(-1)

Tā kā Savienība ir atkarīga no izejvielu importa un ievērojams dabas resursu daudzums īstermiņā tiks strauji izsmelts, viens no galvenajiem uzdevumiem ir atgūt pēc iespējas vairāk resursu Savienībā un veicināt pāreju uz aprites ekonomiku.

(-1a)

Atkritumu apsaimniekošana ir jāpārveido par ilgtspējīgu materiālu apsaimniekošanu. To var panākt, pārskatot Atkritumu poligonu direktīvu.

(1)

Lai aizsargātu, saglabātu un uzlabotu vides kvalitāti, aizsargātu cilvēka veselību, nodrošinātu dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu un ekonomikā veicinātu pilnīgākus aprites ciklus, būtu jāuzlabo atkritumu apsaimniekošana Savienībā.

(1)

Lai aizsargātu, saglabātu un uzlabotu vides kvalitāti, aizsargātu cilvēka veselību, nodrošinātu dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu un ekonomikā veicinātu pilnīgākus aprites ciklus, būtu jāuzlabo atkritumu apsaimniekošana Savienībā , palielinot energoefektivitāti un samazinot Savienības atkarību no resursiem .

(1a)

Aprites ekonomikā vajadzētu īstenot noteikumus, kas precīzi formulēti Septītajā vides rīcības programmā, kurā pausts aicinājums izstrādāt netoksiskus materiālu aprites ciklus, lai pārstrādātos atkritumus Savienībā varētu izmantot kā svarīgu un uzticamu avotu izejmateriālu ieguvei.

(2)

Padomes Direktīvas 1999/31/EK (14) mērķrādītāji, kas nosaka ierobežojumus attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos, būtu jāgroza , lai tie labāk atspoguļotu Savienības apņemšanos virzīties uz aprites ekonomiku un sekmīgi turpināt Izejvielu iniciatīvas īstenošanu (15), samazinot tādu atkritumu apglabāšanu, kas paredzēti nebīstamo atkritumu poligoniem.

(2)

Padomes Direktīvas 1999/31/EK (14) mērķrādītāji, kas nosaka ierobežojumus attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos, būtu jāpadara stingrāki , lai tie labāk atspoguļotu Savienības apņemšanos virzīties uz aprites ekonomiku un sekmīgi turpināt Izejvielu iniciatīvas īstenošanu (15), pakāpeniski līdz minimumam samazinot tādu atkritumu apglabāšanu, kas paredzēti nebīstamo atkritumu poligoniem. Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to var panākt ar integrētu politiku, kas garantē atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas stabilu piemērošanu, sekmē pāreju uz darbībām, ar kurām var novērst atkritumu rašanos un sniegt iespējas atkritumus izmantot atkārtoti un pārstrādāt, un nepieļauj, ka atkritumu apglabāšanu poligonos nomaina atkritumu sadedzināšana.

(4)

Lai nodrošinātu lielāku konsekvenci tiesību aktos par atkritumiem, definīcijas Direktīvā 1999/31/EK būtu jāsaskaņo ar definīcijām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (16).

(4)

Lai nodrošinātu lielāku konsekvenci tiesību aktos par atkritumiem, definīcijas Direktīvā 1999/31/EK attiecīgā gadījumā būtu jāsaskaņo ar definīcijām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (16).

(5)

Vairāk ierobežojot atkritumu apglabāšanu poligonos un to sākot jau no dalītās savākšanas atkritumu (piemēram, plastmasas, metālu, stikla, papīra, bioloģisko atkritumu) plūsmām, tiktu gūti acīmredzami vidiskie , ekonomiskie un sociālie labumi. Poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma ierobežojumu īstenošanā būtu jāņem vērā dalītā veidā savākto atkritumu atliku pārstrādes vai cita veida reģenerācijas tehniskā, vidiskā un ekonomiskā lietderība .

(5)

Vairāk ierobežot atkritumu apglabāšanu poligonos, sākot ar atkritumu dalītas savākšanas (piemēram, plastmasas, metālu, stikla, papīra, bioloģisko atkritumu) plūsmām, neapšaubāmi būtu izdevīgi no vides , ekonomikas un sabiedrības viedokļa, tā cenšoties panākt, ka poligonos nonāk tikai atkritumu atlikums. Ilgtermiņa ieguldījumiem infrastruktūrā, pētniecībā un inovācijā būs izšķiroša nozīme, lai samazinātu atkritumu atlikumu, kas veidojas atkritumu dalītas savākšanas rezultātā un ko pašlaik nedz tehnisku, nedz ar vidi vai ekonomiku saistītu apsvērumu dēļ nav iespējams pārstrādāt vai kā citādi reģenerēt .

(5a)

Politiska un sabiedriska iniciatīva turpmāk ierobežot atkritumu apglabāšanu poligonos, tā īstenojot dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu aprites ekonomikā, būtu jāveido, ņemot vērā Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā noteikto atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un stingri piemērojot pieeju, kuras prioritāte ir nepieļaut atkritumu rašanos un ievērot piesardzības principu.

(6)

Liela daļa no sadzīves atkritumiem ir bioloģiski noārdāmi sadzīves atkritumi. Neapstrādātu bioloģiski noārdāmo atkritumu apglabāšana poligonos rada ievērojamu negatīvu ietekmi uz vidi, kas izpaužas kā siltumnīcefekta gāzu emisijas un virszemes ūdeņu, gruntsūdeņu, augsnes un gaisa piesārņojums. Lai gan Direktīva 1999/31/EK jau paredz mērķrādītājus attiecībā uz bioloģiski noārdāmo atkritumu novirzīšanu no poligoniem, ir lietderīgi ieviest jaunus ierobežojumus par bioloģiski noārdāmu atkritumu apglabāšanu poligonos, aizliedzot apglabāt tādus bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas dalītā veidā savākti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 22. pantu.

(6)

Liela daļa no sadzīves atkritumiem ir bioloģiski noārdāmi sadzīves atkritumi. Neapstrādātu bioloģiski noārdāmu atkritumu apglabāšana poligonos rada ievērojamu negatīvu ietekmi uz vidi, kas izpaužas kā siltumnīcefekta gāzu emisijas un virszemes ūdeņu, gruntsūdeņu, augsnes un gaisa piesārņojums. Lai gan Direktīva 1999/31/EK jau paredz mērķrādītājus attiecībā uz bioloģiski noārdāmo atkritumu novirzīšanu no poligoniem, ir lietderīgi ieviest jaunus ierobežojumus par bioloģiski noārdāmu atkritumu apglabāšanu poligonos, aizliedzot apglabāt tādus bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 22. pantu ir jāsavāc dalītā veidā .

(7)

Daudzas dalībvalstis vēl nav pilnībā izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanas mērķrādītāju noteikšana vēl vairāk veicinās dalītu savākšanu , šķirošanu un pārstrādi un novērsīs to, ka potenciāli pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajos līmeņos .

(7)

Daudzas dalībvalstis vēl nav pilnībā izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Precīzu un vērienīgu mērķrādītāju noteikšana attiecībā uz poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu vēl vairāk veicinās investīcijas dalītas savākšanas , šķirošanas un pārstrādes iekārtās un novērsīs to, ka potenciāli pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajā līmenī .

(8)

Atkritumu apglabāšana poligonos ir pakāpeniski jāsamazina, lai tādā veidā novērstu negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un lai nodrošinātu to , ka ekonomiskā ziņā vērtīgi atkritumu materiāli tiek pakāpeniski un faktiski reģenerēti pareizas atkritumu apsaimniekošanas gaitā un atbilstoši tās hierarhijai. Šādas samazināšanas gaitā būtu jāvairās no pārmērīgi lielas atkritumu atliku apstrādes jaudas radīšanas, piemēram, enerģijas reģenerācijā vai zemākas pakāpes mehāniski bioloģiskajā neapstrādātu sadzīves atkritumu apstrādē , jo tas varētu apdraudēt Savienības mērķus attiecībā uz ilgtermiņa gatavošanos Direktīvas 2008/98/EK 11. pantā noteikto sadzīves atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanai. Līdzīgā veidā un lai novērstu kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, kaut arī dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi , lai nodrošinātu to , ka poligonos apglabā tikai apstrādātus atkritumus , šā pienākuma ievērošanas rezultātā nevajadzētu radīt jaudas pārpalikumu sadzīves atkritumu atliku apstrādē . Turklāt, lai nodrošinātu konsekvenci starp Direktīvas 2008/98/EK 11. panta mērķrādītājiem un šīs direktīvas 5. panta mērķrādītāju par poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu, kā arī lai nodrošinātu minēto mērķrādītāju sasniegšanai vajadzīgās infrastruktūras un ieguldījumu plānošanas saskaņotību, dalībvalstīm, kurām var piešķirt papildu laiku, lai tās sasniegtu sadzīves atkritumu pārstrādes mērķrādītājus, pienāktos arī papildu laiks, lai sasniegtu šajā direktīvā paredzēto 2030. gada mērķrādītāju par poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu.

(8)

Atkritumu apglabāšana poligonos ir pakāpeniski jāsamazina līdz minimumam , lai tādā veidā novērstu negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un lai nodrošinātu, ka ekonomiskā ziņā vērtīgi atkritumu materiāli tiek pakāpeniski un faktiski reģenerēti pareizas atkritumu apsaimniekošanas gaitā un atbilstoši tās hierarhijai , kas noteikta Direktīvā 2008/98/EK . Lai pakāpeniski līdz minimumam samazinātu poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu, atkritumu apsaimniekošana daudzās dalībvalstīs ir būtiski jāmaina. Ar labāku statistiku par atkritumu vākšanu un apstrādi un ar iespēju labāk izsekot atkritumu plūsmām vajadzētu panākt, ka neveidojas pārāk liela atkritumu atlikuma apstrādes jauda ( piemēram, enerģijas reģenerācijas ceļā) , jo tādējādi varētu mazināties iespēja īstenot Savienības ilgtermiņa sagatavošanās pasākumus saistībā ar sadzīves atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķrādītājiem, kas noteikti Direktīvas 2008/98/EK 11. pantā . Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, kas nodrošina atkritumu apglabāšanu poligonos tikai pēc attiecīgas apstrādes, tomēr, lai nepieļautu kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, tāpat arī būtu jāpanāk, ka šā pienākuma izpildes rezultātā neveidojas pārāk liela sadzīves atkritumu atlikuma apstrādes jauda. Tā kā dažās dalībvalstīs neseno investīciju rezultātā ir radusies pārāk liela enerģijas reģenerācijas jauda vai ir izveidota mehāniski bioloģiskā apstrāde, ir svarīgi panākt, lai atkritumu apsaimniekotājiem un dalībvalstīm būtu skaidrs, ka ir jāizvairās no investīcijām, kas nav savienojamas ar Atkritumu poligonu direktīvā un Atkritumu pamatdirektīvā noteiktajiem ilgtermiņa mērķiem. Tāpēc, veicot sagatavošanās pasākumus saistībā ar sadzīves atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķrādītājiem, kas noteikti Direktīvas 2008/98/EK 11. pantā un Direktīvas 1999/31/EK 5. pantā, varētu apsvērt iespēju ierobežot sadzīves atkritumu sadedzināšanu. Turklāt, lai nodrošinātu konsekvenci starp Direktīvas 2008/98/EK 11. panta mērķrādītājiem un šīs direktīvas 5. panta mērķrādītāju par poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu, kā arī lai nodrošinātu minēto mērķrādītāju sasniegšanai vajadzīgās infrastruktūras un ieguldījumu plānošanas saskaņotību, dalībvalstīm, kurām var piešķirt papildu laiku, lai tās sasniegtu sadzīves atkritumu pārstrādes mērķrādītājus, pienāktos arī papildu laiks, lai sasniegtu šajā direktīvā paredzēto 2030. gada mērķrādītāju par poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu.

(8a)

Lai palīdzētu sasniegt šajā direktīvā noteiktos mērķus un sekmētu pāreju uz aprites ekonomiku, Komisijai vajadzētu veicināt koordināciju un informācijas un labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un starp dažādām ekonomikas nozarēm. Šādu apmaiņu varētu veicināt, izveidojot komunikācijas platformas, kas palielinātu informētību par jauniem rūpnieciskiem risinājumiem un sniegtu pilnīgāku priekšstatu par pieejamo jaudu un kas palīdzētu veidot saikni starp atkritumu apsaimniekošanas nozari un citām nozarēm un arī sekmētu rūpniecisko simbiozi.

(8b)

Komisijai būtu jāveicina koordinēšana, kā arī informācijas un labākās prakses apmaiņa gan starp dalībvalstīm, gan starp reģionālajām un jo īpaši vietējām pašvaldībām, iesaistot visas attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp sociālos partnerus, kā arī vides un patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas.

(8c)

Lai pienācīgi īstenotu šīs direktīvas mērķus un nodrošinātu to izpildi, ir jāpanāk, ka vietējās pašvaldības, kuru teritorijā atrodas atkritumu poligoni, tiek atzītas par svarīgām ieinteresētajām personām, jo tās tieši jūt atkritumu poligonu izmantošanas sekas. Tādēļ būtu jānodrošina, lai atsevišķu vietējo pašvaldību vai vairākām pašvaldībām kopīgās teritorijās, kurās paredzēts izveidot atkritumu poligonus, vispirms būtu īstenots atklātas un demokrātiskas sabiedriskās apspriešanas process un lai vietējiem iedzīvotājiem būtu izveidoti atbilstoši kompensācijas mehānismi.

(8d)

Komisijai būtu jāgarantē, ka ikviens atkritumu poligons Savienībā tiek pārbaudīts, lai nodrošinātu Savienības un dalībvalstu tiesību aktu pareizu īstenošanu.

(9)

Lai nodrošinātu labāku, savlaicīgāku un vienotāku šīs direktīvas īstenošanu un prognozētu īstenošanas nepilnības, būtu jāievieš agrīnas brīdināšanas sistēma, kas ļautu konstatēt trūkumus un rīkoties, pirms pienācis mērķrādītāju sasniegšanas termiņš.

(9)

Lai nodrošinātu labāku, savlaicīgāku un vienotāku šīs direktīvas īstenošanu un prognozētu īstenošanas nepilnības, būtu jāievieš agrīnas brīdināšanas sistēma, kas ļautu konstatēt trūkumus un rīkoties, pirms pienācis mērķrādītāju sasniegšanas termiņš , un būtu jāveicina labākās prakses apmaiņa starp dažādām ieinteresētajām personām .

(11)

Dalībvalstu paziņotie statistikas dati ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atkritumu jomā pieņemto tiesību aktu izpildi visās dalībvalstīs. Statistikas kvalitāte , uzticamība un salīdzināmība būtu jāuzlabo , ieviešot vienotu kontaktpunktu visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, svītrojot novecojušās prasības par ziņošanu , salīdzinoši novērtējot valstu izmantoto ziņošanas metodiku un ieviešot datu kvalitātes pārbaudes ziņojumu . Atkritumu apsaimniekošanas jomā paziņoto statistikas datu ticamība ir ārkārtīgi svarīga sekmīgai [tiesību aktu] īstenošanai un dalībvalstu sniegto datu salīdzināmības nodrošināšanai . Tāpēc būtu jāprasa, lai dalībvalstis , kad tās sagatavo ziņojumus par atbilstību Direktīvas 1999/31/EK mērķrādītājiem, izmantotu jaunāko metodiku , ko izstrādājusi Komisija un dalībvalstu statistikas biroji .

(11)

Dalībvalstu paziņotie dati un informācija ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atkritumu jomā pieņemto tiesību aktu izpildi visās dalībvalstīs. Vajadzētu panākt , ka tiek paziņoti kvalitatīvāki, ticamāki un salīdzināmāki dati, tāpēc ir jāizstrādā vienota datu vākšanas un apstrādes metodika , kuras pamatā ir ticami avoti, un jāievieš vienots kontaktpunkts visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, jāsvītro novecojušās ziņošanas prasības , salīdzinoši jāvērtē valstu ziņošanas metodes un jāievieš datu kvalitātes pārbaudes ziņojumi . Ticami statistikas datu paziņojumi par atkritumu apsaimniekošanu ir ārkārtīgi svarīgi sekmīgai [tiesību aktu] īstenošanai un iespējai salīdzināt dalībvalstu sniegtos datus . Tāpēc dalībvalstīm , kad tās sagatavo ziņojumus par atbilstību Direktīvas 1999/31/EK mērķrādītājiem, būtu jāizmanto vienota metodika , ko izstrādājusi Komisija sadarbībā ar dalībvalstu statistikas birojiem un par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgajām valsts iestādēm .

(12)

Lai papildinātu vai grozītu Direktīvu 1999/31/EK un jo īpaši lai tās pielikumus pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai , būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras attiecībā uz 16 . pantu pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu. Īpaši svarīgi ir tas , lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, kad tā sagatavo un izstrādā deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei . Grozījumi pielikumos būtu jāveic saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem principiem. Tālab attiecībā uz II pielikumu Komisijai būtu jāņem vērā II pielikumā noteiktie testēšanas un pieņemšanas kritēriju vispārīgie principi un vispārīgās procedūras. Turklāt attiecībā uz katru poligonu klasi būtu jānosaka konkrēti kritēriji un testēšanas metodes un tām atbilstīgas robežvērtības, tostarp vajadzības gadījumā katrā klasē izdalot īpaša veida poligonus un aptverot arī pazemes krātuves. Komisijai vajadzības gadījumā divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā būtu jāpasver iespēja pieņemt ar direktīvas pielikumiem saistītos kontroles, paraugu ņemšanas un analīzes metožu standartizācijas priekšlikumus.

(12)

Lai grozītu Direktīvu 1999/31/EK, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma 290 . pantu pieņemt tiesību aktus, ar ko direktīvas pielikumus pielāgo zinātnes un tehnikas attīstībai. Ir īpaši būtiski , lai Komisija , veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī , un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana . Grozījumi pielikumos būtu jāveic saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem principiem. Tālab attiecībā uz II pielikumu Komisijai būtu jāņem vērā II pielikumā noteiktie testēšanas un pieņemšanas kritēriju vispārīgie principi un vispārīgās procedūras. Turklāt attiecībā uz katru poligonu klasi būtu jānosaka konkrēti kritēriji un testēšanas metodes un tām atbilstīgas robežvērtības, tostarp vajadzības gadījumā katrā klasē izdalot īpaša veida poligonus un aptverot arī pazemes krātuves. Komisijai attiecīgā gadījumā divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā būtu attiecīgi jāapsver iespēja pieņemt ar direktīvas pielikumiem saistītos kontroles, paraugu ņemšanas un analīzes metožu standartizācijas priekšlikumus.

(13)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvas 1999/31/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz 3. panta 3. punktu , I pielikuma 3.5. punktu un II pielikuma 5. punktu . Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (17).

(13)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvas 1999/31/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras definēt nebīstamo atkritumu apglabāšanu, noteikt metodi, kas jāizmanto poligonu caurlaidības koeficienta noteikšanai konkrētos apstākļos, un izstrādāt Eiropas standartu attiecībā uz atkritumu paraugu ņemšanu , jo saistībā ar paraugu ņemšanu var rasties nopietnas problēmas reprezentativitātes un tehnisko paņēmienu ziņā, ņemot vērā to, cik neviendabīgi ir dažādu veidu atkritumi . Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (17).

(16a)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek izstrādāti plāni par to, kā ilgtspējīgā veidā reģenerēt atkritumu poligonus un teritorijas, kurās atkritumu poligoni ir radījuši kaitējumu, un kā šādus poligonus un teritorijas ilgtspējīgi izmantot citiem mērķiem.

(16b)

Šī direktīva ir pieņemta atbilstoši saistībām, kas izklāstītas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, un šo direktīvu vajadzētu īstenot un piemērot, ievērojot minētajā nolīgumā sniegtos norādījumus.

(-1)

a)

“piemēro “atkritumu”, “sadzīves atkritumu”, “bīstamu atkritumu”, “atkritumu radītāja”, “atkritumu īpašnieka”, “atkritumu apsaimniekošanas”, “dalītas savākšanas”, “reģenerācijas”, “pārstrādes” un “apglabāšanas” definīcijas, kas sniegtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (*1) 3. pantā;

a)

“piemēro “atkritumu”, “sadzīves atkritumu”, “bīstamu atkritumu”, “nebīstamu atkritumu”, “atkritumu radītāja”, “atkritumu īpašnieka”, “atkritumu apsaimniekošanas”, “dalītas savākšanas”, “reģenerācijas”, “pārstrādes” un “apglabāšanas” definīcijas, kas sniegtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (*2) 3. pantā;

aa)

iekļauj šādu aa) punktu:

ba)

panta m punktu groza šādi:

“m)

“bioloģiski sadalāmi atkritumi” nozīmē jebkurus atkritumus , kas var sadalīties anaerobi vai aerobi, piemēram , pārtikas un dārza atkritumus, papīru un kartonu ;”;

1a)

-a)

“f)

atkritumus, kas dalītā veidā savākti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 1. punktu un 22. pantu.”;

“f)

atkritumus, kas dalītā veidā savākti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 1. punktu un 22. pantu , un iepakojumu un izlietoto iepakojumu, kā definēts Direktīvas 94/62/EK 3. pantā .”;

a)

tajā ir izmantoti atbilstoši ekonomiskie instrumenti, ar ko veicināt atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, kā norādīts Direktīvas 2008/98/EK 4. panta 1. punktā;

b)

tas liecina par struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu efektīvu un lietderīgu izlietojumu ar uzskatāmām ilgtermiņa investīcijām, kuru mērķis ir finansēt atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstību, kas nepieciešama attiecīgo mērķrādītāju sasniegšanai;

c)

ar to nodrošina kvalitatīvu statistiku un var precīzi prognozēt atkritumu apsaimniekošanas jaudu un to, ciktāl ir izdevies sasniegt mērķrādītājus, kas noteikti šā panta 5. punktā, Direktīvas 94/62/EK 5. un 6. pantā un Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punktā;

d)

tajā ir izklāstītas programmas, ar ko novērš atkritumu rašanos, kā norādīts Direktīvas 2008/98/EK 29. pantā.

ca)

direktīvas 5. pantam pievieno šādu 7.a punktu:

“ba)

labākās prakses piemērus, kura tiek īstenota visā Savienībā un pēc kuras var vadīties, lai pakāpeniski sasniegtu 5. pantā noteiktos mērķrādītājus.”;

3a)

3b)

“a)

poligonos nonāktu tikai apstrādāti atkritumi. Šo noteikumu nevar attiecināt uz inertiem atkritumiem, kuru apstrāde nav tehniski iespējama, un uz jebkuriem atkritumiem, kuru apstrāde, mazinot atkritumu apjomu vai draudus cilvēku veselībai vai videi, nav lietderīga no 1. pantā noteikto šīs direktīvas mērķu viedokļa;”;

4)

direktīvas 6. panta a) punktā pievieno šādu teikumu :

4)

direktīvas 6. panta a) punktā pievieno šādu daļu :

6a)

6b)

6c)

9a)

9b)