EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 27.3.2017
COM(2017) 143 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par deleģētajiem aktiem saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (pārstrādāta redakcija), 60. panta 2. punktu
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par deleģētajiem aktiem saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (pārstrādāta redakcija), 60. panta 2. punktu
1. Ievads
Eiropas Parlaments un Padome 2012. gada 21. novembrī pieņēma Direktīvu 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (pārstrādāta redakcija) 1 .
Direktīvas 60. pants pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus, ņemot vērā īpašus nosacījumus, saskaņā ar dažiem citiem pantiem direktīvā. Tie ir:
20. panta 5. punkts (informācija, kas jāiesniedz uzņēmumiem, kuri iesniedz licences pieteikumu),
35. panta 3. punkts (darbības uzlabošanas shēma – kavējumu grupas),
43. panta 2. punkts (sadales process) un
56. panta 13. punkts (grāmatvedības informācijas iesniegšana regulatīvajai iestādei).
Komisijas pilnvaras ir ierobežotas līdz pieciem gadiem no 2012. gada 15. decembra. Saskaņā ar direktīvas 60. panta 2. punktu Komisijai ir pienākums sagatavot ziņojumu par šo pilnvaru izmantošanu ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām, t. i., līdz 2017. gada 15. martam. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina uz turpmākiem piecu gadu laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
2. Komisijas pilnvaru pieņemt deleģētos aktus izmantošana
Direktīvas 20. panta 5. punktā minētās pilnvaras
Direktīvas 20. pants nosaka prasības par finanšu pietiekamību, kas jāizpilda uzņēmumiem, kuri iesniedz licences pieteikumu veikt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus.
Direktīvas 20. panta 1. punkts prasa uzņēmumam pierādīt, ka tas 12 mēnešus varēs izpildīt savus esošos un iespējamos pienākumus, kas noteikti, pamatojoties uz reāliem pieņēmumiem.
Direktīvas 20. panta 2. punkts prasa licencēšanas iestādei pārbaudīt finanšu pietiekamību, īpaši pārbaudot dzelzceļa pārvadājuma uzņēmuma gada pārskatus vai – ja uzņēmumi, kas iesniedz licences pieteikumu, nav spējīgi iesniegt gada pārskatus – bilanci. Katram uzņēmumam, kas iesniedz licences pieteikumu, jāsniedz vismaz tā informācija, kas uzskaitīta direktīvas III pielikumā. Tas ietver informāciju par pieejamiem līdzekļiem, apgrozāmo kapitālu, attiecīgām izmaksām, nodokļiem un sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Direktīvas 20. panta 1. un 2. punkts un III pielikums pārņēma Padomes 1995. gada 19. jūnija Direktīvas 95/18/EK 7. panta 1. punkta un pielikuma noteikumus par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu.
Direktīvas 20. panta 5. punkts ieviesa noteikumu, ar kuru Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza III pielikumu, pamatojoties uz pieredzi, ko guvušas licencēšanas iestādes, vai dzelzceļa transporta tirgus attīstību. Komisija cieši uzrauga dzelzceļa transporta tirgus attīstību. Tomēr līdz šim tā neredz steidzamu vajadzību pārskatīt III pielikumā noteiktās informācijas prasības. Tādēļ šajā jomā vēl nav pieņemts neviens deleģētais akts.
Tomēr Komisijai uzticētās pilnvaras joprojām paliek spēkā. Lai gan dažās jomās III pielikumu nākotnē vajadzēs pārskatīt. Piemēram, pašreizējā pielikuma formulējumā nav skaidri noteikts, ka licencēšanas iestādei iesniedzamajā informācijā jānorāda, vai fondi, kapitāls un aktīvi atrodas ES vai ārpus tās. Atkarībā no licencēšanas iestāžu pieredzes un ārvalstu investoru uzvedības varētu būt nepieciešams pieprasīt šādu informāciju, un tādā gadījumā nākotnē Komisijai var būt jāpieņem deleģētais akts.
Direktīvas 35. panta 3. punktā minētās pilnvaras
Direktīvas 35. pants nosaka darbības uzlabošanas shēmas izveidošanas sistēmu. Ar infrastruktūras maksas shēmām dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus un infrastruktūras pārvaldītājus jāmudina līdz minimumam samazināt traucējumus un veikt uzlabojumus dzelzceļu tīkla darbībā, izmantojot darbības uzlabošanas shēmu. Šajā shēmā var ietvert sankcijas par rīcību, kas traucē tīkla darbībai, kompensācijas uzņēmumiem, kas cieš no traucējumiem, un prēmijas, ar kurām atalgo darbību, kas ir labāka par plānoto. Direktīvas VI pielikuma 2. punktā noteiktos darbības uzlabošanas shēmas pamatprincipus piemēro visā tīklā (piemēram, kavējumu grupu saraksts, procedūras pamatnoteikumi maksājumu aprēķināšanai un pienākums nodrošināt strīdu izšķiršanas sistēmu).
Saskaņā ar 35. panta 3. punktu Komisija var pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza VI pielikuma 2. punkta c) apakšpunktu. VI pielikuma 2. punkta c) apakšpunktā ir uzskaitītas kavējumu grupas un apakšgrupas, kādās iedalāmi visi kavējumi. Sarakstu var grozīt, ņemot vērā dzelzceļa tirgus attīstību un pieredzi, ko guvušas regulatīvās iestādes, infrastruktūras pārvaldītāji un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi. Ar grozījumiem kavējumu grupas būtu jāpielāgo nozarē izstrādātajai paraugpraksei.
Direktīvas 35. panta 1. un 2. punkts pārņēma Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju 11. panta 1. un 2. panta noteikumus. Tomēr VI pielikuma sīki izstrādātie noteikumi pirmo reizi tika noteikti Direktīvā 2012/34/ES.
Dalībvalstīm bija jāpieņem normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2015. gada 16. jūnijam izpildītu direktīvas prasības. Ne visas dalībvalstis ir savlaicīgi izpildījušas šo pienākumu. Pat 2017. gada sākumā dažās dalībvalstīs transponēšanas process vēl nebija pabeigts.
Saskaņā ar 35. panta 3. punktu Komisija var rīkoties, ņemot vērā dzelzceļa tirgus attīstību un pieredzi, ko guvušas regulatīvās iestādes, infrastruktūras pārvaldītāji un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi. Tā kā transponēšana kavējas, un direktīva bija jātransponē tikai līdz 2015. gada jūnijam, pašreizējā pieredze nerada pamatu VI pielikuma pārskatīšanai. Tādēļ šajā jomā līdz šim nav pieņemti deleģētie akti.
Šajā kontekstā jāatzīmē, ka VI pielikuma kavēšanās grupu pamatā ir Starptautiskās Dzelzceļu savienības (UIC) dokuments "Ar dzelzceļa satiksmi saistītā tīkla darbības novērtējums nolūkā analizēt kvalitāti – kavēšanās kods un kavēšanās iemesla piešķiršanas process" 2 . Tā kā UIC ir dzelzceļu sadarbības pasaules mēroga organizācija, šis dokuments atspoguļo labāko starptautisko praksi šajā nozarē. Pirmo reizi dokuments tika pieņemts 1990. gadā un kopš tā laika ir grozīts četras reizes. Tas norāda, ka attīstās nozares pieeja šajā jomā un rezultātā vajadzības gadījumā būtu jāpārskata attiecīgie tiesību akti. Tādējādi Komisijai var nākties izmantot šīs pilnvaras nākamajos gados.
Direktīvas 43. panta 2. punktā minētās pilnvaras
Direktīvas 43. pants prasa infrastruktūras pārvaldītājam ievērot jaudas sadales grafiku, kas norādīts VII pielikumā.
Saskaņā ar 43. panta 2. punktu Komisija var pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza VII pielikumu. Pēc apspriešanās ar visiem infrastruktūras pārvaldītājiem Komisija var grozīt VII pielikumu, lai ņemtu vērā sadales procesa operatīvos apsvērumus. Minēto grozījumu pamatā jābūt tam, kas, ņemot vērā pieredzi, ir vajadzīgs, lai nodrošinātu efektīvu sadales procesu un atainotu infrastruktūras pārvaldītāju bažas, kas saistītas ar operatīvo darbību.
Direktīvas 43. pants un VII pielikums pārņēma Direktīvas 2001/14/EK 18. panta un III pielikuma noteikumus. Tie ir identiski, piemērojot dažus izņēmumus.
Līdz šim, ja neskaita grafiku veidošanas pamatnoteikumus, kas noteikti Direktīvā 2012/34/ES (un pirms tam – Direktīvā 2001/14/EK), ES tiesiskais regulējums par jaudas sadali bija diezgan rudimentārs, un nozare saviem spēkiem nespēja izstrādāt visaptverošu vienotu pieeju.
RailNetEurope (RNE) – infrastruktūras pārvaldītāju organizācija, kas nodarbojas ar jautājumiem par jaudas sadali, šajā jomā ir izstrādājusi norādījumu un procedūru projektu. Piemēram, 2013. gadā RNE pieņēma "Norādījumus par plānotu pagaidu jaudas ierobežojumu koordināciju/publicēšanu", kas tika pārskatīti 2015. gadā. Tomēr RNE nav līdzekļu savu norādījumu īstenošanai, un tā rezultātā atsevišķi infrastruktūras pārvaldītāji var aizkavēt vai bloķēt to īstenošanu. Turklāt RNE nav pilnvaru, lai sistemātiski pārbaudītu atbilstību tās norādījumiem, un tā nepublicē informāciju par atbilstību.
Kopš 2015. gada beigām visi dzelzceļa kravu pārvadājumu koridori (RFC) ir izmantojuši kopēju sistēmu jaudas sadalei. Šī sistēma, ko pieņēma koridora valdēs, attiecas uz kravas vilcieniem, kuri izmanto jaudas, kuras piedāvā attiecīgā koridora vienas pieturas aģentūra (VPA).
Sagatavojot deleģēto aktu 2016. gada janvārī, Komisija izvēlējās procesu, kurā ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem varētu apspriesties neatkarīgi vienam no otra. Sadarbojoties ar ieinteresētajām personām, tā konstatēja vairākus jautājumus, kuri jārisina ar deleģēto aktu.
Komisija apspriedās ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, jo īpaši tiem, kuri veic starptautiskos pārvadājumus, par problēmām īstenošanā un grafiku veidošanā, ar kurām tie saskaras. Šī pieeja ļāva arī mazākiem uzņēmumiem apmainīties ar viedokļiem un norādīt uz šķēršļiem to darbībai.
Tai pašā laikā Komisija apspriedās ar infrastruktūras pārvaldītājiem par jaudas sadales grafiku. Šo jautājumu 2016. gada pirmajā pusē apsprieda arī ar dalībvalstīm un no 2016. gada jūnija līdz novembrim divpusējās sanāksmēs ar pārstāvības struktūrām.
Komisija 2016. gada jūlijā publicēja uzaicinājumu ekspertiem ar mērķi izveidot ekspertu grupas apakšgrupu par piekļuvi dzelzceļa pārvadājumu tirgum (GERM) nolūkā apsvērt grafiku veidošanu.
No apspriedēm ar ieinteresētajām personām tika secināts, ka VII pielikuma jaudas sadales noteikumus varētu būt nepieciešams papildināt, lai biežāk nekā viena gada termiņā ņemtu vērā dažu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vajadzības pēc rezerves jaudas un laikus sniegtu informāciju un konsultācijas, un nodrošinātu pagaidu jaudas ierobežojumu koordināciju.
2016. gada oktobrī un novembrī notika divas GERM apakšgrupas sanāksmes un tika apspriests un pārstrādāts deleģētā akta projekts, pamatojoties uz iepriekšējo saziņu ar ieinteresētajām personām. Pēc tam projekts tika iesniegts GERM plenārsēdē 2016. gada decembrī. Nākamā apspriede ar ekspertu grupu būs 2017. gada martā.
Paredzams, ka deleģēto aktu pieņems līdz 2017. gada vidum.
Apspriežoties ar nozares pārstāvjiem, tika skarti vairāki papildu jautājumi, no kuriem dažus vēl nevar atrisināt ar tiesisku pasākumu ES līmenī, jo attiecīgie jautājumi vēl nav pietiekami nobrieduši, lai tos izteiktu ar tiesiskiem pasākumiem. Te ietverta, piemēram, tehnoloģiju attīstība, kas piedāvā jaunus veidus kā atrisināt jaudas sadales problēmas. Rezultātā noteikumus par grafiku veidošanu nākotnē, iespējams, būs jāgroza, lai ņemtu vērā tehnoloģisko aspektu.
Direktīvas 56. panta 13. punktā minētās pilnvaras
Direktīvas 56. panta 12. punkts ļauj regulatīvajai struktūrai veikt revīzijas vai ierosināt ārēju revīziju veikšanu, lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem par atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par dzelzceļa pārvadājumiem, infrastruktūras pārvaldības darbībām un darbībām saistībā ar apkalpes iekārtu ekspluatāciju (saskaņā ar direktīvas 6. un 13. pantu). Tas pilnvaro regulatīvo iestādi pieprasīt visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši attiecībā uz grāmatvedības informāciju, kas uzskaitīta VIII pielikumā. VIII pielikumā norādīts kāda grāmatvedības informācija jāsniedz regulatīvajai iestādei pēc tās lūguma, jo īpaši aplūkojot grāmatvedības uzskaites nodalīšanas jautājumu, maksu par piekļuvi sliežu ceļiem novērošanu un finansiālo veiktspēju.
Saskaņā ar 56. panta 13. punktu Komisija var pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza VIII pielikumu. Tā var grozīt VIII pielikumu, lai pielāgotu grāmatvedības un kontroles praksi, un/vai pievienot citus punktus, lai pārbaudītu, vai uzskaite ir atsevišķa.
Direktīvas 2012/34/ES 56. panta 12. un 13. punktam un VIII pielikumam nebija tiešas juridiskas priekšvēstures. Tā kā dažas dalībvalstis kavējas ar direktīvas transponēšanu, un dažas regulatīvās iestādes tikai nesen ir saņēmušas skaidras pilnvaras pārbaudīt atbilstību uzskaites nošķiršanas prasībai, tad iegūtā pieredze nerada pamatu VIII pielikuma pārskatīšanai.
Tomēr jau iegūtā pieredze rāda, ka prasības par atsevišķu grāmatvedības uzskaiti, maksas iekasēšanas noteikumu izpildes un infrastruktūras pārvaldītāju finansiālās veiktspējas pārbaudēm vajadzīgi sīki izstrādāti un konkrēti dati. Regulatīvo iestāžu prakse VIII pielikuma īstenošanā parādīs, vai prasīto detalizācijas līmeni var samazināt un vai pielikums jāprecizē ar deleģētu aktu.
Tādēļ, pamatojoties uz šo pieredzi, Komisija varētu izmantot šīs pilnvaras vēlāk, lai VIII pielikumu pielāgotu grāmatvedības un kontroles praksei vai to papildinātu pēc vajadzības, lai pārliecinātos par grāmatvedības uzskaites nodalīšanu.
3. Secinājumi
Direktīvas 2012/34/ES 60. pants pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus, kā minēts 20. panta 5. punktā, 35. panta 3. punktā, 43. panta 2. punktā un 56. panta 13. punktā, pamatojoties uz attiecīgajā jomā gūto pieredzi. Līdz šim iegūtā pieredze ir pietiekama, lai ļautu Komisijai izmantot tās pilnvaras tikai saskaņā ar 43. panta 2. punktu. Diskusijas par deleģētā akta projektu par jaudas sadali ir krietni pavirzījušās uz priekšu galvenokārt tāpēc, ka attiecīgie noteikumi ES līmenī pastāv jau vairāk nekā desmit gadus, gan saskaņā ar Direktīvu 2012/34/ES, gan saskaņā ar Direktīvu 2001/14/EK.
Saprātīgs ir pieņēmums, ka tad, kad Direktīva 2012/34/ES būs pilnībā transponēta, ieinteresēto personu gūtā pieredze turpmākajos gados var likt Komisijai paredzēt grozījumus citos direktīvas pielikumos.