EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 24.3.2017
COM(2017) 147 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM
Kapitāla tirgu savienības izveides paātrināšana: novēršot valstu šķēršļus kapitāla plūsmām
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 24.3.2017
COM(2017) 147 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM
Kapitāla tirgu savienības izveides paātrināšana: novēršot valstu šķēršļus kapitāla plūsmām
1.Ievads
Investīciju plāna Eiropai panākumi finansējuma novirzīšanā projektiem, kas nodrošina pievienotu vērtību Eiropas ekonomikai, daļēji ir atkarīgi no ES un tās dalībvalstu kolektīvās spējas pārvarēt šķēršļus pārrobežu ieguldījumiem. Tāpēc saistībā ar Investīciju plāna trešo pīlāru, kurā galvenā uzmanība pievērsta tam, lai novērstu šķēršļus ieguldījumiem, Komisija ir apņēmusies paātrināt kapitāla tirgu savienības (KTS) izveides procesu.
Lai KTS ietvaros izveidotu integrētus finanšu tirgus, jāpieņem svarīgi lēmumi ES līmenī, kā arī ir vajadzīga visu dalībvalstu nopietna apņemšanās novērst valstu šķēršļus. Valstu līmeņa rīcība ir vajadzīga, lai izveidotu skaidru, pārredzamu un stabilu vidi, kas spēj nodrošināt vairāk ieguldījumu un kapitāla efektīvāku sadali, tādējādi veicinot saimnieciskās darbības un infrastruktūras finansēšanu.
Pēc ECOFIN padomes 2015. gada jūnija aicinājuma Komisija un dalībvalstu pārstāvju ekspertu grupa, Eiropas Parlamentam piedaloties novērotāja statusā, ir kopīgi strādājušas, lai apzinātu valstu šķēršļus kapitāla pārrobežu plūsmām un atrastu labākos veidus tādu šķēršļu novēršanai, kas vai nu nav pamatoti ar vispārējo interešu apsvērumiem, vai arī ir nesamērīgi. Šā darba rezultātā būtu jāizstrādā kopīgs ceļvedis minēto šķēršļu novēršanai, ar kuru papildinās citas iniciatīvas attiecībā uz pašreizējiem šķēršļiem ieguldījumiem, ko Komisija apzinājusi Eiropas pusgada un ar KTS saistītā darba kontekstā, kura mērķis ir attīstīt kapitāla tirgus, saņemot Strukturālo reformu atbalsta dienesta (SRSS) palīdzību 1 .
Komisija uzskata, ka šī sadarbības metode ar dalībvalstīm, kuras pamatā ir valstu prasību savstarpēja izvērtēšana, salīdzinoši pārskati un apmaiņa ar paraugpraksi, var sniegt būtiskus ieguvumus. Šādu apsvērumu vadīta, ekspertu grupa uzsāka darbu saistībā ar vairākiem šķēršļiem, kas galvenokārt ir valstu kompetences jomā un tika atlasīti, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un ieinteresēto personu atbildēm uz jautājumiem, kas dažādās apspriedēs tika uzdoti saistībā ar KTS 2 . Šis ziņojums ataino Komisijas interpretāciju par juridisko situāciju dalībvalstīs, balstoties uz pieejamajiem pierādījumiem un informāciju. Pēc šā ziņojuma pirmās redakcijas pieņemšanas 2017. gada 27. februārī Komisija tika informēta par dažām neprecizitātēm, kas galvenokārt saistītas ar nepilnīgu vai pretrunīgu informāciju, un tādēļ nolēma pieņemt šo grozīto redakciju.
Pirmais šķēršļu kopums, ko apzināja ekspertu grupa, attiecas uz problēmām, kas visā ieguldījumu ciklā kavē ieguldītāju pārrobežu darbību. Šajā ziņojumā nošķir ex ante šķēršļus (īpaši aktuāli, kad ieguldītāji apsver iesaistīšanos pārrobežu darbībās), in itinere šķēršļus (kas kavē ieguldītājus saglabāt vai palielināt pārrobežu pakļautību riskiem) un ex post šķēršļus (kas rada grūtības ieguldījumu procesa beigās).
Attiecībā uz katru no iepriekšminētajiem šķēršļiem šajā ziņojumā ir apkopotas ekspertu grupas diskusijas un ierosināti turpmākie pasākumi, kas ne vienmēr atspoguļo vienprātību starp dalībvalstīm par katru tematu. Komisija sagaida, ka dalībvalstis vienosies par ierosināto ceļvedi un atbilstoši rīkosies. Tā plāno uzraudzīt ceļveža īstenošanu un, turpinot sadarbību ar dalībvalstīm vispusīgas un atjauninātas informācijas apkopošanā, aicina ekspertu grupu apzināt citus šķēršļus jomās, kas ir saistītas ar KTS. Tā uzskata, ka ceļvedis ir pastāvīgi aktualizējams dokuments, kas jāatjaunina ar papildu darbībām, kas līdz 2019. gadam jāveic attiecībā uz šķēršļiem, kurus varētu apzināt otrajā posmā.
2.Ex ante šķēršļi
2.1.Šķēršļi, kas kavē ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu
Tā kā pārrobežu tirgū tiek tirgoti 80 % fondu, kas attiecas uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) un 40 % alternatīvo ieguldījumu fondi (AIF), ES tirdzniecības pase ir veicinājusi sekmīga pārrobežu tirgus izveidi. Tomēr fondu izplatīšana joprojām ir ģeogrāfiski ierobežota. Trešdaļu fondu, ko tirgo pāri robežām, pārdod tikai vienā dalībvalstī, bet trešdaļu — ne vairāk kā četrās citās dalībvalstīs. Tā iemesli var būt fondu izplatīšanas koncentrētie kanāli atsevišķās dalībvalstīs, kultūras īpatnības un stimulu trūkums starptautiskai konkurencei. Tomēr atbildēs uz jautājumiem, kas tika uzdoti dažādās apspriedēs, minētas arī valstu pieņemtās papildu prasības, transponējot AIFP direktīvu 3 un PVKIU direktīvu 4 .
Ekspertu grupas darbs šajā jomā tika vērsts galvenokārt uz to šķēršļu apzināšanu un novēršanu, kas izriet no valstu noteikumiem vai prakses. Papildus minētajam un ņemot vērā nepieciešamību rīkoties ES līmenī, Komisija uzsāka sabiedrisku apspriešanu par šķēršļiem ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanai, un tajā apsvērti arī šie temati 5 . Noteiktajā laikā tiks paziņots par turpmāko darbu, kas izrietēs no Komisijas rīkotās apspriešanas un kurā būs ņemts vērā šis ziņojums.
2.1.1.Tirdzniecības prasības
Vairākas dalībvalstis norādīja, ka ES pases pilnībā efektīvu izmantošanu aktīvu pārvaldības nozarē būtiski kavē valstu noteikumu dažādība un atšķirīgās uzraudzības pieejas.
Īpaši liela juridiskā nenoteiktība ir:
i) fonda dzīves cikla pašos agrīnākajos posmos, piemēram, pirms tā darbības uzsākšanas, kad aktīvu pārvaldītājiem, iespējams, ir jāpārliecinās par potenciālo ieguldītāju ieinteresētību; un
ii) pēc fonda darbības uzsākšanas, kad pie fondu pārvaldītajiem varētu vērsties potenciālie klienti.
Daudzi pārvaldības uzņēmumi saskaras ar izmaksām, kas saistītas ar pētniecību un atbilstības nodrošināšanu valstu tirdzniecības, finansiālā atbalsta un patērētāju aizsardzības individuālajiem režīmiem, tostarp laikietilpīgu tulkošanu un nepieciešamajām izmaiņām to tirgvedības materiālos.
Tiecoties pēc lielākas skaidrības, dalībvalstis ekspertu grupā arī apsprieda, vai pirmstirdzniecības pasākumi potenciālajiem profesionālajiem klientiem un reversais mārketings, ko veic šie klienti, nebūtu uzskatāms par fonda ieguldījumu apliecību vai daļu tirdzniecību un vai tādējādi tam nebūtu jāpiemēro valstu prasības, kas attiecas uz tirdzniecību.
Ekspertu grupa uzskatīja, ka pirmstirdzniecība būtu attiecināma uz situācijām, kad, nepastāvot nekādām parakstīšanās izvēles iespējām, fondu projektu dokumenti, bet ne parakstīšanās dokumenti, tiek piedāvāti ierobežotam skaitam potenciālo profesionālo klientu.
Reversais mārketings 6 pēc tam tika interpretēts kā profesionāla klienta pieprasījums pēc īpaši izraudzīta jau esoša fonda ieguldījumu apliecībām vai daļām, ja pirms tam nav saņemts tiešs vai netiešs pārvaldītāja uzņēmuma vai tā vārdā izteikts piedāvājums vai nav notikusi izvietošana (t. i., pakalpojumu mārketings). Tādējādi kontakts ir dibināms vienīgi pēc ieguldītāja iniciatīvas un nevar būt atbilde uz iepriekšējiem piedāvājumiem vai izvietošanu.
Komisija atzinīgi vērtē dalībvalstu veikto darbu ekspertu grupā, kas vērsts uz to, lai apzinātu kopīgu izpratni par pirmstirdzniecības un reversā mārketinga praksi, un aicina tās turpināt valstu noteikumu pārskatīšanu, lai veicinātu konverģenci šajā jomā. Komisija arī aicina dalībvalstis turpināt sadarboties ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI), lai sasniegtu uzraudzības konverģenci šajā jomā.
2.1.2.Administratīvie noteikumi
Lai gan ar PVKIU direktīvu ir atļauti atšķirīgi vietējie administratīvie pasākumi, ko nosaka uzņemošās dalībvalstis, tos varētu uzskatīt par šķērsli fondu pārrobežu tirdzniecībai, un tie ne vienmēr ir pamatoti ar pievienoto vērtību vietējiem ieguldītājiem, īpaši ņemot vērā jaunu tehnoloģiju attīstību.
Vairums dalībvalstu pieprasa, lai izpirkšanas, parakstīšanās un maksājumu saņemšanas iestādes atrastos to teritorijā. Vairākas dalībvalstis tādu pašu prasību piemēro AIF, kurus tirgo individuāliem ieguldītājiem, vai pieprasa, lai patērētāju tiesību aizsardzības nolūkā pilnvarotā maksātāja uzdevumus veic vietējā kredītiestāde. Dažas dalībvalstis pieprasa arī, lai pēc tam, kad PVKIU vai AIF sāk tirgot individuāliem ieguldītājiem, tiktu iecelts vietējais izplatītājs.
Neskarot turpmākās iniciatīvas, Komisija aicina dalībvalstis turpināt to tiesību aktos noteikto spēkā esošo administratīvo pasākumu attiecināšanu, lai līdz 2019. gadam likvidētu nevajadzīgu administratīvo slogu.
2.1.3.Administratīvās maksas par pārrobežu tirdzniecību
Attiecībā uz pasu piešķiršanu visiem ES investīciju fondiem piemēro oficiālu paziņošanas procesu, un daudzos gadījumos valstu kompetentās iestādes par to nosaka maksu.
Pasākumi ievērojami atšķiras gan maksu absolūtā līmeņa, gan to aprēķināšanas metožu ziņā, un ietver šādus faktorus: fonda regulatīvā forma, mērķa tirgus (profesionālais vai individuālais), apakšfondu skaits un pārvaldīšanā esošie aktīvi. Piemēram, vienreizējā reģistrācijas maksa par atsevišķu PVKIU var būt no EUR 115 līdz EUR 1100, savukārt vienreizējā reģistrācijas maksa par atsevišķu AIF – no EUR 200 līdz EUR 2520. Gada maksa par atsevišķu PVKIU un AIF var būt no EUR 200 līdz vairāk nekā EUR 4000.
Uzņemošo dalībvalstu ieturēto administratīvo maksu diapazons, pārredzamības trūkums attiecībā uz to aprēķināšanas metodēm vai spēkā esošie tiesiskie regulējumi kavē fondu produktu pārrobežu tirdzniecību visā ES. Paziņošanas procedūrās, kas ietvertas dažādajos tiesību aktos par fondiem, patlaban nav nekādu atsauču uz administratīvajām maksām. Dažos gadījumos, piemēram, attiecībā uz EuVECA un EuSEF 7 , visas uzraudzības pilnvaras ir vietējai kompetentajai iestādei, un uzņemošās valsts iestādēm ir skaidri aizliegts noteikt jebkādas prasības vai administratīvās procedūras attiecībā uz tirdzniecību. Komisija jau ir ierosinājusi samazināt izmaksas, kas rodas pārvaldniekiem, saistībā ar to, ka tās priekšlikumos izdarīt grozījumus EuVECA un EuSEF regulās ir skaidri aizliegtas maksas, ko nosaka uzņemošo valstu kompetentās iestādes.
Ekspertu grupa uzsvēra atšķirības valstu uzraudzības pasākumos saistībā ar PVKIU un AIFP direktīvām un konstatēja, ka šīs maksas var tikt uzskatītas par tādām, kas sedz uzraudzības un administratīvās izmaksas, kuras rodas valstu kompetentajām iestādēm sakarā ar paziņojuma apstrādi, un/vai par pasākumu, lai rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus vietējiem un ārvalstu dalībniekiem un novērš regulējuma arbitrāžu.
Lai gan absolūtā izteiksmē administratīvās maksas var nebūt nozīmīgs šķērslis, kopā ar juridisko un konsultāciju pakalpojumu izmaksām, kas saistītas ar darbības veikšanu dažādu valstu tirgos, tās rada būtisku slogu, jo īpaši maziem pārvaldniekiem. Līdz ar to dalībvalstis atzina, ka ir jāuzlabo valstu maksu skaidrība, pārredzamība un prognozējamība.
Neskarot citas iniciatīvas šajā jomā, Komisija aicina dalībvalstis savā darbībā pamatoties uz ekspertu grupas diskusijām un apņemties nodrošināt skaidrību un pārredzamību savā administratīvo maksu struktūrā. Dalībvalstīm visaptverošā un lietotājiem draudzīgā veidā būtu jāpublicē vienā publiski pieejamā valsts tīmekļa vietnē informācija par visām maksām, kas saistītas ar fondu paziņošanu – gan vienreizējām, gan gada maksām.
Apspriešanas gaitā par pārrobežu fondu izplatīšanu Komisija vērtē, vai paziņošanas maksas ir saderīgas ar efektīvu paziņošanas procedūru, tiesību aktos paredzētajām atļauju piešķiršanas tiesībām un, ja maksas būtu pieļaujamas, kā nodrošināt, ka tās ir samērīgas un nav pārlieku lielas. Ciktāl maksas ir atļautas, Komisija plāno turpināt kopā ar dalībvalstīm un EVTI apsvērt priekšrocības, ko sniedz vienuviet publiski pieejama informācija par maksām, kas izvietota salīdzinošā tīmekļa vietnē vai centrālajā depozitārijā.
2.2.Prasības attiecībā uz pensiju fondu ieguldījumiem
Ekspertu grupa pievērsās jautājumam par iespējamu tendenci dot priekšroku vietējiem ieguldījumiem, kas saistīta ar valstu ierobežojumiem pensiju fondu ieguldījumiem. Tas varētu būt svarīgi attiecībā uz tā dēvēto “1.a pīlāru” (darbojas sociālās drošības aizsegā, bet privātā pārvaldībā) un “2. pīlāru” (arodpensiju shēmas). Uz “3. pīlāru” (privātās pensiju shēmas) galvenokārt attiecas apdrošināšanas regulējums, un ir mazāka iespēja, ka to varētu skart šāda veida ierobežojumi. Līdzšinējais darbs liecina, ka daudzas dalībvalstis piemēro ierobežojumus ieguldījumiem dažādās aktīvu klasēs, akcijās, kas tiek tirgotas neregulētos tirgos, vai biržas sarakstā neiekļautās akcijās. Lielākā daļa ģeogrāfisko ierobežojumu attiecas vienīgi uz ieguldījumiem ārpus ES, EEZ un/vai ESAO. Tie visi šķiet pamatoti ar vispārīgiem prudenciālajiem noteikumiem 8 un nav galvenais faktors, kas ierobežo pārrobežu ieguldījumus ES.
Dažiem pensiju fondiem var piemist valstu neobjektivitāte, kas drīzāk skaidrojama nevis ar to noteiktajiem regulatīvajiem ierobežojumiem, bet ar citiem faktoriem, kuri ietekmē to ieguldījumu lēmumus, tādiem kā uzņēmējdarbības vide, ar projektiem saistītas garantijas un administratīvie un nodokļu šķēršļi 9 . Daži pensiju fondi veic pārrobežu ieguldījumus, bet šķiet, ka lielā mērā to dara ārpus ES.
Ar Eiropas Investīciju fonda un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda starpniecību Investīciju plāns Eiropai (ESIF) nodrošina iespēju palielināt pensiju fondu pārrobežu ieguldījumus ES. Kopenhāgenas infrastruktūra II 10 ir viens no piemēriem kopīgiem ieguldījumiem, ko ar ESIF atbalstu pensiju fondi veic atjaunojamo energoresursu projektos Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Ar mērķi piesaistīt vairāk privāto institucionālo ieguldījumu, tostarp pensiju fondu ieguldījumu, Komisija nesen uzsāka Eiropas Riska kapitāla fondu fonda iniciatīvu.
Komisija aicina dalībvalstis apakšgrupā pievērst uzmanību pārrobežu ieguldījumu sekmīgiem piemēriem ES, kuros piedalās pensiju fondu nozares pārstāvji, lai:
i) apzinātu pensiju fondu ieguldījumu lēmumu galvenos virzītājspēkus un popularizētu paraugpraksi; un
ii) palielinātu informētību par jaunām iespējām, ko nodrošina Investīciju plāns, nolūkā padarīt ieguldījumus infrastruktūrā pievilcīgākus un pieejamākus institucionālajiem ieguldītājiem.
Komisija aicina dalībvalstis:
i) popularizēt iespējas, ko piedāvā Eiropas Investīciju konsultāciju centrs un Eiropas Investīciju projektu portāls;
ii) nostiprināt valsts attīstību veicinošu banku lomu un publisko un privāto fondu papildināmību; un
iii) sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku atbalstīt valsts attīstību veicinošu banku tīkla izveidi 11 , lai saskaņotu centienus, kas vērsti uz pašu kapitāla un riska kapitāla atbalstīšanu, un pilnībā sasniegtu ESIF 2.0 mērķus 12 .
2.3.Valstu atšķirīgās pieejas kolektīvajai finansēšanai
Komisija patlaban uzrauga 13 uz ieguldījumiem un aizdevumiem balstītas kolektīvās finansēšanas attīstību un konstatē, ka pieejamie pētījumi liecina, ka pārrobežu darbība joprojām ir ierobežota 14 .
Cita starpā viens no faktoriem, kuru dēļ daudzas platformas, šķiet, atsakās sniegt pakalpojumus nerezidentiem un paplašināšanos uz jauniem tirgiem padara iespējamu, vienīgi, veidojot jaunus uzņēmumus, ir atšķirīgie patērētāju un ieguldītāju aizsardzības noteikumi.
Citi iespējamie valstu šķēršļi pārrobežu darbībai ir atšķirības:
kolektīvās finansēšanas definīcijās un uz ieguldījumiem balstīto modeļu darbības jomās;
aizdevumu starpniecības valstu noteikumos attiecībā modeļiem, kas balstīti uz ieguldījumiem;
atļauju piešķiršanas nosacījumos (piemēram, kapitāla prasības); un
saimnieciskās darbības prasībās (piemēram, attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju, informāciju un brīdinājumiem par riskiem, uzticamības pārbaudi, interešu konfliktiem, ieguldījumu limitiem).
Šīs atšķirības raisa bažas par to, vai platformas var piekļūt citu valstu tirgiem, neveicot tur uzņēmējdarbību, kā tiek aizsargāti patērētāji, ja pārrobežu pakalpojumus sniedz īslaicīgi, un vai iestādes var ņemt vērā prasību izpildi citās dalībvalstīs (piemēram, attiecībā uz minimālo kapitālu vai organizatoriskajām struktūrām).
Tika paustas bažas arī par dažās dalībvalstīs noteikto prasību, ka uz ieguldījumiem balstītām platformām ir jāsaņem atļauja saskaņā ar valstu režīmiem, pat ja šīm platformām būtu jāatļauj sniegt pārrobežu ieguldījumu pakalpojumus saistībā ar FITD finanšu instrumentiem, pamatojoties uz to FITD pasi. Komisija stingri uzraudzīs šo attīstību.
Komisija vērtēs šos jautājumus un apspriedīs tos ar kolektīvās finansēšanas platformām, Eiropas uzraudzības iestādēm un dalībvalstīm.
Komisija aicina dalībvalstis apsvērt, vai valstu tiesību akti par kolektīvo finansēšanu sniedz ieguldītāju un patērētāju aizsardzības efektīvu un samērīgu līmeni, vienlaikus nodrošinot pārrobežu darbību.
3.In itinere šķēršļi
3.1.Dzīvesvietas un atrašanās vietas prasības, ko nosaka finanšu tirgu dalībnieku pārvaldniekiem
Tas, ka priekšnoteikums norīkošanai dažos amatos ir dzīvesvieta attiecīgajā valstī, traucē vietējiem uzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt ārvalstu speciālās zināšanas. Tas ietekmē arī ārvalstu uzņēmumus, kuri vēlas meitasuzņēmumu vadībā iesaistīt savus darbiniekus.
Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šādas prasības ir nelielā skaitā dalībvalstu, un tās ir atrodamas tiesību aktos vai uzraudzības praksē. Tās var attiekties uz lielāko daļu valdes locekļu vai arī tikai vienu vai diviem no tiem. Tās var attiekties uz visiem finanšu pakalpojumu veidiem vai arī tikai dažiem, tādiem kā apdrošināšanas, banku vai fondu pārvaldītāju, kas veic uzņēmējdarbbu minētajās valstīs, pakalpojumi.
Dažās dalībvalstīs ir prasība, ka vadošajiem darbiniekiem, kas atbild par ikdienas vadību, pastāvīgi jāatrodas uzņēmuma valsts birojā.
Pat ja šādas prasības, iespējams, nerada īpašas problēmas lielām bankām vai apdrošināšanas sabiedrībām, to piemērotība ir apšaubāma, un tās var negatīvi ietekmēt mazākus finanšu pakalpojumu sniedzējus, kā arī attiecīgo personu personisko brīvību.
Dalībvalstis min vairākus šo prasību iemeslus, tādus kā uzraudzības atvieglošana, efektīvas vadības nodrošināšana, ģeogrāfiskās īpatnības un krāpšanas novēršana. Tomēr nešķiet, ka šie vienotā tirgus pamatbrīvības ierobežojumi būtu pamatoti un piemēroti un attiektos tikai uz to, kas ir vajadzīgs, jo tie ir formulēti vispārīgi. Turklāt mūsdienu saziņas metodes vairumā situāciju ir uzskatāmas par pietiekamām, lai sasniegtu dažus no minētajiem mērķiem.
Tomēr valstu kompetentās iestādes var pieprasīt, lai vadītāji velta pietiekami daudz laika savu pilnvaru īstenošanai, vajadzības gadījumā nodrošina savu klātbūtni un lai viņiem būtu amatam vajadzīgās zināšanas, prasmes un pieredze. Nenosakot dzīvesvietu pēc savas iniciatīvas, tā varētu būt viens no šajā sakarībā apsveramajiem elementiem.
Komisija aicina dalībvalstis atcelt dzīvesvietas prasības attiecībā uz finanšu nozares uzņēmumu vadītājiem, kuri dzīvo ES, ja tās nav pamatotas, atbilstošas vai samērīgas.
3.2.Nepietiekama finanšpratība
Saskaroties ar aizvien sarežģītākiem finanšu produktiem, patērētāji un MVU var pieņemt neapdomīgus finanšu lēmumus, pienācīgi neizprotot ar tiem saistītos riskus, vai zaudēt optimālas ieguldījumu vai finansēšanas iespējas, īpaši pārrobežu darījumos.
Dalībvalstis ir pieņēmušas dažādas finanšpratības programmas 15 . Vairumā pasākumu uzmanība tiek pievērsta nozīmīgāko sociālo grupu (piemēram, jaunu pieaugušo vai pensionāru) un neaizsargātu grupu (piemēram, imigrantu un gados jaunu māšu) pamatizglītībai finanšu jomā, obligāti neminot pārrobežu iespējas, par kurām sabiedrības vispārīgās zināšanas ir nevienmērīgas un nepilnīgas.
Vairums dalībvalstu ir uzsākušas īpašas iniciatīvas, lai palīdzētu MVU. Tādējādi svarīga rīcības joma KTS popularizēšanā ir ES finansējuma, kas paredzēts MVU 16 , papildināšana ar efektīvu atbalstu tiem, kuri cenšas piesaistīt tirgus finansējumu, tostarp citās dalībvalstīs, apzinot inovatīvus (galvenokārt tiešsaistes) risinājumus un daloties tajos. Šajā kontekstā Eiropas Biznesa atbalsta tīkls sniedz Eiropas MVU sīki izstrādātus konsultāciju pakalpojumus par dažādiem tematiem, tostarp par finanšpratības pilnveidošanu.
Visos minētajos risinājumos būtu jāņem vērā finanšu izglītības līmeņu lielās atšķirības starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs 17 . Tajos būtu jāapsver pieejas, kas nav saistītas ar formālo izglītību, un jāatstāj rīcības brīvība attiecībā uz praktiskās pieredzes inovatīviem veidiem.
Komisija atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis ir piekritušas turpināt darbu finanšpratības jomā 18 , apmainoties ar paraugpraksi par finanšpratības programmu veidošanu īpašām mērķa grupām un finanšu produktiem un to īstenošanu un vērtēšanu, ņemot vērā pārrobežu dimensiju.
Ekspertu grupa varētu sekmēt iespējamās iniciatīvas, kas saistītas ar KTS un vērstas uz inovatīvu risinājumu izstrādi nolūkā pilnveidot MVU zināšanas, un palīdzēt tiem piekļūt kapitāla tirgus finansējuma avotiem.
3.3.Citi jautājumi
Komisija atzīmē, ka dažas dalībvalstis ir norādījušas uz šķēršļiem, kas saistīti ar banku nozari un ko valstu kompetentās iestādes noteikušas papildus pašreizējām prudenciālajām prasībām, tostarp uz iespējamiem šķēršļiem likviditātes pārvietošanai pārrobežu banku grupu ietvaros. Šādām problēmām būtu jāizzūd, vēlākais, līdz 2018. gada 1. janvārim, kad pilnībā tiks ieviests likviditātes seguma koeficients 100 % līmenī, ko regulāri uzraudzīs Eiropas Banku iestāde 19 . Dažas dalībvalstis arī ir minējušas grūtības, ar kurām saskaras valstu uzraudzītāji, piešķirot pārrobežu atbrīvojumus no likviditātes prasībām iestādei un tās ES meitasuzņēmumiem un uzraugot tos kā vienu likviditātes apakšgrupu. Šis jautājums tiek apspriests citos forumos.
4.Ex post šķēršļi
4.1.Atšķirības valstu maksātnespējas režīmos
Jaunākajā KTS paziņojumā 20 uzsvērta negatīvā ietekme, ko uz pārrobežu ieguldījumiem un aizdevumiem rada atšķirības valstu maksātnespējas režīmos un to neefektivitāte. Tie rada juridisko nenoteiktību, papildu izmaksas un šķēršļus dzīvotspējīgu uzņēmumu, tostarp pārrobežu grupu, efektīvai pārstrukturēšanai ES.
Komisija aicina dalībvalstis un Eiropas Parlamentu atbalstīt Komisijas neseno priekšlikumu par pārstrukturēšanu un otro iespēju 21 un apsvērt priekšlikuma normas, ņemot vērā mērķus, par kuriem panākta vienošanās saistībā ar iekšējā tirgus padziļināšanu.
Turklāt šīs atšķirības valstu starpā ietekmē banku aizdevumus, jo bankas saskaras ar dažādām situācijām kavējumu, izmaksu un vērtību atgūšanas ziņā. Lai gūtu detalizētu un uzticamu priekšstatu, Komisija uzsāka iniciatīvu aizdevumu piedziņas valstu režīmu, tostarp maksātnespējas sistēmu, savstarpējai salīdzināšanai.
Salīdzinošā vērtēšana, kuras rezultāti gaidāmi 2017. gada vasarā, palīdzēs dalībvalstīm, kas vēlas palielināt savu maksātnespējas un aizdevumu atgūšanas režīmu efektivitāti un pārredzamību.
4.2.Ieturamā nodokļa atvieglojumu diskriminējošas un apgrūtinošas procedūras
Kapitāla tirgus ieguldītāji un dalībvalstis ir atkārtoti konstatējušas, ka ieturamā nodokļa atvieglojumu procedūras ir būtisks faktors, kas attur no pārrobežu ieguldījumu veikšanas. Kā, atbalstot KTS iniciatīvas, 2015. gada novembrī norādīja ECOFIN padome, ir nepieciešami “pragmatiski risinājumi tādiem ilgstoši nenovērstiem nodokļu šķēršļiem kā nodokļu dubultā uzlikšana, kas saistīta ar nodokļa ieturēšanas pašreizējo mehānismu”.
Ņemot vērā šo politisko pilnvarojumu, ekspertu grupa apsprieda problēmas būtību un pašreizējo paraugpraksi. Tā pieņēma zināšanai viedokli, ka šis jautājums ir jārisina ar labi funkcionējošu KTS, vienlaikus atzīstot, ka jebkuri pasākumi, kas pārsniedz attiecīgo šķēršļu un paraugprakses attiecināšanu, ir jāveic attiecīgajās nodokļu jautājumu darba grupās.
Lai izvairītos no nodokļu dubultās uzlikšanas pārrobežu ieguldījumiem, lielākajā daļā divpusējo nodokļu nolīgumu ir paredzēta ieturamā nodokļa atmaksa. Tomēr praksē ieguldītāji saskaras ar sarežģītām, prasīgām, resursietilpīgām un dārgām procedūrām.
Papildus tam, ka sakarā ar sarežģītām dokumentācijas prasībām ir jāpierāda sava dzīvesvieta, ieguldītājiem, kuri darbojas ES, ir jāaizpilda līdz pat 56 atsevišķām valstu veidlapām. Daudzās dalībvalstīs šo procedūru nav iespējams veikt tiešsaistē. Turklāt ieguldītājiem regulāri jāapstrādā pieprasījumi ar vietējā aģenta starpniecību, un valstu prakse neļauj viņiem saņemt palīdzību no savas valsts finanšu iestādes.
Rezultātā laiks, kas vairākām dalībvalstīm vajadzīgs, lai izmaksātu pieprasīto atmaksu, ir skaitāms gados, kas, ņemot vērā, ka citas dalībvalstis spēj nodrošināt atmaksu dažās nedēļās, nav pieņemami 22 .
Problēmu risināšana saistībā ar apgrūtinošām ieturamā nodokļa atmaksas procedūrām ir vēl jo neatliekamāka tāpēc, ka tās ietekmē visu veidu finanšu instrumentus (obligācijas, akcijas un atvasinātos instrumentus) un ieinteresētās personas. Atbilstības nodrošināšanas pārmērīgas izmaksas attur individuālos ieguldītājus no pieprasījumu iesniegšanas un rada administratīvo izmaksu būtisku pieaugumu institucionālajiem ieguldītājiem. Ieturamā nodokļa atmaksas procedūru kopējās izmaksas, kas saistītas ar nepieprasītajiem nodokļu atvieglojumiem (sarežģīto atbilstības nodrošināšanas procedūru un ekspertu dārgo konsultāciju dēļ), atmaksas pieprasīšanas procedūru izmaksām un alternatīvajām izmaksām (atmaksas kavēšana nozīmē, ka naudu nevar izlietot citiem mērķiem), 2016. gada janvārī tika lēstas EUR 8,4 miljardu apmērā gadā 23 .
Komisija 2009. gada ieteikumā par ieturamā nodokļa atvieglojumu procedūrām 24 aicināja visas dalībvalstis ieviest labi funkcionējošas procedūras attiecībā uz atvieglojumiem, ko piemēro ieturamajam nodoklim ienākumu gūšanas vietā, vai, ja tas nav iespējams, izveidot raitas un standartizētas atmaksas procedūras.
Pētījums, kas pievienots 2009. gada ieteikumam, liecināja, ka ieturamā nodokļa atvieglojumu procedūrām ir pozitīva plašāka ietekme. Somija un Īrija apstiprināja, ka pēc atvieglojumu ieviešanas ienākumu gūšanas vietā ieturamajam nodoklim atmaksas procesi noritēja drošāk un efektīvāk, samazinājās administratīvais slogs un tika ietaupīti gan nodokļu administrāciju, gan finanšu starpnieku resursi. Tāpat arī Vācija un Nīderlande ziņoja, ka jaunas elektroniskās sistēmas ir padarījušas efektīvākus to kontroles mehānismus un būtiski samazinājušas izvairīšanos no nodokļu maksāšanas valstīs, kurās tiek gūti ienākumi.
Lai gan ir veikti uzlabojumi, vispārīgais status quo joprojām ir neapmierinošs, jo risinājumi ir labi zināmi un dažās dalībvalstīs sekmīgi ieviesti. Pamatojoties uz ekspertu grupas veikto attiecināšanu, turpmāk redzamajā attēlā ierosināts saraksts, kurā ietverti deviņi paraugprakses piemēri (papildus atvieglojumiem ienākumu gūšanas vietā) un norādīta viena dalībvalsts, kas var nodrošināt vislabāko pieredzes apmaiņu par katru no tiem.
Ātra atmaksāšana
|
Paraugprakse |
Dalībvalsts |
|
Ieviesta ātras atmaksāšanas procedūra |
Nīderlande |
|
Efektīvi nodrošina atmaksu īsā laikposmā (< 6 mēnešos) |
Slovēnija (7–30 dienas) |
Atmaksas pieprasīšanas klasiskā procedūra
|
Paraugprakse |
Dalībvalsts |
|
Vienkāršot dokumentācijas prasības (piem., pieļaut pierādījumus, kas atšķiras no izziņas par rezidenci nodokļu vajadzībām, pagarināt izziņas derīguma termiņu uz laiku, kas ilgāks par vienu gadu) |
Zviedrija (papildu informācija nav vajadzīga, bet ir ieviestas revīzijas procedūras) |
|
Izveidot vienotu kontaktpunktu atmaksas pieprasījumu apstrādei |
Apvienotā Karaliste (attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem) |
|
Aizstāt pieprasījuma veidlapas ar vienu dokumentu |
Kipra |
|
Pieprasījuma veidlapas darīt pieejamas tiešsaistē |
Portugāle |
|
Nodrošināt iespēju visu atmaksas procesu veikt tiešsaistē |
Somija |
|
Atļaut ārvalstu finanšu iestādēm veikt ieturamā nodokļa procedūru (t.i., vietējais aģents nav vajadzīgs) |
Igaunija |
|
Atļaut ārvalstu finanšu iestādēm pieprasīt atmaksu to klientu vārdā |
Lietuva |
Komisija aicina dalībvalstu nodokļu ekspertus izvērtēt un vajadzības gadījumā apstiprināt deviņu kopīgajā ceļvedī apzināto ieturamā nodokļa paraugprakses piemēru būtiskumu. Pēc tam no katras dalībvalsts tiks sagaidīts, ka tā uzņemsies saistības attiecībā uz paraugpraksi, ko tā vēlas ieviest līdz 2019. gadam. Individuālos panākumus varētu uzraudzīt, izmantojot rezultātu pārskatu, kas apspriežams ar dalībvalstīm.
Komisija ierosina šo darbu turpināt attiecīgajām nodokļu jautājumu darba grupām, kuras par panākumiem regulāri informētu ekspertu grupu, un, ņemot vērā, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs KTS, ekspertu grupai uzņemties atbalstītāja lomu.
Komisija sadarbībā ar valstu nodokļu ekspertiem izstrādās arī rīcības kodeksu par principiem attiecībā uz ieturamajam nodoklim piemērojamajiem atvieglojumiem. Saskaņā ar KTS rīcības plānu 25 un neseno paziņojumu 26 par pamatu paraugprakses un rīcības kodeksa projektam attiecībā uz ieturamajam nodoklim piemērojamo atvieglojumu/atmaksas principu lielāku efektivitāti tiks izmantota ekspertu grupas apzinātā paraugprakse.
Ekspertu grupa uzņemsies atbalstītāja lomu un tiks regulāri informēta par visiem būtiskajiem panākumiem.
5.Secinājums un ierosināto darbību kopsavilkums
Šajā sadarbības procesā ar dalībvalstīm tika pievērsta uzmanība šķēršļiem jomās, kas ir valstu kompetencē un kurus var novērst, rīkojoties brīvprātīgi, un kuru likvidēšanā dalībvalstis ir gatavas sadarboties. Lai nodrošinātu, ka kumulatīvās darbības valstu līmenī var radīt pozitīvu ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem, par vērtējamajiem šķēršļiem tika lemts, pamatojoties uz to būtību.
Lai gan katrs atsevišķi šie šķēršļi lielākā vai mazākā mērā ietekmē pārrobežu ieguldījumus, līdz šim veiktās vērtēšanas pamatā nav ekonomiska novērtējuma par ietekmi, kādu rada katrs no šķēršļiem, kas apzināti ES vai valstu līmenī.
Pamatojoties uz to, cik bieži šie šķēršļi tika minēti atbildēs uz apspriešanas jautājumiem un cik bieži tos minēja dalībvalstis ekspertu grupā, sākot ar visretāk (x) un beidzot ar visbiežāk (xxx) minētajiem, šķēršļus var iedalīt šādi.
|
Šķēršļu būtiskums (pamatojoties uz ziņojumu biežumu) |
x |
xx |
xxx |
|
Tirdzniecības prasības |
xxx |
||
|
Administratīvie noteikumi |
xx |
||
|
Administratīvās maksas par pārrobežu tirdzniecību |
x |
||
|
Atšķirīgas pieejas kolektīvajai finansēšanai |
xx |
||
|
Dzīvesvietas prasības |
xxx |
||
|
Nepietiekama finanšpratība |
xx |
||
|
Atšķirības maksātnespējas režīmos |
xxx |
||
|
Ieturamā nodokļa atvieglojumu procedūras |
xxx |
Ievērojot apņemšanos paātrināt reformas, lai izveidotu KTS, Komisija aicina dalībvalstis apspriest turpmāk minētās darbības un vienoties par tām; šīm darbībām būtu jākļūst par kopīgu (Komisijas/dalībvalstu) ceļvedi attiecībā uz valstu šķēršļiem kapitāla plūsmām.
Šis process neliedz Komisijai apsvērt iespējamos tiesību aktu priekšlikumus vai citus instrumentus apzināto šķēršļu novēršanai.
KTS kontekstā Komisija plāno turpināt apspriešanos ar visām ieinteresēto personu grupām, tostarp nozares un ieinteresētajām personām (tādām kā Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds), lai apkopotu iespējami vairāk informētu viedokļu par pašreizējiem šķēršļiem un iespējamajiem risinājumiem. Šajā ziņā ieguldījumu sniegs arī KTS vidusposma pārskats.
Ņemot vērā panākumus ceļā uz KTS izveidi, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm vērtē to darbību ietekmi, par kurām tās vienojušās ceļvedī par pārrobežu ieguldījumiem. Šā vērtējuma rezultātus ņem vērā, izvērtējot turpmākas rīcības nepieciešamību. Komisija neuzskata turpmāk minētās darbības par izsmeļošām un aicina dalībvalstis ekspertu grupā apzināt citus šķēršļus jomās, kas ir saistītas ar KTS. Iespējamie temati ir valstu ziņošanas prasības, kas noteiktas papildus pašreizējiem ES tiesību aktiem, šķēršļi ieguldījumu fondu izplatīšanai tiešsaistē, šķēršļi, ar kuriem saskaras mazāki institucionālie ieguldītāji, kas nav tiesīgi saņemt FITD pasi, vai šķēršļi, kas saistīti ar privātpersonām paredzētiem finanšu produktiem.
Komisijas ceļvedis attiecībā uz ierosinātajām darbībām
|
Temats |
Darbība |
Dalībnieks |
Iespējamais termiņš |
|
Ieguldījumu fondi |
Turpināt valstu noteikumu pārskatīšanu, lai veicinātu kopīgu izpratni par pirmstirdzniecību un reverso mārketingu un to regulējuma konverģenci |
Dalībvalstis un EVTI |
2017. g. 4. cet. |
|
Turpināt administratīvo pasākumu attiecināšanu |
Ekspertu grupa |
2017. g. 4. cet. |
|
|
Nodrošināt, ka visas maksas, kas saistītas ar fondu paziņošanu, visaptverošā un lietotājiem draudzīgā veidā tiek publicētas vienā tīmekļa vietnē |
Dalībvalstis |
2017. g. 4. cet. |
|
|
Apsvērt publiski pieejamas informācijas par maksām izvietošanu vienuviet salīdzinošā tīmekļa vietnē vai centrālajā depozitārijā |
Ekspertu grupa kopā ar EVTI |
2017. g. 4. cet. |
|
|
Pensiju fondi |
Iesaistot valsts attīstību veicinošas bankas, apzināt pārrobežu ieguldījumu virzītājspēkus, popularizēt paraugpraksi dalībvalstīs un palielināt informētību par jaunām iespējām, ko sniedz Investīciju plāns Eiropai |
Ieinteresēto dalībvalstu apakšgrupa, piedaloties pensiju fondu nozares pārstāvjiem |
2017. g. 3. cet. |
|
Dzīvesvietas prasības |
Izslēgt no tiesību aktiem un administratīvās prakses dzīvesvietas prasības attiecībā uz vadītājiem, kuri dzīvo ES, ja tās nav pamatotas un samērīgas |
Dalībvalstis |
2017. g. 4. cet. |
|
Finanšpratība |
Sākt apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz finanšpratības programmām, ņemot vērā pārrobežu dimensiju |
Ieinteresēto dalībvalstu apakšgrupa Horvātijas vadībā |
2017. g. 2. cet. |
|
Sekmēt iespējamās KTS iniciatīvas, kas vērstas uz inovatīvu risinājumu izstrādi nolūkā pilnveidot MVU zināšanas un palīdzēt tiem piekļūt alternatīviem finansējuma avotiem |
EG |
2018. g. |
|
|
Ieturamais nodoklis |
Izvērtēt un vajadzības gadījumā apstiprināt deviņu ieturamā nodokļa jomā apzināto paraugprakses piemēru būtiskumu un vienoties par sarakstu, ko varētu atspoguļot rezultātu pārskatā |
Dalībvalstu nodokļu eksperti |
2017. g. 2. cet. |
|
Nodokļu jautājumu darba grupā apspriest turpmāko rīcību, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis piedalās paraugprakses piemēru saraksta veidošanā nolūkā līdz 2019. gadam uzlabot status quo |
Dalībvalstu nodokļu eksperti |
2017. g. 3. cet. |
|
|
Sadarbībā ar valstu nodokļu ekspertiem izstrādāt rīcības kodeksu par principiem attiecībā uz ieturamajam nodoklim piemērojamajiem atvieglojumiem |
Dalībvalstu nodokļu eksperti |
2017. g. 4. cet. |
Komisija uzsāka pētījumu, lai apzinātu iespējamu diskriminējošu nodokļu režīmu attiecībā uz pārrobežu ieguldījumiem, ko veic pensiju fondi un dzīvības apdrošināšanas sabiedrības.
Crowdfunding in the EU capital markets union (SWD(2016) 154 final); ( http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/10102/2016/EN/10102-2016-154-EN-F1-1.PDF ).
Nolūkā uzlabot MVU finanšpratību par kolektīvo finansēšanu tās dažādajās formās, Komisija izstrādāja ES ceļvedi, kas ir pieejams tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/growth/tools-databases/crowdfunding-guide_en
412. panta 5. punkts Regulā (ES) 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (KPR).
Uzņēmējdarbības konsultantu grupas nodokļu šķēršļu jautājumos (Tax Barriers Business Advisory Group) 2013. gada ziņojums “Praktiski izmantojami risinājumi efektīvām un vienkāršotām nodokļu atbilstības procedūrām saistībā ar pēctirdzniecību Eiropas Savienībā” ( http://ec.europa.eu/info/publications/report-tax-barriers-business-advisory-group-tbag_en )