(-1)

Šīs direktīvas mērķis ir paredzēt pasākumus, lai aizsargātu vidi un cilvēku veselību, novēršot vai samazinot atkritumu rašanās un apsaimniekošanas negatīvo ietekmi, samazinot resursu izmantošanas vispārējo ietekmi un veicinot šādas izmantošanas efektivitāti, kā arī nodrošinot, ka atkritumi tiek uzskatīti par vērtīgiem resursiem, lai tādējādi veicinātu aprites ekonomiku Savienībā.

(-1a)

Ņemot vērā Savienības atkarību no izejvielu importa, ievērojama daudzuma dabas resursu straujo izsīkšanu īsā laikā, viens no galvenajiem izaicinājumiem ir Savienībā atgūt pēc iespējas vairāk resursu un veicināt pāreju uz aprites ekonomiku.

(-1b)

(-1c)

Atkritumu apsaimniekošana būtu jāpārveido par ilgtspējīgu materiālu pārvaldību. Direktīvas 2008/98/EK pārskatīšana piedāvā šādu iespēju.

(-1d)

Lai sekmīgi virzītos uz aprites ekonomiku, līdztekus Atkritumu direktīvu pārskatīšanai un pilnīgai īstenošanai ir pilnībā jāīsteno rīcības plāns “Noslēgt aprites loku – ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku”. Šim rīcības plānam arī būtu jāveicina saskaņotība, atbilstība un sinerģija starp aprites ekonomiku un enerģētikas, klimata, lauksaimniecības, rūpniecības, kā arī pētniecības politikas virzieniem.

(-1e)

Eiropas Parlaments 2015. gada 9. jūlijā pieņēma rezolūciju par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku  (1a) , kurā tas īpaši uzsvēra vajadzību noteikt saistošus atkritumu samazināšanas mērķus, izstrādāt pasākumus, ar ko novērš atkritumu rašanos, un pieņemt skaidras un nepārprotamas definīcijas.

(1)

Atkritumu apsaimniekošana Savienībā būtu jāuzlabo ar mērķi aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēka veselību, nodrošināt dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu un veicināt uz pilnīgāku aprites ekonomiku.

(1)

Atkritumu apsaimniekošana Savienībā būtu jāuzlabo ar mērķi aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēka veselību, nodrošināt dabas resursu apdomīgu un efektīvu izmantošanu , popularizēt aprites ekonomikas principus, izvērst atjaunojamās enerģijas izplatību, palielināt energoefektivitāti, samazināt Savienības atkarību no importētiem resursiem, radot jaunas ekonomiskās iespējas un ilgtermiņa konkurētspēju. Lai ekonomiku padarītu par patiesu aprites ekonomiku, ir nepieciešams veikt papildu pasākumus attiecībā uz ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu, pievēršoties visam produktu aprites ciklam tādā veidā, kas saglabā resursus un noslēdz aprites loku. Resursu efektīvāka izmantošana nodrošinātu arī būtiskus neto ieguvumus Savienības uzņēmumiem, publiskā sektora iestādēm un patērētājiem, vienlaikus samazinot kopējās gada siltumnīcefekta gāzu emisijas .

(1a)

Cītīgāk virzoties uz aprites ekonomiku, varētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par diviem līdz četriem procentiem gadā, tādējādi piedāvājot skaidru stimulu investīcijām aprites ekonomikā. Ja, veicinot efektivitāti un samazinot resursu atkritumus, tiktu palielināta resursu produktivitāte, varētu būtiski samazināt gan resursu patēriņu, gan siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc aprites ekonomikai vajadzētu būt klimata politikas neatņemamai daļai, jo tā rada sinerģiju, kā uzsvērts Starptautiskās Dabas resursu padomes ziņojumos.

(1b)

Aprites ekonomikā būtu jāņem vērā Septītās vides rīcības programmas precīzie noteikumi, kuros pausts aicinājums izstrādāt materiālu aprites netoksiskus ciklus tā, lai pārstrādātos atkritumus Savienībā varētu izmantot kā lielu un būtisku izejmateriālu avotu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (14) nospraustie atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķi būtu jāgroza , lai tie labāk atspoguļotu Savienības ieceri pāriet uz aprites ekonomiku.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (14) paredzētie atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķi būtu jānosaka augstāki , lai tie labāk atspoguļotu Savienības ieceri pāriet uz resursefektīvu aprites ekonomiku , veicot nepieciešamos pasākumus, kas nodrošinātu, ka atkritumi tiek uzskatīti par noderīgiem resursiem .

(3)

Daudzas dalībvalstis vēl nav izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Tāpēc ir ļoti svarīgi nospraust ilgtermiņa politikas mērķus , pēc kuriem vadīties , lemjot par pasākumiem un investīcijām, jo īpaši lai nepieļautu, ka rodas atkritumu atliku apstrādes jaudu strukturāls pārpalikums un ka pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajā līmenī .

(3)

Daudzas dalībvalstis vēl nav izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Tāpēc ir ļoti svarīgi noteikt ilgtermiņa politikas mērķus un piešķirt finansiālu un politisku atbalstu , lai nodrošinātu vadlīnijas pasākumiem un investīcijām, jo īpaši lai nepieļautu, ka rodas atkritumu atlikuma apstrādei paredzēto jaudu strukturāls pārpalikums un ka pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajos līmeņos. Ņemot to vērā, attiecīgo mērķu sasniegšanai ir būtiski izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai finansētu atkritumu rašanās novēršanai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei vajadzīgās atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstību. Tāpat dalībvalstīm ir būtiski saskaņā ar šo direktīvu grozīt savas spēkā esošās atkritumu rašanās novēršanas programmas un atbilstoši pielāgot savas investīcijas.

(4)

Sadzīves atkritumi veido aptuveni 7–10 % no kopējā Savienībā radītā atkritumu daudzuma; tomēr šī atkritumu plūsma ir viena no grūtāk apsaimniekojamām plūsmām, un tas, kā tā tiek apsaimniekota, ir laba liecība par kopējās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas kvalitāti valstī. Ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu saistītās problēmas izriet no tā, ka tiem ir ārkārtīgi sarežģīts un jaukts sastāvs, radītie atkritumi ir tiešā tuvumā iedzīvotājiem un tie piesaista lielu sabiedrības uzmanību. Rezultātā to apsaimniekošanā ir vajadzība pēc komplicētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, tostarp efektīvas savākšanas shēmas, vajadzība aktīvi iesaistīt iedzīvotājus un uzņēmumus, vajadzība pēc infrastruktūras, kas pielāgota konkrēto atkritumu sastāvam, un pēc rūpīgi izstrādātas finansēšanas sistēmas. Valstīm, kuras ir izveidojušas efektīvas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, vispārējā atkritumu apsaimniekošanā kopumā veicas labāk.

(4)

Sadzīves atkritumi veido aptuveni 7–10 % no kopējā Savienībā radītā atkritumu daudzuma; tomēr šī atkritumu plūsma ir viena no grūtāk apsaimniekojamām plūsmām, un tas, kā tā tiek apsaimniekota, ir laba liecība par kopējās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas kvalitāti valstī. Ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu saistītās problēmas izriet no tā, ka tiem ir ārkārtīgi sarežģīts un jaukts sastāvs, radītie atkritumi ir tiešā tuvumā iedzīvotājiem, tie piesaista lielu sabiedrības uzmanību un tiem ir ietekme uz vidi un cilvēka veselību . Rezultātā to apsaimniekošanā ir vajadzība pēc komplicētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, tostarp efektīvas savākšanas shēmas, efektīvas šķirošanas sistēmas, atkritumu plūsmu pienācīgas izsekojamības, vajadzība aktīvi iesaistīt iedzīvotājus un uzņēmumus, vajadzība pēc infrastruktūras, kas pielāgota konkrēto atkritumu sastāvam, un vajadzība pēc rūpīgi izstrādātas finansēšanas sistēmas. Valstīm, kuras ir izveidojušas efektīvas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, vispārējā atkritumu apsaimniekošanā kopumā veicas labāk , un tām arī labāk izdodas sasniegt pārstrādes mērķrādītājus. Taču ar sadzīves atkritumu pareizu apsaimniekošanu vien nepietiek, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku, kurā atkritumi tiek uzskatīti par resursu. Tāpēc, lai nodrošinātu šīs pārejas virzību, ir nepieciešama pilna dzīves cikla pieeja produktiem un atkritumiem.

(4a)

Pieredze ir apliecinājusi, ka palīdzēt sasniegt aprites ekonomikas sistēmu var gan publiski, gan privāti vadītas sistēmas, un lēmums par konkrētas sistēmas izmantošanu vai neizmantošanu bieži ir atkarīgs no ģeogrāfiskiem un strukturāliem apstākļiem. Šīs direktīvas noteikumi dod iespēju izmantot gan sistēmu, kurā pašvaldībai ir vispārēja atbildība par sadzīves atkritumu savākšanu, gan sistēmu, kurā šādus pakalpojumus sniedz nolīgti privātie operatori. Lēmumam par to, kuras sistēmas izmantot, vajadzētu būt dalībvalstu ziņā.

(5)

Direktīvā 2008/98/EK ir jāiekļauj sadzīves atkritumu , būvgružu un ēku nojaušanas atkritumu , galīgā pārstrādes procesa un aizbēršanas definīcijas , lai būtu skaidrs, kas šajos jēdzienos ietilpst.

(5)

Direktīvā 2008/98/EK ir jādefinē, kas ir sadzīves atkritumi , komerciālie un rūpnieciskie atkritumi, būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi , operators, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, organiskā pārstrāde, galīgās pārstrādes process, aizbēršana, šķirošana, piedrazojums un pārtikas atkritumi , lai būtu skaidrs, kas šajos jēdzienos ietilpst.

(5a)

Ņemot vērā dalībvalstu paziņojumus un Eiropas Savienības Tiesas judikatūras attīstību, Komisijai būtu periodiski jāpārskata norādījumi par to, kā interpretēt svarīgākos Direktīvas 2008/98/EK noteikumus, un tā jāpanāk, ka atkritumu un blakusproduktu jēdzieni ir pilnveidoti, pielāgoti un saskaņoti visās dalībvalstīs.

(5b)

Ir jānodrošina Direktīvas 2008/98/EK saskaņotība ar saistītiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK  (1a) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006  (1b) . Jo īpaši ir jānodrošina “atkritumu”, “atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas” un “blakusproduktu” definīciju saskaņota interpretācija un piemērošana saskaņā ar šiem tiesību aktiem.

(5c)

Bīstamie un nebīstamie atkritumi ir jānosaka saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2014/955/ES  (1a) un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1357/2014  (1b) .

(6)

Lai nodrošinātu, ka pārstrādes mērķrādītāju pamatā ir ticami un salīdzināmi dati, un lai būtu iespējams efektīvi sekot līdzi šo mērķrādītāju sasniegšanas sekmēm, sadzīves atkritumu definīcijai Direktīvā 2008/98/EK vajadzētu būt saskanīgai ar to , kuru statistikas vajadzībām izmanto Eiropas Savienības Statistikas birojs un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un kuru dalībvalstis jau vairākus gadus izmantojušas par pamatu datu paziņošanai. Sadzīves atkritumu definīcija šajā direktīvā ir neitrāla attiecībā uz atkritumu apsaimniekotāja piederību pie publiskā vai privātā sektora.

(6)

Lai nodrošinātu, ka pārstrādes mērķrādītāju pamatā ir ticami un salīdzināmi dati, un lai būtu iespējams efektīvi sekot līdzi šo mērķrādītāju sasniegšanas sekmēm, sadzīves atkritumu definīcijai Direktīvā 2008/98/EK vajadzētu būt pielāgotai tai , kuru statistikas vajadzībām izmanto Eiropas Savienības Statistikas birojs un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un kuru dalībvalstis jau vairākus gadus izmantojušas par pamatu datu paziņošanai. Sadzīves atkritumu definīcija šajā direktīvā ir neitrāla attiecībā uz atkritumu apsaimniekotāja piederību pie publiskā vai privātā sektora.

(7)

Dalībvalstīm vajadzētu ieviest piemērotus pasākumus, lai stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, jo īpaši finansiālus stimulus, kuru mērķis ir panākt šajā direktīvā nosprausto atkritumu rašanās novēršanas un pārstrādes mērķu sasniegšanu, piemēram, maksu par atkritumu poligonu izmantošanu un atkritumu sadedzināšanu, “maksā, kad izmet” shēmas, ražotāja paplašinātas atbildības shēmas un stimulus pašvaldībām.

(7)

Dalībvalstīm vajadzētu ieviest piemērotus pasākumus, lai stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, jo īpaši finansiālus , ekonomiskus un regulatīvus stimulus, kuru mērķis ir panākt šajā direktīvā nosprausto atkritumu rašanās novēršanas un pārstrādes mērķu sasniegšanu, piemēram, maksu par atkritumu poligonu izmantošanu un atkritumu sadedzināšanu, “maksā, kad izmet” shēmas, ražotāja paplašinātas atbildības shēmas , pārtikas ziedošanas veicināšanu un stimulus pašvaldībām. Lai veiksmīgāk sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstis var izmantot ekonomiskos instrumentus vai citus pasākumus, piemēram, tādus, kā norādīts šīs direktīvas pielikuma indikatīvajā sarakstā. Dalībvalstīm būtu arī jāveic pasākumi, kas palīdzētu nodrošināt ļoti kvalitatīvu šķiroto materiālu.

(7a)

Dalībvalstīm būtu arī jāievieš pasākumi, kas sekmētu tādu produktu izstrādi, ražošanu un pārdošanu, kas piemēroti vairākkārtējai lietošanai, kas ir tehniski izturīgi un viegli remontējami un kas, kļuvuši par atkritumiem, pēc sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādes ir piemēroti laišanai tirgū, un tā jāveicina atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas pareiza īstenošana. Šajos pasākumos būtu jāņem vērā produktu radītā ietekme visā to aprites ciklā un atkritumu apsaimniekošanas hierarhija.

(8)

Lai otrreizējo izejvielu tirgu dalībniekiem sniegtu lielāku noteiktību par to, vai vielas vai priekšmeti ir vai nav uzskatāmi par atkritumiem, un lai sekmētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir svarīgi iedibināt Savienības līmenī saskaņotus nosacījumus, ar kādiem vielas vai priekšmetus atzīst par blakusproduktiem, bet reģenerētus atkritumus — par tādiem, kas pārstājuši būt par atkritumiem. Ja ir nepieciešams nodrošināt iekšējā tirgus netraucētu darbību vai augsta līmeņa vides aizsardzību visā Savienībā, Komisijai vajadzētu būt pilnvarām pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus kritērijus par šādu saskaņoto nosacījumu piemērošanu konkrētiem atkritumiem, tostarp arī specifiskiem lietojumiem.

(8)

Lai otrreizējo izejvielu tirgu dalībniekiem sniegtu lielāku noteiktību par to, vai vielas vai priekšmeti ir vai nav uzskatāmi par atkritumiem, un lai sekmētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir svarīgi iedibināt skaidrus nosacījumus, ar kādiem vielas vai priekšmetus atzīst par blakusproduktiem, bet reģenerētus atkritumus — par tādiem, kas vairs nav atkritumi .

(8a)

Lai garantētu netraucētu iekšējā tirgus darbību, viela vai priekšmets, kas radies ražošanas procesa rezultātā — proti, tādā ražošanas procesā, kura galvenais mērķis nav saražot šādu vielu vai priekšmetu, — parasti būtu jāuzskata par blakusproduktu, ja ir ievēroti konkrēti saskaņoti nosacījumi un nodrošināts augsts vides un cilvēka veselības aizsardzības līmenis visā Savienībā. Būtu jāpiešķir pilnvaras Komisijai pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu sīkus blakusprodukta klasifikācijas kritērijus, dodot priekšroku esošajai attiecīgās rūpnieciskās un lauksaimnieciskās simbiozes praksei, kas ir replicējama. Ja šādu kritēriju nav, dalībvalstīm atsevišķos gadījumos vajadzētu būt iespējai noteikt sīkus blakusprodukta klasifikācijas kritērijus.

(8b)

Lai garantētu netraucētu iekšējā tirgus darbību un augstu vides un cilvēka veselības aizsardzības līmeni visā Savienībā, Komisijai parasti vajadzētu būt pilnvarām pieņemt deleģētus aktus, ar ko paredz saskaņotus noteikumus, pēc kuriem dažus atkritumu veidus klasificē kā tādus, kas vairs nav atkritumi. Īpaši kritēriji, pēc kuriem nosaka atkritumu cikla beigas, būtu jāapsver vismaz attiecībā uz granulātiem, papīru, stiklu, metālu, riepām un tekstilmateriāliem. Ja kritēriji nav noteikti Savienības līmenī, tad būtu jāļauj dalībvalstīm saskaņā ar Savienības līmeņa nosacījumiem pieņemt sīkus kritērijus, pēc kuriem atkritumu cikla beigas dažiem atkritumu veidiem nosaka valsts līmenī. Ja šādi kritēriji nav noteikti arī valsts līmenī, tad dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atkritumi, kas apstrādāti reģenerācijas procesā, vairs netiek uzskatīti par atkritumiem, ja tie atbilst Savienības līmeņa nosacījumiem, kurus dalībvalsts kompetentajai iestādei katrā atsevišķā gadījumā vajadzētu verificēt. Būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot vispārējas prasības, kas dalībvalstīm jāievēro, pieņemot tehniskos noteikumus saskaņā ar 6. pantu.

(8c)

Tiklīdz pārstrādātais materiāls, kuram pēc atkritumu cikla beigu statusa īpašo kritēriju izpildes vai arī pēc šā materiāla iekļaušanas jaunā produktā piešķirts atkritumu cikla beigu statuss, no jauna tiek iekļauts ekonomikā, tam ir pilnībā jāatbilst Savienības ķīmisko vielu tiesību aktiem.

(8d)

Pārejā uz aprites ekonomiku būtu pilnībā jāizmanto digitālās inovācijas piedāvātās priekšrocības. Tāpēc ir jāizstrādā tādi elektroniski instrumenti kā tiešsaistes platforma, kurā atkritumi tiek tirgoti kā jauni resursi, lai atvieglotu tirdzniecības operācijas un samazinātu administratīvo slogu operatoriem, tādējādi veicinot rūpniecisko simbiozi.

(8e)

Šajā direktīvā ir noteikta ražotāja paplašināta atbildība, lai atbalstītu tādu preču projektēšanas un ražošanas procesu, kur ir pilnībā ņemta vērā un tiek veicināta resursu efektīva izmantošana visā produktu aprites ciklā, tostarp remonta, atkārtotas izmantošanas, demontāžas un pārstrādes posmā, netraucējot preču brīvu apriti iekšējā tirgū. Ražotāja paplašināta atbildība ir individuāls pienākums, ko pilda ražotāji, kuriem būtu jāuzņemas atbildība par to, kā aprites cikla noslēgumā tiek apsaimniekoti produkti, ko tie laiduši tirgū. Tomēr būtu jāļauj ražotājiem uzņemties atbildību individuāli vai kolektīvi. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ražotāja paplašinātas atbildības shēmas ir izveidotas vismaz attiecībā uz iepakojumu, elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, baterijām un akumulatoriem, kā arī nolietotiem transportlīdzekļiem.

(8f)

Ražotāja paplašinātās atbildības shēmu ir jāuzskata par noteikumu kopumu, ko nosaka dalībvalstis, lai nodrošinātu, ka produktu ražotājiem ir finansiāla un/vai operatīva atbildība īstenot pārvaldību attiecībā uz produkta dzīves cikla posma pēc patērētāja. Šiem noteikumiem nebūtu jāliedz ražotājiem iespēja izvēlēties — pildīt šīs saistības individuāli vai kolektīvi.

(9)

Ražotāja paplašinātas atbildības shēmas ir būtiska efektīvas atkritumu apsaimniekošanas daļa, bet to efektivitāte un sekmes dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Tāpēc attiecībā uz ražotāja paplašināto atbildību ir jānosaka darbības prasību minimums. Šādām prasībām vajadzētu samazināt izmaksas un uzlabot veikumu, kā arī nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un novērst šķēršļus iekšējā tirgus netraucētai darbībai. Tām arīdzan vajadzētu sekmēt kalpošanas laika beigu izmaksu iekļaušanu produkta cenā un rosināt ražotājus produktu izstrādes laikā lielāku uzmanību pievērst pārstrādājamībai un atkārtotai izmantojamībai . Prasības vajadzētu attiecināt gan uz jaunām, gan jau esošām ražotāja paplašinātas atbildības shēmām. Tomēr ir nepieciešams pārejas periods, lai esošo ražotāja paplašinātas atbildības shēmu struktūru un procedūru varētu pielāgot jaunajām prasībām.

(9)

Ražotāja paplašinātas atbildības shēmas ir būtiska efektīvas atkritumu apsaimniekošanas daļa, bet to efektivitāte un sekmes dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Tāpēc attiecībā uz ražotāja paplašinātas atbildības shēmām ir jānosaka darbības prasību minimums neatkarīgi no tā, vai šīs shēmas ir individuālas vai kolektīvas . Ir jānošķir šis prasību minimums, kas piemērojams visām shēmām, un prasības, kas piemērojamas vienīgi kolektīvām shēmām. Tomēr jebkurām šādām prasībām vajadzētu samazināt izmaksas un uzlabot veikumu ar tādiem pasākumiem, kas, piemēram, veicinātu sekmīgāku dalītas savākšanas un šķirošanas ieviešanu, nodrošinātu kvalitatīvāku pārstrādi, palīdzētu nodrošināt, ka otrreizējās izejvielas ir pieejamas izmaksu ziņā efektīvi, kā arī nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī e-komercijas uzņēmumiem, un novērstu šķēršļus iekšējā tirgus netraucētai darbībai. Šādām prasībām arīdzan vajadzētu sekmēt aprites cikla beigu izmaksu iekļaušanu produkta cenā un rosināt ražotājus izstrādāt viedās darījumdarbības modeļus un produktu izstrādes laikā ņemt vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, veicinot to ilgizturību, pārstrādes un atkārtotas izmantošanas, kā arī remontējamības iespējas. Tām būtu jāveicina vielu, kas rada lielas bažas, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. pantā, pakāpeniska aizstāšana, ja ir pieejamas piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas, kas ir tehniski un ekonomiski īstenojamas. Ražotāja paplašinātai atbildībai noteiktā prasību minimuma izpilde būtu jāuzrauga neatkarīgai iestādei, un šī izpilde nedrīkstētu radīt nekādu nesamērīgu finansiālo vai administratīvo slogu publiskām struktūrām, uzņēmējiem un patērētājiem. Prasības vajadzētu attiecināt gan uz jaunām, gan jau esošām ražotāja paplašinātas atbildības shēmām. Tomēr ir nepieciešams pārejas periods, lai esošo ražotāja paplašinātas atbildības shēmu struktūru un procedūru varētu pielāgot jaunajām prasībām.

(9a)

Šīs direktīvas noteikumus par ražotāja paplašinātu atbildību būtu jāpiemēro, neskarot citos Savienības tiesību aktos paredzētos noteikumus par ražotāja paplašinātu atbildību, jo īpaši tos, kas attiecas uz konkrētām atkritumu plūsmām.

(9b)

Komisijai nekavējoties būtu jāpieņem vadlīnijas attiecībā uz ražotāju iemaksu diferencēšanu ražotāja paplašinātas atbildības shēmās, lai palīdzētu dalībvalstīm šīs direktīvas īstenošanā, tādējādi sekmējot iekšējā tirgus darbību. Lai nodrošinātu iekšējā tirgus saskaņotību, Komisijai arī vajadzētu būt iespējai ar deleģētajiem aktiem pieņemt saskaņotus kritērijus.

(9c)

Gadījumos, kad ir izveidotas kolektīvas shēmas ražotāja paplašinātās atbildības īstenošanai, dalībvalstīm būtu jāievieš kontroles pasākumi, lai novērstu interešu konfliktus starp līgumslēdzējiem un ražotāju paplašinātas atbildības organizācijām.

(10)

Atkritumu rašanās novēršana ir pats iedarbīgākais paņēmiens, kā uzlabot resursefektivitāti un samazināt atkritumu ietekmi uz vidi. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis veiktu pienācīgus atkritumu rašanās novēršanas pasākumus un sekotu līdzi un novērtētu , cik sekmīgi šādi pasākumi tiek īstenoti. Lai nodrošinātu, ka atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanas sekmes mēra vienveidīgi, vajadzētu ieviest kopīgus rādītājus.

(10)

Atkritumu rašanās novēršana ir pats iedarbīgākais paņēmiens, kā uzlabot resursefektivitāti, samazināt atkritumu ietekmi uz vidi un veicināt ilgizturīgu, pārstrādājamu, atkārtoti izmantojamu kvalitatīvu materiālu izmantošanu, kā arī samazināt atkarību no arvien retāk sastopamo izejvielu importa. Lai to panāktu, izšķiroša nozīme ir inovatīvu darījumdarbības modeļu izstrādei. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis noteiktu atkritumu rašanās novēršanas mērķus un īstenotu atbilstīgus pasākumus atkritumu rašanās un piedrazošanas novēršanai, tostarp ekonomikas instrumentus un citus pasākumus, ar kuriem pakāpeniski aizstāj tās bīstamās vielas, kas rada lielas bažas, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. pantā, ja ir pieejamas piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas, kas ir tehniski un ekonomiski īstenojamas, ar ko apkaro plānoto nolietojumu, atbalsta atkārtotu izmantošanu, palielina patērētāju iespējas, uzlabojot informāciju par produktu, un veicina informācijas kampaņas par atkritumu rašanās novēršanu. Dalībvalstīm būtu arī jāvēro un jāvērtē , cik sekmīgi šie pasākumi tiek īstenoti un cik veiksmīgi tiek samazināta atkritumu rašanās un īstenots mērķis nošķirt to no ekonomikas izaugsmes . Lai nodrošinātu, ka atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanas sekmes mēra vienveidīgi, vajadzētu ieviest kopīgus rādītājus un metodiku .

(10a)

Ilgtspējības veicināšana ražošanā un patēriņā var būtiski samazināt atkritumu rašanos. Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi patērētāju izpratnes veicināšanai par šo jomu un jāmudina viņus aktīvāk iesaistīties, lai uzlabotu resursefektivitāti.

(10b)

Sākotnējam atkritumu ražotājam ir jābūt izšķirošai lomai atkritumu rašanās novēršanas procesā un sākotnējā pirmsšķirošanas posmā.

(11a)

Lai samazinātu pārtikas zudumu un novērstu tās izšķērdēšanu visā piegādes ķēdē, ir jānosaka pārtikas atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kā noteikts 4.a pantā.

(12)

Dalībvalstīm vajadzētu veikt pasākumus, lai veicinātu pārtikas atkritumu novēršanu atbilstīgi Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī, un tuvinātos tajā izvirzītajam mērķrādītājam: līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pārtikas atkritumu apjomus . Šiem pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz pārtikas atkritumu rašanās novēršanu primārajā ražošanā, pārstrādē un izgatavošanā, mazumtirdzniecībā un citos pārtikas sadales kanālos , restorānos un sabiedriskajā ēdināšanā , kā arī mājsaimniecībās . Ņemot vērā vidiskos un ekonomiskos ieguvumus no pārtikas atkritumu rašanās novēršanas , dalībvalstīm vajadzētu iedibināt specifiskus pārtikas atkritumu rašanās novēršanas pasākumus, un vajadzētu mērīt , kā sokas ar pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu . Lai sekmētu paraugprakses apmaiņu visā ES gan starp dalībvalstīm, gan starp pārtikas sektora uzņēmumiem, vajadzētu noteikt vienveidīgas šādu mērījumu metodikas. Reizi divos gados vajadzētu ziņot par pārtikas atkritumu apjomiem.

(12)

Dalībvalstīm vajadzētu veikt pasākumus, lai veicinātu pārtikas atkritumu novēršanu un samazināšanu atbilstīgi Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī, un tuvinātos tajā izvirzītajam mērķrādītājam: līdz 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumu apjomu par 50 % . Šiem pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz pārtikas atkritumu rašanās novēršanu un samazināšanu kopumā un pārtikas zudumu novēršanu visā piegādes ķēdē , tostarp primārajā ražošanā , transportēšanā un uzglabāšanā . Ņemot vērā ieguvumus videi, sabiedrībai un ekonomikai, ko nodrošina pārtikas atkritumu rašanās novēršana , dalībvalstīm savās atkritumu rašanās novēršanas programmās vajadzētu iedibināt specifiskus pasākumus attiecībā uz pārtikas atkritumiem, tostarp izpratnes veicināšanas kampaņas, kas demonstrētu, kā novērst šādu atkritumu rašanos. Ar šiem pasākumiem dalībvalstīm būtu jācenšas sasniegt Savienības mēroga mērķi — līdz 2025. gadam samazināt pārtikas atkritumu rašanos par 30 % un līdz 2030. gadam par 50 %. Dalībvalstīm arī vajadzētu mērīt pārtikas atkritumu un pārtikas zudumu samazināšanā paveikto . Lai mērītu paveikto un sekmētu paraugprakses apmaiņu visā ES gan starp dalībvalstīm, gan starp pārtikas sektora uzņēmumiem, vajadzētu noteikt šādu mērījumu vienotu metodiku. Par pārtikas atkritumu apjomiem būtu jāziņo katru gadu .

(12a)

(13)

Rūpnieciskie atkritumi, zināma daļa komerciālo atkritumu un ieguves rūpniecības atkritumi ir ļoti daudzveidīgi gan sastāva, gan apjoma ziņā un ļoti atšķirīgi atkarībā no dalībvalsts ekonomiskās struktūras, atkritumus radošās rūpniecības vai tirdzniecības nozares struktūras vai rūpnieciskā vai komerciālā blīvuma attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Tāpēc lielākajai daļai rūpniecisko un ieguves rūpniecības atkritumu piemērots risinājums ir nozariska pieeja , kurā izmanto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) atsauces dokumentus un līdzīgus rīkus , lai risinātu specifiskus jautājumus saistībā ar konkrētā atkritumu veida apsaimniekošanu. Tomēr uz izlietoto rūpniecisko un komerciālo iepakojumu arī turpmāk attieksies Direktīvas 94/62/EK un Direktīvas 2008/98/EK prasības, tostarp to attiecīgie uzlabojumi .

(13)

Rūpnieciskie atkritumi, zināma daļa komerciālo atkritumu un ieguves rūpniecības atkritumi ir ļoti daudzveidīgi gan sastāva, gan apjoma ziņā un ļoti atšķirīgi atkarībā no dalībvalsts ekonomiskās struktūras, atkritumus radošās rūpniecības vai tirdzniecības nozares struktūras vai rūpnieciskā vai komerciālā blīvuma attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Konkrētai nozarei paredzēta pieeja, ko īsteno , izmantojot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumentus un līdzīgus instrumentus , lai risinātu tieši ar attiecīgā atkritumu veida apsaimniekošanu saistītus jautājumus, ir pagaidu risinājums aprites ekonomikas mērķu sasniegšanai . Tā kā uz izlietoto rūpniecisko un komerciālo iepakojumu attiecas Direktīvas 94/62/EK un Direktīvas 2008/98/EK prasības, Komisijai būtu jāizvērtē iespēja līdz 2018. gada 31. decembrim noteikt atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādes mērķrādītājus, kas būtu jāsasniedz līdz 2025. un 2030. gadam attiecībā uz komerciālajiem atkritumiem un nebīstamiem rūpnieciskajiem atkritumiem.

(13a)

Komisijai būtu aktīvi jāveicina apmaiņas platformas kā aprites ekonomikas darījumdarbības modeli. Tai būtu jānodrošina ciešāka integrācija starp rīcības plānu aprites ekonomikai un sadarbīgās ekonomikas pamatnostādnēm, kā arī jāizpēta visi iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu stimulus šādai integrācijai.

(13b)

Ar pāreju uz aprites ekonomiku jācenšas nodrošināt gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķu sasniegšanu, kas noteikti stratēģijā “Eiropa 2020”, jo īpaši to mērķu sasniegšanu, kas attiecas uz vides aizsardzību, pāreju uz nepiesārņojošiem energoavotiem, ilgtspējīgu vietējo attīstību un nodarbinātības palielināšanu dalībvalstīs. Aprites ekonomikas izveidei attiecīgi būtu arī jāveicina tādu vienību iesaiste kā mazie un vidējie uzņēmumi, sociālās ekonomikas uzņēmumi, bezpeļņas institūcijas un tādas atkritumu apsaimniekošanas struktūras, kas darbojas reģionāli un vietēji, un tādējādi jāuzlabo apsaimniekošana kopumā, jāveicina inovācija attiecībā uz procesiem un produktiem, kā arī jāpalielina nodarbinātība attiecīgajās teritorijās.

(14)

Būtu jāizvirza augstāki mērķrādītāji attiecībā uz sadzīves atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, jo tas dotu ievērojamus vidiskus , ekonomiskus un sociālus ieguvumus .

(14)

Būtu jānosaka augstāki mērķrādītāji attiecībā uz sadzīves atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai  — ne mazāk kā 60 % līdz 2025. gadam un ne mazāk kā 70 % līdz 2030. gadam — , jo tas sniegtu būtiskus ieguvumus videi , ekonomikai un sabiedrībai un ļautu ātrāk pāriet uz aprites ekonomiku .

(14a)

Dalībvalstīm būtu jāatbalsta tādu sistēmu izveide, kas veicina atkārtotas izmantošanas darbības un produktu dzīves cikla pagarināšanu, ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta produktu kvalitāte un nekaitīgums. Šādas sistēmas ir jāizveido jo īpaši attiecībā uz elektriskām un elektroniskām iekārtām, tekstilmateriāliem, mēbelēm, būvniecības materiāliem, riepām un — kā noteikts Direktīvas 94/62/EK 5. pantā — iepakojumu.

(14b)

Lai veicinātu atkārtotu izmantošanu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt kvantitatīvus mērķus un tām būtu jāveic nepieciešamie pasākumi attiecībā uz ražotājiem, lai dotu iespēju atkārtotās izmantošanas jomas uzņēmumiem viegli piekļūt instrukcijām, rezerves daļām un tehniskai informācijai, kas nepieciešama, lai nodrošinātu produktu atkārtotu izmantošanu.

(14c)

(14d)

Pāreja uz aprites ekonomiku piedāvā daudzus pozitīvus aspektus — gan ekonomikai (piemēram, izejvielu izmantojuma optimizācija), gan videi (piemēram, vides aizsardzība un piesārņojuma ar atkritumiem samazināšana), gan arī sabiedrībai (piemēram, sociāli iekļaujošu darbvietu radīšanas potenciāls un sabiedrības vienotības veicināšana). Aprites ekonomikas stūrakmens ir nesaraujami saistīts ar sociālās un solidārās ekonomikas ideāliem, un aprites ekonomikas īstenošanai visupirms būtu jāveicina vides un sabiedrisko ieguvumu radīšana.

(14e)

Sociālās un solidārās ekonomikas dalībniekiem ar savām darbībām, tostarp sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un atkārtotu izmantošanu kā tādu, būtu jāveicina sociālā un solidārā ekonomika. Ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu šādu pasākumu iemūžināšanu Savienībā.

(15)

Pakāpeniski paaugstinot pašreizējos mērķrādītājus attiecībā uz sadzīves atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, vajadzētu nodrošināt, ka saimnieciski vērtīgi atkritumi tiek atkārtoti izmantoti un efektīvi pārstrādāti un ka atkritumos atrodamie vērtīgie materiāli atgriežas Eiropas ekonomikā, un tas savukārt sekmēs Izejvielu iniciatīvas (17) īstenošanu un aprites ekonomikas rašanos.

(15)

Pakāpeniski paaugstinot pašreizējos mērķrādītājus attiecībā uz sadzīves atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, vajadzētu nodrošināt, ka saimnieciski vērtīgi atkritumu materiāli tiek efektīvi sagatavoti atkārtotai izmantošanai un pārstrādāti , vienlaikus nodrošinot cilvēka veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību, un ka atkritumos atrodamie vērtīgie materiāli atgriežas Eiropas ekonomikā, un tas savukārt sekmēs Izejvielu iniciatīvas (17) īstenošanu un aprites ekonomikas rašanos.

(16)

Dalībvalstu sasniegumi atkritumu apsaimniekošanas jomā ir ļoti atšķirīgi, jo īpaši sadzīves atkritumu pārstrādes ziņā. Lai ņemtu vērā šīs atšķirības, tām dalībvalstīm, kas 2013. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārstrādājušas mazāk par 20 % sadzīves atkritumu, vajadzētu dot papildu laiku, lai sasniegtu 2025. un 2030.  gadam izvirzītos mērķrādītājus attiecībā uz atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai. Ņemot vērā pēdējos 15 gados dalībvalstīs novēroto ikgadējo dinamiku, lai šīs dalībvalstis mērķrādītājus sasniegtu, tām pārstrādes jaudas būtu jākāpina krietni vairāk par agrākajiem vidējiem rādītājiem. Lai nodrošinātu stabilu virzību uz šo mērķrādītāju sasniegšanu un īstenošanas nepilnību savlaicīgu novēršanu, tām dalībvalstīm, kam ir dots papildu laiks, vajadzētu sasniegt starpposma mērķrādītājus un sagatavot īstenošanas plānu .

(16)

Dalībvalstu sasniegumi atkritumu apsaimniekošanas jomā ir ļoti atšķirīgi, jo īpaši sadzīves atkritumu pārstrādes ziņā. Lai ņemtu vērā šīs atšķirības, tām dalībvalstīm, kas 2013. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārstrādājušas mazāk par 20 % sadzīves atkritumu un kas nav uzskatāmas par tādām , kuras nevarēs sasniegt mērķi — vismaz 50 % sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei līdz 2025. gadam, vajadzētu dot papildu laiku, lai sasniegtu 2025. gadam izvirzītos mērķrādītājus attiecībā uz atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai. Šīm dalībvalstīm arī vajadzētu dot papildu laiku, lai tās atbilstīgi sagatavotos 2030. gadam izvirzīto mērķrādītāju sasniegšanai attiecībā uz atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, ja tās nav uzskatāmas par tādām, kuras nevarēs sasniegt mērķi — vismaz 60 % sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei līdz 2030. gadam. Ņemot vērā pēdējos 15 gados dalībvalstīs novēroto ikgadējo dinamiku, lai šīs dalībvalstis mērķrādītājus sasniegtu, tām pārstrādes jaudas būtu jākāpina krietni vairāk par agrākajiem vidējiem rādītājiem. Lai nodrošinātu stabilu virzību uz šo mērķrādītāju sasniegšanu un lai savlaicīgi novērstu īstenošanas nepilnības, dalībvalstīm, kurām ir dots papildu laiks, vajadzētu sasniegt starpposma mērķrādītājus un sagatavot īstenošanas plānus, un Komisijai pēc noteiktiem kritērijiem būtu jāizvērtē, cik šie plāni ir efektīvi .

(16a)

Lai nodrošinātu kvalitatīvu otrreizējo izejvielu izmantošanu, galīgās pārstrādes procesā būtu jāievēro kvalitātes standarti. Lai to panāktu, Komisijai būtu jāpieprasa Eiropas standartizācijas organizācijām, pamatojoties uz tirgū sastopamo ražošanas paraugpraksi, izstrādāt standartus gan atkritumu materiāliem, kas nonāk galīgās pārstrādes procesā, gan otrreizējām izejvielām, jo īpaši attiecībā uz plastmasu.

(17)

Lai nodrošinātu, ka dati, kas savākti par sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, ir ticami, ir ļoti svarīgi ieviest kopīgus ziņošanas noteikumus. Līdzīgā kārtā ir svarīgi paredzēt skaidrākus noteikumus par to, kā dalībvalstīm jāziņo par atkritumiem, kas ir reāli pārstrādāti un ko var ieskaitīt pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanā. Tālab visā visumā ziņojumiem par pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanu jābūt balstītiem uz atkritumu ielaidi galīgās pārstrādes procesā. Lai ierobežotu administratīvo slogu, saskaņā ar stingriem nosacījumiem vajadzētu atļaut dalībvalstīm ziņot par pārstrādes rādītājiem, balstoties uz materiālu izlaidi no šķirotavām. Materiālu vai vielu masas zudumus, kam par iemeslu ir galīgās pārstrādes procesam raksturīgas fizikālas vai ķīmiskas pārveides norises, nevajadzētu atskaitīt no to atkritumu masas, par kuriem ziņots kā par pārstrādātiem.

(17)

Lai nodrošinātu, ka dati, kas savākti par sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, ir ticami, ir ļoti svarīgi ieviest kopīgus ziņošanas noteikumus , paturot prātā, ka ir jāizvairās no pārmērīga administratīva sloga uzlikšanas maziem un vidējiem uzņēmumiem . Līdzīgā kārtā ir svarīgi paredzēt skaidrākus noteikumus par to, kā dalībvalstīm jāziņo par atkritumiem, kas ir reāli pārstrādāti un ko var ieskaitīt pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanā. Pārstrādāto sadzīves atkritumu apjoms būtu jāaprēķina pēc vienotas saskaņotas metodes, kas neļaus dalībvalstīm izgāztos atkritumus savos ziņojumos uzrādīt kā pārstrādātus atkritumus. Tādēļ ziņojumiem par pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanu jābūt balstītiem uz atkritumu ielaidi galīgās pārstrādes procesā. Materiālu vai vielu masas zudumus, kam par iemeslu ir galīgās pārstrādes procesam raksturīgas fizikālas vai ķīmiskas pārveides norises, nevajadzētu atskaitīt no to atkritumu masas, par kuriem ziņots kā par pārstrādātiem.

(18)

Lai varētu aprēķināt, vai ir sasniegti pārstrādes un sagatavošanas atkārtotai izmantošanai mērķrādītāji, dalībvalstīm vajadzētu spēt ņemt vērā produktus un komponentus, ko atkārtotai izmantošanai ir sagatavojuši atzīti atkārtotas izmantošanas operatori vai kas nāk no atzītām depozīta sistēmām, un sakarā ar sadedzināšanu pārstrādātos metālus. Lai nodrošinātu šo datu vienveidīgu aprēķināšanu, Komisija pieņems detalizētus noteikumus par atzītiem operatoriem , kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un depozīta sistēmām, par pārstrādātu metālu kvalitātes kritērijiem un par datu vākšanu, verifikāciju un paziņošanu .

(18)

Lai panāktu, ka dati par sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un par pārstrādi tiek aprēķināti vienādi, Komisijai būtu jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par to, kā nosaka atzītus operatorus , kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, depozīta sistēmas un galīgās pārstrādes operatorus, tostarp īpaši noteikumi par datu vākšanu, izsekojamību, verifikāciju un ziņošanu, kā arī kvalitātes kritēriji, kurus piemēro ar sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu pārstrādātiem metāliem . Lai varētu aprēķināt, vai sagatavošanas atkārtotai izmantošanai vai pārstrādes mērķi ir sasniegti, un pēc tam, kad pieņemta saskaņota aprēķināšanas metode, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ņemt vērā metālu pārstrādi, ko veic ar sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu, piemēram, enerģijas reģenerāciju.

(20)

Ir svarīgi izpildīt pienākumu izveidot dalītās savākšanas sistēmas papīram, metālam, plastmasai un stiklam, lai dalībvalstīs palielinātu atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjomu. Bez tam atsevišķi vajadzētu vākt arī bioloģiskos atkritumus , jo tas palīdzētu palielināt atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu daudzumu un novērst sauso pārstrādājamo materiālu kontamināciju.

(20)

Ir svarīgi izpildīt pienākumu izveidot dalītās savākšanas sistēmas papīram, metālam, plastmasai, stiklam, tekstilmateriāliem un bioloģiskajiem atkritumiem , lai dalībvalstīs palielinātu atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjomu. Turklāt bioloģiskos atkritumus būtu jāvāc un jāpārstrādā atsevišķi , jo tas palīdzētu palielināt atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu daudzumu un novērst sauso pārstrādājamo materiālu kontamināciju un nepieļautu to sadedzināšanu un apglabāšanu poligonos. Turklāt ir jāveicina un jāpastiprina pētniecība par savākšanas un pārstrādes sistēmām arī attiecībā uz citām atkritumu plūsmām un jauniem materiāliem.

(20a)

Bioekonomikai ir izšķiroša nozīme, nodrošinot, ka visā Savienībā ir pieejamas izejvielas. Efektīvāka sadzīves atkritumu izmantošana varētu kļūt par nopietnu stimulu, kas veicina bioekonomikas piegādes ķēdes veidošanos. Bioloģisko atkritumu ilgtspējīga apsaimniekošana jo īpaši piedāvā iespēju no fosilā kurināmā iegūtas materiālu un preču ražošanas izejvielas aizstāt ar atjaunojamiem resursiem.

(20b)

Lai nepieļautu atkritumu apstrādi, kurā izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajos līmeņos, lai nodrošinātu kvalitatīvu pārstrādi un lai veicinātu kvalitatīvu otrreizējo izejvielu izmantošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka bioloģiskie atkritumi tiek vākti atsevišķi un pārstrādāti organiski tādā veidā, kas atbilst augstam vides aizsardzības līmenim, un ka pārstrādes rezultātā iegūtie materiāli atbilst attiecīgajiem kvalitātes standartiem.

(20c)

Kaut arī savākti dalīti, tomēr daudzi pārstrādājami atkritumi galu galā nonāk pie jauktajiem atkritumiem. Ar kvalitatīvu šķirošanu, jo īpaši ar optisko šķirošanu, no atkritumu atlikuma būtu iespējams atdalīt lielu daudzumu materiālu un pēc tam pārstrādāt un apstrādāt, padarot tos par otrreizējām izejvielām. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad atkritumi nav savākti dalīti, tie tomēr tiek šķiroti.

(20d)

Lai nepieļautu, ka sadzīves atkritumos ir bīstamas vielas, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt pārstrādes kvalitāti un tā kavēt otrreizējo izejvielu izmantošanu, dalībvalstīm būtu jāizveido sistēmas bīstamo atkritumu dalītai savākšanai no mājsaimniecībām.

(21)

Bīstamo atkritumu pareiza apsaimniekošana Savienībā joprojām rada problēmas, un dati par to apstrādi ir nepilnīgi. Tāpēc ir nepieciešams stiprināt uzskaites un izsekojamības mehānismus, dalībvalstīs ieviešot elektroniskus bīstamo atkritumu reģistrus. Vajadzības gadījumā elektroniski būtu jāvāc dati arī par citiem atkritumu veidiem, lai uzņēmumiem un iestādēm atvieglinātu uzskaiti un lai uzlabotu atkritumu plūsmu monitoringu Savienībā.

(21)

Bīstamo atkritumu pareiza apsaimniekošana Savienībā joprojām rada problēmas, un dati par to apstrādi ir nepilnīgi. Tāpēc ir nepieciešams stiprināt uzskaites un izsekojamības mehānismus, dalībvalstīs ieviešot elektroniskus bīstamo atkritumu reģistrus. Elektroniska datu vākšana būtu jāizmanto arī citiem atkritumu veidiem, lai vienkāršotu uzskaites veikšanu uzņēmumiem un iestādēm un uzlabotu atkritumu plūsmu monitoringu Savienībā.

(21a)

Atkritumeļļu dalīta savākšana un reģenerācija nodrošina būtiskus ieguvumus ekonomikas un vides jomā, tostarp piegādes drošību. Būtu jāizveido atkritumeļļu dalītas savākšanas sistēmas, kā arī jānosaka to reģenerācijas mērķrādītāji.

(22)

Šajā direktīvā ir izvirzīti ilgtermiņa mērķi atkritumu apsaimniekošanai Savienībā un ekonomikas dalībniekiem un dalībvalstīm ir dots skaidrs signāls par investīcijām, kas nepieciešamas šīs direktīvas mērķu sasniegšanai. Izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas nacionālās stratēģijas un plānojot investīcijas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā, dalībvalstīm būtu saprātīgi jāizmanto Eiropas strukturālie un investīciju fondi, atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai sekmējot atkritumu rašanās novēršanu , sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi.

(22)

Šajā direktīvā ir izvirzīti ilgtermiņa mērķi atkritumu apsaimniekošanai Savienībā un ekonomikas dalībniekiem un dalībvalstīm ir dots skaidrs signāls par investīcijām, kas nepieciešamas šīs direktīvas mērķu sasniegšanai. Izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas nacionālās stratēģijas un plānojot investīcijas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā un aprites ekonomikā , dalībvalstīm būtu saprātīgi jāizmanto Eiropas strukturālie un investīciju fondi, atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai , visupirms sekmējot atkritumu rašanās novēršanu un atkārtotu izmantošanu un tikai pēc tam pārstrādi. Komisijai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju būtu jānodrošina iespēja izmantot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai izstrādātu efektīvus finanšu satvarus, kas palīdzētu vietējām iestādēm īstenot šīs direktīvas prasības un finansēt inovatīvas tehnoloģijas un atkritumu apsaimniekošanu.

(23)

Ir tādas izejvielas, kuru nozīme Savienības ekonomikā ir ļoti liela un ar kuru apgādi saistās augsts risks. Lai nodrošinātu šādu izejvielu apgādes drošību un saskaņā ar Izejvielu iniciatīvu un Eiropas Izejvielu inovācijas partnerības mērķiem un mērķrādītājiem , dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai panāktu vislabāko iespējamo tādu atkritumu apsaimniekošanu , kas satur ievērojamu daudzumu šādu izejvielu , ņemot vērā ekonomiskās un tehnoloģiskās iespējas un vidiskos ieguvumus . Komisija ir izveidojusi ES kritiski svarīgo izejvielu sarakstu (18). Šo sarakstu Komisija regulāri caurskata.

(23)

Ir tādas izejvielas, kuru nozīme Savienības ekonomikā ir ļoti liela un ar kuru apgādi saistās augsts risks. Lai garantētu drošu apgādi ar šādām izejvielām, dalībvalstīm saskaņā ar Izejvielu iniciatīvu un Eiropas Izejvielu inovācijas partnerības mērķiem un mērķrādītājiem būtu jāveic pasākumi, ar ko veicina tādu produktu atkārtotu izmantošanu un tādu atkritumu pārstrādi , kas satur ievērojamu daudzumu kritiski svarīgu izejvielu, un nodrošina šādu produktu efektīvu apsaimniekošanu , ņemot vērā ekonomiskās un tehnoloģiskās iespējas un ieguvumus vides un veselības jomā . Komisija ir izveidojusi ES kritiski svarīgo izejvielu sarakstu (18). Šo sarakstu Komisija regulāri caurskata.

(24)

Lai arī turpmāk sekmētu Izejvielu iniciatīvas reālu īstenošanu, dalībvalstīm būtu jāveicina tādu produktu atkārtota izmantošana, kuri uzskatāmi ir galvenajiem izejvielu avotiem. Dalībvalstīm savos atkritumu apsaimniekošanas plānos būtu jāiekļauj valstij piemēroti pasākumi attiecībā uz tādu atkritumu savākšanu un reģenerāciju, kas satur ievērojamu daudzumu šādu izejvielu. Šos pasākumus vajadzētu iekļaut atkritumu apsaimniekošanas plānos, kad tos pirmoreiz atjauninās pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Komisija sniegs informāciju par attiecīgajām produktu grupām un atkritumu plūsmām ES līmenī. Šis noteikums neliedz dalībvalstīm veikt pasākumus attiecībā uz citām izejvielām, ko tās uzskata par savai tautsaimniecībai svarīgām.

(24)

Lai arī turpmāk sekmētu Izejvielu iniciatīvas reālu īstenošanu, dalībvalstīm savos atkritumu apsaimniekošanas plānos būtu jāiekļauj valstij piemēroti pasākumi attiecībā uz tādu atkritumu savākšanu , šķirošanu un reģenerāciju, kas satur ievērojamu daudzumu šādu izejvielu. Šos pasākumus vajadzētu iekļaut atkritumu apsaimniekošanas plānos, kad tos pirmoreiz atjauninās pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Komisija sniegs informāciju par attiecīgajām produktu grupām un atkritumu plūsmām ES līmenī. Šis noteikums neliedz dalībvalstīm veikt pasākumus attiecībā uz citām izejvielām, ko tās uzskata par savai tautsaimniecībai svarīgām.

(25)

Piedrazošanai ir tieša un negatīva ietekme uz vidi un iedzīvotāju labklājību, un augstās sakopšanas izmaksas ir lieks ekonomiskais slogs sabiedrībai. Īpašu pasākumu iestrādāšana atkritumu apsaimniekošanas plānos un pienācīga izpildes nodrošināšana no kompetento iestāžu puses palīdzētu izskaust šo problēmu.

(25)

Piedrazošanai ir gan tieša , gan netieša negatīva ietekme uz vidi, iedzīvotāju labklājību un ekonomiku. Augstās sakopšanas izmaksas ir lieks ekonomiskais slogs sabiedrībai. Īpašu pasākumu iestrādāšana atkritumu apsaimniekošanas plānos un pienācīga izpildes nodrošināšana no kompetento iestāžu puses palīdzētu izskaust šo problēmu. Priekšroka nav jādod sakopšanas darbiem, bet gan pasākumiem, ar ko nepieļauj piedrazošanu. Pasākumi, ar ko nepieļauj piedrazošanu, kopīgiem spēkiem būtu jāveic kompetentajām iestādēm, ražotājiem un patērētājiem. Lai neveidotos drazas, ir ārkārtīgi svarīgi panākt nevēlamas patērētāju uzvedības maiņu. Ražotājiem, kuru produkti varētu kļūt par drazām, būtu jāveicina savu produktu ilgtspējīga izmantošana, lai nepieļautu piedrazošanu. Turklāt izglītībai un izpratnes veicināšanai ir izšķiroša nozīme, lai panāktu drīzāku uzvedības maiņu.

(25a)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK  (1a) ir saistošs tiesību akts, ar ko Savienības līmenī noteikts, kā īstenojama vērtēšana un monitorings un kā nospraužami mērķi vides jomā, lai panāktu labu vides stāvokli attiecībā uz jūras piesārņojumu ar atkritumiem. Taču atkritumi jūrā lielākoties nonāk no piesārņojošām darbībām, kas tiek veiktas uz sauszemes, un tam par iemeslu ir slikta cieto atkritumu apsaimniekošanas prakse, infrastruktūras trūkums un izpratnes trūkums sabiedrībā. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, ar ko samazina piesārņojumu no sauszemes avotiem, kurš varētu nonākt jūras vidē, un dalībvalstīm tas jādara, īstenojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī, un jo īpaši apņemšanos sasniegt mērķi — līdz 2030. gadam Savienības līmenī par 50 % samazināt jūras piesārņojumu ar atkritumiem. Ņemot vērā ieguvumus, ko videi un ekonomikai var nodrošināt, novēršot jūras piesārņojumu ar atkritumiem, dalībvalstīm savās programmās, kuru mērķis ir novērst atkritumu rašanos, vajadzētu iedibināt īpašus pasākumus, ar ko nepieļauj jūras piesārņojumu ar atkritumiem. Ar šiem pasākumiem dalībvalstīm būtu jācenšas sasniegt Savienības līmenī noteiktos mērķus samazināt jūras piesārņojumu ar atkritumiem par 30 % līdz 2025. gadam un par 50 % līdz 2030. gadam. Lai novērtētu, ciktāl šie mērķi ir sasniegti, un lai visā Savienībā sekmētu labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, būtu jāizstrādā vienota metodika, pēc kuras nosaka, cik liels ir jūras piesārņojums ar atkritumiem no sauszemes avotiem. Katru gadu būtu jāziņo par to, cik liels ir jūras piesārņojums ar atkritumiem no sauszemes avotiem.

(25b)

Nepareiza atbrīvošanās no atkritumiem — piedrazošana, notekūdeņu nopludināšana un cieto atkritumu (piemēram, plastmasas) izgāšana — kaitē jūras videi un cilvēka veselībai, un par to ir jāmaksā augsta cena gan no ekonomikas, gan sabiedrības viedokļa. Šāda rīcība arī grauj atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas prioritāro secību, jo atkritumi tiek izgāzti un tos vairs nav iespējams sagatavot atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citām reģenerācijas darbībām. Tā kā jūras piesārņojums ar atkritumiem ir pārrobežu parādība un ir jāpanāk saskaņota rīcība, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai sasniegtu mērķus, ko tās noteikušas attiecībā uz samazināšanu, un šajā nolūkā jāizmanto Direktīvas 2008/56/EK 11. pantā noteiktie monitoringa protokoli.

(25c)

Mikrolodītes, kas ir kosmētikas līdzekļu un personīgās higiēnas preču sastāvā un pēc attiecīgo produktu lietošanas tiek ieskalotas gan komunālo, gan tirdzniecības un rūpniecības sektora notekūdeņu savākšanas sistēmās, ir viens no tieša mikroplastmasas piesārņojuma avotiem, kuru visvieglāk varētu izskaust. Lai palīdzētu sasniegt šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, ar ko nepieļauj mikrolodīšu un mikroplastmasas sastāvdaļu nonākšanu notekūdeņu attīrīšanas sistēmās un iepludināšanu jūras vidē.

(27)

Īstenošanas ziņojumi, ko dalībvalstis sagatavo reizi trijos gados, nav izrādījušies gana iedarbīgi, lai verificētu atbilstību un nodrošinātu labu īstenošanu, un tie rada nevajadzīgu administratīvo slogu. Tāpēc ir lietderīgi atcelt noteikumus, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu sagatavot šādus ziņojumus. Tā vietā atbilstības uzraudzības nolūkā būtu jāizmanto tikai statistikas dati, kurus dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai.

(27)

Īstenošanas ziņojumi, ko dalībvalstis sagatavo reizi trijos gados, nav izrādījušies gana iedarbīgi, lai verificētu atbilstību un nodrošinātu labu īstenošanu, un tie rada nevajadzīgu administratīvo slogu. Tāpēc ir lietderīgi atcelt noteikumus, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu sagatavot šādus ziņojumus. Tā vietā atbilstības uzraudzības nolūkā būtu jāizmanto statistikas dati, kurus dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai. Tomēr dalībvalstīm pēc Komisijas pieprasījuma nevilcinoties būtu jāsniedz jebkāda informācija, kas Komisijai vajadzīga, lai novērtētu šīs direktīvas īstenošanu kopumā un tās ietekmi uz vidi un cilvēka veselību.

(28)

Dalībvalstu paziņotie statistikas dati ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atbilstību tiesību aktiem par atkritumiem visās dalībvalstīs. Būtu jāuzlabo statistikas kvalitāte , ticamība un salīdzināmība , ieviešot vienotu kontaktpunktu visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, svītrojot novecojušās ziņošanas prasības, salīdzinoši novērtējot valstu ziņošanas metodes un ieviešot datu kvalitātes pārbaudes ziņojumu . Tāpēc, sagatavojot ziņojumus par to mērķrādītāju sasniegšanu, kas noteikti atkritumiem veltītajos tiesību aktos, dalībvalstīm būtu jāizmanto jaunākā metodika, ko izstrādājusi Komisija un dalībvalstu statistikas biroji .

(28)

Dalībvalstu paziņotie dati un informācija ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atbilstību tiesību aktiem par atkritumiem visās dalībvalstīs. Vajadzētu panākt, ka tiek paziņoti kvalitatīvāki , ticamāki un salīdzināmāki dati, tāpēc ir jāizstrādā vienota datu vākšanas un apstrādes metodika , kuras pamatā ir ticami avoti, un jāievieš vienots kontaktpunkts visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, jāsvītro novecojušās ziņošanas prasības, salīdzinoši jāvērtē valstu ziņošanas metodes un jāievieš datu kvalitātes pārbaudes ziņojumi . Tāpēc, sagatavojot ziņojumus par to mērķrādītāju sasniegšanu, kas noteikti atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktos, dalībvalstīm būtu jāizmanto vienota metodika, ko izstrādājusi Komisija sadarbībā ar dalībvalstu statistikas birojiem un par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgajām valsts iestādēm un reģionālo un vietējo pašvaldību iestādēm .

(28a)

Reizi trijos gados Komisijai, ņemot vērā dalībvalstu paziņotos datus un informāciju, būtu jāpublicē ziņojums, lai informētu Parlamentu un Padomi par to, ciktāl ir sasniegti pārstrādei noteiktie mērķrādītāji un ciktāl ir izpildīti jaunie pienākumi, kas noteikti ar šo direktīvu. Šajos trīsgades ziņojumos būtu jāanalizē arī tas, kā Direktīva 2008/98/EK kopumā ietekmē vidi un cilvēka veselību, un jāizvērtē, vai Direktīva 2008/98/EK atjaunināšanas nolūkā būtu jāgroza, lai ar to arī turpmāk varētu atbilstīgi sasniegt aprites ekonomikas mērķus.

(28b)

Lai veicinātu pienācīgu pārvaldību, izpildi, pārrobežu sadarbību un plašāku apmaiņu ar labāko praksi un inovācijām atkritumu apsaimniekošanas jomā un lai panāktu Direktīvā 2008/98/EK noteikto mērķrādītāju efektīvu un konsekventu īstenošanu, Komisijai būtu jāizveido platforma, ar ko starp Komisiju un dalībvalstīm nodrošina informācijas un labākās prakses apmaiņu par to, kā praktiski īstenot šīs direktīvas prasības. Platformas darbības rezultātiem vajadzētu būt publiski pieejamiem.

(28c)

Ir labi zināms, ka pāreja uz aprites ekonomiku un resursu efektīvāka izmantošana ir izdevīga gan no ekonomikas, gan vides viedokļa. Pasākumi, kas jāveic, lai veidotos noslēgts cikls, ir izklāstīti dažādos politikas dokumentos un priekšlikumos, sākot ar 2012. gada 17. decembrī publicēto Eiropas Resursefektivitātes platfomas (EREP) manifestu par resursu izmantošanas ziņā efektīvāku Eiropu un ar to saistībā vēlāk pieņetmajiem ieteikumiem attiecībā uz politikas īstenošanu līdz pat Eiropas Parlamenta 2015. gada 25. jūnijā pieņemtajam patstāvīgajam ziņojumam par pāreju uz aprites ekonomiku un, visbeidzot, ar Komisijas 2015. gada 2. decembrī publicēto rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku. Visos šajos dokumentos ir izklāstīti pasākumi, kas neattiecas tikai uz atkritumu apsaimniekošanu vien, bet aptver pilnu ciklu, un pēc tiem būtu jāvadās, ne vien nosakot, cik vērienīgi būs Savienības atkritumu apsaimniekošanas tiesību akti, bet arī panākot vērienīgu rīcību, kas īstenojama, lai veidotos viens noslēgts cikls.

(28d)

Pētniecībai un inovācijai, kā arī viedas darījumdarbības modeļiem, kurus veido, pamatojoties uz resursu efektīvu izmantošanu, ir ārkārtīgi svarīga nozīme, lai Savienībā veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku, kur atkritumi tiek uzskatīti par jaunu resursu. Tādēļ ir svarīgi, īstenojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, ieguldīt pētniecības un inovācijas projektos, ar ko lauka izmēģinājumu rezultātā var uzskatāmi apliecināt un pārbaudīt aprites ekonomikas ilgtspēju tautsaimniecības un vides kontekstā. Ar sistēmisku pieeju, kas šiem projektiem raksturīga, tie var arī palīdzēt izstrādāt tiesību aktus, kuri veicina inovāciju un ir viegli īstenojami, jo ar šiem projektiem var noteikt, kāda ar regulējumu saistīta nenoteiktība, šķēršļi un nepilnības varētu kavēt uz resursu efektīvu izmantošanu balstītu darījumdarbības modeļu veidošanos.

(28e)

Komisija 2015. gada 2. decembrī iesniedza ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, lai palīdzētu Eiropai ātrāk īstenot šo pāreju. Tā kā Komisija ir sagatavojusi konkrētu un vērienīgu rīcības programmu ar pasākumiem, kuri attiecas uz pilnu ciklu, ir vajadzīgi papildu pasākumi raitākai pārejas procesa norisei.

(28f)

Resursu efektīvāka izmantošana var nodrošināt būtiskus neto ieguvumus Savienības uzņēmumiem, publiskā sektora iestādēm un patērētājiem un vienlaikus samazināt kopējo gada siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu. Tādēļ Komisijai līdz 2018. gada beigām būtu jāierosina galvenais resursu efektīvas izmantošanas rādītājs un tam pakārtoto rādītāju informatīvā bāze, ko varētu izmantot monitoringam attiecībā uz to, cik sekmīgi tiek īstenots mērķrādītājs līdz 2030. gadam par 30 % palielināt resursu efektīvu izmantošanu Savienības līmenī salīdzinājumā ar attiecīgo 2014. gada atsauces vērtību.

(29)

Lai papildinātu vai grozītu Direktīvu 2008/98/EK attiecībā uz 5. panta 2. punktu, 6. panta 2. punktu, 7. panta 1. punktu, 11.a panta 2. un 6. punktu, 26. pantu, 27. panta 1. un 4. punktu, 38. panta 1., 2. un 3. punktu , būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī . Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(29)

Lai papildinātu vai grozītu Direktīvu 2008/98/EK, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz šādiem elementiem:

—

izsmeļoši kritēriji, pēc kuriem nosaka, ka vielas vai priekšmeti ir uzskatāmi par blakusproduktiem vai ka tie vairs nav atkritumi;

—

vispārējas prasības, kas dalībvalstīm jāievēro, pieņemot tehniskos noteikumus par atkritumu cikla beigu statusa noteikšanu;

—

atkritumu saraksta izveidošana;

—

saskaņoti kritēriji, pēc kuriem jānosaka ražotāju iemaksas ražotāja paplašinātas atbildības shēmās, attiecīgās summas diferencējot atkarībā no tā, cik lielas izmaksas rada ražojums, kad tā kalpošanas laiks ir beidzies;

—

rādītāji, pēc kuriem nosaka, ciktāl ir izdevies samazināt atkritumu rašanos un cik sekmīgi ir izdevies īstenot pasākumus, ar ko novērš atkritumu rašanos;

—

vienota metodika, tostarp kvalitātes prasību minimums, ar ko vienādi mēra pārtikas atkritumu apjomus;

—

vienota metodika, tostarp kvalitātes prasību minimums, ar ko vienādi mēra jūras piesārņojumu ar atkritumiem no sauszemes avotiem;

—

kvalitātes un darbības prasību minimums, pēc kura izvēlas atzītus operatorus, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, depozīta sistēmas un galīgās pārstrādes operatorus, cita starpā arī īpaši noteikumi par datu vākšanu, izsekojamību, verifikāciju un ziņošanu;

—

vienota metodika, ar ko aprēķina ar sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu pārstrādātu metālu svaru, cita starpā arī pārstrādāto metālu kvalitātes kritēriji;

—

tehniskie kritēriji un īstenošanas procedūras Direktīvas 2008/98/EK I pielikumā norādītajām atkritumu apglabāšanas darbībām D2, D3, D4, D6, D7 un D12, un attiecīgā gadījumā nosakot aizliegumu veikt šīs darbības, ja tās neatbilst atsevišķiem ar cilvēka veselības un vides aizsardzību saistītiem kritērijiem;

—

tehnisko standartu minimums apstrādes darbībām, kuru veikšanai ir jāsaņem atļauja saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK, ja ir konstatēts, ka šādi standarti veicinās cilvēka veselības un vides aizsardzību;

—

standartu minimums darbībām, kuru veikšanai ir jāreģistrējas saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK, ja ir konstatēts, ka šādi standarti veicinās cilvēka veselības un vides aizsardzību vai palīdzēs novērst traucējumus iekšējā tirgū;

—

konkrēti norādījumi attiecībā uz to, kā izmantot formulu sadedzināšanas iekārtām atbilstoši Direktīvas 2008/98/EK II pielikuma R.1. punktam;

—

tādi elementi kā datu vākšanas un apstrādes metodika, kārtība, kādā nodrošina datu vākšanu un apkopo datu avotus, un formāts, kurus dalībvalstis izmanto, paziņojot Komisijai datus par to mērķrādītāju īstenošanu, kas noteikti, lai samazinātu pārtikas atkritumu daudzumu un jūras piesārņojumu ar atkritumiem, un kas noteikti attiecībā uz sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un aizbēršanu, kā arī atkritumeļļām; un

—

Direktīvas 2008/98/EK I līdz V pielikuma pielāgošana, ņemot vērā zinātnes un tehnikas progresu.

(30)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvas 2008/98/EK īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz 9. panta 4. un 5. punktu, 33. panta 2. punktu, 35. panta 5. punktu un 37. panta 6. punktu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (19).

(30)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2008/98/EK īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz šādiem elementiem:

—

formāts, ko izmanto, lai paziņotu, ka ir pieņemti vai būtiski grozīti atkritumu apsaimniekošanas plāni vai programmas, kuras īstenojamas, lai novērstu atkritumu rašanos; un

—

nosacījumu minimums, kas jāievēro, nodrošinot elektroniska bīstamo atkritumu reģistra darbību.

(33)

Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot atkritumu apsaimniekošanu Savienībā un tādējādi palīdzēt aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, okeānu veselīgu stāvokli un jūras produktu drošumu, samazinot jūras piedrazojumu , un apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus visā Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga vai ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

(33)

Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot atkritumu apsaimniekošanu Savienībā un tādējādi palīdzēt aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, okeānu veselīgu stāvokli un jūras produktu drošumu, samazinot jūras piesārņojumu ar atkritumiem , un apdomīgi , mazākā daudzumā un racionāli izmantot dabas resursus visā Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga vai ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

(33a)

Dalībvalstīm būtu jāpanāk augsts darba aizsardzības līmenis tādās nozarēs kā ražošana, pārstrāde, remonts, sagatavošana atkārtotai izmantošanai un atkritumu apsaimniekošana, ņemot vērā riskus, kuriem darba ņēmēji ir pakļauti tieši šajās nozarēs, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šajā jomā spēkā esošie Savienības tiesību akti tiek pareizi īstenoti un piemēroti.

(33b)

Šī direktīva ir pieņemta atbilstoši saistībām, kas izklāstītas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, un šo direktīvu vajadzētu īstenot un piemērot, ievērojot minētajā nolīgumā sniegtos norādījumus.

-1)

“Šajā direktīvā ir paredzēti pasākumi vides un cilvēka veselības aizsardzībai, kas īstenojami , lai novērstu vai samazinātu atkritumu rašanos , lai nepieļautu vai samazinātu atkritumu rašanās un apsaimniekošanas negatīvo ietekmi un lai samazinātu resursu izmantošanas vispārējo ietekmi un veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu, un kas ir būtiski svarīgi pārejai uz aprites ekonomiku un iespējai ilgtermiņā garantēt Savienības konkurētspēju .”;

“1.a

“sadzīves atkritumi” ir

“1.a

“sadzīves atkritumi” ir

a)

jaukti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no mājsaimniecībām, tostarp

a)

jaukti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no mājsaimniecībām, tostarp

b)

jaukti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no citiem avotiem , kas pēc iedabas , sastāva un daudzuma ir pielīdzināmi mājsaimniecības atkritumiem;

b)

jaukti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no maziem uzņēmumiem , biroju ēkām un iestādēm , tostarp skolām un slimnīcām, un valdības ēkām, kas veida un sastāva ziņā ir līdzīgi mājsaimniecības atkritumiem;

c)

tirgus tīrīšanas atkritumi un ielu slaucīšanas atkritumi, tai skaitā saslaukas, atkritumu tvertņu saturs, parku un dārzu kopšanas atkritumi.

c)

tirgus tīrīšanas atkritumi un ielu slaucīšanas atkritumi, tai skaitā saslaukas, atkritumu tvertņu saturs, parku un dārzu kopšanas atkritumi.

aa)

pantā iekļauj šādu 1)b punktu:

2.a

“nebīstamie atkritumi” ir atkritumi, kam nepiemīt neviena no III pielikumā minētajām bīstamajām īpašībām ;

2.a

“nebīstamie atkritumi” ir atkritumi, uz kuriem neattiecas šā panta 2. punkts ;

“4)

“bioloģiski atkritumi” ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un veikalu pārtikas un virtuves atkritumi, tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi un citi pēc iedabas, sastāva un daudzuma pielīdzināmi atkritumi ar līdzīgām bioloģiskās noārdīšanās īpašībām;”;

“4)

“bioloģiski atkritumi” ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un veikalu pārtikas un virtuves atkritumi, tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi un citi atkritumi ar līdzīgām bioloģiskās noārdīšanās un kompostēšanās īpašībām;”;

da)

panta 9. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“9)

“atkritumu apsaimniekošana” ir atkritumu savākšana, pārvadāšana, reģenerācija un apglabāšana, tostarp šādu darbību pārraudzība un apglabāšanas vietu aprūpe pēc to slēgšanas un arī darbības, ko veic kā tirgotājs vai starpnieks;”;

db)

panta 11. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“11)

“dalīta savākšana” ir savākšana, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām, lai tos varētu vieglāk apstrādāt;”;

“11)

“dalīta savākšana” ir savākšana, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām, lai tos varētu vieglāk apstrādāt , jo īpaši sagatavot atkārtotai izmantošanai un pārstrādes darbībām ;”;

“16)

“sagatavošana atkārtotai izmantošanai” ir reģenerācijas darbības — pārbaudīšana, tīrīšana vai remonts —, ar kurām atkritumi, produkti vai sastāvdaļas, ko vai nu savācis atzīts operators, kurš nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai , vai kas savākti depozīta sistēmā , sagatavo atkārtotai izmantošanai bez kādas citas priekšapstrādes;”;

“16)

“sagatavošana atkārtotai izmantošanai” ir reģenerācijas darbības — pārbaudīšana, tīrīšana vai remonts —, ar kurām produktus vai sastāvdaļas, kas kļuvuši par atkritumiem un ko savācis atzīts operators, kurš nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, sagatavo atkārtotai izmantošanai bez kādas citas priekšapstrādes;”;

ea)

pantā iekļauj šādu 16)a punktu:

eb)

pantā iekļauj šādu 16)b punktu:

ec)

panta 17. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“17)

“pārstrāde” ir jebkāda reģenerācijas darbība, kurā atkritumu materiālus pārstrādā produktos, materiālos vai vielās to sākotnējam vai citam nolūkam . Jēdzienā ir ietverta organisku materiālu pārstrāde, bet nav ietverta enerģijas reģenerācija un iestrāde materiālos, ko lietos kā kurināmo vai aizbēršanai;”;

“17)

“pārstrāde” ir jebkāda reģenerācijas darbība, kurā atkritumu materiālus pārstrādā produktos, materiālos vai vielās izmantošanai to sākotnējā vai citā nolūkā . Tā cita starpā ir organiskā pārstrāde, bet tā nav enerģijas reģenerācija un pārstrādāšana materiālos, kas jāizmanto kā kurināmais vai aizbēršanai;”;

ed)

pantā iekļauj šādu - 17)a punktu:

“17)a

“galīgās pārstrādes process” ir pārstrādes process, kas sākas tad, kad vairs nav nepieciešama nekāda mehāniska šķirošana un atkritumu materiāli nonāk ražošanas procesā un tiek faktiski pārstrādāti produktos, materiālos vai vielās;”;

“17)a

“galīgās pārstrādes process” ir pārstrādes process, kas sākas tad, kad vairs nav nepieciešama nekāda šķirošana un atkritumu materiāli tiek faktiski pārstrādāti produktos, materiālos vai vielās;”;

“17)b

“aizbēršana” ir jebkādas reģenerācijas darbības , kad piemērotus atkritumus izmanto izrakumu aizbēršanai vai inženiertehniskām vajadzībām ainavu veidošanā vai būvniecībā tā vietā, lai izmantotu citus materiālus, kuri nav atkritumi un kuri pretējā gadījumā tiktu izmantoti šim mērķim;”;

“17)b

“aizbēršana” ir jebkāda reģenerācijas darbība, kas nav pārstrāde , kad piemērotus nebīstamus inertos atkritumus vai citus nebīstamus atkritumus izmanto izrakumu aizbēršanai vai inženiertehniskām vajadzībām ainavu veidošanā vai būvniecībā tā vietā, lai izmantotu citus materiālus, kuri nav atkritumi un kuri pretējā gadījumā tiktu izmantoti šim mērķim , un kad šādus nebīstamus atkritumus izmanto tikai tādā daudzumā, kāds ir nepieciešams izrakumu aizbēršanai vai inženiertehniskām vajadzībām ;”;

fa)

pantā iekļauj šādu 17)c punktu:

fb)

pantam pievieno šādu 20)a punktu:

fc)

pantam pievieno šādu 20)b punktu:

fd)

pantam pievieno šādu 20)c punktu:

fe)

pantam pievieno šādu 20)d punktu:

ff)

pantam pievieno šādu 20)e punktu:

“20)e

2a)

3a)

3b)

3c)

a)

novērš pārtikas atkritumu rašanos;

b)

neiznīcina ēdamus pārtikas produktus, priekšroku dodot to izmantošanai cilvēku uzturā, nevis dzīvnieku barošanai un pārstrādāšanai nepārtikas precēs;

c)

veic organisko pārstrādi;

d)

reģenerācijas procesā iegūst enerģiju;

e)

atkritumus apglabā.

ba)

pantā iekļauj šādu 2.a punktu:

aa)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

-a)

aa)

panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

ba)

iekļauj šādu punktu:

bb)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

—

skaidri nosaka, kādi uzdevumi un atbildība ir produktu ražotājiem, kas laiž preces Savienības tirgū, organizācijām, kas to vārdā realizē ražotāja paplašināto atbildību, publiskiem vai privātiem atkritumu apsaimniekotājiem, pašvaldībām un — attiecīgā gadījumā — atzītiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai;

—

skaidri nosaka, kādi uzdevumi un atbildība ir visiem iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp produktu ražotājiem, kas laiž preces Savienības tirgū, organizācijām, kas to vārdā realizē ražotāja paplašināto atbildību kolektīvo shēmu ietvaros , publiskiem vai privātiem atkritumu apsaimniekotājiem, izplatītājiem, reģionālām un vietējām pašvaldībām un — attiecīgā gadījumā — atkārtotas izmantošanas un remontu tīkliem, sociālās ekonomikas uzņēmumiem un atzītiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai;

—

nosaka izmērāmus atkritumu apsaimniekošanas mērķrādītājus saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, tiecoties sasniegt vismaz tos kvantitatīvos mērķrādītājus, kas attiecas uz shēmu un ir nosprausti šajā direktīvā, Direktīvā 94/62/EK, Direktīvā 2000/53/EK, Direktīvā 2006/66/EK un Direktīvā 2012/19/ES;

—

nosaka izmērāmus atkritumu samazināšanas mērķrādītājus un atkritumu apsaimniekošanas mērķrādītājus saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, tiecoties sasniegt vismaz tos kvantitatīvos mērķrādītājus, kas attiecas uz shēmu un ir nosprausti šajā direktīvā, Direktīvā 94/62/EK, Direktīvā 2000/53/EK, Direktīvā 2006/66/EK un Direktīvā 2012/19/ES;

—

izveido ziņošanas sistēmu, lai ievāktu datus par produktiem, ko Savienības tirgū laiduši ražotāji, uz kuriem attiecas ražotāja paplašināta atbildība. Ziņošanas sistēma nodrošina, ka tad, kad šie produkti ir kļuvušu par atkritumiem, tiek ievākti dati par šo atkritumu savākšanu un apstrādi, attiecīgā gadījumā norādot arī atkritumu materiālu plūsmas;

—

izveido ziņošanas sistēmu, lai ievāktu ticamus un precīzus datus par produktiem, ko Savienības tirgū laiduši ražotāji, uz kuriem attiecas ražotāja paplašināta atbildība. Ziņošanas sistēma nodrošina, ka tad, kad šie produkti ir kļuvušu par atkritumiem, tiek ievākti ticami un precīzi dati par šo atkritumu savākšanu un apstrādi, attiecīgā gadījumā norādot arī atkritumu materiālu plūsmas;

—

nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret produktu ražotājiem un pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

—

nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret produktu ražotājiem , kā arī pret savākšanas, transporta un pārstrādes pakalpojumu sniedzējiem un pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

a)

ir ar skaidri definētu ģeogrāfisko, produktu un materiālu aptvērumu;

a)

ir ar skaidri definētu ģeogrāfisko, produktu un materiālu aptvērumu , kas pamatojas uz tirdzniecības apgabalu un neaprobežojas ar tām šo apgabalu teritorijām, kurās atkritumu vākšana un apsaimniekošana ir ienesīga ;

b)

ir ar vajadzīgajiem darbības un finansiālajiem līdzekļiem, lai pildītu ražotāja paplašinātas atbildības saistības;

b)

ir ar vajadzīgajiem darbības un /vai finansiālajiem līdzekļiem, lai pildītu ražotāja paplašinātas atbildības saistības;

—

ražotāju finanšu iemaksām ;

—

kolektīvo shēmu ietvaros ražotāju finanšu iemaksai par pārdotajām vienībām vai par tonnu tirgū laistā produkta ;

—

atkritumu apsaimniekotāju atlases procedūru.

—

kolektīvo shēmu ietvaros atkritumu apsaimniekotāju atlases procedūru;

—

atkritumu samazināšanas mērķu un atkritumu apsaimniekošanas mērķu, kas minēti 1. punkta otrajā ievilkumā, sasniegšanu.

a)

sedz visas atkritumu apsaimniekošanas izmaksas par produktiem, ko ražotājs laiž Savienības tirgū, tostarp par visiem šādiem elementiem :

a)

sedz visas atkritumu apsaimniekošanas izmaksas par produktiem, ko ražotājs laiž Savienības tirgū, tostarp šādas :

b)

tiek diferencētas atkarībā no atsevišķu produktu vai līdzīgu produktu grupu reālajām izmaksām kalpošanas laika beigās, jo īpaši ņemot vērā to atkārtotu izmantojamību un pārstrādājamību;

b)

kolektīvo shēmu ietvaros tiek diferencētas atkarībā no atsevišķu produktu vai līdzīgu produktu grupu reālajām izmaksām kalpošanas laika beigās, jo īpaši ņemot vērā to izturību, remontējamību, atkārtotu izmantojamību un pārstrādājamību un bīstamu vielu klātbūtni, līdz ar to izmantojot aprites cikla pieeju un pielāgojoties prasībām, kas noteiktas attiecīgajos Savienības tiesību aktos, un, ja iespējams, pamatojoties uz saskaņotiem kritērijiem, lai nodrošinātu vienmērīgu iekšējā tirgus darbību ;

c)

balstās uz optimizētām sniegto pakalpojumu izmaksām, ja par uzdevumu izpildi ražotāja paplašinātas atbildības shēmas vārdā ir atbildīgi publiski atkritumu apsaimniekotāji.

c)

balstās uz optimizētām sniegto pakalpojumu izmaksām, ja par uzdevumu izpildi ražotāja paplašinātas atbildības shēmas vārdā ir atbildīgi publiski atkritumu apsaimniekotāji. Optimizētās sniegto pakalpojumu izmaksas ir pārredzamas un atspoguļo izmaksas, kas rodas, publiskajiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem veicot darbības uzdevumus paplašināto ražotāja atbildības shēmu vārdā.

a)

ievērojami samazināt atkritumu rašanos;

b)

atkritumu radīšanu atsaistīt no ekonomiskās izaugsmes;

c)

pakāpeniski aizstāt vielas, kas rada lielas bažas, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. pantā, ja ir pieejamas piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas, kuras ir ekonomiski un tehniski īstenojamas;

d)

Savienības mērķi samazināt pārtikas atkritumus par 30 % līdz 2025. gadam un par 50 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2014. gada pamatlīmeni;

e)

Savienības mērķi samazināt jūras piedrazojumu par 30 % līdz 2025. gadam un par 50 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2014. gada pamatlīmeni.”;

—

tiek rosināts izmantot resursefektīvus , izturīgus , remontējamus un pārstrādājamus produktus ;

—

veicina un atbalsta ilgtspējīgus ražošanas un patēriņa modeļus un resursefektīvu , izturīgu , remontējamu, viegli koplietojamu, atkārtoti izmantojamu un pārstrādājamu produktu izmantošanu ;

—

attur no tā, ka tirgū tiek laisti produkti ar plānotu novecošanos;

—

tiek apzināti un aptverti produkti , kas ir galvenie tādu izejvielu avoti, kuru nozīme Savienības ekonomikā ir ļoti liela un ar kuru apgādi saistās augsts risks, ar mērķi novērst šādu materiālu kļūšanu par atkritumiem;

—

apzina un aptver produktus , kas ir galvenie tādu izejvielu avoti, kuru nozīme Savienības ekonomikā ir ļoti liela un ar kuru apgādi saistās augsts risks, ar mērķi novērst šādu materiālu kļūšanu par atkritumiem;

—

tiek rosināts izveidot sistēmas , kas veicina atkārtotu izmantošanu , tostarp jo īpaši attiecībā uz elektriskām un elektroniskām iekārtām , tekstilmateriāliem un mēbelēm ;

—

stimulē produktu aprites cikla pagarināšanu, ja tas ir videi labvēlīgi, un atbalsta tādu sistēmu izveidi , kas veicina produktu remontu , atkārtotu izmantošanu, otrreizēju ražošanu un atjaunināšanas darbības , kā minēts 9.a pantā ;

—

tiek samazināta atkritumu rašanās procesos, kas saistīti ar rūpniecisko ražošanu, minerālu ieguvi, būvniecību un nojaukšanu, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus;

—

samazina atkritumu rašanos procesos, kas saistīti ar rūpniecisko ražošanu, izgatavošanu, minerālu ieguvi, būvniecību un nojaukšanu, tostarp izmantojot tādus līdzekļus kā pirmsnojaukšanas revīzijas, un procesos, kas saistīti ar tirdzniecību un pakalpojumiem, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un labāko praksi ;

—

tiek samazināta pārtikas atkritumu rašanās primārajā ražošanā, pārstrādē un izgatavošanā, mazumtirdzniecībā un citos pārtikas sadales kanālos, restorānos un sabiedriskajā ēdināšanā, kā arī mājsaimniecībās.

—

kopumā samazina pārtikas atkritumu rašanos;

—

samazina pārtikas zudumus visā piegādes ķēdē, tostarp primārajā ražošanā, transportēšanā un uzglabāšanā;

—

novērš piedrazošanu, identificējot produktus, kas ir galvenie piedrazojuma avoti dabas vidē, tostarp jūras vidē, un veic pasākumus, lai samazinātu piedrazošanu no šiem avotiem;

—

nodrošina, ka par vielām, kas rada ļoti lielas bažas, piegādes ķēdē tiek sniegta informācija patērētājiem un atkritumu apstrādes operatoriem;

—

izstrādā un atbalsta informācijas kampaņas nolūkā vairot izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar atkritumu rašanās un piedrazošanas novēršanu.

9.a)

9.b)

9.c)

9.d)