EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 22.6.2017
COM(2017) 334 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
par līgumdarbinieku izmantošanu 2015. gadā
SATURA RĀDĪTĀJS
1.Ievads
2.Līgumdarbinieku skaita attīstība Komisijā kopš 2004. gada
3.Komisijas līgumdarbinieku skaita sadalījums pēc dzimuma un pēc funkciju grupas
4.Komisijā strādājošo līgumdarbinieku skaita sadalījums pēc pilsonības
5.Komisijā strādājošo līgumdarbinieku skaita sadalījums pēc ĢD
5.1.Sadalījums pēc dzimuma un pēc ĢD
5.2.Līgumdarbinieku skaita sadalījums pēc līguma veida
5.2.1.Līgumdarbinieki saskaņā ar 3.a pantu
5.2.2.Līgumdarbinieki saskaņā ar 3.b pantu
6.Līgumdarbinieku sadalījums pārējās iestādēs un aģentūrās
6.1.Līgumdarbinieku sadalījums pārējās iestādēs
6.1.1.Līgumdarbinieku skaita sadalījums pa dzimumiem un pa funkciju grupām pārējās iestādēs
6.1.2.Līgumdarbinieku skaita sadalījums pa pilsonībām pārējās iestādēs
6.2.Līgumdarbinieku skaita sadalījums aģentūrās
6.2.1.Līgumdarbinieku skaita sadalījums pa dzimumiem un pa funkciju grupām aģentūrās
6.2.2.Līgumdarbinieku skaita sadalījums pēc pilsonības aģentūrās
1.Ievads
Šis ziņojums ir sagatavots saskaņā ar juridisko pienākumu, kas noteikts Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (PDNK) 79. panta 3. punktā, kurā paredzēts, ka "Komisija sniedz gada ziņojumu par līgumdarbinieku izmantošanu, tostarp par darbinieku skaitu, amatu līmeni un veidu, ģeogrāfisko līdzsvaru un budžeta resursiem funkciju grupai". Tajā ir sniegts detalizēts atspoguļojums par līgumdarbiniekiem (turpmāk "līgumdarbinieki"), kas nodarbināti ES iestādēs 2015. gada 31. decembrī.
Šajā ziņojumā ir iekļauti dati par 55 dažādām struktūrām: a) 10 ES iestādēm (tostarp Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), kas darbojas kopš 2011. gada 1. janvāra), un b) 45 aģentūrām vai kopuzņēmumiem, kā noteikts Civildienesta noteikumu 1. panta a) punktā. Dati par Komisiju ir sniegti sīkāk un ietver darbiniekus, kuriem finansējums paredzēts no darbības un pētniecības pozīcijām, kā arī darbiniekus, kas strādā administratīvajos birojos, delegācijās, pārstāvniecībās un Kopīgajā pētniecības centrā (JRC).
Jāatzīmē, ka budžeta dati (katru gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai kopā ar budžeta projektu — darba dokumentu, II un III daļu) atspoguļo līgumdarbinieku skaitu laikā, kad iesniedz budžeta projektu (tostarp to līgumdarbinieku skaitu, kuri pieņemti darbā, izmantojot piešķirtos ieņēmumus), proti: pārskats par stāvokli N-1 gada 1. aprīlī (N ir budžeta projekta gads), N-2 gada budžeta izpilde un apropriāciju pieprasījumi ar pilnslodzes ekvivalentu aplēsēm par N gadu. Šā iemesla dēļ ir dažas līgumdarbinieku skaita atšķirības atkarībā no datu avota. Tā kā dažas budžeta pozīcijas ietver apropriācijas, kas paredzētas ārštata darbiniekiem, nenosakot atšķirību starp minēto darbinieku dažādām kategorijām, budžeta skaitļi atspoguļo labākās iespējamās aplēses, pamatojoties uz iespējamām vidējām izmaksām un sadalījumu pa kategorijām.
Līgumdarbinieku kategorija tika izveidota 2004. gadā Civildienesta noteikumu reformas ietvaros. Kopš tā laika līgumdarbinieki ir devuši lietderīgu ieguldījumu iestāžu darbā, ar mazākām izmaksām veicot administratīvā atbalsta darbu un sniedzot zināšanas, kas iestādei ne vienmēr bir viegli pieejamas.
Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 3.a un 3.b pantā ir noteikta līgumdarbinieku loma un funkcijas, ko tie drīkst veikt.
Līgumdarbiniekus, kas minēti 3.a pantā, var pieņemt gan uz pilnu darba laiku, gan uz nepilnu darba laiku amata vietā, kas nav iekļauta štatu sarakstā:
·iestāžu pakalpojumiem: vienīgi, lai veiktu manuālus vai administratīvā atbalsta uzdevumus I funkciju grupā,
·ES pārstāvniecībās un delegācijās, aģentūrās un citās struktūrās: lai pildītu funkcijas, kas noteiktas PDNK 80. panta 2. punktā, I, II, III un IV funkciju grupā.
Ar šiem darbiniekiem tiek noslēgts līgums, ko var pārveidot par līgumu uz nenoteiktu laiku pēc tā pirmās atjaunošanas.
Līgumdarbinieki, kas minēti 3.b pantā, tiek nodarbināti:
·lai veiktu pienākumus, kas nav minēti PDNK 3.a pantā, amata vietā, kas nav iekļauta štatu sarakstā, vai
·lai aizstātu ierēdni vai pagaidu darbinieku, kurš īslaicīgi nevar pildīt savas funkcijas.
Šie darbinieki ir pieņemti darbā uz īsu laika posmu – ne mazāk kā uz 3 mēnešiem un ne ilgāk kā uz 6 gadiem.
PDNK 80. pantā ir noteikta saikne starp katru funkciju grupu (turpmāk "FG") un līgumdarbinieku veicamajiem pienākumiem.
|
Funkciju grupa |
Pakāpe |
Pienākumi |
|
IV |
13 līdz 18 |
Administratīvi, konsultāciju, lingvistiski un līdzvērtīgi tehniskie uzdevumi, ko veic ierēdņu vai pagaidu darbinieku uzraudzībā. |
|
III |
8 līdz 12 |
Izpildes uzdevumi, dokumentu sagatavošana, grāmatvedība un citi līdzvērtīgi tehniskie uzdevumi, ko veic ierēdņu vai pagaidu darbinieku uzraudzībā. |
|
II |
4 līdz 7 |
Lietvedības un sekretariāta uzdevumi, biroja pārvaldība un citi līdzvērtīgi uzdevumi, ko veic ierēdņu vai pagaidu darbinieku uzraudzībā. |
|
I |
1 līdz 3 |
Manuālie un administratīvā atbalsta uzdevumi, ko veic ierēdņu vai darbinieku uzraudzībā. |
2.Līgumdarbinieku skaita attīstība Komisijā kopš 2004. gada
2015. gada 31. decembrī 45 aģentūrās vai kopuzņēmumos un 10 iestādēs bija kopā nodarbināti aptuveni 11 700 līgumdarbinieki. Tas ir palielinājums par 5,6 % salīdzinājumā ar 2014. gadu. Komisija 2015. gadā nodarbināja aptuveni 57 % no līgumdarbinieku kopējā skaita salīdzinājumā ar 58 % 2013. un 2014. gadā. Šis Komisijas līgumdarbinieku skaita salīdzinošais samazinājums ir saistāms ar to, ka citās iestādēs un aģentūrās tika konstatēts līgumdarbinieku skaita būtisks palielinājums: par + 8,9 % salīdzinājumā ar +3,3 % Komisijā.
Sadalījums pa iestādēm un aģentūrām ir sīkāk analizēts turpmāk ziņojumā.
Komisijā līgumdarbinieku skaita attīstība kopš 2004. gada ir bijusi šāda 1 :
Tabula Nr. 1 Līgumdarbinieku skaita attīstība Komisijā
Sākotnējā to līgumdarbinieku skaita palielināšanās, kuri strādā Komisijā, ir skaidrojama ar: a) 2004. gada Civildienesta noteikumu īstenošanu, kas paredz pakāpeniski aizstāt bijušo palīgdarbinieku (gandrīz 3000 darbinieku 2003. gadā) un D līmeņa ierēdņu un pagaidu darbinieku kategoriju un b) pastāvīgo ierēdņu amata vietu pārvēršanu apropriācijās līgumdarbiniekiem administratīvajos birojos.
Turklāt turpinājās līgumdarbinieku pieņemšana, lai uz laiku aizstātu ierēdņus saskaņā ar PDNK 3.b pantu nolūkā nodrošināt efektīvu darbības nepārtrauktību.
Pamatojoties uz iepriekš minētajiem iemesliem, līdz 2009. gadam līgumdarbinieku skaits katru gadu palielinājās.
No 2010. līdz 2013. gadam līgumdarbinieku skaits saglabājās stabils, nedaudz samazinoties vairāku vienlaicīgu iemeslu dēļ (piemēram, 2010. gadā atlasīto kandidātu sarakstu finalizēšanas kavēšanās, darbinieku pārcelšana uz EĀDD tā izveides brīdī u. c.)
Sākot no 2014. gada, stājoties spēkā jaunajiem Civildienesta noteikumiem, līgumdarbinieku, kas pieņemti darbā saskaņā ar 3.b pantu, nodarbināšanas ilgums tika pagarināts līdz maksimāli sešiem gadiem. Daudzi līgumdarbinieki, kuri jau bija strādājuši 3 gadus un turpināja strādāt Komisijā ar aģentūru darbinieku līgumu, varēja tikt atkal pieņemti darbā ar jaunu līgumdarbinieka līgumu, tādējādi ļaujot Komisijai gūt labumu, nodarbinot jau apmācītus līgumdarbiniekus. Tā rezultātā līgumdarbinieku skaits palielinājās, taču vienlaikus samazinājās aģentūru darbinieku skaits 2 (kurus apmaksā no tām pašām budžeta apropriācijām).
Komisijas līgumdarbinieku skaita nelielais pieaugums 2015. gadā galvenokārt ir saistīts ar pārmaiņām Kopīgā pētniecības centra politikā attiecībā uz pagaidu zinātnisko darbinieku pieņemšanu darbā: iepriekš tika pieņemti darbā stipendiāti saskaņā ar valstu tiesību aktiem, tagad tajā tiek pieņemti darbā IV FG līgumdarbinieki.
3.Komisijas līgumdarbinieku skaita sadalījums pēc dzimuma un pēc funkciju grupas
Līgumdarbinieku skaita sadalījums pēc dzimuma, funkciju grupas un pakāpes ir sniegts nākamajā tabulā.
Tabula 2.A Līgumdarbinieku skaita sadalījums pēc dzimuma, FG un pakāpes 2015. gadā 3
Tabula 2.B
2015. gada 31. decembrī Komisijā strādāja 6652 līgumdarbinieki. Lielākā funkciju grupa ir II funkciju grupa, kas veido gandrīz 37 % līgumdarbinieku 2015. gadā — neliels samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu rādījumu, kas bija 39 %. Lielākā daļa šīs grupas darbinieku veic sekretariāta un citus līdzīgus pienākumus, taču arī tādus uzdevumus kā, piemēram, bērnu aprūpe.
Kopējais sadalījums starp vīriešiem un sievietēm ir gadu gaitā saglabājies stabils. 2015. gadā IV FG dzimumu līdzsvars ir sasniegts. Sadalījums pēc dzimuma citās funkciju grupās saglabājas nemainīgs kopš 2011. gada. Ir vērojams izteikti lielāks sieviešu īpatsvars II FG (83,5 % 2015. gadā) un mazākā mērā III FG (60 % 2015. gadā). Savukārt lielāks vīriešu īpatsvars ir I FG (63,7 % vīriešu 2015. gadā).
4.Komisijā strādājošo līgumdarbinieku skaita sadalījums pēc pilsonības
Jānorāda, ka attiecībā uz ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem līgumdarbinieku pieņemšanai darbā notiek, pamatojoties uz nepieciešamo profilu un kandidāta prasmēm un valodu zināšanām, nenosakot valstu kvotas.
2015. gadā visas dalībvalstis bija pārstāvētas visās funkciju grupās, izņemot Austriju I FG. Visvairāk pārstāvēto dalībvalstu pilsoņi līgumdarbinieku statusā dilstošā secībā: Beļģijas, Itālijas, Francijas, Spānijas un Rumānijas, kurām seko Grieķijas un Polijas pilsonības. Pirmās četras pilsonības ir ierindojušās tajā pašā secībā kopš 2005. gada (aptuveni 60 %). Apvienotā Karaliste un Vācija tāpat kā Polija un Nīderlande ir drīzāk maz pārstāvētas salīdzinājumā ar šo valstu iedzīvotāju skaitu. Savukārt Beļģija un Itālija ir pārmērīgi pārstāvētas salīdzinājumā ar to iedzīvotāju skaitu.
Jānorāda, ka pēc Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2013. gada 1. jūlijā Komisijā 2015. gada 31. decembrī bija nodarbināti 42 līgumdarbinieki, kuri bija Horvātijas pilsoņi.
Līgumdarbinieku skaita sadalījumu pa pilsonībām ietekmē vairāku faktoru apvienojums, jo īpaši ģeogrāfiskā atrašanās tuvu ES iestāžu galvenajām mītnēm (attiecībā uz Komisiju – galvenokārt Briselē, Luksemburgā un Isprā), algas līmeņi un piedāvāto līgumu ilgums. Kandidāti labprātāk pieņem darba piedāvājumu uz ierobežotu laiku, ja viņi dzīvo tajā vietā, kur iestāde piedāvā viņiem strādāt, vai dzīvo netālu no tās. kandidātiem ar ģimenēm var būt grūti pamest savu izcelsmes valsti un apmesties iestādes galvenās mītnes vietā uz samērā īsu laiku (pamatojoties uz vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz PDNK 79. panta 2. punktu, pirmā darba līguma ilgums ir tikai viens gads). Kā norādīts turpmākajās tabulās, tas jo īpaši attiecas uz I FG un II FG līgumdarbiniekiem, savukārt līgumdarbinieku IV FG sastāvs nav tik ģeogrāfiski nelīdzsvarots.
Tabula 3.A Komisijā strādājošo līgumdarbinieku skaita sadalījums pēc pilsonības un pēc dzimuma 2015. gadā 4
3.B tabula
4. tabula ļauj analizēt sadalījumu pēc funkciju grupas, pilsonības un dzimuma.
4. tabula Līgumdarbinieku sadalījums pēc dzimuma, funkciju grupas un pilsonības 5
|
IV FG |
|
III FG |
|
II FG |
|
I FG |
5.Komisijā strādājošo līgumdarbinieku skaita sadalījums pēc ĢD
Šajā iedaļā dati par līgumdarbiniekiem ir sakārtoti pa ĢD. Var konstatēt būtiskas atšķirības starp ĢD, un to jo īpaši izskaidro tiem noteiktie uzdevumi. Piemēram, DEVCO ĢD lielākoties izmanto IV FG līgumdarbiniekus, kuri ir atbildīgi par atbalstu un starptautisko sadarbību vai ir programmu vadītāji gan centrālajos dienestos, gan delegācijās 6 . No otras puses, OIB nodarbina lielākoties administratīvos asistentus vai bērnu aprūpes darbiniekus, kas ir II funkciju grupa.
5.1.Sadalījums pēc dzimuma un pēc ĢD 7
5. tabula Līgumdarbinieku skaita sadalījums pēc dzimuma, ĢD un divām FG grupām
5.2.Līgumdarbinieku skaita sadalījums pēc līguma veida 8
5.2.1.Līgumdarbinieki saskaņā ar 3.a pantu
Tabula Nr. 6 Līgumdarbinieki saskaņā ar 3.a pantu pēc FG, dzimuma un ĢD
5.2.2.Līgumdarbinieki saskaņā ar 3.b pantu
Tabula Nr. 7 Līgumdarbinieki saskaņā ar 3.b pantu pēc FG, dzimuma un ĢD
6.Līgumdarbinieku sadalījums pārējās iestādēs un aģentūrās
Līgumdarbinieku skaits pārējās iestādēs un aģentūrās 2015. gadā palielinājās par 8,9 %, t. i., no 4624 darbiniekiem 2014. gadā līdz 5031 darbiniekiem 2015. gadā (pēc skaita palielināšanās par 10,6 % 2014. gadā).
8. tabula Līgumdarbinieku sadalījuma pārējās iestādēs un aģentūrās attīstība kopš 2010. gada 9
|
|
6.1.Līgumdarbinieku sadalījums pārējās iestādēs 10
Līgumdarbinieku skaits pārējās iestādēs ir saglabājies nemainīgs salīdzinājumā ar 2014. gadu. gadam.
Tabula Nr. 9 Līgumdarbinieku skaita sadalījums pārējās iestādēs 2015. gadā
6.1.1.Līgumdarbinieku skaita sadalījums pa dzimumiem un pa funkciju grupām pārējās iestādēs 11
Tabula Nr. 10
6.1.2.Līgumdarbinieku skaita sadalījums pa pilsonībām pārējās iestādēs 12
Tabula Nr. 11
6.2.Līgumdarbinieku skaita sadalījums aģentūrās
Līgumdarbinieku skaits aģentūrās pastāvīgi palielinās. Skaitļi ir šādi:
Attiecībā uz decentralizētām aģentūrām un kopuzņēmumiem līgumdarbinieku skaits 2015. gadā ir krasi palielinājies salīdzinājumā ar 2014. gadu (14 %). Tas izriet no budžeta lēmējinstitūcijas lēmumiem piešķirt lielākus resursus (tādējādi finansējot darbinieku skaita palielināšanu), jo īpaši tām aģentūrām un kopuzņēmumiem, kuri ir nesen izveidoti vai kuriem nesen piešķirti papildu uzdevumi.
Attiecībā uz izpildaģentūrām šis palielinājums galvenokārt ir saistīts ar līgumdarbinieku pieņemšanu darbā, lai varētu pildīt jaunos uzdevumus, kas izriet no mandāta paplašināšanas, lai ietvertu jaunas paaudzes izdevumu programmu saskaņā ar 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmu. Tas bija iespējams tāpēc, ka, citu faktoru starpā, 2015. gadā tika sāktas III un IV FG līgumdarbinieku īpašas atlases procedūras, kurās tika ņemtas vērā izpildaģentūru īpašās vajadzības (finanšu un projektu vadības profili). Komisija 2015. gadā vēl ir deleģējusi īstenošanas uzdevumus šīm aģentūrām, lai uzlabotu programmu pārvaldības efektivitāti un lietderību. Darbinieku skaits aģentūrās atbilst Komisijas “deleģēšanas paketei”, kas apstiprināta 2014.–2020. gadam.
Tabula Nr. 12 Līgumdarbinieku skaita sadalījums pēc aģentūras veida 2015. gadā 13
2015. gadā 52 % līgumdarbinieku bija nodarbināti izpildaģentūrās, un 41 % – decentralizētajās aģentūrās. Atlikušie līgumdarbinieki (7 %) ir nodarbināti kopuzņēmumos un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtā.
Līgumdarbinieku skaita palielināšanās laikposmā no 2010. līdz 2015. gadam atspoguļo aģentūru skaita, jo īpaši izpildaģentūru skaita, un to pienākumu palielināšanos.
6.2.1.Līgumdarbinieku skaita sadalījums pa dzimumiem un pa funkciju grupām aģentūrās
Līgumdarbinieku skaita sadalījums pa FG ir relatīvi vienāds starp decentralizētajām aģentūrām un izpildaģentūrām un saglabājas nemainīgs kopš 2012. gada. Kopuzņēmumos ir nedaudz palielinājies IV funkciju grupas līgumdarbinieku skaits, lai pārvaldītu pienākumu palielināšanos saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.
Tabula Nr. 13 Līgumdarbinieku skaita sadalījums pa funkciju grupām aģentūrās un kopuzņēmumos 2015. gadā 14
Tabula Nr. 14 Līgumdarbinieku skaita sadalījums pa funkciju grupām katrā aģentūrā un kopuzņēmumā 2015. gadā
6.2.2.Līgumdarbinieku skaita sadalījums pēc pilsonības aģentūrās
Kā izklāstīts iepriekš attiecībā uz Komisiju, 15. tabula apstiprina, ka aģentūru atrašanās vietai ir būtiska nozīme līgumdarbinieku pilsonības ziņā.
Izpildaģentūrām, kas atrodas tajās pašās galvenajās Komisijas atrašanās vietās, pašreizējās tendences ir līdzīgas kā Komisijai: visvairāk pārstāvētie ir Beļģijas, Itālijas, Spānijas un Francijas pilsoņi.
Tāpat arī līgumdarbinieku skaita sadalījums pēc pilsonības decentralizētajās aģentūrās un kopuzņēmumos atspoguļo to atrašanās vietu.
Tabula Nr. 15 Līgumdarbinieku skaita sadalījums pēc pilsonības aģentūrās un kopuzņēmumos 2015. gadā 15
Tabula Nr. 16 Līgumdarbinieku skaita sadalījums pēc pilsonības katrā aģentūrā vai kopuzņēmumā 2015. gadā
- (1) Avots: Commission HR analytics platform.
- (2) Aģentūru darbinieku skaits no 415 darbiniekiem 2013. gada 1. jūlijā samazinājās līdz 171 darbiniekam 2015. gada 1. jūlijā.
- (3) Avots: Commission HR analytics platform.
- (4) Avots: Commission HR analytics platform.
- (5) Avots: Commission HR analytics platform.
- (6) Jānorāda, ka pēc tam, kad 2015. gadā tika izveidots NEAR ĢD, aptuveni 200 līgumdarbinieki, kuri strādāja kaimiņattiecību politikas jomā, tika pārcelti no DEVCO ĢD uz NEAR ĢD.
- (7) Avots: Commission HR analytics platform.
- (8) Avots: Commission HR analytics platform.
- (9) Avots: Eurostat un ES iestādes.
- (10) Avots: Eurostat un ES iestādes.
- (11) Avots: Eurostat un ES iestādes.
- (12) Avots: Eurostat un ES iestādes.
- (13) Avots: Eurostat un Sysper.
- (14) Avots: Eurostat un Sysper.
- (15) Avots: Eurostat un Sysper, tikai ES-28 valstis.