8.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/82

1.

uzskata, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīgas īstenošanas pilnvaras, lai palīdzētu likumdevējam pienākumu izpildes tehniskajos aspektos un tādējādi nodrošinātu vienotu un ātru ES tiesību aktu piemērošanu Savienībā;

2.

šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi, lai minētā īstenošana attiektos tikai uz tiesību aktu nebūtiskiem aspektiem un būtu pilnībā pārredzama, un lai to kontrolētu likumdevējs (Eiropas Parlaments un Padome), dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības;

3.

atgādina, ka dalībvalstu pienākums ir piemērot ES tiesību aktus, ka bieži vien tos īsteno vietējā un reģionālajā līmenī, un tādēļ vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalība ES tiesību aktu īstenošanā ir obligāta demokrātiska un praktiska prasība;

4.

atkārtoti pauž atbalstu komitoloģijas sistēmas reformām, kas ieviestas ar Lisabonas līgumu un divu shēmu izveidi – deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem, uz kuriem attiecas LESD 290. un 291. pants. Ar deleģētajiem aktiem aizstāj bijušo regulatīvās kontroles procedūru, ko piemēroja tādām politiski sensiblām jomām kā vide, lauksaimniecība, finanšu pakalpojumi un veselība;

5.

atbalsta šajā priekšlikumā minēto spēkā esošo pamataktu grozījumus, lai tajos iekļautās atsauces uz regulatīvo kontroles procedūru aizstātu ar atsaucēm uz LESD 290. un 291. pantu;

6.

atbalsta Komisijas izvēlētās pieejas maiņu salīdzinājumā ar 2013. gada priekšlikumu, kurā bija noteikts, ka pamataktos ietvertās atsauces uz regulatīvo kontroles procedūru jālasa kā atsauces uz 290. vai 291. pantu. Saskaņā ar šo pieeju katrs pamatakts vienmēr būtu jālasa kopā ar attiecīgo regulu, ja tāda būtu pieņemta. Tā vietā ir ieteicams grozīt katru atsevišķo pamataktu;

7.

atbalsta Komisijas nostāju, ka pilnvarojums uz nenoteiktu laiku ir pamatots, jo likumdevējam visos gadījumos un jebkurā brīdī ir iespēja pilnvarojumu atsaukt. Nosakot šādu pilnvarojumu uz pieciem gadiem un prasību par pārskata sniegšanu pirms automātiskas atjaunošanas, Komisijai piecus gadus pēc izskatāmā priekšlikuma pieņemšanas būtu jāsniedz pārskats par katru konkrēto aktu, un tas radītu būtisku administratīvo slogu;

8.

atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Kopējo vienošanos par deleģētajiem aktiem, kas pievienota Iestāžu nolīgumam par labāku likumdošanas procesu (1), kurā noteikts satvars mērķu, darbības jomas, termiņu, deleģēšanas nosacījumu noteikšanai;

9.

atgādina, ka deleģēto aktu pieņemšanas procedūrai un kritērijiem ir jābūt ļoti skaidri definētiem un pienācīgi ierobežotiem, lai nemazinātu likumdevēja funkciju;

10.

tāpēc, ja rodas šaubas par kāda deleģētā akta projekta elementa būtisko vai nebūtisko nozīmi, ierosina, ka Komisijai deleģēto aktu nevajadzētu pieņemt un tā vietā pieņemt tiesību akta projektu saskaņā ar parastajām likumdošanas procedūrām;

11.

atzinīgi vērtē skaidro apņemšanos deleģēto aktu sagatavošanas un redakcijas posmā sistemātiski apspriesties ar dalībvalstu ekspertiem, taču nav pārliecināta, ka šīs apspriedes ir pietiekami precīzi definētas, pārredzamas un saistošas;

12.

atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta kontroles pastiprināšanu deleģēto aktu pieņemšanā;

13.

tomēr šajā sakarā pauž nožēlu, ka nav paredzēta apspriešanās ar vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjiem, kaut gan minētās pašvaldības ir plaši iesaistītas deleģēto aktu īstenošanā;

14.

uzsver, ka vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalībai šajā kontrolē ir izšķiroša nozīme, jo šajā pārvaldības līmenī tiek īstenota lielākā daļa ES tiesību aktu;

15.

prasa, lai Reģionu komiteja saņemtu visus dokumentus, tostarp deleģēto aktu projektus, tajā pašā laikā, kad tos saņem dalībvalstu eksperti, un lai pašvaldību pārstāvjiem būtu paredzēta sistemātiska un atvieglota piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās gatavo deleģētos aktus;

16.

atzinīgi vērtē Komisijas, Eiropas Parlamenta un Padomes kopīga funkcionāla deleģēto aktu reģistra izveidi vēlākais līdz 2017. gada beigām, jo tas varētu palielināt Komisijas deleģēto pilnvaru īstenošanas kontroli un to pārredzamību, vienkāršot plānošanu un nodrošināt izsekojamību visos deleģētā akta aprites posmos;

17.

uzskata, ka regulas projekts nerada subsidiaritātes problēmas, jo jautājums attiecas uz pilnvaru deleģēšanu starp dažādām Eiropas Savienības iestādēm;

18.

tā paša iemesla dēļ uzskata, ka regulas projekts nerada arī proporcionalitātes problēmas, jo tas ir piemērots, lai sasniegtu regulā izvirzīto mērķi un pielāgotu atsevišķus pamataktus LESD 290. un 291. pantam, un tas nepārsniedz to, kas ir nepieciešams;

19.

tomēr atgādina, ka subsidiaritātes un proporcionalitātes principi ir nozīmīgi; uzsver, ka šie principi piemērojami ne tikai ES tiesību aktu izstrādē un pieņemšanā, bet arī to īstenošanā;

20.

uzskata, ka deleģēšana saskaņā ar LESD 290. pantu, kurā noteikts, ka ES likumdevēja pilnvaras var deleģēt Komisijai, rada galvenokārt proporcionalitātes problēmu, jo šāda deleģēšana izriet no akta normatīvās intensitātes noteikšanas, bet nemaina kompetenču sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm;

21.

taču uzskata, ka īstenošana saskaņā ar LESD 291. pantu nozīmē, ka Savienības iestādes īsteno pilnvaras, kuras lielākoties ir dalībvalstu kompetencē, un tāpēc tā ir vairāk saistīta ar subsidiaritātes problēmu;

22.

tādēļ uzskata, ka Komisijai pastāvīgi jārūpējas par minēto principu ievērošanu savās darbībās, tostarp īstenošanas pasākumu pieņemšanā.