17.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 390/25

1.

Komisija 2015. gada 11. decembrī Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību (1) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (2). Priekšlikumā ir paredzēts pārskatīt kārtību, kādā Savienības zvejas kuģiem piešķir atļaujas zvejot ārpus Savienības ūdeņiem un trešo valstu kuģiem – zvejot Savienības ūdeņos.

2.

Pēc tam, kad priekšlikums tika padziļināti izskatīts Iekšējās un ārējās zivsaimniecības politikas jautājumu darba grupā, Padome 2016. gada 28. jūnijā vienojās par vispārēju pieeju (3).

3.

2016. gada 1. martā Reģionu komiteja nolēma atzinumu nesniegt.

4.

2016. gada 25. maijā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pieņēma savu atzinumu (4).

5.

2017. gada 2. februārī Eiropas Parlaments pieņēma normatīvo ziņojumu, kurā ietverta nostāja pirmajā lasījumā (5).

6.

Laikā no 2017. gada februāra līdz marta sākumam Iekšējās un ārējās zivsaimniecības politikas jautājumu darba grupa izskatīja Eiropas Parlamenta normatīvajā ziņojumā ietverto grozījumu kopumu, un 2017. gada 8. martā Pastāvīgo pārstāvju komiteja apstiprināja pilnvarojumu (6) sarunām ar Eiropas Parlamentu.

7.

Pēc neformāliem trialogiem, kas notika 2017. gada 27. aprīlī, 30. maijā un 20. jūnijā, Pastāvīgo pārstāvju komiteja tika informēta, ka ir panākta provizoriska vienošanās ar Eiropas Parlamentu.

8.

Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komitejas priekšsēdētājs ar 2017. gada 14. jūlija vēstuli informēja Pastāvīgo pārstāvju komitejas (I) priekšsēdētāju, ka, ja Padome oficiāli nosūtīs Eiropas Parlamentam savu nostāju, kura ir saskaņota un kuru būs pārbaudījuši juristi lingvisti, plenārsēdei tiks ieteikts Padomes nostāju pieņemt bez grozījumiem Parlamenta otrajā lasījumā.

9.

Pastāvīgo pārstāvju komiteja 2017. gada 19. jūlijā apstiprināja kompromisa teksta galīgo redakciju nolūkā panākt vienošanos (7), un 2017. gada 25. septembrī par tekstu tika panākta Padomes politiska vienošanās (8).

10.

Šā priekšlikuma mērķis bija atjaunināt spēkā esošo regulu par ārējām zvejas flotēm saskaņā ar Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) 2013. gada reformu, jo īpaši uzlabojot kārtību, kādā Savienības zvejas kuģiem piešķir atļaujas zvejot ārpus Savienības ūdeņiem un trešo valstu kuģiem – zvejot Savienības ūdeņos. Papildus tam, ka paredzēts precizēt un vienkāršot spēkā esošos noteikumus un padarīt tos saskaņotākus ar starplaikā pieņemtiem svarīgākajiem tiesību aktiem, priekšlikuma mērķis ir paplašināt spēkā esošās regulas darbības jomu, lai ietvertu citus saistītus aspektus, piemēram, trešo valstu izsniegtas tiešās atļaujas, karoga maiņu, fraktēšanu, un uzlabot uzraudzību un pārredzamību. Tādēļ paredzams, ka šis atjaunināto noteikumu kopums būs uzlabots instruments cīņai pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

11.

Padomes nostāja lielā mērā atbalsta Komisijas priekšlikumu attiecībā uz zvejas atļauju režīma atjaunināšanu, ziņošanas pienākumu vienkāršošanu un pārredzamības uzlabošanu. Tomēr Padome saskaņoja atļauju piešķiršanas procedūras, lai mazinātu to sarežģītību, samazinātu ar tām saistīto administratīvo slogu un izvairītos no nesamērīgiem pasākumiem.

12.

Turklāt visas trīs iestādes uzskatīja par lietderīgu paredzēt vienotu zvejas atļauju kuģiem, kuri zvejo tikai ES ūdeņos, nenosakot nekādus papildu nosacījumus atļauju piešķiršanai ES kuģiem, kuri zvejo ārpus ES ūdeņiem, saistībā ar iepriekšējiem nopietniem pārkāpumiem (Padomes nostājas 5. pants), jo Savienības tiesību aktos jau ir prasība īstenot atbilstošas sankcijas šādu pārkāpumu gadījumos. Tika pausts viedoklis, ka šāda pieeja ir vairāk saskaņā ar Kontroles regulu.

13.

Kas attiecas uz citām izmaiņām Komisijas priekšlikumā, Padome balstās uz Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem, jo īpaši attiecībā uz “zvejas atļauju uzraudzību” (grozījums Nr. 32) un nodrošināšanu, ka plānotās zvejas darbības ir saskaņā ar zinātnisku izvērtējumu (grozījums Nr. 49 un 57). Padome arī piekrīt vēl vairāk precizēt un ierobežot pilnvaru deleģēšanu, kas jau ir paredzēta Komisijas priekšlikumā, pamatojoties uz Parlamenta ierosināto grozījumu (grozījums Nr. 73).

14.

Visām trim iestādēm īpašas bažas raisīja noteikumi, kas pievienoti KZP reformas rezultātā, piemēram, “karoga maiņa”. Šai regulai būtu jānodrošina, ka zvejas kuģi, kuri ir bijuši izslēgti no Savienības zvejas flotes reģistra un kuru karogs ir nomainīts pret trešās valsts karogu, un kuri pēc tam ir atkal iekļauti Savienības zvejas flotes reģistrā, nav bijuši iesaistīti NNN zvejā vai zvejojuši ar NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgas valsts karogu. Padome pauda viedokli, ka kuģis nav tiesīgs saņemt atļauju, ja tas ir turpinājis zvejot, esot trešās valsts zvejas flotes reģistrā, pēc tam, kad minētā trešā valsts tikusi iekļauta sarakstā kā valsts, kas atļauj neilgtspējīgu zveju, vai valsts, kas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 33. pantu ir NNN zvejas apkarošanā nesadarbīga valsts, bet ne tad, ja trešā valsts ir tikai noteikta kā NNN zvejas apkarošanā nesadarbīga valsts. Tomēr, lai ņemtu vērā Parlamenta bažas, Padome piekrita, ka kuģis nedrīkstētu būt tiesīgs saņemt atļauju arī tad, ja tas ir turpinājis zvejot, esot trešās valsts zvejas flotes reģistrā, sešas nedēļas pēc tam, kad ir pieņemts lēmums, ar kuru minētā trešā valsts ir noteikta par NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu valsti, izņemot gadījumus, kad Padome ir nolēmusi šādu statusu minētajai trešai valstij nepiešķirt (Padomes nostājas 6. panta 2. punkta d) apakšpunkts).

15.

Diskusiju gaitā ar Parlamentu un Komisiju Padome arī piekrita iekļaut prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par pārkraušanu citā kuģī saskaņā ar tiešām atļaujām un atklātā jūrā. Vienojās arī iekļaut prasību par iepriekšēju paziņošanu karoga dalībvalstij par pārkraušanas citā kuģī darbībām (jauns Padomes nostājas 26.a pants).

16.

Visbeidzot, Padome vienojās izveidot Savienības datubāzi par zvejas atļaujām, kas izdotas saskaņā ar šo regulu (Padomes nostājas 39. pants), kurai būs publiskā daļa un drošā daļa, tādējādi panākot labāku līdzsvaru starp pārredzamību un kontroli, un nodrošinot personas datu aizsardzību.

17.

Izstrādājot nostāju, Padome ir pilnībā ņēmusi vērā Komisijas priekšlikumu un Eiropas Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā.