(1)

Nosacījumi, ar kādiem mēslus darīt pieejamus iekšējā tirgū, ir daļēji saskaņoti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2003/2003 (15), kura gandrīz pilnībā attiecas uz mēsliem, kuri iegūti no izrakteņiem vai ķīmiski ražotiem neorganiskiem materiāliem. Pastāv nepieciešamība mēslošanas vajadzībām izmantot arī pārstrādātus vai organiskus materiālus. Būtu jāizveido saskaņoti nosacījumi, lai tādus mēslus, kas iegūti no šādiem pārstrādātiem vai organiskiem materiāliem, darītu pieejamus visā iekšējā tirgū, tādējādi sniedzot būtisku stimulu to turpmākai izmantošanai. Tādēļ saskaņošanas darbības joma būtu jāpaplašina, un tajā jāiekļauj pārstrādāti un organiski materiāli.

(1)

Nosacījumi, ar kādiem mēslus darīt pieejamus iekšējā tirgū, ir daļēji saskaņoti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2003/2003 (15), kura gandrīz pilnībā attiecas uz mēsliem, kuri iegūti no izrakteņiem vai ķīmiski ražotiem minerālu materiāliem. Pastāv nepieciešamība mēslošanas vajadzībām izmantot arī pārstrādātus vai organiskus materiālus. Būtu jāizveido saskaņoti nosacījumi, lai tādus mēslus, kas iegūti no šādiem pārstrādātiem vai organiskiem materiāliem, darītu pieejamus visā iekšējā tirgū, tādējādi sniedzot būtisku stimulu to turpmākai izmantošanai . Pārstrādātu barības elementu plašākas izmantošanas veicināšana palīdzētu attīstīt aprites ekonomiku un nodrošinātu resursu ziņā efektīvāku barības elementu vispārēju izmantošanu, tādējādi samazinot Savienības atkarību no trešo valstu izcelsmes barības elementiem . Tādēļ saskaņošanas darbības joma būtu jāpaplašina, un tajā jāiekļauj pārstrādāti un organiski materiāli.

(2a)

Uzturvielas mūsu pārtikā nāk no augsnes. Veselīga un barības elementiem bagāta augsne nodrošina veselīgus un uzturvielām bagātus kultūraugus un pārtiku. Lai uzlabotu augsni, lauksaimniekiem ir jābūt piekļuvei plašam mēslošanas līdzekļu klāstam — gan organiskajiem, gan sintētiskajiem mēslošanas līdzekļiem. Ja augsnē trūkst barības elementu vai ja tie ir noplicināti, augos veidojas uzturvielu deficīts, un tie var pārtraukt augt vai nesaturēt cilvēka patēriņam vajadzīgo uzturvērtību.

(5a)

Lai nodrošinātu dzīvnieku kūtsmēslu un saimniecības komposta efektīvu izmantošanu, lauksaimniekiem būtu jāizmanto tādi ražojumi, kuri atbilst “atbildīgas lauksaimniecības” idejai, dodot priekšroku vietējiem izplatīšanas kanāliem un labai agronomijas un vides praksei, kā arī jāievēro ES vides tiesību akti, piemēram, Nitrātu direktīva vai Ūdens pamatdirektīva. Būtu jāveicina galvenokārt tāda mēslojuma izmantošana, kas ražots uz vietas un tuvējos lauksaimniecības uzņēmumos.

(6a)

Vienam CE-marķētam mēslošanas līdzeklim var piemist vairākas no tām funkcijām, kas aprakstītas šīs regulas līdzekļu funkcionālajās kategorijās. Ja tiek deklarēta tikai viena no minētajām funkcijām, būtu pietiekami paredzēt, ka līdzeklim ir jāatbilst tās līdzekļu funkcionālās kategorijas prasībām, kura apraksta minēto deklarēto funkciju. Turpretī, ja tiek deklarētas vairākas no minētajām funkcijām, CE-marķēts mēslošanas līdzeklis būtu jāuzskata par divu vai vairāku mēslošanas līdzekļu kombinējumu un būtu jāpieprasa nodrošināt katra mēslošanas līdzekļa komponenta atbilstību savai funkcijai. Tādēļ būtu jānosaka atsevišķa līdzekļu funkcionālā kategorija, kas ietvertu šādus kombinējumus.

(6b)

Ražotājs, kas izmanto vienu vai vairākus CE-marķētus mēslošanas līdzekļus, kuru atbilstības novērtējumu jau ir veicis minētais ražotājs vai cits ražotājs, varētu paust vēlmi paļauties uz minēto atbilstības novērtējumu. Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu, arī šādi izgatavots CE-marķēts mēslošanas līdzeklis būtu jāuzskata par kombinējumu, ko veido divi vai vairāki mēslošanas līdzekļu komponenti, un atbilstības papildprasībām, ko piemēro minētajam kombinējumam, būtu jāattiecas tikai uz tiem aspektiem, kas ir saistīti ar sakombinēšanu.

(8)

Tādi kontaminanti CE-marķētos mēslošanas līdzekļos kā kadmijs var potenciāli apdraudēt cilvēka un dzīvnieku veselību un vidi, jo tie uzkrājas vidē un nonāk pārtikas apritē. Tāpēc šādos mēslošanas līdzekļos to saturs būtu jāierobežo. Turklāt no bioatkritumiem iegūtos, CE-marķētos mēslošanas līdzekļos būtu jāizslēdz piemaisījumu, jo īpaši polimēru, kā arī metāla un stikla klātbūtne vai tā jāierobežo, cik tas tehniski iespējams, atklājot šādus piemaisījumus dalītā savākšanā savāktajos bioatkritumos pirms apstrādes.

(8)

Tādi kontaminanti CE-marķētos mēslošanas līdzekļos kā kadmijs , ja šos mēslošanas līdzekļus neizmanto pareizi, var potenciāli apdraudēt cilvēka un dzīvnieku veselību un vidi, jo tie uzkrājas vidē un nonāk pārtikas apritē. Tāpēc šādos mēslošanas līdzekļos to saturs būtu jāierobežo. Turklāt no bioatkritumiem iegūtos, CE-marķētos mēslošanas līdzekļos būtu jāizslēdz piemaisījumu, jo īpaši polimēru, kā arī metāla un stikla klātbūtne vai tā jāierobežo, cik tas tehniski iespējams, atklājot šādus piemaisījumus dalītā savākšanā savāktajos bioatkritumos pirms apstrādes.

(8a)

Dalībvalstīm, kuras jau tagad piemēro stingrākas robežvērtības kadmija saturam mēslošanas līdzekļos, būtu jāļauj saglabāt šīs robežvērtības, līdz pārējās Savienības dalībvalstis sasniedz līdzvērtīgas robežvērtības.

(8b)

Lai sekmētu fosfātu mēslošanas līdzekļu atbilstību šīs regulas prasībām un veicinātu inovāciju, ir jārada pietiekami stimuli attiecīgo tehnoloģiju, jo īpaši atkadmijošanas tehnoloģiju, izstrādei, kā arī ar kadmiju piesārņotu bīstamo atkritumu apsaimniekošanai, izmantojot saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, programmām LIFE un aprites ekonomikas finansiālā atbalsta platformu pieejamos finanšu resursus un no Eiropas Investīciju bankas (EIB) pieejamo finansējumu, kā arī, attiecīgos gadījumos, izmantojot citus finanšu instrumentus. Komisijai katru gadu būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šiem stimuliem un Savienības sniegto finansējumu atkadmijošanas nodrošināšanai.

(8c)

No [šīs regulas piemērošanas datumu] Komisija izstrādā mehānismu, lai turpmāk veicinātu piekļuvi finansējumam pētniecībai un inovācijai attiecībā uz kadmija ekstrakcijas tehnoloģijām un to ieviešanu ražošanas procesā Savienībā visiem fosfātu mēslošanas līdzekļiem un attiecībā uz iespējamiem atkadmijošanas risinājumiem, kas ir ekonomiski dzīvotspējīgi rūpnieciskā mērogā un ļauj veikt radīto atkritumu apstrādi.

(9)

Līdzekļus , kas atbilst visām šīs regulas prasībām, būtu jāļauj brīvi pārvietot iekšējā tirgū. Ja viens vai vairāki CE-marķēta mēslošanas līdzekļa komponentmateriāli ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (18) darbības jomā, bet ražošanas ķēdē ir sasnieguši punktu, pēc kura tie vairs nerada būtisku apdraudējumu sabiedrības vai dzīvnieku veselībai (“beigu punkts ražošanas ķēdē”), minētās regulas noteikumu attiecināšana uz šādu līdzekli radītu nevajadzīgu administratīvo slogu. Tādēļ minētās regulas prasības uz šādiem mēslošanas līdzekļiem nebūtu jāattiecina. Tāpēc Regula (EK) Nr. 1069/2009 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

CE-marķētus mēslošanas līdzekļus , kas atbilst visām šīs regulas prasībām, būtu jāļauj brīvi pārvietot iekšējā tirgū. Ja viens vai vairāki komponentmateriāli ir atvasinātie produkti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (18) darbības jomā, bet ražošanas ķēdē ir sasnieguši punktu, pēc kura tie vairs nerada apdraudējumu sabiedrības vai dzīvnieku veselībai (“beigu punkts ražošanas ķēdē”), minētās regulas noteikumu attiecināšana uz šādu līdzekli radītu nevajadzīgu administratīvo slogu. Tādēļ minētās regulas prasības uz šādiem mēslošanas līdzekļiem nebūtu jāattiecina. Tāpēc Regula (EK) Nr. 1069/2009 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1069/2009 paredzētajām procedūrām būtu jānosaka ražošanas ķēdes beigu punkts katram attiecīgajam komponentmateriālam, kurš satur dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus. Ja saskaņā ar šo regulu reglamentētais ražošanas process sākas , pirms minētais beigu punkts ir sasniegts, Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un šīs regulas procesa prasības CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem būtu jāpiemēro kumulatīvi; tas nozīmē, ka jāpiemēro stingrākās prasības, ja abas regulas reglamentē vienu un to pašu parametru.

(10)

Katrā komponentmateriālu kategorijā, kas ietver atvasinātos produktus Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē, saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām procedūrām katram attiecīgajam komponentmateriālam, kurš satur dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus , būtu jānosaka beigu punkts ražošanas ķēdē . Lai izmantotu tehnikas sasniegumus, radītu lielākas iespējas ražotājiem un uzņēmumiem un atraisītu potenciālu vairāk izmantot no dzīvnieku blakusproduktiem, piemēram, kūtsmēsliem, iegūtus barības elementus, nekavējoties pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jānosaka pārstrādes metodes un reģenerācijas noteikumi dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, attiecībā uz kuriem ražošanas ķēdē ir noteikts beigu punkts. Attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem, kas satur pārstrādātus kūtsmēslus vai sastāv no tiem ir jānosaka kritēriji, kad tos vairs nevar uzskatīt par kūtsmēsliem. Lai paplašinātu, vai pievienotu komponentmateriālu kategorijas, iekļaujot jaunus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ja šāds beigu punkts tiek sasniegts, pirms CE-marķēts mēslošanas līdzeklis tiek laists tirgū, bet pēc tam, kad ir sācies ražošanas process, ko nosaka šī regula, Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un šīs regulas procesa prasības CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem būtu jāpiemēro kumulatīvi; tas nozīmē, ka jāpiemēro stingrākās prasības, ja abas regulas reglamentē vienu un to pašu parametru.

(10a)

Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, ko dalībvalstīs jau plaši izmanto mēslošanas līdzekļu ražošanā, beigu punkts būtu jānosaka bez liekas kavēšanās un ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(12)

Ja viens vai vairāki CE-marķēta mēslošanas līdzekļa komponentmateriāli ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā un nav vēl sasnieguši beigu punktu ražošanas ķēdē , būtu maldinoši attiecībā uz šo līdzekli saskaņā ar šo regulu paredzēt CE zīmi , jo, šādu ražojumu darot pieejamu tirgū , tam jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 prasībām . Tādēļ šādi ražojumi būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

(12)

Ja tirgū tiek darīts pieejams dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts vai atvasinātais produkts, kuram ražošanas ķēdē nav noteikts beigu punkts vai kurš brīdī , kad tas tiek darīts pieejams tirgū , noteikto beigu punktu nav sasniedzis , tam piemēro Regulas (EK) Nr. 1069/2009 prasības . Tāpēc būtu maldinoši minētajam produktam šajā regulā paredzēt CE zīmi. Tādejādi no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz jebkurš produkts, kas satur šādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, vai no tiem sastāv .

(13)

Ir konstatēts, ka attiecībā uz dažiem reģenerētiem atkritumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (20) nozīmē tirgū ir pieprasījums tos izmantot par mēslošanas līdzekļiem. Turklāt attiecībā uz atkritumiem, ko izmanto par jēlmateriāliem reģenerācijā, un attiecībā uz apstrādes procesiem un metodēm, kā arī attiecībā uz reģenerācijas darbībās iegūtiem mēslošanas līdzekļiem ir vajadzīgas konkrētas prasības, lai nodrošinātu, ka šo līdzekļu lietošana kopumā kaitīgi neietekmē vidi vai cilvēka veselību. Šajā regulā būtu jānosaka šīs prasības CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem. Tādēļ no brīža, kad šie mēslošanas līdzekļi atbilst visām šīs regulas prasībām, tie vairs nebūtu jāuzskata par atkritumiem Direktīvas 2008/98/EK nozīmē.

(13)

Ir konstatēts, ka attiecībā uz dažiem reģenerētiem atkritumiem , piemēram, struvītu, biokokoglēm un pelnus saturošiem produktiem, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (20) nozīmē tirgū ir pieprasījums tos izmantot par mēslošanas līdzekļiem. Turklāt attiecībā uz atkritumiem, ko izmanto par jēlmateriāliem reģenerācijā, un attiecībā uz apstrādes procesiem un metodēm, kā arī attiecībā uz reģenerācijas darbībās iegūtiem mēslošanas līdzekļiem ir vajadzīgas konkrētas prasības, lai nodrošinātu, ka šo līdzekļu lietošana kopumā kaitīgi neietekmē vidi vai cilvēka veselību. Šajā regulā būtu jānosaka šīs prasības CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem. Tādēļ no brīža, kad šie mēslošanas līdzekļi atbilst visām šīs regulas prasībām, tie vairs nebūtu jāuzskata par atkritumiem Direktīvas 2008/98/EK nozīmē un attiecīgi piekļuve iekšējam tirgum būtu jānodrošina izstrādājumiem, kas satur reģenerētus atkritumu materiālus vai sastāv no tiem . Lai nodrošinātu juridisko skaidrību, izmantotu tehnikas sasniegumus un vēl vairāk stimulētu ražotājus plašāk izmantot vērtīgu atkritumu plūsmas, nekavējoties pēc šīs regulas stāšanās spēkā, vajadzētu sākt zinātnisku analīzi un Eiropas Savienības līmenī noteikt atgūšanas prasības attiecībā uz šādiem ražojumiem. Attiecīgi būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz to, lai bez liekas kavēšanās noteiktu tādu komponentmateriālu plašākas vai papildu kategorijas, kurus ir atļauts izmantot CE-marķētu mēslošanas līdzekļu ražošanā.

(13a)

Pašlaik ražotāji, kā CE-marķēta mēslošanas līdzekļa komponentus, izmanto dažus rūpniecības blakusproduktus, līdzproduktus vai pārstrādātus produktus, ko iegūst īpašos rūpnieciskos procesos. Attiecībā uz CE-marķētu mēslošanas līdzekļu komponentiem šajā regulā būtu jānosaka prasības saistībā ar komponentmateriālu kategorijām. Attiecīgos gadījumos, kad šie mēslošanas līdzekļi atbilst visām šīs regulas prasībām, tie vairs nebūtu jāuzskata par atkritumiem Direktīvas 2008/98/EK nozīmē.

(14)

Konkrētas vielas un maisījumi, kurus parasti dēvē par agronomiskajām piedevām, mēslošanas līdzeklī uzlabo barības vielas barības elementu izdalīšanās modeli. Vielām un maisījumiem, kas laisti tirgū ar nolūku tos pievienot CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem, būtu jāatbilst konkrētiem iedarbīguma kritērijiem, par ko ir atbildīgs vielu un maisījumu ražotājs, un tāpēc tie būtu jāuzskata par CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem atbilstīgi šai regulai. Turklāt konkrēti iedarbīguma un drošuma kritēriji būtu jāpiemēro CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem, kas satur šādas vielas vai maisījumus. Tādēļ arī šādas vielas un maisījumi būtu jāreglamentē kā CE-marķētu mēslošanas līdzekļu komponentmateriāli.

(14)

Konkrētas vielas un maisījumi, kurus dēvē par agronomiskajām piedevām, mēslošanas līdzeklī uzlabo barības vielas barības elementu izdalīšanās modeli. Vielām un maisījumiem, kas laisti tirgū ar nolūku tos pievienot CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem, būtu jāatbilst konkrētiem iedarbīguma , drošuma un vides kritērijiem, par ko ir atbildīgs vielu un maisījumu ražotājs, un tāpēc tie būtu jāuzskata par CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem atbilstīgi šai regulai. Turklāt konkrēti iedarbīguma , drošuma un vides kritēriji būtu jāpiemēro CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem, kas satur šādas vielas vai maisījumus. Tādēļ arī šādas vielas un maisījumi būtu jāreglamentē kā CE-marķētu mēslošanas līdzekļu komponentmateriāli.

(14a)

Tā kā ražojumus, kuru sastāvā ir vielas un maisījumi, kā arī mēslošanas elementi, ir paredzēts pievienot augsnei un tie nonāk vidē, atbilstības kritēriji būtu jāpiemēro visiem materiāliem ražojumā, jo īpaši tad, ja to daļiņas ir mazas vai ja tie sadalās nelielos fragmentos, kas var izkliedēties augsnē un ūdens sistēmās un tādējādi izplatīties tālāk vidē. Tādēļ bioloģiskās noārdīšanās kritēriju un atbilstības testēšana būtu jāveic reālos in vivo apstākļos, ņemot vērā atšķirīgo sadalīšanās ātrumu anaerobos apstākļos, ūdens biotopos vai zem ūdens, lielā mitrumā vai sasalušā augsnē.

(15)

Dažas vielas, maisījumi un mikroorganismi, kurus parasti dēvē par augu biostimulatoriem, paši nav barības elementi, tomēr tie stimulē augu barošanās procesus. Ja šādu ražojumu vienīgais lietošanas nolūks ir uzlabot augu barības elementu izmantošanas efektivitāti, noturību pret abiotisko stresu vai auga ražas kvalitātes īpašības, tie pēc būtības ir vairāk līdzīgi mēslošanas līdzekļiem nekā lielākajai daļai augu aizsardzības līdzekļu kategoriju. Tādēļ šādiem līdzekļiem būtu jābūt tiesīgiem saņemt CE marķējumu saskaņā ar šo regulu, un tie būtu jāizslēdz no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (21) darbības jomas. Tāpēc Regula (EK) Nr. 1107/2009 būtu attiecīgi jāgroza.

(15)

Dažas vielas, maisījumi un mikroorganismi, kurus dēvē par augu biostimulatoriem, paši nav ievadīti barības elementi, tomēr tie stimulē augu dabiskās barošanās procesus. Ja šādu ražojumu vienīgais lietošanas nolūks ir uzlabot augu barības elementu izmantošanas efektivitāti, noturību pret abiotisko stresu vai auga ražas kvalitātes īpašības, pazemināt augsnē organiskos savienojumus vai palielināt rizosfērā saistīto barības elementu daudzumu, tie pēc būtības ir vairāk līdzīgi mēslošanas līdzekļiem nekā lielākajai daļai augu aizsardzības līdzekļu kategoriju. Tādēļ to iedarbība papildina mēslojuma iedarbību, optimizējot tā efektivitāti un samazinot nepieciešamo barības vielu devu. Tādēļ šādiem līdzekļiem vajadzētu būt tiesīgiem saņemt CE marķējumu saskaņā ar šo regulu, un tie būtu jāizslēdz no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (21) darbības jomas. Tāpēc Regula (EK) Nr. 1107/2009 būtu attiecīgi jāgroza.

(15a)

Attiecībā uz mikroorganismiem komponentmateriālu kategorijas būtu jāpaplašina vai jāpapildina, lai nodrošinātu un uzlabotu inovācijas potenciālu saistībā ar jaunu mikrobiālo augu biostimulatoru izstrādi un atklāšanu. Lai veicinātu inovāciju un radītu ražotājiem juridisko noteiktību attiecībā uz prasībām, kas jāizpilda, lai varētu izmantot mikroorganismus, kā CE-marķētu mēslošanas līdzekļu komponentmateriālu, ir skaidri jānosaka mikroorganismiem paredzētas saskaņotas drošuma novērtēšanas metodes. Sagatavošanas darbs šādu nekaitīguma novērtēšanas metožu noteikšanai būtu jāsāk uzreiz pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Lai bez liekas kavēšanās definētu prasības, kas ražotājiem, pierādot mikroorganismu nekaitīgumu, ir jāievēro, lai tos varētu izmantot CE-marķētos mēslošanas līdzekļos, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu.

(16)

Ražojumiem ar vienu vai vairākām funkcijām, viena no kurām ietilpst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 darbības jomā, būtu jāturpina piemērot minētajā regulā paredzētus, šādiem ražojumiem pielāgotus kontroles pasākumus. Ja šādiem ražojumiem ir arī mēslošanas līdzekļa funkcija, būtu maldinoši tiem izmantot CE marķējumu saskaņā ar šo regulu, jo augu aizsardzības līdzekļa pieejamība tirgū ir atkarīga no attiecīgajā dalībvalstī derīgas līdzekļa atļaujas. Tādēļ šādi ražojumi būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

(16)

Ražojumiem ar vienu vai vairākām funkcijām, viena no kurām ietilpst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 darbības jomā, ir augu aizsardzības līdzekļi, kuri ir minētās regulas darbības jomā. Minētajiem ražojumiem būtu jāturpina piemērot minētajā regulā paredzētus, šādiem ražojumiem pielāgotus kontroles pasākumus. Ja šādiem ražojumiem ir arī mēslošanas līdzekļa funkcija vai iedarbība , būtu maldinoši tiem izmantot CE-marķējumu saskaņā ar šo regulu, jo augu aizsardzības līdzekļa pieejamība tirgū ir atkarīga no attiecīgajā dalībvalstī derīgas līdzekļa atļaujas. Tādēļ šādi ražojumi būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

(17)

Šai regulai nevajadzētu radīt šķēršļus spēkā esošo Savienības tiesību aktu piemērošanai veselības aizsardzības, drošības un vides aizsardzības aspektos, uz kuriem neattiecas šī regula. Šī regula tāpēc būtu jāpiemēro, neskarot Padomes Direktīvu 86/278/EEK (22), Padomes Direktīvu 89/391/EEK (23), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (24), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (25), Komisijas Regulu (EK) Nr. 1881/2006 (26), Padomes Direktīvu 2000/29/EK (27), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 98/2013 (28), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1143/2014 (29).

(17)

Neatkarīgi no CE-marķēta augu barošanās līdzekļa veida šai regulai nevajadzētu radīt šķēršļus spēkā esošo Savienības tiesību aktu piemērošanai veselības aizsardzības, drošības un vides aizsardzības aspektos, uz kuriem neattiecas šī regula. Šī regula tāpēc būtu jāpiemēro, neskarot Padomes Direktīvu 86/278/EEK (22), Padomes Direktīvu 89/391/EEK (23), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (24), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (25), Komisijas Regulu (EK) Nr. 1881/2006 (26), Padomes Direktīvu 2000/29/EK (27), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 98/2013 (28), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1143/2014 (29) , Padomes Direktīvu 91/676/EEK  (29a) un Direktīvu 2000/60/EK  (29b) .

(17a)

Tādu produktu izsekojamība, kuri var tikt pakļauti organiskam piesārņojumam no noteiktiem potenciāli problemātiskiem avotiem (vai par tādiem uzskatītiem avotiem), būtu jānodrošina līdz pat organiskā materiāla avotam. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu patērētāju uzticēšanos un samazinātu kaitējumu, kad rodas vietēja rakstura piesārņojums. Tas ļaus identificēt uzņēmumus, kuri izmanto mēslošanas līdzekļus, kas satur no šiem avotiem iegūtus organiskos materiālus. Tas būtu obligāti jāpiemēro produktiem, kas satur materiālus, kuru izcelsme ir organiskie atkritumi vai blakusprodukti, kas nav izgājuši procesu, kurā iznīcināts organiskais piesārņojums, patogēni un ģenētiskais materiāls. Mērķis ir ne vien samazināt veselības un vides riskus, bet arī mainīt sabiedrības viedokli un mazināt lauksaimnieku bažas attiecībā uz patogēniem, organiskajiem piesārņotājiem un ģenētisko materiālu. Lai aizsargātu zemes īpašniekus pret piemaisījumiem, ko viņi paši nav radījuši, dalībvalstis tiek aicinātas ieviest atbilstīgus noteikumus par atbildību.

(17b)

Regula nebūtu jāpiemēro neapstrādātiem blakusproduktiem, kas iegūti no dzīvnieku audzēšanas.

(19a)

Ražotāji saskaņā ar aprites ekonomikas koncepciju jau izmanto dažus specifisku rūpniecisko procesu blakusproduktus vai līdzproduktus, kā CE-marķētu mēslošanas līdzekļu komponentus. Prasības, kas saistītas ar šādu komponentmateriālu kategorijām, būtu jānosaka II pielikumā.

(20)

Sagaidāms, ka dažādu tādu CE-marķētu mēslošanas līdzekļu samaisījums , no kuriem katram ir izdarīts sekmīgs atbilstības novērtējums attiecībā uz materiālam piemērojamajām prasībām, ir derīgs lietošanai par CE-marķētu mēslošanas līdzekli, ja ir izpildītas konkrētas, samaisījumam noteiktas papildprasības. Tādēļ, lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga, šādi samaisījumi būtu jāiekļauj atsevišķā kategorijā, kurai atbilstības novērtēšana būtu jāattiecina tikai uz samaisījumam noteiktām papildprasībām.

(20)

Sagaidāms, ka dažādu tādu funkcionālo kategoriju produktu līdzekļu kombinējums , no kuriem katram ir izdarīts sekmīgs atbilstības novērtējums attiecībā uz materiālam piemērojamajām prasībām, ir derīgs lietošanai par CE-marķētu mēslošanas līdzekli, ja ir izpildītas konkrētas, sakombinēšanai noteiktas papildprasības. Tādēļ, lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga, šādi kombinējumi būtu jāiekļauj atsevišķā kategorijā, kurai atbilstības novērtēšana būtu jāattiecina tikai uz sakombinēšanai noteiktām papildprasībām.

(25)

Laižot CE-marķētu mēslošanas līdzekli tirgū, importētājam uz mēslošanas līdzekļa iepakojuma būtu jānorāda savs nosaukums, reģistrētais komercnosaukums vai reģistrētā preču zīme un pasta adrese saziņai, lai varētu veikt tirgus uzraudzību.

(25)

Laižot CE-marķētu līdzekli tirgū, importētājam uz līdzekļa iepakojuma būtu jānorāda savs nosaukums, reģistrētais komercnosaukums vai reģistrētā preču zīme un pasta adrese saziņai , kā arī trešās valsts ražotājs , lai varētu veikt tirgus uzraudzību.

(31)

Ja saskaņotie standarti nav pieņemti vai pietiekami sīki neaptver visas šajā regulā noteiktās kvalitātes un drošības prasības, šo prasību īstenošanai varētu būt nepieciešami vienādi nosacījumi . Tāpēc Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt īstenošanas aktus, kuros minētie nosacījumi izklāstīti kopīgās specifikācijās. Juridiskās noteiktības labad būtu jāprecizē, ka CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem šādām specifikācijām jāatbilst pat tad, ja tiek uzskatīts, ka tie atbilst saskaņotajiem standartiem.

(31)

Ja saskaņotie standarti nav pieņemti vai pietiekami sīki neaptver visas šajā regulā noteiktās kvalitātes un drošības prasības, un ja notiek nepamatota kavēšanas, pieņemot vai atjauninot standartus šo prasību īstenošanai, varētu būt nepieciešami pagaidu pasākumi, lai noteiktu vienādus nosacījumus minēto prasību īstenošanai . Tāpēc Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt īstenošanas aktus, kuros minētie nosacījumi izklāstīti kopīgās specifikācijās. Juridiskās noteiktības labad būtu jāprecizē, ka CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem šādām specifikācijām jāatbilst pat tad, ja tiek uzskatīts, ka tie atbilst saskaņotajiem standartiem.

(47)

CE-marķētus mēslošanas līdzekļus vajadzētu laist tirgū tikai tad, ja tie ir pietiekami iedarbīgi un, pareizi uzglabāti un lietoti paredzētajam nolūkam vai saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos, proti, ja šāda lietošana varētu būt likumīgas un viegli paredzamas cilvēku uzvedības rezultāts, nepieņemami neapdraud cilvēka, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi. Tāpēc būtu jānosaka prasības attiecībā uz drošību un kvalitāti, kā arī atbilstoši kontroles mehānismi. Turklāt CE-marķēto mēslošanas līdzekļu paredzētā lietojuma dēļ pārtikai vai barībai nevajadzētu kļūt tādai, kas nav nekaitīga.

(47)

CE-marķētus mēslošanas līdzekļus vajadzētu laist tirgū tikai tad, ja tie ir pietiekami iedarbīgi un, pareizi uzglabāti un lietoti paredzētajam nolūkam vai saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos, proti, ja šāda lietošana varētu būt likumīgas un viegli paredzamas cilvēku uzvedības rezultāts, neapdraud cilvēka, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi. Tāpēc būtu jānosaka prasības attiecībā uz drošību un kvalitāti, kā arī atbilstoši kontroles mehānismi. Turklāt CE-marķēto mēslošanas līdzekļu paredzētā lietojuma dēļ pārtikai vai barībai nevajadzētu kļūt tādai, kas nav nekaitīga.

(49)

Pašreizējā sistēma būtu jāpapildina ar procedūru, kas ieinteresētajām personām dod iespēju saņemt informāciju par pasākumiem, kurus paredzēts veikt attiecībā uz CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem, kas rada nepieņemamu apdraudējumu cilvēka, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi. Tai arī būtu jādod iespēja arī tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem uzņēmējiem savlaicīgi rīkoties attiecībā uz šādiem mēslošanas līdzekļiem.

(49)

Pašreizējā sistēma būtu jāpapildina ar procedūru, kas visām ieinteresētajām personām , tostarp ieinteresētajām personām veselības un patērētāju aizsardzības jomā, dod iespēju saņemt informāciju par pasākumiem, kurus paredzēts veikt attiecībā uz CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem, kas rada apdraudējumu cilvēka, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi. Tai arī būtu jādod iespēja arī tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem uzņēmējiem savlaicīgi rīkoties attiecībā uz šādiem mēslošanas līdzekļiem.

(55)

Atkritumu pārstrādes jomā ir panākts daudzsološs tehniskais progress, piemēram, fosfora pārstrāde no notekūdeņu dūņām un mēslošanas līdzekļu ražošana no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, piemēram, biokokoglēm. Ja ražošanas procesi ir zinātniski analizēti un Savienības līmenī ir noteiktas procesa prasības, vajadzētu būt, ka attiecībā uz līdzekļiem, kas satur šādus materiālus vai no tiem sastāv, iespējama brīva piekļuve iekšējam tirgum bez liekas kavēšanās. Šajā nolūkā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tādus tiesību aktus , lai CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem vai šādu līdzekļu ražošanai atbilstīgiem komponentmateriāliem noteiktu plašākas kategorijas vai papildkategorijas. Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem komponentmateriālu kategorijas būtu jāpaplašina vai jāpapildina tikai tad, ja saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1069/2009 noteiktajām procedūrām ražošanas ķēdē ir noteikts beigu punkts , jo dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, attiecībā uz kuriem šāds beigu punkts nav noteikts, jebkurā gadījumā nav šīs regulas darbības jomā .

(55)

Atkritumu pārstrādes jomā ir panākts daudzsološs tehniskais progress, piemēram, fosfora pārstrāde no notekūdeņu dūņām , piemēram, struvīta, un mēslošanas līdzekļu ražošana no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, piemēram, biokokoglēm , un fosfora reģenerēšana pēc sadedzināšanas, jo īpaši no pelnus saturošiem ražojumiem . Ja ražošanas procesi ir zinātniski analizēti un Savienības līmenī ir noteiktas procesa prasības, vajadzētu būt, ka attiecībā uz līdzekļiem, kas satur šādus materiālus vai no tiem sastāv, iespējama brīva piekļuve iekšējam tirgum bez liekas kavēšanās. Šajā nolūkā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz šādu materiālu atbilstību, lai tos varētu izmantot ražošanā. Attiecībā uz produktiem, kas iegūti no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, komponentmateriālu kategorijas būtu jāpaplašina vai jāpapildina tikai tad, ja saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1069/2009 noteiktajām procedūrām ražošanas ķēdē ir noteikts beigu punkts.

(55a)

CE-marķētais mēslošanas līdzeklis var saturēt citus polimērus, kas nav barības elementu polimēri, tomēr tas ir pieļaujams vienīgi gadījumos, kad polimērs tiek izmantots, lai kontrolētu barības elementu izdalīšanos vai palielinātu CE-marķētā mēslošanas līdzekļa ūdensietilpību. Inovatīviem produktiem, kas satur šādus polimērus, vajadzētu būt iespējai piekļūt iekšējam tirgum. Lai mazinātu polimēru, kas nav barības vielu polimēri, iespējamo apdraudējumu cilvēka veselībai, drošībai vai videi, ir jānosaka to bioloģiskās noārdīšanas kritēriji, lai nodrošinātu, ka tie spēj fizikāli un bioloģiski sadalīties. Šajā nolūkā būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz kritēriju noteikšanu tāda polimēru oglekļa pārvēršanai, kas jāpārvērš par oglekļa dioksīdu (CO2), kā arī attiecībā uz bioloģiskās noārdīšanās testēšanas metodi.

(56)

Turklāt vajadzētu būt iespējai nekavējoties reaģēt uz jauniem konstatējumiem attiecībā uz nosacījumu, ka CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem jābūt pietiekami iedarbīgiem, un jauniem apdraudējuma novērtējumiem attiecībā uz cilvēka, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi. Šajā nolūkā saskaņā ar Līguma 290. pantu Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus, lai varētu grozīt dažādām CE-marķētu mēslošanas līdzekļu kategorijām piemērojamās prasības.

(56)

Turklāt vajadzētu būt iespējai nekavējoties reaģēt uz jauniem konstatējumiem attiecībā uz nosacījumu, ka CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem jābūt pietiekami iedarbīgiem, un jauniem apdraudējuma novērtējumiem attiecībā uz cilvēka, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi , ņemot vērā novērtējumus, ko veikušas dalībvalstu struktūras, vai kas veikti sadarbībā ar tām . Šajā nolūkā saskaņā ar Līguma 290. pantu Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus, lai varētu grozīt dažādām CE-marķētu mēslošanas līdzekļu kategorijām piemērojamās prasības.

(57)

Ir īpaši svarīgi , lai Komisija, īstenojot minētās pilnvaras , sagatavošanas darbu laikā attiecīgi apspriestos , tostarp ar ekspertiem . Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus , būtu jānodrošina vienlaicīga , savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei .

(57)

Pieņemot šajā regulā paredzētos deleģētos aktus, ir īpaši būtiski , lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus , rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī , un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši , lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību , Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana .

(59a)

Tā kā Savienība ir ļoti atkarīga no fosforīta importa, Komisija to atzinusi par kritiski svarīgu izejvielu. Tādēļ ir jāuzrauga šīs regulas ietekme uz piekļuvi izejvielu piegādēm kopumā, bet jo īpaši uz fosforīta pieejamību, kā arī uz izejvielu un fosforīta cenām. Pēc šāda novērtējuma un gadījumā, ja konstatēta nelabvēlīga ietekme, Komisijai būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai kompensētu attiecīgos tirdzniecības traucējumus.

(a)

dzīvnieku blakusproduktiem, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 prasības,

(a)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātajiem produktiem , kurus dara pieejamus tirgū un uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 prasības,

(ba)

Direktīva 91/676/EEK

(bb)

Direktīva 2000/60/EK,

(1)

“mēslošanas līdzeklis” ir viela, maisījums, mikroorganisms vai jebkāds cits materiāls, ko vienu pašu vai ar citu materiālu sajauktu aplicē vai paredz aplicēt uz augiem vai to rizosfēras, augus apgādājot ar barības elementiem vai efektivizējot to barošanos ,

(1)

“augu barošanās līdzeklis” ir viela, maisījums, mikroorganisms vai jebkāds cits materiāls, ko vienu pašu vai ar citu materiālu sajauktu aplicē vai paredz aplicēt uz sēnēm vai to mikosfēras vai uz augiem jebkādā augšanas stadijā, tostarp sēklām, un/ vai to rizosfēras nolūkā augus vai sēnes apgādāt ar barības elementiem vai uzlabot to fiziskos vai bioloģiskos augšanas apstākļus vai to vispārējo augtspēju, ražu un kvalitāti , tostarp palielinot auga spēju uzņemt barības elementus (izņemot augu aizsardzības produktus, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1107/2009);

(3)

“viela” ir viela Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 1. punkta nozīmē ;

(3)

“viela” ir ķīmisks elements un tā dabiski vai ražošanas procesā iegūti savienojumi, arī tās stabilizācijai un tīrības pakāpes nodrošināšanai vajadzīgās piedevas, kā arī izmantotajos procesos radušies piejaukumi, kas nav šķīdinātāji — ko var atdalīt , neietekmējot vielas stabilitāti un nemainot tās sastāvu;

(13)

“tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kādām CE-marķētam mēslošanas līdzeklim ir jāatbilst,

(13)

“tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kādām CE-marķētam mēslošanas līdzeklim vai tā ražošanas procesam ir jāatbilst,

(b)

I pielikuma mēslošanas līdzekļu funkcionālajā kategorijā “7” specificēti mēslošanas līdzekļu samaisījumi , kas satur kādu no a) punktā minētajiem mēsliem.

(b)

kombinējumi no dažādām ražojumu kategorijām, kā noteikts I  pielikuma mēslošanas līdzekļu funkcionālajā kategorijā “7”, kas satur kādu no a) punktā minētajiem mēsliem.

(a)

sertifikātu atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu,

(a)

sertifikāta vai apstiprinājuma lēmuma atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu;

(b)

trūkumi 12. pantā minētajos saskaņotajos standartos , kurus ievērojot var pieņemt, ka ir nodrošināta atbilstība.

(b)

trūkumi 12. pantā minētajos saskaņotajos standartos;

(ba)

trūkumi 13. pantā minētajās kopīgajās specifikācijās.

(c)

CE-marķētajam mēslošanas līdzeklim nav pievienota ES atbilstības deklarācija,

(c)

nav sagatavota ES atbilstības deklarācija,

(a)

ar kuriem varbūtīga ir nozīmīga tirdzniecība iekšējā tirgū un

(a)

kuriem ir nozīmīga apjoma tirdzniecības potenciāls iekšējā tirgū un

(b)

attiecībā uz kuriem ir zinātniski pierādījumi, ka tie nepieņemami neapdraud cilvēka, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi un ka tie ir pietiekami iedarbīgi.

(b)

attiecībā uz kuriem ir zinātniski pierādījumi, ka tie neapdraud cilvēka, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi un ka tie ir pietiekami iedarbīgi.

(a)

mikroorganisma nosaukums,

(a)

mikroorganisma nosaukums celma līmenī ,

(c)

vēsturiski dati par šā mikroorganisma drošu ražošanu un lietošanu,

(c)

zinātniskā literatūra, kurā tiek ziņots par attiecīgā mikroorganisma drošu ražošanu un lietošanu,

(d)

tā taksonomiskā radniecība ar tādām mikroorganismu sugām, kas atbilst Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes izvirzītajām prasībām attiecībā uz Kvalificētu pieņēmumu par nekaitīgumu,

(d)

tā taksonomiskā radniecība ar tādām mikroorganismu sugām, kas atbilst Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes izvirzītajām prasībām attiecībā uz Kvalificētu pieņēmumu par nekaitīgumu, vai atsaucei uz deklarēto atbilstību attiecīgiem saskaņotiem izmantoto mikroorganismu nekaitīguma standartiem, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai mikroorganismu drošuma novērtējuma prasībām, ko pieņēmusi Komisija, ja šādi saskaņotie standarti nav ieviesti;

(1a)

“Atvasinātiem produktiem, uz kuriem attiecas 32. pants un kuri dalībvalstīs jau tiek plaši izmantoti mēslošanas līdzekļu ražošanā, Komisija šādu beigu punkta nosaka līdz … [seši mēneši pēc Regulas par mēslošanas līdzekļiem spēkā stāšanās dienas]”.

(3) "34.

“augu biostimulators” ir līdzeklis, kas neatkarīgi no barības elementu satura tajā stimulē augu barošanās procesus ar vienīgo mērķi uzlabot vienu vai vairākus no šādiem auga raksturlielumiem:

“34.

“augu biostimulators” ir līdzeklis, kas satur jebkuru vielu vai mikroorganismu un kas neatkarīgi no barības elementu satura tajā stimulē augu barošanās procesus , vai jebkurš tādu vielu un/vai mikroorganismu kombinējums, ar vienīgo mērķi uzlabot vienu vai vairākus no šādiem auga vai auga rizosfēras raksturlielumiem:

(c)

ražas kvalitātes īpašības .

(c)

kultūrauga kvalitāte .

(ca)

ierobežoto barības elementu pieejamība augsnē vai rizosfērā;

(cb)

organisko savienojumu noārdīšanās augsnē;

(cc)

humifikācija;

1.a

1.b

(a)

mēslošanas līdzekļu iekšējā tirgus novērtējumu, tostarp atbilstības un tirgus uzraudzības efektivitātes novērtējumu, analīzi par daļējas saskaņošanas ietekmi uz CE-marķētu mēslošanas līdzekļu un saskaņā ar valsts noteikumiem tirgū laistu mēslošanas līdzekļu ražošanu, lietošanas veidiem un tirdzniecības plūsmām;

(b)

novērtējumu par kontaminantu līmeņu ierobežojumu piemērošanu, kā noteikts šīs regulas I pielikumā, jebkādu jaunu atbilstīgu zinātnisko informāciju par kontaminantu toksiskumu un kancerogenitāti, ja tāda ir kļuvusi pieejama, tostarp par apdraudējumu, ko rada urāna piesārņojums mēslošanas līdzekļos;

(c)

novērtējumu par atkadmijošanas tehnoloģiju attīstību un to ietekmi, mērogu un izmaksām visā vērtību ķēdē, kā arī saistībā ar kadmija atkritumu apsaimniekošanu; un

(d)

novērtējumu par ietekmi uz izejvielu tirdzniecību, tostarp par fosforīta pieejamību.

1.c

Ca.

Ia.

4.

(a)

Padomes Regulu (EEK) Nr. 315/93  (32) ,

(b)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005  (33) ,

(c)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 470/2009  (34) vai

(d)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/32/EK  (35) ,

4.a

1.

Organiskajos mēslos ir

1.

Organiskajos mēslos ir

—

ogleklis ( C ) un

—

organiskais ogleklis ( Corg ) un

—

barības elementi,

—

barības elementi,

—

kadmijs (Cd) 1,5 mg uz kg sausnas,

—

kadmijs (Cd) 1,0 mg uz kg sausnas,

—

biurets (C2H5N3O2) 12 g uz kg sausnas .

—

biurets (C2H5N3O2) zem noteikšanas robežas .

1.a

2.a

kopējais slāpeklis (N) 2,5  masas % vai kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) 2 masas %, vai kopējais kālija oksīds (K2O) 2 masas %; un

barības elementu kopsumma 6,5  masas %.

1.a

2.

CE-marķētais mēslošanas līdzeklis norādītajos minimālajos daudzumos satur vismaz vienu no šādiem deklarētajiem barības elementiem:

2.

CE-marķētais mēslošanas līdzeklis norādītajos minimālajos daudzumos satur vismaz vienu no šādiem deklarētiem primārajiem barības elementiem:

—

kopējais slāpeklis (N) 2 masas %,

—

kopējais slāpeklis (N) 1 masas  % un/vai

—

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) 1 masas % vai

—

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) 2 masas % vai

—

kopējais kālija oksīds (K2O) 2 masas %.

—

kopējais kālija oksīds (K2O) 1  masas  % un

—

barības elementu kopsumma 6,5  masas %.

2.a

kopējais slāpeklis (N) 2 masas % vai kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) 1 masas %, vai kopējais kālija oksīds (K2O) 2 masas %; un

primāro barības elementu kopsumma 5 masas %.

1.

Organominerālie mēsli ir kombinēts preparāts, ko veido

1.

Organominerālie mēsli ir kombinēts preparāts, ko veido

—

vieni vai vairāki neorganiskie mēsli , kas tālāk specificēti kategorijā “PFC 1(C)”, un

—

viens vai vairāki minerālmēsli , kas tālāk specificēti kategorijā “PFC 1(C)”, un

—

materiāls , kurā ir organiskais ogleklis ( C ) un

—

viens vai vairāki materiāli , kuros ir organiskais ogleklis ( Corg ) un

—

barības elementi, kam ir tikai bioloģiska cilme un kas nav fosilizējies materiāls vai ģeoloģisku veidojumu materiāls .

—

barības elementi, kuriem ir tikai bioloģiska cilme , piemēram kūdra, tostarp leonardīts, lignīts un no tiem iegūtās vielas, bet izņemot citus materiālus, kuri ir fosilizējušies materiāli vai ģeoloģisku veidojumu materiāli .

—

no [ trīs gadus pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas] 40 mg uz kg fosfora pentoksīda (P2O5), un

—

no [ sešus gadus pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas] 40 mg uz kg fosfora pentoksīda (P2O5), un

—

no [ divpadsmit gadus pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas] 20 mg uz kg fosfora pentoksīda (P2O5),

—

no [ sešpadsmit gadus pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas] 20 mg uz kg fosfora pentoksīda (P2O5),

—

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) 2 masas % vai

—

neitrālā amonija citrātā vai ūdenī šķīstošs fosfora pentoksīds (P2O5) 1  masas % vai

2.a

kopējais slāpeklis (N) 2,5  masas %, no kuriem 1 masas % CE-marķētā mēslošanas līdzekļa ir organiskais slāpeklis (N), vai kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) 2 masas %, vai kopējais kālija oksīds (K2O) 2 masas %, un

primāro barības elementu kopsumma 6,5  masas %.

4.

CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī katra vienība satur organisko materiālu un barības elementus atbilstoši deklarētajam saturam.

4.

CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī katra vienība satur organisko oglekli un visus barības elementus atbilstoši deklarētajam saturam. Vienība attiecas uz vienu no ražojuma komponentu daļām, piemēram, granulām, graudiņiem utt.

2.a

un barības elementu summa ir vismaz 4 %.

3.

Organiskais ogleklis (C) CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī ir vismaz 3 masas %.

3.

Organiskais ogleklis (C) CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī ir vismaz 1 masas %.

1.

Neorganiskie mēsli ir mēsli, kas nav organiskie vai organominerālie mēsli.

1.

Minerālmēsli ir mēsli, kas satur barības elementus minerālvielu veidā vai kas izgatavoti kā minerālvielas no dzīvnieku vai augu izcelsmes produktiem. Organiskais ogleklis (Corg) CE-marķētā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt 1 masas %. Tas neattiecas uz oglekli no pārklājumiem, kas atbilst CMC 9 un CMC 10 prasībām, kā arī uz oglekli no agronomiskām piedevām, kas atbilst PFC 5 un CMC 8 prasībām.

1.a

1.b

1.

Neorganiski makroelementu mēsli ir mēslošanas līdzeklis, kura lietošanas nolūks ir piegādāt augiem vienu vai vairākus šādus makroelementus: slāpekli (N), fosforu (P), kāliju (K), magniju (Mg), kalciju (Ca), sēru (S) vai nātriju (Na).

1.

Makroelementu minerālmēsli ir mēslošanas līdzeklis, kura lietošanas nolūks ir piegādāt augiem vienu vai vairākus šādus makroelementus:

—

no [ trīs gadus pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas] 40 mg uz kg fosfora pentoksīda (P2O5), un

—

no [ sešus gadus pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas] 60 mg uz kg fosfora pentoksīda (P2O5), un

—

no [ divpadsmit gadus pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas] 20 mg uz kg fosfora pentoksīda (P2O5),

—

no [ sešpadsmit gadus pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas] 20 mg uz kg fosfora pentoksīda (P2O5),

1.

Vienkāršiem cietiem neorganiskiem makroelementu mēsliem deklarētajā saturā ir ne vairāk kā viens barības elements.

1.

Vienkāršiem cietiem makroelementu minerālmēsliem deklarētajā saturā ir:

(b)

ne vairāk kā viens sekundārais barības elements (magnijs (Mg), kalcijs (Ca), sērs (S) un nātrijs (Na)).

1.a

2.

CE-marķētais mēslošanas līdzeklis norādītajā minimālajā daudzumā satur vienu no šādiem deklarētajiem barības elementiem :

2.

CE-marķētais mēslošanas līdzeklis norādītajā minimālajā daudzumā satur šādus primāros un/vai sekundāros deklarētos barības elementus :

—

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) 12 masas %,

—

neitrālā amonija citrātā vai ūdenī šķīstošs fosfora pentoksīds (P2O5) 12 masas %,

—

kopējais nātrija oksīds (Na2O) 1 masas %.

—

kopējais nātrija oksīds (Na2O) 3 masas %,

1.

Saliktiem cietiem neorganiskiem makroelementu mēsliem deklarētajā saturā ir vairāk nekā viens barības elements.

1.

Saliktiem cietiem makroelementu minerālmēsliem deklarētajā saturā ir vairāk nekā viens primārais un/vai sekundārais barības elements.

2.

CE-marķētais mēslošanas līdzeklis norādītajos minimālajos daudzumos satur vairāk nekā vienu no šādiem deklarētajiem barības elementiem :

2.

CE-marķētais mēslošanas līdzeklis norādītajos minimālajos daudzumos satur vairāk nekā vienu deklarēto primāro un/vai sekundāro barības elementu norādītajos minimālajos daudzumos:

—

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) 3 masas %,

—

neitrālā amonija citrātā vai ūdenī šķīstošs kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) 5  masas %,

—

kopējais kālija oksīds (K2O) 3 masas %,

—

kopējais kālija oksīds (K2O) 5 masas %.

—

kopējais magnija oksīds (MgO) 1,5 masas %,

—

kopējais magnija oksīds (MgO) 2 masas %,

—

kopējais kalcija oksīds (CaO) 1,5 masas %,

—

kopējais kalcija oksīds (CaO) 2 masas %,

—

kopējais sēra trioksīds (SO3) 1,5 masas % vai

—

kopējais sēra trioksīds (SO3) 5 masas %,

—

kopējais nātrija oksīds (Na2O) 1 masas %.

—

kopējais nātrija oksīds (Na2O) 3 masas %.

—

pēc pieciem termiskajiem cikliem, kas aprakstīti IV pielikuma A1 moduļa 4.2. iedaļā,

—

testēšanā pirms laišanas tirgū pēc pieciem termiskajiem cikliem, kas aprakstīti IV pielikuma A1 moduļa 4.2. iedaļā,

1.

Vienkāršiem šķidriem neorganiskiem makroelementu mēsliem deklarētajā saturā ir ne vairāk kā viens barības elements.

1.

Vienkāršiem šķidriem makroelementu minerālmēsliem deklarētajā saturā ir:

(b)

ne vairāk kā viens sekundārais barības elements.

1.a

2.

CE-marķētais mēslošanas līdzeklis norādītajā minimālajā daudzumā satur vienu no šādiem deklarētajiem barības elementiem:

2.

CE-marķētais mēslošanas līdzeklis satur deklarētos primāros un/vai sekundāros barības elementus norādītajā minimālajā daudzumā:

—

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) 5 masas %,

—

neitrālā amonija citrātā vai ūdenī šķīstošs kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) 5 masas %,

—

kopējais sēra trioksīds (SO3) 5 masas % vai

—

kopējais sēra trioksīds (SO3) 5 masas %,

—

kopējais nātrija oksīds (Na2O) 1 masas %.

—

kopējais nātrija oksīds (Na2O) no 0,5 līdz 5 masas  %.

1.

Saliktiem šķidriem neorganiskiem makroelementu mēsliem deklarētajā saturā ir vairāk nekā viens barības elements.

1.

Saliktiem šķidriem makroelementu minerālmēsliem deklarētajā saturā ir vairāk nekā viens primārais un/vai sekundārais barības elements.

2.

CE-marķētais mēslošanas līdzeklis norādītajos minimālajos daudzumos satur vairāk nekā vienu no šādiem deklarētajiem barības elementiem :

2.

CE-marķētais mēslošanas līdzeklis satur vairāk nekā vienu deklarēto primāro un/vai sekundāro barības elementu norādītajos minimālajos daudzumos:

—

kopējais slāpeklis (N) 1,5 masas %,

—

kopējais slāpeklis (N) 3 masas % vai

—

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) 1,5 masas %,

—

neitrālā amonija citrātā vai ūdenī šķīstošs kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) 1,5  masas %,

—

kopējais kālija oksīds (K2O) 1,5 masas %,

—

kopējais kālija oksīds (K2O) 3 masas % vai

—

kopējais magnija oksīds (MgO) 0,75 masas %,

—

kopējais magnija oksīds (MgO) 1,5 masas % vai

—

kopējais kalcija oksīds (CaO) 0,75 masas %,

—

kopējais kalcija oksīds (CaO) 1,5 masas % vai

—

kopējais sēra trioksīds (SO3) 0 , 75 masas % vai

—

kopējais sēra trioksīds (SO3) 1 , 5 masas % vai

1.

Neorganiski mikroelementu mēsli ir neorganiskie mēsli, kuri nav makroelementu mēsli un kuru lietošanas nolūks ir piegādāt vienu vai vairākus šādus barības elementus: boru (B), kobaltu (Co), varu (Cu), dzelzi (Fe), mangānu (Mn), molibdēnu (Mo) vai cinku (Zn).

1.

Neorganiski mikroelementu mēsli ir neorganiskie mēsli, kuri nav makroelementu mēsli un kuru lietošanas nolūks ir piegādāt vienu vai vairākus šādus barības elementus: boru (B), kobaltu (Co), varu (Cu), dzelzi (Fe), mangānu (Mn), molibdēnu (Mo) , selēnu (Se), silīciju (Si) vai cinku (Zn).

1.

2.

3.

4.

1.

Kaļķošanas materiāls ir CE-marķēts mēslošanas līdzeklis, kura lietošanas nolūks ir augsnes skābuma koriģēšana, un tas satur barības elementu kalcija (Ca) vai magnija (Mg) oksīdus, hidroksīdus, karbonātus vai silikātus.

1.

Kaļķošanas materiāls ir CE-marķēts mēslošanas līdzeklis, kura lietošanas nolūks ir augsnes skābuma koriģēšana, un tas satur barības elementu kalcija (Ca) vai magnija (Mg) oksīdus, hidroksīdus, karbonātus vai /un silikātus.

3.

Pārbauda atbilstību šādiem parametriem sausnā:

3.

Pārbauda atbilstību šādiem parametriem sausnā:

—

minimālais neitralizācijas skaitlis: 15 (ekvivalents CaO) vai 9 (ekvivalents HO-), un

—

minimālais neitralizācijas skaitlis: 15 (ekvivalents CaO) vai 9 (ekvivalents HO-), un

—

minimālā reaģētspēja: 10 % vai 50 % pēc 6 mēnešiem (inkubācijas tests).

—

minimālā reaģētspēja: 10 % vai 50 % pēc 6 mēnešiem (inkubācijas tests) , un

—

Minimālais granulas lielums: 70 % < 1 mm, izņemot dedzinātos kaļķus, granulētu kaļķošanas materiālu un krītu (=70 % granulu iziet caur sietu ar 1 mm aci)

1.a

1.

Organisks augsnes ielabotājs sastāv no materiāla, kuram ir tikai bioloģiska cilme un kurš nav fosilizējies materiāls vai ģeoloģisku veidojumu materiāls .

1.

Organisks augsnes ielabotājs sastāv no materiāla, kuram ir tikai bioloģiska cilme , tostarp no kūdras, leonardīta, lignīta un no tiem iegūtām humusvielām, bet tā sastāvā nav materiālu, kuri ir fosilizējušies materiāli vai ģeoloģisku veidojumu materiāli .

—

sešvērtīgais hroms (Cr VI) 2 mg uz kg sausnas,

—

sešvērtīgais hroms (Cr VI) 1 mg uz kg sausnas,