(4)Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi ir ņemti vērā, veicot dalībvalsts programmu plānošanu attiecībā uz Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) 2014.–2020. gadam. Kā paredzēts tiesību aktā, kas reglamentē ESI fondus 7 , gadījumā, ja ir nepieciešams atbalsts attiecīgo konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanā, Komisija var lūgt dalībvalsti pārskatīt un grozīt tās attiecīgās ESI fondu programmas. Komisija ir sniegusi papildu norādes par minēto noteikumu piemērošanu 8 .

(5)Uz Ungāriju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa un noteikums par parādu. Valdība savā 2017. gada konverģences programmā plāno nominālā deficīta pasliktināšanos no 1,8 % 2016. gadā līdz 2,4 % gan 2017. gadā, gan 2018. gadā un pēc tam līdz 2021. gadam pakāpenisku samazināšanos līdz 1,2 % no IKP. Ir plānots, ka vidējā termiņa budžeta mērķis — strukturālais deficīts 1,7 % apmērā no IKP līdz 2016. gadam, kas tika pārskatīts un no 2017. gada būs 1,5 % no IKP, — tiks sasniegts līdz 2020. gadam. Tomēr, pamatojoties uz pārrēķināto 9 strukturālo bilanci, vidējā termiņa budžeta mērķis netiktu sasniegts visā programmas laikā. Kā teikts konverģences programmā, ir sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP līdz 2021. gada beigām pakāpeniski samazināsies līdz aptuveni 61 %. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir labvēlīgs, un tas apdraud budžeta deficīta mērķu īstenošanu.

(6)2017. gada konverģences programmā ir norādīts, ka 2016. un 2017. gadā bēgļu ārkārtējā pieplūduma un ar drošību saistīto pasākumu ietekme uz budžetu ir nozīmīga, un sniegti atbilstoši pierādījumi par minēto budžeta papildu izmaksu tvērumu un veidu. Saskaņā ar Komisijas datiem, attiecināmie papildu izdevumi 2015. gadā sasniedza 0,04 % no IKP saistībā ar bēgļu ārkārtējo pieplūdumu un 2016. gadā nav attiecināmu papildu izdevumu saistībā ar bēgļu pieplūdumu. Attiecināmie papildu izdevumi ar drošību saistītiem pasākumiem 2016. gadā sasniedza 0,04 % no IKP. 2017. gadā nav sagaidāms, ka vēl vairāk palielināsies izdevumi bēgļu ārkārtējā pieplūduma dēļ, turpretī ar drošību saistīto pasākumu papildu ietekme uz budžetu pašlaik tiek lēsta 0,14 % apmērā no IKP. Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā un 6. panta 3. punktā paredzētie noteikumi atļauj šādus papildu izdevumus, jo bēgļu pieplūdums, kā arī spēcīgie terorisma draudi ir ārkārtēji apstākļi, to ietekme uz Ungārijas publiskajām finansēm ir nozīmīga un stabilitāte netiktu apdraudēta, ja tiktu pieļauta pagaidu novirze no korekcijām vidējā termiņa budžeta mērķa sasniegšanai. Tāpēc nepieciešamā korekcija vidējā termiņa budžeta mērķa sasniegšanai 2016. gadā ir samazināta, lai ņemtu vērā šīs ar drošību saistītās papildu izmaksas. Attiecībā uz 2017. gadu galīgais novērtējums, tostarp par attiecināmajām summām, tiks veikts 2018. gada pavasarī, pamatojoties uz Ungārijas iestāžu sniegtajiem novērotajiem datiem.

(7)Padome 2016. gada 12. jūlijā ieteica Ungārijai panākt ikgadējo fiskālo korekciju 0,6 % apmērā no IKP virzībā uz vidējā termiņa budžeta mērķi 2017. gadā. Pamatojoties uz Komisijas 2017. gada pavasara prognozi, pastāv risks būtiskai novirzei no minētās prasības 2017. gadā.

(8)Ņemot vērā Ungārijas fiskālo situāciju un jo īpaši tās parādu līmeni, ir sagaidāms, ka 2018. gadā Ungārija turpinās veikt korekciju virzībā uz tās vidējā termiņa budžeta mērķi, proti, strukturālo deficītu 1,5 % apmērā no IKP. Atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros kopīgi saskaņotajai korekciju matricai minētā korekcija atbilst prasībai par valdības neto primāro izdevumu 10 nominālo izaugsmes tempu, kas 2018. gadā nedrīkst pārsniegt 2,8 %. Tas atbilstu strukturālajai korekcijai 1,0 % apmērā no IKP. Nemainīgas politikas apstākļos pastāv risks būtiskai novirzei no minētās prasības 2018. gadā. Tajā pašā laikā tiek prognozēts, ka Ungārija 2017. un 2018. gadā izpildīs noteikumu par parādu. Kopumā Padome uzskata, ka, sākot no 2017. gada, būs nepieciešami turpmāki pasākumi, lai ievērotu Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tomēr, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1466/97, budžeta plānu un rezultātu izvērtējumā būtu jāņem vērā dalībvalsts budžeta bilance, ņemot vērā arī cikliskus apstākļus. Kā atgādināts Komisijas paziņojumā, kas pievienots šiem konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, 2018. gada budžeta rezultātu izvērtējumā būs pienācīgi jāņem vērā mērķis panākt tādu fiskālo nostāju, kas sekmē gan pašreizējās atlabšanas stiprināšanu, gan Ungārijas publisko finanšu stabilitātes nodrošināšanu. Šajā sakarā Komisija plāno izmantot piemērojamo rīcības brīvību, ņemot vērā ciklisko situāciju Ungārijā.

(9)Ungārijas konkurētspēju un iespējamo izaugsmi kavē nelielās privātās investīcijas un zemais ražīgums. Faktori, kas negatīvi ietekmē darījumdarbības vidi un uzņēmumu investīcijas, ir saistīti jo īpaši ar trūkumiem institucionālajā darbībā un pārvaldībā. Līdz ar nepietiekamu ieinteresēto personu iesaisti un uz pierādījumiem nepietiekami balstītu politikas veidošanu regulatīvās un nodokļu vides biežās izmaiņas ir viens no lielākajiem šķēršļiem darījumdarbībai Ungārijā. Regulatīvajiem šķēršļiem pakalpojumu nozarē arī ir tendence ierobežot tirgus dinamiku un kavēt investīcijas. Ierobežojošie noteikumi, tostarp, mazumtirdzniecībā, ierobežo konkurenci pakalpojumu nozarē un rada slogu darījumdarbības videi.

(10)Ungārijas kopējā nodokļu attiecība pret IKP joprojām ir krietni lielāka nekā citās reģiona valstīs, un problēmas nodokļu sistēmā vēl nav atrisinātas. Valdība 2017. gadā par pieciem procentpunktiem ir samazinājusi darba devēju sociālā nodrošinājuma iemaksas, un 2018. gadā ir plānots samazinājums par vēl diviem procentpunktiem. Šis pasākums ir ievērojami samazinājis nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās zemu atalgotiem darba ņēmējiem, taču tas joprojām ir liels. Tas jo īpaši attiecas uz zemu atalgotiem darba ņēmējiem, kuriem nav bērnu, un šis rādītājs joprojām ir viens no augstākajiem ES. Nodokļu sistēma joprojām ir sarežģīta. Neraugoties uz to, ka sektoram specifiskiem nodokļiem — un dažiem no tiem joprojām ir ļoti kropļojoša ietekme — kopš 2013. gada ir tendence samazināties, tie joprojām sarežģī nodokļu sistēmu un mazina investoru uzticēšanos. Nodokļu sistēmas sarežģītība un nenoteiktība, kas tādējādi saistīta ar lielām saistību izpildes izmaksām un administratīvajiem slogiem, turpina negatīvi ietekmēt investoru uzticēšanos Ungārijā.

(11)Trūkumi institucionālajā darbībā rada slogu darījumdarbības videi un samazina ekonomikas izaugsmes potenciālu. Neraugoties uz nesenajiem uzlabojumiem un Publiskā iepirkuma likuma grozījumiem, panākumi pārredzamības un konkurences stiprināšanā attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem joprojām nav lieli, un vēl nav konkrētu pierādījumu par tiem. Pašreizējā e-iepirkuma stratēģija ir stabils pamats pārredzamības uzlabošanai, taču tās īstenošana un ietekme uz efektivitāti un pārredzamību ir jāuzrauga. Korupcijas riski joprojām ir lieli, un tas negatīvi ietekmē darījumdarbības vidi, un tāpat arī pasākumos, kas veikti šīs problēmas risināšanai, ir ievērojami trūkumi. Ungārijā arī kavējas tās e-iepirkuma stratēģijas īstenošana. Tas palēnina e-iepirkumu laicīgu ieviešanu Ungārijā un mazina iespējas sasniegt pārredzamības uzlabošanas un konkurences palielināšanas mērķi.

(12)Ungārijā situācija pakalpojumu nozarē, tostarp mazumtirdzniecībā, joprojām ir īpaši problemātiska. Iepriekšējā gada laikā Ungārijas valdība turpināja iejaukties tirgos, kas iepriekš bija atvērti konkurencei, un pieņēma jaunas, stingrākas prasības attiecībā uz pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, kurus sniedz neatkarīgi dispečeru centri. Ungārijas valdība neveica būtiskus pasākumus, lai atvieglotu regulatīvo vidi pakalpojumu nozarē, jo īpaši attiecībā uz mazumtirdzniecību, atkritumu apsaimniekošanas sabiedriskajiem pakalpojumiem, mācību grāmatu publicēšanu un izplatīšanu un mobilo maksājumu sistēmām. Mazumtirdzniecības nozarē trūkst skaidru norāžu par atļauju piešķiršanu tādu jaunu veikalu atvēršanai, kas ir lielāki par 400 kvadrātmetriem. Tas nozarē arvien vairāk palielina pārredzamības un prognozējamības trūkumu. Tas, ka vēl aizvien pastāv regulatīvi šķēršļi pakalpojumu nozarē, tostarp mazumtirdzniecībā, ierobežo tirgus dinamiku un kavē investīcijas, kā arī rada nenoteiktību investoriem, jo īpaši ārvalstu investoriem.

(13)Lai atbalstītu Ungārijas konkurētspēju un iespējamo izaugsmi vidējā termiņā, izšķiroša nozīme būs strukturālām reformām nolūkā veicināt investīcijas cilvēkkapitālā, jo īpaši izglītībā un veselības aprūpē, un nolūkā turpināt darba tirgus darbības uzlabošanu. Būs svarīgi arī uzlabot sociālo taisnīgumu, lai nodrošinātu iekļaujošāku izaugsmi.

(14)Sniegums attiecībā uz pamatprasmju nodrošināšanu starptautiskā skatījumā joprojām ir vājš. Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2015. gada pētījumā par izglītības sistēmām secināts, ka rezultāti ievērojami pasliktinās un skolēnu sociālekonomiskās izcelsmes ietekme uz izglītības rezultātiem ir viena no lielākajām ES. Skolas veida ietekme uz izglītības rezultātiem ir ļoti ievērojama. Eksakto priekšmetu mācībstundu skaita samazinājums arodģimnāzijās kopš 2016. gada, visticamāk, pastiprinās to, ka Ungārija atpaliek eksakto zinību jomā. Mācības priekšlaicīgi pārtraukušo skolēnu īpatsvars pēdējo piecu gadu laikā saglabājas nemainīgs un ir jo īpaši liels romu vidū. Nelabvēlīgā situācijā esošo skolēnu sadalījums pa skolām nav vienmērīgs, un romu izcelsmes bērni arvien biežāk apmeklē romu vairākuma skolas un klases. Ir ieviesti pasākumi, lai atbalstītu skolotāju apmācību, pirmsskolas izglītību un mācību panākumus un vērstos pret mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu romu vidū. Tomēr trūkst vispusīgu un sistēmisku pasākumu, lai risinātu segregācijas problēmu. To cilvēku skaits, kas piesakās terciārajai izglītībai, nav pietiekami liels un absolvēšanas rādītāji nav pietiekami labi, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc augsti kvalificēta darbaspēka. 2017. gadā pieņemtie Augstākās izglītības likuma grozījumi var vēl vairāk pasliktināt situāciju.

(15)Darba tirgus dinamika pēdējos gados ir bijusi pozitīva, un bezdarbs ir atgriezies pirmskrīzes līmenī. Nodarbinātība ir sasniegusi vēsturiski augstu līmeni, un tas ir izrietējis no darbvietu radīšanas privātajā sektorā un sabiedrisko darbu shēmas, kura joprojām ir vērienīgākā aktīva darba tirgus politika Ungārijā un kurā iesaistīti vairāk nekā 200 000 dalībnieku. Pēdējos gados ir pieņemts pasākumu kopums nolūkā veicināt pāreju no minētās shēmas uz primāro darba tirgu. Taču shēma joprojām nav pietiekami mērķorientēta, un tās efektivitāte attiecībā uz dalībnieku reintegrāciju atvērtajā darba tirgū joprojām ir ierobežota. Tajā pašā laikā dažās nozarēs palielinās darbaspēka trūkums. Tiek pastiprinātas arī citi aktīvās darba tirgus politikas pasākumi, daļēji ar ES fondu atbalstu, bet ir nepieciešami turpmāki centieni, lai efektīvi veicinātu pāreju uz primāro darba tirgu. Bezdarbnieku profilēšanas sistēma darbojas, bet vēl nav pilnībā efektīva. Pēdējos gados ir palielinājusies sieviešu un vīriešu nodarbinātības atšķirība, un vecāku statusa ietekme uz sieviešu nodarbinātību ir viena no lielākajām ES. Ekonomiski aktīva darbaspēka līmeni ietekmē salīdzinoši vājie veselības rādītāji un nevienlīdzīgā piekļuve veselības aprūpei. Sociālo partneru līdzdalība politikas veidošanā ir neliela.

(16)Daži nabadzības rādītāji ir atgriezušies pirmskrīzes līmenī, taču joprojām ir augstāki nekā vidēji ES. Bērnu un romu nabadzība joprojām ir īpaši augsta, lai arī tā samazinās. Ievērojams nodarbināto romu īpatsvars strādā sabiedrisko darbu shēmas ietvaros. Viņu efektīva integrācija atvērtajā darba tirgū līdz šim joprojām ir ierobežota.

(17)Sociālās palīdzības un bezdarbnieka pabalstu adekvātums un segums ir ierobežots. Bezdarbnieka pabalstu saņemšanas ilgums joprojām ir visīsākais ES, proti, trīs mēneši, un šis laiks ir īsāks nekā darba meklētājiem vidēji ir nepieciešams darba atrašanai. Ar 2015. gada sociālās palīdzības reformu tika racionalizēta pabalstu sistēma, taču, šķiet, ka tas nav garantējis vienotu un pienācīgu minimālo dzīves līmeni grūtībās nonākušajiem. Saistībā ar pabalstiem, kurus pārvalda komūnas, ir liela rīcības brīvība attiecībā uz atbilstības kritērijiem un tiesību līmeni, kas pabalstu saņēmējiem rada nenoteiktību. Minimālā ienākuma pabalsts joprojām ir iesaldēts ļoti zemā līmenī, taču iestādes plāno nākamajos gados pakāpeniski celt mērķorientētu naudas pabalstu līmeni. Jau 2017. gadā trīs no šādiem pabalstiem tika nedaudz palielināti. Papildu mērķorientēti pasākumi palīdzētu mazināt visnelabvēlīgākajā situācijā esošo grupu, jo īpaši bērnu un romu, materiālo nenodrošinātību.

(18)Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Ungārijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2017. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Ungārijai adresētiem ieteikumiem. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Ungārijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu.

(19)Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un tās atzinums 11 ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

AR ŠO IESAKA Ungārijai 2017. un 2018. gadā rīkoties šādi.

1.Īstenot savu fiskālo politiku atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas prasībām, kas nozīmē ievērojamus fiskālos centienus 2018. gadā. Īstenojot politikas rīcību, būtu jāapsver tādas fiskālās nostājas panākšana, kas sekmē gan pašreizējās atlabšanas stiprināšanu, gan Ungārijas publisko finanšu stabilitātes nodrošināšanu.

2.Pabeigt nodokļu īpatsvara darbaspēka izmaksās samazināšanu zemu atalgotiem darba ņēmējiem un vienkāršot nodokļu struktūru, jo īpaši, samazinot tos sektoram specifiskos nodokļus, kam ir viskropļojošākā ietekme. Stiprināt pārredzamību un konkurenci publiskā iepirkuma jomā, īstenojot visaptverošu un efektīvu e-iepirkuma sistēmu, un stiprināt korupcijas novēršanas regulējumu. Stiprināt regulējuma prognozējamību, pārredzamību un konkurenci, jo īpaši pakalpojumu nozarē, tostarp mazumtirdzniecībā.

3.Labāk pielāgot sabiedrisko darbu shēmu tiem, kas ir vistālāk no darba tirgus, un sniegt efektīvu atbalstu darba meklētājiem, lai veicinātu pāreju uz darba tirgu, tostarp pastiprinot aktīvu darba tirgus politiku. Veikt pasākumus, lai uzlabotu izglītības rezultātus un palielinātu nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, jo īpaši romu, dalību iekļaujošā vispārējā izglītībā. Uzlabot sociālās palīdzības adekvātumu un segumu un pagarināt bezdarbnieka pabalstu saņemšanas ilgumu.