EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.3.2017

COM(2017) 58 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par alkoholisko dzērienu obligāto marķēšanu attiecībā uz sastāvdaļu sarakstu un paziņojumu par uzturvērtību

SATURS

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par alkoholisko dzērienu obligāto marķēšanu attiecībā uz sastāvdaļu sarakstu un paziņojumu par uzturvērtību

1.Ievads

2.Vēsturiskais atskats

3.ES tiesiskais regulējums attiecībā uz alkoholisko dzērienu marķējumu

3.1.Regula (ES) Nr. 1169/2011

3.2.Citi ES noteikumi attiecībā uz alkoholisko dzērienu marķējumu

4.Dalībvalstu tiesību akti, situācija starptautiskā līmenī un trešās valstīs

4.1.Dalībvalstis

4.2.Starptautiskas organizācijas un trešās valstis

5.Patērētāju zināšanas un ieinteresētība

6.Ieinteresētās personas

7.Aicinājumi rīkoties

7.1.Pasaules Veselības organizācija

7.2.Eiropas Parlaments un Padome

7.3.Komisijas apspriešanās ar dalībvalstu ekspertiem

8.Secinājumi

1.Ievads

Šis ziņojums ir sagatavots atbilstoši pienākumam, kas Komisijai uzlikts ar 16. panta 4. punktu Regulā (ES) Nr. 1169/2011 1 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (turpmāk “Regula”). Minētais noteikums paredz, ka uz alkoholiskajiem dzērieniem, kuru alkohola saturs pārsniedz 1,2 tilpumprocentus, neattiecas obligātā prasība par sastāvdaļu sarakstu un paziņojumu par uzturvērtību, un ka Komisija sagatavo ziņojumu, kurā izskata jautājumu par to, vai uz alkoholiskajiem dzērieniem nākotnē būtu jāattiecina jo īpaši prasība sniegt informāciju par enerģētisko vērtību, un pamatojumu iespējamu atbrīvojumu piešķiršanai, ņemot vērā vajadzību nodrošināt saskaņotību ar citiem attiecīgiem Savienības politikas aspektiem, un šajā sakarā apsver, vai ir jāierosina definēt “gāzētos alkoholiskos kokteiļus”.

Ar Regulu tiek izveidots pamats tam, lai saistībā ar pārtikas produktu informāciju nodrošinātu augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, kas nodrošina, ka patērētāji netiek maldināti ar pārtikas marķējumu un var izdarīt apzinātu izvēli. Sastāvdaļu saraksts un paziņojums par uzturvērtību ir vieni no svarīgākajiem datiem, kas ļauj veikt šādu apzinātu izvēli.

Lai gan uzturvērtības marķējumam var būt zināma nozīme mērenāka alkohola patēriņa veicināšanā, šajā ziņojumā jautājums par alkoholisko dzērienu marķēšanu attiecībā uz sastāvdaļu sarakstu un paziņojumu par uzturvērtību ir aplūkots, raugoties no viedokļa attiecībā uz patērētāju informēšanu par pārtikas produkta identitāti un īpašībām.

Šis ziņojums balstās uz nostājām par alkoholisko dzērienu marķēšanu, kuras pirms un pēc Regulas pieņemšanas paudušas dažādas ieinteresētās personas.

2.Vēsturiskais atskats

Alkoholisko dzērienu īpašā režīma aizsākums nav meklējams Regulā.

Attiecībā uz sastāvdaļu sarakstu pirmsākumi meklējami pirmajos vispārējos tiesību aktos par marķēšanu 2 , kuri pieņemti ES līmenī un kuros paredzēts, ka “attiecībā uz dzērieniem, kuru alkohola saturs pārsniedz 1,2 tilpumprocentus, Padome pēc Komisijas priekšlikuma līdz 1982. gada 22. decembrim izstrādā noteikumus sastāvdaļu marķēšanai”.

Lai izpildītu šo prasību, Komisija 1982. 3  un 1992. gadā 4 ir sagatavojusi priekšlikumus, taču Padome nevarēja panākt vienošanos par kādu no šiem priekšlikumiem. Komisija 1997. gada februārī sagatavoja jaunu priekšlikumu 5 , kas 2002. gada decembrī beidzot tika iekļauts Padomes darba grupas darba kārtībā. Sanāksmē vairākums dalībvalstu vienojās, ka alkoholisko dzērienu sastāvdaļu marķēšanai vajadzētu būt labāk saskaņotai ar pārskatītajiem vispārējiem marķēšanas noteikumiem.

Šo diskusiju rezultātā netika ieviesti noteikumi par alkoholisko dzērienu sastāvdaļu marķēšanu kopumā, lai gan ES īpašās prasības 6 par tādu sastāvdaļu marķēšanu, kas var izraisīt alerģiju vai nepanesamību, attiecās arī uz alkoholiskajiem dzērieniem.

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu Regulai par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, uz alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp gāzētiem alkoholiskiem kokteiļiem (jauktiem alkoholiskiem dzērieniem, piemēram, bezalkoholisko dzērienu sajaukumiem ar stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem), attiecās prasība obligāti norādīt sastāvdaļu sarakstu un paziņojumu par uzturvērtību, bet šī prasība neattiecās uz alu, vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem 7 . Pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas šis atbrīvojums tika attiecināts uz visiem alkoholiskiem dzērieniem, un pieņemtajā regulā Komisijai tika noteikta prasība sniegt šo ziņojumu.

3.ES tiesiskais regulējums attiecībā uz alkoholisko dzērienu marķējumu

3.1.Regula (ES) Nr. 1169/2011

Ar Regulu ir saglabāta prasība par obligātu sastāvdaļu sarakstu 8 un ieviesta prasība par obligātu paziņojumu par uzturvērtību (enerģētisko vērtību un tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu, cukuru, olbaltumvielu un sāls daudzumu), sākot no 2016. gada 16. decembra 9 . Šie noteikumi neattiecas uz alkoholiskiem dzērieniem.

Ja runa ir par sastāvdaļu sarakstu, tad 21. pants par dažu tādu vielu vai produktu marķējumu, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību, tāpat kā iepriekšējās tiesību normas, attiecas uz alkoholiskiem dzērieniem. Tādēļ patērētāji ir informēti, ja alkoholiskos dzērienos ir vielas vai produkti, kas Regulas II pielikumā ietverti kā visbiežāk sastopamie alergēni, piemēram, vīnam pievienotie sulfīti. Tomēr Regulas II pielikumā nav ietvertas citas sastāvdaļas, kuru iekļaušanu tādu vielu sarakstā, kas varētu izraisīt alerģiskas reakcijas konkrētās patērētāju grupās, likumdevēji nav apsvēruši, un tādēļ tās netiek norādītas alkoholisko dzērienu marķējumā, jo nav sastāvdaļu saraksta. Lai gan attiecībā uz alkoholiskiem dzērieniem nav prasības norādīt sastāvdaļu sarakstu, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji var brīvprātīgi sniegt šo informāciju patērētājiem. Saskaņā ar Regulas 36 .pantu šādai informācijai ir jāatbilst noteikumiem, kas reglamentē sastāvdaļu saraksta obligātu norādīšanu.

Ar Regulas 41. pantu dalībvalstīm ir atļauts piemērot valsts tiesību aktus par sastāvdaļu uzskaitījumu attiecībā uz alkoholiskiem dzērieniem, kamēr nav pieņemti saskaņoti ES noteikumi.

Attiecībā uz uzturvērtības marķējumu Regulas 42. apsvērumā pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji tiek mudināti brīvprātīgi sniegt uzturvērtības paziņojumā iekļauto informāciju par tādiem pārtikas produktiem kā alkoholiskie dzērieni, attiecībā uz ko būtu jāsniedz iespēja uzrādīt tikai ierobežotu skaitu uzturvērtības paziņojuma elementu. Šajā sakarā Regula atļauj brīvprātīgā paziņojumā par alkoholisko dzērienu uzturvērtību norādīt tikai enerģētisko vērtību.

Regulas XIV pielikumā ir noteikti pārrēķina koeficienti enerģētiskās vērtības aprēķināšanai. Alkohola enerģētiskā vērtība ir jāaprēķina, izmantojot pārrēķina koeficientu 29 kJ/g, kas atbilst 7 kcal/g.

Regulas 9. panta 1. punkta k) apakšpunktā ir prasība norādīt faktisko alkohola saturu tilpumprocentos dzērieniem ar alkohola saturu vairāk nekā 1,2 tilpumprocenti, un šāda prasība par obligāti norādāmām ziņām jau ir noteikta iepriekšējās tiesību normās 10 .

3.2.Citi ES noteikumi par alkoholisko dzērienu marķējumu

Regulā (ES) Nr. 1308/2013 11 ir paredzēts visaptverošs tehnisko standartu kopums, kas pilnībā ietver visas vīndarības prakses, vīna ražošanas metodes un noformēšanas un marķēšanas veidus. Minētajā regulā ir aprakstītas vielas, kuras varētu izmantot ražošanas procesā, kā arī to izmantošanas nosacījumi, to iekļaujot vīndarības prakses un apstrādes pozitīvajā sarakstā.

Saskaņā ar ES tiesību aktu par stipriem alkoholiskiem dzērieniem 12 , ja stiprā alkoholiskā dzēriena marķējumā norāda lauksaimniecības izcelsmes etilspirta ražošanā lietotos izejmateriālus, tad visus lauksaimniecības spirtus norāda dilstošā secībā, atkarībā no izmantotā daudzuma. Minētais tiesību akts arī reglamentē nogatavināšanas laika norādīšanu marķējumā, terminu “kupāža” un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

Aromatizētiem vīniem, aromatizētus vīnus saturošiem dzērieniem un aromatizētus vīnus saturošiem kokteiļiem 13 ir jāatbilst standartiem attiecībā uz apstrādi un sastāvu, kā arī īpašām marķēšanas prasībām attiecībā uz norādēm pārdošanai un norādēm par spirta iedabu, proti, alkohola ražošanai izmantoto izejmateriālu.

Uz alkoholiskiem dzērieniem ir aizliegts izmantot veselīguma norādes, un vienīgās atļautās uzturvērtības norādes ir tās, kas norāda uz zemu vai samazinātu alkohola daudzumu vai samazinātu enerģētisko vērtību 14 . Ja ir šādas uzturvērtības norādes, paziņojums par uzturvērtību ir obligāts.

4.Dalībvalstu tiesību akti, situācija starptautiskā līmenī un trešās valstīs

4.1.Dalībvalstis

Šeit tiek ziņots tikai par tām dalībvalstu likumdošanas iniciatīvām, kas attiecas uz sastāvdaļu sarakstu un paziņojumu par uzturvērtību.

Dažas dalībvalstis (Čehijas Republika, Vācija, Īrija, Grieķija, Horvātija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Austrija, Portugāle, Rumānija, un Somija) ir paturējušas spēkā vai pieņēmušas valsts tiesību aktus, ar kuriem uzliek papildu marķēšanas prasības attiecībā uz alkoholisku dzērienu vai konkrētu alkoholisku dzērienu sastāvdaļām vai konkrētām sastāvdaļām.

Attiecībā uz paziņojumu par uzturvērtību Austrijā ir spēkā prasība par cukura daudzuma norādi konkrētu vīna produktu marķējumā. Lai gan attiecībā uz paziņojumu par uzturvērtību Regula (ES) Nr. 1169/2011 neparedz tādu pašu elastīgumu valsts tiesību aktos kā attiecībā uz sastāvdaļu sarakstu, Rumānija 15 un Īrija 16 Direktīvā (ES) Nr. 2015/1535 17 paredzētās paziņošanas procedūras ietvaros ir paziņojušas tiesību aktu projektus, kas uzliek par pienākumu norādīt ziņas alkoholisko dzērienu uzturvērtības marķējumā.

4.2.Starptautiskas organizācijas un trešās valstis

Starptautiskā līmenī Pārtikas kodeksa Fasētu pārtikas produktu marķēšanas standartā 18 alkoholiskajiem dzērieniem nav paredzēts atbrīvojums no noteikuma par obligātu sastāvdaļu sarakstu.

Saskaņā ar Kodeksa pamatnostādnēm par uzturvērtības marķējumu 19 paziņojumam par uzturvērtību vajadzētu būt obligātam, izņemot gadījumus, kad apstākļi valstī neļautu ieviest šādu paziņojumu. Konkrētus pārtikas produktus var atbrīvot no šīs prasības, piemēram, pamatojoties uz maznozīmīgumu attiecībā uz uzturvērtību vai lietošanu uzturā vai mazu iepakojumu.

Daudzās trešajās valstīs, piemēram, ASV, Brazīlijā, Kanādā, Ķīnā, Indijā, Meksikā, Jaunzēlandē, Krievijā un Šveicē, konkrētiem alkoholiskiem dzērieniem ir obligāti jānorāda sastāvdaļu saraksts.

5.Patērētāju zināšanas un ieinteresētība

Komisijas uzdevumā tika veikts pētījums par pārtikas produktu informācijas ietekmi uz patērētāju izvēli 20 , un šā pētījuma ietvaros tika pētīta patērētāju rīcība saistībā ar informāciju uz alkoholiskajiem dzērieniem. Pēc tam, kad 2031 respondents no 8 dalībvalstīm tika informēts par tādu alkoholisko dzērienu kā alus, vīns un stiprie alkoholiskie dzērieni enerģētisko vērtību, viņiem tika vaicāts par informāciju, kas ideālā gadījumā turpmāk būtu jānorāda uz alkoholiskajiem dzērieniem. Gandrīz puse respondentu (49 %) vēlējās, lai būtu norādīta informācija par alkoholisko dzērienu enerģētisko vērtību, un 16 % respondentu paziņoja par saviem nodomiem samazināt alkohola patēriņu, balstoties uz šo informāciju.

Saskaņā ar 2014. gadā veikto pētījumu 21 , ko pasūtīja aldaru apvienība, patērētāju zināšanas par alkoholisko dzērienu uzturvērtību un sastāvdaļām nav plašas. Pētījuma mērķis bija sniegt reprezentatīvu pārskatu, un tajā tika iesaistīti gandrīz 5400 respondenti 6 dalībvalstīs. Šā pētījuma rezultāti liecina, ka patērētājiem trūkst zināšanu par ogļhidrātu, kaloriju un tauku saturu dažādos pētījumā ietvertajos alkoholisko dzērienu veidos (alus, vīns un stiprie alkoholiskie dzērieni) un par dažādām sastāvdaļām, ko var izmantot to ražošanā. Kā parādīts 1. diagrammā, pētījums liecina arī par to, ka ir liela interese iegūt tādu pašu informāciju par alkoholisko dzērienu sastāvdaļām un enerģētisko vērtību, kā pašlaik tiek sniegs par citiem pārtikas produktiem un dzērieniem.

1. diagramma. Ieinteresētība tādā pašā informācijā par uzturvērtību un sastāvdaļām attiecībā uz visiem pārtikas produktiem un dzērieniem neatkarīgi no tā, vai tie satur alkoholu vai ne.

 

Avots: GfK Belgium (2014)

Tajā pašā pētījumā sniegta arī informācija par to, kā iegūt šādus datus no ārējiem avotiem un izmantot tos. Konstatēts, ka no 34 % līdz 51 % respondentu reizumis, bieži vai vienmēr izmantoja šo informāciju (2. diagramma).

2. diagramma. Ārēju informācijas avotu izmantošana, lai iegūtu informāciju par alkoholisko
dzērienu uzturvērtību un sastāvdaļām.

 

Avots: GfK Belgium (2014)

6.Ieinteresētās personas

Pamatā dažādu dalībnieku nostāja par alkoholisko dzērienu marķēšanu ir izklāstīta pētījumā 22 , kas veikts laikā, kad Komisija iesniedza priekšlikumu Regulai par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. Tajā sniegta ražotāju, mazumtirgotāju, publisko iestāžu un nevalstisko organizāciju nostāja.

3. diagramma. Reakcija uz apgalvojumu “Alkoholisko dzērienu marķējumā būtu jānorāda dzēriena sastāvdaļu saraksts un uzturīpašības”.

 

Avots: CRIOC (2007)

Kopš šīs aptaujas dažas no šīm nostājām ir mainījušās.

Patērētāju pārstāvji apgalvo 23 , ka neatbilstība starp alkoholisko dzērienu un citu pārtikas produktu marķēšanu nav pieņemama un ka sastāvdaļu sarakstam un paziņojumam par uzturvērtību ir jābūt obligātam attiecībā uz visiem alkoholiskajiem dzērieniem, lai palīdzētu patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli par to, kādus dzērienus un kādos daudzumos patērēt.

Eiropas alus patērētāju organizācija arī aicināja ieviest obligātu prasību par alkoholisko dzērienu sastāvdaļu sarakstu 24 .

Sabiedrības veselības asociācijas atbalsta sastāvdaļu un paziņojuma par uzturvērtību obligātu norādīšanu marķējumā, kas ir daļa no visaptverošas stratēģijas attiecībā uz informācijas sniegšanu un patērētāju izglītošanu par alkoholu, jo, kā apgalvo nevalstisko un sabiedrības veselības organizāciju grupa, kura iestājas par alkohola radītā kaitējuma novēršanu un samazināšanu Eiropā 25 , patērētājiem ir tiesības zināt, kādas sastāvdaļas ir viņu patērētajos alkoholiskajos dzērienos. Vēl svarīgāks aspekts ir tas, ka informācija par uzturvērtību, piemēram, par enerģētisko vērtību, būtu jānorāda, lai ļautu patērētājiem labāk uzraudzīt savu uzturu un veicinātu veselīgu dzīvesveidu.

Ražošanas nozares nostāja šajā jautājumā nesen ir ievērojami mainījusies. Lai gan iepriekš pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji bija noskaņoti pret jebkādām papildu marķēšanas prasībām, pašlaik vairākums nozares sektoru atzīst, ka patērētājiem ir tiesības zināt viņu dzērienu sastāvu, un dažādu nozares sektoru dalībnieki brīvprātīgi izstrādā un īsteno vairākas kopīgas vai atsevišķas iniciatīvas nolūkā sniegt patērētājiem papildu informāciju.

Eiropas aldarus pārstāvoša asociācija apgalvo, ka patērētājiem ir tiesības zināt, ko viņi patērē. Šie aldari organizēja brīvprātīgu iniciatīvu visā Eiropā (Eiropas Aldaru apņemšanos jeb European Beer Pledge) 26 , kuras dalībnieki apņēmās veikt kopīgas un izmērāmas darbības, lai uzlabotu patērētāju informētību, cita starpā sniedzot informāciju par uzturvērtību uz alus dzērieniem. Viņi uzskata, ka uzņēmējiem būtu jāsniedz iespēja norādīt šo informāciju uz marķējuma vai citās platformās, piemēram, tīmekļa vietnēs vai uz QR kodu balstītās lietotnēs 27 , un tādā gadījumā uz alus marķējuma būtu jānorāda skaidra saite uz šo informāciju. Daži organizācijas dalībnieki jau pašlaik uz marķējumiem vai ārējos avotos brīvprātīgi sniedz informāciju par sastāvdaļu sarakstu vai kalorijām vai sniedz pilnīgu paziņojumu par uzturvērtību (enerģētisko vērtību un tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu, cukuru, olbaltumvielu un sāls daudzumu) 28 .

Stipro alkoholisko dzērienu nozare pārstāv viedokli, ka patērētājiem nāktu par labu skaidrāka un jēgpilnāka informācija par to, kas ir viņu dzērienu sastāvā, un viņiem būtu jāsaņem sistemātiska informācija par atbildīgu stipro dzērienu lietošanu, lai viņi varētu izdarīt izvēles par labu veselīgākam dzīvesveidam. Minētais nozares sektors atbalsta atbilstošas informācijas par kaloriju daudzumu sniegšanu patērētājiem. Šo informāciju varētu sniegt nevis norādēs uz marķējuma, bet gan citā veidā. Tādējādi būtu nodrošināta pilnīga piekļuve šādai informācijai patērētājiem labvēlīgākos alternatīvos veidos. Daži ražotāji ir apņēmušies sniegt šādu informāciju uz marķējuma, bet daudzi stipro alkoholisko dzērienu ražotāji jau norāda enerģētisko vērtību savās tīmekļa vietnēs, kā arī sociālajos plašsaziņas līdzekļos un citās platformās 29 , un daži no tiem ir apņēmušies paplašināt šīs informācijas saturu, lai sniegtu pilnīgu paziņojumu par uzturvērtību 30 .

Vīna nozare uzskata, ka sabalansēts uzturs ir veselīga dzīvesveida galvenais elements un patērētājiem būtu rūpīgi jāizvēlas, kādus dzērienus un kādu pārtiku patērēt. Nozare ir apņēmusies pielāgotā veidā brīvprātīgi sniegt patērētājiem informāciju par uzturvērtību un kalorijām, un tiek dota priekšroka informācijai ārējos avotos, nevis uz marķējuma 31 . Nozare ir uzsākusi kopīgu rīcību un kopējā tīmekļa vietnē sniedz informāciju par kalorijām katrā vīna devā un kategorijā 32 .

Starptautisks uzņēmums, kas ražo stipros alkoholiskos dzērienus, vīnu un alu, ir apņēmies uz marķējuma sniegt patērētājiem pilnīgu paziņojumu par uzturvērtību attiecībā uz devu un uz 100 ml un pievienot to visiem tā ražotajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Jaunais uz iepakojuma norādāmais uzturvērtības marķējums jau ir izstrādāts, balstoties uz pētījumu, kas veikts visā pasaulē, lai noskaidrotu, kāda informācija būtu jānorāda un kā to vislabāk izdarīt. Izmaiņas iepakojumā tiks ieviestas pakāpeniski, lai pirmie produkti ar jauno marķējumu tiktu laisti tirgū 2017. gada sākumā 33 .

Dažas šīs apņemšanās 34 , 35 tika paustas arī Eiropas Alkohola un veselības foruma ietvaros, kas ir platforma, kurā Eiropas mērogā darbojošās organizācijas var diskutēt, salīdzināt pieejas un rīkoties, lai risinātu alkohola radītā kaitējuma problēmas.

Vēl ir pāragri veikt jebkādus novērtējumus par neseno brīvprātīgo iniciatīvu ietekmi. Tomēr ir sagaidāms, ka tās var veicināt patērētāju ieinteresētību tajā, lai sastāvdaļu saraksti un paziņojumi par uzturvērtību tiktu sniegti sistemātiskāk.

Alkoholisko dzērienu ražotāji kopumā uzskata, ka jebkādas jaunas prasības par marķējumu būtu vienādi jāpiemēro visiem alkoholisko dzērienu veidiem 36 , 37 .

7.Aicinājumi rīkoties

7.1.Pasaules Veselības organizācija

Pēc tam, kad Pasaules Veselības organizācija pieņēma Eiropas Rīcības plānu alkohola kaitīga patēriņa samazināšanai 2012.–2020. gadam 38 , uz marķējuma ir jānorāda “sastāvdaļas, kas ietekmē veselību, tostarp kaloriju daudzums”, un kopumā alkoholisko dzērienu marķējumam ir jābūt tādam pašam kā citiem pārtikas produktiem, lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir pieejama pilnīga informācija par produkta saturu un sastāvu nolūkā aizsargāt gan viņu veselību, gan intereses. Šo rīcības plānu Eiropas reģionālajā komitejā 2011. gada septembrī apstiprināja 53 valstis, tostarp ES dalībvalstis.

Turklāt Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka enerģētiskā vērtība ir vissvarīgākais marķējumā norādāmais uzturvērtības rādītājs.

7.2.Eiropas Parlaments un Padome

Saistībā ar 2015. gada 29. aprīlī pieņemto rezolūciju 39 Eiropas Parlaments cita starpa aicina Komisiju līdz 2016. gadam nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumu, kurā būtu noteikta prasība uz alkoholisko dzērienu marķējuma norādīt kaloriju daudzumu. Minētajā rezolūcijā norādīts — lai gan Regula (ES) Nr. 1169/2011 paredz, ka uz alkoholiskiem dzērieniem neattiecas obligātā prasība norādīt marķējumā sastāvdaļu sarakstu un paziņojumu par uzturvērtību, ar alkohola lietošanu saistīto risku dēļ tomēr būtu nepieciešama visaptveroša informācija par alkoholiskajiem dzērieniem.

Komisijai tika iesniegti arī daudzi rakstiski jautājumi par alkoholisko dzērienu marķēšanu, kuros lūgts sagatavot šo ziņojumu un uzsvērts, ka pašreizējiem atbrīvojumiem no prasības marķējumā norādīt sastāvdaļu sarakstu un paziņojumu par uzturvērtību nav pamatojuma, kā arī aicināts sākt likumdošanas iniciatīvas, kas pastiprinātu prasības par alkoholisko dzērienu marķēšanu.

Padome 2015. gada 7. decembrī pieņemtajos secinājumos 40 aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest obligātu prasību par sastāvdaļu un paziņojuma par uzturvērtību, jo īpaši par enerģētisko vērtību, norādīšanu alkoholisko dzērienu marķējumā.

7.3.Komisijas apspriešanās ar dalībvalstu ekspertiem

Lai ar valstu kompetentās iestādes pārstāvošajiem dalībvalstu ekspertiem apspriestu šajā ziņojumā izklāstītos jautājumus, šā ziņojuma sagatavošanas posmā 2013. gada 28. oktobrī tika organizēta sanāksme Komisijas darba grupai Regulas (ES) Nr. 1169/2011 jautājumos; šajā apspriešanā tika izskatīts arī jautājums par “gāzētu alkoholisku kokteiļu” (angliski — alcopops) definīciju, kas parasti ir iepriekš sajaukti alkoholiski/bezalkoholiski produkti. Daudzi dalībvalstu eksperti uzskata, ka nav pamatoti un atbilstīgi, ka uz tādu dzērienu marķējuma, kurā bezalkoholiskie dzērieni sajaukti ar alkoholu, nav jānorāda sastāvdaļas, turpretī tāda bezalkoholiska dzēriena, kurš nav sajaukts ar alkoholu, sastāvdaļas būtu jānorāda. Līdzīgi arī nav pamatojuma tam, kādēļ attiecībā uz bezalkoholisku dzērienu būtu jānorāda paziņojums par uzturvērtību, ja uz to pašu bezalkoholisko dzērienu, kas sajaukts ar stipro alkoholisko dzērienu, neattiektos prasība sniegt šādu paziņojumu.

Turklāt apspriešanā tika konstatēts, ka jēdziens “gāzēti alkoholiski kokteiļi” valstu līmenī ne vienmēr ir saskaņots un arī ir pārāk plašs, lai to varētu jēgpilni definēt. Tika uzskatīts, ka a priori un neizdarot priekšlaicīgus secinājumus par pamatotiem atbrīvojumiem, pret visiem alkoholiskiem dzērieniem, tostarp gāzētiem alkoholiskiem kokteiļiem, vajadzētu būt vienādai attieksmei saistībā ar konkrētajām marķējumā norādāmajām ziņām.

8.Secinājumi

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošiem noteikumiem — atšķirībā no citiem pārtikas produktiem — alkoholiskiem dzērieniem sastāvdaļu saraksta un paziņojuma par uzturvērtību norādīšana nav obligāta. Ņemot vērā, ka vairākumam fasētu pārtikas produktu paziņojums par uzturvērtību no 2016. gada 13. decembra ir obligāts, īpašā situācija saistībā ar alkoholiskajiem dzērieniem kļūst arvien aktuālāka. Tādējādi patērētājiem Eiropā ir ierobežota pieeja paziņojumam par uzturvērtību un sastāvdaļu sarakstam, izņemot sastāvdaļas, kas var izraisīt alerģisku reakciju.

Ne tikai Eiropas Parlaments, bet arī Pasaules Veselības organizācija un patērētāju un sabiedrības veselības organizācijas prasa ieviest jaunus alkoholisko dzērienu marķēšanas noteikumus, jo īpaši attiecībā uz enerģētiskās vērtības norādēm uz marķējuma. Dalībvalstu eksperti ir norādījuši uz dažiem aspektiem, ko tie sagaida, jo īpaši attiecībā uz paziņojumu par uzturvērtību un tieši uz enerģētiskās vērtības obligātu norādi marķējumā.

Iepriekš attiecīgās tautsaimniecības nozares ir iebildušas pret obligātu marķēšanas režīmu. Bet pašlaik nozare atzīst patērētāju tiesības zināt, ko viņi dzer. Pamatojoties uz minēto, tiek uzsākts arvien vairāk brīvprātīgu iniciatīvu, kurās patērētājiem tiek sniegta informācija par alkoholisko dzērienu sastāvdaļām un enerģētisko vērtību vai arī pilnīgs paziņojums par uzturvērtību un ar kurām tiek risināts jautājums saistībā ar to, ka patērētāji sagaida vairāk informācijas uz dzērieniem, ko viņi patērē. Sākotnēji šāda brīvprātīgi sniegta informācija bija pieejama galvenokārt ar jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību. Taču atbilstoši nozares sniegtajai informācijai tagad tā arvien biežāk būs atrodama uz paša marķējuma.

Ņemot vērā, ka šajā jomā trūkst rīcības juridiskā līmenī, dažas dalībvalstis ir pieņēmušas valsts noteikumus, kas paredz prasību konkrētiem alkoholiskiem dzērieniem daļēji norādīt sastāvdaļas. Neraugoties uz to, ka noteikumi par uzturvērtības paziņojumu ir pilnībā saskaņoti, dažas dalībvalstis paziņo arī par valsts pasākumiem, ar kuriem risina jautājumu par uzturvērtības paziņojumu attiecībā uz alkoholiskiem dzērieniem. Šādas valstu iniciatīvas sekmē tirgus sadrumstalotības riska pieaugumu.

Sastāvdaļu saraksts un paziņojums par uzturvērtību ir svarīgākie informācijas elementi, kas palīdz patērētājiem izdarīt apzinātākas un veselīgākas izvēles. Konkrētu pārtikas produktu atbrīvojumi no prasības norādīt sastāvdaļu sarakstu un paziņojumu par uzturvērtību galvenokārt attiecas uz produktiem, kuriem ir viena sastāvdaļa un ar kuru nosaukumu pietiek, lai informētu patērētājus par to saturu, piemēram, sāls, augļi un dārzeņi. Tomēr alkoholisko dzērienu gadījumā nevar uzskatīt, ka patērētāji noteikti ir informēti par dažādām ražošanas procesā izmantotajām sastāvdaļām un to uzturvērtību.

Balstoties uz izskatīto informāciju, Komisija nav konstatējusi objektīvus iemeslus, kas attaisnotu to, ka uz alkoholiskajiem dzērieniem netiek norādīta informācija par sastāvdaļām un uzturvērtību, vai attaisnotu atšķirīgu attieksmi pret dažiem alkoholiskiem dzērieniem, piemēram, gāzētiem alkoholiskiem kokteiļiem. Tādēļ šajā posmā Komisija neuzskata, ka marķēšanas nolūkā būtu nepieciešams īpaši definēt gāzētus alkoholiskus kokteiļus (alcopops) un ka tam būtu skaidra pievienotā vērtība.

Šis ziņojums apliecina, ka nozare ir arvien labāk sagatavota reaģēšanai uz patērētāju gaidām attiecībā uz informāciju par to, ko viņi dzer. Par to liecina fakts, pa pieaug kopīgu vai atsevišķu brīvprātīgu iniciatīvu skaits, kuras nozare izstrādā un īsteno, lai uz marķējuma vai citos avotos sniegtu patērētājiem informāciju par sastāvdaļu sarakstu, enerģētisko vērtību un/vai pilnīgu paziņojumu par uzturvērtību. Ir īpaši jāuzsver, ka ES tirgū pieaug to alkoholisko dzērienu skaits, uz kuru marķējuma jau ir norādīts pilnīgs paziņojums par uzturvērtību.

Ņemot vērā šos jaunākos notikumus, Komisija uzskata, ka, galvenokārt, būtu jāļauj attīstīties pašreizējām brīvprātīgajām iniciatīvām tiktāl, lai tiktu sniegts sastāvdaļu saraksts un paziņojums par uzturvērtību. Tādēļ Komisija aicina nozares pārstāvjus reaģēt uz patērētāju gaidām un gada laikā no šā ziņojuma pieņemšanas iesniegt pašregulējuma priekšlikumu, kas attiektos uz visu alkoholisko dzērienu nozari. Komisija izvērtēs nozares priekšlikumu.

Ja Komisija uzskatīs nozares ierosināto pašregulējuma pieeju par neapmierinošu, tā sāks ietekmes novērtējumu, lai pārskatītu citas pieejamās iespējas: atbilstoši labāka regulējuma principiem 41 minētajā ietekmes novērtējumā tiks apsvērtas reglamentējošas un nereglamentējošas iespējas, jo īpaši attiecībā uz informācijas sniegšanu par alkoholisko dzērienu enerģētisko vērtību; šādā novērtējumā būtu rūpīgi jāapsver dažādu iespēju ietekme uz iekšējo tirgu, attiecīgajām tautsaimniecības nozarēm, patērētāju vajadzībām un šādas informācijas faktisku izmantošanu, kā arī uz starptautisko tirdzniecību.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu, OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.

(2)   Padomes Direktīva 79/112/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz galapatērētājiem paredzētu pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu, OV L 33, 8.2.1979., 1.–14. lpp.

(3)  Priekšlikums Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 79/112/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz galapatērētājiem paredzētu pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu, COM(82) 626 galīgā redakcija.

(4)  Priekšlikums Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 79/112/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu, COM(91) 536 galīgā redakcija.

(5)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 79/112/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu, COM(97) 20 galīgā redakcija.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 10. novembra Direktīva 2003/89/EK , ar ko groza Direktīvu 2000/13/EK attiecībā uz norādēm par pārtikas produktos esošajām sastāvdaļām, OV L 308, 25.11.2003.,
15.–18. lpp.

(7)   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, COM(2008) 0040 galīgā redakcija.

(8)  Regulas (ES) Nr. 1169/2011 19. pantā ir sniegts konkrētu pārtikas produktu saraksts, kuriem nepievieno sastāvdaļu sarakstu, piemēram, negriezti svaigi augļi un dārzeņi, gāzēts ūdens, ja tā aprakstā norādīts, ka tas ir gāzēts, un raudzēts etiķis, kas iegūts no viena pamatprodukta, ar noteikumu, ka tam nav pievienotas citas sastāvdaļas.

(9)  Regulas (ES) Nr. 1169/2011 V pielikumā ir sniegts to pārtikas produktu saraksts, uz kuriem neattiecas prasība par obligāto paziņojumu par uzturvērtību. Tajā ietverti produkti, kuru uzturvērtību patērētāji apzinās, piemēram, sāls un tādi neapstrādāti pārtikas produkti kā augļi un dārzeņi. Tajā ietverti arī produkti, ko patērē nelielos daudzumos un/vai kam nav ievērojamas ietekmes uz uzturvērtību, piemēram, garšaugi un garšvielas, kafija un tēja. Vēl viena pārtikas produktu kategorija, uz ko attiecas atbrīvojums, ir pārtikas produkti, tostarp amatnieciski ražoti pārtikas produkti, kuru ražotāji mazos daudzumos tieši piegādā galapatērētājiem vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas to tieši piegādā galapatērētājiem. Alkoholiskie dzērieni, ko laiž tirgū atbilstoši šādiem nosacījumiem, var ietilpt minētajā kategorijā.

(10)   Komisijas Direktīva 87/250/EEK par spirta tilpumkoncentrācijas norādi, marķējot alkoholiskos dzērienus pārdošanai galapatērētājam, OV L 113, 30.4.1987., 57. lpp.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, OV L 347, 20.12.2013., 672. lpp.

(12)   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Regula (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91, OV L 84, 20.3.2014., 14.–34. lpp.

(14)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1924/2006 par
uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, OV L 404, 30.12.2006., 9.–25. lpp.

(15)  Tehnisko noteikumu informācijas sistēmas (TRIS) reference: 2014/611/RO.

(16)  Tehnisko noteikumu informācijas sistēmas (TRIS) reference: 2016/42/IRL. 

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīva (ES) 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā, OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.

(18)   General Standard for the labelling of pre-packaged foods CODEX STAN 1-1985, pēdējoreiz pārskatīts 2010. gadā .

(19)   Codex Guidelines on nutrition labelling CAC/GL 2-1985, pēdējoreiz pārskatīts 2013. gadā .

(20)   TNS European Behaviour Studies Consortium, Study on the impact of food information on consumers' decision making (2014) .

(21)  Consumer insights — knowledge of ingredient and nutrition information off-label information and its use —
Report GfK Belgium (2014).

(22)   Alcohol labelling and health warnings — Delphi survey Centre de Recherche et d'Information des Organisations de Consommateurs (CRIOC) (2007) .

(23)  Informed food choices for healthier consumers — European Consumer Organisation’s (BEUC) position on nutrition (2015). 

(24)   European Beer Consumers Union Manifesto 2009–2014 .

(25)   Eurocare Reflections On Alcohol Labelling  (2014) .

(26)   Second year report — November 2014 European Beer Pledge — A package of responsibility initiatives from Europe’s Brewers .

(27)  QR kods (Quick Response code jeb “ātras atbildes kods”) ir divdimensiju svītrkoda veids, ko izmanto, lai nodrošinātu, ka informācijai var ērti piekļūt, piemēram, ar viedtālruņa palīdzību.

(28)  Šo informāciju 2016. gada 14. oktobrī sniedza Eiropas Aldaru organizācija (Brewers of Europe).

(29)   http://spirits.eu/page.php?id=28&parent_id=5 , tīmekļa vietne skatīta 2016. gada 7. aprīlī.

(30)  Šo informāciju 2016. gada 13. oktobrī sniedza Eiropas Stipro alkoholisko dzērienu organizācija (Spirits Europe).

(31)  Šo informāciju 2016. gada 3. jūnijā sniedza Eiropas Vīnu komiteja (Comité européen des vins).

(32)   http://www.wineinmoderation.eu/en/content/Wine-Diet.82/ , tīmekļa vietne skatīta 2016. gada 14. oktobrī.

(33)   http://www.diageo.com/en-row/newsmedia/pages/resource.aspx?resourceid=2929 , tīmekļa vietne skatīta 2016. gada 13. oktobrī.

(34)   Eiropas Alkohola un veselības foruma apņemšanās Nr. 1447949468140-1722 “Informācijas sniegšana patērētājiem par uzturvērtību un sastāvdaļām uz visu Eiropā realizēto Heineken ražoto alu marķējuma” , Heineken International.

(35)   Eiropas Alkohola un veselības foruma apņemšanās Nr. 1446732318481-1721 “Patērētāju informēšana par alus sastāvdaļām un uzturvērtību”, The Brewers of Europe .

(36)  Stipro alkoholisko dzērienu nozares nostāja: http://spirits.eu/page.php?id=28&parent_id=5 , tīmekļa vietne skatīta 2016. gada 7. aprīlī.

(37)  Alus nozares nostāja: http://www.brewersofeurope.org/site/media-centre/post.php?doc_id=865 , tīmekļa vietne skatīta 2016. gada 7. aprīlī.

(38)   Eiropas Rīcības plāns alkohola kaitīga patēriņa samazināšanai 2012.–2020. gadam, PVO Eiropas reģiona birojs .

(39)   Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcija par stratēģiju alkohola jomā (2015/2543(RSP)) .

(40)   Padomes secinājumi par ES stratēģiju par alkohola radīta kaitējuma mazināšanu (2015) , OV C 418, 16.12.2015., 6.–8. lpp.

(41)  http://ec.europa.eu/smart-regulation/guidelines/toc_guide_en.htm.