-1)

Starpība starp plānotajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto PVN (PVN iztrūkums) Savienībā 2015. gadā bija aptuveni EUR 152 miljardi, un pārrobežu krāpšana Savienībā rada PVN ieņēmumu zaudējumu aptuveni EUR 50 miljardu apjomā gadā, kas PVN padara par būtisku Savienības līmenī risināmu jautājumu un rada nepieciešamību pieņemt uz galamērķa principu balstītu galīgu PVN režīmu.

3)

Šo īpašo režīmu, kas ieviesti no 2015. gada 1. janvāra, novērtējums liecina par vairākiem trūkumiem. Pirmkārt, būtu jāsamazina slogs mikrouzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un neregulāri sniedz šādus pakalpojumus citās dalībvalstīs, lai samazinātu to PVN saistības tajās dalībvalstīs, kurās tie neveic uzņēmējdarbību. Tādēļ būtu jāievieš Kopienas mēroga robežvērtība, līdz kurai minētā pakalpojumu sniegšana ir apliekama ar PVN dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību. Otrkārt, prasība ievērot rēķinu piesūtīšanas un uzskaites veikšanas prasības visās dalībvalstīs, kurās sniedz pakalpojumus, ir ļoti apgrūtinoša. Tādējādi, lai samazinātu slogu uzņēmumiem, noteikumiem par rēķinu piesūtīšanu un uzskaites veikšanu vajadzētu būt tiem, kas ir piemērojami tā pakalpojumu sniedzēja, kurš izmanto īpašo režīmu, identifikācijas dalībvalstī. Treškārt, nodokļa maksātāji, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, bet kas ir reģistrējušies kā PVN maksātāji dalībvalstī (piemēram, tādēļ, ka tie minētajā dalībvalstī neregulāri veic darījumus, kas apliekami ar PVN), nevar izmantot ne īpašo režīmu nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, ne īpašo režīmu nodokļa maksātājiem, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā. Tādējādi tiek ierosināts, ka šādiem nodokļa maksātājiem vajadzētu būt iespējai izmantot īpašo režīmu nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā.

3)

Šo īpašo režīmu, kas ieviesti no 2015. gada 1. janvāra, novērtējums liecina par vairākiem trūkumiem. Pirmkārt, būtu jāsamazina slogs mikrouzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un neregulāri sniedz šādus pakalpojumus citās dalībvalstīs, lai samazinātu to PVN saistības tajās dalībvalstīs, kurās tie neveic uzņēmējdarbību. Tādēļ būtu jāievieš Kopienas mēroga robežvērtība, līdz kurai minētā pakalpojumu sniegšana ir apliekama ar PVN dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību. Otrkārt, prasība ievērot rēķinu piesūtīšanas prasības visās dalībvalstīs, kurās sniedz pakalpojumus, ir ļoti apgrūtinoša. Tādējādi, lai samazinātu slogu uzņēmumiem, noteikumiem par rēķinu piesūtīšanu vajadzētu būt tiem, kas ir piemērojami tā pakalpojumu sniedzēja, kurš izmanto īpašo režīmu, identifikācijas dalībvalstī. Treškārt, nodokļa maksātāji, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, bet kas ir reģistrējušies kā PVN maksātāji dalībvalstī (piemēram, tādēļ, ka tie minētajā dalībvalstī neregulāri veic darījumus, kas apliekami ar PVN), nevar izmantot ne īpašo režīmu nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, ne īpašo režīmu nodokļa maksātājiem, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā. Tādējādi tiek ierosināts, ka šādiem nodokļa maksātājiem vajadzētu būt iespējai izmantot īpašo režīmu nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā.

3a)

Lai gan vienas pieturas aģentūras minishēmu (MOSS) izvērtējums lielā mērā ir bijis pozitīvs, 99 % no PVN ieņēmumiem, kas apstrādāti ar MOSS palīdzību, ir deklarējuši tikai 13 % no reģistrētajiem uzņēmumiem, kas liecina par to, ka dalībvalstīm, lai pārvarētu šķēršļus pārrobežu e-komercijai, ar MOSS būtu jāiepazīstina plašāks klāsts mazo un vidējo uzņēmumu.

9a)

Šī grozošā direktīva varētu izraisīt mazu sūtījumu administratīvo izmaksu palielināšanos, jo attiecīgajām pakām ir nepieciešama atšķirības zīme, kas norāda, ka ir tikusi izmantota PVN importa shēma, un pasta dienestiem ir jāšķiro pakas, balstoties uz to, vai ir tikusi izmantota PVN importa shēma. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāpievērš cieša uzmanība ietekmei uz pasta nozari.

14)

Šīs direktīvas noteikumu piemērošanas datumu nosaka , attiecīgā gadījumā ņemot vērā laiku, kas nepieciešams, lai īstenotu šīs direktīvas īstenošanai nepieciešamos pasākumus, un kas nepieciešams dalībvalstīm, lai pielāgotu savu IT sistēmu reģistrācijai un PVN deklarēšanai un maksāšanai.

14)

Šīs direktīvas noteikumu piemērošanas datums būtu jānosaka , attiecīgā gadījumā ņemot vērā laiku, kas nepieciešams, lai īstenotu šīs direktīvas īstenošanai nepieciešamos pasākumus, un kas dalībvalstīm un uzņēmumiem nepieciešams , lai pielāgotu savu IT sistēmu reģistrācijai un PVN deklarēšanai un maksāšanai.

17a)

Komisijas priekšlikums ir tikai viens no elementiem, kas nepieciešami, lai samazinātu PVN iztrūkumu. Ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai Savienībā efektīvi apkarotu krāpšanu PVN jomā.

-1)

b)

pakalpojumus sniedz pakalpojumu saņēmējiem, kuri atrodas jebkurā dalībvalstī, kas nav a) apakšpunktā minētā dalībvalsts;

b)

pakalpojumus sniedz pakalpojumu saņēmējiem, kuri atrodas jebkurā dalībvalstī, kas nav a) apakšpunktā minētā dalībvalsts; un

c)

šādu pakalpojumu kopējā vērtība, bez PVN, kārtējā kalendārajā gadā un gadā pirms tam nepārsniedz EUR 10 000 vai tā ekvivalentu valsts valūtā.

c)

šādu pakalpojumu kopējā vērtība, bez PVN, kārtējā kalendārajā gadā un gadā pirms tam nepārsniedz EUR  35 000 vai tā ekvivalentu valsts valūtā.

c)

šajos noteikumos minēto piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu kopējā vērtība, bez PVN, kārtējā kalendārajā gadā un gadā pirms tam nepārsniedz EUR 10 000 vai tā ekvivalentu valsts valūtā.

c)

šajos noteikumos minēto piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu kopējā vērtība, bez PVN, kārtējā kalendārajā gadā un gadā pirms tam nepārsniedz EUR  35 000 vai tā ekvivalentu valsts valūtā.

“ca)

preču importu, ja PVN ir deklarēts saskaņā ar īpašo režīmu XII sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļā un ja vēlākais importa deklarācijas iesniegšanas brīdī importa dalībvalsts kompetentajai muitas iestādei ir norādīts piegādātāja vai starpnieka, kas rīkojas tā interesēs, PVN identifikācijas numurs, kas piešķirts saskaņā ar 369.q pantu.”;

“ca)

preču importu, ja PVN ir deklarēts saskaņā ar īpašo režīmu XII sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļā un ja vēlākais importa deklarācijas iesniegšanas brīdī importa dalībvalsts kompetentajai muitas iestādei ir norādīts piegādātāja vai starpnieka, kas rīkojas tā interesēs, PVN identifikācijas numurs, kas piešķirts saskaņā ar 369.q pantu , savukārt Komisija ar tiesību aktu nosaka precīzu importa deklarācijas raksturu .;”

5a)

b)

persona, kura uzrāda preces muitā Kopienas teritorijā, ir atbildīga par PVN iekasēšanu no personas, kura ir preču saņēmēja.

b)

persona, kura deklarē preces muitā Kopienas teritorijā, ir atbildīga par PVN iekasēšanu no personas, kura ir preču saņēmēja.