt cilvēku, dzīvnieku un augu veselību pārtikas apritē un tai radniecīgās jomās, novēršot un izskaužot slimības un kaitīgos organismus un augstā līmenī aizsargājot patērētāju tiesības un vidi, vienlaikus uzlabojot Savienības pārtikas un barības nozares konkurētspēju un veicinot darbvietu izveidi.
Šis vispārīgais mērķis ir sadalīts četros konkrētos mērķos, kas attiecas uz CFF regulā aptvertajām četrām izdevumu jomām, proti: pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību, oficiālajām kontrolēm.
Šos konkrētos mērķus papildina arī seši konkrēti darbības rādītāji, kuri arī ir noteikti CFF regulā un pamatojoties uz kuriem tika pa nozarēm vērtēti pasākumi, kas īstenoti katrā no šīm četrām ietvertajām izdevumu jomām.
Lai sasniegtu mērķi, septiņu gadu posmam, ko aptver pašreizējā DFS, proti, 2014.–2020. gadam, CFF regulas īstenošanas vajadzībām tika noteikti maksimālie izdevumu griesti EUR 1 891 936 000.
CFF izdevumi primāri ir tiešais līdzfinansējums dalībvalstīm, kas ir gandrīz ekskluzīvas labuma guvējas no ES izdevumiem šajā jomā. Dalībvalstīm tiek atmaksātas atbilstīgās izmaksas, kas radušās saistībā ar atbilstīgo pasākumu veikšanu. Savienības finansiālais ieguldījums galvenokārt tiek sniegts dotāciju veidā.
3.Rezultāti starpposma novērtējumam par CFF regulas īstenošanu
Saskaņā ar CFF regulas 42. panta noteikumiem starpposma novērtējuma ziņojumā tiek ietverti šādi aspekti:
·CFF mērķu sasniegšana (2. panta 1. punkts) attiecībā uz to, cik lietderīgi Savienības līmenī izmantoti resursi un kāda bijusi izmantošanas pievienotā vērtība;
·kādas ir vienkāršošanas iespējas;
·vai visi mērķi joprojām ir būtiski;
·kā pasākumi palīdzējuši īstenot Savienības prioritātes attiecībā uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.
Tajā ņemti vērā izvērtējumu rezultāti par iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmi.
Novērtējumā ņemts vērā tas, kāda virzība panākta, izmantojot sešus 2. panta 2. punktā uzskaitītos CFF rādītājus.
3.1
CFF regulas mērķu sasniegšana: lietderība un ES pievienotā vērtība
Šā ziņojuma ievaddaļā sniegto vispārīgo politikas mērķi papildina četri konkrēti mērķi, no kuriem katrs attiecas uz konkrētu izdevumu jomu.
·Dzīvnieku veselība: palīdzēt Savienībā sasniegt augstāku dzīvnieku veselības statusu un atbalstīt dzīvnieku labturības uzlabošanu.
·Augu veselība: palīdzēt laikus atklāt Savienībā iekļuvušu kaitīgu organismu klātbūtni un tos izskaust.
·Oficiālās kontroles: palīdzēt padarīt oficiālo kontroļu un citu Savienības noteikumu īstenošanas un ievērošanas nolūkā veiktās darbības iedarbīgākas, efektīvākas un uzticamākas (jomās, uz kurām attiecas CFF regula).
·Pārtikas nekaitīgums: palīdzēt sasniegt augstu līmeni attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu un pārtikas ražošanas sistēmu drošumu, kā arī attiecībā uz citu tādu produktu drošumu, kas var ietekmēt pārtikas nekaitīgumu, vienlaikus uzlabojot pārtikas ražošanas ilgtspēju.
Šos konkrētos mērķus papildina seši minētie CFF regulas rādītāji, kas tiek vispārīgi izmantoti, lai sekotu izdevumu virzībai šajā jomā. Lai konkrēti uzraudzītu un izmērītu CFF darbību sniegumu, Komisijas dienesti no šiem rādītājiem izveidoja visaptverošu rādītāju kopumu, kurā ir divdesmit viens operatīvais tehniskais rādītājs, un katram no tiem noteica konkrētus mērķus
2017. un 2020. gadam. Šis rādītāju kopums sniedz informāciju par CFF pasākumu tehnisko izpildi, taču nedod iespēju novērtēt programmas izmaksu lietderību. Proti, izmaksu lietderības rādītāju neesība ierobežo CFF pasākumu efektivitātes novērtējuma veikšanu.
3.1.1
Dzīvnieku veselība
Sasniegtie mērķi
Veterināro pasākumu veikšanai ir izlietota lielākā daļa līdzekļu no CFF regulas budžeta, proti, tikai veterinārajām programmām vien tika izlietoti vairāk par 75 % no kopējiem izdevumiem 2014. un 2015. gadā. Maksājumi par veterinārajām programmām 2014. gadā bija EUR 136 mlj. apmērā no EUR 180 mlj., bet 2015. gadā EUR 148 mlj. no EUR 194 mlj. Nozīmīgumu budžeta kontekstā apliecina arī tas, ka 12 no šajā saistībā uzraudzītā 21 tehniskā rādītāja attiecas uz šo izdevumu jomu. Izvēlētie rādītāji ir vērsti uz prioritārajām dzīvnieku slimībām un zoonozēm; tie ļauj pārraudzīt to ES teritoriju ģeogrāfisko attīstību, kurās nav konkrētu dzīvnieku slimību, un izmērīt tehniskos parametrus, piemēram, slimību izplatību, sastopamību un gadījumu skaitu. Analizējot šos rādītājus par 2014.–2016. gadu, atklājās pozitīva epidemioloģiska tendence attiecībā uz visām prioritārajām slimībām, saistībā ar kurām tiek saņemts ES finansiālais atbalsts veterināro programmu ietvaros, un aizvien lielāks ir to dalībvalstu vai reģionu skaits, kuros nav dzīvnieku slimību un vērojams visu pārraudzīto parametru vispārējs samazinājums. Nozīmīgs piemērs ir ES programmas, kas attiecas uz trakumsērgu — šī slimība ES savvaļas dzīvniekiem ir gandrīz izskausta (gaidāms, ka pilnīgi tā tiks izskausta līdz 2020. gadam), un gadījumu skaits ir samazinājies no 80, kas tika fiksēti 2014. gadā, līdz 18 — 2016. gadā, būtiski mazinot nozīmīgus veselības riskus un nodrošinot kaķu un suņu brīvu pārvietošanos ES teritorijā. Vēl viens labs piemērs ir to dalībvalstu skaita palielināšanās, kurās nav liellopu brucelozes — 2016. gada beigās divas no piecām dalībvalstīm, kas īstenoja ES līdzfinansēto programmu aplūkotajā periodā, bija izskaudušas šo slimību; pārējās trijās dalībvalstīs galvenais darbības rādītājs, ko izmanto, lai pārraudzītu izplatības attīstību ganāmpulkos, ir samazinājies par 25 %, tādējādi tas rāda pozitīvu tendenci virzībā uz pilnīgu šīs slimības izskaušanu. Tomēr jāņem vērā, ka vēl ir jomas, kur stāvoklis pagaidām nav uzlabojies, kā cerēts, piemēram, saistībā ar liellopu tuberkulozi (1 dalībvalstī no 5, kurās īsteno ES līdzfinansēto programmu) un aitu un kazu brucelozi (1 dalībvalstī un vienas citas dalībvalsts dažos reģionos no sešām valstīm, kur īsteno ES līdzfinansētās programmas). Lai gan rādītāji saistībā ar dzīvniekiem konstatēto salmonelozi un brucelozi liecina par progresu, attiecībā uz cilvēkiem šie rādītāji vēl nesniedz gaidītos rezultātus, proti, gadījumu samazinājumu par 2 % gadā trīs gadu novērtēšanas periodā.
Ārkārtas pasākumu īstenošanai veterināro slimības uzliesmojumu gadījumos arī ir būtiska nozīme, jo tie palīdz sasniegt augstāku dzīvnieku veselības statusu Eiropas Savienībā, kā arī pasargāt ES ekonomiku no nopietnām un liela mēroga veterinārajām krīzēm. Pateicoties agrīnai atklāšanai un ES līdzfinansēto ārkārtas pasākumu tūlītējai piemērošanai, ir izdevies sekmīgi apvaldīt visas nesenās epidēmijas, tādējādi izvairoties no būtiskām ekonomiskām sekām, piemēram, tirdzniecības ierobežojumiem un eksporta aizliegumiem. Jaunākais piemērs ir cīņa pret nodulārā dermatīta epidēmiju — tā ir vīrusa izraisīta liellopu slimība, kas Eiropas Savienībā ir ienākusi no Turcijas un tiek pārnēsāta ar inficētām siekalām vai ar kukaiņiem. 2016. gadā šī slimība skāra septiņas valstis Eiropas dienvidaustrumos, tostarp Grieķiju, Bulgāriju un Balkānu reģionu. Visas minētās valstis veica masveidīgu vakcināciju, izmantojot ES nodulārā dermatīta vakcīnu banku, kura nekavējoties tika izveidota, lai novērstu šo ārkārtas situāciju. Vakcinācijas kampaņas rezultātā slimība tika veiksmīgi ierobežota — 2016. gadā vairs neviena cita dalībvalsts netika skarta, un teritorijās, kur tika veikta vakcinēšana, slimība atkārtoti neparādījās.
Lietderība
Uzlabojoties dzīvnieku veselības statusam, pakāpeniski samazinās attiecīgajai jomai nepieciešamie finanšu resursi, proti, konkrēti veterinārām programmām aplūkojamajā trīs gadu periodā tie ir samazinājušies par 11 miljoniem euro.
Grūtāk ir prognozēt izdevumus par ārkārtas pasākumiem, kas atšķiras gadu no gada tādu faktoru ietekmē, kurus ir grūti paredzēt un kontrolēt un kurus cita starpā ietekmē klimata pārmaiņas un pārnēsātāju globalizācija, kā arī dažu endēmisku slimību ciklisks uzliesmojums.
Jāuzsver, ka Revīzijas palātas nesenajā īpašajā ziņojumā
, kas publicēts 2016. gada aprīlī, tiek uzskatīts, ka Komisijas stratēģija attiecībā uz dzīvnieku slimībām ir pamatota un labi izstrādāta, tostarp ir labs regulējums budžeta līdzekļu piešķiršanai prioritārām programmām prioritārā kārtā. Saskaņā ar ziņojuma konstatējumiem dalībvalstu programmas atbilst prasītajiem kritērijiem un kopumā ir labi izstrādātas un pareizi īstenotas. Turklāt dalībvalstis ir pierādījušas, ka tām ir pienācīgas sistēmas dzīvnieku slimību uzliesmojumu identificēšanai un to izskaušanas veicināšanai. Tomēr būtu jānorāda, ka Revīzijas palātas ziņojumā ir arī atzīts, ka trūkst pieejamu starptautisko standarta modeļu un ekonomisko rādītāju un ka tas ierobežo Komisijas spēju parādīt veterināro izdevumu izmaksu lietderību.
ES pievienotā vērtība
Augstāka dzīvnieku veselības statusa sasniegšana ir rezultāts tam, ka ES līmenī ir īstenoti juridiski pasākumi, nodrošinot, ka ES sniedz dalībvalstīm tehnisku un finansiālu atbalstu. Ja ir aizdomas vai tiek gūts apstiprinājums par slimību, nekavējoties ārkārtas pasākumu sistēmas ietvaros tiek īstenotas preventīvas un kontroles darbības, tostarp robežu pagaidu slēgšana, lai novērstu pret slimību uzņēmīgu sūtījumu kustību, un slimības reģionalizācija
. Ņemot vērā, ka dzīvnieku slimību apkarošanai tiek izmantoti dažādi pasākumi, un to, ka daudzas slimības nepazīst robežas, ir nepieciešama centralizēta pārvaldības sistēma, lai dalībvalstīs pareizi koordinētu un īstenotu konkrētas darbības.
Ierobežotais budžets dažās dalībvalstīs, jo īpaši tajās, kas piedzīvo ekonomikas krīzi vai citus ierobežojumus, var kavēt vai ierobežot slimības uzliesmojumu apvaldīšanai nepieciešamo pasākumu veikšanu. Tāpēc ES finansiālais ieguldījums atbalsta ES krīzes vadības sistēmu slimības uzliesmojuma gadījumāLabs ES koordinācijas piemērs ir nesen ES līmenī īstenotā pārvaldība attiecībā uz Āfrikas cūku mēri, kas 2014. gadā uzliesmoja Krievijā un sasniedza Eiropas Savienību. Jau no pašiem pirmsākumiem attiecībā uz epidēmiju, kurai vakcīna ir pieejama, Komisija aktīvi veicināja kopējas stratēģijas īstenošanu skartajās dalībvalstīs, ārpuskopienas kaimiņvalstīs un apdraudētajās kaimiņu dalībvalstīs, pamatojoties uz ES tiesību aktiem un pieejamajām zinātnes atziņām. Politikas īstenošanas nolūkā Komisija ir sniegusi tehnisko un finansiālo atbalstu konkrētu mērķtiecīgu pasākumu veikšanai. Šīs koordinētās rīcības rezultātā slimības izplatība laikposmā, uz kuru attiecas pašreizējais novērtējums, tika apvaldīta un tika ierobežotas izmaksas gan no ES, gan valstu budžeta. Tika novērsts arī būtisks tirdzniecības pārrāvums ES iekšienē un ar trešām valstīm.
3.1.2
Augu veselība
Sasniegtie mērķi
Lai gan ES finansiālais atbalsts augu veselības ārkārtas pasākumu īstenošanai tiek sniegts daudzus gadus, augu veselības apsekojumu programmu finansēšana joprojām ir tikai sākuma stadijā.
Pirmo reizi apsekojumu programmas tika izveidotas 2015. gadā; rezultātu novērtēšana tāpēc ir ierobežota, ņemot vērā īso laikposmu un iepriekšējo pasākumu neesību. Tomēr ES dalībvalstis ir atzinīgi uzņēmušas šo programmu ieviešanu jau kopš paša pirmā gada, proti, 2015. gadā programmu izstrādāja jau 17 ES valstis, bet 2016. gadā — 22 ES valstis. Apsekojumu programmu īstenošana 2015. gadā ļāva konstatēt vairākus potenciālus riskus Savienības teritorijā, piemēram, augu baktēriju Xylella fastidiosa.
CFF regulas budžetā kaitīgo organismu klātbūtnes apsekojumu programmu un ārkārtas pasākumu īstenošanas atbalstam no kopējiem izdevumiem ir pieejami ierobežoti līdzekļi. 2014. gadā ārkārtas pasākumu īstenošanai tika izlietoti EUR 7,7 mlj. un 2015. gadā EUR 12,2 mlj., savukārt apsekojumu programmām 2015. gadā tika izlietoti EUR 4,2 mlj.
Turpinot fitosanitāro ārkārtas pasākumu īstenošanas rezultātā sasniegto, Komisija uzrauga vairākus gadījumus, lai atlasītu prioritāros kaitīgos organismus, tostarp dažus postošus patogēnus, piemēram, Xylella fastidiosa. Augu veselības jomā slimību, ja ir noticis tās uzliesmojums, var izskaust tikai tad, ja nekavējoties tiek īstenoti izšķirīgi pasākumi, nevis tad, kad kaitīgais organisms jau ir pārņēmis teritoriju endēmiski. Grūtības izskaust organismu var rasties tāpēc, ka trūkst efektīvu apstrādes risinājumu, ir liels skaits uzņēmīgu augu, ir izplatībai labvēlīgs kaitīgo organismu dzīves cikls un populācijas dinamika, kā arī tāpēc, ka slimību pārnēsātāji mīt mežos, parkos un stādījumos, kam ir augsta ekonomiskā, sociālā un vides vērtība. Gadījumos, kad kaitīgo organismu izskaušana nav realizējama, ierobežošana ir vienīgā alternatīva, ņemot vērā pašreizējās zinātnes atziņas. Tāpēc liela nozīme ir agrīnai atklāšanai, ko panāk ar apsekojumu programmām.
Lietderība
Apsekojumu programmu īstenošanas mērķis ir atklāt prioritāro kaitīgo organismu klātbūtni ES teritorijā. Ņemot to vērā, saskaņā ar pašreizējo DFS ir paredzēts pakāpeniski palielināt finanšu resursus, lai atbalstītu mērķi līdz 2020. gadam palielināt Savienības teritorijas pārklājumu, kurā šie apsekojumi tiek īstenoti.
Tāpat kā veterināro ārkārtas pasākumu gadījumā arī fitosanitāro ārkārtas pasākumu īstenošanai izdevumi ir mainīgi un mazāk prognozējami, ņemot vērā tādus potenciālos riskus kā klimata pārmaiņu sekas, globālā tirdzniecība un ceļotāju pārvietošanās pa visu pasauli. 2014.–2016. gadā ārkārtas pasākumi galvenokārt skāra tikai četrus nozīmīgus kaitīgos organismus — priežu koksnes nematodi, Xylella fastidiosa, kā arī Anoplophora glabripennis un Pomacea insularum; šiem pasākumiem tika izmantoti gandrīz visi maksājumi (91 %). Pārskata periodā ārkārtas pasākumu īstenošanai sniegtais ES finansiālais atbalsts ir ļāvis novērst minēto kaitīgo organismu turpmāku ieviešanos un tālāku izplatīšanos pārējā Savienības teritorijā.
ES pievienotā vērtība
ES iejaukšanās nodrošina augu veselības jomas uzliesmojumu pārvaldību, proti, ES sniedz finansiālo ieguldījumu, kas nepieciešams dalībvalsts līmenī, lai īstenotu ārkārtas pasākumus ar mērķi novērst attiecīgo kaitīgo organismu turpmāku izplatīšanos pārējā Savienības teritorijā.
Turklāt Savienības atbalsts veicina dalībvalstu savstarpējo koordināciju, kas nepieciešama, lai apsekotu tos augu kaitīgos organismus, kuriem jāpievērš ciešāka uzmanība, ņemot vērā to ekonomisko, vides un sociālo ietekmi.
Kopumā ES līdzfinansēto apsekojumu programmu un ārkārtas pasākumu īstenošana ES teritorijā ļauj pasargāt lauksaimniecisko ražošanu, nodrošinot augu veselības aizsardzību, un aizsargāt bioloģisko daudzveidību un mežus, kā arī konkurētspēju lauksaimniecības nozarē.
3.1.3
Oficiālās kontroles
Sasniegtie mērķi
ES finansiālais atbalsts oficiālo kontroļu sistēmai ir paredzēts diviem nozīmīgiem instrumentiem, sedzot gandrīz 100 % no atbilstīgajām izmaksām — testēšanas darbībām, ko veic 43 ESRL tīkls, un apmācībai, ko sniedz gan ESRL, gan saistībā ar BTSF iniciatīvu vairākās pārtikas nekaitīguma prioritārajās jomās. Lai uzraudzītu oficiālo kontroļu jomā līdzfinansēto galveno pasākumu izpildi, ir izstrādāti četri darbības rādītāji.
ESRL cita starpā ir veicinājušas diagnosticēšanas rīku nepārtrauktu atjaunināšanu, lai laikus identificētu patogēnus. Tas ir būtisks faktors kontroles pasākumu vienotai īstenošanai visā ES, jo nodrošina testa rezultātu uzticamību un līdzvērtīgus konkurences apstākļus. ESRL tīklā iekļauto laboratoriju sekmīgi nokārtoto kvalifikācijas pārbaužu
rādītājs ir 85 %, kas liecina, ka references laboratoriju testēšanas metodes tiek veiksmīgi izmantotas visā ES. Īstenojot tālākizglītību, kā arī piedaloties ikgadējos darbsemināros, ko organizē katra ESRL, kompetenci varētu paaugstināt valstu references laboratorijas (VRL), kas veic oficiālās kontroles. Attiecībā uz mācību saturu dalībnieku vidējais apmierinātības rādītājs bija virs 87 %.
Aplūkotajā trīs gadu periodā BTSF mācību iniciatīvas ietvaros ir aptvertas 52 tēmas, kurām ir būtiska nozīme CFF darbības jomās. Programmas dalībnieki gan no ES dalībvalstīm, gan no trešām valstīm uzskatīja, ka tā ir bijusi lietderīga, un aplūkotajos gados apmierinātības rādītājs ir bijis virs 90 %. Dalībnieku pēc apmācības veikto testu sekmības rādītājs arī ir ļoti augsts — aptuveni 88 %. Apmācība ir veicinājusi dalībvalstu kopīgu izpratni par saviem pienākumiem un to, kā vislabāk īstenot attiecīgos ES tiesību aktus. Ir pierādījies, ka BTSF programma ir bijusi noderīga, lai reaģētu uz jaunām vajadzībām, jo īpaši krīzes situācijās, proti, tā veicināja gan profilaksi, gan gatavību krīzes situācijai. Konkrēts piemērs ir BTSF mācības par pārtikas izraisītu slimības uzliesmojumu izmeklēšanu, kuras tika organizētas visus trīs pārskata perioda gadus un kurās tika pievērsta uzmanība tādām tēmām kā gatavība uzliesmojumam, uzliesmojuma pārvaldība un komunikācija krīzes situācijā, un šīs mācības bija paredzētas valsts sabiedrības veselības, veterināro un pārtikas nekaitīguma iestāžu darbiniekiem.
Lietderība
Abas šīs darbības ES ir finansējusi 100 % apmērā, un katra no tām ES budžetā gadā izmaksājusi aptuveni 15 miljonus euro. Šīs ierobežotās izmaksas tomēr ir ļāvušas ESRL veikt augsta līmeņa testēšanas darbības un katru gadu apmācīt simtiem VRL, savukārt BTSF ietvaros katru gadu tika apmācīts ap 6000 valsts kompetento iestāžu darbinieku, kas iesaistīti oficiālo kontroļu veikšanā.
ES pievienotā vērtība
ES pievienotā vērtība, ko nodrošinājušas ESRL darbības un BTSF programmas ir saistīta ar šo darbību būtību — laboratoriju tīkls nodrošina, ka visas ES dalībvalstis strādā, ievērojot saskanīgu un vienveidīgu regulējumu, un ES apmācības programma veicina vienotu ES tiesību aktu īstenošanas pieeju. Tas veicina noteikumu saskaņošanu ES līmenī un zināšanu un kompetences apmaiņu pārtikas nekaitīguma jomā un saistītajās jomās, un ir nozīmīgs pozitīvas mijiedarbības piemērs Eiropas Savienībā, ko nevarētu sasniegt, ja valstis darbotos izolēti valsts līmenī un bez ES finansiālā atbalsta.
3.1.4
Pārtikas nekaitīgums
Pārtikas nekaitīguma mērķa sasniegšana ir jāskata integrēti, tas ir horizontāls mērķis, ko sasniedz, īstenojot un piemērojot tiesisko regulējumu apvienojumā ar ES ieguldījumu un valstu izdevumu programmām. Dzīvnieku veselības, augu veselības un oficiālās kontroles darbības — tas viss veicina augstu pārtikas un pārtikas ražošanas sistēmu nekaitīguma līmeni visu ES iedzīvotāju interesēs. Lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu, ir nepieciešami droši un veselīgi dzīvnieki un augi, kā arī augsta standarta kontroles sistēma. Šīs prasības izpilde ir tieši un nesaraujami saistīta ar mērķi sasniegt augstu līmeni dzīvnieku veselības, augu veselības un oficiālo kontroļu jomā.
Lai nodrošinātu augstu pārtikas nekaitīguma līmeni, ir efektīvi jāizpilda minētajām jomām piemērojamās ES prasības ES teritorijā un trešās valstīs, kas eksportē dzīvniekus, augus un to produkciju uz ES.
ES augstie standarti sekmē ES iekšējo tirdzniecību un rada iespējas Eiropas uzņēmumiem konkurēt pasaules tirgū. Augsts pārtikas nekaitīguma līmenis ir būtiski svarīgs, lai panāktu tirgu stabilitāti un patērētāju uzticēšanos, kā arī novērstu saimnieciskās un cilvēkresursu izmaksas, ko Eiropai rada slimības uzliesmojumi.
Komisijas dienesti novērtējuma pārskata periodā ir veikuši ap 200 revīzijām un pārbaudēm gadā. To rezultātā Komisija ir noteikusi vairākas galvenās prioritātes, proti: normatīvā vide, kas veicina darbvietas, izaugsmi un investīcijas, garantējot augstu nekaitīguma līmeni, ko nodrošina ar pamatotām kontroles un īstenošanas sistēmām; dziļāk integrēts un taisnīgāks iekšējais tirgus, ko panāk, nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus, lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu būt pārliecināti par vienotu, augsta līmeņa pārtikas nekaitīgumu un par pārredzamu informāciju attiecībā uz dalībvalstu un trešo valstu kontroles īstenošanas statusu, kas savukārt politikas veidotājiem sniedz informāciju par regulējuma efektivitāti attiecīgajās nozarēs.
Ņemot vērā revīziju pieredzi, Komisija sniedz nozīmīgu atgriezenisko saiti par ES tiesību aktu un darbību efektivitāti, ietekmi un pievienoto vērtību.
Tā kā iepriekšējās iedaļās analizēto nozares mērķu sasniegšana veicina vispārējā pārtikas nekaitīguma stāvokļa pozitīvu novērtējumu ES līmenī, nav vajadzības īpaši reklamēt ES pārtikas produktu reputāciju. ES lauksaimniecības pārtikas produktus augstu novērtē visā pasaulē to kvalitātes un stingro nekaitīguma standartu dēļ, un šī nozare ir lielākā ražošanas nozare Eiropā un vadošais spēlētājs pasaulē. Šajā saistībā ES pārtikas nekaitīguma budžetam ir izšķiroša nozīme šo produktu konkurētspējas veicināšanā.
3.2.
Vienkāršošana
Saskaņā ar paziņojumu “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” CFF regulā bija paredzēts modernizēt un vienkāršot iepriekš spēkā esošos finanšu noteikumus. Vienkāršošana un racionalizācija tika risināta šādi:
·iepriekšējais tiesiskais regulējums, kas bija pārmērīgi sarežģīts un bieži vien novecojis, tikai aizstāts ar vienu tiesību aktu, kas attiecas uz visu pārtikas aprites jomu;
·tika racionalizētas finansējuma likmes, nosakot tikai trīs pamatlikmes, proti, 50 %, 75 % un 100 %;
·fitosanitārajā un veterinārajā jomā piemērotās procedūras tika pielāgotas atbilstīgi saskaņotajam regulējumam, lai nodrošinātu skaidrību, pārredzamību un pamatotu normatīvo vidi;
·tika samazināta komitoloģijas un Komisijas lēmumu izmantošana, lai saīsinātu līgumu sagatavošanas un apmaksas laiku.
Vēl viens solis ceļā uz sistēmas vienkāršošanu bija ieviestā vienības cenu sistēma, kuru izmanto, lai apmaksātu veterināro programmu īstenošanas darbības. Tā sedz aptuveni 50 % no atbilstīgajām izmaksām un šobrīd tiek pārskatīta, ņemot vērā tās turpmāko paplašināšanu uz citām jomām. Gan Komisija, gan dalībvalstis uztvēra jauno sistēmu kā rīku, kas atvieglo finansējuma un atmaksājumu pieprasīšanu.
Saistībā ar ziņojumu sniegšanas prasībām dažas dalībvalstis uzskatīja, ka tās ir nesamērīgas tikai attiecībā uz mazākajām veterinārajām programmām un ārkārtas pasākumiem.
3.3.
Ieguldījums gudrā, ilgtspējīgā un iekļaujošā izaugsmē
Saskaņā ar jaunākajiem EUROSTAT datiem tiek lēsts, ka 2015. gadā visas lauksaimnieciskās pārtikas nozares izlaide Eiropas Savienībā bija vairāk par 410 miljardiem euro, tādējādi tā ir lielākā ražošanas nozare Eiropā un vadošais spēlētājs pasaulē, kas pastāvīgi palielina lauksaimniecības produktu eksportu. Kopumā šī nozare nodrošina aptuveni 44 miljonus darbvietu ES, no tām 22 miljoni tiek piedāvāti saimniecībās.
Eiropas pārtikas ražošanas konkurētspēja ir atkarīga no tās reputācijas, un ES pārtikas nekaitīguma budžetam ir izšķiroša nozīme Eiropas pārtikas produktu nekaitīguma un kvalitātes veicināšanā.
Tomēr tādi aspekti kā tirdzniecības globalizācija, klimata pārmaiņas un tirdzniecības partneru pieprasījums, kā arī patērētāju uzvedība gadījumos, kad notiek krīzes pārtikas apritē, rada problēmas, kas jāpārvar ES ražošanas sistēmai. Šajā mainīgajā pasaulē izaugsmes stratēģija “Eiropa 2020” ir izstrādāta nolūkā, lai ES kļūtu par gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku. Šīm trim savstarpēji papildinošām prioritātēm vajadzētu sekmēt augstu nodarbinātības, ražīguma un sociālās kohēzijas līmeni ES un dalībvalstīs.
Lauksaimniecības pārtikas jomā šos mērķus var sasniegt tikai tad, ja tiek garantēts augsts cilvēku, dzīvnieku un augu veselības līmenis visā pārtikas apritē un saistītajās jomās un ja tiek īstenotas darbības, kas vērstas uz slimību un kaitīgo organismu aktīvu profilaksi un izskaušanu.
3.4.
Nozīmīgums
Saskaņā ar Romas deklarācijas pamatprincipu CFF pasākumi veicina drošu un neapdraudētu Eiropu, kurā iedzīvotājiem ir pieejama augstas kvalitātes pārtika, kas atbilst stingrākajiem starptautiskajiem standartiem; ņemot vērā ES ilgtermiņa intervenci šajā jomā, kā arī to, ka tā laikus reaģē ārkārtas situāciju gadījumā, tiek ierobežoti ar cilvēka un sabiedrības veselību saistītie riski. Novēršot epidēmijas rašanos vai tās izplatīšanos Savienības teritorijā, pārtikas aprites pasākumiem ir izšķiroša nozīme ES ekonomikas aizsardzībā, jo krīzes veterinārijā, fitosanitārajā jomā un pārtikas apritē var postoši ietekmēt ekonomiku, iespējami radot milzīgas izmaksas valsts budžetam un visai lauksaimniecības pārtikas nozarei. Tas ietekmē Eiropas sociālo aspektu, jo veicina visu ES iedzīvotāju interešu aizsardzību, sākot no sākumposma ražotājiem, līdz galapatērētājiem. Acīmredzami šī sistēma sekmē spēcīgāku ES lauksaimniecības produktu nozari pasaules mērogā, jo rada apjomradītus ietaupījumus iekšējā ES tirgū, kas savukārt veicina ES lauksaimniecības produktu eksportu.
3.5.
Iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekme
Vairums darbību, kurām piemērojama pašreizējā CFF regula, jau tika līdzfinansētas saskaņā ar iepriekšējiem tiesību aktiem. Lai tās būtu veiksmīgas, daudzām no tām, jo īpaši dzīvnieku veselības pasākumiem, pēc to būtības ir nepieciešami ilgtermiņa ieguldījumi.
Labs piemērs, kas raksturo galvenos sasniegumus, kuri gūti, ilgtermiņā īstenojot pasākumus, kas tika ieviesti pirms 2014. gada, ir govju sūkļveida encefalopātijas izskaušana — tā ir nāvējoša slimība, ar kuru cilvēks var inficēties, lietojot pārtikā inficēta liellopa produktus. ES ilgtermiņa līdzfinansējumam bija izšķiroša nozīme cīņā pret šo slimību, jo rezultātā slimības gadījumu skaits samazinājās no vairāk nekā 2000 gadījumu 2001. gadā līdz tikai 5 gadījumiem 2016. gadā, proti, slimība tiks praktiski izskausta. Tas savukārt ir ļāvis atcelt virkni dārgu aizsardzības pasākumu un radīt jaunas tirdzniecības iespējas.
Vēl viens labs piemērs ir saistīts ar tādu nozīmīgu zoonozi kā trakumsērga, kas ir praktiski izskausta ES savvaļas dzīvniekiem (gaidāms, ka pilnīgi tā tiks izskausta līdz 2020. gadam), un gadījumu skaits no 726, kas tika fiksēti 2010. gadā, ir nokrities līdz 18 — 2016. gadā, nodrošinot kaķu un suņu brīvu pārvietošanos ES teritorijā.
Pēc ES līdzfinansētās salmonella kontroles programmas īstenošanas ir ziņots par mājputnu populācijas (piemēram, dējējvistu) inficēšanās skaita samazināšanos ar salmonella spp. Tas ir devis labumu arī cilvēku veselībai, jo salmoneloze ir nozīmīga zoonoze, un viens no galvenajiem cilvēka inficēšanās iemesliem ir olu izmantošana pārtikā. Apstiprināto cilvēka inficēšanās gadījumu skaits periodā, kas pārsniedz novērtējumā aplūkojamo periodu, ir samazinājies no 105 450 (2010. gadā) līdz 94 600 (2015. gadā). Tomēr katru gadu var novērot cilvēku inficēšanās gadījumu uzliesmojumus, ko izraisa vairāki faktori, piemēram, olu uzglabāšanas aukstuma ķēdes pārrāvumi.
3.6.
Turpmāk izskatāmās jomas
Saskaņā ar ES 2014.–2020. gada budžetu pārtikas un dzīvnieku barības programmai nav pieejams rezerves finansējums krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē. Ja notiek liela mēroga veterinārās vai fitosanitārās epidēmijas uzliesmojums, kā tas bija nesen ar putnu gripu, kuras ietekmi uz budžetu nevar iekļaut pašreizējā programmā, varētu būt grūti rast finansiālo atbalstu, kas vajadzīgs, lai īstenotu slimības izskaušanas darbības un laikus ierobežotu šādu epidēmiju izplatīšanos.
Augu veselības darbību finansēšana joprojām ir sākumstadijā, un turpmāk būs jāpievēršas šim jautājumam, lai pareizi reaģētu uz vajadzībām šajā jomā, piemēram, apsekojumu programmu un ārkārtas pasākumu integrēšanas ziņā. Vienlaikus būtu jānorāda, ka īpaša uzmanība ir pievēršama augu veselības ārkārtas pasākumu efektivitātei. Šajā saistībā ir svarīgi ņemt vērā, ka noteiktu kaitīgo organismu izskaušanu ir bieži vien grūtāk panākt, nekā tas ir dzīvnieku veselības jomā, jo ir liels saimniekaugu sugu skaits, simptomu latentums un kaitīgo organismu pārnēsātāju klātbūtne. Ja izskaust kaitīgo organismu vairs nav iespējams, ierobežošana joprojām ir efektīvs veids, kā novērst kaitīgā organisma tālāku izplatīšanos pārējā Savienības teritorijā.
Lai pielāgotu finanšu rīkus, ko izmanto šajās izdevumu jomās, tika veiktas dažu spēkā esošās Finanšu regulas noteikumu korekcijas, konkrēti attiecībā uz dotācijām. Tomēr pieredze rāda, ka dotācijas ne vienmēr ir labākais rīks konkrētajā veterināro un fitosanitāro pasākumu jomā, ņemot vērā pārtikas nekaitīguma izdevumu iezīmes (nekonkurētspējīgs finansējums, kas sastāv no atmaksājumiem dalībvalstīm).
Attiecībā uz finansiālo atbalstu citām darbībām būtu jāpārdomā, kā dotācijas, kuru mērķis ir atbalstīt noteiktu pārtikas aprites dalībnieku ilgtspējīgāku rīcību, sekmēs Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kā norādīts paziņojumā “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei”. Būtu sīkāk jāizpēta pieejamie varianti, kā atbalstīt patēriņam nekaitīgas pārtikas ziedošanas iespēju, paplašinot dotācijas organizācijām, kas nodarbojas ar nekaitīgas pārtikas otrreizēju sadali, kā ieteikts Eiropas Revidentu palātas īpašajā ziņojumā “Cīņa pret pārtikas izšķērdēšanu”.
4.
SECINĀJUMI
Kopumā tiek atzīts, ka ES regulējumu pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku un augu veselības jomā visas dalībvalstis piemēro un īsteno vienoti un pārsvarā saskanīgi. Tas savukārt nodrošina, ka iedzīvotāji un uzņēmēji ir pārliecināti, ka šis regulējums ir taisnīgs un efektīvi veicina augstus nekaitīguma standartus ES ekonomikas galvenajā nozarē. ES ieguldījums uzraudzībā, slimību un kaitīgo organismu kontrolē un izskaušanā veicina nekaitīgumu visos pārtikas aprites posmos un tādējādi arī tirdzniecību. CFF regulas starpposma novērtējums liecina, ka pašreizējā finanšu shēma labi darbojas tās politikas kontekstā — visas darbības, kas saņem ES finansiālo atbalstu šajā jomā, palīdz īstenot CFF regulas vispārīgos un konkrētos mērķus, proti, uzlabot cilvēku, dzīvnieku un augu veselību, kā arī vispārējās Komisijas prioritātes, tostarp nodrošināt efektīvu iekšējā tirgus darbību un atbalstīt tirdzniecību ar trešām valstīm.
Ir gūts arī apliecinājums tam, ka CFF regulas finanšu instruments elastīgi risina akūtas līdzfinansējuma vajadzības, jo īpaši uzliesmojumu gadījumos. Saskaņā ar CFF regulu finansētās darbības sniedz atbalstu ES pārtikas un dzīvnieku barības regulējumam, kas veicina tādu Eiropas Savienību, kura ir droša un neapdraudēta, pārtikusi un ilgtspējīga, sociāli atbildīga un kļūst stiprāka pasaules mērogā.