EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 29.6.2017

COM(2017) 354 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Astotais progresa ziņojums virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību

I.IEVADS

Šis ir astotais ikmēneša ziņojums par progresu, kas panākts, lai izveidotu efektīvu un patiesu drošības savienību, un tajā aplūkotas norises, kas atbilst diviem galvenajiem pīlāriem, proti: cīņa pret terorismu, organizēto noziedzību un līdzekļiem, kas tos atbalsta; kā arī mūsu aizsardzības pasākumu stiprināšana un izturētspējas veidošana pret šo apdraudējumu.

Pēdējās nedēļās Eiropa atkal pieredzēja vairākus teroristu uzbrukumus. 2017. gada 22. maijā Mančestra kļuva par upuri šaušalīgam teroristu uzbrukumam, kad koncertzāles ārpusē tika uzspridzināta bumba, šādi nogalinot 22 cilvēkus, no kuriem daudzi bija pusaudži. Pēc divpadsmit dienām, 2017. gada 3. jūnijā, Londona atkal piedzīvoja uzbrukumu, kad teroristi bez jebkādas izšķirības ar mašīnu ietriecās kājāmgājējos, kas šķērsoja Londonas tiltu, un pēc tam ar kājām devās slepkavīgā uzbrukumā ar nažiem Borough Market rajonā. 18. jūnijā līdzīgs uzbrukums ar furgonu notika pie mošejas, nogalinot un ievainojot nevainīgus dievlūdzējus. Pavisam nesen, 2017. gada 19. jūnijā, terorists mēģināja uzbrukt policistiem Parīzē Avenue des Champs-Élysées, taču tika nošauts. 2017. gada 20. jūnijā Beļģijas drošības spēki nošāva pašnāvnieku Briseles centrālajā stacijā, kurš neveiksmīgi mēģināja uzspridzināt bumbu. Šo uzbrukumu mērogs un temps vēlreiz pierāda, cik būtiski svarīgi ir apkarot vardarbīgo ekstrēmismu un izaicinājumus, ar kuriem saskaras dalībvalstis, gan cenšoties izjaukt uzbrukumus, gan novēršot un apkarojot radikālismu, kas tos veicina.

Šajā ziņojumā izklāstīti ES mērogā veiktie pasākumi, lai novērstu un apkarotu radikālismu, aplūkojot sasniegto gada laikā, reaģējot uz radikalizācijas problēmām, pēc 2016. gada jūnijā pieņemtā Komisijas paziņojuma “Atbalsts tādas radikalizācijas novēršanai, kas ved uz vardarbīgu ekstrēmismu” 1 . Ziņojumā izklāstīta arī jaunākā informācija par sasniegto progresu, īstenojot citus prioritārus dokumentus drošības jomā, kā arī turpmākie pasākumi, lai paplašinātu informācijas apmaiņu, izmantojot informācijas sistēmu sadarbspēju, un lai īstenotu rīcības plānu par terorisma finansēšanu 2 nolūkā atklāt un novērst teroristu finansēšanu.

Eiropadome 2017. gada 22. un 23. jūnija secinājumos 3 vēlreiz apliecināja un pastiprināja Savienības apņemšanos sadarboties cīņā pret radikalizācijas izplatīšanos tiešsaistē, darba vardarbīga ekstrēmisma novēršanas un apkarošanas koordinēšanā un ideoloģijas atspēkošanā, terorisma finansēšanas nepieļaušanā un ātras un mērķtiecīgas informācijas apmaiņas veicināšanā starp tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp ar uzticamiem partneriem, kā arī datubāzu sadarbspējas uzlabošanā. Nesenais G7 Taormīnas samita paziņojums 4 par cīņu pret terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu ir spēcīgs signāls par starptautiska mēroga apņemšanos apkarot pieaugošos terorisma draudus, un tajā uzsvērta turpmākas saskaņotas rīcības nepieciešamība globālā mērogā.

Visbeidzot, šajā ziņojumā risināts arī pieaugušo kiberdraudu jautājums un izklāstītas īstermiņa darbības tā apkarošanai, balstoties uz WannaCry uzbrukuma rezultātā gūto pieredzi.

II. ES DARBĪBAS RADIKALIZĀCIJAS NOVĒRŠANAS ATBALSTAM

Kaut gan vardarbīgā radikalizācija nav jauna parādība, nesenie teroristu uzbrukumi ES liecina gan satraucošu tempu un apjomu, kādā daži ES iedzīvotāji ir radikalizējušies. Teroristi vervētāji izmanto dažādus veidus, kā piesaistīt neaizsargātas personas. Digitālās komunikācijas rīku izmantošana ir jauna un īpaša problēma dalībvalstu iestādēm. Tāpēc, lai palīdzētu dalībvalstīm apkarot terorismu, jo īpaši svarīga ir daudzveidīga ES mēroga atbilde gan tiešsaistē, gan bezsaistē, apkarojot radikalizāciju.

Lai apkarotu radikalizāciju tiešsaistē, Komisija pēdējos divus gadus strādāja ar galvenajām interneta platformām, tostarp ES interneta forumā, lai panāktu teroristiska tiešsaistes satura brīvprātīgu dzēšanu. Reāls progress ir panākts teroristiska tiešsaistes satura dzēšanā 5 un nelikumīgu naida runu apkarošanā tiešsaistē 6 , taču vēl joprojām ir daudz, ko darīt. Eiropadomes 2017. gada 22. un 23. jūnija secinājumos izklāstīts, ka “Eiropadome sagaida, ka, nozare, balstoties uz ES Interneta foruma darbu, izveidos nozares forumu un izstrādās jaunas tehnoloģijas un rīkus, ar ko uzlabot tāda satura automātisku atklāšanu un tā dzēšanu, kurā kūda uz terora aktiem. Tas pēc vajadzības būtu jāpapildina ar attiecīgajiem leģislatīvajiem pasākumiem ES līmenī”. 2017. gada 27. jūnijā Komisija rīkoja ES Interneta foruma augstāko amatpersonu sanāksmi, lai ar galvenajiem interneta pakalpojumu sniedzējiem vienotos par turpmākām darbībām teroristiska satura apkarošanai tiešsaistē. Mērķis ir panākt, ka interneta platformas dara vairāk, proti, pastiprina automātisku teroristiska satura atklāšanu, dalās ar attiecīgajām tehnoloģijām un rīkiem ar mazākiem uzņēmumiem un pilnībā izmanto “jaucējkodu datubāzi”, tostarp nodrošina Eiropolam pieeju pie svarīgākās informācijas un izveido ziņošanas sistēmu par dzēsto teroristisko saturu. Turklāt, lai pastiprinātu darbu, ko veikusi Eiropola vienība ziņošanai par interneta saturu, Komisija aicina visas dalībvalstis izveidot valstu vienības ziņošanai par interneta saturu un izveidot tās vienojošu tīklu, lai varētu kopīgi sadarboties ar interneta platformām un Eiropola vienību ziņošanai par interneta saturu.

Kā liecina pēdējie uzbrukumi, saistībā ar nepieredzēto radikalizācijas apjomu nepieciešama arī papildu rīcība, lai sniegtu atbalstu radikalizācijas novēršanā un antiradikalizācijā valstu un vietējā mērogā. Komisija steidzami izveidos 7 augsta līmeņa ekspertu grupu radikalizācijas jautājumos, lai atvieglotu turpmāko ES rīcībpolitikas attīstību šajā jomā. Grupas uzdevums būs impulsu sniegšana turpmākam darbam tādās īpaši prioritārās jomās kā radikalizācija cietumos, teroristu propaganda tiešsaistē un ārvalstu kaujinieki teroristi, kuri atgriežas. Grupas darba mērķis būs Radikalizācijas izpratnes tīkla (RAN) stiprināšana, kas strādāja ar vietējiem kopienu speciālistiem un ļoti palīdzēja Komisijai sniegt atbalstu dalībvalstīm to darbībā šajā jomā 8 . Pavisam nesen, 2017. gada 19. jūnijā, tīkls nāca klajā ar rokasgrāmatu darbā ar pārnācējiem, lai palīdzētu dalībvalstīm risināt problēmas, ko rada ārvalstu kaujinieki teroristi, kuri atgriežas. Šajā rokasgrāmatā sniegts pārskats par metodēm, kādas speciālisti izmanto, lai risinātu dažādas situācijas saistībā ar personām, kas atgriežas no konflikta zonām. Tuvāko mēnešu laikā tīkls organizēs virkni darbsemināru valsts iestādēm, lai šo praksi attīstītu un veicinātu attiecīgo darbību dalībvalstīs.

Lai risinātu radikalizācijas radīto problēmu kopumu, nepieciešami daudzveidīgi pasākumi, tostarp ilglaicīgi pasākumi, kā tas izklāstīts 2016. gada jūnija paziņojumā par tādas radikalizācijas novēršanu, kas ved uz vardarbīgu ekstrēmismu 9 . Pagājušajā gadā Komisija īstenoja lielāko daļu no tajā noteiktajiem pamatpasākumiem citās ar novēršanu un antiradikalizāciju saistītajās jomās 10 . Lai palīdzētu dalībvalstīm risināt jautājumus saistībā ar radikalizāciju cietumos, Radikalizācijas izpratnes tīkla ietvarā tika izveidota īpaša Cietumu un probācijas iestāžu darba grupa, kas konsultē tiešās saskarsmes speciālistus, piemēram, cietumu un probācijas iestāžu darbiniekus, psihologus un reliģisko grupu pārstāvjus. Radikalizācijas novēršanā liela nozīme ir izglītībai, un Komisija ir veikusi virkni pasākumu, lai īstenotu Parīzes deklarāciju par pilsoniskuma un kopējo vērtību — brīvības, iecietības un nediskriminācijas — veicināšanu ar izglītības palīdzību. Programma Erasmus+ šajā ziņā ir galvenais elements 11 . Ņemot vērā saikni starp marginalizāciju, neaizsargātību un radikalizāciju, Eiropas sociālo tiesību pīlārs 12 , kas tika pieņemts 2017. gada 26. aprīlī, ir svarīgs elements atsevišķu radikalizācijas un vardarbīgā ekstrēmisma pamatcēloņu risināšanā 13 . Lai stiprinātu Eiropas sabiedrību kohēziju, Komisija īsteno arī rīcības plānu trešo valstu valstspiederīgo integrācijai 14 , kā arī virkni pasākumu dalībvalstu un citu iesaistīto dalībnieku atbalstam to integrācijas darbā.

Ārējā jomā ES strādā starptautiskos forumos, proti, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) un iestādēs 15 , kas piedalās Globālā terorisma apkarošanas forumā, lai atbalstītu antiradikalizāciju un radikalizācijas novēršanu partnervalstīs Rietumbalkānu, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā, tostarp apmācītu attiecīgos speciālistus un finansiāli atbalstītu novēršanai paredzētās vietējās iniciatīvas. 2018. gadā tiks uzsākta jauna Erasmus+ virtuāla jauniešu apmaiņas iniciatīva, lai palielinātu starpkultūru zinātību un izpratni jauniešu starpā gan ES, gan ārpus tās robežām. Radikalizācijas izpratnes tīkls izvietoja arī ekspertus novēršanas darbību atbalstam Turcijā, Rietumbalkānos un Tunisijā.

III. ES DARBĪBAS KIBERDAUDU UN KIBERNOZIEDZĪBAS RISINĀŠANAI

WannaCry ļaunprogrammatūras uzbrukums 2017. gada maijā bija modinātājzvans, kas izgaismoja nepilnības pašreizējā kiberdrošības satvarā, proti, attiecībā uz sagatavotību un sadarbību. Kā paziņots Digitālā vienotā tirgus vidusposma pārskatā jau pirms uzbrukuma, Komisija paātrina savu darbu kiberdrošības jomā un citstarp pārskatīs savu 2013. gada kiberdošības stratēģiju. Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests izvērtē sasniegto pašreizējās stratēģijas īstenošanā. Tādējādi tiks noteiktas nepilnības, kuras tiks risinātas stratēģijas pārskatā 2017. gada septembrī.

Paralēli tam un izdarot secinājumus pēc WannaCry uzbrukuma rezultātā gūtās pieredzes, tagad būtu jāveic vairāki īstermiņa pasākumi, lai stiprinātu mūsu atbildes pasākumus, saskaroties ar pieaugošajiem kiberdraudiem. Citstarp mums ir strauji jāvirzās uz priekšu, lai stiprinātu mūsu izturētspēju, jo īpaši saistībā ar operatīvo sadarbību.

WannaCry uzbrukums bija pirmais atgadījums, kas pamudināja uz sadarbību valstu datordrošības incidentu reaģēšanas vienību tīklā (CSIRT tīkls), kurš tika izveidots saskaņā ar Tīklu un informācijas drošības (TID) direktīvu. Šis atgadījums atklāja, ka sistēma vēl nav pilnībā darbspējīga. Tas skaidri norādīja, ka nepieciešams paātrināt pašreizējo darbu pastāvošo IT rīku uzlabošanā un izveidot papildu kapacitāti, lai nodrošinātu turpmāku sadarbību valstu CSIRT starpā. Lai stiprinātu šos dienestus, Komisija Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvarā 14 dalībvalstīm nodrošinās EUR 10,8 miljonu lielu finansējumu projektiem divu gadu garumā, kuri tiks sākti līdz 2017. gada septembrim. Patlaban ir izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, un visas pārējās dalībvalstis tiek aicinātas iesniegt savus pieteikumus finansējumam.

Eiropola Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centram (EC3) bija vadošā loma tiesībaizsardzības iestāžu reakcijā uz šo uzbrukumu. Lai stiprinātu šo centru un tā sniegtos pakalpojumus, nepieciešams pastiprināt tā zināšanas IT jomā. Šajā nolūkā Eiropola valdei līdz 2017. gada septembrim būtu jāuzlabo iespējas pieņemt darbā IT speciālistus saskaņā ar Eiropola iekšējiem noteikumiem. Šis attiecīgais Eiropola darbs tiks vēl vairāk uzlabots, 2018. gadā pieņemot papildu darbiniekus.

ES datorapdraudējumu reaģēšanas vienība (CERT-EU) palīdz ES iestādēm aizsargāties pret tīšiem un ļaunprātīgiem uzbrukumiem, kas varētu iedragāt to IT aktīvu integritāti un kaitēt ES interesēm. CERT-EU pamata stabilizēšanai Komisija tagad paātrinās oficiālo procesu un noslēgs nolīgumus ar attiecīgajām iestādēm un struktūrām nolūkā pastiprināt kolektīvo reakciju uz apdraudējumu. Nolīgumi tiks noslēgti ar Eiropas Parlamentu, Padomi, Eiropas Savienības Tiesu, Eiropas Centrālo banku, Revīzijas palātu, Eiropa Ārējās darbības dienestu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju un Eiropas Investīciju banku. Komisija drīzumā parakstīs iestāžu administratīvo nolīgumu ar citām iestādēm un struktūrām.

Šie īstermiņa pasākumi ir daļa no plašākas pārskatītās 2013. gada kiberdrošības stratēģijas, kas paredzēta 2017. gada septembrī un ko papildinās pasākumi, kuri nepieciešami Savienības kibernoturības un drošības pastiprināšanai. Eiropadome 2017. gada 22. un 23. jūnija secinājumos atzinīgi vērtē Komisijas nodomu septembrī pārskatīt kiberdrošības stratēģiju un līdz gada beigām ierosināt vēl citus mērķorientētus pasākumus.

Sekmīgai atturēšanai nepieciešama arī efektīva izsekojamība, atklāšana, izmeklēšana un kriminālvajāšana. Šajā sakarībā īpaši svarīga ir piekļuve digitālajiem pierādījumiem. Krimināltiesiskajā regulējumā patlaban joprojām pastāv tradicionālās teritorialitātes koncepcijas, un tāpēc uz vairākām jurisdikcijām attiecināmie elektroniskie pakalpojumi un datu plūsmu rada problēmas. Eiropadomes 2017. gada 22. un 23. jūnija secinājumos uzsvērts, ka efektīva piekļuve digitālajiem pierādījumiem ir būtiska smagu noziegumu un terorisma apkarošanā un datu pieejamība būtu jānodrošina, ievērojot atbilstīgus aizsardzības pasākumus. Tieslietu un iekšlietu padomē 2017. gada 8. jūnijā ministri pauda plašu atbalstu Komisijas ierosinātajiem praktiskajiem pasākumiem situācijas uzlabošanai pašreizējā tiesiskā regulējuma satvarā. Ministri arī aicināja Komisiju pēc iespējas drīz nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, ņemot vērā tehniskās un tiesiskās problēmas. Uz šā pamata Komisija turpinās ieviest praktiskus pasākumus un vienlaikus centīsies pēc iespējas drīz nākt klajā ar ietekmes novērtējumu attiecībā uz iespējamajiem turpmākajiem tiesību aktiem.

Šādā situācijā šifrēšanai ir tikpat liela nozīme. Šifrēšana ir vitāli svarīga kiberdrošības un personas datu aizsardzības nodrošināšanā. Taču to ļaunprātīgi izmanto noziedznieki, un tādēļ ir sarežģīti cīnīties pret smagiem noziedzības veidiem, tostarp pret kibernoziedzību un terorismu. Eiropadome 2017. gada 22. un 23. jūnija secinājumos aicina risināt problēmas, kas radušās saistībā ar sistēmām, kuras ļauj teroristiem sazināties pa ceļiem, kas kompetentajām iestādēm nav pieejami, tostarp pilnīga šifrēšana, vienlaikus saglabājot šo sistēmu priekšrocības privātuma, datu un saziņas aizsardzības jomā. Saskaņā ar prasīto Tieslietu un iekšlietu padomē 2016. gada decembrī Komisija cieši sadarbojas ar ES aģentūrām un ražošanas nozarēm, lai noteiktu, kā, ņemot vērā ietekmi uz kiberdrošību un pamattiesībām, varētu atbalstīt tiesībaizsardzības iestādes nolūkā pārvarēt vislielākās problēmas. Komisija kopā ar Eiropolu, Eurojust, ES Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA) un ES Pamattiesību aģentūru kopīgi ar attiecīgajiem ekspertiem vairākos darbsemināros apsprieda visus šā svarīgā jautājuma aspektus. Komisija līdz 2017. gada oktobrim ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei par paveikto darbu.

Ārpolitikas līmenī Padome 2017. gada 19. jūnijā vienojās par satvaru kopīgai ES diplomātiskajai reakcijai uz ļaunprātīgām kiberdarbībām, proti, kiberdiplomātijas instrumentu kopumu 16 . Kopīgās ES diplomātiskās reakcijas satvars ļaus pilnībā izmantot pasākumus Kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros, tostarp vajadzības gadījumā arī ierobežojošus pasākumus. Jebkurai ES reakcijai uz ļaunprātīgām kiberdarbībām vajadzētu būt samērīgai ar kiberdarbības darbības jomu, mērogu, ilgumu, intensitāti, sarežģītību, rafinētību un ietekmi. Satvara mērķis ir sekmēt sadarbību, veicināt tūlītēju un ilgtermiņa draudu mazināšanu un ilgtermiņā ietekmēt potenciālo agresoru uzvedību. Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests kopā ar dalībvalstīm tuvākajos mēnešos izstrādās īstenošanas pamatnostādnes, tostarp sagatavošanās praksi, saziņas procedūras un uzdevumus.

IV. CITU PRIORITĀRO JAUTĀJUMU DROŠĪBAS JOMĀ ĪSTENOŠANA

1. Nākamie pasākumi informācijas sistēmu sadarbspējas uzlabošanai

Kā izklāstīts septītajā progresa ziņojumā 17 , Komisija veic tālākas darbības, lai īstenotu jauno pieeju datu pārvaldības robežu un drošības jomā. Komisija 2017. gada 28. jūnijā nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 18 nolūkā stiprināt eu-LISA 19 pilnvaras. Aģentūrai būs būtiska loma tehniskajā darbā, lai panāktu informācijas sistēmu sadarbspēju, tostarp veicot tehnisko analīzi attiecībā uz piedāvātajiem risinājumiem. Ja likumdevēji attiecīgos tiesību aktu priekšlikumus pieņems, tad ierosinātās izmaiņas eu-LISA pilnvarās noteiks tai atbildību par sadarbspējas risinājumu izstrādi, tādējādi nodrošinot šīs jaunās pieejas īstenošanu. Eiropadome 2017. gada 22. un 23. jūnija secinājumos norādīja uz informācijas sistēmu sadarbspējas nozīmi iekšējās drošības nodrošināšanā un cīņā pret terorismu.

Komisija 2017. gada 28. jūnijā nāca klajā arī ar papildu priekšlikumu savam 2016. janvāra priekšlikumam 20 nolūkā veicināt informācijas apmaiņu ar sodāmības reģistra datiem par trešo valstu valstspiederīgajiem ES, izmantojot Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS) 21 . Šis papildu priekšlikums atbilst apspriestajam ar likumdevējiem attiecībā uz pagājušā gada priekšlikumu, un tas ir Komisijas pieejas informācijas sistēmu sadarbspējai sastāvdaļa. ECRIS uzlabošana attiecībā uz informācijas apmaiņu par trešo valstu valstspiederīgajiem ir leģislatīva prioritāte, kas noteikta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētāju Kopīgajā paziņojumā 22 .

Panākumi ir gūti arī citos prioritārajos jautājumos saistībā ar informācijas sistēmām. Notika turpmākas likumdevēju apspriedes par ierosināto ES ieceļošanas/izceļošanas sistēmu 23 , un 2017. gada 31. maijā un 13., 19. un 26. jūnijā notika trīspusējas sanāksmes. Padome Tieslietu un iekšlietu padomē 2017. gada 8. un 9. jūnijā atbalstīja vispārēju pieeju ierosinātajai Eiropas ceļošanas un atļauju sistēmai (ETIAS) 24 . Balsošana Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā (LIBE) par iesniegtajiem priekšlikuma grozījumiem ir paredzēta 2017. gada septembrī, un trialoga sākums ir gaidāms 2017. gada oktobrī. Ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments un Padome turpinātu darbu pie šiem prioritārajiem priekšlikumiem, kā tas vēlreiz tika uzsvērts Eiropadomes 2017. gada 22. un 23. jūnija secinājumos.

2017. gada 29. maijā Komisija kopā ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, ES Pamattiesību aģentūru un ES terorisma apkarošanas koordinatoru iepazīstināja LIBE ar augsta līmeņa ekspertu grupas informācijas sistēmu un sadarbspējas jautājumos 25 konstatējumiem un Komisijas jauno pieeju robežkontroles un drošības datu pārvaldībā. 2017. gada 8. jūnijā Padome pieņēma secinājumus 26 par informācijas apmaiņu un sadarbspēju, atzinīgi novērtēja Komisijas viedokļus un turpmākā darba ierosinājumus, lai, pamatojoties uz augsta līmeņa ekspertu grupas ieteikumiem, līdz 2020. gadam nodrošinātu informācijas sistēmu sadarbspēju. Pamatojoties uz minētajām apspriedēm, Komisija turpinās sadarbību ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai līdz 2020. gadam nodrošinātu informācijas sistēmu sadarbspēju.

2. ES pasākumi, lai slēgtu terorisma finansēšanas avotus un kanālus

Norisinās darbs, lai īstenotu 2016. gada februāra rīcības plānu par terorisma finansēšanu divos galvenajos darbības virzienos: atklāt un novērst teroristu finansēšanu un bloķēt ieņēmumu avotus. 2016. gada decembrī Komisija nāca klajā ar trim tiesību aktu priekšlikumiem, lai papildinātu un pastiprinātu ES tiesisko regulējumu tādās jomās kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija 27 , nelikumīgas naudas plūsmas 28 un aktīvu iesaldēšana un konfiskācija 29 . Komisija aicina likumdevējus strauji virzīt uz priekšu darbu pie šiem svarīgajiem priekšlikumiem.

Turklāt likumdevēji, pamatojoties uz 2016. gada jūlija priekšlikumu 30 , panāca ievērojamu progresu sarunās par grozījumiem ceturtajā Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas direktīvā. Komisija joprojām ir apņēmības pilna drīzumā noslēgt pašreizējās trialoga sarunas. Ar visiem šiem pasākumiem Komisija īsteno saistības, ko tā bija uzņēmusies rīcības plānā 31 . Tie arī nodrošinās, ka ES ievēro savas starptautiskās saistības šajā jomā, par kurām vienojās Finanšu darbību darba grupā (FATF) un Eiropadomes Konvencijā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (Varšavas konvencija).

Atbilstīgi izklāstītajam rīcības plānā Komisija arī plāno pieņemt priekšlikumu, lai cīnītos pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību, ar mērķi paplašināt pašreizējo tiesību aktu tvērumu, tos attiecinot arī uz trešām valstīm. Komisija arī plāno iesniegt priekšlikumu, ar ko tiesībaizsardzības iestādēm vai citām valsts iestādēm tiktu piešķirta piekļuve banku kontu reģistriem. Turklāt Komisija nesen pieņēma ziņojumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pārvalstiska riska novērtējumu 32 , kā arī dienestu darba dokumentu par sadarbības uzlabošanu starp finanšu izlūkošanas vienībām 33 . Vēlāk šajā gadā Komisija iesniegs ziņojumu par savu vērtējumu attiecībā uz papildu pasākumu nepieciešamību terorisma finansēšanas apkarošanai ES. Komisija arī pārskata tiesību aktus par krāpšanas un viltošanas apkarošanu saistībā ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, lai ņemtu vērā jaunākus krāpšanas un viltošanas veidus finanšu instrumentu jomā ar mērķi samazināt to izmantošanas risku un nepieļaut iespējamas noziedzīgas darbības, piemēram, terorisma finansēšanu.

3. Ārējā dimensija

Nepieciešamība pastiprināt terorisma finansēšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas ārējo dimensiju ir uzsvērta Ārlietu padomes 2017. gada 19. jūnijā pieņemtajos secinājumos par ārējo darbību terorisma apkarošanā 34 . Secinājumos apstiprinātas ģeogrāfiskās un tematiskās prioritātes attiecībā uz turpmāko ārējo terorisma apkarošanas darbību, proti, sadarbības pastiprināšana terorisma apkarošanā ar trešām valstīm Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā, Rietumbalkānos, ar Turciju, ka arī ar stratēģiskajiem partneriem un starptautiskajām organizācijām. Secinājumos plaši ietverts arī neoficiālais dokuments par ārējo darbību terorisma apkarošanā, ar ko Eiropas Ārējās darbības dienests un Komisija iepazīstināja dalībvalstis 2017. gada maijā.

2017. gada 16. jūnijā Maltā notika ES un ASV tieslietu un iekšlietu ministru sanāksme, kas bija pirmā šāda veida sanāksme ar jauno ASV administrāciju. ASV apliecināja savu vēlmi turpināt ciešu sadarbību ar ES un uzsvēra ātras informācijas apmaiņas nepieciešamību cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību. Komisija norādīja uz darbībām, ko ES veic cīņā pret ārvalstu kaujiniekiem teroristiem, galveno uzmanību pievēršot transatlantiskajai informācijas apmaiņai. ES un ASV sniedza atjauninātu informāciju par darbībām pret radikalizāciju tiešsaistē un bezsaistē, par turpmākajām darbībām attiecībā uz pasažieru datu reģistra (PDR) datiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, robežu pārvaldību un aviācijas drošību. Attiecībā uz riskiem aviācijai, ko rada personiskās elektroniskās ierīces, ES un ASV vienojās arī turpmāk kopīgi strādāt, lai palielinātu pasaules aviācijas drošības standartus. Par šo apspriedi un iespējamiem riska samazināšanas pasākumiem Komisija informēja dalībvalstis Civilās aviācijas drošības komitejā 2017. gada 21. jūnijā, un tā turpinās cieši sadarboties ar ASV tehniskajā un politiskajā līmenī, lai risinātu pieaugošos draudus.

V. SECINĀJUMI

Šajā ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta iepriekšējos mēnešos veiktajiem pasākumiem virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību. Teroristu uzbrukumu skaita palielināšanās iepriekšējās nedēļās un mēnešos ir vēl viens atgādinājums par to, cik svarīgs ir šis darbs, un par to, ka jāstrādā ātrāk. Šajā ziņojumā izklāstītie pasākumi steidzami jāīsteno, lai apkarotu palielinātos terorisma draudus, pastiprinātu sadarbību ES mērogā ar mērķi novērst un apkarot radikalizāciju, apturētu terorisma finansēšanu un izvērstu informācijas apmaiņu, un panāktu informācijas sistēmu sadarbspēju nolūkā novērst informācijas nepilnības. Eiropadomes 2017. gada 22. un 23. jūnija secinājumos apliecināts, cik svarīgs un steidzams ir norisošais darbs. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi turpināt un pastiprināt šos kopīgos centienus nolūkā palielināt visu iedzīvotāju drošību.

Nākamajā drošības savienības progresa ziņojumā 2017. gada jūlijā tiks izklāstīti visaptveroša Savienības pasākumu iekšējās drošības jomā novērtējuma rezultāti un Komisijas sagatavotie secinājumi saistībā ar minēto iekļaujošo apspriešanos, kas tika sākta 2016. gada decembrī.

(1) COM(2016) 379 final (14.6.2016.).

(2) COM(2016) 50 final (14.6.2016.).

(3) http://www.consilium.europa.eu/lv/meetings/european-council/2017/06/22-23-euco-conclusions_pdf/ .

(4) http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2017/05/26-statement-fight-against-terrorism/ .

(5) Ar Eiropola vienības ziņošanai par interneta saturu (IRU) palīdzību interneta platformām tika nosūtīts 30 000 teroristiska materiāla vienību, un vidēji dzēsts 80–90 % šādas informācijas. Turklāt pēc interneta nozares vadītās iniciatīvas izveidotā “jaucējkodu datubāze” nodrošina to, ka vienā platformā dzēsto teroristisko materiālo nav iespējams augšupielādēt citā platformā.

(6) Komisija 2016. gada maijā vienojās par rīcības kodeksu nelikumīgu naida runu apkarošanai tiešsaistē, kuru parakstot Facebook, YouTube, Twitter un Microsoft, apņēmās, saņemot paziņojumu par nelikumīgu naida runu, šādu saturu ātri un efektīvi pārskatīt un dzēst. Gada laikā pēc tā pieņemšanas kodekss ir devis būtiskus rezultātus. Uzņēmumi nelikumīgu naida runu saturu ir dzēsuši divreiz biežāk un ātrāk nekā pirms kodeksa pieņemšanas.

(7) Komisija šo grupu izveidos 2017. gada jūlijā.

(8) Radikalizācijas izpratnes tīkls piedāvāja dalībvalstīm apmācību un konsultācijas un izstrādāja ļoti daudz paraugprakses, vadlīniju, rokasgrāmatu un ieteikumu. Tēmas un jautājumi ietver polarizāciju, radikalizāciju cietumos un pārtraukšanas programmas, ģimenes atbalsta pasākumus, darbu ar jaunatni un izglītību, sabiedrisko kārtību, saziņu un stāstus, jauniešu iesaistīšanu un līdzdalību.

(9) Skatīt 1. pielikuma tabulu, kurā izklāstīti 2016. gada jūnija paziņojuma īstenošanā veiktie pasākumi.

(10) 2016. gada jūnija paziņojumā galvenā uzmanība pievērsta septiņām konkrētām jomām: 1) atbalstīt pētniecību, pierādījumu vākšanu, uzraudzību un tīklošanos; 2) vērsties pret teroristisku propagandu un naida runu internetā; 3) risināt cietumos notiekošas radikalizācijas problēmu; 4) veicināt iekļaujošu izglītību un ES kopīgās vērtības; 5) veicināt iekļaujošu, atklātu un noturīgu sabiedrību un uzrunāt jauniešus; 6) pretradikalizācijas darba drošības dimensija; un 7) starptautiskā dimensija.

(11) Programmas Erasmus+ ietvarā 2016. gadā vairāk nekā EUR 200 miljoni tika piešķirti jaunas rīcībpolitikas pieejas un prakses izstrādei ar 1200 transnacionālu partnerību starpniecību, iesaistot vietējos dalībniekus un uzmanības centrā izvirzot iekļaujošu izglītību, darbu ar jaunatni, pilsoniskuma un starpkultūru izpratnes popularizēšanu. Sadarbībā ar dalībvalstu ekspertiem izstrādātais jaunais rīku komplekts sniedz jaunajiem darbiniekiem norādījumus un konsultācijas darbam ar radikalizācijas riskam pakļautiem jauniešiem. Komisija uzsāka arī Pozitīvu atdarināšanas paraugu tīklu, ko īstenoja ar Erasmus+ starpniecību. Šī iniciatīva ļaus vietējiem dalībniekiem izmantot nelielas ES finansējuma summas, lai izveidotu pozitīvu atdarināšanas paraugu rezervi ar mērķi tos iesaistīt sociālās iekļautības darbībā skolnieku un jauniešu starpā.

(12) https://ec.europa.eu/commission/priorities/deeper-and-fairer-economic-and-monetary-union/european-pillar-social-rights/european-pillar-social-rights-20-principles_lv .

(13) 2017. gada maijā Komisija uzsāka sabiedrisko apspriešanu tiešsaistē ar mērķi līdz 2017. gada beigām sagatavot priekšlikumu Padomes ieteikumam par sociālās iekļaušanas un kopīgu vērtību veicināšanu. Mērķis ir izveidot rīcībpolitikas satvaru, kas sniegtu atbalstu dalībvalstīm iekļaujošas izglītības veicināšanā, kura stiprina kopīgu vērtību veidošanu, palīdzot novērst radikalizāciju, kas noved pie vardarbīga ekstrēmisma.

(14) COM(2016) 377 final (7.6.2016.).

(15) Globālais kopienu iesaistes un noturības fonds (GCERF), Hedayah izcilības centrs vardarbīga ekstrēmisma apkarošanai un Starptautiskais Tiesiskuma un tiesiskas valsts institūts.

(16) http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-9916-2017-INIT/lv/pdf .

(17) COM(2017) 261 final (16.5.2017.).

(18) COM(2017) 352 final (29.6.2017.).

(19) Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

(20) COM(2016) 7 final (19.1.2016.).

(21) COM(2017) 344 final (29.6.2017.).

(22) https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/joint-declaration-legislative-priorities-2017-jan2017_en.pdf .

(23) COM(2016) 194 final (6.4.2016.).

(24) COM(2016) 731 final (16.11.2016.).

(25) http://ec.europa.eu/transparency/regexpert/index.cfm?do=groupDetail.groupDetailDoc&id=32600&no=1

(26) Padomes secinājumi par turpmāko virzību ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un nodrošināt ES informācijas sistēmu sadarbspēju: http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-9448-2017-INIT/lv/pdf .

(27) Priekšlikums Direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas definīcijas un kriminālsodu saskaņošanu, COM(2016) 826 final (21.12.2016.).

(28) Priekšlikums Regulai par nelikumīgu skaidras naudas maksājumu atklāšanu, COM(2016) 825 final (21.12.2016.).

(29) Priekšlikums Regulai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu, COM(2016) 819 final (21.12.2016.).

(30) COM(2016) 450 final (5.7.2016.).

(31) Skatīt 2. pielikuma tabulu, kurā izklāstīti 2016. gada februāra rīcības plāna īstenošanā veiktie pasākumi.

(32) COM(2017) 340 final (26.6.2017.).

(33) SWD(2017) 275 (26.6.2017).

(34) http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2017/06/19-conclusions-counterterrorism/ .

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 29.6.2017

COM(2017) 354 final

PIELIKUMS

Pašreizējais stāvoklis to darbību īstenošanā, kas izklāstītas Komisijas paziņojumā par atbalstu tādas radikalizācijas novēršanai, kas ved uz vardarbīgu esktrēmismu

dokumentam

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei

Astotais progresa ziņojums virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību

PAŠREIZĒJAIS STĀVOKLIS TO DARBĪBU ĪSTENOŠANĀ, KAS IZKLĀSTĪTAS KOMISIJAS PAZIŅOJUMĀ PAR

ATBALSTU TĀDAS RADIKALZIĀCIJAS NOVĒRŠANAI, KAS VED UZ VARDARBĪGU EKSTRĒMISMU

(COM(2016) 379 final, 14.6.2016.)

Galvenās darbības		Izpildes grafiks		Apraksts / Pašreizējais stāvoklis
1.1. Radikalizācijas izpratnes tīkla (RAN) Izcilības centrs atbalsta dalībvalstis tādējādi, ka izstrādā un īsteno rezultatīvu novēršanas darbu.		Noris		2016. gadā Radikalizācijas izpratnes tīkls dalībvalstīm sniedza 19 atbalsta pakalpojumus. 2017. gadā Radikalizācijas izpratnes tīkls plāno sniegt 20 šādus atbalsta pakalpojumus darbsemināru, pasniedzēju apmācības pasākumu un ekspertu misiju veidā.
1.2. Radikalizācijas izpratnes tīkla Izcilības centrs nodrošina vairākaģentūru struktūrām paredzētas vadlīnijas un rokasgrāmatas.		Norit		2016. un 2017. gadā Radikalizācijas izpratnes tīkls izdeva virkni aktuālu dokumentu (tostarp par radikalizācijas novēršanu cietumos un probācijas laikā, par vairākaģentūru struktūru izveidi vietējā līmenī, pretvēstījumiem, policijas amatpersonu apmācību, radikalizācijas problēmas risināšanu skolās utt.), kas ir pieejami šajā saitē: https://ec.europa.eu/home-affairs/what-we-do/networks/radicalisation_awareness_network/ran-papers_en. 2017. gada 19. jūnijā tīkls nāca klajā ar “Responses to Returnees” — rokasgrāmatu, kas paredzēta dalībvalstu atbalstam, tām risinot problēmas, kuras rodas saistībā ar ārvalstu kaujiniekiem teroristiem, kas atgriežas. Rokasgrāmatā sniegts pārskats par praktiķu pieejām, risinot dažādas situācijas saistībā ar personām, kas atgriežas no konfliktu zonām.
1.3. Radikalizācijas izpratnes tīkla Izcilības centrs izveido pieredzes un prakses apmaiņas platformu un nodarbojas ar radikalizācijas izpētes kartēšanu.		Noris		2016. gadā Radikalizācijas izpratnes tīkls apzināja jaunākos pētījumu konstatējumus un nepilnības pētījumu jomās, kam ir nozīme dažādo radikalizācijas izpratnes tīkla darbgrupu darbā.
2.1. Izveido nacionāla, reģionāla un vietēja līmeņa preventīvu stratēģiju repozitoriju.		Noris		Pirmā nacionālā preventīvo stratēģiju repozitorija versija jau ir izveidota un pieejama tiešsaistē: http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/what-we-do/networks/radicalisation_awareness_network/ran-and-member-states/repository/index_en.htm ). Saturs tiks regulāri atjaunināts.
2.2. Izveidot praktiķu tīklus.		Noris		Radikalizācijas izpratnes tīkla (RAN) Izcilības centrs izveidots RAN atbalstam. RAN turpina piedāvāt īpaši pielāgotu atbalstu dalībvalstīm dalībvalstīm, citstarp nacionālu praktiķu tīklu izveidē.
2.3. Izveidot dalībvalstu nacionālos/reģionālos kontaktpunktu tīklus.		Noris		Preventīvās politikas veidotāju tīkls sāka darboties 2017. gada februārī.
3.1. Programmā “Apvārsnis 2020” pētniecību koncentrēt uz vardarbīgi orientētas radikalizācijas kompleksajiem pamatcēloņiem, lai tādējādi varētu iegūt konkrētus rīkus, kuri pavērtu iespēju procesus ietekmēt ar rīcībpolitikām, kas balstās uz labāku informētību.		Noris		Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” drošas sabiedrības darba programma 2016.–2017. gadam ietver vispusīgas pieejas izstrādi uz vardarbību vērstas radikalizācijas apkarošanai Eiropas Savienībā. Nesen tika izraudzīti četri projekti, kuriem kopumā paredzēti 12 miljoni euro: PERICLES, MINDb4ACT, PRACTICIES un TRIVALENT. Komisija patlaban sāk pārdomu procesu par 2018.–2019./2020. gada darba programmu, kurā galveno uzmanību pievērš pētniecībai saistībā ar pretradikalizāciju. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” iekļaujošas, novatoriskas un domājošas sabiedrības darba programma 2016.–2017. gadam ietver divas nozīmīgas sociālā konteksta pētniecības tēmas, proti, radikalizācija un globālo sekularizācijas un reliģiskās radikalizācijas tendenču mijiedarbība. Turpmāks pētniecības darbs tiek veikts arī Eurydice tīklā, kas sniedz informāciju par izglītības sistēmām un politiku Eiropas Savienībā.
4.1. ES Interneta forumā: izstrādāt Kopīgas ziņošanas par interneta saturu platformu, lai ziņošanu par saturu paātrinātu un padarītu iedarbīgāku.		Noris		Četri lieli uzņēmumi (Facebook, Twitter, Google un Microsoft) izstrādāja “jaucējkodu datubāzes” prototipu, kas palīdz novērst to, ka vienā platformā dzēsts teroristisks saturs tiek no augšupielādēts citā platformā. Šis rīks jau darbojas, un minētie uzņēmumi tagad izvērtē iespējas iesaistīt mazākus uzņēmumus.
4.2. ES Interneta forumā: izveidot pilsoniskās sabiedrības iespējināšanas programmu, lai būtiski pastiprinātu apmācību un atbalstu pilsoniskās sabiedrības partneriem, tādējādi panākot, ka internetā izplatās vairāk iedarbīgu pozitīvu alternatīvu vēstījumu.		Noris		Pilsoniskās sabiedrības iespējināšanas programma tika sākta 2017. gada 15. un 16. martā ar mērķi palīdzēt pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem efektīvāk reaģēt uz teroristu vēstījumiem internetā. Tas ietvers apmācību, ko ar Eiropas Stratēģiskās komunikācijas tīkla atbalstu un ciešā sadarbībā ar nozares partneriem īstenos Radikalizācijas izpratnes tīkla izcilības centrs. Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus tiks izsludināts otrajā etapā (2017. gada 2. un 3. ceturksnī), un vēlāk tiks novērtēta programmas efektivitāte.
4.3. Papildu darbība saistībā ar 4. galveno darbību: mērķorientēti pētīt to, kā teroristi izmanto internetu.		Noris		2016. gada 8. decembrī ES interneta forumā iepazīstināja ar Septītās pamatprogrammas projektu Voxpol un ar pirmajiem pētniecības darba rezultātiem. Pētniecības darba mērķis bija gūt pārskatu par terorismu un vardarbīgo ekstrēmismu 2016. gadā, kā arī notiesāto teroristu uzvedību internetā un turpmākajām tendencēm.
5.1. Radikalizācijas izpratnes tīkla Izcilības centram jāizveido platforma, kur apmainīties ar pieredzi un labāko praksi, kā interneta vidē pastiprināt medijpratību un kritisko domāšanu.		Noris		2016. gada novembrī Radikalizācijas izpratnes tīkla izglītības darbgrupa organizēja plaša mēroga tikšanos saistībā ar pilsoniskumu, medijpratību un kritisko domāšanu. 2020. gada izglītības un apmācības programmas darbgrupas pilsoniskuma un kopīgo vērtību — brīvības, iecietības un nediskriminācijas — veicināšanai ar izglītības palīdzību satvarā 2016. gada aprīlī Nīderlandē tika organizēts savstarpējās mācīšanās pasākums par medijpratību, un pēc tam 2016. gada maijā tika pieņemti Izglītības padomes secinājumi.
5.2. Radikalizācijas izpratnes tīkla Izcilības centram jāizstrādā ES mēroga kampaņa, kuras uzdevums būtu pastiprināt noturību pret radikalizēšanos interneta vidē un kura nāktu klajā ar alternatīviem vēstījumiem vai alternatīvu rīcību (kampaņa “Izstāties no naida”).		Noris		2016. gada septembrī sāka sešu nedēļu pilotkampaņu “IZSTĀTIES NO NAIDA” kā platformu, kurā iepazīstina ar iniciatīvām un pozitīvo pieredzi (citstarp paredzētu pusaudžiem un pašu pusaudžu stāstītu) no visas Eiropas, kā mērķis ir veicināt alternatīvu teroristu propagandai.
6.1. Komisijai un attiecīgajiem IT uzņēmumiem jāpārrauga gan pret internetā sastopamu naida runu vērstas rīcības kodeksā noteiktās saistības, gan arī šo saistību ietekme.		Noris		2017. gada 31. maijā iepazīstināja ar rīcības kodeksa īstenošanas otrās pārraudzības rezultātiem, kas liecināja par ievērojamu progresu attiecībā uz dzēšanas rādītājiem un ātrumu. Vienlaikus vairāk jāstrādā pie tā, lai uzlabotu caurredzamību un biežāk sniegtu atsauksmes lietotājiem (skatīt 6.2. punktu). 2017. gada 23. maijā Padome panāca vispārēju pieeju par priekšlikumu pārskatīt Audiovizuālo mediju pakalpojumu (AVMP) direktīvu. Viens no AVMP direktīvas ierosināto grozījumu mērķiem ir nodrošināt, lai uz videomateriālu koplietošanas platformām attiektos prasība veikt attiecīgus pasākumus, kas pilsoņus pasargātu no kurināšanas uz naidu vai vardarbību (atzīmēšana un/vai paziņošana).
6.2. Komisijai un attiecīgajām IT platformām paziņošanas un satura izņemšanas procedūras jāpadara caurredzamākas.		Noris		Turpinot sadarbību ar IT uzņēmumiem, Komisija galveno uzmanību veltīs procedūrām attiecībā uz konkrētiem lietotājiem, kurus skāruši paziņojumi, kā arī plašu sabiedrību, un pretvēstījumu un alternatīvu vēstījumu stimulēšanai. Digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanas vidusposma pārskats, kas tika sniegts 2017. gada 10. maijā, apstiprināja nepieciešamību turpināt darbu, lai ieviestu obligātās procesuālās prasības attiecībā uz tiešsaistes starpnieku “paziņošanas un rīcības” procedūrām.
Ar interneta aspektu saistīta 1. papildu darbība: attiecībā uz naida runas uzmanīšanu un tās pievilcības un ietekmes mazināšanu pilsonisko sabiedrību atbalstīt ar Tiesību, līdztiesības un pilsoniskuma programmas starpniecību.		Noris		2017. gadā Komisija palielināja rasisma un ksenofobijas apkarošanai paredzēto finansējumu līdz 7 miljoniem euro, no kuriem 1,5 miljoni euro ir piešķirti tieši internetā sastopamo naida runu apkarošanai, tostarp izveidojot pretvēstījumus.
Ar interneta aspektu saistīta 2. papildu darbība: arī turpmāk finansēt Stratēģiskās komunikācijas konsultatīvo grupu / Stratēģiskās komunikācijas tīklu, izstrādāt vajadzīgo rīcībpolitisko satvaru, komunikācijas kampaņas vai atsevišķas iniciatīvas.		Noris		Eiropas Stratēģiskās komunikācijas tīkla (ESCN), kas ir Beļģijas vadīts projekts, pamatā ir Stratēģiskās komunikācijas konsultatīvās grupas (SSCAT) projekts, kura mērķis ir izveidot dalībvalstu tīklu un izveidot tam labvēlīgus apstākļus, lai apmainītos ar labāko praksi par komunikāciju izmantošanas stratēģiju, apkarojot terorismu un vardarbīgo ekstrēmismu. To līdzfinansē no programmas “Iekšējās drošības fonds – policija” (IDF–Policija) darbības dotācijas (maksimālais apjoms EUR 1 150 000).
7. Radikalizācijas izpratnes tīkla Izcilības centrā apmainīties ar labu praksi un formulēt cietumu un probācijas dienestu jomas pirmās līnijas praktiķiem (attiecīgā gadījumā ieskaitot tiesnešus un prokurorus) paredzētus rīcībpolitiskus ieteikumus, kā novērst radikalizāciju.		Noris		Radikalizācijas izpratnes tīkla cietumu un probācijas dienestu darbgrupa turpinās veicināt apmaiņu ar labāko praksi praktiķu starpā un par savu darbību ziņos 2017. gada beigās. Tieslietu programmas ietvaros nodrošina darbības dotācijas Eiropas Cietumu un labošanas dienestu organizācijai (EuroPris), kas apvieno cietumu administrācijas, kā arī Eiropas Probācijas konfederācijai (CEP). Minētās organizācijas organizē regulāras tikšanās ar praktiķiem, lai apspriestu ar radikalizāciju saistītus jautājumus. Ar programmu Erasmus+ atbalsta apmācību programmas cietumos, kuru mērķis ir radikalizācijas novēršana un apkarošana. Projekts radikalizācijas novēršanai cietumos (R2PRIS) tika sākts 2015. gada decembrī nolūkā palīdzēt tiešās saskarsmes speciālistiem (labošanas dienestu amatpersonām, izglītības darbiniekiem un psihologiem, sociālajiem darbiniekiem utt.) atpazīt radikalizācijas pazīmes, ziņot par tām un tās saprast, un attiecīgi reaģēt. Projektu īsteno piecās valstīs (Portugālē, Norvēģijā, Turcijā, Beļģijā un Rumānijā), un līdz 2018. gada augustam tajā ir paredzēti 160 apmācību pasākumi.
8. Sniegt dalībvalstīm finansiālu palīdzību riska novērtēšanas rīku izstrādei.		Noris		Saskaņā ar stratēģisko mērķi novērst radikalizāciju cietumos un iekļaut rehabilitāciju krimināltiesiskās atbildes rīcībā Komisija 2015. gadā izsludināja divus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus 2014.–2020. gada Tieslietu programmas ietvaros. a)JUST/2015/JCOO/AG/TERR: Darbības dotācijas, lai atbalstītu tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās saistībā ar krimināltiesiskas atbildes rīcību pret terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu (budžets 1 miljons euro; izraudzīti trīs projekti). b)JUST/2015/JTRA/AG/EJTR: darbības dotācijas, lai atbalstītu Eiropas tiesisko apmācību (budžets 1,5 miljonu euro apmērā pieejams tādās jomās kā “Terorisma un organizētās noziedzības apkarošanas tiesiskie aspekti” un “Radikalizācijas apcietinājumā novēršana”; izraudzīti pieci projekti). 2016. gadā tika izsludināts tikai viens uzaicinājums tiesu iestāžu sadarbībai (JUST-JCOO-TERR-AG-2016) ar 4 miljonu euro budžetu, kas paredzēja arī tiesisko apmācību radikalizācijas apkarošanas jomā (tika izraudzīti 10 projekti, un trīs tika ietverti rezerves sarakstā). Tieslietu 2017. gada darba programmā (tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās ietvaros) prioritāte piešķirta efektīvam ieguldījumam Eiropas Drošības programmā attiecībā uz tiesisko atbildes rīcību uz terorismu, proti, terorisma finansēšanas apkarošanu un radikalizācijas novēršanas apstiprināšanu, jo īpaši cietumos.
9. Atbalstīt cietumiem paredzētu izglītības un mācību programmu izstrādi (ieskaitot arodapmācību), lai aizturētie varētu vieglāk reintegrēties sabiedrībā.		Noris		Ar programmu Erasmus+ var atbalstīt pieaugušo apmācību projektus, kurus var novirzīt prasmju pilnveidei un reintegrācijas pasākumiem cietumos. 2017. gada janvārī tika sākti vairāki projekti (izraudzīti saskaņā ar programmu “Erasmus+” izsludinātajā 2016. gada sociālās iekļaušanas uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus), kuru kopējā summa ir 1,3 miljoni euro. Eiropas Sociālais fonds atbalsta virkni sociālās iekļaušanas pasākumu, kas saistīti ar bijušo ieslodzīto deradikalizāciju un iekļaušanu darba tirgū.
10. Atbalstīt dalībvalstu izstrādātas cietumnieku rehabilitācijas programmas un apmaiņu ar labu praksi un rīcībpolitikām soda sankciju izpildes jomā.	Noris		Komisija nodrošina finansējumu rehabilitācijas programmu izstrādei un apmaiņai ar labāko praksi, skatīt 8. galveno darbību.
11. Veicināt, ka specializēti prokurori kopīgo informāciju vienībā Eurojust.		Noris		Eurojust arī turpmāk apvienos savus nacionālos korespondentus terorisma jautājumos, lai viņi turpinātu viedokļu apmaiņu taktiskajās sanāksmēs. Eurojust arī turpmāk sniegs: • pārskatus par spriedumiem terorisma lietās (TCM); • ziņojumus par ārvalstu kaujiniekiem teroristiem.
Ar cietumu aspektu saistītā darbība: atbalstīt cietumu un probācijas iestāžu darbinieku un tiesnešu un prokuroru apmācību.		Noris		2016. gada maijā Komisija organizēja konferenci, kas bija paredzēta terorisma un radikalizācijas apkarošanas apmācības pakalpojumu sniedzējiem, un tā sadarbojas ar Eiropas brīvības atņemšanas iestāžu mācību akadēmiju tīklu (EPTA), EuroPris un Eiropas Probācijas konfederāciju, lai panāktu ilgtspējīgāku pārrobežu sadarbību jautājumos, kas saistīti ar cietumu un probācijas darbinieku apmācību par deradikalizācijas pasākumiem. RAN, EuroPris un EPTA izstrādā cietumos strādājošajiem speciālistiem paredzētu apmācību kursu un darbību kompleksu. RAN un IMPACT Eiropas konsorcijs piedāvā apmācības ieinteresētajām personām dalībvalstīs par to, kā vērtēt iejaukšanās pasākumus, kas paredzēti radikalizācijas novēršanai un apkarošanai cietumu un probācijas kontekstā. Lai paātrinātu visu Padomes secinājumos par krimināltiesībām uzsvērto projektu izveidi, Komisija dara pieejamus finanšu resursus (vairāk kā 6,5 miljoni euro 2015. un 2016. gadā).
12. Nākt klajā ar priekšlikumu Padomes ieteikumam, kā ar izglītības un neformālās mācīšanās starpniecību padziļināt sociālo iekļaušanu un popularizēt Eiropas pamatvērtības.		2017. gada beigas		Noris sagatavošanās darbs, jo īpaši ET 2020 darbgrupā pilsoniskuma un kopīgo vērtību — brīvības, iecietības un nediskriminācijas — veicināšanai ar izglītības palīdzību. 2017. gada 19. maijā tika uzsākta 12 nedēļu ilga sabiedriskā apspriešana tiešsaistē.
13. 2016. gadā ar Erasmus+ starpniecību transnacionālām partnerībām darīt pieejamus vairāk nekā 400 miljonus euro tādiem nolūkiem kā inovatīvas rīcībpolitiskas pieejas un prakses izstrāde aktīvistu līmenī, sociālās iekļaušanas prioritizēšana, kopīgu vērtību un starpkultūru izpratnes popularizēšana. Aktīvistu līmenī izstrādātus pasākumus Erasmus+ 2016. gadā izvērsīs ar īpaši atvēlētu 13 miljonu euro finansējumu.		Noris		Parīzes deklarācijas īstenošana ir vispārēja Erasmus+ programmas prioritāte. Ir izsludināti mērķorientēti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, lai atbalstītu iekļaušanu un pamatvērtības (2. galvenā darbība, 2016. gadā tai piešķirts vairāk kā 200 miljonu euro). 2016. gadā izraudzītie projekti tika sākti vai sāksies 2017. gadā. Turklāt: - uzaicinājums, kuram atvēlēts 13 miljonu euro budžets, iesniegt piedāvājumus, lai izplatītu, vairotu un izvērstu aktīvistu līmenī pastāvošo labo praksi (3. galvenā darbība) izraisīja lielu ieinteresēto personu interesi un tika slēgts 2016. gada jūlijā (tika izraudzīti 35 projekti); - tika izsludināts daudznozaru uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par tēmu “Eksperimentāli Eiropas politikas projekti”, izvirzot divas prioritātes saskaņā ar Parīzes deklarāciju (izraudzīti 5 projekti, no kuriem 4 izglītības un apmācības jomā un 1 – jaunatnes jomā). 2017. gadā ar programmu Erasmus+ turpinās atbalstīt transnacionālas partnerības kā vispārēju prioritāti (2. galvenā darbība). Turklāt 10 miljoni euro tiks tērēti, lai izplatītu, vairotu un izvērstu aktīvistu līmenī pastāvošās labās prakses (3. galvenā darbība) nolūkā veicināt iekļaujošas un demokrātiskas skolas (uzaicinājums slēgts 2017. gada maijā, notiek atlases process).
14. Izveidot tīklu, kurā skolām, jauniešu un sporta klubiem, kā arī cietumiem būtu vieglāk tieši kontaktēties ar pozitīviem atdarināšanas paraugiem.		Noris		Darbības mērķis ir izveidot pozitīvu atdarināšanas paraugu rezervi nacionālā līmenī ar mērķi tos iesaistīt darbībā, kas veicinātu sociālo iekļautību, novērstu atstumtību un radikalizāciju, kā arī sekmētu aktīvu pilsoniskumu un aizstāvētu kopējās vērtības. Šo iniciatīvu 2017. un 2018. gadā pakāpeniski ievieš programmas Erasmus+ nacionālās aģentūras. Radikalizācijas izpratnes tīklā (RAN) ir izveidota RAN Young platforma, lai jauniešiem dotu iespēju aktīvi iesaistīties radikalizācijas novēršanas pasākumos. 2016. gada 9. novembrī notika augsta līmeņa konference par radikalizāciju. Pēc tam RAN Young vēstnieki sagatavos ieteikumus un kopīgi organizēs tikšanās, kurās dalībniekiem lūgs izteikt viedokļus un ieteikumus par rīcībpolitikas atbildēm un praktiķu darbu. RAN Young sadarbojas ar citām organizācijām un iniciatīvām, piemēram, Kofi Anana fonda Extremely Together iniciatīvu, YouthCAN un EDSO jauniešu vēstniekiem.
15. Atbalstīt kredītpunktu piešķiršanu studentiem par brīvprātīgo darbu un ar Erasmus+ starpniecību izstrādāt mācību programmu, kas akadēmisku saturu kombinētu ar pilsonisku iesaisti.		Noris		Komisija ciešā sadarbībā ar Erasmus+ nacionālajām aģentūrām un augstākajām mācību iestādēm palielinās zinātību par to, kā Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas ietvaros saņemt kredītpunktus par neformālo mācīšanos, tostarp par brīvprātīgo darbu. Diploma pielikumu (augstākās izglītības diploma pielikumu, kas tiek izmantoti 48 Boloņas procesa / Eiropas augstākās izglītības telpas valstīs) pārskatīšanas gaitā Komisija veicinās brīvprātīgā darba vai līdzīgu neformālās mācīšanās pasākumu, kas ir daļa no kvalifikācijas, atzīšanu.
Ar izglītības aspektu saistīta 1. papildu darbība: sagatavot skolotājus klasēs risināt daudzveidības jautājumus, nodot tālāk skolēniem kopīgās vērtības un atpazīt agrīnas radikalizācijas pazīmes, un arī turpmāk atbalstīt apmaiņu ar labāko praksi platformā eTwinning un ar Radikalizācijas izpratnes tīkla izglītības darbgrupas palīdzību.		Noris		eTwinning, ko finansē no Erasmus+ programmas, ir interneta platforma, kas pēdējo 12 gadu laikā apvienoja vairāk kā 470 000 skolotāju un 180 000 skolēnu visā Eiropā. eTwinning iespējas tiks pilnībā izmantotas, lielāku uzmanību pievēršot tēmām saistībā ar pilsoniskumu, lai skolotāji varētu aktīvāk strādāt iekļaujošākā un demokrātiskākā izglītībā. Tāpēc 2017. gada tēma ir iekļautība. 2017. gadā Radikalizācijas izpratnes tīkla (RAN) izglītības darbgrupa galveno uzmanību pievērsīs skolotāju apmācības veidiem, augstākās izglītības nozīmei cīņā pret radikalizāciju, kā arī medijpratībai un kritiskajai domāšanai. 2017. gadā tiks atjaunināts RAN manifests (“Education Manifesto 2.0”), piedāvājot skolām paredzētas praktiskas vadlīnijas, atbilstošus secinājumus un rīcībpolitikas ieteikumus.
Ar izglītības aspektu saistīta 2. papildu darbība: Cieši sadarboties ar Eiropas Padomi un UNESCO, lai vairāk tiktu ieviesti līdzšinējie skolotāju atbalstam izstrādātie rīki.		Noris		ET 2020 pilsoniskuma un kopīgo vērtību darbgrupā Komisija cieši sadarbojas ar Eiropas Padomi un UNESCO, lai labāk izmantotu sinerģijas un sekmīgāk izmantotu esošos rīkus (tostarp ceļvedi skolotājiem). Radikalizācijas izpratnes tīkls dalījās ar savām zināšanām, UNESCO sagatavojot rokasgrāmatu skolotājiem vardarbīgas radikalizācijas novēršanā (“A teacher’s Guide on the Prevention of violent radicalisation”), kura tika publicēta 2016. gadā un kurā sniegtas pamatnostādnes, citstarp saistībā ar diskusijām klasē, un galvenajiem nododamajiem vēstījumiem.
16. Turpināt sadarboties ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai panāktu nediskriminēšanas direktīvas pieņemšanu.		Noris		Komisija turpinās sniegt tehnisko atbalstu Padomes prezidentvalstīm, lai uzlabotu direktīvas projekta tekstu, vienlaikus strādājot, lai panāktu politisko vienošanos Padomē.
17. Ar rīcībpolitiskiem pasākumiem, Eiropas Sociālo fondu un Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas starpniecību sekmēt nelabvēlīgā situācijā esošu grupu sociālo iekļaušanu.		Noris		ET 2020 īpašo darbgrupu (skolu un pilsoniskuma izglītība) darbībā galveno uzmanību pievērsīs nelabvēlīgā situācijā esošu grupu iekļaušanai. Eiropas Sociālā fonda un Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas ietvaros iegulda nelabvēlīgā situācijā esošu grupu sociālajā iekļaušanā (tīkls nabadzības mazināšanai, nevalstisko organizāciju, kas strādā ar šīm grupām, spējas palielināšana, īpaši projekti dalībvalstīs ar ESF starpniecību, izpratnes veicināšanas pasākumi utt.).
18. Vairāk atbalstīt sociālos darbiniekus, kas nodarbojas ar jauniešiem, un jauniešu organizācijas, jo īpaši izstrādāt rīku komplektu.		Noris		Ziņojums, kurā izklāstīts praktisko rīku komplekts, tika publicēts 2017. gada februārī. Rīku komplekta mērķis ir sniegt jaunajiem darbiniekiem norādījumus un konsultācijas darbam ar vardarbīgas radikalizācijas riskam pakļautiem jauniešiem. Gan lokāla, gan Eiropas mēroga iestādēm adresētajos rīcībpolitikas ieteikumos uzmanība pievērsta dažādu sektoru sadarbībai nolūkā efektīvi novērst jauniešu vardarbīgu radikalizāciju. Radikalizācijas izpratnes tīkla (RAN) ģimeņu, jauniešu un kopienu darbgrupa, pamatojoties uz rīku komplektu, sagatavos RAN manifestu par jauniešu iesaistīšanu un iespēju sniegšanu darbā ar jauniešiem novērst radikalizēšanos.
19. Pastiprināt Eiropas Brīvprātīgo dienestu, palielinot tā budžetu.		Noris		2016. gadā par prioritāti tika izvirzīti projekti Parīzes deklarācijas īstenošanai. 2017. gadā Eiropas Brīvprātīgo dienesta (EVS) budžets tika būtiski palielināts. Kopš Eiropas Solidaritātes korpusa darbības sākšanas 2016. gada decembrī dalībai tajā no visām dalībvalstīm ir piereģistrējušies aptuveni 30 000 jaunieši. Sagaidāms, ka līdz 2020. gadam brīvprātīgo un profesionālā virziena darbībās būs piedalījušies kopumā 100 000 jaunieši.
20. Nāks klajā ar priekšlikumu pārskatīt Šengenas Informācijas sistēmu, lai vēl vairāk paaugstinātu tās pievienoto vērtību tiesībaizsardzības un pretterorisma vajadzībām.		Noris		2016. gada decembrī Komisija pieņēma tiesību aktu priekšlikumus. Noris likumdošanas sarunas.
21. Dalībvalstīm ar citām dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar Eiropolu proaktīvi jāapmainās ar visu būtisko informāciju par atbrīvotiem notiesātajiem, kurus tur aizdomās par radikalizēšanos, vai par personām, par kurām ir zināms, ka tās ir radikalizējušās, lai nodrošinātu, ka personas, kas rada lielu apdraudējumu, tiek cieši novērotas.		Noris		Sagatavojot politikas veidotājiem paredzētus vairākaģentūru struktūru izveides norādījumu dokumentus un rīku komplektus, Radikalizācijas izpratnes tīkls par vienu no prioritātēm izvirzīja labāku informācijas apmaiņu par radikalizētām personām. Ar šā darba rezultātiem iepazīstināja un tos apsprieda pēdējā Radikalizācijas izpratnes tīkla augsta līmeņa konferencē 2016. gada novembrī. Eiropola Eiropas Terorisma apkarošanas centra (ETAC) mērķis ir kļūt par centrālu informācijas apmaiņas punktu terorisma apkarošanai Eiropas Savienībā, citstarp kontaktpunktā “Ceļotāji” ienākošās informācijas izvērtēšanas, kā arī radikalizācijas riska analīzes centru. Eiropola informācijas sistēma (EIS) ir izstrādāta tā, lai kalpotu par centrālu tiesībaizsardzības datu repozitoriju, ieskaitot arī konsolidētu sarakstu ar visiem zināmajiem ārvalstu kaujiniekiem teroristiem un tiem, uz ko krīt šādas aizdomas. 2017. gada 7. martā pieņemtajā direktīvā par terorisma apkarošanu nostiprināts pienākums dalībvalstīm proaktīvi pārsūtīt uz citām dalībvalstīm visu attiecīgo informāciju par teroristu noziegumiem. Tajā noteikts arī pienākums informāciju saņēmušajai dalībvalstij veikt attiecīgus pēcpasākumus.
22. Vardarbīga ekstrēmisma apkarošanā atbalstīt starptautiskas organizācijas.		Noris		Centienos apkarot vardarbīgu ekstrēmismu ES aktīvi sadarbojas ar ANO, Eiropas Padomi un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju. Komisija kopīgi ar Eiropas Padomi pārvalda ar to saistīto programmu cilvēktiesību un pilsoniskuma izglītības jomā. Radikalizācijas izpratnes tīkla Izcilības centrs ir nodibinājis darba attiecības ar starptautiskām organizācijām nolūkā izveidot sinerģijas vardarbīga ekstrēmisma apkarošanas darbā, tostarp ar Europris, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju un Eiropas Padomi (tostarp jo īpaši īstenojot Pilsētu kongresa darbības).
23. Radīt papildu iniciatīvas, kas uz vardarbību vērstas radikalizācijas novēršanai koncentrē ES ārējos finanšu instrumentus.		Noris		Starptautiskajā mērogā ES cenšas panākt, lai politiskajos dialogos un palīdzības programmās liela vērība tiktu pievērsta vardarbīga ekstrēmisma novēršanai un apkarošanai. ES atbalstīja ANO ĢS Vardarbīga ekstrēmisma novēršanas rīcības plānu un nacionālu un reģionālu rīcības plānu izveidi vardarbīga ekstrēmisma novēršanai un apkarošanai. ES iekļauj vardarbīga ekstrēmisma novēršanu un apkarošanu visās attiecīgajās politikas jomās. ES palielināja StratComm dienvidu darbgrupas (Task Force South) spēju sekmēt pozitīvus vēstījumus, citstarp arī arābu valodā. Finanšu instrumentu izmantošana: - ES Ārkārtas trasta fonds Āfrikai sniedza unikālu iespēju izveidot intensīvas attiecības ar trešām apdraudētajām valstīm un pievērsties radikalizācijas pamatcēloņu risināšanai. No ES iekšienē (piemēram, ar RAN starpniecību) gūtās pieredzes arī turpmāk ir jāizdara secinājumi ārējās dimensijas kontekstā; - 2016. gadā Radikalizācijas izpratnes tīkls atbalstīja ekspertu misijas ar radikalizācijas problēmu saistītos jautājumos Turcijā un Tunisijā. 2017. gadā darbs ar šīm valstīm tiks turpināts. Centienus Rietumbalkānu valstīs izveidot rīcībpolitiku un izveidot pamatnosacījumus vairākaģentūru sadarbībai atbalsta ar pirmās līnijas projektu, palīdzību sniedz arī Radikalizācijas izpratnes tīkls; - Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA): 2016. gadā tika apstiprināts viens reģionālais IPA atbalstīts projekts, lai palīdzētu novērst un apkarot vardarbīgu ekstrēmismu Rietumbalkānos un tā gaitā informētu par Radikalizācijas izpratnes tīkla pieeju, pastiprinātu noturību, plašāk iesaistot kopienas un sabiedrības; palielinātu izpratni par radikalizācijas riskiem skolās un jauniešu starpā, apkarotu vardarbīgu ekstrēmismu, apmācot reliģiskos vadoņus, un izveidotu tīmekļa platformas vardarbīga ekstrēmisma novēršanai un apkarošanai un terorisma apkarošanai; - Ar IPA programmu palīdzību Komisija palīdzēs Kosovai deradikalizācijas pasākumu pastiprināšanā labošanas un probācijas dienestos; bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai nacionālās stratēģijas cīņai pret terorismu īstenošanā; Albānijā ar ES policijas palīdzības projekta “PAMECA” 1[1] starpniecību sniegs palīdzību tiesībaizsardzības iestādēm un izlūkdienestiem cīņā pret terorismu; - ES delegācija Albānijā nodrošināja divas dotācijas katru attiecīgi 300 000 euro apmērā, lai sniegtu iespējas pilsoniskajām sabiedrībām un sabiedriskās drošības iestādēm ekstrēmisma un radikalizācijas apkarošanā; - Bosnijā Hercegovinā, sadarbojoties ar islāma kopienu, tiek īstenots ES finansēts projekts radikalizācijas riska mazināšanai Zenica cietumā, kura ietvaros radikalizācijas novēršanā paredzēts iesaistīt jauniešus; - ES bez tam terorisma apkarošanas un/vai vardarbīga ekstrēmisma apkarošanas jautājumus iekļauj projektos, kas tiek īstenoti ar pilsoniskos sabiedrību un ar drošību nesaistītiem dalībniekiem. Ar IPA Reģionālās pilsoniskās sabiedrības instrumenta (TASCO) palīdzību sāktas īpašas vardarbīgā ekstrēmisma apkarošanas valsts (piemēram, Albānijā) vai reģionāla līmeņa programmas; - Eiropas kaimiņattiecību instruments: UNICRI pilotprojekts (5 miljoni euro) vardarbīga ekstrēmisma novēršanai Sāhelas un Magribas reģionā; - Komisija finansē virkni programmu, piemēram, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā vai Āfrikā (Magribā, Sāhelā, Nigērijā, Nigērā, Čadā). Arī Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR) atbalsta attiecīgās programmas kā, piemēram: - Engaging Youth for Human Rights and Social Cohesion (EUR 600 000, sāks un īstenos līdz 2019. gadam). Īstenošanas partneris: Generations for Peace; - Beyond Radicalisation: Youth in Lebanon Speak Up! (EUR 600 000, sāks un īstenos līdz 2019. gadam). Īstenošanas partneris: Deutsche Welle; - La jeunesse sahraouie, acteur central de la résolution pacifique du conflit - Algérie, Tindouf; civil society - paredzēta sahravi bēgļu nometnēm Tindūfā (EUR 96 000; 2016.–2018. gads). Īsteno Oxfam-Solidariteit; - Voix du Sud, Voix du Nord pour un meilleur vivre ensemble en Algérie pour garantir la démocratie en Algérie (EUR 0,5 miljoni; sāks un īstenos līdz 2018. gadam).
24. Joprojām atbalstīt Globālā terorisma apkarošanas foruma (GCTF) iniciatīvas, kas vērstas uz vardarbīga ekstrēmisma novēršanu un stāšanos tam pretī.		Noris		ES turpina sniegt atbalstu vardarbīgā ekstrēmisma novēršanā un apkarošanā kopienu līmenī ar Globālā terorisma apkarošanas foruma (GCTF) iedvesmotu iniciatīvu starpniecību, tostarp starptautiskā izcilības centra vardarbīga ekstrēmisma apkarošanai Hedayah un Globālā kopienu iesaistes un noturības fonda (GCERF) ietvarā. Jo īpaši ar Hedayah dotāciju mehānismu starpniecību ar ES līdzekļiem patlaban atbalsta vietēja līmeņa iniciatīvas Vidusāzijā, Rietumbalkānos un Gruzijā. ES arī atbalsta GCERF darbības Bangladešā, Kenijā, Kosovā, Mali un Nigērijā, kā arī inovatīvu privātā sektora iniciatīvu, lai GCERF darbībām piesaistītu līdzfinansējumu no privāta sektora. ES kopā ar Turciju vada GCTF Āfrikas raga valstu darbgrupu, un ES ir GCTF vardarbīga ekstrēmisma apkarošanas darbgrupas locekle. Galvenais elements Āfrikas raga valstu darbgrupas darbā ir ar vardarbīga ekstrēmisma novēršanu un apkarošanu saistīti jautājumi, tostarp saistībā ar sievietēm un jauniešiem. 2017. gada vasarā ES organizē divus darbseminārus, kas paredzēti galvenajām ieinteresētajām personām reģionā, lai popularizētu Globālā terorisma apkarošanas foruma sagatavoto paraugprakses dokumentu kopumu “Life Cycle of Radicalisation”.
25. Izraudzītās ES kaimiņvalstīs papildus izvērst eTwinning Plus tīklus.		Noris		eTwinning Plus rīks (kas jau aptver Tunisiju, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Armēniju un Moldovu) tiks paplašināts, aptverot citas Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecības valstis. Sarunas jau ir sāktas ar Alžīriju.
26. Programmā Erasmus+ sākt izpētes projektu Virtual Exchanges, kas veicina jauniešu kontaktus internetā, izvirzot mērķi līdz 2019. gadam aptvert 200 000 jauniešu.		Noris		Izpētes projekts ir pabeigts. Tajā sniegti vairāki viedokļi par to, kā izmēģināt un pēc tam pilnībā īstenot šo iniciatīvu, aptverot tādus galvenos aspektus kā dalībnieku rekrutēšana, starpnieku rekrutēšana un apmācība, saturs dalībnieku starpkultūras izpratnes uzlabošanai, nepieciešamās IT platformas un iespējamā atzinība dalībniekiem par viņu ieguldījumu. Ir izvirzīts mērķis 2018. gadā sākt pilotprogrammu, tajā iesaistot 1000–2000 jauniešus, un ir paredzēts to izvērst plašāk līdz 2019. gada beigām.

(1)

[1] Sīkākai informācijai skatīt http://pameca.org.al/ .

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 29.6.2017

COM(2017) 354 final

PIELIKUMS

Pašreizējais stāvoklis rīcības plāna par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu īstenošanā

dokumentam

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei

Astotais progresa ziņojums virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību

PAŠREIZĒJAIS STĀVOKLIS RĪCĪBAS PLĀNA PAR PASTIPRINĀTU CĪŅU PRET TERORISTU FINANSĒŠANU ĪSTENOŠANĀ (COM(2016) 50 final, 2.2.2016.)

Mērķi un darbības	Izpildes grafiks	Apraksts / Pašreizējais stāvoklis
Naudas līdzekļu plūsmu novēršana un teroristu finansējuma apzināšana
Cīņa pret finanšu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu teroristu finansēšanas vajadzībām
Ceturtās Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas transponēšanas pabeigšanas un spēkā stāšanās termiņa saīsināšana.	Vēlākais līdz 2016. gada 4. ceturksnim	-Iekļauts 2017. gada 1. janvāra priekšlikumā, ar kuru groza ceturto Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu. -Aizstāts ar pašreizējām sarunām (trialogiem) par grozījumiem ceturtajā Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvā — skatīt turpmāk.
To augsta riska trešo valstu saraksta apstiprināšana, kuru cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas režīmiem pastāv stratēģiskas nozīmes nepilnības.	Vēlākais līdz 2016. gada 2. ceturksnim	-Deleģētais akts, kurā sniegts ES saraksts, ņemot vērā Finanšu darbības darbgrupas sarakstus, kas pieņemti 2016. gada 14. jūlijā un kas stājās spēkā 2016. gada septembrī. -Turpmākus deleģētā akta grozījumus Eiropas Parlaments noraidīja. -Komisija plāno palielināt savu proaktīvo iesaistīšanos un koordināciju Finanšu darbības darbgrupā, lai agrākā posmā ietekmētu augsta riska trešo valstu saraksta veidošanu. -Komisija izstrādās arī jaunu ES novērtējuma metodiku, kas pamatosies ne tikai uz ārējiem informācijas avotiem. Tika izstrādāts ceļvedis, kurā izklāstīti galvenie soļi virzībā uz šādu jaunu metodiku un kurā ir ietverti detalizēti plāni nākamajiem 18 mēnešiem un sniegts ieskats pēc tam sekojošajā laikposmā. -ES būtu arī proaktīvi jāsadarbojas ar “mazas kapacitātes” valstīm, lai tām palīdzētu uzlabot savu situāciju attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.
Ziņojuma publicēšana par pārvalstiska mēroga novērtējumu par riskiem, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, un par ieteikumiem dalībvalstīm attiecībā uz piemērotiem pasākumiem šo risku novēršanai.	2017. gada 2. ceturksnī	-Noris darbs. -Paredzēts pieņemt 2017. gada jūnija beigās.
Priekšlikumi par grozījumiem šādos ceturtās Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas punktos: -pastiprināti uzticamības pārbaudes pasākumi un pretpasākumi attiecībā uz augsta riska trešām valstīm; -virtuālās valūtas maiņas platformas; -priekšapmaksas instrumenti; -centralizēti bankas kontu un maksājumu kontu reģistri vai elektronisko datu izguves sistēmas; -finanšu izlūkošanas vienību piekļuve informācijai un iespējas apmainīties ar to.	Vēlākais līdz 2016. gada 2. ceturksnim – īstenots.	-2016. gada 5. jūlijā Komisija pieņēma priekšlikumu. -Pašlaik trialoga stadijā, kas krietni pavirzījies uz priekšu.
ANO apstiprināto aktīvu iesaldēšanas pasākumu transponēšanas efektivitātes uzlabošana ES mērogā, tai skaitā uzlabojot informācijas apmaiņu starp ES un ANO.	Vēlākais līdz 2016. gada 2. ceturksnim	-Noris darbs. Komisijas dienesti no piecām līdz vidēji trīs dienām saīsināja laiku, kas nepieciešams, lai ES tiesību aktos transponētu jaunos ANO sarakstus, kas saistīti ar organizāciju “Islāma valsts” un tīklu “Al-Qaida” — daļēji tas izdevās uzlabotas ANO “Islāma valsts” un “Al-Qaida” Sankciju komitejas informācijas apmaiņas rezultātā. -Komisijas dienesti pēta, kā būtu iespējams transponēšanas laiku saīsināt līdz divām dienām. -Padomes ģenerālsekretāram tika lūgts izveidot datubāzi, lai pārraudzītu SIS ievadītos ieceļošanas aizliegumus, kas pamatojas uz ANO sankcijām. Tā būs pieejama 2017.–2018. gadā.
Stiprināt dalībvalstu, Komisijas, Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un ekonomikas dalībnieku iespējas apmainīties ar informāciju par problēmām saistībā ar ierobežojošu pasākumu īstenošanu, tostarp apmainīties ar informāciju par jauniem ANO sarakstiem, izmantojot finansiālo sankciju datubāzi.	Vēlākais līdz 2016. gada 2. ceturksnim	-Noris darbs. Komisija izstrādā jaunu finansiālo sankciju datubāzes lietotni, kas ļautu informāciju par jaunajiem ANO sarakstiem nosūtīt pirms to transponēšanas ES tiesību aktos (jāsāk darboties septembrī). -Komisijas dienesti pēta, vai finansiālo sankciju datubāzi varētu izmantot, lai nosūtītu arī informāciju par dalībvalstu nacionālajiem sarakstiem.
Pētījums par iespējām pieņemt atsevišķu leģislatīvu instrumentu, kas dotu plašākas iespējas iegūt informāciju no bankas kontu un maksājumu kontu reģistriem arī tādas izmeklēšanas vajadzībām un tādām iestādēm, uz kurām neattiecas ceturtā Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva.	Vēlākais līdz 2016. gada 2. ceturksnim	-Noris darbs. -Apspriedes notika ar i) iestādēm, kas pārvalda pašreizējos banku reģistrus, ii) iestādēm, kurām banku reģistri varētu būt pieejami citos nolūkos, kas nav nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšana (tiesībaizsardzības iestādes, aktīvu atgūšanas dienesti, nodokļu iestādes, korupcijas novēršanas iestādes) un banku sektoru.
Finanšu izlūkošanas vienību sadarbības stiprināšana, izmantojot atbilstošus pasākumus.	Vēlākais līdz 2017. gada 2. ceturksnim	-Noris darbs. -Paredzēta 2017. gada jūnija beigās.
Citi ierosinājumi par esošā tiesiskā regulējuma papildināšanu
Saskaņota izpratne par noziedzīgu nodarījumu sastāvu un sankcijām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā
Tiesību akta priekšlikums par saskaņotu izpratni par noziedzīgu nodarījumu sastāvu un sankcijām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā.	Vēlākais līdz 2016. gada 4. ceturksnim	-Komisija priekšlikumu pieņēma 2016. gada 21. decembrī. -Padome vienojās par vispārēju pieeju 2017. gada 8. jūnijā. -Eiropas Parlaments iecēla ziņojuma sagatavotāju; ziņojums tiks iesniegts līdz 2017. gada septembrim.
Cīņa pret nelikumīgu skaidras naudas apriti
Komisija strādās kopā ar Eiropas Centrālo banku (ECB), Eiropolu un citām iesaistītajām pusēm attiecībā uz banknotēm ar augstu nominālo vērtību, jo īpaši EUR 500 banknoti, kas ir viena no problēmām, par ko ziņojušas tiesībaizsardzības iestādes.	Paveikts	-Paveikts. Vajadzīga turpmāka rīcība. -ECB Padome 2016. gada 4. maijā nolēma pakāpeniski atteikties no EUR 500 banknotes.
Tiesību akta priekšlikums par cīņu pret nelikumīgu skaidras naudas apriti.	Vēlākais līdz 2016. gada 4. ceturksnim	-Komisija pieņēma priekšlikumu 2016. gada 21. decembrī. -Padomē (Muitas savienības jautājumu grupā), pamatojoties uz prezidentvalsts kompromisa tekstu, patlaban noris otrais lasījums. -Sagaidāms, ka Eiropas Parlamentā teksts izskatīšanai kompetentajā komitejā tiks iesniegts jūnija vidū.
Apsvērt, cik nozīmīgas ir skaidras naudas maksājumu iespējamās maksimālās robežvērtības.	Informācija par pašreizējo stāvokli sniegta ECOFIN 2016. gada jūnijā	-Atklātā sabiedriskā apspriešana notika no 1. marta līdz 31. maijam. -Rezultāti pašlaik tiek analizēti.
Pilnveidota ES sistēma attiecībā uz teroristu aktīvu izsekošanu un iesaldēšanu
ES regulējums par teroristu aktīvu iesaldēšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 75. pantu.	Novērtējuma pabeigšana vēlākais līdz 2016. gada 4. ceturksnim	-Komisijas izvērtējums sniegts trešajā progresa ziņojumā virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību (COM(2016) 831, 21.12.2016.). Patlaban nav nepieciešami nekādi papildu pasākumi.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpējās atzīšanas stiprināšana.	Vēlākais līdz 2016. gada 4. ceturksnim	-Komisija pieņēma priekšlikumu 2016. gada 21. decembrī. -Padomē noris sarunas par vispārēju pieeju. -Eiropas Parlaments iecēla ziņojuma sagatavotāju.
Eventuāla Eiropas mēroga sistēma, kas papildinātu esošo ES un ASV Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas nolīgumu un dotu iespēju izsekojot darījumus, uz kuriem šis nolīgums neattiecas.	Novērtējuma pabeigšana vēlākais līdz 2016. gada 4. ceturksnim	-Izvērtējums sniegts trešajā progresa ziņojumā virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību (COM(2016) 831, 21.12.2016.). -Noris darbs.
Finansējuma avotu apzināšana
Tiesību akta priekšlikums par muitas iestāžu pilnvaru un sadarbības stiprināšanu un par cīņu pret terorisma finansēšanu saistībā ar preču tirdzniecību.	Pārcelts uz 2017. gada 1. ceturksni (COM(2016) 230 final)	-Noris darbs.
Tiesību akta priekšlikums par cīņu pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību.	Vēlākais līdz 2017. gada 2. ceturksnim	-Noris sagatavošanās darbs. -Paredzēts pieņemt 2017. gada vasarā.
ES rīcības plāns par savvaļas sugu kontrabandu.	Vēlākais līdz 2016. gada 1. ceturksnim	-Rīcības plāns pieņemts 2016. gada 26. februārī -Padome secinājumus pieņēma 2016. gada 20. jūnijā. -Notiek īstenošana.
Ar ārējo dimensiju saistīti atsevišķi aspekti
Pastiprināts atbalsts trešām valstīm, lai tās varētu nodrošināt atbilstību ANO DP rezolūcijās noteiktajām juridiski saistošajām prasībām un Finanšu darbības darbgrupas ieteikumiem.	Noris	-Noris darbs.
Atbalsts Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas (MENA) reģiona un Dienvidaustrumāzijas reģiona valstīm terorisma finansēšanas uzraudzībā, ierobežošanā un novēršanā.	Vēlākais līdz 2016. gada 4. ceturksnim	-Noris darbs.