EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 21.2.2017
COM(2017) 84 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI
par tādas finansiālās palīdzības īstenošanu, ko aizjūras zemēm un teritorijām nodrošina saskaņā ar 11. Eiropas Attīstības fondu
Ievads
Ar Lēmumu par aizjūras asociāciju
(LAA) izveido tiesisko regulējumu attiecībām starp aizjūras zemēm un teritorijām
(AZT), dalībvalstīm, ar kurām tās ir saistītas, un Eiropas Savienību. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību
(LESD), Lēmuma par aizjūras asociāciju mērķis ir atbalstīt AZT ilgtspējīgu attīstību un popularizēt Savienības vērtības plašākā pasaulē.
Finansiālu atbalstu AZT nodrošina galvenokārt no Eiropas Attīstības fonda (EAF); 2014.–2020. gada plānošanas periodā
no 11. EAF tika piešķirti EUR 364,5 miljoni.
Šajā ziņojumā ir izklāstīts sasniegtais saistībā ar 11. EAF piešķiro līdzekļu AZT izmantošanu 2016. gadā atbilstoši LAA 91. pantam.
11. EAF un AZT programmas finanšu līdzekļi
Pamatojoties uz Lēmuma par aizjūras asociāciju 2. pielikumu, 11. EAF finanšu līdzekļi, kas pieejami AZT, ir sadalīti šādos piešķīrumos:
EUR 229,5 miljoni teritoriāliem (divpusējiem) piešķīrumiem;
EUR 100 miljoni reģionālajai sadarbībai un integrācijai;
EUR 21,5 miljoni, lai finansētu humāno un ārkārtas palīdzību vai atbalstu eksporta ieņēmumu svārstību gadījumā;
EUR 5 miljoni, lai finansētu procentu subsīdijas un tehnisko palīdzību, izmantojot EIB AZT ieguldījumu mehānismu;
EUR 8,5 miljoni pētījumiem un tehniskajai palīdzībai atbilstoši LAA 81. pantam.
Atbilstoši LAA noteiktajiem kritērijiem sešpadsmit AZT ir uzskatāmas par tiesīgām saņemt teritoriālu piešķīrumu no 11. EAF
. Jānorāda, ka Grenlandi finansē tieši no ES vispārējā budžeta, pamatojoties uz Lēmumu par Grenlandi
.
Reģionālo programmu mērķis ir veicināt sadarbību starp viena reģiona AZT, kurām ir līdzīgs problēmu un prioritāšu kopums. Darbības, ko finansē no reģionālā piešķīruma, atbalsta vispusīgu reģionālo programmu, kā arī problēmu novēršanai paredzētu projektu izstrādi un īstenošanu. Aktīvi tiek veicinātas partnerības ar citiem finansējuma avotiem, tostarp citiem Eiropas Savienības finanšu instrumentiem, sadarbojoties ar kaimiņos esošajām AZT un/vai trešām valstīm, kā arī ES tālākajiem reģioniem.
11. EAF un AZT programmas plānošanas process
LAA
ir noteikts plānošanas process, kas ir īpašs attiecībā uz AZT. Atšķirībā no Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas (ĀKK) valstīm plānošanas pamatā ir nevis valstu indikatīvās programmas, bet viena posma process – plānošanas dokumenta izstrāde, kam ir divi komponenti: a) ES reaģēšanas stratēģija (A daļa) un b) rīcības dokuments (B daļa).
Lai apstiprinātu katru AZT plānošanas dokumentu, kas attiecas gan uz stratēģisko ievirzi, gan programmu sīku izstrādi, tiek pieņemts tikai viens oficiāls Komisijas lēmums. Tas nozīmē, ka plānošanas dokumentu nevar apstiprināt, pirms ir izstrādāta un oficiāli apstiprināta stratēģija un rīcības dokuments. Budžeta atbalsts teritoriālajiem piešķīrumiem AZT ir vēlamākā īstenošanas kārtība.
AZT ir primāri atbildīgas par plānošanas dokumentu izstrādi, tostarp prioritātēm, kas ir to stratēģiju pamatā, un par vajadzīgo apspriešanos vietējā līmenī. Pēc AZT pieprasījuma saskaņā ar LAA 81. pantu AZT plānošanas procesa vajadzībām tika darīta pieejama tehniskā palīdzība.
|
AZT ir sniegtas īpašas norādes attiecībā uz dažādiem plānošanas procesa aspektiem 2014.–2020. gada periodā:
ir sagatavoti īpaši AZT paredzēti sīki izstrādāti plānošanas norādījumi, ko valstis un teritorijas izmantoja kā ceļvedi. Šajos norādījumos iekļauta gan ievirze, gan konkrēti šabloni dažādiem plānošanas dokumenta izstrādes posmiem.
ES budžeta atbalsta norādījumi (10. pielikums) ietver īpašas, elastīgākas norādes par budžeta atbalsta darbību apstiprināšanu un vadīšanu AZT.
Lai sekmētu sadarbību starp AZT, ĀKK/kaimiņvalstīm un tālākajiem reģioniem, ir sagatavots ievadpaziņojums nolūkā veicināt kopīgus projektus, ko finansē no EAF un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).
|
Notikusī apspriešanās
Starp AZT un Eiropas Komisiju (gan vadības, gan delegāciju līmenī) jau kopš plānošanas sākuma notika plašas apspriešanās.
AZT plānošanas process sākās ar 12. AZT un ES forumu, kas notika 2013. gada decembrī, pēc tam, kad bija pieņemts Lēmums par aizjūras asociāciju un attiecīgais finanšu regulējums. Eiropas Komisija informēja AZT un dalībvalstis, ar kurām tās ir saistītas, par indikatīvajiem finanšu piešķīrumiem un plānošanas norādījumiem un sāka apspriešanās procesu, lai vienotos par iespējamām sadarbības nozarēm.
Kopš tā laika Eiropas Komisija ir aktīvi atbalstījusi AZT visā plānošanas procesā, finansējot un/vai veicinot konkrētu semināru, darbsemināru un konferenču organizēšanu, lai rastu iespēju apsvērt kopīgās prioritātes un mērķus.
Pamatojoties uz paveikto pēc divām reģionālajām AZT konferencēm: Klusā okeāna AZT (2014. gada novembrī) un Karību jūras reģiona AZT (2015. gada februārī), kas veicināja reģionālo sadarbību ar ārpus AZT dalībniekiem šajā apgabalā un deva iespēju AZT turpināt koncentrācijas nozaru (un apakšnozaru) identifikāciju attiecībā uz divām reģionālajām programmām (Klusā okeāna reģionālajā programmā – klimata pārmaiņas un bioloģiskā daudzveidība un Karību jūras reģionālajā programmā – ilgtspējīga enerģija un jūras bioloģiskā daudzveidība), 2016. gadā tika organizēti vairāki citi semināri un sanāksmes nolūkā veicināt dialogu starp dažādajām iesaistītajām pusēm un sekmēt plānošanas procesu.
Divas reģionālās sanāksmes Karību jūras reģiona AZT ietvaros notika attiecīgi 2016. gada februārī un septembrī, un tās sekmēja Karību jūras reģionālo programmu identifikācijas posma virzību; 2017. gada sākumā ir paredzēta trešā apspriešanās sanāksme, lai šo formulēšanu pabeigtu. Turklāt 2016. gada februārī notika 11. EAF tematiskās programmas darbseminārs, un AZT bija iespēja panākt vispārēju vienprātību par galvenajām prioritārajām jomām attiecībā uz divām koncentrācijas nozarēm (ilgtspējīgas enerģijas un klimata pārmaiņu, tostarp katastrofu riska mazināšanas jomā).
Starp Klusā okeāna AZT arī notika plašas apspriešanās, kas ļāva ne vien veicināt plānošanu, bet arī apsvērt turpmāku progresu attiecībā uz reģionālo integrāciju un sadarbību ar kaimiņos esošajām ĀKK valstīm. Šajā sakarā notiek apspriedes nolūkā labāk analizēt un noteikt iespējamās sinerģijas starp AZT un ĀKK reģionālajām programmām Klusā okeāna reģionā.
Turklāt asociācijas, kas izveidota saskaņā ar LAA, dialogos tika sekmēta stratēģisko prioritāšu apsvēršana. Tehniskā līmenī 2016. gadā notika četras trīspusējās sanāksmes, kurās piedalījās Komisija, AZT pārstāvji un dalībvalstis, ar kurām tās ir saistītas, nodrošinot iespēju dialogam starp Komisijas un AZT un dalībvalstu pārstāvjiem.
Turklāt 2016. gada jūnijā tika izveidota partnerības darba grupa (PWP) vides un klimata pārmaiņu jautājumos un tā pievērsās tematiskā piešķīruma ilgtspējīgas enerģētikas komponentam, atkārtoti apstiprinot AZT ciešu iesaisti šajā jomā. Minētā PWP tika organizēta pamatojoties uz un saskaņā ar 2. ilgtspējīgas enerģētikas samitu, kurā piedalījās AZT enerģētikas ministri, nodrošinot augsta līmeņa politisku atbalstu.
Politikas līmenī 14. AZT un ES forums, kas notika 2016. gada februārī – turpinot 2015. gada 13. AZT un ES forumā iesākto – deva iespēju no jauna apliecināt savstarpējo apņemšanos abpusēji svarīgās tēmās, piemēram, attiecībā uz klimata pārmaiņām, AZT investīciju un izaugsmes iespējām un nepieciešamību rast kopīgas pieejas risinājumu meklēšanā, tādējādi tieši iekļaujoties tematiskajās un reģionālajās programmās.
Jo īpaši, parakstot kopīgo deklarāciju starp Eiropas Savienību un divdesmit divām aizjūras zemēm un teritorijām par pastiprinātu sadarbību ilgtspējīgas enerģijas jomā, nostiprināja saikni starp aizjūras zemju un teritoriju enerģētikas politikas saistībām un atbalstu, ko Eiropas Savienība varētu sniegt, izmantojot 11. Eiropas Attīstības fondā pieejamos resursus, un atkārtoti pauda AZT ciešu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu enerģiju saskaņā ar pasaules mēroga vienošanos klimata pārmaiņu jomā, kas panākta COP 21 ietvaros. Šī sadarbība tika atkārtoti apstiprināta 2. AZT enerģētikas ministru samitā 2016. gada jūnijā.
Visbeidzot, trīspusējas tikšanās starp Komisiju, AZT teritoriālajiem / reģionālajiem kredītrīkotājiem un dalībvalstīm, ar kurām AZT ir saistītas, kas notika līdztekus 14. AZT un ES forumam, sniedza iespēju apspriest un risināt iespējamās problēmas, kas saistītas ar finanšu resursu plānošanu un īstenošanu, un konkrēti plānot turpmākos pasākumus ar atsevišķām AZT un reģionālā līmenī.
Situācija 2016. gadā
2015. gadā tika izveidota programmu stratēģiskā orientācija un attiecībā uz visām programmām tika ierosinātas koncentrācijas nozares. Pamatojoties uz to, 2016. gadā ir gūti ievērojami panākumi attiecībā uz programmu identifikāciju un formulēšanu.
Šajā sakarā ir vērts atcerēties, ka piedāvātās teritoriālo piešķīrumu koncentrācijas nozares ir sagrupētas svarīgākajos tematos, kas vispārīgi ietver:
vides jautājumus, klimata pārmaiņas, atjaunojamos energoresursus un katastrofu riska mazināšanu (5 no 16 AZT; 21 % no kopējā 11. EAF indikatīvā teritoriālā piešķīruma);
sociālo attīstību (jaunieši) vai nodarbinātību / profesionālo iekļaušanu un izglītību / profesionālo izglītību (5 no 16 AZT; 33 % no 11. EAF indikatīvā teritoriālā piešķīruma);
ilgtspējīgu tūrismu (3 no 16 AZT; 26 % no 11. EAF indikatīvā teritoriālā piešķīruma);
savienojamību un pieejamību/ digitālo attīstību (3 no 16 AZT; 20 % no 11. EAF indikatīvā teritoriālā piešķīruma).
Reģionālajās programmās attiecīgie priekšlikumi koncentrācijas nozarēs ir šādi:
Karību jūras reģions – ilgtspējīga enerģija un jūras bioloģiskā daudzveidība;
Klusais okeāns – vide un dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana. Apakšnozares: a) klimata pārmaiņas un b) bioloģiskā daudzveidība;
Indijas okeāna valstu reģions – sauszemes un jūras ekosistēmas uzraudzība, pārvaldība un saglabāšana;
Tematiskā programma (visās AZT) – dabas resursu ilgtspējīga izmantošana. Apakšnozares: a) klimata pārmaiņas, tostarp katastrofu riska mazināšana, un b) ilgtspējīga enerģija.
Šīs prioritātes atbilst ilgtspējīgas attīstības mērķim, tādējādi ir vērstas uz trīs attīstības pīlāriem – ekonomikas attīstību, sociālo attīstību un vides aizsardzību –, kas izklāstīti Lēmuma par aizjūras asociāciju mērķos.
Lielākā daļa AZT attiecībā uz teritoriālajiem piešķīrumiem kā īstenošanas kārtību ierosināja izmantot budžeta atbalstu, bet dažos gadījumos ir vērojama pozitīva novirze no iepriekš izmantotās projektu īstenošanas kārtības, proti, Bonaires, Kirasao, Francijas Polinēzijas, Sabas, Sintēstatiusas un Volisas un Futunas Salu gadījumā. Šajā sakarā Komisija ir atbalstījusi budžeta atbalsta programmas, uzturot pastāvīgu dialogu, un ir arī sniegusi ad hoc atbalstu, sniedzot tehnisku palīdzību (TP), kad tas ir bijis vajadzīgs (t. i., nolūkā novērtēt budžeta atbalsta atbilstību, vai iekļāva piešķīrumu tehniskajai palīdzībai 11. EAF programmās, lai nodrošinātu spēju veidošanu un palīdzētu vietējām pārvaldes iestādēm īstenot 11. EAF).
Lai plānošanas procesā atbalstītu valstu un reģionālos kredītrīkotājus, 2016. gadā saskaņā ar LAA 81. pantu tika pilnībā mobilizēta tehniskā palīdzība. 2016. gada beigās TP līgumu, AZT nozaru stratēģijas noteikšanas vai AZT atbilstību budžeta atbalstam pētījumu kopējā vērtība sasniedza EUR 2,71 miljonu.
Teritoriālajā līmenī attiecībā uz desmit no sešpadsmit programmām ir izveidota konsolidēta stratēģija un pabeigts identifikācijas posms (proti, Angilja, Folklenda salas, Franču Polinēzija, Jaunkaledonija, Pitkērna, Saba, Sintestatiusa, Senpjēra un Mikelona, Tērksas un Kaikosas salas, kā arī Volisa un Futunas salas), savukārt attiecībā uz sešām programmām ir veiksmīgi pabeigts formulēšanas posms (Angilja, Saba, Sintestatiusa, Senpjēra un Mikelona, Tērksas un Kaikosas salas, kā arī Jaunkaledonija).
No šīm sešām programmām četras tika oficiāli apstiprinātas: i) Komisijas lēmums par 11. EAF plānošanas dokumentu Senpjērai un Mikelonai tika pieņemts 2016. gada septembrī, bet ii) Komisijas lēmums par plānošanas dokumentu Sabai, Sintestatiusai un Tērksas un Kaikosas salām tika pieņemts 2016. gada decembrī.
2016. gada 13. oktobrī Briselē komisārs Mimica un prezidents Artano parakstīja plānošanas dokumentu Senpjērai un Mikelonai. Sekojošā Eiropas Komisijas vizīte Senpjērā un Mikelonā 2016. gada oktobrī kļuva par platformu politikas dialogam un veicināja dokumentācijas sagatavošanu, lai no EUR 7 miljonu kopsummas izmaksātu pirmo daļu, ko īstenoja 2016. gada decembrī.
Reģionālajā līmenī turpinās Karību jūras un Klusā okeāna salu valstu reģionālo programmu identifikācijas posms.
Pamatojoties uz 2016. gadā panākto progresu, 2017. gads ES un AZT partnerībai būs svarīgs gads, ņemot vērā to, ka abas puses ir apņēmušās gada pirmajā pusē pieņemt vairākas citas 11. EAF programmas.
Eiropas Investīciju banka (EIB)
Saskaņā ar AZT ieguldījumu mehānismu
procentu subsīdiju un tehniskās palīdzības finansējumam (EUR 5 miljoni no 11. EAF finansējuma AZT), ko pārvalda EIB, EUR 600 000 tika izmantoti procentu likmes subsīdijai darbībai Taiti (Franču Polinēzija).
LAA arī paredzēts EIB papildu finansējums (līdz EUR 100 miljoniem 2014.–2020. gada laikposmā) no pašu resursiem.
Saskaņā ar AZT pašu resursu finansējumu EIB 2015. gadā noslēdza aizdevuma līgumu ar Jaunkaledoniju, kas paredz ieguldījumu aizdevumu EUR 20 miljonu apmērā jaunas slimnīcas būvniecībai, kura būs galvenā slimnīca visā teritorijā un aizstās četras esošās slimnīcas. Projektu īsteno ciešā sadarbībā ar Francijas Attīstības aģentūru (Agence Française de Developpement). Pēc tam, kad visas dalībvalstis pabeidza garantiju līguma ratifikācijas procesu, aizdevums tika pilnībā izmaksāts 2016. gada 1. septembrī.
Nākotnes perspektīva
2017. gadā būs svarīgi saglabāt stimulu, lai AZT efektīvi pabeigtu to teritoriālās plānošanas procesu, kā arī ātri un efektīvi pievērstos reģionālo sadalījumu plānošanai, cita starpā īstenojot uzlabotu koordināciju.
Nākamais gads būs arī ārkārtīgi svarīgs, lai turpmāk apsvērtu ES attīstības sadarbību ar AZT, ņemot vērā 11. EAF darbības novērtējuma rezultātus, kas gaidāmi 2017. gada sākumā.
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 21.2.2017
COM(2017) 84 final
PIELIKUMS
dokumentam
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI
par tādas finansiālās palīdzības īstenošanu, ko aizjūras zemēm un teritorijām nodrošina saskaņā ar 11. Eiropas Attīstības fondu
Pielikums
1)2016. gadā pieņemtie Komisijas lēmumi
|
AZT
|
(miljoni EUR)
|
Koncentrācijas nozare
|
Pieņemtie Komisijas lēmumi
|
|
Senpjēra un Mikelona
|
26,35
|
Ilgtspējīgs tūrisms un savienojamība jūras satiksmē
|
C(2016) 5993, 27.09.2016.
|
|
Saba
|
3,55
|
Atjaunojamie energoresursi
|
C(2016) 8490, 20.12. 2016.
|
|
Sintēstatiusa
|
2,45
|
Enerģija
|
C(2016) 8493, 20.12. 2016.
|
|
Tērksas un Kaikosas Salas
|
14,60
|
Izglītība
|
C(2016) 8291, 13.12.2016.
|
|
Kopā
|
46,95
|
|
|
2)Komisijas lēmumi, kurus plānots pieņemt – indikatīvo piešķīrumu sadalījums un ierosinātās koncentrācijas nozares attiecībā uz 11. EAF teritoriālajiem piešķīrumiem
a)11. EAF indikatīvie teritoriālie piešķīrumi
|
AZT
|
(miljoni EUR)
|
Piedāvātās koncentrācijas nozares
|
|
Angilja
|
14,05
|
Izglītība
|
|
Aruba
|
13,05
|
Izglītība
|
|
Bonaire
|
3,95
|
Sociālā attīstība – jaunieši
|
|
Kirasao
|
16,95
|
Atjaunojamie energoresursi
|
|
Folklenda (Malvinu) Salas
|
5,90
|
Savienojamība un pieejamība
|
|
Francijas Polinēzija
|
29,95
|
Tūrisms
|
|
Montserrata
|
18,40
|
Ilgtspējīga enerģija
|
|
Jaunkaledonija
|
29,80
|
Nodarbinātība un profesionālā iekļaušana
|
|
Pitkērna
|
2,40
|
Tūrisms
|
|
Svētās Helēnas sala un piederīgās teritorijas
|
21,50
|
Savienojamība un pieejamība
|
|
Sentmartēna
|
7,00
|
Ūdens un sanitārija
|
|
Volisa un Futunas Salas
|
19,60
|
Digitālā attīstība
|
|
Kopā
|
182,55
|
|
b)11. EAF indikatīvie reģionālie piešķīrumi
|
Reģions
|
(miljoni EUR)
|
Piedāvātās koncentrācijas nozares
|
|
Karību jūras reģions
|
40,00
|
Ilgtspējīga enerģija un jūras bioloģiskā daudzveidība
|
|
Klusā okeāna valstu reģions
|
36,00
|
Klimata pārmaiņas un bioloģiskā daudzveidība
|
|
Indijas okeāna valstu reģions
|
4,00
|
Sauszemes un jūras ekosistēmas uzraudzība, pārvaldība un saglabāšana
|
|
Tematiskā programma (visās AZT)
|
16,00 – 18,00
|
Klimata pārmaiņas, tostarp katastrofu riska mazināšana, un ilgtspējīga enerģija
|
|
AZT asociācijas (AZTA) atbalsta pasākumi
|
2 – 4,00
|
Tehniskā palīdzība AZTA
|
|
Kopā
|
100,00
|
|
3)11. EAF Tehniskās sadarbības instruments
|
Tehniskās sadarbības instruments (TCF)
|
(miljoni EUR)
|
Piezīmes
|
|
Kopā
|
8,50
|
TCF instrumentam 2015.–2016. gadā paredzēti EUR 3 miljoni (TCF I)
(līdz 2016. gada beigām līgumi noslēgti par EUR 2,71 miljoniem)
|
LAA ir noteiktas kopējās piešķirtās summas teritoriālajām un reģionālajām programmām, kā arī tehniskajai palīdzībai.
Īpašo teritoriālo piešķīrumu indikatīvajā sadalījumā ir ņemts vērā iedzīvotāju skaits, iekšzemes kopprodukta līmenis, līdzšinējais EAF piešķīrumu līmenis un ierobežojumi ģeogrāfiskās nošķirtības dēļ, kā noteikts LAA 9. pantā.
Īpašo reģionālo piešķīrumu indikatīvais sadalījums liecina, ka ir vajadzīga kritiskā masa, lai nodrošinātu ietekmi, un ir jāveicina sadarbība starp AZT, tālākajiem reģioniem, kā arī trešām valstīm, kā uzsvērts LAA.