EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.1.2017

COM(2017) 3 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Dalībvalstu monitoringa programmu novērtējums saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu

{SWD(2017) 1 final}

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei

Dalībvalstu monitoringa programmu novērtējums saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu (2008/56/EK)

1. Ievads

ES Jūras stratēģijas pamatdirektīvā 1 (JSPD) ir paredzēta sistēma, kuras satvarā dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai līdz 2020. gadam sasniegtu vai saglabātu labu vides stāvokli visos ES jūras ūdeņos. Šā mērķa sasniegšana nozīmētu to, ka ES jūras ir tīras, veselīgas un produktīvas un ka jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi. JSPD ir iekļauti vienpadsmit kvalitatīvi raksturlielumi 2 , kas apraksta, kādai vajadzētu būt videi, kad ir sasniegts labs vides stāvoklis. Komisijas Lēmumā 2010/477/ES par laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijiem un metodiskajiem standartiem 3 dalībvalstīm ir sniegti norādījumi par to, kā šis mērķis ir sasniedzams.

Praksē dalībvalstīm ir jāizstrādā un jāīsteno jūras stratēģijas. Tās ietver:

dalībvalstu jūras ūdeņu sākotnējo novērtējumu,

jūras ūdeņu laba vides stāvokļa noteikšanu,

vidisko mērķu izvirzīšanu,

koordinētu monitoringa programmu izstrādi un īstenošanu,

to pasākumu vai darbību noteikšanu, kas jāveic, lai sasniegtu vai saglabātu labu vides stāvokli.

Komisijai attiecībā uz katru dalībvalsti ir jānovērtē, vai šie dažādie elementi atbilst direktīvā paredzētajām prasībām. Vajadzības gadījumā Komisija var pieprasīt arī papildu informāciju un sniegt norādījumus par visām vajadzīgajām izmaiņām.

Dalībvalstis iesniedza ziņojumus 2012. gadā pēc pirmā īstenošanas posma, kas aptvēra sākotnējo novērtējumu, laba vides stāvokļa noteikšanu un vidisko mērķu izvirzīšanu. Komisija publicēja šo elementu novērtējumu 4 , kurā bija secināts, ka dalībvalstis ir izvirzījušas pieticīgus vidiskos mērķus. Šajā novērtējumā tika uzsvērta arī īstenošanas procesa nepietiekamā saskaņotība un konsekvence jūras apakšreģionos un jūras reģionos.

Nākamajā īstenošanas posmā dalībvalstīm līdz 2014. gada jūlijam bija jāizveido un jāīsteno monitoringa programmas 5 un trīs mēnešu laikā pēc izveides tās jāpaziņo Komisijai. Monitoringa programmu mērķis ir novērtēt jūras ūdeņu vides stāvokli un vidisko mērķu sasniegšanā panākto progresu.

Divdesmit dalībvalstis 6 monitoringa programmas Komisijai paziņoja šā novērtējuma veikšanai pietiekami savlaicīgi 7 , tās bija Beļģija, Bulgārija, Dānija, Igaunija, Vācija, Īrija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste 8 . Trīs dalībvalstis (Malta, Grieķija un Polija) ziņojumus vēl nebija iesniegušas 9 .

Šis ziņojums papildina Komisijas 2014. gada ziņojumu, un tā mērķis ir izklāstīt dalībvalstu progresu, kas panākts virzībā uz konsekventāku un saskaņotāku JSPD īstenošanu, lai līdz 2020. gadam sasniegtu labu vides stāvokli ES jūras ūdeņos.

Komisija sniedz novērtējumu par iepriekš uzskaitīto dalībvalstu iesniegtajām monitoringa programmām. Ziņojumā ir novērtēta katras dalībvalsts monitoringa programmas konsekvence un piemērotība, kā arī reģionālā saskaņotība. Tajā sniegti arī norādījumi par izmaiņām, kuras Komisija uzskata par nepieciešamām.

Ziņojuma pirmajā daļā dalībvalstu monitoringa programmas ir analizētas tādos aspektos kā laba vides stāvokļa noteikšana, ko veikušas dalībvalstis, un saistītie vidiskie mērķi. Otrajā daļā ir aplūkoti turpmāki ar monitoringu saistīti pasākumi, kas veicami valsts un ES līmenī, lai līdz 2020. gadam sasniegtu un saglabātu labu vides stāvokli ES jūras ūdeņos.

Šim ziņojumam pievienotajā dienestu darba dokumentā 10 ir sniegta katras dalībvalsts monitoringa programmas sīka analīze, kurā ņemti vērā JSPD uzskaitītie 11 kvalitatīvie raksturlielumi, kā arī doti konkrēti norādījumi katrai dalībvalstij.

Pievienotajā dienestu darba dokumentā ir iekļauts arī novērtējums par dažiem elementiem, ko vairākas dalībvalstis, proti, Bulgārija, Horvātija, Malta, Portugāles Makaronēzijas apakšreģions (Azoru salas un Madeira) un Apvienotās Karalistes Vidusjūras reģiona rietumu apakšreģions (ūdeņi, kas apskalo Gibraltāru) 11 , pirmajā JSPD īstenošanas posmā paziņoja ar novēlošanos.

2. Galvenie konstatējumi

Lai novērtētu to, vai dalībvalstu monitoringa programmas nodrošina piemērotu satvaru JSPD prasību izpildei, programmas tika novērtētas, aplūkojot to mērķus, telpisko darbības jomu, raksturlielumu kategoriju aptvērumu un vidiskos mērķi, īstenošanas grafiku, pietiekamību saistībā ar JSPD un citos attiecīgajos tiesību aktos paredzētajiem pienākumiem, kā arī reģionālo saskaņotību.

Divdesmit dalībvalstis paziņoja vairāk nekā 200 monitoringa programmu, tostarp gandrīz 1000 apakšprogrammu.

Mērķis

Kā redzams 1. attēlā, lielākajā daļā monitoringa darbību (73 %) galvenā uzmanība ir pievērsta dalībvalstu jūras ūdeņu vides stāvokļa un cilvēka darbību radītās ietekmes novērtējumam. 41 % darbību ir saistīts ar cilvēka darbības radīto slodžu monitoringu (piemēram, suspendēto daļiņu klātbūtni vertikālajā ūdens slānī, kas pasliktina ūdens caurredzamību, vai barības vielu pieaugumu, kas izraisa eitrofikāciju, vai jūrā izmesto drazu uzkrāšanos pludmalē), 19 % darbību uzmanība pievērsta cilvēka darbībām, kas rada slodzi (piemēram, bagarēšanas darbībām ostās, lauksaimniecības darbībām un pilsētu notekūdeņu izplūdei vai nepiemērotai cieto atkritumu apsaimniekošanai), savukārt tikai 12 % darbību uzmanība ir pievērsta to pasākumu efektivitātei, kas paredzēti šo slodžu un to ietekmes mazināšanai (piemēram, barības vielu zuduma mazināšanai vai cieto atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai paredzēto pasākumu efektivitātei). To, ka pasākumu novērtēšana ir atstāta novārtā, daļēji iespējams skaidrot ar faktu, ka dalībvalstīm nebija noteikta prasība pasākumus ieviest pirms 2016. gada beigām (JSPD 5. panta 2. punkts).

Tā kā programmas un to funkcijas pārklājas, dažādo monitoringa darbību summa ir lielāka par 100 %.

1. attēls. Dalībvalstu monitoringa mērķis 12

Bioloģiskās daudzveidības monitorings (1., 4. un 6. raksturlielums) veido 41 % no centieniem 13 . Uzsvaru uz bioloģisko daudzveidību varētu skaidrot ar to, ka monitoringa jomā jau tiek veikts darbs, lai īstenotu citus ES tiesību aktus, piemēram, Putnu direktīvu 14 , Dzīvotņu direktīvu 15 , Ūdens pamatdirektīvu 16 , Peldūdeņu direktīvu 17 , Nitrātu direktīvu 18 un Regulu par kopējo zivsaimniecības politiku 19 . Minētie tiesību akti ietver monitoringa prasības, kas ir tieši saistītas ar JSPD raksturlielumiem. Piemēram, saskaņā ar Putnu direktīvu dalībvalstīm ir jāņem vērā tendences un izmaiņas savvaļas putnu sugu populācijās, kas gūst labumu no īpašiem saglabāšanas pasākumiem. Tādējādi dalībvalstu veiktais jūrasputnu populāciju, izmēra un skaitliskuma monitorings ļauj izpildīt prasības, kas izriet gan no Putnu direktīvas, gan no JSPD.

59 % monitoringa darbību ir saistīti ar atlikušajiem astoņiem raksturlielumiem. Salīdzinoši ierobežots monitorings attiecas uz enerģiju, tostarp zemūdens troksni 20 , kā arī piesārņotājiem jūras veltēs (11. un 9. raksturlielums) (4 % uz katru), svešzemju sugām (2. raksturlielums) (5 %), kā arī jūrā izmestajām drazām un hidrogrāfisko apstākļu izmaiņām (10. un 7. raksturlielums) (6 % uz katru). Piesārņotāji ūdeņos (8. raksturlielums), eitrofikācija (5. raksturlielums) un komerciāliem mērķiem izmantotās zivis (3. raksturlielums) ir aptverti labāk (attiecīgi 13 %, 11 % un 9 % monitoringa centienu).

Telpiskā darbības joma

Dalībvalstis ir ziņojušas par savu monitoringa programmu telpisko sadalījumu, izmantojot šādas ģeogrāfiskās zonas:

sauszeme,

pārejas ūdeņi 21 ,

piekrastes ūdeņi,

teritoriālie ūdeņi,

ekskluzīvā ekonomikas zona (EEZ) 22 ,

kontinentālā šelfa teritorija ārpus EEZ 23 un

ārpus dalībvalstu jūras ūdeņiem.

Kā redzams 2. attēlā, lielākā daļa dalībvalstu monitoringa (68 %) tiek veikta piekrastes ūdeņos, ievērojama daļa tiek veikta arī teritoriālajos ūdeņos (57 %) un EEZ (51 %). Vismazākā monitoringa daļa (6 %) tiek veikta kontinentālajos ūdeņos ārpus EEZ.

Kā paskaidrots iepriekš, dalībvalstis visā visumā ir sasaistījušas savas monitoringa programmas ar esošajām programmām, kas prasītas citos ES tiesību aktos, un tas varētu izskaidrot monitoringa dominanci piekrastes ūdeņos. Monitoringa programmas ārpus dalībvalstu teritoriālajiem ūdeņiem ir ierobežotas. To iespējams izskaidrot ar vairākiem faktoriem, piemēram, šāda monitoringa izmaksām un vajadzību koncentrēties uz galvenajām slodzēm un ietekmi, kas rodas tuvāk krastam.

 

2. attēls. Dalībvalstu monitoringa telpiskā darbības joma 24

Īstenošanas grafiks

Dalībvalstīm bija noteikta prasība izstrādāt un īstenot savas monitoringa programmas līdz 2014. gada 15. jūlijam. 3. attēlā sadalījumā pa raksturlielumu kategorijām ir parādīta to monitoringa programmu daļa, kuras ir plānots īstenot līdz 2014., 2018., 2020. gadam un pēc 2020. gada. Dalībvalstis 2014. gadā visaktīvāk veica monitoringu attiecībā uz šādiem raksturlielumiem: piesārņotāji jūras veltēs (9. raksturlielums), komerciāliem mērķiem izmantotās zivis (3. raksturlielums) un eitrofikācija (5. raksturlielums). No dalībvalstu pašnovērtējuma izriet, ka līdz 2020. gadam būs ieviestas monitoringa programmas attiecībā uz eitrofikāciju (5. raksturlielums), zīdītājiem, rāpuļiem, zivīm un galvkājiem (1. un 4. raksturlielums), kā arī piesārņotājiem (8. raksturlielums). Sagaidāms, ka attiecībā uz komerciāliem mērķiem izmantotajām zivīm (3. raksturlielums), hidrogrāfisko apstākļu izmaiņām (7. raksturlielums), jūrā izmestajām drazām (10. raksturlielums), kā arī bentiskajām dzīvotnēm un vertikālā ūdens slāņa dzīvotnēm (1., 4. un 6. raksturlielums) līdz 2020. gadam būs ieviesti gandrīz 90 % monitoringa programmu.

3. attēls. Datums, līdz kuram dalībvalstis plāno ieviest monitoringa programmas (pa raksturlielumu kategorijām), lai aptvertu to vajadzības saistībā ar labu vides stāvokli 25 , 26

Svešzemju sugu (2. raksturlielums) un zemūdens trokšņa (11. raksturlielums) monitoringa programmu ieviešana noteikti būs jāpaātrina, lai nodrošinātu pienācīgu aptvērumu, ņemot vērā JSPD noteiktos termiņus attiecībā uz jūras stratēģiju atjaunināšanu līdz 2018. gadam, kā arī laba vides stāvokļa panākšanu līdz 2020. gadam. Papildu centieni būs vajadzīgi arī saistībā ar bioloģiskās daudzveidības raksturlielumiem (1., 4. un 6. raksturlielums) un jo īpaši tiem, kurus spēkā esošie tiesību akti neaptver.

4. attēls. Datums, līdz kuram dalībvalstis plāno ieviest monitoringa programmas, lai aptvertu vajadzības saistībā ar labu vides stāvokli

4. attēlā ir parādīta to katras dalībvalsts monitoringa programmu daļa, kuras ir plānots ieviest līdz 2014., 2018., 2020. gadam un pēc 2020. gada, lai novērtētu progresu virzībā uz labu vides stāvokli.

Piecas dalībvalstis ziņoja, ka to monitoringa programmas attiecībā uz lielāko daļu raksturlielumu kategoriju ir spēkā kopš 2014. gada. Četras dalībvalstis 2014. gadā vēl nebija ieviesušas nevienu monitoringa programmu. Kopumā monitoringa programmas 2014. gada jūlijā – termiņā, kurā tām saskaņā ar JSPD 5. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) punktu bija jābūt sagatavotām un ieviestām, – bija tikai daļēji pietiekamas. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm būtiski trūks laba vides stāvokļa un vidisko mērķu sasniegšanā panāktā progresa novērtēšanai pieejamu datu, kas vajadzīgi 2018. gada novērtējumam.

Saskaņā ar dalībvalstu ziņojumiem sagaidāms, ka situācija laika gaitā pakāpeniski uzlabosies. Sagaidāms, ka līdz 2018. gadam deviņas dalībvalstis būs nodrošinājušas pilnīgu (vai gandrīz pilnīgu) raksturlielumu kategoriju aptvērumu un līdz 2020. gadam kopā piecpadsmit dalībvalstis būs ieviesušas savas programmas. Kopumā vairums dalībvalstu 2020. gadu ir noteikušas par termiņu, līdz kuram būs pilnībā ieviesta lielākā daļa monitoringa programmu. Tas gan nozīmē tikai to, ka JSPD paredzētais monitorings minētajā termiņā būs pilnībā funkcionējošs.

Tomēr piecas dalībvalstis nav nedz ziņojušas par saviem plāniem, nedz arī informējušas par to, ka to monitoringa programmas nebūs pilnībā ieviestas pat pēc 2020. gada, kurā saskaņā ar prasībām dalībvalstīm ir jānodrošina labs vides stāvoklis.

Līdzīgus novērojumus var veikt par vidisko mērķu aptvērumu dalībvalstu monitoringa programmās 27 , lai gan paziņotie laika grafiki liecina, ka dalībvalstis kopumā cer, ka monitoringa vajadzības tiks pienācīgi aptvertas līdz 2020. gadam (sk. 5. attēlu).

5. attēls. Dalībvalstu plānotais termiņš, kurā būs ieviestas to vidisko mērķu monitoringa programmas

Sagaidāms, ka divpadsmit dalībvalstīs būs ieviestas monitoringa darbības, ar kurām varēs izmērīt šo valstu noteiktos vidiskos mērķus. Īrija plāno aptvert visus mērķus, bet to darīs tikai pēc 2020. gada, kad labam vides stāvoklim jau vajadzētu būt sasniegtam. Pārējās septiņas dalībvalstis neplāno monitorēt daļu no mērķiem, ko tās noteikušas.

Kā skaidrots iepriekš, ar komerciāliem mērķiem izmantotām zivju, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu sugām (3. raksturlielums), eitrofikāciju (5. raksturlielums) un piesārņotājiem jūras veltēs (9. raksturlielums) saistītos mērķus palīdzēs sasniegt monitoringa programmas, kas paredzētas citos ES tiesību aktos. Lielākā daļa no tiem jau ir aptverti, vai arī tos iecerēts aptvert līdz 2018. gadam.

Aptvērums un vispārīgā piemērotība

Tika novērtēta dalībvalstu monitoringa programmu piemērotība attiecībā uz JSPD paredzētajām prasībām. Pievienotajā dienestu darba dokumentā ir pieejami detalizēti konstatējumi par katras dalībvalsts monitoringa programmu. Šis tehniskais novērtējums ir sagatavots, pamatojoties uz dalībvalstu monitoringa programmu galvenajiem komponentiem, jo īpaši monitorētajiem aspektiem un parametriem, biežumu un telpisko darbības jomu.

Rezultāti liecina, ka dalībvalstu monitoringa programmas ir “piemērotas”, “lielākoties piemērotas” vai “daļēji piemērotas”, lai izpildītu JSPD prasības vides stāvokļa novērtēšanas ziņā.

Visu dalībvalstu monitoringa programmu apvienotais ieguldījums dažādās raksturlielumu kategorijās ir atspoguļots 6. attēlā. Šajā attēlā parādītā informācija tika izmantota, lai novērtētu, cik raksturlielumu kategoriju ir (vai nav) aptvērusi katra dalībvalsts. Uz šā pamata tika izdarīti secinājumi par to, vai dalībvalsts monitoringa programma ir uzskatāma par lielākoties piemērotu, daļēji piemērotu vai nepiemērotu (7. attēls).

6. attēls. Laba vides stāvokļa aptvērums JSPD monitoringa programmās, pamatojoties uz tehnisko novērtējumu

Šajā novērtējumā ir apstiprināti Komisijas 2014. gada ziņojumā konstatētie trūkumi, kas saistīti ar Lēmuma 2010/477/ES piemērošanā vērojamo nepietiekamo konsekvenci un salīdzināmību starp dalībvalstīm. Tāpēc šā ziņojuma kontekstā bija iespējams veikt tikai indikatīvu salīdzinošo novērtējumu.

Lielākā daļa dalībvalstu ir identificējušas nepilnības savās programmās un apzinās galvenās jomas, kurās vajadzīgs turpmāks darbs. Konstatētie trūkumi lielākoties ir saistīti ar monitoringa metodikām un metodiskajiem standartiem (piemēram, attiecībā uz bentiskajām dzīvotnēm, vertikālā ūdens slāņa dzīvotnēm un piesārņotājiem), nepietiekamiem monitoringa datiem un zināšanām (piemēram, attiecībā uz svešzemju sugām (2. raksturlielums), hidrogrāfisko apstākļu izmaiņām (7. raksturlielums), jūrā izmestajām drazām (10. raksturlielums un zemūdens troksni (11. raksturlielums).

Dažu slodžu un ietekmju rezultatīvs monitorings būs iespējams tikai tad, kad būs spēkā reģionāla pieeja, ņemot vērā šo slodžu un ietekmju pārrobežu raksturu (piemēram, saistībā ar mobilām sugām, svešzemju sugām un zemūdens troksni).

7. attēls. Laba vides stāvokļa aptvērums JSPD monitoringa programmās, pamatojoties uz tehnisko novērtējumu

Kopumā, pamatojoties uz tehnisko novērtējumu, Komisija uzskata, ka neviena no dalībvalstu monitoringa programmām nav pilnībā piemērota un neatbilst JSPD prasībām, jo īpaši tas sakāms par laba vides stāvokļa sasniegšanā panāktā progresa monitoringu. Četru dalībvalstu monitoringa programmas varētu uzskatīt par lielākoties piemērotām, trīspadsmit citas – par daļēji piemērotām, bet triju dalībvalstu monitoringa programmas ir nepiemērotas.

Konsekvence ar citiem ES tiesību aktiem

Lielākā daļa dalībvalstu monitoringa programmas ir pamatojušas uz jau esošo monitoringu, ko veic saskaņā ar citiem ES tiesību aktiem vai attiecīgo reģionālo jūras konvenciju satvarā. ES tiesību akti, kas visbiežāk ir saistīti ar JSPD monitoringa programmām, ir Ūdens pamatdirektīva, Dzīvotņu direktīva un Regula par kopējo zivsaimniecības politiku. Šajā ziņā var uzskatīt, ka monitoringa programmas ir kopumā konsekventas ar citiem attiecīgajiem juridiskajiem pienākumiem.

Jūrā izmesto drazu (10. raksturlielums) un zemūdens trokšņa (11. raksturlielums) monitoringa programmas ir vienīgās monitoringa programmas, kas tiek īstenotas tikai tāpēc, ka tās ir paredzētas JSPD.

Reģionālā saskaņotība un koordinācija

Dalībvalstu monitoringa programmas tika novērtētas, ņemot vērā arī to reģionālo saskaņotību direktīvas 4. pantā noteiktajos reģionos. Dalībvalstis vairumā gadījumu savās monitoringa programmās ir norādījušas uz reģionālu koordināciju, proti, lai novērtētu vides stāvokli saskaņā ar JSPD, tiek izmantoti reģionālo jūras konvenciju ietvaros saskaņoti rādītāji un standarti.

Novērtējums atklāja mērenu līdz augstu saskaņotības pakāpi Melnās jūras, Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu un Baltijas jūras reģiona dalībvalstīs, kā arī zemu līdz mērenu saskaņotības pakāpi Vidusjūras reģionā.

Attiecībā uz Melnās jūras, Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu un Baltijas jūras reģiona dalībvalstīm novērtējums apliecināja augstu saskaņotības pakāpi dažos konkrētos gadījumos, piemēram, saistībā ar telpisko darbības jomu vai monitoringa aptvertajiem elementiem. Kā piemērus var minēt piesārņotāju (8. un 9. raksturlielums) un jūrā izmesto drazu (10. raksturlielums) monitoringu Baltijas jūras un Melnās jūras reģionā. Kopumā šķiet, ka jūras baseina līmenī monitorings ir saskaņotāks Baltijas jūras un Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas gadījumā (ieskaitot valstis, kas nav ES dalībvalstis).

Dalībvalstis, kuru ūdeņi ir daļa no Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu reģiona, ir izveidojušas reģionāla līmeņa monitoringa programmas visiem raksturlielumiem. Tomēr ir vajadzīgs turpmāks darbs, lai uzlabotu to konsekvenci, piemēram, attiecībā uz svešzemju sugām (2. raksturlielums), kuru aptvērums ir ierobežots, jo tikai piecas dalībvalstis ir ziņojušas par šā raksturlieluma monitoringa programmām.

Dalībvalstīm Vidusjūras reģionā ir jāpanāk konsekventāks monitorings, īstenojot reģionālus centienus attiecībā uz vairākiem raksturlielumiem, piemēram, svešzemju sugām (2. raksturlielums) un zemūdens troksni (11. raksturlielums).

Citi konstatējumi

Pārrobežu problēmjautājumi

Papildus pārrobežu problēmām, ko aptver daži JSPD raksturlielumi (piemēram, svešzemju sugas, jūrā izmestās drazas un zemūdens troksnis), dažas dalībvalstis ir norādījušas, ka klimata pārmaiņu un okeānu paskābināšanās radītās slodzes un ietekmes ir galvenie pārrobežu problēmjautājumi, kas ir tieši vai netieši aplūkoti JSPD monitoringa programmās.

Uzlabota zināšanu bāze

Dalībvalstu monitoringa programmas palīdzēs izveidot uzlabotu zināšanu bāzi, īpaši attiecībā uz zemūdens trokšņa un jūras dibena integritātes raksturlielumiem (11. un 6. raksturlielums). Tai būtu jāuzlabo nākamais dalībvalstu jūras ūdeņu novērtējums, kas ir jāveic 2018. gadā.

Adaptīvas monitoringa programmas

Dažas dalībvalstis ir ieviesušas adaptīvas monitoringa programmas, kurām vajadzētu nodrošināt to, ka to piemērotība nezūd gadījumā, kad attiecīgo dalībvalstu laba vides stāvokļa vai mērķa rādītāji tiek pārstrādāti, ņemot vērā uzlabotas zināšanas vai jaunus standartus un prakses reģionālā līmenī, vai ka tiek atspoguļotas mainīgas slodzes. Kaut gan elastība ir atzinīgi vērtējama iezīme, ir jāievēro piesardzība, lai nodrošinātu to, ka šīs adaptīvās monitoringa programmas ilgtermiņā nerada negatīvu ietekmi uz monitoringa aptvērumu.

3. Vispārīgie secinājumi

Pirmā JSPD īstenošanas cikla ietvaros sākto monitoringa programmu analīze liecina, ka ir īstenoti vai tuvākajā nākotnē tiks veikti ievērojami centieni, tomēr lielākajā daļā dalībvalstu ir vajadzīga papildu rīcība, lai nodrošinātu monitoringa programmu piemērotu un savlaicīgu aptvērumu. Ir jāpanāk lielāks progress, lai nodrošinātu dalībvalstu pieeju salīdzināmību un monitoringa programmu uzlabošanu tā, lai tās veidotu piemērotu satvaru, kas atbilst JSPD prasībām.

Būtu jānodrošina labāks aptvērums attiecībā uz raksturlielumiem, kurus neaptver vai tikai daļēji aptver spēkā esoši tiesību akti. Astoņu dalībvalstu gadījumā īpaša uzmanība būtu jāveltī tam, lai pilnībā un laikus tiktu nodrošināts monitorings, kas aptver saskaņā ar JSPD 10. pantu noteiktos mērķus. Kad dalībvalstis veiks JSPD prasīto atjaunināšanu, tām būtu jāapsver iespēja izmantot monitoringa programmas, lai spriestu par savu pasākumu efektivitāti, jo tas palīdzētu novērtēt ceļu, kas vēl atlicis līdz dalībvalstu nosprausto mērķu sasniegšanai.

Telpiskās darbības jomas analīze liecina, ka monitoringa programmas, šķiet, ir spēkā teritorijās, kurās slodze un ietekme varētu būt vislielākā. Tomēr tas būtu jāapstiprina ar piemērotu riska analīzi, lai monitoringa prioritātes tiktu noteiktas uz tehniska un zinātniska pamata.

Tikai dažās dalībvalstīs 2014. gadā bija spēkā funkcionējošas monitoringa programmas, savukārt daudzas programmas paredzēts pilnībā ieviest tikai 2018. gadā vai pat 2020. gadā. Tāpēc monitoringa jomā ir steidzami jāpanāk progress, lai izpildītu JSPD prasības, tostarp 2018. gadā atjauninātu jūras ūdeņu un laba vides stāvokļa sākotnējo novērtējumu un – būtisks nosacījums – līdz 2020. gadam panāktu labu vides stāvokli.

Monitoringa programmas ne vienmēr ir piemērotas tam, lai nodrošinātu ES jūras ūdeņu stāvokļa rezultatīvu monitoringu un sasniegtu labu vides stāvokli un saistītos mērķus, ko noteikušas dalībvalstis. Tas īpaši attiecas uz svešzemju sugu, jūrā izmesto drazu, zemūdens trokšņa un bioloģiskās daudzveidības raksturlielumiem, ko neaptver spēkā esošie tiesību akti.

Lai nodrošinātu konsekventus un salīdzināmus datus un uzlabotu monitoringa programmu telpisko darbības jomu, ir svarīgi izvērst dalībvalstu koordināciju, jo īpaši ar rīcību reģionālā un apakšreģionālā līmenī. Tas varētu samazināt izmaksas, jo starpdisciplīnu monitorings un monitorings starp dalībvalstīm noritētu efektīvāk.

4. Ieteicamie nākamie soļi

Komisija uzskata, ka dalībvalstīm būtu:

pēc iespējas drīzāk jānovērš konstatētie trūkumi reģionu vai apakšreģionu līmenī, lai nodrošinātu, ka monitoringa programmas ir piemērotas JSPD noteikto prasību izpildei,

jānodrošina, lai monitoringa programmas pienācīgi aptvertu JSPD telpisko darbības jomu, jo īpaši ņemot vērā dominējošo slodžu un ietekmes vietas, atbilstīgi uz risku pamatotai pieejai,

jāpielāgo monitoringa programmas, lai ņemtu vērā vēl citus JSPD noteiktus pienākumus, tostarp jāatjaunina tās atbilstīgi laba vides stāvokļa definējumam, ko noteikušas dalībvalstis. Gadījumos, kad labs vides stāvoklis un vidiskie mērķi pirmajā īstenošanas posmā vēl nav noteikti, dalībvalstis tiek mudinātas to darīt bez kavēšanās,

īstenojot monitoringa programmu ciešāku koordināciju, jo īpaši reģionālo jūras konvenciju satvarā, arī ieviešot kopīgas pieejas datu vākšanas un novērtēšanas metodēm, jācenšas panākt labāku saskaņotību reģionālā un apakšreģionālā līmenī,

veicot šo monitoringa programmu atjaunināšanu atbilstīgi JSPD 17. pantam, jāņem vērā pasākumu programmas, lai būtu iespējams novērtēt pasākumu efektivitāti direktīvas mērķu sasniegšanā.

Komisija:

veicinās konsekvenci dažādu tādu ES tiesību aktu īstenošanā, kas ietekmē jūras vidi; proti, tā pārskatīs Lēmumu par laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijiem un metodiskajiem standartiem un ierosinās iniciatīvas ar nolūku racionalizēt monitoringa un ziņošanas pienākumus vides politikas jomā 31 ,

turpinās sadarboties ar dalībvalstīm JSPD kopīgās īstenošanas stratēģijas 32 satvarā, lai nodrošinātu, ka JSPD īstenošanas otrajā ciklā (2018. gadā un pēc tā) tiktu nodrošināti lielāki ieguvumi un efektivitāte,

izskatīs vajadzību pēc papildu finansējuma stratēģiskajiem projektiem un atbalsta darbībām, lai veicinātu reģionālu un ES mēroga konsekvenci JSPD īstenošanā dalībvalstīs, jo īpaši gadījumos, kad reģionālo jūras konvenciju darbs ir mazāk pamanāms,

pamatojoties uz dalībvalstu individuālajiem novērtējumiem (pieejami pievienotajā dienestu darba dokumentā), sāks īpašu un mērķtiecīgi orientētu dialogu ar dalībvalstīm, kurām ir ievērojams risks neizpildīt JSPD prasības, lai nodrošinātu direktīvas ievērošanu šajās dalībvalstīs.

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

(2)

JSPD I pielikumā ir noteikti 11 kvalitatīvi raksturlielumi, proti, R1 – bioloģiskā daudzveidība, R2 – svešzemju sugas, R3 – komerciāliem mērķiem izmantotās zivis un gliemji, vēžveidīgie un adatādaiņi, R4 – barības ķēdes, R5 – eitrofikācija, R6 – jūras dibena integritāte, R7 – hidrogrāfisko apstākļu izmaiņas, R8 – piesārņotāji, R9 – piesārņotāji jūras veltēs, R10 – jūras piedrazojums, D11 – enerģija, tostarp zemūdens troksnis. Šajā ziņojumā bioloģiskās daudzveidības raksturlielumi (R1, R4 un R6) ir grupēti pa galvenajām sugu grupām un dzīvotņu veidiem: putni, zīdītāji un rāpuļi, zivis un galvkāji, bentiskās dzīvotnes un vertikālā ūdens slāņa dzīvotnes. Šīs papildu grupēšanas rezultātā ir iegūtas kopā 13 raksturlielumu kategorijas.

(3)

 Komisijas 2010. gada 1. septembra Lēmums 2010/477/ES par laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijiem un metodiskajiem standartiem (OV L 232, 2.9.2010., 14. lpp.).

(4)

 Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (2008/56/EK) īstenošanas pirmais posms. Eiropas Komisijas novērtējums un norādījumi” (COM(2014)097 final).

(5)

Šī prasība ir noteikta JSPD 5. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) punktā un 11. pantā.

(6)

Šis direktīvā noteiktais pienākums attiecas tikai uz 23 piekrastes dalībvalstīm, bet neattiecas uz 5 dalībvalstīm, ko ieskauj sauszeme.

(7)

 Šā ziņojuma sagatavošanas vajadzībām noteiktais termiņš bija 2015. gada septembris.

(8)

Apvienotās Karalistes ziņojumā nebija aplūkoti ūdeņi, kas apskalo Apvienotās Karalistes aizjūras teritoriju Gibraltāru.

(9)

Malta un Polija jau ir iesniegušas savus ziņojumus, bet termiņa kavējuma dēļ tos nebija iespējams novērtēt šajā ziņojumā. Grieķija līdz šim brīdim (2016. gada oktobris) ziņojumu vēl nav iesniegusi. Komisija vēlākā posmā darīs zināmu un publicēs savu novērtējumu un norādījumus šajā ziņojumā neiekļautajām dalībvalstīm.

(10)

SWD(2017)1 final.

(11)

Sākotnējie ieteikumi, kas Portugālei un Apvienotajai Karalistei bija sniegti Komisijas 2014. gada ziņojumā, tika atjaunināti, lai atspoguļotu datus par Makaronēziju Portugāles gadījumā un par Gibraltāru Apvienotās Karalistes gadījumā.

(12)

Šajā diagrammā nav iekļauti dati no Latvijas, Itālijas un Portugāles, jo minēto valstu iesniegtajiem ziņojumiem nebija standartizētas struktūras. Monitoringa programmas aptver vairākas teritorijas, tāpēc tās var attiekties uz piekrastes un teritoriālajiem ūdeņiem.

(13)

Procenti ir aprēķināti, pamatojoties uz paziņoto monitoringa apakšprogrammu kopējo skaitu.

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(15)

Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(16)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(17)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra Direktīva 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu (OV L 64, 4.3.2006., 37. lpp.).

(18)

Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.)

(19)

 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(20)

Šis raksturlielums attiecas uz enerģijas ievadi jūras vidē, tostarp zemūdens troksni. Tā kā ar šo raksturlielumu saistītā zinātniskā un tehniskā attīstība vēl nav sasniegusi vēlamo līmeni, dalībvalstis galveno uzmanību ir pievērsušas tikai zemūdens troksnim, un šā ziņojuma nolūkos raksturlielums tiks dēvēts par zemūdens trokšņa raksturlielumu.

(21)

Pārejas ūdeņi ir virszemes ūdens objekti upju grīvu tuvumā, kas tuvu atrodošos piekrastes ūdeņu ietekmē daļēji ir sālsūdeņi, taču tos būtiski ietekmē saldūdens plūsmas, kā noteikts Direktīvā 2000/60/EK. Piekrastes ūdeņi plešas vienas jūras jūdzes attālumā no bāzes līnijas, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK.

(22)

Teritoriālie ūdeņi (līdz 12 jūras jūdzēm), ekskluzīvā ekonomikas zona (līdz 200 jūras jūdzēm), kontinentālais šelfs ārpus EEZ robežām, kā definēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā.

(23)

 “Ārpus dalībvalstu jūras ūdeņiem” attiecas uz teritorijām ārpus dalībvalsts jurisdikcijas (ieskaitot kaimiņvalstu ūdeņus).

(24)

 Dažādu monitoringa darbību summa ir lielāka par 100 %, jo programmas un to funkcijas pārklājas. Šajā diagrammā nav ietverti dati no Latvijas, Itālijas un Portugāles, jo minēto valstu iesniegtajiem ziņojumiem nebija standartizētas struktūras.

(25)

“Nav ziņots”: nav ziņots par laba vides stāvokļa aptvēruma grafiku.

(26)

Kā skaidrots 2. zemsvītras piezīmē, ir noteiktas 13 raksturlielumu kategorijas.

(27)

Saskaņā ar JSPD 10. pantu dalībvalstīm bija jānosaka vidiskie mērķi, lai sasniegtu labu vides stāvokli to jūras ūdeņos.

(28)

Dažas no šīm problēmām, piemēram, jūrā izmestās drazas, jau ir aplūkotas JSPD kopīgās īstenošanas stratēģijas satvarā.

(29)

 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Noslēgt aprites loku – ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku”, COM(2015)0614 final.

(30)

Starptautiskās saistības ietver Rio+20 procesu (Apvienoto Nāciju Organizācijas konference par ilgtspējīgu attīstību) un 2015. gada septembrī pieņemtās Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus.

(31)

Ceļvedis par monitoringa un ziņošanas pienākumu atbilstības pārbaudi vides politikas jomā, http://ec.europa.eu/smart-regulation/roadmaps/index_lv.htm.

(32)

JSPD ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi koordinētai dalībvalstu darbībai. Lai veicinātu šo darbu, dalībvalstis un Eiropas Komisija ir izveidojušas neformālu koordinēšanas programmu – Kopējo īstenošanas stratēģiju (KĪS).