EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 7.9.2017
COM(2017) 464 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAI UN EIROPAS PARLAMENTAM
par ES tirgus norišu uzraudzību tādu obligāto revīziju pakalpojumu sniegšanas jomā, kuras tiek veiktas sabiedriskas nozīmes struktūrās, saskaņā ar Regulas (ES) 537/2014 27. pantu
1.Ievads
ES tiesību aktos revīzijas jomā tika veikta reforma, lai uzlabotu ticību finanšu pārskatu integritātei. Regulējums ietver revīzijas direktīvu 1 un revīzijas regulu 2 . Direktīva attiecas uz visām obligātajām revīzijām; regulā ir ietvertas īpašas prasības obligātajām revīzijām, kas tiek veiktas sabiedriskas nozīmes struktūrās (SNS) 3 .
Regula paredz uzlabot revīzijas kvalitāti un veicināt konkurenci revīzijas tirgū. Tās 27. pants ir līdzeklis, lai efektīvi un regulāri uzraudzītu atbilstību šiem mērķiem. 27. pantā ir aplūkota tālāk minēto ES tirgus aspektu uzraudzība tādu obligāto revīzijas pakalpojumu 4 sniegšanas jomā, kuras tiek veiktas SNS: a) tirgus koncentrācijas pakāpe; b) riski revīzijas kvalitātei un pasākumi to novēršanai; c) revīzijas komiteju darba rezultāti.
Saskaņā ar regulu katrai valsts iestādei, kas ir atbildīga par revīzijas uzraudzību 5 (VKI), un Eiropas Konkurences tīklam (EKT 6 ) ir jāsagatavo ziņojums par norisēm to tirgū tādu obligātās revīzijas pakalpojumu sniegšanas jomā, kas tiek veiktas SNS. Tad Komisija izmanto šos ziņojumus, lai sagatavotu kopīgu ziņojumu par visu ES. Kopīgo ziņojumu iesniedz Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai un — vajadzības gadījumā — Eiropas Parlamentam. Šis ziņojums ir pirmais šāds kopīgais ziņojums, un tas kalpos par pamatu turpmākiem ziņojumiem.
Šajā ziņojumā veiktā analīze pamatojas uz informāciju, ko Komisija saņēma no VKI un EKT. Tā galvenokārt attiecas uz 2015. gadu, un informācija tika apkopota 2016. gadā, pamatojoties uz noteiktu tirgus rādītāju izlasi. Komisija veica sagatavošanas, konsolidācijas un validācijas darbu, cieši sadarbojoties ar Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju (Committee of European Auditing Oversight Bodies — CEAOB) 7 .
VKI valsts ziņojumu sagatavošanai izmantoja dažādus informācijas avotus. Tādi avoti kā valsts publiskais reģistrs un pārredzamības ziņojumi ir publiski pieejami, bet citi, piemēram, apsekojumi un aptaujas, nav. Ja nav norādīts citādi, valstu ziņojumi ir galvenais informācijas avots šajā ziņojumā.
Konsolidējot valstu datus ES līmenī, tika konstatēti vairāki ierobežojumi. Tā kā jaunos ES revīzijas noteikumus sāka piemērot tikai 2016. gada 17. jūnijā, informāciju valstu ziņojumos apkopoja saskaņā ar iepriekšējo ES tiesisko regulējumu (Direktīva 2006/43/EK). Jaunie revīzijas noteikumi ieviesa vairākas izmaiņas tādos jautājumos kā VKI piekļuve datiem un to veikta informācijas apkopošana. Datu pieejamība valsts līmenī noteica, cik sīku informāciju iesniedza dažas dalībvalstis. Tas izskaidro, kāpēc valstu ziņojumos trūka dažu datu.
Turklāt daudzās dalībvalstīs dati tiek apkopoti par atšķirīgiem pārskata periodiem, jo revīzijas uzņēmumiem ziņošanas vajadzībām ir atšķirīgs fiskālais gads. Tas padara datu salīdzināšanu un konsolidēšanu ES mērogā grūtāku.
Dalībvalstīs informācijas apkopošanai izmanto arī dažādu praksi. Viens piemērs ir atsevišķu “revīzijas uzņēmumu pieeja” salīdzinājumā ar “revīzijas tīkla pieeju”. Visbeidzot, atšķirības rādītāju interpretācijā arī ir ietekmējušas to, cik sīku informāciju sniedza dažas dalībvalstis.
Ņemot vērā šos ierobežojumus, ir jāievēro piesardzīga pieeja, analizējot informāciju un izdarot secinājumus ES līmenī.
2.Norises ES tirgū tādu obligāto revīziju jomā, kas tiek veiktas SNS. Galvenie konstatējumi
2.1.Tādu obligāto revīziju tirgus, kas tiek veiktas sabiedriskas nozīmes struktūrās, pārskats
Šajā sadaļā ir aprakstīta situācija tirgū tādu obligāto revīziju jomā, kas tiek veiktas SNS, pirms revīzijas reformas stāšanās spēkā. Tā palīdz veidot atbilstīgu izpratni par tirgu un veicina novērtējumu sagatavošanu tirgus uzraudzības ziņojumos nākotnē.
Uz obligātajām revīzijām SNS 8 , piemēram, biržas sarakstos kotētos uzņēmumos, bankās un apdrošināšanas sabiedrībās, attiecas īpašas regulas prasības. Dalībvalstis par SNS var izraudzīties arī citas struktūras sakarā ar to darījumdarbības raksturu, uzņēmuma apjomu vai darbinieku skaitu. Tās ir zināmas kā valsts SNS 9 .
Analīzes, kas veiktas ES tirgū attiecībā uz obligāto revīziju sabiedriskas nozīmes struktūrās, liecina par ārkārtīgi lielu daudzveidību gan revidentu un revīzijas uzņēmumu skaita, gan to apgrozījuma ziņā.
SNS
Saskaņā ar iepriekšējo ES tiesisko regulējumu ES bija vairāk nekā 25 000 SNS 10 . Šis skaits ir diapazonā no 64 struktūrām Latvijā līdz pat 7000 struktūrām Spānijā 11 (skatīt 1. tabulu).
Valstu SNS ir procentuāli lielākā SNS grupa ES 12 . ES kopumā ir vairāk nekā 11 100 valstu SNS. 15 dalībvalstis ir ziņojušas par valstu SNS. Kā norādīts 1. attēlā, valstu SNS skaits pārsniedz pusi no visu SNS skaita astoņās dalībvalstīs. Procentuālā ziņā otra lielākā grupa ES ir biržas sarakstos kotēti uzņēmumi, kuri veido lielāko daļu no visām SNS 15 dalībvalstīs.
1. attēls. SNS kategoriju griezumā ES dalībvalstīs
Apstiprinātie revidenti un revīzijas uzņēmumi ES
Kopumā ES kā apstiprinātie revidenti ir reģistrētas 250 047 13 fiziskas personas. 26 dalībvalstīs 14 26 % reģistrēto apstiprināto revidentu strādā revīzijas uzņēmumos vai ir saistīti ar tiem. Šis skaitlis ievērojami atšķiras dažādās dalībvalstīs 15 (skatiet 1. tabulu).
AK, Francijā, Īrijā un Vācijā atrodas 64 % visu ES teritorijā reģistrēto revīzijas uzņēmumu, no kuriem lielākais skaits atrodas AK (vairāk nekā 6000). Sešās dalībvalstīs (Bulgārijā, Somijā, Luksemburgā, Maltā, Slovēnija un Grieķijā) ir mazāk nekā 100 reģistrētu revīzijas uzņēmumu.
Apmēram 5 % 16 no visiem ES reģistrētiem revīzijas uzņēmumiem veic obligātās revīzijas SNS. Mazāk nekā trešā daļa no katrā dalībvalstī reģistrētiem revīzijas uzņēmumiem veic revīziju SNS, izņemot Grieķiju (70 %), Bulgāriju (55 %) un Slovākiju (34 %). Nīderlandē, AK, Dānijā un Īrijā šis rādītājs ir mazāks par 2 %.
1. tabula. Tirgus struktūras pārskats ES dalībvalstīs
|
Reģistrēto apstiprināto revidentu skaits (fiziskas personas) |
Reģistrēto apstiprināto revidentu skaits, kas strādā revīzijas uzņēmumā vai ir ar to saistīti kā partneri vai kādā citā veidā |
Reģistrēto revīzijas uzņēmumu skaits |
Reģistrēto revīzijas uzņēmumu skaits, kas veic revīziju SNS |
SNS skaits |
Obligāto revīziju skaits SNS |
|
|
Beļģija |
1052 |
861 |
529 |
19 |
268 |
276 |
|
Bulgārija |
704 |
243 |
93 |
51 |
782 |
1021 |
|
Čehijas Republika |
1291 |
287 |
363 |
50 |
433 |
375 |
|
Dānija |
3591 |
3093 |
1568 |
9 |
354 |
354 |
|
Vācija |
17 342 |
10 067 |
2992 |
73 |
677 |
1040 |
|
Igaunija |
353 |
234 |
152 |
16 |
196 |
196 |
|
Īrija |
9997 |
9997 |
5272 |
11 |
1005 |
1005 |
|
Grieķija |
1068 |
826 |
46 |
32 |
324 |
609 |
|
Spānija |
4177 |
2858 |
1395 |
199 |
7393 |
8006 |
|
Francija |
13 494 |
N/P |
6019 |
565 |
2470 |
3431 |
|
Horvātija |
976 |
532 |
228 |
75 |
794 |
794 |
|
Itālija |
153 947 |
2938 |
463 |
26 |
1578 |
1578 |
|
Kipra |
924 |
924 |
524 |
15 |
147 |
147 |
|
Latvija |
169 |
150 |
136 |
15 |
64 |
64 |
|
Lietuva |
370 |
265 |
171 |
13 |
156 |
170 |
|
Luksemburga |
277 |
275 |
66 |
15 |
379 |
429 |
|
Ungārija |
4965 |
2070 |
1807 |
68 |
245 |
245 |
|
Malta |
1276 |
587 |
66 |
10 |
168 |
168 |
|
Nīderlande |
1791 |
1791 |
365 |
7 |
apt. 800 |
1013 |
|
Austrija |
105 |
N/P |
39 |
17 |
341 |
341 |
|
Polija |
7086 |
3510 |
1612 |
97 |
1992 |
2375 |
|
Portugāle |
1378 |
802 |
229 |
58 |
1189 |
1192 |
|
Rumānija |
4632 |
1358 |
969 |
124 |
N/P |
552 |
|
Slovēnija |
188 |
133 |
54 |
17 |
88 |
88 |
|
Slovākija |
791 |
445 |
233 |
80 |
572 |
908 |
|
Somija |
1543 |
905 |
80 |
15 |
578 |
578 |
|
Zviedrija |
3476 |
3476 |
146 |
15 |
551 |
551 |
|
Apvienotā Karaliste |
13 084 |
13 084 |
6331 |
50 |
1741 |
1748 |
|
Kopā ES |
250 047 |
61 711 |
32 306 |
1742 |
apt. 25 000 |
29 254 |
Obligāto revīziju, kas tiek veiktas SNS, apgrozījums un samaksa par tām 17
Revīzijas uzņēmumu, kas veic revīziju SNS, kopējais apgrozījums 25 ES dalībvalstīs (nav pieejama informācija par Bulgāriju, Franciju un Spāniju) ir apmēram EUR 31 miljards 18 . Tomēr informācija par dalībvalstīm liecina par atšķirībām ES. Astoņās dalībvalstīs kopējais visu to revīzijas uzņēmumu apgrozījums, kas veic revīziju SNS, pārsniedz EUR 1 miljardu, bet 11 dalībvalstīs tas ir mazāks par EUR 100 miljoniem. Tikai AK vien revīzijas uzņēmumu apgrozījums, kas veic revīziju SNS, sasniedz apmēram pusi no kopējā šādu uzņēmumu apgrozījuma 25 dalībvalstīs. Vācija un Nīderlande 19 ir lielākie tirgi pēc AK (skatīt 2. attēlu).
Kopējā samaksa par obligātajām revīzijām ir apmēram EUR 11 miljardi 20 tajās 27 ES dalībvalstīs, kas sniedza informāciju. AK, Vācijas un Francijas daļa šajā kopsummā sasniedz gandrīz 60 %. 13 dalībvalstis ir ziņojušas par samaksu, kas nepārsniedz EUR 100 miljonus.
2. attēls. Revīzijas uzņēmumu, kas veic revīziju SNS 21 , apgrozījums un samaksa par obligātajām revīzijām 22 dalībvalstu griezumā
2.2.Tirgus koncentrācijas pakāpe
Viens no regulas galvenajiem mērķiem ir konkurētspējīgs tirgus obligāto revīziju pakalpojumiem, kurā SNS struktūrām ir pieejama pietiekama apstiprināto revidentu vai uzņēmumu izvēle. 27. pantā noteiktā prasība izvērtēt tirgus koncentrācijas pakāpi tādu obligāto revīziju tirgū, kas tiek veiktas SNS, liecina par to, cik nozīmīgs ir šis mērķis. Tāpēc šī sadaļa paredz noteikt pamatu progresa novērtēšanai šajā jomā turpmākos tirgus uzraudzības ziņojumos.
Dalībvalstīm lūdza sniegt informāciju par tirgus koncentrāciju obligāto revīziju, kas tiek veiktas SNS, attiecībā uz 10 vadošajiem revīzijas tirgus dalībniekiem (“10VRTD”) 23 . Lai aprēķinātu apgrozījumu, 15 dalībvalstis 24 izmantoja revīzijas uzņēmumu 25 pieeju 26 , septiņas dalībvalstis 27 izmantoja revīzijas tīkla 28 pieeju 29 un divas 30 — abas pieejas. Fiskālais gads atšķiras dažādos revīzijas uzņēmumos un ne vienmēr atbilst 2015. kalendārajam gadam, kas ir pārskata periods šīs informācijas apkopošanas vajadzībām 31 . Tāpēc šajā sadaļā iekļautie dati ir aptuveni.
Informāciju par tirgus daļām analizē, izmantojot trīs atšķirīgus tirgus koncentrācijas rādītājus, ko aprēķina katrai dalībvalstij: “lielais četrinieks” (PwC, Deloitte, KPMG un EY), “CR4” (konsolidētā četru lielāko revīzijas uzņēmumu tirgus daļa katrā valstī) un “10VRTD”. Jo īpaši ir tikušas analizētas atšķirības starp “lielo četrinieku” un “CR4”, lai novērtētu šo tirgus koncentrācijas rādītāju tendences turpmākos ziņojumos.
Koncentrācijas obligāto revīziju SNS un (tīkla vai uzņēmuma, kas veic SNS revīziju) apgrozījuma griezumā
“Lielā četrinieka” vidējā tirgus daļa ir gandrīz 70 % obligāto revīziju, kas tiek veiktas SNS, skaita ziņā (pamatojoties uz informāciju no 28 dalībvalstīm). Apgrozījuma ziņā to vidējā tirgus koncentrācija ir apmēram 80 % 32 (pamatojoties uz informāciju no 21 dalībvalsts). “Lielais četrinieks” veido koncentrētu oligopolu 33 11 34 dalībvalstīs obligāto revīziju skaita ziņā (skatīt 3. attēlu) un 15 35 dalībvalstīs apgrozījuma ziņā. Kā liecina 4. attēls, “lielā četrinieka” apvienotā tirgus daļa apgrozījuma ziņā pārsniedz 90 % sešās dalībvalstīs 36 . Attiecībā uz obligāto revīziju skaitu “CR4” ir lielāks apvienotās koncentrācijas koeficients nekā “lielajam četriniekam” septiņās dalībvalstīs, bet attiecībā uz apgrozījumu — piecās dalībvalstīs. Tāpēc vairumā dalībvalstu “lielajā četriniekā” ietilpst četri lielākie revīzijas uzņēmumi.
3. attēls. Revīzijas uzņēmumu obligāto revīziju, kas tiek veiktas SNS, tirgus daļa 2015. gadā
Kopējā sešu revīzijas uzņēmumu ar lielāko tirgus daļu (apgrozījuma ziņā) tirgus koncentrācija pārsniedz 50 % 21 dalībvalstī, kur bija iespējams aprēķināt apgrozījuma koncentrācijas pakāpi, un 90 % — 10 dalībvalstīs. “10VTD”apvienotā tirgus daļa (apgrozījuma ziņā) ES līmenī pārsniedz 90 % 16 dalībvalstīs 37 un ir mazāka par 80 % četrās dalībvalstīs.
4. attēls. Revīzijas uzņēmumu apgrozījuma tirgus daļa 2015. gadā (revīzijas uzņēmumi vai tīkli, kas veic revīziju SNS) 21 dalībvalstī
Koncentrācija atsevišķu revīzijas uzņēmumu griezumā
5. attēlā ir redzams, ka “lielā četrinieka” apvienotā tirgus daļa ES līmenī ir apmēram 70 % attiecībā uz obligāto revīziju, kas tiek veiktas SNS, skaitu, bet “10VTD” koncentrācijas pakāpe ir gandrīz 80 %.
5. attēls. “10VTD” 38 obligāto revīziju, kas tiek veiktas SNS, tirgus daļa
Tomēr apgrozījuma 39 ziņā (gan revīzijas uzņēmumiem, gan tīkliem, kas veic revīzijas SNS) “lielā četrinieka” daļa ir lielāka par 80 % no kopējā ES revīzijas tirgus. Grant Thornton un BDO ir lielākie revīzijas uzņēmumi, kas seko “lielajam četriniekam”.
Revīzijas uzņēmumu koncentrācija SNS kategoriju griezumā
Vislielākā obligāto revīziju, kas tiek veiktas SNS, tirgus koncentrācija 40 ir banku un apdrošināšanas sabiedrību gadījumā, jo “lielā četrinieka” tirgus daļa ir apmēram 80 % (skatīt 6. attēlu). To tirgus daļa biržas sarakstos kotēto uzņēmumu kategorijā ir gandrīz 70 %. Šiem uzņēmumiem ir mazāka tirgus daļa attiecībā uz valsts SNS (apmēram 50 %).
6. attēls. Vidējā tirgus koncentrācija dažādās kategorijās ES līmenī attiecībā uz obligātajām revīzijām, kas tiek veiktas SNS
2.3.Apstiprinātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma kvalitātes trūkumu radītie riski
VKI veic kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes, lai pārbaudītu apstiprinātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma darbu. Inspekcijas ir galvenais revīzijas uzraudzītāju instruments, lai pārbaudītu, vai apstiprinātais revidents vai revīzijas uzņēmums ir pareizi izpildījis savu uzdevumu, un lai noteiktu jebkādas kvalitātes nepilnības. VKI var izmantot plašu pilnvaru un pasākumu loku, lai labotu un novērstu šos trūkumus. Saskaņā ar regulas 27. pantu VKI ir jāizvērtē riski, ko rada augsts kvalitātes nepilnību biežums, un jānovērtē vajadzība pieņemt pasākumus, lai mazinātu minētos riskus. Tā kā informācija ir konfidenciāla un sensitīva, dati šajā sadaļā ir norādīti anonimizētā un apkopotā veidā.
Kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes
VKI ziņoja gan par kvantitatīviem, gan kvalitatīviem kvalitātes nodrošināšanas aspektiem 41 . Vairums dalībvalstu ziņoja informāciju par 2015. kalendāro gadu (t. i., tās ziņoja par 2014./2015. g. veikto pārbaužu rezultātiem), lai gan sākuma un beigu datumi atšķīrās. Piecas dalībvalstis sniedza informāciju par visu pārbaužu ciklu (3 gadi), izmantojot to attiecīgajos tirgos visjaunākos pieejamos datus.
Lai gan šis ziņojums galvenokārt pievēršas ar SNS saistītai informācijai, VKI tika arī aicinātas sniegt informāciju, kas nav saistīta ar SNS. Nolūks bija piedāvāt plašāku un visaptverošāku ieskatu situācijā valsts līmenī.
Kvantitatīvs novērtējums
Tika izmantota virkne rādītāju, lai aprakstītu situāciju:
- pārbaudīto obligāto revīzijas uzdevumu (lietu) skaits;
- pārbaudīto revīzijas uzņēmumu skaits;
- to revīzijas uzņēmumu skaits, kam tika pārbaudītas uzņēmuma līmeņa procedūras;
- uzdevumu/lietu pārbaužu skaits, kurās bija vismaz viens konstatējums; un
- uzņēmuma līmeņa pārbaužu skaits, kurās bija vismaz viens konstatējums.
Tomēr netika panākta vienošanās par kopēju “konstatējuma” 42 definīciju šīs konkrētās informācijas apkopošanas vajadzībām. Tā vietā VKI tika lūgts sniegt definīciju vai norādīt izmantotās kategorijas.
7. attēls. Kvalitātes nodrošināšana ES
Tā kā parasti SNS struktūru skaits ir daudz mazāks nekā citu struktūru skaits, kā bija sagaidāms, VKI ziņoja par daudz lielāku kvalitātes nodrošināšanas pasākumu biežumu struktūrās, kas nav SNS, gan attiecībā uz pārbaužu, gan konstatējumu skaitu. Vidēji tas atbilst apmēram 90 % no visām kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes darbībām ES līmenī. Tomēr 12 dalībvalstīs SNS pārbaužu procentuālais īpatsvars svārstās no 10 līdz 50 % no kopējā pārbaužu skaita. 10 dalībvalstis ziņoja par līdzīgu diapazonu SNS konstatējumiem. Divās dalībvalstīs vairāk nekā 80 % no visām pārbaudēm un konstatējumiem attiecas uz SNS. Lielākajā daļā gadījumu inspekciju un kvalitātes nodrošināšanas pārbaužu skaits atbilst vietējā tirgus lielumam un ir proporcionāls tam.
Kvalitatīvs novērtējums
ES līmenī tika konstatētas trīs plaši izplatītas problēmas. Tās ir:
i) iekšējās kvalitātes kontroles sistēmu trūkumi 43 ;
ii) atsevišķu revīzijas uzdevuma aspektu nedokumentēšana;
iii) pietiekamu revīzijas pierādījumu trūkums par to, ka veikts pilnīgs revīzijas novērtējums.
Ir arī dažādas citas problēmas, kas attiecas tikai uz dažām dalībvalstīm. Šīs problēmas atspoguļo dažādo tirgu īpašo struktūru, piemēram: i) konstatējumi par grupu revīzijām mazākās dalībvalstīs; ii) jautājumi, kas saistīti ar uzdevumu kvalitātes kontroles pārbaudēm dalībvalstīs ar stingrāku revīzijas praksi; iii) jautājumi, kas saistīti ar apmācību dalībvalstīs, kur nav tik plaša revīzijas pārbaužu pieredze.
Nepieciešamība pieņemt pasākumus risku mazināšanai
Valstu ziņojumos bija arī aprakstīti veiktie novēršanas un turpmākie pasākumi. Analīze liecina, ka visbiežāk izmanto ieteikumus, tad rājienus un turpmākus pasākumus, kuru laikā uzņēmumiem ir jāapliecina, ka tie ir veikuši nepieciešamās darbības. Tikai nelielā skaitā nopietnu gadījumu ir tikušas piemērotas sankcijas.
2.4.Revīzijas komiteju darba rezultāti
Jaunie revīzijas noteikumi ir palielinājuši revīzijas komiteju (RK) 44 pilnvaras un lomu. Regula uzliek RK par pienākumu veikt īpašus uzdevumus saistībā ar SNS. Piemēram, tām ir tieša loma, ieceļot apstiprinātu revidentu vai revīzijas uzņēmumu, tās uzrauga obligātās revīzijas, kā arī apstiprinātā revidenta darba rezultātus un neatkarību.
Regulas 27. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts RK darba rezultātu novērtējums. Šis uzdevums ir izrādījies grūti izpildāms, ņemot vērā pirmo valstu ziņojumu iesniegšanas grafiku, pieredzes trūkumu dažās VKI un mainīgo tiesisko regulējumu. Lai gan valstu ziņojumi sniedz ieskatu situācijā uz vietas, šie ziņojumi nenodrošina skaidru priekšstatu par to, vai VKI iesaistās darbā ar RK un kā tas notiek.
2016. gada beigās Eiropas Komisija iesniedza VKI konkrētus papildu jautājumus, lai labāk izprastu tiesisko regulējumu attiecībā uz RK dalībvalstīs 45 . Šiem jautājumiem bija jāpalīdz izprast, kā dalībvalstis, jo īpaši VKI, iesaistās darbā ar RK un kā VKI seko tam, ka RK veic tām uzticētos uzdevumus. Tas nebija mēģinājums noteikt prasības par uzraudzību, jo RK uzraudzības apjoms ir atkarīgs no katras dalībvalsts.
Rezultāti liecina, ka RK tiek uzraudzītas 15 dalībvalstīs. 12 dalībvalstis ziņoja, ka RK netiek uzraudzītas, bet viena dalībvalsts 46 nesniedza informāciju. Kā parādīts 8. attēlā, dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga prakse attiecībā uz to, kura iestāde ir atbildīga par uzraudzību.
8. attēls. Par RK uzraudzību atbildīgā iestāde dalībvalstīs
[Avots. Aptauja VKI par RK]
Regulā nav minēti īpaši VKI uzdevumi vai pilnvaras attiecībā uz RK. Šis jautājums ir atstāts dalībvalstu ziņā, kam ir arī dažādas korporatīvās pārvaldības struktūras. Komisija jautāja, vai VKI veic kādas citas darbības ar RK, izņemot to uzraudzību. Savās atbildēs VKI minēja konferenču un darbsemināru organizēšanu, labākās prakses un norādījumu kopīgošanu, sanāksmju un diskusiju organizēšanu, gada pārskatu kopīgošanu, RK pieteikumu apstrādi, darbu ar RK padomdevēju grupām un ziņošanu (skatīt 9. attēlu). Dažos gadījumos VKI ziņoja, ka tās ir iesaistītas vairākās darbībās ar RK.
9. attēls. VKI darbības saistībā ar RK (% no dalībvalstīm, kas atbildēja)
[Avots: Aptauja VKI par RK]
3.Eiropas Konkurences tīkla ieguldījums
Regulas 27. pantā ir arī norādīts, ka Eiropas Konkurences tīklam ir jāsagatavo ziņojums.
Komisija aicināja visas valstu konkurences iestādes sniegt informāciju par iespējamām izmeklēšanām nozarēs, kas veiktas to jurisdikcijā, kā arī izpildes pārskatu par revīzijas tirgu (piemēram, pretmonopolu izmeklēšana, paziņotas apvienošanās novērtēšana, sūdzību izmeklēšana vai valsts atbalsts). Pārskata periods bija 2014.–2015. gads.
No 13 gadījumiem, kad tika sniegts valsts ieguldījums EKT ziņojumā, tikai piecos bija iekļauta informācija par konkrētām noteikumu izpildes nodrošināšanas vai ziņošanas darbībām. Dānija informēja par EY un KPMG apvienošanos, ko apstiprināja 2014. gadā. Polija ziņoja, ka tās revīzijas nozare ir izteikti koncentrēta “lielā četrinieka” rokās un ka pastāv lieli šķēršļi iekļūšanai tirgū. Rumānija ziņoja par notiekošu izmeklēšanu attiecībā uz Rumānijas Finanšu revīzijas palātu. AK un Portugāle sniedza informāciju par to noteikumu izpildes nodrošināšanas (AK) un ziņošanas darbībām (Portugāle un AK).
Komisija neveica izmeklēšanu nozarēs, pretmonopolu izmeklēšanu, paziņotas apvienošanās novērtēšanu vai valsts subsīdiju izmeklēšanu revīzijas tirgū attiecīgajā pārskata periodā.
4.Secinājumi
Jauno revīzijas noteikumu mērķis ir panākt labāku revīzijas kvalitāti un konkurētspējīgāku revīzijas tirgu tādu obligāto revīziju jomā, kuras tiek veiktas SNS, lai kapitāla tirgi varētu darboties bez traucējumiem. Pieejamā informācija liecina, ka ES revīzijas tirgū pastāv lielas atšķirības izmēra un struktūras ziņā, un apstiprina, ka tirgus obligāto revīziju jomā, kuras tiek veiktas SNS, joprojām ir relatīvi koncentrēts vairumā dalībvalstu, jo īpaši apgrozījuma ziņā. 15 dalībvalstīs no 21 dalībvalsts “lielajam četriniekam” pieder vairāk nekā 80 % liela tirgus daļa apgrozījuma ziņā. Banku un apdrošināšanas sabiedrības ir tās SNS kategorijas, kurās novērojama visaugstākā “lielā četrinieka” tirgus koncentrācija ES līmenī (apmēram 80 %). Tomēr nav pietiekamu pierādījumu, lai izdarītu secinājumus par konkurences pakāpi un efektivitāti tirgū. Komisija turpinās sekot konsolidētās koncentrācijas pakāpes tendencēm attiecībā uz lielākajiem revīzijas uzņēmumiem dalībvalstīs turpmākos ziņojumos.
No kvalitātes nodrošināšanas sistēmām apkopotā informācija ir ļoti noderīga, lai mērītu jauno revīzijas noteikumu efektivitāti gan attiecībā uz investoru aizsardzību, gan publisko pārraudzību. Lai nodrošinātu konsekvenci un salīdzināmību, kopēja metodika un uzraudzības konverģence šajā jomā kļūs ārkārtīgi nozīmīgas. Piemēram, varētu darīt vairāk, lai veicinātu turpmāku konverģenci saistībā ar kopīgiem rādītājiem un terminoloģiju attiecībā uz konstatējumiem un trūkumiem. Būtiski riski netika konstatēti. Jebkurā gadījumā, tā kā datus apkopoja atbilstoši pilnvarām, kas tika piešķirtas VKI saskaņā ar iepriekšējo tiesisko regulējumu, noteikti ir pāragri pilnībā novērtēt būtiskus riskus.
Bez šaubām, nākamajā kopīgajā ziņojumā būtu jāanalizē, vai trīs šajā ziņojumā noteiktās visbiežāk sastopamās problēmas (iekšējās kvalitātes kontroles sistēmu trūkumi, dažu revīzijas uzdevuma aspektu nedokumentēšana, pietiekamu revīzijas pierādījumu trūkums) var kļūt par strukturāli endēmiskām. Jo īpaši nākamajā ziņojumā būs jānovērtē, kādas varētu būt iespējamās sekas ne tikai konkrētām SNS, bet arī visam tirgum.
Revīzijas reforma ir palielinājusi revīzijas komiteju lomu un pilnvaras, jo tām ir liela nozīme, lai jaunie revīzijas noteikumi efektīvi darbotos. Tomēr analīze liecina, ka vairumam VKI ir ļoti maza pieredze RK darbību un darba rezultātu uzraudzībā. Lai risinātu šo problēmu, VKI rīcībā vajadzētu būt atbilstošiem rīkiem RK darba rezultātu novērtēšanai, kā arī tām būtu jāsaņem nepieciešamā informācija, lai uzraudzītu, kā RK ievēro jaunos noteikumus. Savukārt RK locekļiem vajadzētu būt informētiem par jauno atbildību un nozīmīgāku lomu. Pašlaik ir ārkārtīgi svarīgi iesaistīties darbā ar RK un uzlabot informētību. Tas ne vienmēr nozīmētu valstu korporatīvās pārvaldības sistēmu vai VKI uzraudzības pilnvaru pārskatīšanu vai maiņu. Katra valsts iestāde varētu brīvi izvēlēties labāko pieeju un vispiemērotākos rīkus, lai novērtētu RK darba rezultātus. Esošā pieredze liecina, ka sadarbība un dialogs ir noderīgi un efektīvi rīki. Dažas VKI jau ir tikušās ar RK (un pat sniegušas norādījumus), lai informētu par jauno regulējumu un to papildu pienākumiem. Tomēr ir skaidrs, ka vēl jāveic ļoti daudz darba. Komisijai varētu būt zināma loma, veicinot šo dialogu un tieši iesaistoties darbā ar RK, lai labāk izprastu to pieredzi, īstenojot revīzijas reformu.
Šis pirmais Komisijas ziņojums noteikti kalpos par pamata scenāriju turpmākiem ziņojumiem. Turklāt būs nepieciešami risinājumi dažu to ierobežojumu novēršanai, kas tika izklāstīti ievaddaļā. Daži no šiem ierobežojumiem tiks novērsti, stājoties spēkā jaunajiem revīzijas noteikumiem. Tas attiecas uz piekļuvi informācijai un tās pieejamību, jo jaunajā tiesiskajā regulējumā ir iekļauti jauni informācijas avoti un rīki VKI un Komisijai. Tomēr būs jāveic turpmāks darbs, lai panāktu progresu tādās jomās kā kopēja terminoloģija, konverģence saistībā ar pārskata periodiem un metodika datu apkopošanai. Lai panāktu lielāku konverģenci, Komisija pārskatīs esošos rādītājus ciešā sadarbībā ar VKI, un jo īpaši CEAOB tirgus uzraudzības apakšgrupu. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā dažus nosacījumus, kas tika iekļauti jaunajos revīzijas noteikumos, piemēram, rotācijas periodus, aizliegumu sniegt noteiktus ar revīziju nesaistītus pakalpojumus un jauno RK lomu. Turpmākos ziņojumos Komisija aplūkos arī šos jaunos noteikumus, lai noteiktu konkurences pakāpi tirgū attiecībā uz obligātajām revīzijām, kas tiek veiktas SNS, kā arī jaunā tiesiskā regulējuma pilnu ietekmi.
Komisija turpinās uzraudzīt norises ES tirgū tādu obligāto revīziju jomā, kuras tiek veiktas SNS. Tā ir gatava sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka regulas 27. panta prasības tiek pēc iespējas efektīvāk izpildītas.