EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.5.2017
COM(2017) 235 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM
Progresa ziņojums par Komisijas paziņojuma "Cīņas pastiprināšana pret cigarešu kontrabandu un citiem tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības veidiem - visaptveroša ES stratēģija" (COM(2013) 324 final, 6.6.2013)" īstenošanu
A iedaļa. Ievads
Cigarešu kontrabanda Eiropā jau kādu laiku ir liela problēma. Tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības rezultātā cigaretes ir pieejamas par cenām, kas ir zemākas nekā cenas, kas noteiktas nolūkā atturēt cilvēkus no smēķēšanas. Tajā pašā laikā nelikumīgi tirgotie izstrādājumi parasti neatbilst izstrādājumu regulējumam, piemēram, attiecībā uz marķējumu. Tabakas izstrādājumu nelikumīga tirdzniecība arī rada ievērojamus valsts ieņēmumu zaudējumus. Ja visas nelikumīgajā tirgū pārdotās cigaretes tiktu pārdotas likumīgi, ES un tās dalībvalstu budžetā gadā ieplūstu vairāk nekā 10 miljardi EUR. Visbeidzot, cigarešu kontrabanda ir Eiropas un citu reģionu organizēto noziedzīgo grupu ienākumu avots, un ir norādes, ka atsevišķos gadījumos tā ir saistīta arī ar terorisma finansēšanu 1 . Tāpēc tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības apkarošana ir svarīga arī saistībā ar ES drošības aizsardzību 2 .
Komisija 2013. gadā iepazīstināja ar visaptverošu stratēģiju 3 , lai pastiprinātu cīņu pret tabakas izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību. Pamatojoties uz sīki strukturētu analīzi par kontrabandu un to ietekmējošiem faktoriem ES, stratēģijā tika ierosināti veidi, kā apkarot tabakas izstrādājumu nelikumīgo tirdzniecību, ņemot vērā iepriekš pieņemto ES rīcības plānu cigarešu un alkoholisko dzērienu kontrabandas apkarošanai uz ES austrumu robežas 4 . 2013. gada stratēģija tika papildināta ar jaunu rīcības plānu 5 , kurā bija uzskaitīti 50 pasākumi, kas jāīsteno Komisijai un/vai dalībvalstīm. Padome 2013. gada 10. decembra secinājumos apstiprināja stratēģiju un rīcības plānu 6 . Eiropas Parlaments nesen uzsvēra vajadzību pastiprināt cīņu pret tabakas izstrādājumu nelikumīgo tirdzniecību, jo īpaši attiecībā uz lētajām baltajām cigaretēm (cheap whites) 7 .
Ar šo ziņojumu tiek izpildītas saistības, ko Komisija uzņēmās 2013. gadā, proti, pārraudzīt stratēģijas un rīcības plāna īstenošanu 8 , īpašu uzmanību pievēršot konkrētiem šo problēmu veicinošiem faktoriem. Ziņojuma B iedaļā ir sniegts pārskats par galvenajām iniciatīvām, kas ir īstenotas kopš 2013. gada stratēģijas izklāsta. C iedaļā ir īsi aprakstīta pašreizējā ar nelegālo tirgu saistītā situācija. D iedaļā ir aplūkoti kopš minētā laika gūtie secinājumi un sniegti vairāki ierosinājumi turpmākai apsvēršanai.
B iedaļa. Svarīgākās kopš 2013. gada īstenotās iniciatīvas
2013. gada stratēģijā bija pausts aicinājums īstenot mērķtiecīgus iekšēja un starptautiska mēroga pasākumus, lai pastiprinātu cīņu pret cigarešu un citu tabakas izstrādājumu pārrobežu kontrabandu. Šo pasākumu vispārējais mērķis bija uzlabot likumīgo piegādes ķēdi, stiprināt tiesību aktu īstenošanu, kā arī novērst nelikumīgās tirdzniecības pamatā esošos stimulus. Visbeidzot, stratēģijā tika atzīts, ka no valsts tiesību aktu piemērošanas teritoriālās ierobežotības izriet, ka papildus valsts līmenī veiktiem pasākumiem tikai saskaņota rīcība Eiropas un starptautiskā mērogā var nodrošināt pienācīgu cīņu ar šo globālo parādību. Ņemot to vērā, kopš 2013. gada ir pieņemti vairāki svarīgi pasākumi.
1. Izmaiņas tiesiskajā un politikas satvarā
a) Globālā līmenī Komisija jau kopš paša sākuma ir bijusi viena no aktīvākajām dalībniecēm darbā pie Pasaules Veselības organizācijas vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību Protokola par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu (FCTC protokols) izstrādes (2.1., 2.2. darbība). Protokola mērķis ir uzlabot autentisko cigarešu piegādes ķēdi, jo īpaši izsekojot un identificējot protokola parakstītāju pušu ražotos tabakas izstrādājumus piecu gadu periodā pēc protokola stāšanās spēkā. Protokolā ir paredzēta arī noteiktu darbību licencēšana, noteikumi par uzticamības pārbaudi, kas jāveic ražotājiem, kā arī noteikumi par tirdzniecību internetā un brīvajām zonām. Protokolā arī ir pausts atbalsts starptautiskajai sadarbībai starp tiesībaizsardzības iestādēm.
Pašlaik protokols ir uzskatāms par starptautiskās sabiedrības galveno atbildi uz tabakas izstrādājumu nelikumīgo pārrobežu tirdzniecību. ES, apliecinot savu apņemšanos īstenot protokolā paredzētos pasākumus, bija viena no pirmajām pusēm, kas to ratificēja 9 2016. gada jūnijā. Pirms protokols var stāties spēkā, tas ir jāratificē 40 pusēm. 2016. gada 31. decembrī to bija ratificējušas 25 puses, tostarp sešas ES dalībvalstis 10 .
Komisija aktīvi popularizē protokolu ES un pasaules mērogā, izmantojot savu diplomātisko ietekmi starptautiskajās attiecībās, tostarp ietekmi iestāžu sistēmā ar kaimiņreģiona valstīm (3.2.12. darbība) un Austrumāziju (3.2.1. darbība). Šajā sakarā Komisija atbalstīja FCTC sekretariāta organizēto reģionālo darbsemināru Mjanmā 2014. gada decembrī. PVO vispārējās konvencijas septītajā pušu konferencē, kas notika 2016. gada novembrī, ES ierosināja globāla mēroga diskusijas par protokola īstenošanu nākotnē (3.2.13. darbība). Komisija jau kopš procesa sākuma ir nodrošinājusi arī citu finansiālo atbalstu 11 .
b) Vienlaikus ES ir atjauninājusi un stiprinājusi savu tabakas kontroles tiesisko regulējumu. Pārskatītā Tabakas izstrādājumu direktīva 12 (TID) tika pieņemta 2014. gadā. Saistībā ar tabakas izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību TID mērķis ir uzlabot piegādes ķēdi, pamatojoties uz ES mēroga izsekošanas un identifikācijas sistēmu un pret viltojumiem drošiem paciņu drošības elementiem. Īstenojot attiecīgos TID paredzētos pienākumus saistībā ar izsekošanu un identificēšanu, dalībvalstis arī nodrošinās atbilstību attiecīgajiem FCTC protokola noteikumiem. Sākot ar 2019. gada maiju, ES vienotajā tirgū ražotās cigaretes tiks izsekotas un identificētas saskaņā ar TID. Komisija pašlaik izstrādā tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai izveidotu plānoto ES izsekošanas un identifikācijas sistēmu (2.3., 2.4. darbība).
c) ES arī ir pilnveidojusi savus izmeklēšanas instrumentus, lai atklātu krāpšanu muitas un akcīzes nodokļu jomā, veicot Padomes Regulas (EK) Nr. 515/97 par savstarpēju palīdzību muitas lietās 13 reformu. Jaunā regula sniedz izmeklētājiem iespēju salīdzināt konteineru fizisko kustību ar importa un tranzīta datiem, kā arī eksporta datiem par akcīzes precēm, jo īpaši cigaretēm. Tā arī atvieglo citu ES jurisdikciju pierādījumu izmantošanu valsts administratīvajās procedūrās un tiesvedībā. Pēc Savienības Muitas kodeksa 14 pilnīgas īstenošanas tiks radīta IT vide, kas sekmēs efektīvākas, uz riskiem pamatotas muitas kontroles, tostarp cigarešu kontrabandas jomā.
Komisija 2014. gadā pieņēma arī ES muitas riska pārvaldības 15 stratēģiju un rīcības plānu, lai aizsargātu ES un tās iedzīvotāju drošību, likumīgo tirgotāju intereses, kā arī ES finanšu intereses, tajā pašā laikā nodrošinot netraucētu tirdzniecību. Komisija 2016. gada jūlijā pieņēma progresa ziņojumu par darbību īstenošanu 16 .
d) Bez tam Komisija pašlaik veic ietekmes novērtējumu par fiskālās sistēmas, proti, Direktīvas 2011/64/ES 17 par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm, iespējamu pārskatīšanu. Ārējs novērtējuma ziņojums 18 ir palīdzējs noteikt iespējas gan dalībvalstu, gan uzņēmēju administratīvā sloga samazināšanai, traucējumu ierobežošanai iekšējā tirgū 19 un tabakas izstrādājumu nelikumīgās tirdzniecības pamatā esošo stimulu mazināšanai. Komisija pašlaik analizē šo iespēju ietekmi un šajā sakarībā aplūko arī tabakas izstrādājumu definīcijas un tiem piemēroto nodokļu režīmu visā ES (1.1. darbība). Tā arī izskata jautājumu par to, vai jēltabaka būtu jāiekļauj akcīzes preču kategorijā atbilstīgi Direktīvai 2011/64/ES. Pašlaik jēltabaka nav akcīzes prece. Tāpēc cīņā pret krāpšanu saistībā ar jēltabaku pašlaik nav iespējams izmantot svarīgus instrumentus (t. i., administratīvo sadarbību, informācijas apmaiņu un akcīzes preču aprites un kontroles sistēmu jeb EMCS.
Šajā sakarībā Komisija ir apsvērusi iespēju saskaņot pasākumus, kas vērsti pret izstrādājumu pārmērīga daudzuma laišanu apgrozībā tieši pirms nodokļu palielināšanas ES (1.3. darbība). Tomēr dalībvalstis uzskatīja, ka tas ir neiespējami un nevēlami. Saistībā ar ceļotājiem noteikto daudzumu (pamatojoties uz Direktīvu 2007/74/EK 20 par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešām valstīm) Komisija secināja, ka šo jautājumu varētu risināt, izmantojot neleģislatīvus pasākumus 21 (1.2. darbība).
e) Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai (Ceturtā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva) 22 , bija svarīgs solis, lai uzlabotu ES darba efektivitāti noziedzīgu darbību rezultātā iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanas un teroristu darbības finansēšanas apkarošanas jomā. Nolūkā novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju šajā direktīvā ir paredzēti augsti standarti, piemēram, prasība, ka dalībvalstīm ir jāievieš uzņēmumu faktisko īpašnieku un pilnvaroto trastu valsts reģistri. Tie palīdzēs labāk izsekot finanšu plūsmām, kas saistītas, piemēram, ar tabakas izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību, un novērsīs noziedzīgu darbību rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Papildus tam Komisija ir pieņēmusi visaptverošu rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu 23 . Viens no plāna mērķiem ir ieviest pasākumus kriminālatbildības noteikšanai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, visā ES paredzot ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistīto pārkāpumu un sankciju vienotu definīciju 24 .
f) Turklāt Komisija ir arī uzņēmusies iniciatīvu tuvināt sankcijas par pārkāpumiem, kas ir saistīti ar muitu, tostarp cigarešu kontrabandu. Šajā nolūkā tā ir nākusi klajā ar tiesību akta priekšlikumu 25 , ko pašlaik apspriež Padome un Eiropas Parlaments. Papildus tam, pēc likumdevēju politiskās vienošanās panākšanas par jaunu direktīvu par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības 26 , Padome 2017. gada aprīlī pieņēma savu nostāju pirmajā lasījumā.
Vienlaikus Komisija ir sponsorējusi pētījumu par dalībvalstīs piemēroto sankciju efektivitāti attiecībā uz pārkāpumiem, kas ir saistīti ar tabakas izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību (3.3.1. darbība). Pētījums liecina, ka spēkā esošie sodi par cigarešu kontrabandu un tas, kā attiecīgie tiesību akti tiek praktiski piemēroti tiesās, dalībvalstīs ievērojami atšķiras.
2. Tiesībaizsardzības iestāžu un aģentūru sadarbības stiprināšana
Svarīgs 2013. gada stratēģijas elements paredzēja tiesību aizsardzības stiprināšanu ES un dalībvalstu līmenī un sadarbības uzlabošanu starp attiecīgajiem dalībniekiem.
a) Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir vienīgā ES izmeklēšanas struktūra ES budžeta (gan izdevumu, gan ieņēmumu jomā) aizsardzībai. OLAF pienākumos ietilpst muitas krāpšanas gadījumu atklāšana un izmeklēšana, kā arī starptautisko kontrabandas apkarošanas operāciju koordinēšana. Pārskatītā Regula Nr. 883/2013 27 , kas reglamentē OLAF darbu, pamatojas uz pieredzi, kas gūta kopš OLAF izveides 1999. gadā (3.1.19. darbība). Tajā ir kodificēta iepriekšējā prakse un stiprināta OLAF izmeklēšanas pasākumu efektivitāte. Regulā arī ir paredzēta uzlabota OLAF un tā partneru sadarbība un savstarpēja informācijas apmaiņa. Kopš 2012. gada OLAF politikas veidošanas un izmeklēšanas funkcijas ir skaidri nošķirtas. Ir izveidota specializēta politikas komanda tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai. OLAF darbu šajā jomā atbalsta sadarbības koordinatori Ukrainā, Ķīnā un Apvienotajos Arābu Emirātos (3.2.10. darbība) — svarīgās izcelsmes un tranzīta valstīs.
b) Ar Regulu Nr. 794/2016 28 ir stiprināts Eiropola darbību tiesiskais satvars; izpildes pilnvaras joprojām ir dalībvalstu kompetencē. Tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības apkarošana ir gan OLAF, gan Eiropola prioritāte, un abas iestādes pašlaik pastiprina savu divpusējo sadarbību. Tā ietver savstarpēju piekļuvi datiem un tehniskajiem tīkliem, lai iestādes var papildināt viena otras darbu un līdzsvarot to attiecīgās spēcīgās puses (3.1.20. darbība). Notiek apspriešanās arī par Eurojust 29 stiprināšanu (3.1.21. darbība).
c) Raugoties plašāk, pēdējā laikā ir veikts darbs, lai šajā jomā stiprinātu starpaģentūru sadarbību. Kā aprakstīts turpmāk (skatīt 3. punktu), OLAF, Eiropols, Frontex, Pasaules Muitas organizācija un Interpols regulāri īsteno kopīgas operācijas (3.1.17., 3.1.18. darbība). Papildus tam ES 2013. gadā izveidoja jaunu Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu 30 (EUROSUR), lai uzlabotu dalībvalstu informētību par situāciju un reaģēšanas spējas, novēršot neatbilstīgo migrāciju un pārrobežu noziedzību (3.1.22. darbība).
d) Komisija nodrošina dalībvalstīm tehnisko atbalstu, lai stiprinātu operatīvās un izlūkošanas spējas. Programmas Hercule III 31 budžets 2014.–2020. gada periodam ir 104,9 miljoni EUR, lai palīdzētu attiecīgajām iestādēm dalībvalstīs apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības. Ar Hercule III tiek atbalstītas tādas darbības kā muitas iestāžu veikta rentgena skeneru (kas palīdz, piemēram, atklāt kravas automašīnās paslēptas cigaretes) un cita tehniskā aprīkojuma iegāde, kā arī apmācību pasākumi labas prakses apmaiņai. Bez tam, AFIS IT platforma (Komisijas krāpšanas apkarošanas informācijas sistēma) sniedz atbalstu citām dalībvalstu iniciatīvām šajā jomā, piemēram, kopīgām muitas operācijām (skatīt turpmāk 3. punkta b) apakšpunktu). Bijušās darba grupas Grieķijai darbības laikā Komisija arī sniedza Grieķijas muitas iestādēm īpašas iestāžu zināšanas krāpšanas apkarošanas jautājumos (3.1.23. darbība).
3. Tiesībaizsardzības izvēršana: operatīvās darbības, riska pārvaldība un izlūkdatu vākšana
Sekmīgi politiskie pasākumi nelikumīgas tabakas izstrādājumu tirdzniecības novēršanai ir jāpapildina ar stingrām un saskaņotām tiesību aizsardzības darbībām.
a) Tiesībaizsardzības aģentūras ES ir pastiprinājušas cīņu pret tabakas izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību: nelikumīgu tabakas izstrādājumu (galvenokārt cigarešu) konfiskācijas, kuru skaits kopš 2011. gada bija samazinājies, atkal kļūst biežākas. Saskaņā ar dalībvalstu sniegtajiem rādītājiem konfiskāciju apjomi palielinājās no 3,1 miljarda 2013. gadā līdz 3,8 miljardiem 2015. gadā (skatīt 1. diagrammu). Šie rādītāji, pirmkārt un galvenokārt, ir valsts iestāžu ikdienas darba rezultāts. Aizvadīto divu gadu laikā OLAF darbības ir palīdzējušas konfiscēt vairāk nekā miljardu cigarešu.
1. diagramma. Cigarešu konfiskāciju kopējā dinamika ES, 2005.–2015. gads
b) Kopīgas muitas operācijas (KMO) ir operatīvi, saskaņoti un mērķtiecīgi pasākumi, ko noteiktā laikposmā īsteno muitas iestādes, lai apkarotu preču pārrobežu kontrabandu. Papildus operatīvajiem rezultātiem KMO būtiski sekmē pārrobežu sadarbības stiprināšanu un uzticības veidošanu starp tiesībaizsardzības aģentūrām dalībvalstīs. OLAF kopš 2013. gada ir organizējis vai piedalījies vairākās kopīgās muitas operācijās, kas ir bijušas pilnībā vai daļēji vērstas uz tabakas izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību. Vairākas no šīm operācijām (skatīt 1. tabulu) bija koncentrētas uz ES austrumu robežu, jo aptuveni puse no visām ES veiktajām cigarešu konfiskācijām notiek šā reģiona dalībvalstīs (3.1.3., 3.1.7. darbība).
1. tabula. Lielākās kopš 2013. gada ES organizētās kopīgās muitas operācijas
|
Gads |
KMO nosaukums |
Vadīja |
Konfiscētās cigaretes |
|
2013 |
Romoluk |
RO, OLAF |
23 miljoni |
|
2013 |
Warehouse |
LT, OLAF |
45 miljoni |
|
2014 |
Replica |
OLAF |
130 miljoni |
|
2015 |
Baltica |
PL, OLAF |
13 miljoni |
|
2015 |
Romoluk II |
RO, OLAF |
3,74 miljoni |
|
2016 |
Magnum |
EE, OLAF |
11 miljoni |
Turklāt Komisija, piedaloties visām ES dalībvalstīm, kopējas riska pārvaldības sistēmas ietvaros 2013. un 2014. gadā koordinēja prioritāro kontroles darbību DISMANTLE 32 . Tā ilga vairāk nekā 12 mēnešus, un tās rezultātā tika konfiscēti 816 miljoni cigarešu. Pamatojoties uz šajā darbībā gūtajiem konstatējumiem, tika sniegti konkrēti ieteikumi labākai riska noteikšanai saistībā ar kontrabandas akcīzes precēm (3.1.2. darbība). OLAF 2015. un 2016. gadā atbalstīja arī vienotās rīcības dienu HANSA, ko ar Eiropola atbalstu īstenoja dalībvalstis kā daļu no ES politikas cikla smagas un organizētas noziedzības apkarošanai prioritātes saistībā ar krāpšanu akcīzes nodokļa jomā. 33
c) Papildus šīm Eiropā īstenotajām operatīvajām darbībām tiek veiktas globāla mēroga darbības. GRYPHON I un GRYPHON II operācijās, ko ierosināja un koordinēja Pasaules Muitas organizācija (2014. gadā un ar OLAF un Eiropola atbalstu atkal 2016. gadā), piedalījās aptuveni 100 muitas pārvaldes. Šo operāciju rezultātā tika konfiscēti 1,39 miljardi cigarešu, 287 000 cigāru un vairāki simti tonnu citu tabakas izstrādājumu no dažādām pasaules valstīm. Tika konfiscētas vairākas iekārtas un komponenti, kas tiek izmantoti cigarešu ražošanai, kā arī 12 miljoni akcīzes uzlīmju. Iepriekšminēto divu operāciju ietvaros tika likvidētas vairākas nelikumīgas tabakas izstrādājumu ražotnes un aizturētas vairāk nekā 150 iesaistītās personas.
d) Muitas iestādes ir arī pastiprinājušas darbu pie nelikumīgā tabakas izstrādājumu tirgus tendenču efektīvākas analīzes. Eksperti tikās 2014. gada maijā, lai apspriestu veidus, kā uzlabot datu apkopošanu par konfiskācijām (3.1.12. darbība). Šis darbs kopā ar jauniem 34 un uzlabotiem instrumentiem ir sniedzis skaidrāku informāciju par kontinentā veiktajām konfiskācijām (3.1.11., 3.1.10. darbība).
e) Gadījumos, kad muitas iestādes konfiscē cigaretes, bieži vien ir sarežģīti sasaistīt atsevišķas konkrētā vietā veiktas konfiskācijas ar citā vietā konfiscētām cigaretēm no vienas un tā pašas nelikumīgās partijas. Šādos gadījumos muitas laboratorijas izmeklētājiem var sniegt analītisko atbalstu. Šajā nolūkā Komisijas Kopīgais pētniecības centrs 2015. gadā iekārtoja laboratoriju jebkāda veida konfiscēto cigarešu neatkarīgai analīzei. Laboratorija ir paredzēta arī verifikācijas uzdevumu veikšanai saistībā ar nolīgumu krāpšanas novēršanai, kas noslēgti ar lielākajiem ražotājiem, īstenošanu (3.1.8., 3.1.9. darbība).
4. Uzlabota divpusējā sadarbība ar nozīmīgām izcelsmes un tranzīta valstīm
Lai uzlabotu pārrobežu koordināciju un sadarbību nelikumīgas tabakas izstrādājumu tirdzniecības apkarošanā, Komisija ir divpusēji sadarbojusies arī ar nozīmīgām izcelsmes un tranzīta valstīm.
a) Lai apkarotu muitas krāpšanu, muitas iestādes sadarbojas pārrobežu mērogā, pamatojoties uz starptautisko nolīgumu noteikumiem par savstarpējo administratīvo palīdzību. Kopš 2013. gada noteikumi par savstarpējo administratīvo palīdzību ir stājušies spēkā attiecībās ar vēl 14 valstīm. Pašlaik nolīgumi, kuros ir iekļauti šādi noteikumi, ir noslēgti ar vairāk nekā 70 valstīm.
b) Kopš 2015. gada dalībvalstu un Komisijas/OLAF eksperti ir pastiprinājuši divpusējos dialogus 35 par muitas jautājumiem, jo īpaši ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Šo sanāksmju mērķis tehniskā līmenī ir uzlabot pārrobežu sadarbību ikdienā, jo īpaši pievēršoties tabakas izstrādājumu nelikumīgai tirdzniecībai (3.2.4., 3.2.5. darbība).
c) Būtisks stimuls pārrobežu tirdzniecībai kopumā un jo īpaši nelikumīgai tirdzniecībai ir lielās cenu atšķirības starp ES dalībvalstīm un kaimiņvalstīm, piemēram, Baltkrieviju, Ukrainu un Krieviju. Lai samazinātu kontrabandas fiskālo stimulu, Moldova, Ukraina un Gruzija nesen ar ES noslēgtajos asociācijas nolīgumos ir apņēmušās paaugstināt un pielāgot savas tabakas akcīzes nodokļa likmes un struktūras (3.2.3. darbība).
d) ES ir iedibināta krāpšanas novēršanas klauzulu apspriešanas politika, piešķirot tarifa preferences trešām valstīm. Pašlaik šādas klauzulas ir spēkā attiecībās ar daudzām partnervalstīm, lai veicinātu sadarbību muitas izmeklēšanās, kas ir saistītas arī ar nelikumīgu tabakas izstrādājumu tirdzniecību. Kopš 2013. gada krāpšanas apkarošanas klauzulas ir apspriestas ar Kanādu, Gruziju, Moldovu, Singapūru un Vjetnamu, un ar citām valstīm šī apspriešana turpinās (3.2.11. darbība).
e) OLAF izmanto arī administratīvās sadarbības procedūras, lai veicinātu praktisku sadarbību izmeklēšanas jomā ar trešo valstu kompetentajām iestādēm. Pēdējos gados OLAF ir pastiprinājis sarunas par administratīvās sadarbības procedūrām muitas jomā. Pašlaik OLAF izmanto administratīvās sadarbības procedūras, sadarbojoties ar muitas iestādēm Austrālijā, Bangladešā, Baltkrievijā, Ķīnā, Moldovā, Marokā, Taivānā un Ukrainā (3.2.6., 3.2.7. darbība).
5. Darbs saistībā ar nelikumīgā tabakas izstrādājumu tirgus pieprasījumu
2013. gada stratēģijā arī bija pausta vajadzība gūt labāku izpratni par pieprasījumu. Šajā nolūkā Komisija finansēja 36 Eirobarometra 37 apsekojumu par to, kā iedzīvotāji uztver nelikumīgo tabakas izstrādājumu tirgu. Tas bija pirmais apsekojums šajā jomā, un tā svarīgākie konstatējumi liecināja: iedzīvotāju galvenās bažas saistībā ar nelikumīgā tirgus cigaretēm bija saistītas ar valsts ieņēmumu zaudējumu; iedzīvotāji iegādājas šīs cigaretes to zemās cenas dēļ; nelikumīgā tirgus cigarešu izplatība ir ievērojami lielāka Centrāleiropā un Austrumeiropā. Tikai 14 % iedzīvotāju uzskata, ka kontrabandas cigaretes ir svarīgs ienākumu avots organizētās noziedzības grupām.
C iedaļa. Atjaunināta informācija par tabakas izstrādājumu nelikumīgo tirgu ES
Neraugoties uz to, ka pēdējos gados Eiropas un valsts līmenī ir īstenota 2013. gada stratēģija, tabakas izstrādājumu nelikumīgās tirdzniecības apmērs ES kopumā joprojām ir liels un satraucošs.
Šīs slepus veiktās darbības kvantitatīva novērtēšana ir pēc būtības sarežģīta. Ņemot to vērā, dažādi avoti lēš, ka nelikumīgo tabakas izstrādājumu patēriņš ES 38 ir saglabājies kopumā stabils, proti, 55–65 miljardu cigarešu diapazonā, neraugoties uz vispārējo tabakas izstrādājumu patēriņa samazināšanos ES 39 . Nelikumīgo tabakas izstrādājumu konfiskāciju skaits ES aizvadīto divu gadu laikā ir palielinājies par piektdaļu (skatīt iepriekš 3. punkta a) apakšpunktu). Tas liecina par stabilu vai, iespējams, pat augošu nelikumīgo cigarešu īpatsvaru. Dažās dalībvalstīs nelikumīgā tirgus īpatsvars varētu krietni pārsniegt ceturtdaļu no visa tabakas izstrādājumu tirgus.
Pēdējos gados ir samazinājies atsevišķu konfiskāciju vidējais apmērs. Nelikumīgu tabakas izstrādājumu kontrabanda, jo īpaši lielos apjomos mūsdienās ir sastopama retāk. Turpretī biežāka kļūst vairākkārtēja robežas šķērsošana, pārvietojot mazākus cigarešu daudzumus. Daļu no šiem robežu šķērsošanas pasākumiem organizē noziedzīgi grupējumi. Šādas neliela mēroga darbības tiesībaizsardzības iestādēm rada citādas problēmas nekā cigarešu pārvietošana konteineros.
Kā tika novērots 2016. gada februārī 40 , tabakas izstrādājumu nelikumīgā tirgus organizācija gadu gaitā ir ievērojami mainījusies. ES īstenotās liela apmēra konfiskācijās lielāko starptautisko ražotāju produktu kontrabanda veido daudz mazāku daļu nekā agrāk. Turpretī šādās liela apmēra konfiskācijās, jo īpaši saistībā ar konteineru satiksmi, dominē lētās baltās cigaretes un viltojumi (tostarp lēto balto cigarešu viltojumi) 41 . Šajā sakarā Eiropas Parlaments aicināja Komisiju rīkoties, paredzot jaunus pasākumus lēto balto cigarešu problēmas risināšanai 42 .
ES ir palielinājies ūdenspīpju izmantojums, un to atspoguļo dalībvalstīs konfiscētais lielais ūdenspīpju tabakas daudzums.
Turklāt šķiet, ka ir vērojams nelikumīgu tabakas izstrādājumu ražošanas pieaugums pašā ES. Šo hipotēzi apliecina jēltabakas konfiskācija lielos apjomos un vairāku nelikumīgu tabakas izstrādājumu ražotņu atklāšana 43 . Palielinot nelikumīgo ražošanu ES robežās, kontrabandisti, iespējams, reaģē uz stingrāku ES ārējo robežu uzraudzību.
Bažas joprojām rada valstis, kas 2013. gada stratēģijā tika identificētas kā galvenās izcelsmes un tranzīta valstis, lai gan šķiet, ka saistībā ar atsevišķu valstu dalību ir vērojamas izmaiņas. Šķiet, ka izcelsmes vietu skaits Austrumāzijā ir palielinājies, savukārt kontrabanda no Ķīnas varētu būt samazinājusies. Turklāt pārvaldes struktūru vājināšanās tādās valstīs kā Lībija atvieglo kontrabandu Vidusjūrā. Īpašas bažas joprojām rada Baltkrievijas lēto balto cigarešu kontrabanda, kā arī tranzīta un nelikumīgās ražošanas darbības AAE brīvajās zonās.
Noziedznieki un kontrabandisti turpina ļaunprātīgi izmantot atsevišķas muitas un akcīzes procedūras, kas sniedz iespēju pārvietot preces atliktās nodokļu maksāšanas režīmā. Viens no izmantotajiem scenārijiem, kas nes peļņu noziedzniekiem, ir tāds, ka cigaretes tiek ražotas ES robežās un deklarētas eksportam, tomēr faktiski netiek eksportētas vai pēc eksporta kontrabandas ceļa tiek ievestas atpakaļ ES. Līdzīgā kārtā tranzīta procedūras ietvaros importa preces var ievest muitas savienībā, izmantojot vairākus fiktīvus pārvadājumus, lai slēptu cigarešu patieso galamērķi. Tad šīs cigaretes tiek nelikumīgi izplatītas ES nelegālajā tirgū, nemaksājot PVN un akcīzes nodokli.
D iedaļa. Būtiskākā pieredze un turpmāka izvērtēšana
1. Turpmāks darbs, pamatojoties uz 2013. gada stratēģiju
Galvenie 2013. gada stratēģijas pīlāri un gandrīz visi rīcības plāna punkti ir izpildīti. Tā kā problēma turpina pastāvēt un joprojām ir jāīsteno vairāki svarīgi pasākumi, darbs būtu jāturpina pašreizējā virzienā, veicot atsevišķus pielāgojumus.
a)TID un FCTC protokols kopā būs svarīgi, lai uzlabotu piegādes ķēdi likumīgi ražotām cigaretēm, kas ir paredzētas ES tirgum, kā arī ES ražotām un eksportam paredzētām cigaretēm. Tomēr abu instrumentu ietekme pilnībā būs jūtama tikai pēc dažiem gadiem.
FCTC protokola popularizēšana attiecībās ar trešām valstīm (kā arī ar dalībvalstīm) globālās piegādes ķēdes uzlabošanai un tā iekšējās īstenošanas turpināšana ES būs būtiska Komisijas darbību daļa cīņā pret tabakas izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību turpmākajos gados. Galu galā, tabakas izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību visefektīvāk būs iespējams apkarot tad, ja FCTC protokols tiks īstenots, izmantojot starptautiskā, Eiropas un valstu līmenī saskaņotas rīcības sistēmu.
b)Ir stiprinātas tādas tiesībaizsardzības iestādes kā OLAF, un tiek palielināta starpaģentūru koordinācija. Šī uzlabotā izpildes sistēma sekmēja ievērojamu konfiscēto apjomu pieaugumu kopš 2013. gada. Lai cīnītos pret nelikumīgo tabakas izstrādājumu ražotājiem, kuri pārvieto savas ražotnes no trešām valstīm uz ES, būtu jāapspriež izpildes pasākumu, tostarp OLAF pilnvaru, stiprināšana ES līmenī.
c)Šajā sakarībā ES un dalībvalstis ir panākušas progresu arī analītisko, ziņošanas un IT spēju integrēšanas jomā. Muitas iestādes jau uzlabo savu analītisko zinātību un spējas, lai pilnībā izmantotu pieejamos datu avotus 44 . Šo procesu varētu atbalstīt, vēl vairāk apvienojot Eiropas līmenī pieejamās analītiskās spējas, piemēram, sniedzot piekļuvi attiecīgajām IT sistēmām un datu bāzēm. Izmeklētāji arī būtu jāmudina pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz Komisijas Kopīgajā pētniecības centrā pieejamā tabakas laboratorija.
d)Rezultātus sāk sniegt sadarbība ar galvenajām izcelsmes un tranzīta valstīm, lai arī nenovēršami būs vajadzīgs laiks, līdz diplomātiskās iniciatīvas spēs nodrošināt efektīvāku izpildi. Ir gūti labi panākumi, iestāžu un darbības līmenī sadarbojoties ar trešām valstīm, un būtu vēl vairāk jāstiprina divpusēji līgumi ar svarīgākajām valstīm. Šie līgumi arī būtu jāizmanto, lai popularizētu FCTC protokolu, un ES ir labas iespējas šajā nolūkā izmantot savu diplomātisko ietekmi. Šajā sakarībā būtu jāapsver arī OLAF sadarbības koordinatoru skaita (pašlaik — trīs) palielināšana atkarībā no resursu pieejamības.
e)Salīdzinājumā ar veselības aprūpes iestādēm izpildes struktūras mazāk konsekventi koncentrējas uz nelikumīgo izstrādājumu pieprasījumu. Tomēr dažas dalībvalstis, piemēram, Igaunija, šajā jomā ir sākušas īstenot interesantas iniciatīvas, organizējot sabiedrības informēšanas kampaņas, kurās tiek uzsvērtas saiknes starp nelikumīgajām cigaretēm un organizēto noziedzību. Uz pieprasījumu vērsto pasākumu potenciālu varētu izmantot regulārāk.
2. Turpmāka izvērtēšana
Neraugoties uz pasākumiem, kas veikti līdz šim, nelikumīgās tirdzniecības apmērs kopumā saglabājas stabils. Lētās baltās un viltotās cigaretes nav pilnīgi jauna parādība, tomēr pēdējo gadu laikā tās rada arvien lielākas problēmas. Tāpēc tagad šķiet piemērots brīdis, lai apsvērtu papildu pasākumus efektīvai 2013. gada stratēģijas īstenošanai nākotnē. Turpmākai izvērtēšanai tiek ierosināti šādi jautājumi.
a)Būtu jāsamazina kontrabandistu stimuli. Patlaban svarīgākais stimuls nelikumīgai tabakas izstrādājumu tirdzniecībai ir iespēja izmantot cenu atšķirības starp ES dalībvalstīm un kaimiņvalstīm, kā arī starp tirgiem ES dalībvalstīs 45 . Atkarībā no nodokļu sloga viens ES kontrabandas ceļā ievests standarta 40 pēdu konteiners, kurā ietilpst aptuveni 20 miljoni cigarešu, var sniegt nelikumīgu peļņu līdz pat 2 miljonu EUR apmērā. Nodokļu līmenis ir būtisks faktors tabakas izstrādājumu cenu noteikšanā, savukārt cena saskaņā ar cenu elastīguma nosacījumiem ietekmē patērētāju smēķēšanas paradumus. Zināma dalībvalstīs piemēroto nodokļu līmeņu augšupvērsta konverģence palīdzētu ierobežot krāpšanu un kontrabandu. Kaimiņvalstis ar pārmērīgi zemu tabakas izstrādājumiem piemēroto nodokļu likmi, piemēram, Baltkrievija, būtu jāmudina tuvināt savas akcīzes nodokļa likmes minimālajām ES spēkā esošajām likmēm, tostarp kopīgās ar veselības politikas un valsts ieņēmumu palielināšanu saistītās interesēs.
b)Stimulu samazināšanas ietekmi varētu palielināt, ja vienlaikus tiktu palielinātas kontrabandistu ražošanas un izplatīšanas izmaksas un ja sankcijām būtu pietiekama atturoša ietekme. Šādas iniciatīvas varētu ietvert turpmāk aprakstītos pasākumus.
I.Piekļuves ierobežošana izejmateriāliem, kas nelikumīgajiem tabakas izstrādājumu ražotājiem ir ļoti svarīgi. Ierobežojot viņu piekļuvi svarīgiem izejmateriāliem, tiktu traucēta to darbība. Eiropas Parlaments aicināja Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu izejmateriālu kontroli 46 . Papildus ražošanas aprīkojumam šajā sakarībā varētu apsvērt trīs produktu grupas:
§tiek izskatīta jēltabakas aprites kontrole, kurai pašlaik netiek piemērots akcīzes nodoklis (skatīt iepriekš B iedaļas 1. punkta d) apakšpunktu). Tomēr jēltabakas tirgus ir sadrumstalots, un gan ES, gan ārpus tās robežām darbojas liels skaits ražotāju;
§cigaretēs izmantotajam papīram ir īpašas iezīmes. Šā papīra pārraudzību un kontroli apgrūtina fakts, ka pasaulē darbojas liels skaits papīra ražotāju;
§turpretī cigarešu filtru izgatavošanā izmantoto acetātcelulozes šķiedras pavedienu grīsti ražo mazāks skaits ražotāju, un tas palielina izredzes īstenot efektīvu piegādes kontroli. Tomēr, ņemot vērā apstākli, ka šajā jomā izejvielas ir iespējams iegūt visā pasaulē (nerunājot pat par cigarešu ražotājiem trešās valstīs), būtu grūti iedomāties, ka kontroles sistēma, kas aptver tikai Eiropu, varētu būt efektīva. Tāpēc a priori būtu vajadzīga sadarbība ar nozares pārstāvjiem un valstīm, kurās tie darbojas.
II.Stingrāku nosacījumu piemērošana kontrabandistu izmantotajai materiāltehniskā nodrošinājuma ķēdei. Tas ietver stingrāku uzraudzību pār muitas procesiem, kurus bieži vien ļaunprātīgi izmanto kontrabandisti (skatīt C iedaļu). Importētajām cigaretēm piemērojamo nodokļu režīmu veido virkne nodokļu un muitas noteikumu. Šos noteikumus nereti piemēro dažādas iestādes. Sadarbību starp šīm valsts iestādēm varētu stiprināt, piemēram, nodrošinot IT sistēmu sadarbspēju.
III.Sankcijas un garantijas. Rodas jautājumi par to, vai administratīvās/un vai soda sankcijas, kas dalībvalstīs tiek faktiski piemērotas ar kontrabandu saistītiem pārkāpumiem, ir pietiekami atturošas. Tas ir vēl svarīgāk iekšējā tirgus sakarībā, jo nelikumīgu tabakas izstrādājumu tirdzniecības pievilcība vienā dalībvalstī var viegli ierosināt vērā ņemamu kontrabandas darbību citā dalībvalstī.
Rodas arī līdzīgi jautājumi par to, vai dalībvalstīm nepieciešamās garantijas attiecībā uz noteiktām sensitīvām darbībām, kas ir saistītas ar beznodokļu režīma piemērošanu akcīzes precēm (piemēram, muitas noliktavu pārvaldība), ir pietiekami pielāgotas nelikumīgajai peļņai, ko var gūt noziedzīgie grupējumi.
c)Komisija jau ilgus gadus ir atbalstījusi dalībvalstis cīņā ar tabakas izstrādājumu kontrabandu. Jo īpaši ES austrumu robežas dalībvalstis ir pirmās, kas saskaras ar nelikumīgu tabakas izstrādājumu kontrabandu ES pāri sauszemes robežām. Tāpēc jautājums ir par to, vai mērķtiecīgāka atbalsta sniegšana minēto dalībvalstu muitas iestādēm būtu vispārējās interesēs. Šo jautājumu varētu aplūkot programmas Hercule pārskatīšanas ietvaros, ņemot vērā arī jaunos FCTC protokolā paredzētos pienākumus.
d)Norit diskusija par to, vai spēkā esošie juridiskie instrumenti, piemēram, savstarpējās administratīvās palīdzības nolīgumi, sniedz pietiekamas iespējas veikt sistemātisku muitas datu apmaiņu ar kaimiņvalstīm. Tāpēc, lai uzlabotu šo situāciju, Padome aicināja izstrādāt jaunus instrumentus 47 , pamatojoties uz Savienības Muitas kodeksa jauno 12. pantu.
e)Piegādes ķēdē ir iesaistīti daudzi likumīgi privāti un valsts starpposma dalībnieki, piemēram, nosūtītāji, pārvadātāji, ostas, kravu ekspeditori, muitas aģenti un noliktavu uzņēmumi. Šiem dalībniekiem rūp viņu labā reputācija, un viņi varētu kļūt par vēl vērtīgākiem sabiedrotajiem cīņā pret nelikumīgu tabakas izstrādājumu tirdzniecību.
Kā atzīts arī FCTC protokolā, ražošana brīvajās zonās, izvešana no tām un tranzīts caur tām kontrabandas ceļā rada īpašus izaicinājumus. Daudzos gadījumos aktuālo problēmu risināšana būs iespējama, tikai sadarbojoties ar vietējām iestādēm. Šajā nolūkā varētu apsvērt muitas sadarbības nolīgumu noslēgšanu ar attiecīgajām valstīm, tostarp AAE/Dubaiju, ja šādi nolīgumi vēl nav spēkā.
f)Turklāt pašlaik nav pieejama neatkarīga aplēse par nelikumīgā tabakas izstrādājumu tirgus mērogu un attīstību ES. Lai gan statistikas rādītāji ir uzlabojušies, to pamatā nenovēršami ir dati par konfiskācijām, kas nevar sniegt pilnīgu un objektīvu priekšstatu par nelikumīgo tirgu. Tāpēc, lai sniegtu turpmāku pamatojumu uz informāciju balstītam un mērķtiecīgam politikas veidošanas procesam, var būt nepieciešamas papildu ziņas, piemēram, pamatojoties uz patēriņa modeļiem.
E iedaļa. Secinājumi
Neraugoties uz pasākumiem, kas ir īstenoti kopš 2013. gada, nelikumīga tabakas izstrādājumu tirdzniecība pašlaik rada tikpat lielus izaicinājumus kā iepriekš. ES un tās dalībvalstīm nav citas iespējas kā vien mērķtiecīgi turpināt darbu, lai novērstu nelikumīgu tabakas izstrādājumu radīto apdraudējumu, ņemot vērā ar to saistītās mainīgās tendences, jo šī nelikumīgā darbība rada kaitējumu sabiedrības veselībai, finansēm un drošībai.
2013. gada stratēģija, kas paredz efektīvu reakciju, izstrādājot atbilstošus tiesību aktus, stingru tiesību aizsardzību, kā arī uzlabotu sadarbību valstu, Eiropas un starptautiskajā līmenī, joprojām ir aktuāla. Ir pāragri izdarīt galīgu spriedumu par šīs stratēģijas efektivitāti, jo būtiski tās elementi, piemēram, izsekošana un identifikācija, vēl nav piemērojami.
Pievēršoties arvien lielākajam apdraudējumam, ko jo īpaši rada lētās baltās cigaretes, FCTC protokols (pēc tam, kad to būs pieņēmis kritiski svarīgs skaits valstu, tostarp nozīmīgas izcelsmes un tranzīta valstis) būs svarīgs instruments nelikumīgas tabakas izstrādājumu tirdzniecības apkarošanā globālā mērogā. Tomēr, lai gan izsekošana un identifikācija jo īpaši palīdzēs uzlabot likumīgo piegādes ķēdi, būs vajadzīgi papildu instrumenti, lai efektīvi cīnītos pret slepenu cigarešu ražošanu iekšzemē un ārvalstīs.
Ņemot vērā iepriekš aprakstīto, kā arī pamatojoties uz šo analīzi un turpmāku dialogu ar ieinteresētajām personām, Komisija pabeigs savu novērtējumu par spēkā esošo stratēģiju un 2018. gadā pieņems lēmumu par atbilstošiem turpmākajiem pasākumiem.
Skatīt arī ANO Drošības padomes 2015. gada 12. februāra rezolūciju Nr. 2199.
Eiropas Drošības programma, COM(2015) 185 final, 4. un 6. lpp.
COM(2013) 324 final, 2013. gada 6. jūnijs.
SEC(2011) 791 final, 2011. gada 24. jūnijs.
COM(2013) 193 final, 2013. gada 6. jūnijs.
https://ec.europa.eu/anti-fraud/sites/antifraud/files/docs/body/council_conclusions_en.pdf
Eiropas Parlamenta 2016. gada 9. marta rezolūcija (2016/2555(RSP)).
Vienkāršības labad konkrētas šā ziņojuma rindkopas ir sasaistītas ar 2013. gada rīcības plāna punktiem.
Padomes 2016. gada 17. jūnija Lēmums (ES) 2016/1750 un 2016/1749, OV L 268, 1.10.2016., 1. lpp.
ES veikto ratifikāciju neņem vērā saistībā ar prasību par 40 pušu ratifikāciju.
Piemēram, nesen tika piešķirts finansējums (400 000 EUR) no ES Veselības programmas.
2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/40/ES, OV L 127, 29.4.2014., 1. lpp.
2015. gada 9. septembra Regula (ES) Nr. 2015/1525, OV L 243, 18.9.2015., 1. lpp.
2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.
COM(2014) 527 final, 2014. gada 21. augusts.
COM(2016) 476 final, 2016. gada 19. jūlijs.
2011. gada 21. jūnija Direktīva 2011/64/ES, OV L 176, 5.7.2011., 24. lpp.
Pētījums par uzņēmumu un nodokļu iestāžu administratīvo izmaksu novērtēšanu un samazināšanu un vienlaikus augstāka atbilstības un drošības līmeņa panākšanu saistībā ar akcīzes nodokļa piemērošanu tabakas izstrādājumiem http://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/resources/documents/taxation/excise_duties/tobacco_products/studies_reports/ramboll-tobacco-study.pdf
COM(2015) 621 final, 2015. gada 21. decembris.
2007. gada 20. decembra Direktīva 2007/74/EK, OV L 346, 29.12.2007., 6. lpp.
COM(2013) 849 final, 2013. gada 3. decembris.
2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849, OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.
COM(2016) 50 final, 2016. gada 2. februāris.
COM(2016) 826 final.
COM(2013) 884 final.
COM(2012) 363 final, 2012. gada 11. jūlijs.
2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013, OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.
2016. gada 11. maija Regula (ES, Euratom) Nr. 794/2016, OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.
COM(2013) 535 final.
2013. gada 22. oktobra Regula (ES) Nr. 1052/2013, OV L 295, 6.11.2013., 11. lpp.
2014. gada 26. februāra Regula (ES) Nr. 250/2014, OV L 84, 20.3.2014., 6. lpp.
Komisijas paziņojums presei pieejams šeit: http://europa.eu/rapid/press-release_IP-14-679_en.htm.
ES politikas cikls ir metode, ko ES pieņēma 2010. gadā, lai novērstu svarīgākos noziedzības draudus, kas ietekmē ES. Operatīvās rīcības plānus izstrādā katru gadu, lai koordinētu pārrobežu tiesībaizsardzības pasākumus saistībā ar dalībvalstu noteiktajām prioritātēm. Viena no šādām prioritātēm 2014.–2017. gada ciklā ir krāpšana akcīzes nodokļa jomā.
Piemēram, tabakas konfiskācijas pārvaldības lietojumprogramma (ToSMA) konfiskāciju apstrādei saskaņā ar nolīgumiem krāpšanas novēršanai, kas noslēgti ar lielākajiem ražotājiem; skatīt SWD(2016) 44, 2016. gada 24. februāris, 24. lpp.
Piemēram, saistībā ar ES un Ukrainas brīvās tirdzniecības nolīgumu, ES un Krievijas stratēģisko sistēmu muitas sadarbībai, ES un Krievijas darba grupu muitas robežu jautājumos un Rīcības plānu attiecībā uz ES un Baltkrievijas muitas dialogu.
Apsekojums tika veikts 2015. gada rudenī, visās dalībvalstīs aptaujājot 27 672 respondentus.
https://ec.europa.eu/anti-fraud/public-perception-illicit-tobacco-trade_en .
SWD(2016) 44, 2016. gada 24. februāris, 10.–11. lpp.
Saskaņā ar rādītājiem, ko Komisija ir apkopojusi, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem, patēriņam nodoto cigarešu daudzums samazinājās no 728 miljardiem (2005) līdz 486 miljardiem (2014). Skatīt http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/taxation/excise_duties/tobacco_products/tobacco_products_releases-consumption.pdf .
SWD(2016) 44 final, 2016. gada 24. februāris.
Saskaņā ar dalībvalstu 2013. gada datiem par konfiskācijām astoņi no desmit visbiežāk konfiscētajiem cigarešu “zīmoliem” bija lētās baltās cigaretes. No vairāk nekā 1 miljarda cigarešu, kas ar OLAF atbalstu ir konfiscētas aizvadīto divu gadu laikā, vairāk nekā 90 % bija lēto balto cigarešu “zīmoli”.
Eiropas Parlamenta 2016. gada 9. marta rezolūcija (2016/2555(RSP)).
Saskaņā ar Polijas iestāžu sniegto informāciju Polijā vien 2016. gadā tika atklātas vairāk nekā 40 ražotnes, kuru aplēstā ražošanas jauda ir vairāki miljardi cigarešu gadā.
Piemēram, saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 515/97 ieviestie konteineru statusa ziņojumi un importa, eksporta un tranzīta reģistri.
Vidējā cena par 20 cigaretēm Somijā ir 5,01 EUR. Krievijā tā ir tikai 0,95 EUR, bet Baltkrievijā, iespējams, tikai puse no Krievijas cenas. Polijā 20 cigarešu iepakojums maksā vidēji 2,08 EUR, savukārt Īrijā identiska iepakojuma cena ir 9,09 EUR (skatīt Frontex Eastern European Borders Annual Risk Analysis 2015, 24. lpp.).
Eiropas Parlamenta 2016. gada 9. marta rezolūcija (2016/2555(RSP)).
Padomes 2016. gada 16. decembra secinājumi.