EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 28.2.2017
COM(2017) 99 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 6. jūnija Direktīvas 2000/30/EK par Kopienā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskām pārbaudēm uz ceļiem piemērošanu dalībvalstīs
2013.-2014. g. pārskata periods
Saturs
1.IEVADS
2.DIREKTĪVA 2000/30/EK
3.DALĪBVALSTU PAZIŅOTIE DATI
4.PĀRBAUŽU SATURS
5.STATISTIKAS DATI
5.1. Kopējais pārbaudīto transportlīdzekļu skaits un to izcelsme
5.2.Transportlīdzekļi, kuru ekspluatācija aizliegta
5.3.Trūkumu veidi un dati pa dalībvalstīm
5.4. Transportlīdzekļi, kuru ekspluatācija ir aizliegta, pa transportlīdzekļu kategorijām un reģistrācijas dalībvalstīm
1.
IEVADS
Eiropas tiesību aktos ir paredzēts pasākumu kopums, lai satiksmes drošības, vides aizsardzības un godīgas konkurences interesēs nodrošinātu to, ka komerciālie transportlīdzekļi uz Eiropas ceļiem ir piemērotā tehniskā stāvoklī. Minētais kopums ietver
noteikumus par piekļuvi profesionālās darbības veikšanai, kuros noteikts, ka autopārvadātājiem ir jābūt pietiekamiem finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu transportlīdzekļu pienācīgu tehnisko apkopi (Regula (EK) Nr. 1072/2009);
transportlīdzekļu regulāras tehniskās apskates, ko veic dalībvalstīs to teritorijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem noteiktos laikposmos atbilstoši Eiropā noteiktam minimālajam biežumam (Direktīva 2009/40/EK);
tehniskās pārbaudes uz ceļiem — uz kurām attiecas šis ziņojums —, lai nodrošinātu, ka komerciālie transportlīdzekļi tiek izmantoti vienīgi tad, ja tie ir labā tehniskā stāvoklī (Direktīva 2000/30/EK).
Saskaņā ar Direktīvu 2000/30/EK (turpmāk “direktīva”), lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un aizsargātu vidi, dalībvalstu teritorijās izmantotiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, to piekabēm un puspiekabēm ir jāveic tehniskās pārbaudes uz ceļiem.
Direktīvas 6. pantā paredzēts, ka reizi divos gados dalībvalstīm jāsniedz Komisijai dati, kas apkopoti par iepriekšējiem diviem gadiem, attiecībā uz
pārbaudīto komerciālo transportlīdzekļu skaitu, sagrupējot septiņās transportlīdzekļu kategorijās un sagrupējot sīkāk atbilstoši reģistrācijas valstij;
pārbaudītajiem elementiem saskaņā ar direktīvu, kā arī
atklātajiem trūkumiem.
Direktīvā ir norādīti deviņi dažādi punkti (sk. turpmāk 4. sadaļu), kurus var pārbaudīt, veicot tehniskās pārbaudes uz ceļiem. Ja kāds no pārbaudītajiem elementiem neatbilst attiecīgajām ceļu satiksmes drošības prasībām, var tikt piemērots aizliegums ekspluatēt šo transportlīdzekli. Visi pārbaudītā transportlīdzekļa trūkumi ir jānorāda pārbaudes ziņojumā, kas jāizsniedz transportlīdzekļa vadītājam. Direktīvā prasīts, ka Komisijai ir jāiesniedz Padomei un Eiropas Parlamentam ziņojums par direktīvas piemērošanu, pamatojoties uz datiem, kas saņemti no dalībvalstīm, kā arī sasniegto rezultātu kopsavilkums.
2014. gadā Eiropas Parlaments un Padome pārskatīja noteikumus un procedūras komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem. Direktīvu 2014/47/ES pieņēma 2014. gada 3. aprīlī, un dalībvalstīm tā ir jāpiemēro no 2018. gada 20. maija. Ar jauno direktīvu cita starpā ievieš prasību, ka kopējam skaitam pirmreizējo pārbaužu uz ceļiem ES ir jāatbilst vismaz 5 % no visiem šādiem transportlīdzekļiem, kuri ir reģistrēti dalībvalstīs. Ziņošanas pienākums, ņemot vērā šo noteikumu, pirmo reizi būs jāizpilda līdz 2021. gada 31. martam par 2019.–2020. gadu.
2.
DIREKTĪVA 2000/30/EK
Saskaņā ar Direktīvu 2009/40/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm komerciālos nolūkos izmantotie transportlīdzekļi ir jāpārbauda katru gadu. Tomēr, tā kā uzskata, ka ar ikgadējo apskati nepietiek, lai garantētu, ka šie transportlīdzekļi ir labā tehniskā stāvoklī visu gadu, kā īstenošanas pasākums ir jāveic mērķtiecīgas papildu pārbaudes uz ceļiem.
Grozītajā direktīvā, kas ir piemērojama līdz 2018. gada 19. maijam, ir noteikta virkne nosacījumu saistībā ar ES izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem.
Saskaņā ar Direktīvu 2010/47/ES kopš 2012. gada 1. janvāra ir veikti grozījumi transportlīdzekļu kategorijās un elementu sarakstā direktīvas I pielikumā.
Pirms grozījumu veikšanas transportlīdzekļus ziņojumos par pārbaudēm uz ceļiem (I pielikums) dalīja klasēs, piemēram, autovilciens, kas nozīmēja jebkuru mehānisko transportlīdzekli preču pārvadāšanai, kura masa nepārsniedz 3,5 t (N2 un N3 kategorija) un kurš savienots ar piekabi (O3 un O4 kategorija). Savukārt N2 kategorijas transportlīdzekļi bija jānorāda pie “vieglais kravas automobilis”, N3 kategorijas transportlīdzekļi pie “smagais automobilis”, bet O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļi pie “piekabe” un “puspiekabe”.
Tomēr ar grozījumiem Direktīvā 2010/47/ES ir ieviests atšķirīgs transportlīdzekļu grupēšanas veids atbilstoši to kategorijas apzīmējumam saskaņā ar tipa apstiprināšanas tiesību aktiem. Tāpēc transportlīdzekli, kuru varēja norādīt dažādās klasēs, tagad var norādīt tikai vienā transportlīdzekļu kategorijā. Turklāt velkošais transportlīdzeklis un piekabe ir jānorāda atsevišķi. Ņemot vērā to, ka velkošo transportlīdzekli un piekabi var reģistrēt atšķirīgās dalībvalstīs, šāds iedalījums sniedz precīzāku informāciju un ir svarīgs arī saistībā ar pienākumu paziņot reģistrācijas dalībvalstij, ja kādā no transportlīdzekļiem ir konstatēti nopietni trūkumi.
Tehniskā pārbaude uz ceļiem ir dalībvalsts teritorijā izmantota komerciāla transportlīdzekļa pārbaude, par kuru iepriekš nepaziņo. Pārbaudes pārsvarā notiek uz valsts automaģistrālēm, un tās veic valsts iestādes vai cita struktūra, kas darbojas iestāžu uzraudzībā.
Visas tehniskās pārbaudes uz ceļiem jāveic, nediskriminējot autovadītāju pēc valstspiederības vai pēc valsts, kurā komerciālais transportlīdzeklis ticis reģistrēts vai laists ekspluatācijā. Tās jāveic arī tā, lai līdz minimumam samazinātu izmaksas un kavējumus autovadītājiem un īpašniekiem.
Izvēloties komerciālos transportlīdzekļus tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem, jāpiemēro mērķtiecīga pieeja, īpašu nozīmi piešķirot to transportlīdzekļu noteikšanai, kuri visdrīzāk varētu būt slikti uzturēti.
Pārbaudes uz ceļiem veic, izmantojot pakāpenisku pieeju. Vispirms tiek vizuāli novērtēts stāvoša transportlīdzekļa tehniskās apkopes stāvoklis, pēc tam pārbauda dokumentāciju par transportlīdzekļa pēdējām pārbaudēm uz ceļa un tehnisko apskati. Uz vietas vai tuvākajā apskates centrā var veikt arī trūkumu sīkāku pārbaudi, pamatojoties uz direktīvā iekļauto elementu sarakstu. Sīkākas pārbaudes gadījumā uz ceļa veiktās pārbaudes rezultāts ir jādokumentē ziņojumā par tehnisko pārbaudi uz ceļa, ievērojot direktīvā norādīto paraugu. Šī informācija ir pamats tai informācijai, kas dalībvalstīm jāpaziņo Eiropas Komisijai.
Ja komerciālais transportlīdzeklis ar bīstamiem trūkumiem nopietni apdraud ceļu satiksmes drošību, tā ekspluatāciju var aizliegt līdz atklāto trūkumu novēršanai. Par ārvalstu transportlīdzekļiem ar nopietniem trūkumiem ir jāpaziņo reģistrācijas dalībvalstij, lai ļautu veikt atbilstošus turpmākos pasākumus.
3.
DALĪBVALSTU PAZIŅOTIE DATI
Šis ir piektais ziņojums par to, kā Direktīva 2000/30/EK tiek piemērota dalībvalstīs, un tas attiecas uz 2013.–2014. gadu. Dalībvalstu apkopotie dati par šo laikposmu bija jāpaziņo Komisijai ne vēlāk kā līdz 2015. gada 31. martam.
Lai veicinātu to, ka dalībvalstis pilda savu ziņošanas pienākumu, Komisija 2015. gada marta sākumā izsūtīja informatīvu vēstuli, kurai bija pievienota tabulas veidne. Šo veidni izstrādāja Komisija kopā ar dalībvalstu ekspertiem, lai atvieglotu ļoti sarežģītā datu kopuma vākšanu un paziņošanu. Tomēr tās izmantošana nav obligāta. Katra dalībvalsts, kas izpildīja savu pienākumu, izmantoja veidni un iesniedza datus elektroniski, kas būtiski atviegloja turpmāko analīzi.
Taču ne vienmēr dati tika iesniegti laikus. Astoņpadsmit dalībvalstis (Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Dānija, Igaunija, Somija, Grieķija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Nīderlande, Polija, Rumānija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste) sniedza datus par pārbaudīto transportlīdzekļu skaitu, sagrupējot tos atbilstoši kategorijai un reģistrācijas valstij, kā arī datus par pārbaudītajiem elementiem un konstatētajiem trūkumiem. Pēc Komisijas apspriešanās ar pārējām 10 dalībvalstīm 8 dalībvalstis iesniedza pieprasītos datus. Tomēr dialogā ar Franciju un Vāciju tika konstatēts, ka šīs dalībvalstis nevar iesniegt pieprasītos datus atbilstoši direktīvas prasībām.
Francija paziņoja tikai kumulatīvus datus par divām smago kravas automobiļu kategorijām (N2 un N3) un divām autobusu kategorijām (M2 un M3), tās nenodalot. Turklāt Francija nesniedza informāciju par piekabēm (O3 un O4 kategorija). Attiecīgi šā ziņojuma vajadzībām tika izmantots vienīgi kopējais skaits, bet, veicot sīkāku salīdzinājumu, Francijas iesniegtie dati netika ņemti vērā.
Savukārt Vācija izmantoja transportlīdzekļu klases, kas bija spēkā, pirms tika veikti grozījumi Direktīvā 2010/47/ES, un nevarēja iesniegt datus atbilstoši transportlīdzekļu kategorijām, kas paredzētas grozījumos. Tāpēc nevar noskaidrot sīkāku informāciju par transportlīdzekļu kategorijām un šajā ziņojumā ir izmantoti tikai kopējie skaitļi.
Dalībvalstis sniedza datus dažādos pabeigtības līmeņos. Austrija, Čehijas Republika, Rumānija, Nīderlande, Grieķija, Luksemburga, Polija un Horvātija iesniedza datus arī par transportlīdzekļiem, kas reģistrēti ārpus ES, pa reģistrācijas valstīm, savukārt Beļģija un Itālija iesniedza datu kopsavilkumu par trešām valstīm.
4.
PĀRBAUŽU SATURS
Punkti, kurus var pārbaudīt un kuri jāiekļauj dalībvalstu nosūtītajos datos, ir vismaz tie, kas norādīti Direktīvas 2000/30/EK I pielikumā ietvertā ziņojuma parauga 10. punktā. Tie ir:
identifikācija;
bremžu iekārta;
stūres mehānisms;
redzamība;
apgaismes iekārtas un elektrosistēma;
asis, riteņi, riepas, balstiekārta;
šasija un uz šasijas stiprinātas detaļas;
cits aprīkojums, tostarp tahogrāfs un ātruma ierobežošanas ierīces;
traucējumi, tostarp emisijas un degvielas un/vai eļļas noplūde.
5.
STATISTIKAS DATI
5.1.
Kopējais pārbaudīto transportlīdzekļu skaits un to izcelsme
Saskaņā ar Direktīvas 2000/30/EK 3. pantu pārbaudes jāveic, nediskriminējot autovadītāju pēc valstspiederības vai pēc valsts, kurā transportlīdzeklis ticis reģistrēts.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu 2013.–2014. gadā tika veikts par 2 561 820 pārbaudēm mazāk, kas ir samazinājums par 31,5 %.
Vērā ņemamas izmaiņas ir vērojamas Somijas paziņotajos datos, kuros nav iekļautas pārbaudes attiecībā uz transportlīdzekļiem no valstīm, kas nav ES, un tāpēc kopējais pārbaužu skaits bija uz pusi mazāks nekā iepriekšējā periodā, bet Somijā reģistrēto transportlīdzekļu īpatsvars palielinājās par 30 %.
Lai gan arī Polija paziņoja datus par transportlīdzekļiem no trešām valstīm, tās kopējais pārbaužu skaits bija uz pusi mazāks nekā iepriekšējā periodā. Vienlaikus pārbaudīto Polijas transportlīdzekļu īpatsvars samazinājās no 92,1 % līdz 47,3 %, kas nozīmē, ka Polija pievērsa lielāku uzmanību ārvalstīs, jo īpaši trešās valstīs, reģistrētu transportlīdzekļu pārbaudēm, tā kā šo pārbaužu skaits ir piecas reizes lielāks nekā 2011.–2012. gadā.
Beļģija un Luksemburga paziņoja par lielāku īpatsvaru ārvalstu transportlīdzekļiem, kurus pārbaudīja uz ceļiem, kā tas bija arī iepriekšējos divos periodos (2011.–2012. gadā un 2009.–2010. gadā). Citas dalībvalstis, kurās ir būtiska tranzīta satiksme, ziņoja par līdzsvarotāku pārbaužu sadalījumu attiecībā uz vietējiem un ārvalstu transportlīdzekļiem. Sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ Kipra un Īrija ziņoja tikai par vietējiem transportlīdzekļiem, tāpat ļoti liels vietējo transportlīdzekļu īpatsvars ir novērojams Maltā, Igaunijā un Rumānijā.
2. tabula. Pārbaudīto transportlīdzekļu izcelsme
Ziņojošā dalībvalsts (DV)
|
Reģistrēts DV
|
Reģistrēts citā DV
|
Reģistrēts ārpus ES
|
Kopā
|
DV transportlīdzekļi (%)
|
Beļģija
|
6203
|
11 287
|
583
|
18 073
|
34,3 %
|
Bulgārija
|
254 651
|
65 752
|
922
|
321 325
|
79,3 %
|
Čehijas Republika
|
81 711
|
51 945
|
3325
|
136 981
|
59,7 %
|
Dānija
|
1748
|
333
|
|
2081
|
84,0 %
|
Vācija
|
989 524
|
541 168
|
70 036
|
1 600 728
|
61,8 %
|
Igaunija
|
1669
|
20
|
|
1689
|
98,8 %
|
Īrija
|
12 939
|
|
|
12 939
|
100,0 %
|
Grieķija
|
14 922
|
1424
|
470
|
16 816
|
88,7 %
|
Spānija
|
652 259
|
70 991
|
|
723 250
|
90,2 %
|
Francija*
|
460 918
|
572 841
|
19 933
|
1 053 692
|
43,7 %
|
Itālija
|
10 153
|
4576
|
414
|
15 143
|
67,0 %
|
Kipra
|
1174
|
|
|
1174
|
100,0 %
|
Latvija
|
4196
|
1711
|
194
|
6101
|
68,8 %
|
Lietuva
|
64 531
|
15 329
|
|
79 860
|
80,8 %
|
Luksemburga
|
125
|
584
|
17
|
726
|
17,2 %
|
Ungārija
|
164 307
|
52 197
|
|
216 504
|
75,9 %
|
Malta
|
3968
|
44
|
|
4012
|
98,9 %
|
Nīderlande
|
4373
|
4256
|
231
|
8860
|
49,4 %
|
Austrija
|
23 416
|
23 932
|
1536
|
48 884
|
47,9 %
|
Polija
|
420 147
|
74 007
|
393 957
|
888 111
|
47,3 %
|
Portugāle
|
602
|
29
|
|
631
|
95,4 %
|
Rumānija
|
7404
|
516
|
215
|
8135
|
91,0 %
|
Slovēnija
|
3948
|
1165
|
|
5113
|
77,2 %
|
Slovākija
|
11 135
|
5076
|
|
16 211
|
68,7 %
|
Somija
|
9250
|
1902
|
|
11 152
|
82,9 %
|
Zviedrija
|
46 059
|
7468
|
|
53 527
|
86,0 %
|
Apvienotā Karaliste
|
174 678
|
118 160
|
|
292 838
|
59,7 %
|
Kopā
|
3 455 127
|
1 629 421
|
499 616
|
5 584 164
|
61,9 %
|
* Francija nav paziņojusi datus par piekabju kategorijām O3, O4.
5.2.
Transportlīdzekļi, kuru ekspluatācija aizliegta
Ja transportlīdzeklim ir bīstami trūkumi, kas nopietni apdraud tā lietotājus vai citus ceļu satiksmes dalībniekus, var aizliegt tā turpmāku ekspluatāciju līdz šo trūkumu novēršanai. Saskaņā ar dalībvalstu nosūtīto informāciju tādu transportlīdzekļu īpatsvars, kuru ekspluatācija aizliegta, attiecībā pret visiem pārbaudītajiem transportlīdzekļiem dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras, no lielākā rādītāja 90,1 % Igaunijā līdz tikai 0,2 % Čehijas Republikā un pat 0 % Portugālē.
Tādu vietējo transportlīdzekļu īpatsvars, kuru ekspluatācija aizliegta, salīdzinājumā ar citās dalībvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem liecina, ka vietējie transportlīdzekļi ir sliktāk uzturēti, savukārt transportlīdzekļi, kurus sūta uz ārvalstīm, ir labākā stāvoklī. Būtiskas atšķirības var novērot Igaunijā, kur 90,1 % aizliegumu piemēroti vietējiem transportlīdzekļiem, bet 45 % aizliegumu piemēroti citu dalībvalstu transportlīdzekļiem. Tā pati attiecība Zviedrijā ir 82,3 % pret 39,6 %, Maltā 48,7 % pret 13,6 %, bet Itālijā 44,6 % pret 26,1 %.
Austrija paziņoja salīdzinoši lielu, taču līdzsvarotu aizliegumu īpatsvaru gan attiecībā uz vietējiem transportlīdzekļiem — 55,9 %, gan attiecībā uz ārvalstu transportlīdzekļiem — 58,7 %. Rādītāji liecina, ka Austrija veiksmīgāk pievēršas slikti uzturētiem transportlīdzekļiem, un tas palielina ekspluatācijas efektivitāti un samazina administratīvo slogu. Dažas dalībvalstis, piemēram, Igaunija (90,1 % pret 45 %), Somija (56 % pret 34,9 %) vai Itālija (44,6 % pret 26,1 %), veiksmīgāk pievēršas vietējiem transportlīdzekļiem, savukārt citās dalībvalstīs reģistrēto transportlīdzekļu aizliegumu īpatsvars liecina, ka slikti uzturēti transportlīdzekļi retāk tiek pārbaudīti uz ceļiem. Ļoti zems aizliegumu īpatsvars gan attiecībā uz vietējiem transportlīdzekļiem, gan uz ārvalstu transportlīdzekļiem, kā tas ir Čehijas Republikā (0,5 % pret 0,2 %), Bulgārijā (1,7 % pret 2,3 %), Latvijā (0,7 % pret 1,1 %), Lietuvā (1 % pret 2 %) vai Nīderlandē (1,2 % pret 1,3 %), liecina par to, ka komerciālo transportlīdzekļu pārbaudes metode ir diezgan neattīstīta.
Salīdzinājumā ar iepriekšējā perioda aizliegumu īpatsvaru rezultāti liecina par iespaidīgu pārbaudes metodes attīstību dažās dalībvalstīs. Kopējais aizliegumu īpatsvars attiecībā uz ES transportlīdzekļiem Zviedrijā 2011.–2012. gadā bija 17,8 %, savukārt šajā periodā tas ir 76,4 %. Arī Itālija ziņoja par būtiskiem uzlabojumiem no tikai 12,9 % iepriekšējā periodā līdz 38,9 % šajā periodā, savukārt Slovākijas rādītāji ir 22,6 % un 38 %. Tomēr rādītāji liecina par būtisku pasliktināšanos Rumānijā, kur aizliegumu īpatsvars samazinājās no 39,9 % līdz 4,3 %, un Luksemburgā – no 58,9 % līdz 4,4 %. Īrijā aizliegumu īpatsvars ir samazinājies par 37,4 % — no 43,4 % iepriekšējā periodā līdz 6 % šajā periodā, ņemot vērā arī to, ka Īrija ziņoja vienīgi par vietējo transportlīdzekļu pārbaudēm abos periodos. Komisijai nav zināmi aizliegumu īpatsvara samazināšanās iemesli.
Aizliegumu īpatsvars Igaunijā (90,1 %), Zviedrijā (82,3 %) un Kiprā (146,4 %) liecina par iespējamām atšķirībām ne tikai starp dalībvalstu pārbaudes metodēs un trūkumu novērtēšanu, bet arī ziņojuma gatavošanas metodēm. Kipras gadījumā paziņoto aizliegumu skaits pārsniedza pārbaudīto transportlīdzekļu skaitu, tāpēc iespējams, ka tad, ja tika atklāti vairāki trūkumi, kuru dēļ tika aizliegta transportlīdzekļa ekspluatācija, šos trūkumus paziņoja kā atsevišķus aizliegumus. Jānorāda arī tas, ka, lai gan saskaņā ar direktīvu ir jāpaziņo “pārbaudīto komerciālo transportlīdzekļu skaits”, aptvertajā periodā dalībvalsts var pārbaudīt vienu un to pašu transportlīdzekli vairāk nekā vienu reizi, tāpēc faktiski ziņojumā ir iekļauts “veikto pārbaužu skaits”.
3. tabula. Transportlīdzekļu, kuru ekspluatācija aizliegta, attiecība pret visiem pārbaudītajiem ES transportlīdzekļiem
Ziņojošā
dalīb
valsts
|
Transportlīdzekļi, kas ir reģistrēti ziņojošajā dalībvalstī
|
Transportlīdzekļi, kas ir reģistrēti ES (ieskaitot ziņojošo dalībvalsti)
|
|
Pārbaudīto
transportlīdzekļu
skaits
|
Aizliegumu
skaits
|
Aizliegumu
īpatsvars (%)
|
Pārbaudīto
transportlīdzekļu
skaits
|
Aizliegumu
skaits
|
Aizliegumu
īpatsvars (%)
|
Beļģija
|
6203
|
452
|
7,3 %
|
17 490
|
972
|
5,6 %
|
Bulgārija
|
254 651
|
4319
|
1,7 %
|
320 403
|
5804
|
1,8 %
|
Čehijas Republika
|
81 711
|
402
|
0,5 %
|
133 656
|
507
|
0,4 %
|
Dānija
|
1748
|
432
|
24,7 %
|
2081
|
532
|
25,6 %
|
Vācija
|
989 524
|
13 628
|
1,4 %
|
1 530 962
|
32 125
|
2,1 %
|
Igaunija
|
1669
|
1504
|
90,1 %
|
1689
|
1513
|
89,6 %
|
Īrija
|
12 939
|
779
|
6,0 %
|
12 939
|
779
|
6,0 %
|
Grieķija
|
14 922
|
202
|
1,4 %
|
16 346
|
228
|
1,4 %
|
Spānija
|
652 259
|
79 872
|
12,2 %
|
723 250
|
83 280
|
11,5 %
|
Francija*
|
460 918
|
77 327
|
16,7 %
|
1 033 759
|
165 465
|
16,0 %
|
Itālija
|
10 153
|
4533
|
44,6 %
|
14 729
|
5728
|
38,9 %
|
Kipra
|
1174
|
1719
|
146,4 %
|
1174
|
1719
|
146,4 %
|
Latvija
|
4196
|
28
|
0,7 %
|
5907
|
47
|
0,8 %
|
Lietuva
|
64 531
|
625
|
1,0 %
|
79 860
|
933
|
1,2 %
|
Luksemburga
|
125
|
8
|
6,4 %
|
709
|
31
|
4,4 %
|
Ungārija
|
164 307
|
2955
|
1,8 %
|
216 504
|
5651
|
2,6 %
|
Malta
|
3968
|
1931
|
48,7 %
|
4012
|
1937
|
48,3 %
|
Nīderlande
|
4373
|
51
|
1,2 %
|
8629
|
107
|
1,2 %
|
Austrija
|
23 416
|
13 078
|
55,9 %
|
47 348
|
27 123
|
57,3 %
|
Polija
|
420 147
|
28 697
|
6,8 %
|
494 154
|
29 740
|
6,0 %
|
Portugāle
|
602
|
11
|
1,8 %
|
631
|
11
|
1,7 %
|
Rumānija
|
7404
|
326
|
4,4 %
|
7920
|
342
|
4,3%
|
Slovēnija
|
3948
|
386
|
9,8 %
|
5113
|
477
|
9,3 %
|
Slovākija
|
11 135
|
4738
|
42,6 %
|
16 211
|
6154
|
38,0 %
|
Somija
|
9250
|
5177
|
56,0 %
|
11 152
|
5840
|
52,4 %
|
Zviedrija
|
46 059
|
37 917
|
82,3 %
|
53 527
|
40 871
|
76,4 %
|
Apvienotā Karaliste
|
174 678
|
37 310
|
21,4 %
|
292 838
|
80 283
|
27,4 %
|
Kopā
|
3 455 127
|
319 420
|
9,2 %
|
5 084 818
|
499 837
|
9,8 %
|
* Francija nav paziņojusi datus par piekabju kategorijām O3, O4.
4. tabula. Vietējo transportlīdzekļu, kuru ekspluatācija aizliegta, attiecība pret citiem pārbaudītajiem ES transportlīdzekļiem
Ziņojošā
dalīb
valsts
|
Transportlīdzekļi, kas ir reģistrēti ziņojošajā dalībvalstī
|
Transportlīdzekļi, kas ir reģistrēti ES (izņemot ziņojošo dalībvalsti)
|
|
Pārbaudīto
transportlīdzekļu
skaits
|
Aizliegumu
skaits
|
Aizliegumu
īpatsvars (%)
|
Pārbaudīto
transportlīdzekļu
skaits
|
Aizliegumu
skaits
|
Aizliegumu
īpatsvars (%)
|
Beļģija
|
6203
|
452
|
7,3 %
|
11 287
|
520
|
4,6 %
|
Bulgārija
|
254 651
|
4319
|
1,7 %
|
65 752
|
1485
|
2,3 %
|
Čehijas Republika
|
81 711
|
402
|
0,5 %
|
51 945
|
105
|
0,2 %
|
Dānija
|
1748
|
432
|
24,7 %
|
333
|
100
|
30,0 %
|
Vācija
|
989 524
|
13 628
|
1,4 %
|
541 438
|
18 497
|
3,4 %
|
Igaunija
|
1669
|
1504
|
90,1 %
|
20
|
9
|
45,0 %
|
Īrija
|
12 939
|
779
|
6,0 %
|
0
|
0
|
Nepiemēro
|
Grieķija
|
14 922
|
202
|
1,4 %
|
1424
|
26
|
1,8 %
|
Spānija
|
652 259
|
79 872
|
12,2 %
|
70 991
|
3408
|
4,8 %
|
Francija*
|
460 918
|
77 327
|
16,7 %
|
572 841
|
88 138
|
15,4 %
|
Itālija
|
10 153
|
4533
|
44,6 %
|
4576
|
1195
|
26,1 %
|
Kipra
|
1174
|
1719
|
146,4 %
|
0
|
0
|
Nepiemēro
|
Latvija
|
4196
|
28
|
0,7 %
|
1711
|
19
|
1,1 %
|
Lietuva
|
64 531
|
625
|
1,0 %
|
15 329
|
308
|
2,0 %
|
Luksemburga
|
125
|
8
|
6,4 %
|
584
|
23
|
3,9 %
|
Ungārija
|
164 307
|
2955
|
1,8%
|
52 197
|
2696
|
5,2 %
|
Malta
|
3968
|
1931
|
48,7 %
|
44
|
6
|
13,6 %
|
Nīderlande
|
4373
|
51
|
1,2 %
|
4256
|
56
|
1,3 %
|
Austrija
|
23 416
|
13 078
|
55,9 %
|
23 932
|
14 045
|
58,7 %
|
Polija
|
420 147
|
28 697
|
6,8 %
|
74 007
|
1043
|
1,4 %
|
Portugāle
|
602
|
11
|
1,8 %
|
29
|
0
|
0,0 %
|
Rumānija
|
7404
|
326
|
4,4 %
|
516
|
16
|
3,1 %
|
Slovēnija
|
3948
|
386
|
9,8 %
|
1165
|
91
|
7,8 %
|
Slovākija
|
11 135
|
4738
|
42,6 %
|
5076
|
1416
|
27,9 %
|
Somija
|
9250
|
5177
|
56,0 %
|
1902
|
663
|
34,9 %
|
Zviedrija
|
46 059
|
37 917
|
82,3 %
|
7468
|
2954
|
39,6 %
|
Apvienotā Karaliste
|
174 678
|
37 310
|
21,4 %
|
118 160
|
42 973
|
36,4 %
|
Kopā
|
3 455 127
|
319 420
|
9,2 %
|
2 743 970
|
286 642
|
10,4 %
|
* Francija nav paziņojusi datus par piekabju kategorijām O3, O4.
5.3.
Trūkumu veidi un dati pa dalībvalstīm
I pielikumā ir norādīts konkrētas dalībvalsts veiktajās pārbaudēs konstatēto transportlīdzekļu trūkumu īpatsvars.
Pārbaužu laikā visbiežāk konstatētie trūkumi attiecas uz šādu detaļu tehnisko stāvokli:
-
apgaismes iekārtas un elektrosistēma (20,9 %);
-
asis, riteņi, riepas, balstiekārta (20,6 %);
-
bremžu iekārtas (18,8 %), kā arī
-
cits aprīkojums, tostarp tahogrāfs un ātruma ierobežošanas ierīce (17,4 %).
Attiecībā uz dažādiem pārbaudāmajiem elementiem paziņotais trūkumu īpatsvars būtiski atšķīrās. Tam iemesls varētu būt atšķirīgās pārbaudes metodes, ko izmanto dalībvalstis, un pievēršanās konkrētiem elementiem pārbaužu laikā. Kad sāks piemērot Direktīvu 2014/47/ES, tiks ieviesta lielāka saskaņošana pārbaudes metožu, trūkumu novērtēšanas un diagnostikas iekārtu izmantošanas jomā, lai veiktu sīkākas tehniskās pārbaudes uz ceļiem.
Salīdzinot rādītājus ar iepriekšējā perioda rādītājiem, būtiski ir samazinājies konstatēto apgaismes iekārtu un elektrosistēmas trūkumu īpatsvars (no 47 % līdz 20,9 %). Tomēr, pārbaudot šos rādītājus padziļināti, ir redzami daži pārsteidzoši rezultāti. 47,3 % pārbaužu Zviedrijā un 45,4 % pārbaužu Portugālē tika konstatēti trūkumi apgaismes iekārtās un elektrosistēmā. Iepriekšējā periodā šajās dalībvalstīs īpatsvars bija gandrīz tāds pats (Zviedrijā 49 %, Portugālē 50,7 %).
Bremžu iekārtu trūkumus visbiežāk konstatēja iestādes Dānijā (46,7 %), Apvienotajā Karalistē (34,3 %) un Polijā (31,8 %). Savukārt Grieķijā konstatēja šādus transportlīdzekļu trūkumus 1,6 % gadījumu, Igaunijā un Luksemburgā — 2,9 % gadījumu, bet Spānijā nevienā gadījumā (0 %).
Attiecībā uz trūkumiem saistībā ar emisijām un noplūdēm — kas ne tikai apdraud drošību uz ceļiem, bet arī ietekmē vidi — pēc samazinājuma par 3,1 % iepriekšējā periodā (no 4,1 % līdz 1,0 %) ir vērojams pieaugums par 3,2 % (4,2 %). Transportlīdzekļi ar šo trūkumu visbiežāk tika konstatēti Lietuvā (14,6 %) un Kiprā (10,6 %). Jānorāda, ka Kipra pārbaudīja tikai vietējos transportlīdzekļus šajā periodā.
I pielikumā ir minēti pārējie pārbaužu rezultāti un dalībvalstu veiktajās pārbaudēs konstatētie trūkumi.
Dalībvalstu iesniegtie dati par to pārbaužu skaitu, kas veiktas transportlīdzekļiem, kuri ir reģistrēti trešās valstīs, joprojām nav pietiekami, lai izdarītu būtiskus secinājumus par to tehnisko stāvokli.
Šā ziņojuma IV pielikumā ir sniegts pārskats par dalībvalstīs pārbaudīto transportlīdzekļu skaitu pa reģistrācijas valstīm un par noteikto aizliegumu īpatsvaru.
5.4.
Transportlīdzekļi, kuru ekspluatācija ir aizliegta, pa transportlīdzekļu kategorijām un reģistrācijas dalībvalstīm
II pielikumā ir redzams, cik bieži transportlīdzekļos no konkrētās dalībvalsts tika konstatēti trūkumi, kuru dēļ tika noteikts aizliegums. Attiecībā uz transportlīdzekļiem pa kategorijām lielkravas automobiļi (N3 kategorija) tika aizliegti visbiežāk — kopumā 13,6 % pārbaužu. O3 kategorijas piekabēs konstatēto trūkumu īpatsvars bija vismazākais (6,8 %). Jāuzsver, ka transportlīdzekļos nekonkretizētajā kategorijā “citi” 22,2 % gadījumu tika konstatēti tik nopietni trūkumi, ka bija jāpiemēro aizliegums. Šajā kategorijā pārbaudītie transportlīdzekļi parasti ir lauksaimniecības transportlīdzekļi, vieglās piekabes (O1, O2) vai vieglie furgoni (N1). Direktīvā 2014/47/ES būs noteikts, ka ātrgaitas traktoru (T5) pārbaudes būs obligātas gadījumos, kad tos galvenokārt izmanto uz sabiedriskajiem ceļiem komerciālu kravas autopārvadājumu vajadzībām.
Kopējais aizliegumu skaits dalībvalstīs liecina, ka Zviedrijas (80,9 %) un Somijas (53,2 %) transportlīdzekļos visbiežāk tika konstatēti nopietni trūkumi, savukārt Grieķijas (2,2 %) un Latvijas (2,8 %) – tikai retos gadījumos. Tomēr jāņem vērā, ka no 47 046 veiktajām Zviedrijas transportlīdzekļu pārbaudēm 46 059 (97,9 %) pārbaudes veica Zviedrijas iestādes, savukārt no 10 573 Somijas transportlīdzekļu pārbaudēm 9520 (90 %) tika veiktas Somijā. Savukārt 29 360 Grieķijas transportlīdzekļu tika pārbaudīti visā Eiropā, bet 50,8 % no tiem (14 922) tika pārbaudīti Grieķijā, vienlaikus tāds pats salīdzinājums Latvijas gadījumā liecina, ka 80 % gadījumu Latvijas transportlīdzekļu pārbaudīja citas dalībvalstis (20 955 pārbaudīti transportlīdzekļi, 4196 transportlīdzekļus pārbaudījusi Latvija).
No vienas puses, II pielikumā minētie rādītāji, kas interpretēti 4. tabulā, atklāj, kuru dalībvalstu transportlīdzekļi tiek izmantoti un tādējādi arī pārbaudīti biežāk citās dalībvalstīs. No otras puses, īpaši lielu aizliegto vietējo transportlīdzekļu īpatsvaru varētu būt izraisījušas dažādās pārbaudes metodes un atšķirības trūkumu novērtēšanā. Attiecībā uz atšķirībām trūkumu novērtēšanā ar Direktīvu 2014/47/ES tiks vairāk saskaņotas ne tikai pārbaudes metodes, bet arī trūkumu novērtēšana un pārbaudes iekārtu izmantošana sīkākām tehniskajām pārbaudēm.
Sīkāka informācija pa transportlīdzekļu kategorijām pa reģistrācijas dalībvalstīm ir pieejama II pielikumā. III pielikumā ir sniegta sīkāka informācija pa transportlīdzekļu kategorijām pa dalībvalstīm, kas veic pārbaudes.
6.
SANKCIJU VEIDI
Direktīvā nav paredzēta nekāda sankciju sistēma par atklātajiem pārkāpumiem. Dalībvalstīm jānosaka sankcijas, nediskriminējot autovadītāju pēc valstspiederības vai pēc valsts, kurā transportlīdzeklis ticis reģistrēts vai laists ekspluatācijā.
Ja kļūst skaidrs, ka komerciālais transportlīdzeklis nopietni apdraud tā lietotājus vai citus ceļu satiksmes dalībniekus, iestāde vai inspektors, kas veic pārbaudi, saskaņā ar Direktīvu 2000/30/EK ir pilnvarots aizliegt transportlīdzekļa ekspluatāciju līdz brīdim, kad atklātie bīstamie trūkumi ir novērsti.
Par jebkuriem būtiskiem trūkumiem, kuri atklāti citas valsts komerciālajam transportlīdzeklim, jo īpaši trūkumiem, kuru dēļ tiek aizliegta tā ekspluatācija, ir jāziņo tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tas ir reģistrēts.
Kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā ir konstatēts būtiskais trūkums, var lūgt kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts, īstenot atbilstošus pasākumus, piemēram, veikt transportlīdzeklim papildu tehnisko apskati. Taču par šādiem gadījumiem nav jāziņo.
7.
SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS
Ir uzlabojusies dalībvalstu ziņošanas pienākuma izpilde, lai gan daudzos gadījumos aizvien netika ievērots termiņš, kaut arī Komisija 2015. gada marta sākumā izsūtīja informatīvu vēstuli. Dažos gadījumos ziņojums tika iesniegts tikai pēc apspriešanās starp Komisiju un attiecīgās dalībvalsts iestādēm. Vairumā gadījumu dalībvalstis izmantoja Komisijas ieteikto standarta elektronisko veidlapu sava ziņojuma iesniegšanai. Francijas un Vācijas gadījumā centienos noskaidrot situāciju atklājās, ka ziņojumus nevar iesniegt, jo šajās dalībvalstīs nav nodrošināta pilnīga atbilstība direktīvai.
No šā ziņojuma var izdarīt vairākus secinājumus par ES izmantoto komerciālo transportlīdzekļu pārbaudēm uz ceļiem.
Būtiska izmaiņa salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir tā, ka 2013.–2014. gadā tika veikts par 2 561 820 pārbaudēm mazāk, kas ir samazinājums par 31,5 %. Tas varētu būt rezultāts mērķtiecīgākai attieksmei pret transportlīdzekļiem, kuriem varētu būt trūkumi, vai samazinātajiem resursiem pārbaužu veikšanai uz ceļiem dalībvalstīs.
Būtiski atšķiras arī vietējo transportlīdzekļu īpatsvars attiecībā pret kopējo pārbaudīto transportlīdzekļu skaitu dalībvalstīs. Tāpēc ir jāveic turpmāki pasākumi, lai nodrošinātu vienmērīgāku pārbaužu īpatsvaru. Piemēram, Beļģijā un Luksemburgā, vietējie transportlīdzekļi tika pārbaudīti retāk nekā 40 % gadījumu, savukārt citās tranzīta dalībvalstīs šis īpatsvars ir vienmērīgāks.
Transportlīdzekļu, kuru ekspluatācija ir aizliegta, īpatsvars attiecībā pret visiem pārbaudītajiem transportlīdzekļiem liecina par ievērojamām atšķirībām, no 0,4 % Čehijas Republikā un 0,8 % Latvijā līdz vairāk nekā 89,6 % Igaunijā un 76,4 % Zviedrijā. Ziņotie skaitļi liecina, ka tehnisko pārbaužu uz ceļiem efektivitāti var paaugstināt, mērķtiecīgāk īstenojot veiktās pārbaudes. Ar mērķtiecīgākām pārbaudēm varētu samazināt autopārvadātāju zaudēto laiku, kā arī tiem un tiesībaizsardzības iestādēm uzlikto administratīvo slogu. Jaunajā Direktīvā 2014/47/ES par pārbaudēm uz ceļiem dalībvalstīm prasīts no 2018. gada pielāgot savas pārbaužu sistēmas tā, lai vienkāršu izlases veida pārbaužu vietā īstenotu mērķtiecīgāku pieeju.
Pārbaužu laikā visbiežāk konstatētie trūkumi attiecas uz apgaismes iekārtu, riteņu, riepu un bremžu tehnisko stāvokli. Tomēr dažādās dalībvalstīs var novērot būtiskas atšķirības šajā trūkumu īpatsvarā. Eiropas Komisija mudina dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību tām trūkumu kategorijām, kas joprojām ir visproblemātiskākās, un attiecīgi pielāgot savas pārbaudes metodes.