EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 2.5.2017
COM(2017) 255 final
ATBILSTĪBAS PAKETE
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Rīcības plāns SOLVIT stiprināšanai: vienotā tirgus sniegto priekšrocību nodrošināšana iedzīvotājiem un uzņēmumiem
{SWD(2017) 210 final}
IEVADS
Vienotais tirgus ir viens no dižākajiem Eiropas sasniegumiem. Tas ir viens no svarīgākajiem Eiropas projekta elementiem, taču tā sniegtās priekšrocības ne vienmēr tiek realizētas, jo vienotā tirgus noteikumi ne vienmēr ir zināmi un tiek pareizi īstenoti. Laikā, kad Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi rēķinās ar tādu Eiropu, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv, vienotais tirgus ir viens no Eiropas lielākajiem ieguvumiem, lai risinātu problēmas, ko rada pieaugošā globalizācija, un veidotu ciešāku un taisnīgāku Eiropas ekonomiku 1 .
Savā vienotā tirgus stratēģijā 2 Komisija ir pielikusi pūles, lai panāktu dziļāku un taisnīgāku vienoto tirgu, kas ir viena no desmit Žana Kloda Junkera vadītās Komisijas prioritātēm. Tālab stratēģijā ir ierosināts uzlabot iespējas piekļūt tirgiem aiz valsts robežām, atvieglot dzīvi patērētājiem, uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm un nodrošināt, ka vienotais tirgus dod praktisku labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Atbalstot visu minēto, Komisija paziņoja, ka tā sadarbosies ar dalībvalstīm, lai izveidotu īstu noteikumu ievērošanas kultūru attiecībā uz vienotā tirgus noteikumiem, īpašu uzmanību pievēršot jau esošo instrumentu, piemēram, SOLVIT, stiprināšanai.
Lai sasniegtu šo mērķi, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2016. gada 13. decembrī nāca klajā ar kopīgo deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā 3 , kurā atkārtoti uzsvēra savu apņemšanos veicināt spēkā esošo tiesību aktu pareizu īstenošanu un izpildi. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma paziņojumu “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu” 4 , kurā izklāstīts, kā Komisija pastiprinās centienus, lai nodrošinātu, ka ES tiesību akti tiek piemēroti, īstenoti un izpildīti, dodot labumu visiem.
SOLVIT 5 ir bezmaksas pakalpojums, ko kopš 2002. gada sniedz valsts pārvaldes iestādes katrā ES dalībvalstī, kā arī Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā. Tas strādā īsos termiņos un sniedz pragmatiskus risinājumus ES/EEZ iedzīvotājiem un uzņēmumiem gadījumos, kad tie saskaras ar grūtībām saistībā ar savu ES tiesību atzīšanu valsts iestādēs, jo īpaši laikā, kad tie pārvietojas vai veic pārrobežu darījumus Eiropas Savienībā 6 . SOLVIT risina visas pārrobežu problēmas 7 , kas attiecas uz četrām pārvietošanās brīvībām (personu, preču, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite), tostarp politikas jomām, kas ir cieši saistītas ar tām (piemēram, nodokļu, nodarbinātības, sociālā un transporta politika).
Tīklu koordinē Eiropas Komisija.
Kopš darbības uzsākšanas 2002. gadā SOLVIT ir kļuvis par ļoti nozīmīgu līdzekli, kas palīdz ES/EEZ iedzīvotājiem un uzņēmumiem izcīnīt savu vietu vienotajā tirgū. Balstoties uz 15 gadu pieredzi, SOLVIT izskatīto lietu skaits ir palielinājies no 5 līdz 200 lietām mēnesī. 2016. gadā SOLVIT izskatīja 2414 lietas. SOLVIT centriem vienas lietas izskatīšana aizņēma vidēji 59 dienas, un tie atrisināja 89 % lietu.
SOLVIT panākumu pamatā ir daudz veiksmes stāstu — daži piemēri:
Francijas uzņēmums Vācijas iestādēm pieprasīja PVN atmaksu, taču atbilde uz pieprasījumu netika saņemta 10 mēnešus. Pateicoties SOLVIT iesaistei, 6 nedēļu laikā procedūra tika paātrināta un uzņēmums saņēma pieprasīto summu.
Trīs medmāsas no Portugāles iesniedza pieteikumu savas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Spānijā. Saskaņā ar ES tiesību aktiem iestādēm ir jāatbild uz pieteikumu trīs mēnešu laikā. Minētais termiņš pagāja, taču, kad jautājuma risināšanā iesaistījās SOLVIT, 2 nedēļu laikā viņu kvalifikācija tika laikus atzīta.
Kāds austriešu mākslinieks vēlējās reģistrēties Luksemburgas iedzīvotāju reģistrā. Viņš iesniedza visus nepieciešamos dokumentus vietējā pašpārvaldē, tomēr tā atteicās viņu reģistrēt, iekams viņš nebūs iesniedzis atbalsta apliecinājumu no kāda Luksemburgas iedzīvotāja. SOLVIT norādīja, ka šī papildu prasība ir pretrunā ES tiesību aktiem. Vietējā pašpārvalde mainīja nostāju un izsniedza reģistrācijas apliecību. Pateicoties SOLVIT iesaistei, lieta tika atrisināta nedēļas laikā.
Kādam Nīderlandes valstspiederīgajam, pārceļoties uz Bulgāriju, tika liegts šajā valstī importēt treileri. Tā kā treileri, kuru svars ir mazāks par 750 kg, Nīderlandē nav jāreģistrē, importētājam nebija reģistrācijas dokumenta, līdz ar to Bulgārijas iestādes atteicās reģistrēt treileri. Pateicoties SOLVIT iesaistei, lieta tika atrisināta 13 nedēļu laikā.
Kvalificētiem fizioterapeitiem no Rumānijas ilgi nācās gaidīt kvalifikācijas atzīšanu, lai varētu sākt strādāt Francijā. SOLVIT iesaistījās 7 nedēļu laikā, un kvalifikācija tika nekavējoties atzīta.
Francijas aviācijas iestādes neļāva Norvēģijas aviācijas uzņēmumam veikt iekšzemes lidojumus Francijā. Lietā iesaistījās SOLVIT, un problēma tika atrisināta 10 nedēļu laikā.
Lai gan SOLVIT spēja atrisināt daudzas iedzīvotāju un uzņēmumu problēmas, pieaugošais pakalpojumu apmērs ir palielinājis vairākas grūtības. Vēl ir daudz darāmā, lai sistēma varētu pilnībā izmantot tās potenciālu problēmu risināšanā. Dalībvalstis prasa un atbalsta SOLVIT stiprināšanu, lai tas varētu pilnvērtīgi strādāt iedzīvotāju un uzņēmumu labā. 2016. gada februārī Konkurētspējas padome aicināja Komisiju steidzami rīkoties šajā jautājumā 8 . Turklāt Eiropas Parlaments ir vairākkārt aicinājis atbalstīt SOLVIT 9 .
Šajā sakarā un saskaņā ar savām politiskajām prioritātēm Komisija ir apņēmusies kopā ar dalībvalstīm veikt turpmākus pasākumus, lai stiprinātu SOLVIT stratēģisko nozīmi vienotā tirgus darbības uzlabošanā, no kā praktisku labumu gūst iedzīvotāji un uzņēmumi. Tas var īstenoties tikai tad, ja dalībvalstis saviem SOLVIT centriem nodrošina atbilstošu personālu un atzinību valsts pārvaldē. Vājākais posms ietekmē tīkla darbību kopumā.
Šā mērķa sasniegšanā Komisija balstās uz savu SOLVIT pašreizējās darbības novērtējumu 10 , kas pievienots šim paziņojumam. Novērtējumā ir uzsvērtas novēršamās nepilnības, jo īpaši attiecībā uz SOLVIT centru administratīvo spēju, atbilstību kvalitātes kritērijiem, kas noteikti 2013. gada ieteikumā par SOLVIT, SOLVIT kā problēmu risināšanas rīka popularizēšanu, jo īpaši jaunuzņēmumu, MVU un citu uzņēmumu vidū, un tā nozīmi ES tiesībaizsardzībā.
Šajā paziņojumā izklāstītais rīcības plāns darbosies paralēli citām atbilstības paketē ietvertajām Komisijas iniciatīvām, jo īpaši vienotajai digitālajai vārtejai, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodrošinās vienotu piekļuves punktu ar vienoto tirgu saistītajai informācijai, palīdzībai, konsultācijām, problēmu risināšanas pakalpojumiem un e-procedūrām. Tas atbilst Komisijas paziņojumam “Eiropas topošie līderi: jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva”, jo tas ir vērsts uz to, lai turpinātu novērst šķēršļus jaunuzņēmumiem, kas vēlas darboties pāri robežām. Visbeidzot, tas papildina Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķus un ar to saistītās iniciatīvas, kurās atspoguļota šīs Komisijas prioritāte — veicināt sociālo taisnīgumu un iespējas ES.
Šajā paziņojumā ir izklāstīti SOLVIT stiprināšanas pasākumi kopā ar laika grafikiem, kas jāīsteno gan ES, gan dalībvalstu līmenī. SOLVIT stiprināšana būs nepārtraukts process, un laika grafiki dos iespēju pārraudzīt, kā tiek īstenoti vajadzīgie pasākumi. Pasākumu mērķis ir veicināt SOLVIT, (I) vēl vairāk uzlabojot tā kvalitāti, (II) vēl vairāk pastiprinot izpratnes veicināšanas pasākumus un (III) pastiprinot tā nozīmi ES tiesībaizsardzībā.
I.SOLVIT veicināšana, vēl vairāk uzlabojot tā kvalitāti
Minimālie darbības un kvalitātes standarti ir izklāstīti 2013. gada ieteikumā par SOLVIT. Pieteikumu iesniedzēju un centru sadarbības interesēs ir svarīgi, lai šie standarti tiktu ievēroti visā tīklā. Kā paskaidrots šim paziņojumam pievienotajā novērtējumā, minētie standarti tīklā tiek piemēroti dažādi. Tāpēc ir jāuzlabo SOLVIT vispārējā kvalitāte, jo īpaši administratīvās spējas, sarežģītu un sensitīvu lietu risināšanas un juridiskās ekspertīzes jomā.
Lai to panāktu, dalībvalstīm pirmām kārtām ir jānodrošina, ka SOLVIT centriem ir pienācīgi resursi, atbilstošs un pastāvīgs personāls un nepieciešamās juridiskās zināšanas. Savukārt Komisija SOLVIT centru personāla atbilstības pārraudzīšanā turpinās izmantot tādus līdzekļus kā gada ziņojumi par SOLVIT darbību un par rezultātiem ziņos, izmantojot vienotā tirgus rezultātu apkopojumu. Komisija arī izmantos visas pieejamās ES finansējuma iespējas, lai dalībvalstīm sniegtu pielāgotu atbalstu to administratīvās spējas palielināšanā un SOLVIT centru darbības efektivitātes uzlabošanā. Konkrētāk, ar COSME 2018. gada programmas starpniecību ir paredzēts finansēt valstu SOLVIT centru darbiniekiem paredzētus augsta līmeņa mācību kursus, kuros uzmanība tiks pievērsta uzņēmējdarbības vidē īpaši svarīgiem, specifiskiem juridiskiem jautājumiem. Arī jaunajā Strukturālo reformu atbalsta programmā ir paredzēts atbalsts dalībvalstu administratīvās spējas palielināšanai (tostarp ekspertu apmaiņa un tehniskā palīdzība).
Turklāt ir jāuzlabo sarežģītu un sensitīvu lietu izskatīšana starp Komisiju un dalībvalstīm. Šajā nolūkā tiks veicināta efektīvāka zināšanu apmaiņa, piemēram, izmantojot interaktīvus rīkus, kas papildina mācības klātienē. Tas ir būtiski, ņemot vērā dažādās tiesību jomas, ko aptver SOLVIT, kā parādīts 1. attēlā.
1. attēls. SOLVIT tiesību jomas 2002.–2016. gadā (avots: SOLVIT datubāze)
Turklāt papildu juridisko ekspertīzi varētu sniegt SOLVIT filiāles, kuras izveidotas, lai reaģētu uz konkrētām vajadzībām kādā konkrētā nozarē vai jomā, un kurās sarežģītu lietu izskatīšanā būs tieši iesaistīti valstu politikas eksperti. Lai izvairītos no pārpratumiem un darba pārklāšanās, Komisija cenšas nepieļaut, ka konkrētās vienotā tirgus tiesību aktu jomās parādās problēmu risināšanas rīki, kas līdzīgi SOLVIT. Labs piemērs var būt nesaskaņotu preču savstarpēja atzīšana. Proti, ja SOLVIT neoficiālā pieeja nedarbosies, Komisija izskatīs iespēju savstarpējās atzīšanas principa izpildes pārskatīšanas ietvaros ieviest uzņēmumiem paredzētu pārsūdzības procedūru. Vēl viena apzinātā joma aptver problēmas, kas saistītas ar nodokļu noteikumiem, piemēram, nodokļu diskriminācija, ar ko iedzīvotāji var saskarties pārrobežu situācijās 11 .
Turklāt Komisija efektīvāku juridisko atbalstu tīklam sniegs, atklājot SOLVIT lietotni, kas paredzēta tiešai saziņai starp Komisijas ekspertiem un SOLVIT centriem. Tā arī atvieglos tādu situāciju risināšanu, kad starp diviem lietas novērtēšanā un izskatīšanā iesaistītiem SOLVIT centriem pastāv domstarpības. Komisija īstenos strukturētāku strīdu izšķiršanas procedūru, kas ietver SOLVIT izskatāmo lietu sistemātiskāku pārraudzīšanu, lai apzinātu strīdīgos jautājumus, un apspriešanos ar tīklu. Salīdzinošās izvērtēšanas metodes izmantošana darbsemināros palīdzēs noteikt labāko praksi un kopīgus noteikumus.
Turklāt Komisija ciešāk uzraudzīs lietu izskatīšanas kvalitāti. Lai uzlabotu procedūras, apzinātu labāko praksi un līdz ar to uzlabotu pakalpojuma kvalitāti, svarīga nozīme ir pieteikumu iesniedzēju atsauksmēm. Tāpēc, apspriežoties ar SOLVIT centriem, tiks izstrādāta visaptverošas lietotāju aptaujas sistēma.
II.SOLVIT veicināšana, pastiprinot izpratnes veicināšanas pasākumus
Kaut arī nav iespējams precīzi izmērīt, cik liels ir pārrobežu strīdu risināšanas “tirgus”, kurā varētu aktīvi darboties SOLVIT, tomēr — tā kā vienotais tirgus aptver 500 miljonus iedzīvotāju un uzņēmumu, ir nojaušams, ka vajadzība pēc SOLVIT var būt lielāka, nekā par to liecina patlaban izskatītās 2500 lietas 12 .
Turpmāk sniegtajā 2. attēlā ir redzams to lietu skaits, ko tīklam iesnieguši piederības valsts SOLVIT centri. Tie ir centri ES/EEZ dalībvalstī 13 , kura ir pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valsts (valstspiederība), kurā viņš pastāvīgi dzīvo, veic uzņēmējdarbību vai no kuras izriet viņa tiesības. Lai gan lietu skaita atšķirības var zināmā mērā izskaidrot ar lieluma un pārrobežu mobilitātes atšķirībām, tomēr veikt mērķorientētus izpratnes veicināšanas pasākumus ir lietderīgi visās EEZ/ES dalībvalstīs. Atbilstoši katras EEZ/ES dalībvalsts vajadzībām šajos pasākumos galvenā uzmanība būs pievērsta tam, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji un uzņēmumi brīdī, kad tie meklē tiesisko aizsardzību SOLVIT kompetences jomā ietilpstošas problēmas gadījumā, tiek novirzīti pie SOLVIT.
2. attēls. Lietu skaits katrā piederības valsts SOLVIT centrā 2002.–2016. gadā (avots: SOLVIT datubāze)
Lai palielinātu SOLVIT vispārējo “atrodamību”, Komisija turpinās uzlabot SOLVIT vispārējo pamanāmību tīmekļa portālā “Tava Eiropa” (kas patlaban ir galvenais piekļuves punkts).
Šajā sakarā jānorāda, ka gaidāmā vienotā digitālā vārteja nodrošinās iedzīvotājiem un uzņēmumiem vieglu piekļuvi visaptverošai, kvalitatīvai informācijai par vienoto tirgu, kā arī personalizētām konsultācijām, efektīvai palīdzībai un problēmu risināšanas pakalpojumiem. Tā savienos jau esošos ES un valstu mehānismus, tostarp SOLVIT, un tādējādi palielinās tā atrodamību.
Turklāt Komisija ar valstu SOLVIT centru, Komisijas pārstāvniecību dalībvalstīs un starpniekorganizāciju (kas pārstāv dažādas nozares, profesijas vai intereses, tirdzniecības palātas u. c.) starpniecību cieši sadarbosies ar dalībvalstīm, kā arī pastiprinās sadarbību ar citiem attiecīgajiem tīkliem 14 , lai izstrādātu mērķorientētus izpratnes veicināšanas pasākumus (piemēram, kopīgas sanāksmes un mācību kursus, kopīgus sociālo mediju pasākumus).
No labākas izpildes iegūst gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi. Savu tiesību pārkāpumu gadījumos tiem vajadzētu prast viegli noteikt un izmantot atbilstošāko pieejamo tiesiskās aizsardzības mehānismu. Kā redzams 3. attēlā, pēdējos gados iedzīvotāju lietu īpatsvars ir palielinājies salīdzinājumā ar SOLVIT iesniegto uzņēmumu lietu skaitu. No vienas puses, tas liecina, ka SOLVIT ir kļuvis arvien nozīmīgāks mobilajiem ES/EEZ iedzīvotājiem. No otras puses, tas nozīmē, ka salīdzinoši mazāk uzņēmumu izmanto SOLVIT piedāvātos pakalpojumus. Galvenās tiesību jomas, ar kurām saistītas uzņēmumu lietas, 2016. gadā bija nodokļi, pakalpojumu brīva aprite un brīva preču aprite. Atrisināto uzņēmumu lietu īpatsvars — 80 % —bija zemāks nekā tīkla vidējais rādītājs (89 %). Tomēr šis rādītājs ir īpaši augsts nodokļu jomā (kur ir daudz lietu par novēlotu PVN atmaksu), bet zemāks — brīvas preču un pakalpojumu aprites jomā.
3. attēls. Iedzīvotāju un uzņēmumu lietu skaita dinamika 2006.–2016. gadā (avots: SOLVIT datubāze)
SOLVIT būtu jāizskata lielāks skaits ar uzņēmumiem saistītu lietu. Ir ļoti nepieciešams plašāk informēt uzņēmēju aprindas par palīdzību, ko var sniegt SOLVIT. Tikpat svarīgi ir, lai līdzīgas darbības tiktu veiktas valsts līmenī.
Gadu gaitā SOLVIT tīkls ir izveidojis sadarbību ar citiem attiecīgajiem tīkliem 15 . Tāpēc Komisija atbalstīs centienus pastiprināt sadarbību ar šiem tīkliem, kas ir īpaši būtiska, lai piesaistītu vairāk uzņēmumu lietu. Īpaši svarīga ir sadarbība ar Eiropas Biznesa atbalsta tīklu, kurš palīdz MVU un jaunuzņēmumiem, kas darbojas vai plāno darboties pāri robežām.
Komisija uzturēs regulārākus sakarus ar starpniekorganizācijām, lai uzzinātu viņu viedokli par iespējamiem SOLVIT un zināšanu apmaiņas uzlabojumiem. Tā ieviesīs arī jaunus mehānismus, ar kuru palīdzību starpniekorganizācijas varēs iesniegt lietas tieši SOLVIT un tām sekot.
Kopumā, stratēģiskāki izpratnes veicināšanas pasākumi par SOLVIT un strukturētākas sadarbības izveide ar starpniekorganizācijām un attiecīgajiem tīkliem stiprinās SOLVIT nozīmi noderīgas atgriezeniskās saiknes un pierādījumu nodrošināšanā par to, kā vienotais tirgus darbojas praksē: palielinoties tādu lietu “kritiskajai masai”, kas vairāk saistītas ar uzņēmumiem, tiks dots būtiskāks ieguldījums vienotā tirgus pārvaldībā. Proti, tīkla pierādījumu bāzi var izmantot, piemēram, lai izvērtētu iespējamas izmaiņas vienotā tirgus politikā un pieņemtu ES tiesību aktus, ar kuriem novērš nepilnības ES tiesību aktos, līdzīgi kā tas darīts, pārskatot Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju 16 . SOLVIT kvalitātes un publicitātes veicināšana palīdzēs palielināt SOLVIT nozīmi ES tiesībaizsardzībā.
III.SOLVIT veicināšana, pastiprinot tā nozīmi ES tiesībaizsardzībā
Tīkls ir konstatējis daudzas problēmas, kas saistītas ar ES tiesību aktu īstenošanu. Turpmāk sniegtajā 4. attēlā redzams to lietu skaits, kas iesniegtas vadošajā SOLVIT centrā katrā EEZ/ES dalībvalstī 17 .
4. attēls. Lietu skaits katrā vadošajā SOLVIT centrā 2002.–2016. gadā (avots: SOLVIT datubāze)
Turpmāk sniegtajā 5. attēlā redzams, ka gadu gaitā SOLVIT ir saņēmis arvien vairāk lietu, kas saistītas vai nu ar strukturālu problēmu valsts likumdošanā, kuras dēļ nepareizi īstenoti ES tiesību akti EEZ/ES dalībvalstī 18 , vai nu ar kādu atkārtotu problēmu. Tomēr, kā izklāstīts šim paziņojumam pievienotajā novērtējumā, pašreizējā kārtība, kādā notiek lietu izskatīšana, pēcpārbaude un ziņošana par tām, nenodrošina ar SOLVIT starpniecību uzkrāto pierādījumu sistemātisku izmantošanu, kas nepieciešami, lai uzlabotu ES tiesību aktu izpildi dalībvalstīs. 2016. gadā no 97 SOLVIT izskatītajām strukturālo problēmu lietām 78 netika atrisinātas un 19 tika atrisinātas. Tas nozīme, ka tika atrisinātas tikai 20 % lietu.
5. attēls. Ar strukturālām problēmām saistītu lietu skaita dinamika SOLVIT 2014.–2016. gadā (avots: SOLVIT datubāze)
Dalībvalstīm ir galvenā atbildība par ES tiesību aktu pareizu transponēšanu, piemērošanu un īstenošanu. Tāpēc, mēģinot rast risinājumu lietām, kas saistītas ar tīkla konstatētām strukturālām vai atkārtotām problēmām, attiecīgajiem SOLVIT centriem vispirms ir jāvēršas attiecīgās dalībvalsts kompetentajās iestādēs. Tomēr, ja SOLVIT centrs nevar pārliecināt šīs iestādes risināt problēmu, sīkāk vajadzētu izpētīt visus “uz vietas” savāktos pierādījumus, lai konstatētu problēmas, kas būtiski ietekmē vienotā tirgus darbību, kā to paredz stratēģiskā pieeja Komisijas īstenotajiem izpildes pasākumiem, kas noteikta Komisijas paziņojumā “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu”. Patlaban tas tiek darīts pēc ad hoc principa, taču būtu jāizstrādā visaptverošāka un sistemātiskāka pieeja. Turklāt īpašās strukturālo problēmu lietās un gadījumos, kad tas ir nepieciešami un samērīgi, Komisija varētu izmantot vienotā tirgus informācijas rīku, lai no attiecīgajiem tirgus dalībniekiem tieši pieprasītu informāciju, piemēram, par izmaksu struktūru, cenu politiku, peļņu vai darba līgumiem.
Izmeklēšanas pasākumi, ko Komisija veic saistībā ar problēmām, kas konstatētas ar SOLVIT starpniecību, dos pamudinājumu valsts iestādēm ciešāk sadarboties ar SOLVIT tīklu. Valstu līmenī būtu jānodrošina spēcīgāka saikne starp SOLVIT centriem, sūdzību izskatīšanas kontaktpunktiem un pārkāpumu lietu koordinatoriem, lai dalībvalstis pieliktu lielākus pūliņus strukturālu un atkārtotu problēmu novēršanā. Turklāt pieejamie dati un pierādījumi šādos gadījumos Komisijā un valstu līmenī varētu tikt izplatīti un izmantoti strukturētāk un sistemātiskāk. Būtu jāuzlabo SOLVIT datubāze, lai reģistrētu strukturālas un atkārtotas problēmas un dotu dalībvalstīm iespēju ziņot par problēmu novēršanā veiktajiem pasākumiem.
Piemēram, izmantojot vienotā tirgus rezultātu apkopojumu, Komisija regulāri informēs dalībvalstis un attiecīgās ieinteresētās personas par ES tiesību aktu pārkāpumiem un citiem šķēršļiem vienotajā tirgū, kas konstatēti ar SOLVIT starpniecību.
Ievērojot stratēģisko pieeju Komisijas īstenotajiem izpildes pasākumiem, būtu jāsniedz konsultācijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem par atbilstošāko pieejamo problēmu risināšanas mehānismu un viņi jāiedrošina tos izmantot. Ar sūdzības iesniedzēja piekrišanu un ja tas ir pamatoti un atbilst SOLVIT pilnvarām, SOLVIT ātro un neformālo tiesiskās aizsardzības mehānismu varētu izmantot, lai izskatītu Komisijai iesniegtas individuālas sūdzības.
Saistībā ar ES e-pārvaldes rīcības plānu Komisija izpētīs iespējas īstenot “vienreizējas sniegšanas principu” 19 . Tas nodrošinātu, ka iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuri pēc tam, kad lieta nav atrisināta SOLVIT, vēlas pirmo reizi iesniegt sūdzību Komisijai, nav vēlreiz jāiesniedz informācija, kura jau glabājas SOLVIT. Tas ļaus Komisijai lietas izvērtēšanā pilnībā izmantot juridisko analīzi un pierādījumus, kas jau ir iegūti ar SOLVIT starpniecību, un tādējādi padarīs šo procesu efektīvāku un lietderīgāku.
IV.Secinājumi
Komisija ir apņēmusies gādāt par to, lai iedzīvotāji un uzņēmumi pilnībā izmantotu visas vienotā tirgus sniegtās priekšrocības: tā potenciāls jaunu darbvietu radīšanas un izaugsmes iespēju jomā var pilnībā īstenoties tikai tad, ja ES tiesību aktos paredzētās tiesības ir zināmas visiem tirgus dalībniekiem un tiek pilnībā un konsekventi ievērotas pārrobežu kontekstā.
Komisija sniegs pilnīgu atbalstu tam, lai SOLVIT tīkla kvalitāte tiktu uzlabota, īstenojot spēju veidošanas pasākumus un zināšanu apmaiņu ar dalībvalstīm. Turklāt, iedrošinot uzņēmumus izmantot SOLVIT un veicinot turpmāku sadarbību ar citiem attiecīgajiem tīkliem, Komisija nodrošinās, ka SOLVIT atgriezeniskā saikne iegūst būtiskāku nozīmi un tiek pilnībā ņemta vērā, izstrādājot turpmāko vienotā tirgus politiku un tiesību aktus. Visbeidzot, strukturētāk un sistemātiskāk izmantojot ar SOLVIT starpniecību savāktos pierādījumus, pastiprināsies tīkla nozīme ES tiesībaizsardzībā.
Šajā rīcības plānā norādītās trīs jomas papildina viena otru. Plānotos pasākumus izdosies īstenot tikai tad, ja starp Komisiju un dalībvalstīm visos administrācijas līmeņos būs kopīga apņemšanās un ieinteresētība. Atbilstoša personāla nodrošināšana un SOLVIT centru atzīšana valsts pārvaldes iestādēs ir priekšnosacījums SOLVIT stiprināšanai. Komisija sadarbībā ar EEZ/ES dalībvalstīm divreiz gadā organizēs SOLVIT darbseminārus, lai koordinētu savus pasākumus un regulāri ziņotu par šā rīcības plāna īstenošanas gaitu.
Šie kopējie centieni nostiprinās SOLVIT unikālo lomu — panākt, ka valstu iestādes nodrošina atbilstību ES tiesību aktiem, un vienlaikus rast praktiskus risinājumus problēmām, ar kurām uzņēmumi un iedzīvotāji saskaras, īstenojot savas tiesības vienotajā tirgū. Tas, savukārt, sniegs jaunas iespējas iedzīvotājiem un uzņēmumiem un palīdzēs nodrošināt, ka viņi var pilnībā izmantot savas tiesības vienotajā tirgū.
Ceļvedis SOLVIT stiprināšanā 20
|
Komisijas pasākumi: |
Laika grafiks |
|
izpētīt iespēju ieviest uzņēmumiem paredzētu pārsūdzības procedūru preču savstarpējas atzīšanas jomā; |
2017. g. II cet. |
|
izmantot ES līmenī esošās finansēšanas iespējas, piemēram, COSME un Strukturālo reformu atbalsta programmu, lai palielinātu SOLVIT centru administratīvo spēju; |
2017. g. III cet. |
|
sadarbībā ar SOLVIT centriem izstrādāt visaptverošas lietotāju aptaujas sistēmu; |
2017. g. III cet. |
|
sniegt tiešāku un efektīvāku juridisko atbalstu tīklam, izmantojot uzlabotu instrumentu, kas paredzēts neformālām juridiskām konsultācijām, interaktīvus mācību rīkus un risinot domstarpības; |
2018. g. II cet. |
|
stiprināt sadarbību un partnerattiecības ar starpniekorganizācijām (kas pārstāv konkrētas nozares, profesijas vai intereses, tirdzniecības palātas utt.) un attiecīgajiem tīkliem, nodrošinot iespēju izveidot tiešu kontaktu ar SOLVIT; |
2018. g. II cet. |
|
uzlabot SOLVIT atrodamību, izmantojot portālu “Tava Eiropa” un pēc tam — plašāku vienoto digitālo vārteju; |
2018. g. II cet. |
|
mērķorientētas ES tiesībaizsardzības nolūkos ar uzlabota instrumenta palīdzību strukturētāk un sistemātiskāk izmantot SOLVIT datubāzē pieejamos datus un pierādījumus; |
2018. g. II cet. |
|
izpētīt, vai gadījumos, kad pieteikuma iesniedzēji pēc SOLVIT neatrisinātas lietas vēlas iesniegt oficiālu sūdzību Komisijai, ir iespējams īstenot “vienreizējas sniegšanas principu”. |
2018. g. II cet. |
|
Dalībvalstu pasākumi: savas valsts SOLVIT centros nodrošināt atbilstošu un pastāvīgu personālu, pakalpojuma nepārtrauktību un atbilstoša līmeņa zināšanas par ES tiesībām; |
Nepārtraukti |
|
nodrošināt sadarbību ar valsts starpniekorganizācijām un dažādo pastāvošo tīklu valsts kontaktpunktiem, izmantojot tiešu kontaktu ar SOLVIT; |
2018. g. II cet. |
|
nodrošināt netraucētu sadarbību starp SOLVIT centriem un sūdzību un pārkāpumu lietu valsts koordinatoriem; ar savas valsts SOLVIT centru starpniecību sistemātiski ziņot par progresu, kas panākts strukturālo un atkārtoto problēmu novēršanā. |
2018. g. II cet. |