Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Nīderlandes 2017. gada valsts reformu programmu

un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Nīderlandes 2017. gada stabilitātes programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu 1 un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību 2 , un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu 3 ,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas 4 ,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)Komisija 2016. gada 16. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu 5 , iezīmējot 2017. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2017. gada 9. un 10. martā. Komisija 2016. gada 16. novembrī, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu 6 , kurā Nīderlande bija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2017. gada 9. un 10. martā, un 21. martā Padome to pieņēma 7 .

(2)Ņemot vērā to, ka Nīderlandes valsts valūta ir euro un ekonomiskajā un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpēja saikne, Nīderlandei būtu jānodrošina pilnīga un savlaicīga ieteikumu par eurozonu, kas ir atspoguļoti 1. līdz 3. ieteikumā, īstenošana.

(3)2017. gada ziņojums par Nīderlandi 8 tika publicēts 2017. gada 22. februārī. Tajā tika izvērtēti Nīderlandes panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2016. gada 12. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, turpmākie pasākumi, kas veikti pēc iepriekšējos gados pieņemtajiem ieteikumiem, un Nīderlandes progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Tajā ir ietverts arī padziļināts pārskats, kurš sagatavots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu un kura rezultāti arī tika publicēti 2017. gada 22. februārī 9 . Komisijas veiktā analīze ļauj tai secināt, ka Nīderlandē ir makroekonomikas nelīdzsvarotība. No visām eurozonas valstīm Nīderlandē ir vislielākais tekošā konta pārpalikuma trīs gadu vidējais rādītājs IKP izteiksmē. Šis pārpalikums nozīmē, ka resursu piešķiršana nav optimāla un ir iespējams panākt lielāku izaugsmi un labklājību. Mājsaimniecību neto ienākumus samazina augstais obligāto maksājumu īpatsvars. Privātā sektora parādu un jo īpaši mājsaimniecību hipotekāro kredītu parādu uzkrājumu līmenis ir augsts. Mājsaimniecību garās bilances palielina neaizsargātību pret finanšu satricinājumiem. Nepieciešamība rīkoties, lai samazinātu risku saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz Nīderlandes ekonomiku un — ņemot vērā tās lielumu un nozīmi pārrobežu līmenī — arī uz ekonomisko un monetāro savienību, ir īpaši svarīga.

(4)Nīderlande 2017. gada 26. aprīlī iesniedza savu 2017. gada valsts reformu programmu un 2017. gada stabilitātes programmu. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās tika izvērtētas vienlaikus.

(5)Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi ir ņemti vērā, veicot dalībvalsts programmu plānošanu attiecībā uz Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) 2014.–2020. gadam. Kā paredzēts tiesību aktā, kas reglamentē ESI fondus 10 , gadījumā, ja ir nepieciešams atbalsts attiecīgo konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanā, Komisija var lūgt dalībvalsti pārskatīt un grozīt tās attiecīgās ESI fondu programmas. Komisija ir sniegusi papildu norādes par minēto noteikumu piemērošanu 11 .

(6)Uz Nīderlandi pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa un noteikums par parādu. Valdība savā 2017. gada stabilitātes programmā plāno vispārējās valdības budžeta pārpalikuma palielināšanos no 0,5 % no IKP 2017. gadā līdz 1,3 % no IKP 2020. gadā. Vidējā termiņa budžeta mērķis — strukturālais deficīts 0,5 % apmērā no IKP — joprojām ar rezervi tiek izpildīts visā programmas periodā. Saskaņā ar stabilitātes programmu tiek prognozēts, ka valdības parāda attiecība pret IKP samazināsies līdz 58,5 % 2017. gadā, kas ir zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības 60 % no IKP. Valdība plāno arī turpmāku valdības parāda pret IKP attiecības samazinājumu līdz 49,3 % 2020. gadā. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir ticams. Balstoties uz Komisijas 2017. gada pavasara prognozi, tiek prognozēts, ka strukturālajā bilancē pārpalikums palielināsies no 0,2 % no IKP 2017. gadā līdz 0,4 % no IKP 2018. gadā, kas pārsniedz vidējā termiņa budžeta mērķi. Tiek prognozēts, ka vispārējās valdības parāds turpinās stabili samazināties un kļūs mazāks par to apjomu, ko paredz noteikums par parādu. Kopumā Padome uzskata — sagaidāms, ka Nīderlande 2017. un 2018. gadā ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Taču tajā pašā laikā vēl ir iespējams atbalstīt iekšzemes pieprasījumu, izmantojot fiskālo politiku, jo īpaši lai veicinātu investīcijas pētniecībā un izstrādē, kā arī radot apstākļus lielākam reālo algu pieaugumam, ņemot vērā pastāvīgo ārējo nelīdzsvarotību.

(7)Neseno nodarbinātības pieaugumu var lielā mērā attiecināt uz pašnodarbināto personu un to cilvēku skaita pieaugumu, kuri strādā saskaņā ar pagaidu līgumiem. Tas, ka ir liela un arvien pieaugoša pagaidu līgumu procentuālā attiecība un strauji pieaug to pašnodarbināto personu skaits, kurām nav darbinieku, ir izskaidrojams ar lielām atšķirībām starp piemērojamajiem darba tiesību noteikumiem, darba aizsardzību, kā arī atšķirībām tiesību aktos par nodokļiem un sociālo nodrošinājumu. Lai gan ir veikti daži pasākumi, vairāki no šiem faktoriem joprojām rada finansiālu stimulu darba ņēmējiem sākt strādāt pašnodarbinātā statusā vai veicina viņu nodarbināšanu ar pagaidu līgumu. Tam var būt īpaši kropļojoša ietekme uz grupām, kas darba tirgū ir atstumtas, un, iespējams, tas ir veicinājis pašlaik vērojamo reālo algu kopējā pieauguma palēnināšanos. Pašnodarbinātās personas biežāk ir nepietiekami apdrošinātas pret invaliditāti, bezdarbu un risku vecumā. Tas varētu ilgtermiņā ietekmēt sociālā nodrošinājuma sistēmas stabilitāti. Pasākumu īstenošana fiktīvas pašnodarbinātības apkarošanai ir atlikta līdz 2018. gadam. Migrantu izcelsmes personu nodarbinātības stāvoklis joprojām ir nozīmīga problēma. Migrantu, kas nav dzimuši ES, nodarbinātības līmenis ir par 20 procentpunktiem zemāks nekā Nīderlandē dzimušu personu nodarbinātības līmenis, un tikai neliela daļa no šīs starpības ir skaidrojama ar vecuma un izglītības līmeņa atšķirībām.

(8)Mājsaimniecību uzkrājumu līmenis pēdējos gados ir palielinājies, jo pieauga uzkrājumi otrā līmeņa pensiju sistēmā (obligātas privātās papildu shēmas), ko veicināja regulatīvā vide. Piemērots izmaksu un risku sadalījums paaudžu ietvaros un starp paaudzēm papildus pieņemtajiem noteikumiem par indeksāciju un finanšu rezervēm (finanšu novērtējuma sistēma) palīdzētu mājsaimniecībām piešķirt to finanšu līdzekļus vairāk uz izaugsmi vērstos veidos. Valdība paziņoja par savu nodomu būtiski reformēt otrā līmeņa pensiju sistēmu, lai uzlabotu tvērumu un izveidotu pārredzamāku, elastīgāku un aktuāri taisnīgāku sistēmu.

(9)Elastības trūkums un kropļojoši stimuli, kas ir izveidojušies gadu desmitos, veido mājokļu finansēšanas un sektorālu ietaupījumu modeļus. Mājsaimniecību tendenci hipotekāro kredītu bruto parādu nodrošināt ar mājokļu līdzekļiem lielā mērā izskaidro ilgu laiku pastāvošie fiskālie stimuli, jo īpaši nodokļu atskaitījumi par hipotekāro kredītu procentu maksājumiem pilnā apmērā. Neraugoties uz ekonomikas atlabšanas pastiprināšanos, kopš 2012. gada šajā sakarā nav veikti papildu pasākumi.

(10)Krīzes laikā investīcijas ievērojami samazinājās, un kopš tā laika tās ir atjaunojušās tikai daļēji. Nepilnībām ekonomikas mēroga investīcijās, šķiet, ir ļoti ciklisks raksturs, un to veicināja lejupslīde mājokļu tirgū, kā arī fiskālās konsolidācijas izvēles. Lai gan šķēršļi investīcijām, šķiet, ir nelieli, procedūras būvatļauju saņemšanai ir samērā ilgstošas. Zems investīciju līmenis atjaunojamo energoresursu jomā, šķiet, ir saistīts ar iepriekšējo tirgus dinamiku, tirgus nenoteiktību un regulatīvajiem faktoriem. Salīdzinājumā ar dalībvalstīm, kas sasniegušas vislabākos rezultātus, publiskie un privātie izdevumi par pētniecību un izstrādi ir nelieli, ņemot vērā iegūto izglītības līmeni, akadēmiskos sasniegumus un ekonomikas attīstības līmeni. Valdības izdevumi šajā jomā kopš 2014. gada ir saglabājušies nemainīgi, savukārt privātie pētniecības un izstrādes izdevumi joprojām ir nelieli. Saistībā ar attiecīgo ieteikumu nav panākts progress.

(11)Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Nīderlandes ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2017. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Nīderlandei adresētiem ieteikumiem. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Nīderlandē, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu.

(12)Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu un uzskata 12 — ir sagaidāms, ka Nīderlande ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(13)Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi, kas sniegti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu, ir atspoguļoti 1. un 3. ieteikumā Nīderlandei,

AR ŠO IESAKA Nīderlandei 2017. un 2018. gadā rīkoties šādi.

1. Izmantot fiskālo politiku, lai atbalstītu iekšzemes pieprasījumu, tostarp investīcijas pētniecībā un izstrādē. Veikt pasākumus, lai samazinātu atlikušos izkropļojumus mājokļu tirgū un mājsaimniecību stimulus aizņemties, jo īpaši samazinot nodokļu atskaitījumus par hipotekāro kredītu procentu maksājumiem.

2.Novērst atlikušos šķēršļus darbinieku nolīgšanai ar pastāvīgiem līgumiem. Novērst pašnodarbināto personu, kurām nav darbinieku, lielo pieaugumu, tostarp samazinot nodokļa izkropļojumus, kas veicina pašnodarbinātību, neapdraudot uzņēmējdarbību, un sekmējot pašnodarbināto personu piekļuvi cenas ziņā pieejamai sociālai aizsardzībai. Pamatojoties uz jau sākto plašo sagatavošanas procesu, palielināt otrā līmeņa pensiju sistēmas pārredzamību, starppaaudžu taisnīgumu un noturību pret satricinājumiem. Radīt apstākļus lielāka reālo algu pieauguma veicināšanai, ievērojot sociālo partneru lomu.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs