21.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/1

(1)

Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir izvirzīta prasība, ka, nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības un vides aizsardzības līmenis. Minēto mērķi būtu jātiecas sasniegt, arī veterinārajā un fitosanitārajā jomā īstenojot pasākumus, kuru gala mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību.

(2)

LESD ir arī paredzēts, ka Savienībai jāsekmē augsta līmeņa sasniegšana patērētāju tiesību aizsardzībā ar pasākumiem, kurus tā paredz sakarā ar iekšējā tirgus izveidi.

(3)

Savienības tiesību aktos ir paredzēts tādu saskaņotu noteikumu kopums, kas nodrošina, ka pārtika un dzīvnieku barība ir nekaitīga un veselīga un ka darbības, kas varētu ietekmēt lauksaimniecības un pārtikas aprites drošību vai patērētāju interešu aizsardzību attiecībā uz pārtiku un pārtikas produktu informāciju, tiek veiktas saskaņā ar konkrētām prasībām. Savienības noteikumi ir paredzēti arī tam, lai augstā līmenī nodrošinātu cilvēku, dzīvnieku un augu veselību, kā arī dzīvnieku labturību visā lauksaimniecības un pārtikas apritē un visās darbības jomās, kurās galvenais mērķis ir apkarot to, ka var izplatīties dzīvnieku slimības – kas dažos gadījumos ir pārnēsājamas uz cilvēkiem – vai augiem vai augu produktiem kaitīgi organismi, un garantēt vides aizsardzību pret riskiem, ko varētu radīt ģenētiski modificēti organismi (ĢMO) vai augu aizsardzības līdzekļi. Minēto noteikumu (turpmāk visi kopā – “Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību akti”) pareiza piemērošana sekmē iekšējā tirgus darbību.

(4)

Savienības pamatnoteikumi attiecībā uz pārtikas un dzīvnieku barības aprites tiesību aktiem ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (4). Papildus minētajiem pamatnoteikumiem ir arī konkrētāki pārtikas un dzīvnieku barības aprites tiesību akti, kas attiecas uz dažādām jomām, piemēram, dzīvnieku uzturu, arī ārstniecisko barību, pārtikas un barības higiēnu, zoonozēm, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, veterināro zāļu atliekvielām, kontaminantiem, tādu dzīvnieku slimību kontroli un izskaušanu, kuras ietekmē cilvēku veselību, pārtikas un barības marķējumiem, augu aizsardzības līdzekļiem, pārtikas un dzīvnieku barības piedevām, vitamīniem, minerālsāļiem, mikroelementiem un citām piedevām, materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku, kvalitātes un sastāva prasībām, dzeramo ūdeni, jonizāciju, jauniem pārtikas produktiem un ĢMO.

(5)

Savienības tiesību aktiem dzīvnieku veselības jomā ir mērķis nodrošināt augstus cilvēku un dzīvnieku veselības standartus Savienībā, lauksaimniecības un akvakultūras nozaru racionālu attīstību, kā arī palielināt ražīgumu. Minētie tiesību akti ir vajadzīgi, lai veicinātu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu iekšējā tirgus izveidi un novērstu Savienības līmenī būtisku infekcijas slimību izplatību. Tie attiecas uz jomām, kas ietver Savienības iekšējo tirdzniecību, ievešanu Savienībā, slimību izskaušanu, veterinārās kontroles un slimību paziņošanu, un tie arī veicina pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgumu.

(6)

Pārnēsājamas dzīvnieku slimības, tostarp ar mikroorganismiem, kam ir izstrādājusies rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem, var būtiski ietekmēt sabiedrības veselību, pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgumu un dzīvnieku veselību un labturību. Lai Savienībā nodrošinātu augstus dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības standartus, Savienības līmenī paredz noteikumus par dzīvnieku veselības pasākumiem un par dzīvnieku barības un pārtikas nekaitīgumu. Atbilstība minētajiem noteikumiem, tostarp noteikumiem, kas paredzēti, lai risinātu problēmu saistībā ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, būtu jāpārbauda oficiālajās kontrolēs, kas paredzētas šajā regulā. Turklāt Savienības tiesību aktos ir paredzēti noteikumi par veterināro zāļu laišanu tirgū un to izmantošanu, un tādējādi tiek veicināta saskaņota rīcība Savienības līmenī, kuras mērķis ir pastiprināt antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu izmantošanu lauku saimniecībās un mazināt rezistences pret antimikrobiālajiem līdzekļiem attīstību dzīvniekos un tās izplatīšanos ar dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Eiropas Parlamentam un Padomei adresētajā Komisijas 2011. gada 15. novembra paziņojumā “Rīcības plāns pret pieaugošajiem draudiem, ko rada rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem” atbalstītajā 2. un 3. darbībā ir uzsvērts, cik būtiska nozīme ir konkrētajiem Savienības noteikumiem veterināro zāļu jomā. Atbilstība minētajiem konkrētajiem noteikumiem būtu jāpārbauda kontrolēs, kas paredzētas minētajos Savienības tiesību aktos, un tādēļ uz to šī regula neattiecas.

(7)

LESD 13. pantā ir atzīts, ka dzīvnieki ir jutīgas būtnes. Savienības tiesību aktos par dzīvnieku labturību ir noteikts, ka dzīvnieku īpašniekiem, turētājiem un kompetentajām iestādēm ir jāievēro dzīvnieku labturības prasības, lai nodrošinātu humānu attieksmi pret dzīvniekiem un izvairītos tiem radīt liekas sāpes un ciešanas. Minēto noteikumu pamatā ir zinātniski pierādījumi, un tie var uzlabot dzīvnieku izcelsmes pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu.

(8)

Savienības tiesību akti par augu veselību reglamentē tādu augiem kaitīgo organismu iekļūšanu, ieviešanos un izplatīšanos, kādi Savienībā nav sastopami vai nav plaši sastopami. To mērķis ir aizsargāt Savienības kultūraugu un publiskās un privātās zaļās zonas un mežu veselību, vienlaikus aizsargājot arī Savienības bioloģisko daudzveidību un vidi, un nodrošināt augu un augu produktu kvalitāti un no augiem iegūtas pārtikas un dzīvnieku barības un nekaitīgumu.

(9)

Ar Savienības tiesību aktiem augu aizsardzības līdzekļu jomā reglamentē augu aizsardzības līdzekļu un jebkuru tādu darbīgo vielu, aizsargvielu, sinerģistu, papildvielu un palīgvielu, kurus varētu saturēt augu aizsardzības līdzekļi vai kas varētu būt to sastāvā, atļaušanu, laišanu tirgū, izmantošanu un kontroli. Minēto noteikumu mērķis ir augstā līmenī nodrošināt gan cilvēku un dzīvnieku veselības, gan vides aizsardzību, šādā nolūkā novērtējot riskus, ko izraisa augu aizsardzības līdzekļi, un vienlaikus uzlabojot Savienības tirgus darbību, šādā nolūkā saskaņojot noteikumus to laišanai tirgū, un vienlaikus uzlabojot arī lauksaimniecisko ražošanu.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/18/EK (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1829/2003 (6) ir paredzēta ĢMO un ģenētiski modificētas pārtikas un dzīvnieku barības iepriekšēja atļaušana, izsekojamība un marķēšana. ĢMO, kas nav paredzēti tiešam patēriņam, piemēram, sēklas, ko izmanto kā izejmateriālu pārtikas un dzīvnieku barības ražošanai, var piešķirt atļauju saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK vai Regulu (EK) Nr. 1829/2003. Neatkarīgi no juridiskā pamata, saskaņā ar kuru ĢMO varētu piešķirt atļauju, būtu jāpiemēro tie paši noteikumi par oficiālajām kontrolēm.

(11)

Savienības tiesību akti par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu nodrošina pamatu bioloģiskās ražošanas ilgtspējīgai attīstībai, un to mērķis ir veicināt dabas resursu aizsardzību, bioloģisko daudzveidību un dzīvnieku labturību, un lauku attīstību.

(12)

Savienības tiesību aktos par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām ir norādīti produkti un pārtikas produkti, ko audzē un ražo atbilstoši konkrētām specifikācijām, vienlaikus stimulējot daudzveidīgu lauksaimniecisko ražošanu, aizsargājot produktu nosaukumus un informējot patērētājus par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu specifiskajām īpašībām.

(13)

Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktu pamatā ir princips, ka operatoriem visos to kontrolē esošajos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos ir pienākums nodrošināt, ka tiek izpildītas tādas uz to darbībām attiecināmas prasības, kas noteiktas Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktos.

(14)

Savienības noteikumi par zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecības standartiem nodrošina ilgtspējīgus produktus un iekšējā tirgus visa potenciāla realizāciju; tie atvieglina tirdzniecības darbības, kas balstās uz godīgu konkurenci, tādējādi palīdzot uzlabot ražošanas ienesīgumu. Šie noteikumi nodrošina gan importa, gan Savienības izcelsmes produktu atbilstību vienām un tām pašām prasībām. Savienības noteikumi par lauksaimniecības produktu tirdzniecības standartiem palīdz uzlabot šādu produktu ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, un šādu produktu kvalitāti.

(15)

Par Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktu izpildi ir atbildīgas dalībvalstis, kuru kompetentās iestādes, organizējot oficiālās kontroles, uzrauga un pārbauda, vai attiecīgās Savienības prasības tiek faktiski ievērotas un izpildītas.

(16)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (7), tika izveidots vienots tiesiskais regulējums oficiālo kontroļu organizēšanai. Minētais regulējums ir būtiski uzlabojis oficiālo kontroļu efektivitāti, Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktu izpildi un aizsardzību pret riskiem cilvēku, dzīvnieku un augu veselībai un dzīvnieku labturībai Savienībā un vides aizsardzību pret riskiem, ko varētu radīt ĢMO un augu aizsardzības līdzekļi. Tas ir arī nodrošinājis konsolidētu tiesisko regulējumu, lai sekmētu integrētu pieeju oficiālo kontroļu veikšanai visā lauksaimniecības un pārtikas apritē.

(17)

Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktos ir vairāki noteikumi, kuru izpilde Regulā (EK) Nr. 882/2004 nebija reglamentēta vai bija reglamentēta tikai daļēji. Konkrēti – specifiski oficiālo kontroļu noteikumi tika saglabāti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1069/2009 (8). Arī augu veselība tikpat kā nav iekļauta Regulas (EK) Nr. 882/2004 darbības jomā; konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm ir paredzēti Padomes Direktīvā 2000/29/EK (9).

(18)

Arī Padomes Direktīvā 96/23/EK (10), ir paredzēts ļoti sīki izstrādāts noteikumu kopums, kurā cita starpā ir noteikts minimālais oficiālo kontroļu biežums un konkrēti izpildes pasākumi, kas pieņemami neatbilstības gadījumos.

(19)

Lai racionalizētu un vienkāršotu vispārējo tiesisko regulējumu, vienlaikus tiecoties izstrādāt labāku regulējumu, noteikumi, kas piemērojami oficiālajām kontrolēm konkrētās jomās, būtu jāintegrē vienotā oficiālo kontroļu tiesiskajā regulējumā. Tāpēc Regula (EK) Nr. 882/2004 un citi Savienības tiesību akti, ar ko pašlaik reglamentē oficiālās kontroles konkrētās jomās, būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(20)

Ar šo regulu vajadzētu izveidot saskaņotu Savienības regulējumu oficiālo kontroļu un citu oficiālu darbību, kas nav oficiālās kontroles, organizēšanai visā lauksaimniecības un pārtikas apritē, ņemot vērā tādus noteikumus par oficiālajām kontrolēm, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 882/2004 un attiecīgajos nozaru tiesību aktos, un minēto noteikumu piemērošanā gūto pieredzi.

(21)

Noteikumi, kuros noteiktas prasības augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai lietošanai, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/128/EK (11), ietver tās 8. pantā iekļautos noteikumus par lietošanas iekārtu inspicēšanu, kurus turpinās piemērot, kamēr minētajām inspicēšanas darbībām nav piemērojami šīs regulas noteikumi par oficiālām kontrolēm.

(22)

Lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem par lauksaimniecības produktu (laukaugu, vīna, olīveļļas, augļu un dārzeņu, apiņu, piena un piena produktu, liellopu un teļa gaļas, aitas un kazas gaļas, medus) tirgu kopīgo organizāciju, jau darbojas labi iedibināta un specifiska kontroles sistēma. Tāpēc šī regula nebūtu jāpiemēro, kad tiek pārbaudīta atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1308/2013 (12), ar kurām pārvalda lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju, izņemot, ja kontroles, kas veiktas saistībā ar tirdzniecības standartiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (13), norāda uz iespējamiem krāpnieciskas vai maldinošas prakses gadījumiem.

(23)

Konkrētas definīcijas, kas pašlaik noteiktas Regulā (EK) Nr. 882/2004, būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā šīs regulas plašāko darbības jomu, lai tās saskaņotu ar citos Savienības aktos lietojām definīcijām un precizētu vai attiecīgā gadījumā aizstātu terminus, kam dažādās nozarēs ir atšķirīga nozīme.

(24)

Gadījumos, kad Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktos ir noteikts, ka kompetentajām iestādēm ir jāpārbauda, vai operatori ievēro attiecīgos Savienības noteikumus un vai dzīvnieki vai preces atbilst konkrētām prasībām, lai varētu izsniegt oficiālus sertifikātus vai apliecinājumus, šāda atbilstības pārbaude būtu jāuzskata par oficiālu kontroli.

(25)

Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktos dalībvalstu kompetentajām iestādēm papildus ir noteikti specializēti uzdevumi, kas jāveic, lai aizsargātu dzīvnieku un augu veselību un dzīvnieku labturību, un lai aizsargātu vidi attiecībā uz ĢMO un augu aizsardzības līdzekļiem. Minētie uzdevumi ir sabiedriskas nozīmes darbības, kas dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāveic, lai likvidētu, ierobežotu vai mazinātu jebkāda veida apdraudējumu, kas var rasties cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai arī videi. Minētās citas oficiālās darbības, kas ietver atļauju piešķiršanu vai apstiprināšanu, epidemioloģisko uzraudzību un pārraudzību, slimību vai kaitēkļu izskaušanu un ierobežošanu, kā arī oficiālu sertifikātu vai apliecinājumu izsniegšanu, reglamentē tie paši nozaru noteikumi, kurus izpilda, veicot oficiālās kontroles un tādēļ piemērojot šo regulu.

(26)

Dalībvalstīm būtu jānozīmē kompetentās iestādes visām jomām, uz kurām attiecas šī regula. Lai gan dalībvalstis vislabāk var noteikt un izlemt, kuru kompetento iestādi vai iestādes katrai jomai vai jomas daļai nozīmēt, tām arī būtu jānozīmē viena atbildīgā iestāde, kas katrā jomā vai jomas daļā nodrošinātu attiecīgi koordinētu saziņu ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisiju.

(27)

Tādu oficiālu kontroļu veikšanai, kuru mērķis ir pārbaudīt, vai Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktus piemēro pareizi, un pārējo tādu oficiālo darbību veikšanai, kuras dalībvalstu iestādēm uzticētas ar Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktiem, dalībvalstīm būtu jānozīmē kompetentās iestādes, kas darbojas sabiedrības interesēs un kam ir nodrošināti attiecīgi resursi un aprīkojums, un kas garantē objektivitāti un profesionalitāti. Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina oficiālo kontroļu kvalitāte, konsekvence un efektivitāte.

(28)

Lai pareizi piemērotu un izpildītu noteikumus, kas ir šīs regulas darbības jomā, ir vajadzīgas pienācīgas zināšanas gan par minētajiem noteikumiem, gan par šīs regulas noteikumiem. Tāpēc ir svarīgi, lai darbinieki, kuri veic oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības, saņemtu regulāras mācības par piemērojamiem tiesību aktiem saskaņā ar viņu kompetences jomu, kā arī par pienākumiem, kas izriet no šīs regulas.

(29)

Kompetentajām iestādēm būtu jāveic iekšējas revīzijas vai jāuzdod revīzijas veikt savā vārdā, lai pārliecinātos, ka tās ievēro šo regulu. Minētās revīzijas būtu jāveic pārredzami, un tās būtu jāizvērtē neatkarīgiem ekspertiem.

(30)

Operatoriem vajadzētu būt tiesībām, ievērojot valsts tiesību aktus, apstrīdēt kompetento iestāžu pieņemtos lēmumus. Kompetentajām iestādēm būtu jāinformē operatori par minētajām tiesībām.

(31)

Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka par oficiālajām kontrolēm atbildīgie darbinieki neizpauž minēto kontroļu laikā iegūtu informāciju, ja uz to attiecas dienesta noslēpums. Ja vien izpaušanu nepamato sevišķi svarīgas intereses, dienesta noslēpumam būtu jāattiecas uz informāciju, kuras atklāšana varētu kaitēt inspicēšanas, izmeklēšanas vai revīzijas mērķim, komercinterešu aizsardzībai vai tiesvedības un juridisku atzinumu aizsardzībai. Tomēr dienesta noslēpumam nebūtu kompetentajām iestādēm jāliedz publicēt faktisku informāciju par oficiālo kontroļu rezultātiem attiecībā uz atsevišķiem operatoriem, ja attiecīgajam operatoram ir dota iespēja pirms rezultātu izpaušanas izteikt savus apsvērumus un ja šādi apsvērumi ir ņemti vērā vai darīti zināmi kopā ar informāciju, ko izpauž kompetentās iestādes. Vajadzība ievērot dienesta noslēpumu neskar arī kompetento iestāžu pienākumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 10. pantu informēt plašu sabiedrību, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka pārtika vai barība var radīt risku veselībai. Šai regulai nebūtu jāietekmē personu tiesības uz personas datu aizsardzību, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (14). Šiem noteikumiem arī nebūtu jāskar situācijas, kad izpaušana tiek prasīta ar Savienības vai valstu tiesību aktiem.

(32)

Kompetentajām iestādēm oficiālās kontroles būtu jāveic regulāri, riska pamatoti un ievērojot atbilstošu biežumu, visās nozarēs un attiecībā uz visiem operatoriem, darbībām, dzīvniekiem un precēm, kas ir reglamentēti Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktos. Oficiālo kontroļu biežums kompetentajām iestādēm būtu jānosaka, ņemot vērā vajadzību kontroles centienus pielāgot riskam un atbilstības līmenim, kāds paredzams dažādās situācijās, tostarp ņemot vērā iespējamos Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktu pārkāpumus, kas veikti, īstenojot krāpniecisku vai maldinošu praksi. Attiecīgi, pielāgojot kontroles centienus, būtu jāņem vērā iespējamība, ka nav nodrošināta atbilstība visām Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktu jomām, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Tomēr Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktos ir paredzēts, ka dažos gadījumos, lai izsniegtu oficiālu sertifikātu vai apliecinājumu, kas ir priekšnosacījums dzīvnieku vai preču laišanai tirgū vai pārvietošanai, oficiālās kontroles veic neatkarīgi no riska līmeņa vai neatbilstības iespējamības. Šādos gadījumos oficiālo kontroļu biežums ir atkarīgs no sertifikācijas vai apliecinājumu izsniegšanas vajadzībām.

(33)

Lai saglabātu oficiālo kontroļu efektivitāti atbilstības pārbaudes procesā, par paredzētajām kontrolēm nebūtu iepriekš jāpaziņo, ja vien šāda iepriekšēja paziņošana nav absolūti nepieciešama, lai veiktu kontroles (piemēram, tādu oficiālo kontroļu gadījumā, kuras veic lopkautuvēs lopu kaušanas darbību laikā, kurās ir nepieciešama pastāvīga vai regulāra kompetento iestāžu darbinieku vai pārstāvju klātbūtne operatora telpās), vai ja vien tas nav nepieciešams oficiālās kontroles darbības veida dēļ (tas īpaši attiecas uz revīzijas darbībām).

(34)

Oficiālajām kontrolēm vajadzētu būt pamatīgām un efektīvām, un ar tām būtu jānodrošina, ka Savienības tiesību akti tiek piemēroti pareizi. Ņemot vērā, ka operatoriem oficiālās kontroles var būt slogs, kompetentajām iestādēm oficiālo kontroļu darbības būtu jāorganizē un jāveic, ņemot vērā operatoru intereses un gādājot, lai iepriekš minētais slogs būtu tikai tāds, kāds nepieciešams efektīvu un lietderīgu oficiālo kontroļu veikšanai.

(35)

Oficiālās kontroles būtu jāveic darbiniekiem, kuri ir neatkarīgi, proti, kuri nav iesaistīti nekādos interešu konfliktos, un jo īpaši, kuri neatrodas situācijā, kas tieši vai netieši varētu ietekmēt viņu spēju objektīvi veikt savus profesionālos pienākumus. Vajadzētu būt arī ieviestiem attiecīgiem pasākumiem, lai objektivitāti nodrošinātu gadījumos, kad oficiālās kontroles veic attiecībā uz dzīvniekiem, precēm, vietām vai darbībām, kas pieder publiskai iestādei vai struktūrai.

(36)

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm oficiālās kontroles būtu jāveic vienādi rūpīgi neatkarīgi no tā, vai noteikumi, kas tiek izpildīti, attiecas uz darbībām, kuras ir svarīgas tikai attiecīgās dalībvalsts teritorijā, vai uz darbībām, kuras ietekmēs Savienības tiesību aktu ievērošanu attiecībā uz dzīvniekiem un precēm, kas pārvietojami vai laižami tirgū citā dalībvalstī vai eksportējami no Savienības. Eksporta ārpus Savienības gadījumā kompetentajām iestādēm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem var būt arī nepieciešams pārbaudīt, vai dzīvnieki un preces atbilst prasībām, ko noteikusi trešā valsts, kura ir šādu dzīvnieku vai preču galamērķa valsts. Turklāt attiecībā uz eksporta sertifikātu paraugu izstrādi šajā regulā paredzētās attiecīgās ieviešanas pilnvaras būtu jāpiemēro vienīgi tad, ja šāda sertificēšana ir paredzēta Savienības tiesību aktos un jo īpaši divpusējos nolīgumos, kas noslēgti starp Savienību un trešo valsti vai trešo valstu apvienību.

(37)

Neskarot nozaru tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz izsekojamību un ciktāl tas noteikti nepieciešams oficiālo kontroļu organizēšanai, dalībvalsts kompetentajām iestādēm izņēmuma kārtā būtu jāspēj operatoriem prasīt paziņot par dzīvnieku un preču atvešanu no citas dalībvalsts.

(38)

Lai nodrošinātu, ka Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību akti tiek pareizi izpildīti, attiecībā uz minēto tiesību aktu aptvertajiem dzīvniekiem un precēm kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām veikt oficiālās kontroles visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos. Lai nodrošinātu, ka oficiālās kontroles tiek veiktas pamatīgi un ir efektīvas, kompetentajām iestādēm, ciktāl tas nepieciešams, lai pilnīgi izmeklētu iespējamus minēto tiesību aktu pārkāpumus un noskaidrotu šādu pārkāpumu cēloņus, vajadzētu būt pilnvarotām oficiālās kontroles arī veikt visos ražošanas un izplatīšanas posmos tādām precēm, vielām, materiāliem vai objektiem, ko Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību akti nereglamentē. Lai minētās oficiālās kontroles veiktu efektīvi, kompetentajām iestādēm būtu jāizveido un jāuztur kontrolējamo operatoru saraksts vai reģistrs.

(39)

Kompetentās iestādes rīkojas operatoru un plašas sabiedrības interesēs, nodrošinot, lai augstie aizsardzības standarti, kas noteikti Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktos, tiktu pastāvīgi uzturēti un aizsargāti, īstenojot attiecīgas izpildes darbības, un lai ar oficiālo kontroļu palīdzību pārbaudītu atbilstību šādiem tiesību aktiem visā lauksaimniecības un pārtikas apritē. Tāpēc kompetentajām iestādēm, kā arī deleģētajām institūcijām un fiziskajām personām, kam deleģēti noteikti uzdevumi, vajadzētu būt atbildīgām operatoru un plašas sabiedrības priekšā par to oficiālo kontroļu efektivitāti un lietderīgumu, ko tās veic. Tām būtu jānodrošina piekļuve informācijai par oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību organizēšanu un veikšanu un regulāri jāpublicē informācija par oficiālajām kontrolēm un iegūtajiem rezultātiem. Ievērojot konkrētus nosacījumus, kompetentajām iestādēm arī vajadzētu būt tiesīgām publicēt vai darīt pieejamu informāciju par to, kāds vērtējums atsevišķiem operatoriem piešķirts, pamatojoties uz oficiālo kontroļu rezultātiem. Būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot vērtēšanas sistēmas, un šī izmantošana būtu jāveicina, tādējādi lauksaimniecības un pārtikas apritē panākot labāku pārredzamību, ar noteikumu, ka šādas sistēmas sniedz atbilstīgas godīguma, saskaņotības, pārredzamības un objektivitātes garantijas. Kompetento iestāžu rīcībā vajadzētu būt pasākumam, kas nepieciešams, lai vērtēšanā varētu precīzi atspoguļot atbilstības faktisko līmeni; jo īpaši kompetentās iestādes būtu jāmudina nodrošināt to, lai vērtēšanas pamatā būtu vairāku oficiālo kontroļu iznākums vai, ja vērtēšanas pamatā ir vienas oficiālās kontroles iznākums un konstatējumi ir nelabvēlīgi, lai turpmākās oficiālās kontroles tiktu veiktas saprātīgā laikposmā gadījumos. Vērtēšanas kritēriju pārredzamība ir īpaši nepieciešama, lai varētu salīdzināt paraugpraksi un laikus apsvērt iespējas izstrādāt saskaņotu pieeju Savienības līmenī.

(40)

Ir svarīgi, lai kompetentās iestādes, kā arī deleģētās institūcijas un fiziskās personas, kam deleģēti noteikti uzdevumi, nodrošinātu un pārbaudītu, ka to veiktās oficiālās kontroles ir efektīvas un konsekventas. Tāpēc tām būtu jārīkojas saskaņā ar rakstiskām dokumentētām procedūrām un jāsniedz informācija un norādījumi darbiniekiem, kuri veic oficiālās kontroles. Tām būtu arī jāievieš attiecīgas dokumentētas procedūras un mehānismi, lai pastāvīgi pārbaudītu, vai pašu darbība ir efektīva un konsekventa, un jāveic koriģējoši pasākumi, ja tiek konstatēti trūkumi.

(41)

Lai atvieglotu neatbilstības gadījumu apzināšanu un racionalizētu attiecīgā operatora veiktos koriģējošos pasākumus, oficiālo kontroļu rezultāti būtu jāreģistrē rakstiskā dokumentā, un pēc pieprasījuma kopija būtu jāiesniedz operatoram. Ja oficiālajās kontrolēs, lai uzraudzītu operatora darbības, ir vajadzīga kompetento iestāžu darbinieku nepārtraukta vai regulāra klātbūtne, prasība sagatavot rakstisku dokumentu par katru atsevišķu operatora inspicēšanu vai apmeklēšanu būtu nesamērīga. Šādos gadījumos rakstiski dokumenti būtu jāsagatavo tik bieži, lai kompetentās iestādes un operators varētu regulāri saņemt informāciju par atbilstības līmeni un lai viņi nekavējoties uzzinātu par visiem apzinātajiem trūkumiem vai neatbilstību.

(42)

Operatoriem būtu pilnībā jāsadarbojas ar kompetentajām iestādēm, deleģētajām institūcijām vai fiziskajām personām, kam deleģēti noteikti uzdevumi, lai nodrošinātu oficiālo kontroļu netraucētu norisi un lai kompetentās iestādes varētu veikt citas oficiālās darbības. Operatoriem, kas ir atbildīgi par sūtījumiem, ko ieved Savienībā, būtu jāsniedz visa pieejamā informācija saistībā ar minētajiem sūtījumiem. Visiem operatoriem būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm vismaz tāda informācija, kas vajadzīga, lai viņus, viņu veiktās darbības un operatorus, ko viņi apgādā un kas apgādā viņus, varētu identificēt.

(43)

Ar šo regulu tiek izveidots vienots tiesiskais regulējums tādu oficiālo kontroļu organizēšanai, kurās pārbauda atbilstību Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktiem visās jomās, uz ko attiecas šādi tiesību akti. Dažās no minētajām jomām Savienības tiesību aktos ir noteiktas sīki izstrādātas prasības, kas jāievēro un kas nosaka, ka oficiālo kontroļu veikšanai ir vajadzīgas īpašas prasmes un specifiski līdzekļi. Lai izvairītos no izpildes prakses atšķirībām, kas varētu radīt nevienlīdzību cilvēku, dzīvnieku un augu veselības, dzīvnieku labturības un – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – arī vides aizsardzībā, traucēt to dzīvnieku un preču iekšējā tirgus darbību, kuri ir šīs regulas darbības jomā, un izkropļot konkurenci, Komisijai vajadzētu būt iespējai papildināt šajā regulā paredzētos noteikumus, pieņemot konkrētus oficiālās kontroles noteikumus, kas ļautu gādāt par kontroļu vajadzībām šajās jomās. Šādos noteikumos jo īpaši būtu jāparedz konkrētas prasības oficiālo kontroļu veikšanai un šādu kontroļu minimālais biežums, konkrēti pasākumi vai pasākumi, kas papildina šajā regulā paredzētos un kuri būtu jāveic kompetentajām iestādēm sakarā ar neatbilstību gadījumiem, konkrēti kompetento iestāžu pienākumi un uzdevumi papildus šajā regulā paredzētajiem un konkrēti kritēriji šajā regulā paredzēto administratīvās palīdzības mehānismu aktivizēšanai. Citos gadījumos šādi papildu noteikumi varētu kļūt nepieciešami, lai nodrošinātu konkrētāku satvaru oficiālo kontroļu veikšanai attiecībā uz pārtiku un dzīvnieku barību, ja kļūst pieejama tāda jauna informācija par riskiem cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – arī videi, kas liecina, ka tad, ja dalībvalstīs nebūs vienotu specifikāciju oficiālo kontroļu veikšanai, šādas kontroles paredzētajā līmenī neaizsargās pret minētajiem riskiem, kā to paredz Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību akti.

(44)

Lai panāktu šajā regulā aplūkoto oficiālo kontroļu efektīvu organizāciju, dalībvalstīm būtu jādod rīcības brīvība noteikt vispiemērotāko personālu šādu kontroļu veikšanai, ar noteikumu, ka augstā līmenī tiek nodrošināta cilvēku, dzīvnieku un augu veselības aizsardzība un dzīvnieku labturība visā lauksaimniecības un pārtikas apritē un ka tiek izpildīti starptautiskie standarti un pienākumi. Tomēr konkrētos gadījumos, kad viņu specifiskās prasmes ir vajadzīgas, lai nodrošinātu pamatotus oficiālo kontroļu rezultātus, būtu jāizvirza prasība dalībvalstīm vērsties pie oficiāliem veterinārārstiem, fitosanitārijas amatpersonām vai citām īpaši nozīmētām personām. Tam nevajadzētu skart dalībvalstu iespējas oficiālos veterinārārstus (tostarp oficiālajām kontrolēm attiecībā uz mājputniem un zaķveidīgajiem), fitosanitārijas amatpersonas vai citas īpaši nozīmētas personas izmantot arī tādos gadījumos, kad tas nav pieprasīts saskaņā ar šo regulu.

(45)

Jaunu kontroles metožu un paņēmienu izstrādes vajadzībām saistībā ar oficiālajām kontrolēm attiecībā uz gaļas ražošanu kompetentajām iestādēm būtu jāsaņem atļauja pieņemt valsts pasākumus tādu izmēģinājumu projektu īstenošanai, kas ir laikā un apjomā ierobežoti. Šādiem pasākumiem būtu jānodrošina tas, ka kompetentās iestādes pārbauda, vai operatori ievēro visus pamatnoteikumus, kas piemērojami gaļas ražošanai, tostarp prasību, ka gaļai jābūt nekaitīgai un derīgai lietošanai pārtikā. Lai nodrošinātu, ka Komisijai un dalībvalstīm ir iespēja izvērtēt šādu valsts pasākumu ietekmi un paust savu viedokli pirms to pieņemšanas, un attiecīgi veikt vispiemērotākās darbības, par šiem pasākumiem būtu jāpaziņo Komisijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 (15) 5. un 6. pantu un šo pantu vajadzībām.

(46)

Kompetentajām iestādēm būtu jāspēj deleģēt dažus no saviem uzdevumiem citām institūcijām. Būtu jānosaka attiecīgi nosacījumi, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāta oficiālo kontroļu un pārējo oficiālo darbību objektivitāte, kvalitāte un konsekvence. Proti, deleģētajai institūcijai vajadzētu būt akreditētai saskaņā ar Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) standartu inspekciju veikšanai.

(47)

Lai nodrošinātu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību uzticamību un konsekvenci visā Savienībā, metodēm, ko izmanto paraugu ņemšanai un laboratoriskajai analīzei, testēšanai un diagnostikai, būtu jāatbilst zinātnes standartiem, jāapmierina attiecīgās laboratorijas konkrētās vajadzības attiecībā uz analīzi, testēšanu un diagnostiku un jāsniedz pamatoti un uzticami analīzes, testēšanas un diagnostikas rezultāti. Būtu jānosaka skaidri noteikumi par tās metodes izvēli, kas izmantojama, ja no dažādiem avotiem, piemēram, ISO, Eiropas un Vidusjūras valstu augu aizsardzības organizācijas (EPPO), Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas (IPPC), Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE), Eiropas Savienības un valsts references laboratorijām, vai valstu tiesību aktiem ir pieejamas vairākas metodes.

(48)

Operatoriem, kuru dzīvniekiem vai precēm sakarā ar oficiālajām kontrolēm veic paraugu ņemšanu, analīzi, testēšanu vai diagnostiku, vajadzētu būt tiesīgiem pieprasīt otru eksperta atzinumu, pašiem sedzot izdevumus. Šādām tiesībām būtu jādod operatoram iespēja lūgt, lai cits eksperts pārskatītu sākotnējās paraugu ņemšanas, analīzes, testēšanas vai diagnostikas dokumentus, kā arī sākotnēji ņemto paraugu materiālu daļu otrās analīzes, testēšanas vai diagnostikas dokumentus, izņemot gadījumus, kad šāda otrā analīze, testēšana vai diagnostika ir tehniski neiespējama vai neatbilstoša. Jo īpaši tie varētu būt gadījumi, kad apdraudējuma izplatība dzīvniekiem vai precēm ir sevišķi zema vai apdraudējuma sadalījums ir sevišķi rets vai neregulārs, piemēram, karantīnas organismu klātbūtnes noteikšanai vai attiecīgā gadījumā mikrobioloģiskas analīzes veikšanai.

(49)

Oficiālo kontroļu vajadzībām attiecībā uz tirdzniecību, kas notiek internetā vai ar citiem attālinātiem līdzekļiem, kompetentajām iestādēm būtu jāspēj iegūt paraugus, veicot anonīmus pasūtījumus (šis process ir pazīstams kā “slepenā iepirkšanās”), ko pēc tam var analizēt, testēt vai pārbaudīt to atbilstību prasībām. Kompetentajām iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai saglabātu operatoru tiesības uz otru eksperta atzinumu.

(50)

Laboratorijām, ko kompetentās iestādes nozīmējušas paraugu analizēšanai, testēšanai un diagnosticēšanai sakarā ar oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, vajadzētu būt nodrošinātām ar tādām speciālajām zināšanām, aprīkojumu, infrastruktūru un darbiniekiem, lai šos uzdevumus tās spētu veikt atbilstoši augstākajiem standartiem. Lai nodrošinātu pamatotus un uzticamus rezultātus, minētajām laboratorijām vajadzētu būt akreditētām izmantot šādas metodes saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības”. Akreditācija būtu jāveic valsts akreditācijas iestādei, kura darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (16).

(51)

Lai gan akreditācija ir ieteicamais instruments, ar ko nodrošināt oficiālo laboratoriju darbību augstā līmenī, tā ir arī sarežģīts un dārgs process, kas laboratorijai radītu nesamērīgu slogu tādos gadījumos, kad laboratoriskās analīzes, testēšanas vai diagnostikas metode ir sevišķi vienkārši īstenojama un tai nav nepieciešamas specializētas procedūras vai aprīkojums, kā tas ir attiecībā uz Trichinella konstatēšanu inspicēšanā, un – ievērojot konkrētus nosacījumus – tādos gadījumos, kad laboratorija veic tikai ar citām oficiālajām darbībām, bet ne ar oficiālajām kontrolēm saistītu analīzi, testēšanu vai diagnostiku.

(52)

Lai nodrošinātu elastīgu un samērīgu pieeju, jo īpaši attiecībā uz dzīvnieku veselības vai augu veselības laboratorijām, būtu jāparedz noteikums par tādu atkāpju noteikšanu, kas konkrētām laboratorijām ļauj nebūt akreditētām attiecībā uz visām metodēm, ko tās izmanto. Tas notiek jo īpaši tādos gadījumos, kad validētas metodes konkrētu augiem kaitīgo organismu noteikšanai nav pieejamas. Turklāt gadījumos, kad jāizmanto jaunas vai nesen mainītas metodes, no jauna radušos risku gadījumos vai ārkārtas situācijās laboratorijas akreditēšana attiecībā uz visām metodēm, kas tai būtu jāizmanto kā oficiālai laboratorijai, varētu nebūt tūlītēji pieejama. Tāpēc oficiālajām laboratorijām, ievērojot konkrētus nosacījumus, būtu jāļauj jau pirms attiecīgās akreditācijas saņemšanas veikt analīzes, testēšanu un diagnostiku kompetento iestāžu vajadzībām.

(53)

Oficiālās kontroles, ko veic dzīvniekiem un precēm, ko ieved Savienībā no trešām valstīm, ir ļoti svarīgas, tā kā šīs kontroles nodrošina atbilstību Savienībā piemērojamiem tiesību aktiem, un jo īpaši noteikumiem, kas paredzēti, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku un augu veselību, dzīvnieku labturību un – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – arī vidi. Šādas oficiālās kontroles būtu jāveic pirms dzīvnieku vai preču laišanas brīvā apgrozībā Savienībā. Oficiālās kontroles būtu jāveic tik bieži, lai varētu pienācīgi vērsties pret tādiem riskiem cilvēku, dzīvnieku un augu veselībai, dzīvnieku labturībai un videi, kurus varētu radīt dzīvnieki un preces, ko ieved Savienībā, ņemot vērā operatora līdzšinējo atbilstību Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktos paredzētajām prasībām, kontroles, kas šādiem dzīvniekiem un precēm jau veiktas attiecīgajā trešā valstī, un attiecīgās trešās valsts dotās garantijas, ka uz Savienību eksportētie dzīvnieki un preces atbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām.

(54)

Ir jāparedz tādu dzīvnieku un preču kategorijas, kuri robežkontroles punktos vienmēr būtu jāuzrāda oficiālās kontrolēs, ko paredzēts veikt pirms attiecīgo produktu ievešanas Savienībā. Ir jāparedz arī iespēja pieprasīt, lai tādu pašu prasību uz laiku piemērotu citām preču kategorijām, pamatojoties uz noteiktiem pasākumiem šajā nolūkā, un iespēja pieprasīt, lai dažas citas preču kategorijas, jo īpaši dažus pārtikas produktus, kuru sastāvā ir gan augu izcelsmes produkti, gan apstrādāti dzīvnieku izcelsmes produkti (kombinēti produkti), robežkontroles punktos vienmēr uzrādītu oficiālās kontrolēs pirms attiecīgo produktu ievešanas Savienībā.

(55)

Ņemot vērā riskus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai videi, ko var radīt noteikti dzīvnieki vai preces, tiem būtu jāpiemēro specifiskas oficiālās kontroles, kas jāveic, tos ievedot Savienībā. Pašreizējos Savienības noteikumos ir paredzēts, ka jāveic oficiālās kontroles uz Savienības robežām, lai pārbaudītu, vai ir ievēroti cilvēku veselības, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības standarti, kas piemērojami dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, un vai augi un augu produkti atbilst fitosanitārajām prasībām. Arī noteiktas citas preces pastiprināti kontrolē brīdī, kad tās tiek ievestas Savienībā, ja to pamato no jauna radušies vai zināmi riski. Šajā regulā būtu jāparedz šādu kontroļu specifika, ko pašlaik reglamentē Padomes Direktīvas 97/78/EK (17), 91/496/EEK (18) un 2000/29/EK un Komisijas Regula (EK) Nr. 669/2009 (19).

(56)

Lai pastiprinātu Savienības oficiālās kontroles sistēmas efektivitāti, nodrošinātu, ka optimāli tiek sadalīti oficiālo kontroļu resursi, kas piešķirti robežkontrolēm, un veicinātu Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktu izpildi, oficiālās kontroles veikšanai robežkontroles punktos būtu jāizveido vienota integrēta sistēma, kura aizstātu līdzšinējos sadrumstalotos kontroles regulējumus un kura būtu paredzēta visu to sūtījumu apstrādāšanai, kas, ņemot vērā to iespējamo radīto risku, būtu jākontrolē, kad tos ieved Savienībā.

(57)

Oficiālās kontroles sūtījumiem būtu jāveic, kad tos atved robežkontroles punktos. Minētajās oficiālajās kontrolēs būtu jāiekļauj visu sūtījumu dokumentu kontrolpārbaudes, tostarp attiecīgos gadījumos izmantojot elektroniskos līdzekļus, kā arī identitātes kontrolpārbaudes un fiziskas kontrolpārbaudes, ko veic ar atbilstošu regularitāti atkarībā no katra dzīvnieku vai preču sūtījuma radītā riska.

(58)

Fizisko kontrolpārbaužu biežums būtu jānosaka un jāmaina, pamatojoties uz riskiem cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – arī videi. Minētajai pieejai būtu kompetentajām iestādēm jāpaver iespēja piešķirt resursus kontrolēm jomās, kurās risks ir visaugstākais. Arī identitātes kontrolpārbaužu biežums būtu jāsamazina vai jāierobežo līdz tam, ka pārbauda tikai sūtījuma oficiālo zīmogu, ja tas ir pamatots ar to, ka sūtījumi, ko ieved Savienībā, rada zemāku risku. Uz riska analīzi balstītā pieeja identitātes kontrolpārbaudēm un fiziskajām kontrolpārbaudēm būtu jāīsteno, izmantojot pieejamos datu kopumus un informāciju, un datorizētas datu vākšanas un pārvaldības sistēmas.

(59)

Konkrētos gadījumos un ar noteikumu, ka augstā līmenī tiek nodrošināta cilvēku, dzīvnieku un augu veselība, dzīvnieku labturība un – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – arī vides aizsardzība, oficiālās kontroles, ko parasti veic kompetentās iestādes robežkontroles punktos, varētu veikt citos kontroles punktos vai citas iestādes.

(60)

Lai panāktu, ka tiek noorganizēta efektīva oficiālo kontroļu sistēma, sūtījumiem, kurus atved no trešām valstīm un attiecībā uz kuriem kontroles jāveic, kad tos ieved Savienībā, vajadzētu būt pievienotam vienotajam sanitārajam ievešanas dokumentam (VSID), kas izmantojams, lai iepriekš informētu par sūtījumu atvešanu robežkontroles punktos un lai reģistrētu veikto oficiālo kontroļu iznākumu un kompetento iestāžu pieņemtos lēmumus par sūtījumu, kam pievienots šāds dokuments. Ar to pašu dokumentu operatoram pēc visu oficiālo kontroļu beigšanas būtu jāveic muitošana muitas dienestos.

(61)

Dažās dalībvalstīs īpašu ģeogrāfisku ierobežojumu, piemēram, garas krasta līnijas vai garu robežu, dēļ robežkontroles punktiem noteiktās minimālās prasības ir grūti izpildīt pastāvīgi. Neapstrādāti koka baļķi parasti tiek importēti lielos daudzumos caur specializētām ostām vai kontrolpunktiem un neregulāri, kas apgrūtina iespēju uzturēt ar personālu pastāvīgi nodrošinātus un pilnībā aprīkotus robežkontroles punktus. Būtu jāatļauj atkāpes no minimālajām prasībām robežkontroles punktiem, lai nodrošinātu iespēju efektīvi veikt oficiālās kontroles attiecībā uz konkrētiem neapstrādātiem koka baļķiem.

(62)

Tādu dzīvnieku un preču oficiālās kontroles, kurus ieved Savienībā no trešām valstīm, būtu jāveic robežkontroles punktos, ko dalībvalstis nozīmējušas saskaņā ar minimālo prasību kopumu. Šāds nozīmēta punkta statuss būtu jāatsauc vai jāaptur, ja šie punkti vairs neatbilst minimālajām prasībām vai ja to darbības varētu radīt risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – arī videi. Pieņemot lēmumu par to, vai atsaukt vai apturēt šādu statusu, būtu jāņem vērā riska nopietnības pakāpe un proporcionalitātes princips.

(63)

Lai nodrošinātu, ka tiek vienādi piemēroti oficiālās kontroles noteikumi, kuri attiecas uz sūtījumiem, ko atved no trešām valstīm, būtu jāievieš vienoti noteikumi, kas reglamentē darbības, kuras kompetentajām iestādēm un operatoriem būtu jāveic, ja ir aizdomas par neatbilstību, un attiecībā uz neatbilstīgiem sūtījumiem un sūtījumiem, kas varētu radīt risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – arī videi.

(64)

Lai novērstu oficiālo kontroļu veikšanas nekonsekvenci un dublēšanos, lai varētu laikus identificēt sūtījumus, kuriem piemēro oficiālās kontroles robežkontroles punktos un citos kontroles punktos, un lai nodrošinātu, ka kontroles tiek veiktas efektīvi, būtu jānodrošina sadarbība un informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm, muitas dienestiem un citām attiecīgajām iestādēm, kuras strādā ar sūtījumiem, ko atved no trešām valstīm.

(65)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai vienmēr būtu pieejami pietiekami finanšu resursi, lai kompetentajām iestādēm, kas veic oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības, garantētu attiecīgu personālu un aprīkojumu. Lai gan operatoru galvenais pienākums ir nodrošināt, ka to darbības tiek veiktas atbilstoši Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktiem, paškontroļu sistēma, ko tie šajā nolūkā ievieš, būtu jāpapildina ar specializētu oficiālo kontroļu sistēmu, ko katra dalībvalsts uztur, lai nodrošinātu efektīvu tirgus uzraudzību visā lauksaimniecības un pārtikas apritē. Šāda sistēma jau pēc būtības ir sarežģīta un resursietilpīga, un būtu jānodrošina, ka oficiālo kontroļu vajadzībām tās rīcībā pastāvīgi pieplūst resursi, kas ir tādā līmenī, kāds katrā konkrētā brīdī atbilst izpildes vajadzībām. Lai mazinātu oficiālās kontroles sistēmas atkarību no publiskajām finansēm, kompetentajām iestādēm būtu jāiekasē nodevas vai maksa, kas segtu izmaksas, kuras tām rodas, kad tās veic oficiālās kontroles attiecībā uz konkrētiem operatoriem un konkrētām darbībām, kuriem saskaņā ar Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktiem ir jābūt reģistrētiem vai apstiprinātiem saskaņā ar Savienības noteikumiem, kas attiecas uz pārtikas un dzīvnieku barības higiēnu, vai noteikumiem, kas reglamentē augu veselību. Nodevas vai maksa no operatoriem būtu jāiekasē arī, lai kompensētu to oficiālo kontroļu izmaksas, kuras veic, lai izsniegtu oficiālu sertifikātu vai apliecinājumu, un to oficiālo kontroļu izmaksas, ko kompetentās iestādes veic robežkontroles punktos.

(66)

Nodevām vai maksai būtu jāsedz – bet ne jāpārsniedz – izmaksas, tostarp pieskaitāmās izmaksas, kas kompetentajām iestādēm rodas sakarā ar oficiālo kontroļu veikšanu. Pieskaitāmās izmaksas varētu ietvert izmaksas saistībā ar atbalstu un organizāciju, kas nepieciešami oficiālo kontroļu plānošanai un veikšanai. Šādas izmaksas būtu jāaprēķina, pamatojoties uz katru atsevišķo oficiālo kontroli vai visām oficiālajām kontrolēm, kas veiktas noteiktā laikposmā. Ja nodevas vai maksu piemēro, pamatojoties uz atsevišķo oficiālo kontroļu faktiskajām izmaksām, operatoriem ar labu atbilstības vēsturi kopējām izmaksām vajadzētu būt zemākām nekā neatbilstīgiem operatoriem, jo oficiālās kontroles tiem būtu jāveic retāk. Lai veicinātu, ka visi operatori ievēro Savienības tiesību aktus neatkarīgi no metodes, kādu dalībvalsts izmanto nodevu vai maksas aprēķināšanai (vai tās pamatā būtu faktiskās izmaksas vai vienota likme), ja nodevas vai maksu aprēķina, pamatojoties uz kopējām izmaksām, kas kompetentajām iestādēm radušās noteiktā laikposmā, un iekasē no visiem operatoriem neatkarīgi no tā, vai atskaites periodā tiem ir vai nav piemērota oficiāla kontrole, minētās nodevas vai maksa būtu jāaprēķina tā, lai operatoriem ar pastāvīgi labiem Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktu ievērošanas rādītājiem tās būtu izdevīgas.

(67)

Būtu jāaizliedz tieši vai netieši kompensēt kompetento iestāžu iekasētās nodevas vai maksu, jo tas var radīt neizdevīgu situāciju operatoriem, kas kompensāciju nesaņem, un potenciāli var radīt konkurences izkropļojumus.

(68)

Oficiālo kontroļu finansēšanai, izmantojot no operatoriem iekasētās nodevas vai maksu, vajadzētu būt pilnīgi pārredzamai, lai pilsoņi un uzņēmumi varētu saprast, kāda metode un dati ir izmantoti nodevu vai maksas noteikšanai.

(69)

Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktos ir paredzēts, kādos gadījumos noteiktu dzīvnieku vai preču laišanai tirgū vai pārvietošanai ir vajadzīgs oficiāls sertificējošās amatpersonas parakstīts sertifikāts. Ir lietderīgi paredzēt vienotu noteikumu kopumu, kurā paredzēts, kādi ir kompetento iestāžu un sertificējošo amatpersonu pienākumi attiecībā uz oficiālo sertifikātu izsniegšanu, kā arī tas, kādām jābūt šādu oficiālo sertifikātu īpašībām, lai nodrošinātu to uzticamību.

(70)

Citos gadījumos noteikumos, kas ir šīs regulas darbības jomā, ir paredzēts, ka, laižot tirgū vai pārvietojot noteiktus dzīvniekus vai preces, tiem līdzi jābūt tādai oficiālai etiķetei, oficiālai zīmei vai citam oficiālam apliecinājumam, ko izsnieguši operatori kompetento iestāžu oficiālā uzraudzībā vai pašas kompetentās iestādes. Oficiāli apliecinājumi ietver, piemēram, augu pases, bioloģiskās produkcijas logotipus un identifikācijas zīmes, ja tās ir pieprasītas ar Savienības tiesību aktiem, un aizsargātu cilmes vietu nosaukumu, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vai garantēto tradicionālo īpatnību zīmes. Ir lietderīgi noteikt minimālo noteikumu kopumu, lai nodrošinātu, ka arī oficiālie apliecinājumi var tikt izsniegti saskaņā ar attiecīgām uzticamības garantijām.

(71)

Oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības būtu jāveic, pamatojoties uz analīzes, testēšanas un diagnostikas metodēm, kas atbilst mūsdienu zinātnes standartiem un nodrošina pamatotus, uzticamus un salīdzināmus rezultātus visā Savienībā. Tāpēc oficiālo laboratoriju izmantotās metodes, kā arī to ģenerēto analīzes, testēšanas un diagnostikas datu kvalitāte un vienveidīgums būtu pastāvīgi jāuzlabo. Šajā nolūkā Komisijai vajadzētu būt iespējai nozīmēt Eiropas Savienības references laboratorijas un paļauties uz to ekspertu palīdzību visās lauksaimniecības un pārtikas aprites jomās, kurās ir vajadzīgi precīzi un uzticami analīžu, testēšanas un diagnostikas rezultāti. Eiropas Savienības references laboratorijām būtu jo īpaši jānodrošina, ka valsts references laboratorijām un oficiālajām laboratorijām tiek sniegta atjaunināta informācija par pieejamām metodēm, jāorganizē starplaboratoriju salīdzinoši testi vai aktīvi jāpiedalās šādos testos un valsts references laboratorijām vai oficiālajām laboratorijām jāpiedāvā mācību kursi.

(72)

Regulas (EK) Nr. 1829/2003 32. panta pirmajā daļā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1831/2003 (20) 21. panta pirmajā daļā attiecīgi Eiropas Savienības ģenētiski modificētas pārtikas un dzīvnieku barības references laboratorijai un Eiropas Savienības barības piedevu references laboratorijai ir noteikti tādi konkrēti uzdevumi ģenētiski modificētas pārtikas un dzīvnieku barības vai barības piedevu atļaujas piešķiršanas procedūrā, kuri jo īpaši attiecas uz pieteikuma iesniedzēja ierosinātās apsekošanas vai analīzes metodes pārbaudi, novērtēšanu un apstiprināšanu. Tādēļ šīs regulas vajadzībām minētajām laboratorijām būtu jādarbojas kā Eiropas Savienības references laboratorijām.

(73)

Lai veiktu oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības, kuru mērķis ir konstatēt iespējamus noteikumu pārkāpumus, tostarp tādus, kurus izdara, īstenojot krāpniecisku vai maldinošu praksi, un dzīvnieku labturības jomā, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pieejamiem atjauninātiem, uzticamiem un konsekventiem tehniskajiem datiem, pētījumu konstatējumiem, jaunām metodēm un speciālām zināšanām, kas vajadzīgas divās minētajās jomās spēkā esošo Savienības tiesību aktu pareizai piemērošanai. Šajā nolūkā Komisijai būtu vajadzīga iespēja nozīmēt Eiropas Savienības references centrus attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas aprites autentiskumu un integritāti un dzīvnieku labturību un paļauties uz to ekspertu palīdzību.

(74)

Lai īstenotu šīs regulas mērķus un sniegtu ieguldījumu iekšējā tirgus pienācīgā darbībā, nodrošinot, ka patērētāji tam uzticas, būtu efektīvi un konsekventi jāvēršas pret tādiem neatbilstību Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktiem gadījumiem, kuru novēršanai nepieciešamas izpildes darbības vairāk nekā vienā dalībvalstī. Ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā (RASFF), kas izveidota, ievērojot Regulas (EK) Nr. 178/2002 50. pantu, jau tagad ļauj kompetentajām iestādēm, lai varētu veikt steidzīgus pasākumus šādu nopietnu risku novēršanai, ātri apmainīties ar informāciju par būtiskiem tiešiem vai netiešiem riskiem cilvēku veselībai sakarā ar pārtiku vai dzīvnieku barību vai par būtiskiem riskiem cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi sakarā ar dzīvnieku barību un izplatīt šādu informāciju. Tomēr, kaut arī minētais instruments dod iespēju laikus rīkoties visās attiecīgajās dalībvalstīs nolūkā apkarot noteiktus būtiskus riskus lauksaimniecības un pārtikas apritē, to tomēr nevar izmantot, lai starp kompetentajām iestādēm nodrošinātu tādu efektīvu pārrobežu palīdzību un sadarbību, kas gādātu, lai pret tādiem neatbilstību Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktiem gadījumiem, kuros ir pārrobežu dimensija, iedarbīgi vērstos ne vien dalībvalstī, kurā šī neatbilstība pirmoreiz konstatēta, bet arī šīs neatbilstības izcelsmes dalībvalstī. Jo īpaši administratīvajai palīdzībai un sadarbībai būtu jādod kompetentajām iestādēm iespēja apmainīties ar informāciju, konstatēt un izmeklēt Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktu pārrobežu pārkāpumus un veikt iedarbīgus un samērīgus pasākumus, lai vērstos pret šādiem pārkāpumiem, arī tādu potenciāli krāpnieciskas vai maldinošas prakses gadījumos, kurai piemīt vai varētu piemist pārrobežu dimensija.

(75)

Pēc administratīvas palīdzības lūgumu un visu paziņojumu saņemšanas būtu jāveic attiecīgas turpmākās darbības. Lai atvieglotu administratīvas palīdzības sniegšanu un sadarbību, būtu jānosaka, ka dalībvalstīm ir jānozīmē viena vai vairākas koordinācijas struktūras, kas sniedz palīdzību un koordinē saziņas plūsmas starp kompetentajām iestādēm dažādās dalībvalstīs. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai un lai racionalizētu un vienkāršotu sadarbību starp dalībvalstīm, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka izmantojamo tehnisko instrumentu specifikācijas, koordinācijas struktūru saziņas procedūras un palīdzības lūgumu, paziņojumu un atbilžu standartformu.

(76)

Būtu jānosaka, ka katrai dalībvalstij ir jāizstrādā un regulāri jāatjaunina valsts daudzgadu kontroles plāns (VDKP), kurš aptver visas jomas, kas reglamentētas Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktos, un kurā ir iekļauta informācija par tās oficiālo kontroļu sistēmas struktūru un organizatorisko struktūru. Šāds VDKP ir instruments, ar kura starpniecību katrai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka oficiālās kontroles visā tās teritorijā un visā lauksaimniecības un pārtikas apritē tiek veiktas efektīvi, balstoties uz riska analīzi un ievērojot šo regulu. Plānu atbilstība mērķim būtu jānodrošina tādējādi, ka pirms to sagatavošanas pienācīgi apspriežas ar attiecīgām ieinteresētajām personām.

(77)

Lai nodrošinātu, ka VDKP ir saskaņots un pilnīgs, katrai dalībvalstij būtu jānozīmē viena struktūra, kurai uzdotu koordinēt un sagatavot šīs dalībvalsts VDKP un pēc vajadzības vākt informāciju par tā īstenošanu, pārskatīšanu un atjaunināšanu.

(78)

Būtu jānosaka dalībvalstīm pienākums iesniegt Komisijai ikgadēju ziņojumu, kurā ietverta informācija par kontroles darbībām un VDKP īstenošanu. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai un lai atvieglotu salīdzināmu datu vākšanu un nosūtīšanu, šādu datu vēlāku apkopošanu Savienības mēroga statistikas datos un Komisijas ziņojumu sagatavošanu par oficiālo kontroļu darbību visā Savienībā, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz ikgadējo ziņojumu standarta veidlapu paraugiem.

(79)

Komisijas ekspertiem būtu jāspēj veikt kontroles, tostarp revīzijas, dalībvalstīs, lai pārbaudītu, kā tiek piemēroti attiecīgie Savienības tiesību akti un kā darbojas valsts kontroles sistēmas un kompetentās iestādes. Komisijas kontroles būtu arī jāizmanto kā pamats, lai pārbaudītu un vāktu informāciju par izpildes praksi vai problēmām, ārkārtas situācijām un jaunām norisēm dalībvalstīs. Pēc attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma Komisijas ekspertiem būtu arī jāspēj piedalīties kontrolēs, ko attiecīgās dalībvalsts teritorijā veic trešo valstu kompetentās iestādes; šādas kontroles būtu jāorganizē ciešā sadarbībā starp attiecīgajām dalībvalstīm un Komisiju.

(80)

Dzīvniekiem un precēm no trešām valstīm būtu jāatbilst tādām pašām prasībām, kādas piemēro Savienības dzīvniekiem un precēm, vai prasībām, kas atzītas par vismaz līdzvērtīgām attiecībā uz mērķiem, uz kuriem orientēti Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību akti. Šis princips ir noteikts Regulas (EK) Nr. 178/2002 11. pantā, kurā paredzēts, ka pārtika un barība, ko importē Savienībā, atbilst attiecīgajām Savienības pārtikas aprites tiesību aktu prasībām vai prasībām, kuras uzskata vismaz par tām līdzvērtīgām. Konkrētas prasības attiecībā uz šā principa piemērošanu ir paredzētas tādos Savienības noteikumos par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, kas aizliedz ievest Savienībā noteiktus kaitīgos organismus, kuri Savienībā nav sastopami (vai kuri Savienībā ir ierobežotā daudzumā), Savienības noteikumos, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības un kas ļauj dzīvniekus un noteiktus dzīvnieku izcelsmes produktus Savienībā ievest tikai no tām trešām valstīm, kuras iekļautas attiecīgā šim nolūkam sagatavotā sarakstā, un Savienības noteikumos, kas attiecas uz lietošanai pārtikā paredzētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem veicamu oficiālo kontroļu organizēšanu un kur arī paredzēts sagatavot to trešo valstu sarakstu, no kurām šādus produktus var ievest Savienībā.

(81)

Lai nodrošinātu, ka dzīvnieki un preces, ko ieved Savienībā no trešām valstīm, atbilst visām Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktos noteiktajām prasībām vai prasībām, ko uzskata par tām līdzvērtīgām, papildus prasībām, kas paredzētas Savienības noteikumos par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, Savienības noteikumos, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības, un Savienības noteikumos, ar ko paredz konkrētus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, lai nodrošinātu, ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktos attiecībā uz fitosanitārajiem un veterinārajiem aspektiem, būtu jāļauj Komisijai paredzēt nosacījumus dzīvnieku un preču ievešanai Savienībā, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu minēto dzīvnieku un preču atbilstību visām attiecīgajām Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktu prasībām vai tām līdzvērtīgām prasībām. Šādi nosacījumi būtu jāattiecina uz dzīvniekiem vai precēm vai dzīvnieku vai preču kategorijām no visām trešām valstīm vai no noteiktām trešām valstīm vai to reģioniem.

(82)

Ja konkrētos gadījumos ir pierādījumi, ka noteikti dzīvnieki vai preces, kuru izcelsme ir trešā valstī, trešo valstu grupā vai šādu valstu reģionos, var radīt riskus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – arī videi, vai ja ir pierādījumi, ka, iespējams, ir vērojama būtiska plaša mēroga neatbilstība Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktiem, Komisijai būtu jāspēj pieņemt pasākumus šādu risku ierobežošanai.

(83)

Oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību efektīva un lietderīga veikšana un, galu galā, cilvēku, dzīvnieku un augu drošība un veselība un vides aizsardzība ir atkarīga arī no tā, cik pieejams kontroles iestādēm ir labi apmācīts personāls ar attiecīgām zināšanām par visiem jautājumiem, kuri ir būtiski Savienības tiesību aktu pareizai piemērošanai. Komisijai būtu jānodrošina pienācīgas un specializētas mācības, lai veicinātu kompetento iestāžu vienveidīgu pieeju attiecībā uz oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām. Lai uzlabotu zināšanas par Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktiem un prasībām trešās valstīs, šādas mācības būtu jānodrošina kompetento iestāžu personālam trešās valstīs. Tādā gadījumā mācību pasākumi būtu jāizstrādā, lai ņemtu vērā jaunattīstības valstu konkrētās vajadzības un atbalstītu to kontroles un izpildes darbības, lai tās varētu ievērot prasības, kas piemērojamas dzīvnieku un preču importam Savienībā.

(84)

Lai veicinātu pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, Komisijai būtu arī jāspēj sadarbībā ar dalībvalstīm organizēt apmaiņas programmas dalībvalstu darbiniekiem, kam uzticēta oficiālo kontroļu vai citu oficiālo darbību veikšana.

(85)

Efektīvu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību veikšanai ir svarīgi, lai kompetentās iestādes dalībvalstīs, Komisija un attiecīgā gadījumā operatori varētu ātri un efektīvi apmainīties ar datiem un informāciju, kas saistīti ar oficiālajām kontrolēm vai izriet no šādām kontrolēm. Ar Savienības tiesību aktiem ir izveidotas vairākas informācijas sistēmas, ko pārvalda Komisija un kas dod iespēju veikt šādu datu un informācijas apstrādi un pārvaldību, izmantojot Savienības mēroga datorizētus un uz interneta bāzes veidotus rīkus. Specializēta sistēma oficiālās kontroles rezultātu reģistrēšanai un izsekošanai ir Tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēma (Traces sistēma), kas izveidota ar Komisijas Lēmumiem 2003/24/EK (21) un 2004/292/EK (22) saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/425/EEK (23) un ko pašlaik izmanto, lai pārvaldītu datus un informāciju par dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem un par to oficiālajām kontrolēm. Šajā regulā būtu jāparedz, ka minētā sistēma jāuztur un jāpilnveido, lai to varētu izmantot visām precēm, attiecībā uz kurām Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktos ir noteiktas konkrētas prasības vai oficiālo kontroļu praktiski pasākumi. Pastāv arī specializētas datorizētas sistēmas ātrai informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un ar Komisiju par riskiem, kas varētu rasties lauksaimniecības un pārtikas apritē vai skart dzīvnieku un augu veselību. Ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 50. pantu ir izveidota RASFF, kas ir sistēma informēšanai par tiešu vai netiešu risku cilvēku veselībai, ko izraisa pārtika vai dzīvnieku barība, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 (24) 20. pantu ir izveidota sistēma paziņošanai un ziņošanai par pasākumiem attiecībā uz sarakstā norādītām slimībām, un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 (25) 103. pantu ir izveidota sistēma paziņošanai un ziņošanai par kaitīgo organismu klātbūtni un paziņošanai par neatbilstības gadījumiem. Visām šādām sistēmām būtu jādarbojas saskaņoti un konsekventi, izmantojot dažādo sistēmu sinerģijas, izvairoties no dublēšanās, vienkāršojot šo sistēmu darbību un padarot tās efektīvākas.

(86)

Lai atbalstītu oficiālo kontroļu efektīvāku pārvaldību, Komisijai būtu jāizveido datorizēta informācijas sistēma, kurā tiek integrētas un pēc vajadzības atjauninātas visas attiecīgās esošās informācijas sistēmas un kura ļauj izmantot modernus saziņas un sertificēšanas rīkus un iespējami efektīvi izmantot ar oficiālajām kontrolēm saistītos datus un informāciju. Lai izvairītos no tā, ka prasības attiecībā uz informāciju lieki dublējas, šāda datorizēta sistēma būtu jāizstrādā, ņemot vērā, ka visos attiecīgos gadījumos vajadzīgs nodrošināt šādas datorizētas sistēmas savietojamību un savstarpēju sadarbspēju ar citām informācijas sistēmām, ar kurām darbojas publiskas iestādes un ar kuru starpniecību notiek automātiska vajadzīgu datu apmaiņa vai publiskošana. Turklāt atbilstoši Eiropas digitalizācijas programmai būtu jāparedz iespēja izmantot elektroniskos parakstus tādā nozīmē, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/93/EK (26). Izstrādājot jaunas funkcijas šādā datorizētā sistēmā, kā arī sagatavojot attiecīgus īstenošanas pasākumus, kas varētu ietekmēt personas datu apstrādi un privātumu, būtu jākonsultējas ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

(87)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz datorizētās informācijas sistēmas pienācīgu darbību, šādas sistēmas tehniskajām specifikācijām, kā arī dažādo iesaistīto dalībnieku un lietotāju pienākumiem un prerogatīvām, jo īpaši ņemot vērā nepieciešamību pēc iespējas samazināt administratīvo slogu, pēc vajadzības izmantojot starptautiski standartizētu valodu, ziņojumu struktūru un apmaiņas protokolus, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai.

(88)

Kompetentajām iestādēm būtu jāizmeklē gadījumi, kuros ir aizdomas par neatbilstību Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktiem, un, ja šāda neatbilstība tiek konstatēta, jānoskaidro tās izcelsme un apjoms, kā arī operatoru pienākumi. Kompetentajām iestādēm būtu arī jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie operatori situāciju novērš, un lai nepieļautu turpmāku neatbilstību. Kompetentajām iestādēm organizējot un veicot izmeklēšanu un izpildes darbības, būtu pienācīgi jāņem vērā iespējamie riski un krāpnieciskas vai maldinošas prakses iespējamība lauksaimniecības un pārtikas apritē.

(89)

Ir īpaši svarīgi oficiālajās kontrolēs pārbaudīt atbilstību Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka visā Savienībā faktiski tiek sasniegti šādu tiesību aktu mērķi. Traucējumi dalībvalsts kontroles sistēmās konkrētos gadījumos var būtiski kaitēt minēto mērķu sasniegšanai un neatkarīgi no operatoru vai citu dalībnieku iesaistīšanās vai atbildības izraisīt riskus cilvēku, dzīvnieku un augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – arī videi vai izraisīt situācijas, kur plašā mērogā un nopietni netiek ievēroti Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību akti. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai nopietnu traucējumu dalībvalsts kontroles sistēmā gadījumā būtu jāspēj reaģēt, pieņemot pasākumus, kuru mērķis ir minētos riskus lauksaimniecības un pārtikas apritē ierobežot vai likvidēt, līdz attiecīgā dalībvalsts īsteno vajadzīgās darbības, lai traucējumu kontroles sistēmā novērstu. Tāpēc īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai.

(90)

Par Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktu un šīs regulas noteikumu pārkāpumiem visā Savienībā valstu līmenī būtu jāpiemēro iedarbīgas, preventīvas un samērīgas sankcijas, kuru apmēru nosaka, inter alia ņemot vērā iespējamo kaitējumu cilvēku veselībai, kuru var radīt pārkāpumi, tostarp gadījumos, kad operatori oficiālas kontroles laikā nesadarbojas, un gadījumos, kad tiek sagatavoti vai izmantoti viltoti vai maldinoši oficiālie sertifikāti vai apliecinājumi. Lai finansiālās sankcijas, kas piemērojamas par noteikumu pārkāpumiem, kas veikti, īstenojot krāpniecisku vai maldinošu praksi, būtu pietiekami biedējošas, to apmērs būtu jānosaka tik liels, lai tas pārsniegtu to nepienācīgo priekšrocību, ko pārkāpuma veicējs gūst, īstenojot minēto praksi.

(91)

Ikvienam būtu jāspēj kompetentajām iestādēm darīt zināmu jaunu informāciju, kas tām palīdz atklāt šīs regulas un 1. panta 2. punktā minēto noteikumu pārkāpumus un piemērot sankcijas šo pārkāpumu gadījumā. Tomēr ziņošanu par pārkāpumiem varētu kavēt tas, ka nav skaidru procedūru vai ir bail no atriebības. Ziņošana par šīs regulas pārkāpumiem ir noderīgs instruments, lai nodrošinātu, ka kompetentā iestāde spēj atklāt pārkāpumus un piemērot sankcijas par tiem. Tāpēc ar šo regulu būtu jānodrošina, ka tiek ieviesti atbilstīgi pasākumi, lai ikviens varētu brīdināt kompetentās iestādes par šīs regulas iespējamiem pārkāpumiem un lai minēto personu pasargātu no atriebības.

(92)

Šī regula attiecas uz jomām, kurām jau piemēro konkrētus pašlaik spēkā esošus tiesību aktus. Lai izvairītos no dublēšanās un lai izveidotu saskaņotu tiesisko regulējumu, būtu jāatceļ un ar šo regulu jāaizstāj šādi tiesību akti: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 un Regula (EK) Nr. 854/2004 (27), Padomes Direktīvas 89/608/EEK (28), 89/662/EEK (29), 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK (30), 97/78/EK un Padomes Lēmums 92/438/EEK (31).

(93)

Lai nodrošinātu konsekvenci, būtu jāgroza šādi tiesību akti: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 999/2001 (32), Padomes Regula (EK) Nr. 1/2005 (33), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 396/2005 (34), Regula (EK) Nr. 1069/2009, Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2009 (35), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (36), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (37) un Padomes Direktīvas 98/58/EK (38), 1999/74/EK (39), 2007/43/EK (40), 2008/119/EK (41) un 2008/120/EK (42).

(94)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 652/2014 (43) ir paredzēts satvars, atbilstoši kuram Savienībai visā lauksaimniecības un pārtikas apritē regulas aptvertajās jomās jāfinansē darbības un pasākumi saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. Dažu šo darbību un pasākumu mērķis ir uzlabot oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību veikšanu visā Savienībā. Regula (ES) Nr. 652/2014 būtu jāgroza, lai ņemtu vērā ar šo regulu atcelto Regulu (EK) Nr. 882/2004.

(95)

Ņemot vērā konkrēto situāciju attiecībā uz augu nozari, kurai līdz šim kontroles nav piemērotas tādā pašā līmenī kā citām precēm saskaņā ar šo regulu, ir būtiski, lai jaunās sistēmas ieviešana noritētu pēc iespējas raitāk un vienmērīgāk. Tāpēc ir jāievieš konkrētas normas par attiecīgu deleģēto aktu pieņemšanas laiku. Tāpat ir skaidrs, ka ir pamatoti augu nozarei paredzēt atbrīvojumu no pienākuma attiecībā uz dokumentu kontrolpārbaudēm, kas jāveic robežkontroles punktos, tādu augu, augu produktu un citu objektu gadījumā, kuru radītā riska līmenis ir zems, un attiecībā uz augiem, augu produktiem un citiem objektiem atļaut dokumentu kontrolpārbaudes veikt attālināti no robežkontroles punkta, ja šādas attālinātas pārbaudes spēj nodrošināt vienādu paļāvības līmeni.

(96)

Lai grozītu atsauces uz Eiropas standartiem un šīs regulas II un III pielikumu nolūkā ņemt vērā tiesību aktu izstrādi un tehnikas un zinātnes attīstību un lai šo regulu papildinātu ar specifiskiem noteikumiem, kas reglamentē oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības jomās, uz kurām tā attiecas, tostarp ar noteikumiem par personāla kvalifikāciju un mācībām, par kompetento iestāžu papildu pienākumiem un uzdevumiem, par gadījumiem, kuros nav nepieciešama laboratoriju akreditācija, par noteiktiem atbrīvojumiem no oficiālajām kontrolēm uz robežām, par kritērijiem, kas izmantojami, lai noteiktu identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežumu, par to nosacījumu noteikšanu, kas jāizpilda attiecībā uz noteiktiem dzīvniekiem vai precēm, ko ieved Savienībā no trešām valstīm, par Eiropas Savienības references laboratorijām un centriem piemērojamām papildu prasībām un uzdevumiem, un par papildu prasībām, ko piemēro valstu references laboratorijām, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (44). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(97)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz Eiropas Savienības references laboratoriju un Eiropas Savienības references centru nozīmēšanu, lauksaimniecības un pārtikas aprites autentiskumu un integritāti un dzīvnieku labturību, dalībvalstīs veiktu Komisijas kontroļu programmu pieņemšanu, pastiprinātu oficiālo kontroļu veikšanu gadījumos, kad ir pārkāpti Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību akti, kad ir nepieciešama saskaņota Komisijas palīdzība un turpmāki pasākumi, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras.

(98)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, tostarp noteikumus un praktiskus pasākumus attiecībā uz revīzijām, sertifikātu un citu dokumentu formu, datorizētu informācijas pārvaldības sistēmu izveidi, sadarbību starp operatoriem un kompetentajām iestādēm un kompetentajām iestādēm savā starpā un ar muitas dienestiem un citām iestādēm, paraugu ņemšanas un laboratoriskās analīzes, testēšanas un diagnostikas metodēm un to validēšanu un interpretēšanu, izsekojamību, to dzīvnieku vai preču iekļaušanu sarakstos, kam veic kontroles, kā arī to valstu vai reģionu iekļaušanu sarakstā, kas var eksportēt noteiktus dzīvniekus un preces uz Savienību, sūtījumu iepriekšēju paziņošanu, informācijas apmaiņu, robežkontroles punktiem, izolēšanu un karantīnu, trešo valstu veiktās pirmseksporta kontroles apstiprināšanu, pasākumiem riska ierobežošanai vai būtiskas plaša mēroga neatbilstības novēršanai attiecībā uz noteiktiem dzīvniekiem vai precēm, kuru izcelsme ir trešā valstī vai tās reģionā, to trešo valstu vai reģionu atzīšanu, kas piedāvā garantijas, kuras ir līdzvērtīgas Savienībā piemērojamām, un šīs atzīšanas atcelšanu, dalībvalstu darbiniekiem rīkotām mācībām un apmaiņas programmām, un par ārkārtas situāciju plāniem attiecībā uz pārtiku un dzīvnieku barību, lai piemērotu vispārējo krīzes vadības plānu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 55. panta 1. punktā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (45).

(99)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt saskaņotu pieeju attiecībā uz oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, ko veic, lai nodrošinātu Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktu piemērošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā ietekmes, sarežģītības un pārrobežu un starptautiskā rakstura dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

a)

dalībvalstu kompetento iestāžu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību īstenošanu;

b)

oficiālo kontroļu finansēšanu;

c)

administratīvo palīdzību un sadarbību starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu 2. punktā minēto noteikumu pareizu piemērošanu;

d)

Komisijas kontroļu īstenošanu dalībvalstīs un trešās valstīs;

e)

to nosacījumu pieņemšanu, kas jāizpilda attiecībā uz dzīvniekiem un precēm, kurus ieved Savienībā no trešās valsts;

f)

ar oficiālām kontrolēm saistītās informācijas un datu pārvaldībai paredzētas datorizētas informācijas sistēmas izveidi.

a)

pārtika un pārtikas nekaitīgums, integritāte un veselīgums jebkurā pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmā, tostarp noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt taisnīgu tirdzniecības praksi un aizsargāt patērētāju intereses un informāciju, un noteikumi, ar ko reglamentē saskarei ar pārtikas produktiem paredzētu materiālu un izstrādājumu ražošanu un izmantošanu;

b)

ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) apzināta izplatīšana vidē pārtikas un dzīvnieku barības ražošanas nolūkos;

c)

dzīvnieku barība un dzīvnieku barības nekaitīgums jebkurā dzīvnieku barības ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmā, un dzīvnieku barības izmantošanu, tostarp noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt taisnīgu tirdzniecības praksi un aizsargāt patērētāju veselību, intereses un informāciju;

d)

dzīvnieku veselības prasības;

e)

tādu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai novēršana un mazināšana, kurus rada dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti;

f)

dzīvnieku labturības prasības;

g)

aizsardzības pasākumi pret augiem kaitīgajiem organismiem;

h)

prasības augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū un izmantošanai un pesticīdu ilgtspējīgai izmantošanai, izņemot pesticīdu lietošanas iekārtas;

i)

bioloģiskā ražošana un bioloģisko produktu marķēšana;

j)

aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantēto tradicionālo īpatnību izmantošana un marķēšana.

a)

Regulai (ES) Nr. 1308/2013; tomēr šo regulu piemēro pārbaudēm, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1306/2013 89. pantu, ja minētajās pārbaudēs atklāj iespējamu krāpniecisku vai maldinošu praksi attiecībā uz tirdzniecības standartiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 73.–91. pantā;

b)

Eiropas un Parlamenta un Padomes Direktīvai 2010/63/ES (46);

c)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/82/EK (47).

a)

vai operatori ievēro šo regulu un 1. panta 2. punktā minētos noteikumus; un

b)

vai dzīvnieki un preces atbilst prasībām, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos, tostarp oficiālu sertifikātu vai oficiālu apliecinājumu izdošanas nolūkā.

1)

“pārtikas aprites tiesību akti” ir pārtikas aprites tiesību akti, kas definēti Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 1. punktā;

2)

“barības aprites tiesību akti” ir normatīvie un administratīvie akti, ar ko gan Savienības, gan valstu līmenī reglamentē barību vispār un jo īpaši barības nekaitīgumu jebkurā barības ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmā, vai barības izmantošanu;

3)

“kompetentās iestādes” ir:

4)

“bioloģisko produktu kontroles iestāde” ir dalībvalsts publiska administratīva organizācija bioloģiskajai ražošanai un bioloģisko produktu marķēšanai, kam kompetentās iestādes ir pilnīgi vai daļēji uzticējušas savu kompetenci attiecībā uz Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 (48) piemērošanu, attiecīgā gadījumā arī attiecīgā trešās valsts iestāde vai iestāde, kas darbojas trešā valstī;

5)

“deleģētā institūcija” ir atsevišķa juridiska persona, kam kompetentās iestādes ir deleģējušas konkrētus oficiālās kontroles uzdevumus vai noteiktus uzdevumus, kas saistīti ar citām oficiālajām darbībām;

6)

“kontroles pārbaudes procedūras” ir pasākumi, ko kompetentās iestādes ievieš, un darbības, ko tās veic, lai nodrošinātu, ka oficiālās kontroles un cita oficiālās darbības ir konsekventas un efektīvas;

7)

“kontroles sistēma” ir sistēma, kas aptver kompetentās iestādes un resursus, struktūras, pasākumus un procedūras, kuras ieviestas dalībvalstī, lai nodrošinātu, ka oficiālās kontroles tiek veiktas saskaņā ar šo regulu un 18.–27. pantā minētajiem noteikumiem;

8)

“kontroles plāns” ir kompetento iestāžu sagatavots apraksts, kurā ietverta informācija par oficiālās kontroles sistēmas struktūru un organizatorisko struktūru un par tās darbību un sīki izstrādāts to oficiālo kontroļu plāns, kas noteiktā laikposmā veicamas katrā no jomām, kuras reglamentē 1. panta 2. punktā minētie noteikumi;

9)

“dzīvnieki” ir dzīvnieki, kā definēts Regulas (ES) 2016/429 4. panta 1) punktā;

10)

“dzīvnieku slimība” ir slimība, kā definēts Regulas (ES) 2016/429 4. panta 16) punktā;

11)

“preces” ir viss, uz ko attiecina vienu vai vairākus no 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, izņemot dzīvniekus;

12)

“pārtika” ir pārtika, kā definēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā;

13)

“barība” ir barība, kā definēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 4. punktā;

14)

“dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 1. punktā;

15)

“atvasinātie produkti” ir atvasinātie produkti, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 2. punktā;

16)

“augi” ir augi, kā definēts Regulas (ES) 2016/2031 2. panta 1) punktā;

17)

“augiem kaitīgie organismi” ir kaitīgie organismi, kā definēts Regulas (ES) 2016/2031 1. panta 1. punktā;

18)

“augu aizsardzības līdzekļi” ir augu aizsardzības līdzekļi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 2. panta 1. punktā;

19)

“dzīvnieku izcelsmes produkti” ir dzīvnieku izcelsmes produkti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (49) I pielikuma 8.1. punktā;

20)

“reproduktīvie produkti” ir reproduktīvie produkti, kā definēts Regulas (ES) 2016/429 4. panta 28) punktā;

21)

“augu produkti” ir augu produkti, kā definēts Regulas (ES) 2016/2031 2. panta 2) punktā;

22)

“citi objekti” ir citi objekti, kā definēts Regulas (ES) 2016/2031 2. panta 5) punktā;

23)

“apdraudējums” ir jebkurš ierosinātājs vai apstāklis, kas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vidi;

24)

“risks” ir nelabvēlīgas ietekmes iespējamības attiecībā uz cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vidi un minētās ietekmes smaguma, kas izriet no apdraudējuma, funkcija;

25)

“oficiāla sertificēšana” ir procedūra, ar kuras starpniecību kompetentās iestādes apliecina atbilstību vienai vai vairākām prasībām, kas paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos;

26)

“sertificējošā amatpersona” ir:

27)

“oficiāls sertifikāts” ir rakstisks vai elektronisks dokuments, ko parakstījusi sertificējošā amatpersona un kas apliecina atbilstību vienai vai vairākām prasībām, kuras paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos;

28)

“oficiāls apliecinājums” ir jebkura etiķete, zīme vai cits apliecinājums, ko izsniedz operatori kompetento iestāžu uzraudzībā, kuru īsteno ar specializētu oficiālo kontroļu starpniecību, vai kompetentās iestādes pašas un kas garantē atbilstību vienai vai vairākām prasībām, kuras paredzētas šajā regulā vai 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos;

29)

“operators” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, uz kuru attiecas viens vai vairāki no pienākumiem, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos;

30)

“revīzija” ir sistemātiska un neatkarīga pārbaude, ko veic, lai noskaidrotu, vai darbības un ar šādām darbībām saistītie rezultāti atbilst plānotajiem pasākumiem un vai šie pasākumi tiek īstenoti efektīvi un ir piemēroti mērķu sasniegšanai;

31)

“vērtējums” ir operatoru klasifikācija, kuras pamatā ir izvērtējums par to atbilstību vērtēšanas kritērijiem;

32)

“oficiālais veterinārārsts” ir veterinārārsts, ko iecēlusi kompetentā iestāde vai nu kā štata darbinieku vai citā statusā un kas ir attiecīgi kvalificēts, lai veiktu oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības saskaņā ar šo regulu un attiecīgajiem 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;

33)

“oficiālā fitosanitārijas amatpersona” ir fiziska persona, ko iecēlusi kompetenta iestāde vai nu kā štata darbinieku vai citā statusā un kas ir attiecīgi apmācīts, lai veiktu oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības saskaņā ar šo regulu un attiecīgajiem 1. panta 2. punkta g) apakšpunktā minētajiem noteikumiem;

34)

“īpašs riska materiāls” ir īpašs riska materiāls, kā definēts Regulas (EK) Nr. 999/2001 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

35)

“tāls pārvadājums” ir tāls pārvadājums, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1/2005 2. panta m) punktā;

36)

“pesticīdu lietošanas iekārta” ir pesticīdu lietošanas iekārta, kā definēta Direktīvas 2009/128/EK 3. panta 4. punktā;

37)

“sūtījums” ir kāds skaits dzīvnieku vai kāds daudzums preču, uz kurām attiecas viens un tas pats oficiālais sertifikāts, oficiālais apliecinājums vai jebkurš cits dokuments, ko nosūta ar to pašu transportlīdzekli un no tās pašas teritorijas vai trešās valsts, un kuras – izņemot preces, uz ko attiecas 1. panta 2. punkta g) apakšpunktā minētie noteikumi, – atbilst vienam un tam pašam veidam, klasei vai aprakstam;

38)

“robežkontroles punkts” ir vieta, ko dalībvalsts nozīmējusi 47. panta 1. punktā paredzēto oficiālo kontroļu veikšanai, un pie tās piederošie objekti;

39)

“izvešanas vieta” ir robežkontroles punkts vai jebkura cita vieta, kuru nozīmējusi dalībvalsts un caur kuru dzīvnieki, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1/2005 darbības jomā, tiek izvesti no Savienības muitas teritorijas;

40)

“ievešana Savienībā” ir dzīvnieku un preču ievešana vienā no šīs regulas I pielikumā uzskaitītajām teritorijām no citām teritorijām, izņemot saistībā ar 1. panta 2. punkta g) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem šis termins ir preču ievešana “Savienības teritorijā”, kā definēts Regulas (ES) 2016/2031 1. panta 3. punkta otrajā daļā;

41)

“dokumentu kontrolpārbaude” ir to oficiālo sertifikātu, oficiālo apliecinājumu un citu dokumentu, arī komerciālu dokumentu, pārbaude, kuriem jābūt pievienotiem sūtījumam, kā paredzēts 1. panta 2. punktā un 56. panta 1. punktā minētajos noteikumos vai īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar 77. panta 3. punktu, 126. panta 3. punktu, 128. panta 1. punktu un 129. panta 1. punktu;

42)

“identitātes kontrolpārbaude” ir vizuāla inspicēšana, kurā pārbauda, vai sūtījuma saturs un marķējums, arī dzīvnieku apzīmējumi, zīmogi un transportlīdzekļi, atbilst informācijai, kas sniegta oficiālajos sertifikātos, oficiālajos apliecinājumos un citos sūtījumam pievienotajos dokumentos;

43)

“fiziska kontrolpārbaude” ir dzīvnieku vai preču un attiecīgā gadījumā iesaiņojuma, transportlīdzekļu, marķējuma un temperatūras pārbaude, paraugu ņemšana analīzes veikšanai, testēšanai vai diagnostikai un jebkura cita kontrolpārbaude, kas nepieciešama, lai pārbaudītu atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;

44)

“tranzīts” ir tāda pārvietošana no trešās valsts uz kādu citu trešo valsti, kura muitas uzraudzībā notiek caur vienu no I pielikuma sarakstā norādītajām teritorijām vai notiek no vienas no I pielikuma sarakstā norādītajām teritorijām uz citu I pielikuma sarakstā norādīto teritoriju pēc trešās valsts teritorijas šķērsošanas, izņemot saistībā ar 1. panta 2. punkta g) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem tā ir viena no turpmāk minētajām pārvietošanām;

45)

“muitas dienestu uzraudzība” ir muitas uzraudzība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 27. punktā (50);

46)

“muitas dienestu kontrole” ir muitas kontrole, kā definēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 3. punktā;

47)

“oficiāla aizturēšana” ir procedūra, ar kuras starpniecību kompetentās iestādes nodrošina, ka tādus dzīvniekus un preces, kam jāveic oficiālās kontroles, nepārvieto vai neaizskar, pirms nav pieņemts lēmums par to galamērķi; tas attiecas arī uz glabāšanu, ko saskaņā ar norādījumiem un kompetento iestāžu kontrolē veic operatori;

48)

“pārvadājuma žurnāls” ir dokuments, kas aprakstīts Regulas (EK) Nr. 1/2005 II pielikuma 1.–5. punktā;

49)

“oficiālais palīgs” ir kompetento iestāžu pārstāvis, kurš saņēmis apmācību saskaņā ar 18. pantā noteiktajām prasībām un kuru nodarbina noteiktu oficiālo kontroļu uzdevumu vai noteiktu tādu uzdevumu veikšanai, kuri saistīti ar citām oficiālajām darbībām;

50)

“gaļa un ēdami gaļas subprodukti”, piemērojot šīs regulas 49. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ir produkti, kas uzskaitīti I pielikuma otrās daļas I iedaļas 2. nodaļas 0201.–0208. apakšnodaļā Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (51);

51)

“veselības marķējums” ir marķējums, ko uzliek pēc tam, kad ir veiktas 18. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā minētās oficiālās kontroles, un kas apliecina, ka gaļa ir derīga lietošanai pārtikā.

a)

nodrošina, ka koordinācija starp visām iesaistītajām iestādēm ir efektīva un lietderīga un ka oficiālās kontroles vai citas oficiālās darbības visā tās teritorijā ir konsekventas un efektīvas; un

b)

atbilstīgi dalībvalstu konstitucionālajām prasībām nozīmē vienu atbildīgo iestādi, kuras pienākums ir koordinēt sadarbību un saziņu ar Komisiju un citām dalībvalstīm attiecībā uz tādām oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, ko veic katrā no jomām, ko reglamentē 1. panta 2. punktā minētie noteikumi.

a)

kompetentās iestādes, kas nozīmētas saskaņā ar 1. punktu;

b)

viena atbildīgā iestāde, kas nozīmēta saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu;

c)

3. punktā minētās bioloģisko produktu kontroles iestādes;

d)

deleģētās institūcijas, kas norādītas 28. panta 1. punktā.

a)

ir ieviestas tādas procedūras un/vai pasākumi, lai nodrošinātu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību atbilstību un efektivitāti;

b)

ir ieviestas tādas procedūras un/vai tādi pasākumi, lai nodrošinātu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību objektivitāti, kvalitāti un konsekvenci visos līmeņos;

c)

ir ieviestas tādas procedūras un/vai tādi pasākumi, lai nodrošinātu, ka personāls, kas veic oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības, nav iesaistīts nekādos interešu konfliktos;

d)

ir vai ir pieejama pietiekama laboratoriju kapacitāte analīzei, testēšanai un diagnostikai;

e)

ir vai ir pieejams pietiekams tāds atbilstīgi kvalificēts un pieredzējis personāls, lai oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības varētu veikt efektīvi un lietderīgi;

f)

ir pieejami atbilstīgi un pienācīgi uzturēti kompleksi un aprīkojums, lai nodrošinātu, ka personāls oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības var veikt efektīvi un lietderīgi;

g)

ir juridiskas pilnvaras veikt oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības un īstenot pasākumus, kas paredzēti šajā regulā un 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos;

h)

ir ieviestas juridiskas procedūras, lai nodrošinātu, ka personālam ir piekļuve operatoru telpām un operatoru rīcībā esošajiem dokumentiem, lai tas varētu pienācīgi pildīt savus uzdevumus;

i)

ir ieviesti ārkārtas situāciju plāni un tās ir gatavas ārkārtas gadījumā šādus plānus īstenot, ja tas ir vajadzīgs saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.

a)

savas kompetences jomā tiek tā attiecīgi apmācīts, lai varētu kompetenti pildīt savus pienākumus un konsekventi veikt oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības;

b)

pārzina jaunākās norises savā kompetences jomā un pēc vajadzības tiek regulāri papildus apmācīts; un

c)

tiek atbilstoši apmācīts par II pielikuma I nodaļā izklāstītajiem tematiem un par kompetento iestāžu pienākumiem, kas izriet no šīs regulas.

a)

inspicēšanas, izmeklēšanas vai revīzijas mērķim;

b)

operatora vai jebkuras citas fiziskas vai juridiskas personas komercinterešu aizsardzībai; vai

c)

tiesvedības un juridiska atzinuma aizsardzībai.

a)

ņemot vērā situācijas steidzamību, pirms publicēt vai izpaust tādu informāciju, ko kompetentā iestāde plāno publicēt vai citādi publiskot, attiecīgajam operatoram ir dota iespēja šo informāciju komentēt; un

b)

publicētajā vai citādi publiskotajā informācija ir ņemti vērā attiecīgā operatora izteiktie komentāri, vai arī tā ir publicēta vai izpausta kopā ar šādiem komentāriem.

a)

apzinātos riskus, kas saistīti ar:

b)

jebkādu informāciju, kas norāda uz iespējamību, ka patērētāji varētu tikt maldināti, jo īpaši attiecībā uz pārtikas veidu, identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīgumu, izcelsmes valsti vai izcelšanās vietu, izgatavošanas vai ražošanas metodi;

c)

attiecībā uz operatoriem veikto oficiālo kontroļu iepriekš reģistrēto iznākumu un operatoru atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;

d)

tādu operatoru paškontroļu uzticamību un rezultātus, ko veikuši paši operatori vai pēc to lūguma trešā persona, tostarp attiecīgos gadījumos privātas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, lai pārliecinātos par atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem; un

e)

jebkādu informāciju, kas varētu liecināt par neatbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.

a)

šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, gan

b)

piemērojamiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 18.–27. pantu.

a)

ir pieejami Savienības tirgū, turklāt neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir dalībvalstī, kurā oficiālās kontroles tiek veiktas, vai citā dalībvalstī;

b)

ir paredzēti eksportēšanai no Savienības; vai

c)

tiek ievesti Savienībā.

a)

dzīvniekiem un precēm jebkurā ražošanas, pārstrādes, izplatīšanas un izmantošanas posmā;

b)

vielām, materiāliem vai citiem objektiem, kas var ietekmēt dzīvnieku un preču īpašības vai veselību, un attiecībā uz to atbilstību piemērojamām prasībām jebkurā ražošanas, pārstrādes, izplatīšanas un izmantošanas posmā;

c)

operatoriem saistībā ar darbībām, tostarp dzīvnieku turēšanu, iekārtām, transportlīdzekļiem, telpām un citām vietām, kas ir to kontrolē, un to apkārtni un attiecībā uz dokumentiem, kuri ar to saistīti.

a)

oficiālo kontroļu veids, skaits un rezultāts;

b)

konstatēto neatbilstības gadījumu veids un skaits;

c)

to gadījumu veids un skaits, kuros kompetentās iestādes veikušas pasākumus saskaņā ar 138. pantu; un

d)

to gadījumu veids un skaits, kuros piemērotas 139. pantā minētās sankcijas.

a)

vērtēšanas kritēriji ir objektīvi, pārredzami un publiski pieejami; un

b)

ir ieviesti attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu vērtēšanas procesa godīgumu, konsekvenci un pārredzamību.

a)

veic koriģējošas darbības visos gadījumos, ja 2. punktā paredzētajās procedūrās konstatē trūkumus; un

b)

pēc vajadzības atjaunina 1. punktā paredzētās dokumentētās procedūras.

a)

oficiālo kontroļu nolūka aprakstu;

b)

izmantotās kontroles metodes;

c)

oficiālo kontroļu iznākumu; un

d)

attiecīgā gadījumā – pasākumus, ko kompetentās iestādes attiecīgajam operatoram pieprasa veikt attiecīgo oficiālo kontroļu rezultātā.

a)

regulāri iegūt informāciju par atbilstības līmeni; un

b)

nekavējoties iegūt informāciju par visām neatbilstībām, kas apzinātas oficiālajās kontrolēs.

a)

kontroļu, ko operatori ieviesuši, un iegūto rezultātu pārbaudi;

b)

inspekciju saistībā ar:

c)

higiēnas apstākļu kontroli operatoru telpās;

d)

procedūru novērtējumu attiecībā uz labu ražošanas praksi, labu higiēnas praksi, labu lauksaimniecības praksi un procedūrām, kuru pamatā ir apdraudējuma analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas principi (HACCP);

e)

tādu dokumentu, izsekojamības pierakstu un citas reģistrētas informācijas pārbaudi, kuriem var būt būtiska nozīme, novērtējot atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, tostarp attiecīgos gadījumos tādas pārtikas, barības un jebkuras vielas vai materiāla pavaddokumentu pārbaudi, kuru ieved uzņēmumā vai izved no tā;

f)

pārrunām ar operatoriem un to personālu;

g)

operatoru veikto mērījumu un citu testa rezultātu pārbaudi;

h)

paraugu ņemšanu, analīzi, diagnozi un testiem;

i)

operatoru revīzijas;

j)

veic jebkādas citas darbības, kas vajadzīgas neatbilstības gadījumu konstatēšanai.

a)

iekārtām, transportlīdzekļiem, telpām un citām vietām, kas ir to kontrolē, un to apkārtnei;

b)

savām datorizētajām informācijas pārvaldības sistēmām;

c)

dzīvniekiem un precēm, kas ir to kontrolē;

d)

saviem dokumentiem un jebkādai citai svarīgai informācijai.

a)

to nosaukums un juridiskais statuss; un

b)

to konkrētās darbības, tostarp darbības, ko veic, izmantojot distanciālās saziņas līdzekļus, un vietas, kas ir to kontrolē.

a)

pieredze, ko kompetentās iestādes un pārtikas un barības apritē iesaistītie uzņēmēji guvuši, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 (52) 5. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 183/2005 (53) 6. pantā minētās procedūras;

b)

zinātnes un tehnoloģiju attīstība;

c)

tas, ko patērētāji sagaida attiecībā uz pārtikas sastāvu un pārtikas patēriņa modeļu maiņu;

d)

riski cilvēku un dzīvnieku veselībai un augu veselībai saistībā ar dzīvniekiem un precēm; un

e)

informācija par iespējamiem tīšiem pārkāpumiem, kas veikti, īstenojot krāpniecisku vai maldinošu praksi.

a)

vajadzība veicināt deleģēto aktu un īstenošanas aktu piemērošanu, ņemot vērā mazo uzņēmumu darbības veidu un lielumu;

b)

vajadzība nodrošināt tradicionālo metožu nepārtrauktu izmantošanu jebkurā pārtikas ražošanas, pārstrādes vai izplatīšanas un tradicionālo pārtikas produktu ražošanas posmā; un

c)

to operatoru vajadzības, kuri atrodas reģionos un uz kuriem attiecas īpaši ģeogrāfiski ierobežojumi.

a)

“oficiālā veterinārārsta atbildībā” nozīmē, ka oficiālais veterinārārsts uztic darbības izpildi oficiālajam palīgam;

b)

“oficiālā veterinārārsta uzraudzībā” nozīmē, ka darbību veic oficiālais palīgs oficiālā veterinārārsta atbildībā, un visu laiku, kas nepieciešams minētās darbības izpildei, oficiālais veterinārārsts atrodas attiecīgajās telpās;

c)

“pirmskaušanas apskate” nozīmē pārbaudi pirms kaušanas darbībām attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, tostarp – attiecīgā gadījumā – katra atsevišķa dzīvnieka klīnisko apskati un Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļā minētās pārtikas aprites informācijas pārbaudi;

d)

“pēckaušanas veterinārā ekspertīze” nozīmē pārbaudi kautuvē vai savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā attiecībā uz tādu prasību ievērošanu, ko piemēro:

a)

pirmskaušanas apskate, ko kautuvē veic oficiālais veterinārārsts, kuram saistībā ar dzīvnieku iepriekšēju atlasi var palīdzēt šajā nolūkā apmācīts oficiālais palīgs;

b)

atkāpjoties no a) apakšpunkta, attiecībā uz mājputniem un zaķveidīgajiem – pirmskaušanas apskate, ko veic oficiālais veterinārārsts, oficiālā veterinārārsta uzraudzībā vai – ja pastāv pietiekamas garantijas – oficiālā veterinārārsta atbildībā;

c)

pēckaušanas veterinārā ekspertīze, ko veic oficiālais veterinārārsts, oficiālā veterinārārsta uzraudzībā vai arī – ja ir īstenotas pietiekamas garantijas – oficiālā veterinārārsta atbildībā;

d)

pārējās oficiālās kontroles, ko kautuvēs, gaļas sadalīšanas uzņēmumos un savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos veic oficiālais veterinārārsts, oficiālā veterinārārsta uzraudzībā vai – ja pastāv pietiekamas garantijas – oficiālā veterinārārsta atbildībā, lai pārbaudītu atbilstību prasībām, ko piemēro attiecībā uz:

a)

darbojas neatkarīgi no tiem kautuves darbiniekiem, kuri ir iesaistīti ražošanā;

b)

ir izgājuši atbilstošu apmācību šo uzdevumu veikšanai; un

c)

veic šos uzdevumus oficiālā veterinārārsta vai oficiālā palīga klātbūtnē un sekojot oficiālā veterinārārsta vai oficiālā palīga norādījumiem.

a)

kritērijiem un nosacījumiem, pēc kuriem, atkāpjoties no 2. punkta a) apakšpunkta, nosaka, kad pirmskaušanas apskati noteiktās kautuvēs var veikt oficiālā veterinārārsta uzraudzībā vai oficiālā veterinārārsta atbildībā un ar noteikumu, ka atkāpes neietekmē šīs regulas mērķu sasniegšanu;

b)

kritērijiem un nosacījumiem, pēc kuriem – attiecībā uz mājputniem un zaķveidīgajiem – nosaka, kad tiek ievērotas pietiekamas garantijas, lai oficiālās kontroles veiktu oficiālā veterinārārsta atbildībā saistībā ar 2. punkta b) apakšpunktā minētajām pirmskaušanas apskatēm;

c)

kritērijiem un nosacījumiem, pēc kuriem, atkāpjoties no 2. punkta a) apakšpunkta, nosaka, kad ārkārtas kaušanas gadījumā pirmskaušanas apskati var veikt ārpus kautuves;

d)

kritērijiem un nosacījumiem, pēc kuriem, atkāpjoties no 2. punkta a) un b) apakšpunkta, nosaka, kad pirmskaušanas apskati var veikt dzīvnieku izcelsmes saimniecībā;

e)

kritērijiem un nosacījumiem, pēc kuriem nosaka, kad tiek ievērotas pietiekamas garantijas, lai oficiālās kontroles veiktu oficiālā veterinārārsta atbildībā saistībā ar 2. punkta c) un d) apakšpunktā minēto pēckaušanas veterināro ekspertīzi un minētajām revīzijas darbībām;

f)

kritērijiem un nosacījumiem, pēc kuriem, atkāpjoties no 2. punkta c) apakšpunkta, nosaka, kad ārkārtas kaušanas gadījumā pēckaušanas veterināro ekspertīzi jāveic oficiālajam veterinārārstam;

g)

kritērijiem un nosacījumiem, pēc kuriem, atkāpjoties no 6. punkta, nosaka, kad attiecībā uz ķemmīšgliemenēm, jūras vēderkājiem un jūras gurķiem nav jāklasificē ražošanas un pārvietošanas teritorijas;

h)

konkrētām atkāpēm attiecībā uz Rangifer tarandus tarandus, Lagopus lagopus un Lagopus mutus, lai ļautu turpināt īstenot senas vietējās un tradicionālās paražas un praksi, ar noteikumu, ka atkāpes neietekmē šīs regulas mērķu sasniegšanu;

i)

kritērijiem un nosacījumiem, pēc kuriem, atkāpjoties no 2. punkta d) apakšpunkta, nosaka, kad oficiālās kontroles gaļas sadalīšanas uzņēmumos var veikt personāls, kuru šim mērķim ir norīkojušas kompetentās iestādes un kurš ir atbilstoši apmācīts;

j)

konkrētām minimālajām prasībām kompetento iestāžu personālam, oficiālajam veterinārārstam un oficiālajam palīgam nolūkā nodrošināt ar šo pantu paredzēto uzdevumu pienācīgu izpildi, tostarp konkrētām minimālajām apmācības prasībām;

k)

atbilstošām minimālajām apmācības prasībām kautuves personālam, kas palīdz veikt uzdevumus saistībā ar oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām saskaņā ar 3. punktu.

a)

konkrētām prasībām oficiālo kontroļu veikšanai un minēto oficiālo kontroļu vienotu minimālo biežumu, ņemot vērā konkrētos apdraudējumus un riskus, kādi pastāv attiecībā uz katru dzīvnieku izcelsmes produktu, un dažādos procesus, kādus tam veic, ja minimāls oficiālo kontroļu līmenis ir nepieciešams, lai reaģētu uz atzītiem vienotiem apdraudējumiem un riskiem, kurus varētu radīt dzīvnieku izcelsmes produkti;

b)

nosacījumiem, pēc kuriem klasificē un uzrauga dzīvu gliemeņu klasificētas ražošanas un pārvietošanas teritorijas;

c)

to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 137. panta 2. punktā un 138. panta 2. punktā;

d)

šā panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes praktiskajiem pasākumiem, tostarp vienotajām prasībām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu pietiekamu garantiju ievērošanu gadījumos, kad oficiālās kontroles tiek veiktas oficiālā veterinārārsta atbildībā;

e)

veselības marķējuma tehniskajām prasībām un praktiskajiem pasākumiem tā piemērošanai;

f)

konkrētām prasībām oficiālo kontroļu veikšanai un minēto oficiālo kontroļu vienotu minimālo biežumu attiecībā uz svaigpienu, piena produktiem un zvejas produktiem, ja minimāls oficiālo kontroļu līmenis ir nepieciešams, lai reaģētu uz atzītiem vienotiem apdraudējumiem un riskiem, kurus tie varētu radīt.

a)

konkrētām prasībām oficiālo kontroļu veikšanai, tostarp – attiecīgā gadījumā – paraugu klāstu un ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmu, kurā paraugus jāņem saskaņā ar 34. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām paraugu ņemšanas un laboratoriskās analīzes metodēm, ņemot vērā konkrētos apdraudējumus un riskus, kas saistīti ar šā panta 1. punktā minētajām vielām;

b)

to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz neatbilstību vai aizdomām par to jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 137. panta 2. punktā un 138. panta 2. punktā;

c)

to, kādos gadījumos, ja dzīvnieki un preces no trešām valstīm ir neatbilstīgi, vai ja ir aizdomas par to, kompetentajām iestādēm jāveic viens vai vairāki 65.–72. pantā minētie pasākumi.

a)

šādu oficiālo kontroļu vienotu minimālo biežumu, ņemot vērā apdraudējumus un riskus, kas saistīti ar 1. punktā minētajām vielām;

b)

konkrētiem pasākumiem un konkrētu saturu papildus tiem, kas paredzēti 110. pantā, attiecībā uz 109. panta 1. punktā paredzētā valsts daudzgadu kontroles plāna (VDKP) attiecīgo daļu sagatavošanu;

c)

konkrētiem praktiskiem pasākumiem 102.–108. pantā paredzētā administratīvās palīdzības mehānisma aktivizēšanai.

a)

konkrētām prasībām oficiālo kontroļu veikšanai attiecībā uz dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem un reproduktīvajiem produktiem, lai reaģētu uz atzītiem apdraudējumiem un riskiem cilvēku un dzīvnieku veselībai, veicot oficiālās kontroles ar mērķi pārbaudīt atbilstību slimību profilakses un kontroles pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajiem noteikumiem;

b)

konkrētām prasībām oficiālo kontroļu veikšanai attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, lai reaģētu uz konkrētiem apdraudējumiem un riskiem cilvēku un dzīvnieku veselībai, veicot oficiālās kontroles ar mērķi pārbaudīt atbilstību 1. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajiem noteikumiem;

c)

to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz neatbilstību vai aizdomām par to jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 137. panta 2. punktā un 138. panta 2. punktā.

a)

šādu oficiālo kontroļu vienotu minimālo biežumu attiecībā uz dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem un reproduktīvajiem produktiem, ja minimāls oficiālo kontroļu līmenis ir nepieciešams, lai reaģētu uz atzītiem vienotiem apdraudējumiem un riskiem cilvēku un dzīvnieku veselībai, veicot oficiālās kontroles ar mērķi pārbaudīt atbilstību slimību profilakses un kontroles pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajiem noteikumiem; un

b)

šādu oficiālo kontroļu vienotu minimālo biežumu attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, ja minimāls oficiālo kontroļu līmenis ir nepieciešams, lai reaģētu uz konkrētiem apdraudējumiem un riskiem cilvēku un dzīvnieku veselībai, veicot oficiālās kontroles ar mērķi pārbaudīt atbilstību 1. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajiem noteikumiem.

a)

attiecībā uz tāliem pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm – oficiālas kontroles, ko veic pirms iekraušanas, lai pārbaudītu, vai dzīvnieki ir pārvadāšanai piemērotā stāvoklī;

b)

attiecībā uz tādiem tāliem pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kuros pārvadā zirgu dzimtas mājdzīvniekus, kas nav reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki, un liellopu, aitu, kazu un cūku sugu mājdzīvniekus, un pirms minētajiem pārvadājumiem veicamas:

c)

robežkontroles punktos, kas paredzēti 59. panta 1. punktā, un izvešanas vietās veicamas:

a)

dalībvalstīm, kuras izsniegušas atļauju pārvadātājam;

b)

ja konstatē neatbilstību jebkuram tādam noteikumam, kas piemērojams transportlīdzeklim, – dalībvalstij, kura izsniegusi transportlīdzekļa apstiprinājuma sertifikātu;

c)

ja konstatē neatbilstību jebkuram tādam noteikumam, kas piemērojams autovadītājiem, – dalībvalstij, kura izsniegusi autovadītāja kvalifikācijas sertifikātu.

a)

konkrētām prasībām šādu oficiālo kontroļu veikšanai, lai reaģētu uz risku, kas saistīts ar dažādām dzīvnieku sugām un transportlīdzekļiem, un uz vajadzību novērst neatbilstīgu praksi un mazināt dzīvnieku ciešanas;

b)

to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 137. panta 2. punktā un 138. panta 2. punktā;

c)

dzīvnieku labturības prasību izpildes pārbaudīšanu robežkontroles punktos un izvešanas vietās un to prasību minimumu, kas piemērojamas minētajām izvešanas vietām;

d)

konkrētiem kritērijiem un nosacījumiem 102.–108. pantā paredzēto administratīvās palīdzības mehānismu aktivizēšanai;

e)

to, kādos gadījumos un apstākļos oficiālajā kontrolē, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību dzīvnieku labturības prasībām, var izmantot konkrētus dzīvnieku labturības rādītājus, kas pamatoti ar novērtējamiem snieguma kritērijiem, un par to, kā šādus rādītājus izstrādāt, pamatojoties uz zinātnes un tehnikas datiem.

a)

šādu oficiālo kontroļu vienotu minimālo biežumu, ja minimāls oficiālo kontroļu līmenis ir nepieciešams, lai reaģētu uz risku, kas saistīts ar dažādām dzīvnieku sugām un transportlīdzekļiem, un uz vajadzību novērst neatbilstīgu praksi un mazināt dzīvnieku ciešanas; un

b)

praktiskajiem pasākumiem saistībā ar rakstisku dokumentu uzskaiti par veiktajām oficiālajām kontrolēm un to uzglabāšanas laikposmu.

a)

konkrētām prasībām par tādu oficiālo kontroļu veikšanu attiecībā uz tādu konkrētu augu, augu produktu un citu objektu ievešanu un apriti Savienībā, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punkta g) apakšpunktā minētie noteikumi, lai reaģētu uz atzītiem apdraudējumiem un riskiem augu veselībai, kas saistīti ar konkrētiem augiem, augu produktiem un citiem konkrētas izcelsmes vai izcelšanās vietas objektiem; un

b)

to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 137. panta 2. punktā un 138. panta 2. punktā.

a)

vienotu šādu oficiālo kontroļu minimālo biežumu, ja minimāls oficiālo kontroļu līmenis ir nepieciešams, lai reaģētu, uz atzītiem vienotiem apdraudējumiem un riskiem augu veselībai, kas saistīti ar konkrētiem augiem, augu produktiem un citiem konkrētas izcelsmes vai izcelšanās vietas objektiem;

b)

vienotu tādu oficiālo kontroļu biežumu, kuras kompetentās iestādes veic attiecībā uz operatoriem, kam ir atļauts izsniegt augu pases saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 84. panta 1. punktu, ņemot vērā to, vai attiecīgie operatori ir īstenojuši kaitīgo organismu riska pārvaldības plānu, kurš paredzēts minētās regulas 91. pantā attiecībā uz augiem, augu produktiem un citiem objektiem, ko tie audzē vai ražo;

c)

vienotu tādu oficiālo kontroļu biežumu, kuras kompetentās iestādes veic attiecībā uz operatoriem, kam ir atļauts lietot Regulas (ES) 2016/2031 96. panta 1. punktā minēto marķējumu vai izsniegt minētās regulas 99. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto oficiālu apliecinājumu;

a)

konkrētas prasības par oficiālo kontroļu veikšanu, lai reaģētu uz atzītiem vienotiem apdraudējumiem un riskiem attiecībā uz:

b)

to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 137. panta 2. punktā un 138. panta 2. punktā.

a)

tādu ĢMO pārtikas un barības ražošanas nolūkos un ģenētiski modificētas pārtikas un barības klātbūtni lauksaimniecības un pārtikas apritē, kuri nav atļauti saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK vai Regulu (EK) Nr. 1829/2003;

b)

ĢMO audzēšanu pārtikas un barības ražošanas nolūkos un tāda uzraudzības plāna pareizu piemērošanu, kas minēts Direktīvas 2001/18/EK 13. panta 2. punkta e) apakšpunktā un Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 17. panta 5. punkta b) apakšpunktā.

a)

attiecīgo uzraudzības darbību rezultātus, tostarp attiecībā uz pesticīdu atlieku uzraudzības darbībām, kas veiktas Regulas (EK) Nr. 396/2005 32. panta 2. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (55) 8. panta nolūkā;

b)

informāciju par neatļautiem augu aizsardzības līdzekļiem, tostarp nelegālu tirdzniecību ar augu aizsardzības līdzekļiem, un par iestāžu veiktu attiecīgo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 649/2012 (56) 8. pantā minēto kontroļu rezultātiem; un

c)

informāciju par saindēšanos saistībā ar augu aizsardzības līdzekļiem, tostarp informāciju, kas ir pieejama saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 56. pantu, un informāciju par reaģēšanu ārkārtas situācijās, ko sniedz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (57) 45. panta 1. punktā minētās struktūras.

a)

konkrētām prasībām šādu oficiālo kontroļu veikšanai, lai reaģētu uz atzītiem vienotiem apdraudējumiem un riskiem, kurus varētu radīt augu aizsardzības līdzekļi, attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu ražošanu, laišanu tirgū, ievešanu Savienībā, marķēšanu, iepakošanu, transportēšanu, glabāšanu un izmantošanu, lai nodrošinātu to drošu un ilgtspējīgu izmantošanu un apkarotu to nelegālu tirdzniecību; un

b)

to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 137. panta 2. punktā un 138. panta 2. punktā.

a)

šādu oficiālo kontroļu vienotu minimālo biežumu, ja minimāls oficiālo kontroļu līmenis ir nepieciešams, lai reaģētu uz atzītiem vienotiem apdraudējumiem un riskiem, kurus varētu radīt augu aizsardzības līdzekļi, attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu ražošanu, laišanu tirgū, ievešanu Savienībā, marķēšanu, iepakošanu, transportēšanu, glabāšanu un izmantošanu, lai nodrošinātu to drošu un ilgtspējīgu izmantošanu un apkarotu to nelegālu tirdzniecību;

b)

informācijas vākšanu, uzraudzību un ziņošanu par gadījumiem, kur ir aizdomas par augu aizsardzības līdzekļu izraisītu saindēšanos;

c)

informācijas vākšanu, uzraudzību un ziņošanu par neatļautiem augu aizsardzības līdzekļiem, tostarp par augu aizsardzības līdzekļu nelegālu tirdzniecību.

a)

konkrētām prasībām un papildu saturu, kas papildina to, kas paredzēts 110. pantā, attiecībā uz 109. panta 1. punktā paredzētā VDKP attiecīgo daļu sagatavošanu un par 113. pantā paredzētā ziņojuma konkrētu papildu saturu;

b)

konkrētiem Eiropas Savienības references centru pienākumiem un uzdevumiem, kas papildina 98. pantā noteiktos;

c)

praktiskiem pasākumiem 102.–108. pantā paredzēto administratīvās palīdzības mehānismu aktivizēšanai, tostarp attiecībā uz informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un deleģētajām institūcijām par neatbilstības gadījumiem vai neatbilstības iespējamību;

d)

paraugu ņemšanai, laboratoriskai analīzei un testēšanai izmantojamām metodēm, izņemot jebkādus noteikumus, kas ietver sliekšņu noteikšanu.

a)

dot rīkojumu uz noteiktām operatora darbībām attiecināt sistemātiskas vai pastiprinātas oficiālās kontroles;

b)

dot rīkojumu operatoram biežāk veikt paškontroles;

c)

dot rīkojumu mainīt marķējumu, lai panāktu atbilstību produkta specifikācijām un 1. panta 2. punkta j) apakšpunktā minētajiem noteikumiem.

a)

12. un 14. pantā minētajām prasībām, metodēm un paņēmieniem attiecībā uz oficiālajām kontrolēm, kuras veic, lai pārbaudītu atbilstību produktu specifikācijām un marķēšanas prasībām;

b)

14. pantā minētajām metodēm un paņēmieniem attiecībā uz tādu oficiālo kontroļu veikšanu, kuru mērķis ir visos ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmos nodrošināt to preču un dzīvnieku izsekojamību, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punkta j) apakšpunktā minētie noteikumi, un garantēt atbilstību minētajiem noteikumiem;

c)

to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 138. panta 1. un 2. punktā.

a)

konkrētus praktiskos pasākumus 102.–108. pantā paredzēto administratīvās palīdzības mehānismu aktivizēšanai, tostarp attiecībā uz informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un deleģētajām institūcijām par neatbilstības gadījumiem vai neatbilstības iespējamību; un

b)

deleģēto institūciju konkrētiem ziņošanas pienākumiem.

a)

vienotām konkrētām prasībām oficiālo kontroļu veikšanai, lai reaģētu uz konkrētiem apdraudējumiem un riskiem, kādi pastāv attiecībā uz katras kategorijas pārtiku un barību, un dažādos procesos, ko tai piemēro; un

b)

to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 137. panta 2. punktā un 138. panta 2. punktā.

a)

deleģējumā ir precīzi aprakstīti minētie oficiālās kontroles uzdevumi, ko deleģētā institūcija var veikt, un nosacījumi, saskaņā ar kādiem tā minētos uzdevumus var veikt;

b)

deleģētā institūcija:

c)

ir ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu koordināciju starp deleģējošajām kompetentajām iestādēm un deleģēto institūciju.

a)

deleģējumā ir precīzi aprakstīti minētie oficiālās kontroles uzdevumi, ko fiziskās personas var veikt, un nosacījumi, saskaņā ar kādiem fiziskās personas minētos uzdevumus var veikt;

b)

fiziskām personām:

c)

ir ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu koordināciju starp deleģējošajām kompetentajām iestādēm un fiziskajām personām.

a)

šādu deleģēšanu neaizliedz 1. panta 2. punktā minētie noteikumi; un

b)

ir izpildīti 29. pantā paredzētie nosacījumi, izņemot tā b) apakšpunkta iv) punktā paredzēto.

a)

šādu deleģēšanu atļauj 1. panta 2. punktā minētie noteikumi; un

b)

ir izpildīti 30. pantā minētie mutatis mutandis piemērotie nosacījumi.

a)

regulāri un pēc katra kompetento iestāžu pieprasījuma informē deleģējošās kompetentās iestādes par oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību iznākumiem;

b)

nekavējoties informē deleģējošās kompetentās iestādes, ja oficiālo kontroļu iznākumi liecina par neatbilstību vai norāda uz neatbilstības iespējamību, ja vien ar konkrētu vienošanos starp kompetento iestādi un attiecīgo deleģēto institūciju vai fizisko personu nav paredzēts citādi; un

c)

nodrošina kompetentajām iestādēm piekļuvi savām telpām un kompleksiem, sadarbojas un palīdz.

a)

pēc nepieciešamības un izvairoties no dublēšanās, rīko šādu institūciju vai personu revīzijas vai inspicēšanu, ņemot vērā visas 29. panta b) punkta iv) apakšpunktā minētās akreditācijas;

b)

nekavējoties pilnīgi vai daļēji atsauc deleģēšanu, ja:

Šis apakšpunkts neskar kompetento iestāžu pilnvaras atsaukt deleģēšanu citu, regulā neminētu iemeslu dēļ.

a)

pieejamās metodes, kas atbilst attiecīgajiem starptautiski atzītajiem noteikumiem vai protokoliem, arī tiem, kurus apstiprinājusi Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN); vai

attiecīgās metodes, ko izstrādājušas vai iesaka Eiropas Savienības references laboratorijas un kas validētas saskaņā ar starptautiski atzītiem zinātniskiem protokoliem;

b)

ja nav piemērotu a) apakšpunktā minēto noteikumu vai protokolu, metodes, kas atbilst attiecīgiem valsts līmenī paredzētiem noteikumiem, vai arī, ja tādu noteikumu nav, attiecīgās metodes, ko izstrādājušas vai iesaka valsts references laboratorijas un kas validētas saskaņā ar starptautiski atzītiem zinātniskiem protokoliem; vai

attiecīgas metodes, kas izstrādātas un validētas starplaboratoriju vai laboratorijas robežās veiktos metožu validācijas pētījumos saskaņā ar starptautiski atzītiem zinātniskiem protokoliem.

a)

paraugu ņemšanai un laboratoriskai analīzei, testēšanai un diagnostikai izmantojamām metodēm;

b)

izpildes kritērijiem, analīzes, testēšanas vai diagnostikas parametriem, mērījumu nenoteiktību un minēto metožu validācijas procedūrām;

c)

analīzes, testēšanas un diagnostikas rezultātu interpretācijai.

a)

ņemot paraugu un ja to lūdz operators, nodrošina, ka tiek paņemts pietiekams daudzums, lai varētu saņemt otra eksperta atzinumu un veikt 3. punktā minēto pārskatīšanu, ja tāda izrādītos nepieciešama; vai

b)

ja pietiekamu daudzumu, kā minēts a) apakšpunktā, paņemt nav iespējams, par to informē operatoru.

a)

ir informēti, ka šādi paraugi ir paņemti sakarā ar oficiālu kontroli un, attiecīgā gadījumā, tiek analizēti vai testēti šādas oficiālas kontroles mērķiem; un

b)

attiecībā uz minētajā punktā minēto paraugu analīzi vai testēšanu var izmantot tiesības uz otrā eksperta atzinumu, kā paredzēts 35. panta 1. punktā.

a)

ir ieviesti attiecīgi pasākumi, lai kompetentās iestādes varētu veikt 39. panta 1. punktā minētās revīzijas un inspicēšanu vai šādu revīziju un inspicēšanas veikšanu deleģēt tās dalībvalsts vai trešās valsts, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzēja valsts, kompetentajām iestādēm, kurā attiecīgā laboratorija atrodas; un

b)

attiecīgo laboratoriju par oficiālo laboratoriju jau ir nozīmējušas tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā laboratorija atrodas.

a)

uzdevumi, ko laboratorija veic kā oficiālā laboratorija;

b)

nosacījumi, saskaņā ar kādiem tā veic a) apakšpunktā minētos uzdevumus; un

c)

pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu koordināciju un sadarbību starp laboratoriju un kompetentajām iestādēm.

a)

kam ir speciālās zināšanas, iekārtas un infrastruktūra, kas nepieciešami, lai paraugus analizētu, testētu vai diagnosticētu;

b)

kam ir pietiekams atbilstīgi kvalificēts, apmācīts un pieredzējis personāls;

c)

kas nodrošina, ka tai uzticētie uzdevumi, kuri izklāstīti 1. punktā, tiek veikti objektīvi un ka tā nav iesaistīta nekādos interešu konfliktos saistībā ar oficiālās laboratorijas uzdevumu izpildi;

d)

kas var laikus nodrošināt oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību laikā paņemtajiem paraugiem veiktās analīzes, testa vai diagnostikas rezultātus; un

e)

kas darbojas saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025 un ko saskaņā ar minēto standartu akreditējusi valsts akreditācijas iestāde, kura darbojas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008.

a)

ietver tās laboratoriskās analīzes, testēšanas vai diagnostikas metodes, kas laboratorijai jāizmanto analīzēm, testēšanai vai diagnostikai, kad tā darbojas kā oficiālā laboratorija;

b)

var ietvert vienu vai vairākas laboratoriskās analīzes, testēšanas vai diagnostikas metodes vai metožu grupas;

c)

var būt definējams elastīgi, lai akreditācijas tvērumā kā pārveidotus variantus varētu ietvert tādas metodes, ko oficiālā laboratorija izmantojusi akreditācijas piešķiršanas laikā, vai papildus minētajām metodēm tādas jaunas metodes, kas balstās uz pašas laboratorijas validācijām bez valsts akreditācijas iestādes veiktas īpašas novērtēšanas pirms šādu pārveidotu vai jaunu metožu izmantošanas.

a)

tā vairs neatbilst 37. panta 4. un 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

b)

tā nepilda 38. pantā paredzētos pienākumus;

c)

tai ir neapmierinoši rezultāti 38. panta 2. punktā minētajos starplaboratoriju salīdzinošos testos.

a)

laboratorijas:

b)

laboratorijas, kas veic analīzi, testus vai diagnostiku tikai sakarā ar citām oficiālajām darbībām, ar noteikumu, ka tās:

a)

tās darbojas saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025 un saskaņā ar to ir akreditētas izmantot vienu vai vairākas metodes, kas ir līdzīgas pārējām to izmantotajām metodēm un kas raksturo pārējās to izmantotās metodes; un

b)

tās regulāri un būtiskā apjomā izmanto metodes, attiecībā uz kurām ieguvušas šā panta a) punktā minēto akreditāciju; izņemot attiecībā uz jomu, kuru reglamentē 1. panta 2. punkta g) apakšpunkta noteikumi, ja 34. panta 1. un 2. punktā minētā validētā metode konkrēto augu kaitēkļu noteikšanai nepastāv.

a)

ja attiecīgās metodes izmantošana ir jauna prasība Savienības tiesību aktos;

b)

ja izmantošanas metodes pārmaiņu ieviešanai ir vajadzīga jauna akreditācija vai oficiālās laboratorijas iepriekš iegūtas akreditācijas tvēruma paplašināšana; vai

c)

gadījumos, kur vajadzība izmantot metodi izriet no ārkārtas situācijas vai no riska, kas no jauna radies cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – arī videi.

a)

oficiālā laboratorija jau saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025 ir akreditēta izmantot metodi, kas ir līdzīga metodei, kura neietilpst tās akreditācijas tvērumā;

b)

oficiālajā laboratorijā ir ieviesta kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kas nodrošina, lai, izmantojot esošās akreditācijas tvērumā neietilpstošu metodi, tiktu iegūti pamatoti un uzticami rezultāti;

c)

analīzi, testus vai diagnostiku veic kompetento iestāžu vai attiecīgajai metodei nozīmētās valsts references laboratorijas uzraudzībā.

a)

ar dažāda veida dzīvniekiem un precēm saistītos riskus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – arī videi;

b)

jebkādu informāciju, kas norāda uz iespējamību, ka patērētāji varētu tikt maldināti, jo īpaši attiecībā uz preču veidu, identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīgumu, izcelsmes valsti vai izcelšanās vietu, izgatavošanas vai ražošanas metodi;

c)

to, kāda ir:

d)

kontroles, kas attiecīgajiem dzīvniekiem un precēm jau veiktas; un

e)

garantijas, ko trešās valsts, kura ir izcelsmes valsts, kompetentās iestādes ir sniegušas attiecībā uz dzīvnieku un preču atbilstību 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos paredzētajām prasībām vai prasībām, kas tām atzītas par vismaz līdzvērtīgām.

a)

Savienībā ievešanas vietā;

b)

robežkontroles punktā;

c)

vietā, no kuras notiek laišana brīvā apgrozībā Savienībā;

d)

par sūtījumu atbildīgā operatora noliktavās un telpās;

e)

galamērķa vietā.

a)

transportlīdzekļiem, arī tukšiem; un

b)

iepakojumam, tostarp paliktņiem.

a)

vienmēr ietilpst dokumentu kontrolpārbaude; un

b)

ietver identitātes kontrolpārbaudi un fizisko kontrolpārbaudi atkarībā no riska cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – arī videi.

a)

informē attiecīgos operatorus un vajadzības gadījumā muitas dienestus; un

b)

lemj, vai dzīvniekus vai preces ir jāaiztur, pirms ir pieejami veikto analīžu, testu vai diagnostikas rezultāti, vai tos var atbrīvot ar noteikumu, ka ir nodrošināta dzīvnieku vai preču izsekojamība.

a)

izveido procedūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu 1. punkta b) apakšpunktā minēto dzīvnieku vai preču izsekojamību; un

b)

nosaka, kādiem dokumentiem jābūt līdzi 1. punktā minētajiem dzīvniekiem vai precēm, kad kompetentās iestādes ir paņēmušas paraugus.

a)

dzīvnieki;

b)

dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti;

c)

augi, augu produkti un citi objekti, kas minēti sarakstos, kuri izveidoti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 72. panta 1. punktu un 74. panta 1. punktu;

d)

preces no konkrētām trešām valstīm, attiecībā uz kurām Komisija, izmantojot šā panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētos īstenošanas aktus, ir lēmusi, ka ir vajadzīgs pasākums, ar ko paredz īslaicīgi pastiprināt oficiālās kontroles to Savienībā ievešanas vietās, jo pastāv zināms vai no jauna radies risks vai tāpēc, ka ir pierādījumi, ka varētu būt vērojama būtiska plaša mēroga neatbilstība 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;

e)

dzīvnieki un preces, kam piemēro ārkārtas pasākumu, kurš paredzēts tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantu, Regulas (ES) 2016/429 249. pantu vai Regulas (ES) 2016/2031 28. panta 1. punktu, 30. panta 1. punktu, 40. panta 3. punktu, 41. panta 3. punktu, 49. panta 1. punktu, 53. panta 3. punktu un 54. panta 3. punktu, un kurš paredz, ka minēto ar Kombinētās nomenklatūras kodiem identificēto dzīvnieku vai preču sūtījumiem, tos ievedot Savienībā, ir jāpiemēro oficiālās kontroles;

f)

dzīvniekiem un precēm, attiecībā uz kuru ievešanu Savienībā ar tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā attiecīgi ar 126. vai 128. pantu, vai 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem ir paredzēti nosacījumi vai pasākumi, kas nosaka, ka, šādus dzīvniekus vai preces ievedot Savienībā, ir jāpārliecinās par atbilstību minētajiem nosacījumiem vai pasākumiem.

a)

izveido sarakstus, kuros izklāsta visus dzīvniekus un preces, kas minēti 1. punkta a) un b) apakšpunktā, norādot to Kombinētās nomenklatūras kodus; un

b)

izveido to preču sarakstu, kuras pieder pie 1. punkta d) apakšpunktā minētās kategorijas, norādot to Kombinētās nomenklatūras kodus, un vajadzības gadījumā to atjaunina saistībā ar attiecīgajā apakšpunktā minētajiem riskiem.

a)

preces, ko nosūta kā tirdzniecības paraugus vai kā izstādes eksponātus, kuri nav paredzēti laišanai tirgū;

b)

dzīvnieki un preces, kas paredzēti zinātniskiem mērķiem;

c)

preces, kas atrodas starptautiskos transportlīdzekļos, ko neizkrauj un kas ir paredzētas apkalpes locekļu un pasažieru patēriņam;

d)

preces, kas ir daļa no pasažieru personīgās bagāžas un ir paredzētas personīgam patēriņam vai lietošanai;

e)

nelieli tādu preču sūtījumi fiziskām personām, ko nav paredzēts laist tirgū;

f)

lolojumdzīvnieki, kā definēts Regulas (ES) 2016/429 4. panta 11) punktā;

g)

preces, kurām veikta konkrēta apstrāde un kuru daudzums nepārsniedz minētajos deleģētajos aktos noteikto;

h)

dzīvnieku vai preču kategorijas, kas rada zemu risku vai nerada konkrētu risku un kurām tāpēc nav vajadzīgas kontroles robežkontroles punktos.

a)

dzīvniekiem, izņemot ūdensdzīvniekus vai gaļu un ēdamus gaļas subproduktus, – veic oficiāls veterinārārsts, kuram var palīdzēt personāls, kurš ir apmācīts saskaņā ar 5. punktā paredzētajām prasībām veterinārijas lietās un kuru šim mērķim ir nozīmējušas kompetentās iestādes;

b)

ūdensdzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas nav tie, kas minēti šā punkta a) apakšpunktā, reproduktīvajiem produktiem vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, – veic oficiāls veterinārārsts vai personāls, kurš ir apmācīts saskaņā ar 5. punktā paredzētajām prasībām un kuru minētajam mērķim ir nozīmējušas kompetentās iestādes;

c)

augiem, augu produktiem un citiem objektiem, – veic oficiāla fitosanitārijas amatpersona.

a)

kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem robežkontroles punkta kompetentās iestādes var atļaut 47. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumu tālāku transportēšanu līdz to galamērķa vietai, pirms ir pieejami fizisko kontrolpārbaužu rezultāti, ja šādas kontrolpārbaudes ir vajadzīgas;

b)

kādos termiņos un kādā kārtībā veic dokumentu kontrolpārbaudes un vajadzības gadījumā identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes dzīvnieku un preču kategorijām, uz kurām attiecas 47. panta 1. punktā minētās oficiālās kontroles un kuri tiek ievesti Savienībā pa jūru vai ar gaisa transportu no trešās valsts, kad minētie dzīvnieki vai preces tiek pārvietotas no kuģa vai gaisa kuģa un muitas uzraudzībā pārvesti uz citu kuģi vai gaisa kuģi tajā pašā ostā vai lidostā, gatavojoties tālākai pārvietošanai (“pārkrauti sūtījumi”);

c)

kādos gadījumos un saskaņā ar kādiem nosacījumiem identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes tādiem pārkrautiem sūtījumiem un dzīvniekiem, ko atved ar gaisa vai jūras transportu un kas tālākai transportēšanai paliek tajā pašā transportlīdzeklī, var veikt robežkontroles punktā, kurš nav punkts, caur ko tie pirmo reizi atvesti Savienībā;

d)

kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem var atļaut 47. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumu tranzītu un šādu sūtījumu dažu oficiālo kontroļu veikšanu robežkontroles punktos, arī kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem preces uzglabā īpaši apstiprinātās muitas noliktavās vai brīvajās zonās;

e)

kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem piemēro izņēmumus attiecībā uz noteikumiem par identitātes kontrolpārbaudēm un fiziskām kontrolpārbaudēm 47. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto preču pārkrautiem sūtījumiem un sūtījumu tranzītu.

a)

47. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumu identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes kompetentās iestādes atbilstīgā veidā var veikt tādos kontrolpunktos, kas nav robežkontroles punkti, ar noteikumu, ka šādi kontrolpunkti atbilst prasībām, kas paredzētas 64. panta 3. punktā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 64. panta 4. punktu;

b)

to sūtījumu fiziskās kontrolpārbaudes, kuriem pirmās atvešanas Savienībā robežkontroles punktā ir veiktas dokumentu kontrolpārbaudes un identitātes kontrolpārbaudes, var veikt citā robežkontroles punktā citā dalībvalstī;

c)

to sūtījumu identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes, kuriem pirmās atvešanas Savienībā robežkontroles punktā ir veiktas dokumentu pārbaudes, var veikt citā robežkontroles punktā citā dalībvalstī;

d)

konkrētus kontroles uzdevumus var veikt muitas dienesti vai citas publiskās iestādes, ciktāl šādi uzdevumi jau neietilpst minēto iestāžu atbildības jomā, attiecībā uz:

e)

dokumentu kontrolpārbaudes 47. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem var veikt attālināti no robežkontroles punkta.

a)

kritērijus un procedūras, ko ievēro, nosakot un mainot biežumu identitātes kontrolpārbaudēm un fiziskām kontrolpārbaudēm, kuras veicamas 47. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumiem, un pielāgojot to biežumu ar šādām kategorijām saistītajam riska līmenim, ņemot vērā:

b)

nosacījumus, saskaņā ar kādiem dalībvalstis var palielināt saskaņā ar a) apakšpunktu noteikto identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežumu, lai ņemtu vērā vietējos riska faktorus;

c)

procedūras, ar kurām nodrošinātu, ka saskaņā ar a) apakšpunktu noteiktais identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežums tiek piemērots laikus un vienveidīgi.

a)

identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežumu 47. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām preču kategorijām; un

b)

identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežumu 47. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā minētajām dzīvnieku un preču kategorijām, ja vien tas jau nav paredzēts attiecīgajos apakšpunktos norādītajos tiesību aktos.

a)

oficiāls veterinārārsts, ja tie attiecas uz dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīvajiem produktiem vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem; vai

b)

oficiāla fitosanitārijas amatpersona, ja tie attiecas uz augiem, augu produktiem un citiem objektiem.

a)

operatori, kas ir atbildīgi par 47. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumiem, lai iepriekš paziņotu robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm par šādu sūtījumu atvešanu; un

b)

robežkontroles punkta kompetentās iestādes, lai:

a)

ir veiktas visas 49. panta 1. punktā prasītās oficiālās kontroles;

b)

ir pieejami fizisko kontrolpārbaužu rezultāti, ja šādas kontrolpārbaudes ir jāveic; un

c)

par sūtījumu ir pieņemts lēmums saskaņā ar 55. pantu, lēmumu reģistrējot VSID.

a)

sūtījumam neļauj piemērot muitas procedūru, kas atšķiras no tās, kuru norādījušas robežkontroles punkta kompetentās iestādes; un

b)

neskarot 48. pantā minētos izņēmumus un 53. un 54. pantā minētos noteikumus, sūtījumu brīvā apgrozībā ļauj laist tikai tad, kad ir iesniegts pienācīgi aizpildīts VSID, kas apliecina, ka sūtījums atbilst 1. panta 2. punktā minētajiem piemērojamajiem noteikumiem.

a)

VSID formu un tā iesniegšanas un lietošanas norādījumus, ņemot vērā atbilstīgos starptautiskos standartus; un

b)

minimālajiem termiņiem, ko par sūtījumu atbildīgie operatori ievēro 56. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētajā iepriekšējā paziņošanā par sūtījumiem, lai robežkontroles punkta kompetentās iestādes varētu laikus un rezultatīvi veikt oficiālās kontroles.

a)

par to, vai ierosinātā robežkontroles punkta nozīmēšana ir atkarīga no tādas kontroles labvēlīga iznākuma, ko Komisijas eksperti veic saskaņā ar 116. pantu, lai pārbaudītu atbilstību 64. pantā noteiktajām minimālajām prasībām; un

b)

par šādas kontroles dienu, kas nav vēlāk par sešiem mēnešiem pēc paziņošanas.

a)

tā kontaktinformāciju;

b)

tā darba laiku;

c)

tā precīzu atrašanās vietu un vai tā ir osta, lidosta vai vieta ievešanai pa dzelzceļu vai autoceļu; un

d)

47. panta 1. punktā minētās dzīvnieku un preču kategorijas, uz kurām attiecas tā nozīmējuma tvērums.

a)

atsauc 59. panta 1. punktā paredzēto nozīmējumu attiecībā uz visām vai konkrētām tādām dzīvnieku un preču kategorijām, attiecībā uz kurām nozīmēšana veikta; un

b)

minētos robežkontroles punktus svītro no 60. panta 1. punktā minētajiem sarakstiem attiecībā uz tām dzīvnieku un preču kategorijām, attiecībā uz kurām nozīmējums tiek atsaukts.

a)

kompetentās iestādes pārliecinās, ka 1. punktā minētais risks vairs nepastāv; un

b)

tās Komisijai un pārējām dalībvalstīm ir paziņojušas informāciju, uz kuru balstoties, apturēšana tiek atcelta.

a)

pietiekams attiecīgi kvalificēts personāls;

b)

telpas vai citi kompleksi, kas ir piemēroti to dzīvnieku un preču kategoriju veidam un apjomam, ar kuriem tiek veiktas darbības;

c)

iekārtas un telpas vai citi kompleksi, kas ļauj veikt oficiālās kontroles katrai dzīvnieku un preču kategorijai, attiecībā uz kuru robežkontroles punkts nozīmēts;

d)

ieviesti pasākumi, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu piekļuvi jebkuram citām iekārtām, telpām un pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu saskaņā ar 65., 66. un 67. pantu noteiktos pasākumus aizdomu gadījumos par neatbilstību, neatbilstīgu sūtījumu gadījumos vai gadījumos, kad sūtījumi rada risku;

e)

ieviesti ārkārtas situāciju pasākumi, lai nodrošinātu oficiālo kontroļu netraucētu norisi un saskaņā ar 65., 66. un 67. pantu noteikto pasākumu rezultatīvu piemērošanu neparedzamu un neplānotu apstākļu vai notikumu gadījumos;

f)

tehnoloģija un iekārtas, kas nepieciešamas, lai IMSOC efektīvi darbotos un, attiecīgā gadījumā, jebkāda cita datorizēta informācijas pārvaldības sistēma, kas vajadzīga datu un informācijas apstrādei un apmaiņai;

g)

piekļuve tādu oficiālo laboratoriju pakalpojumiem, kuras var nodrošināt analīzes, testēšanas un diagnostikas rezultātus attiecīgos termiņos un kuru rīcībā ir informācijas tehnoloģijas rīki, kas nepieciešami, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu veikto analīžu, testu vai diagnostikas rezultātu ievadīšanu IMSOC;

h)

ieviesti attiecīgi pasākumi pareizai darbību veikšanai ar dažādu kategoriju dzīvniekiem un precēm un iespējamo šķērskontaminācijas risku novēršanai; un

i)

ieviesti pasākumi, kas jāveic, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem biodrošības standartiem, tādējādi novēršot slimību izplatīšanos Savienībā.

a)

iznīcināt sūtījumu;

b)

pārsūtīt sūtījumu ārpus Savienības saskaņā ar 72. panta 1. un 2. punktu; vai

c)

sūtījumu īpaši apstrādāt saskaņā ar 71. panta 1. un 2. punktu vai ar jebkādu citu pasākumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem un, attiecīgā gadījumā, paredzēt sūtījumu citiem nolūkiem, nevis sākotnēji paredzētajam nolūkam.

a)

ir tāds, kas nodrošina atbilstību;

b)

nerada risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – arī videi; un

c)

netraucē oficiālās kontroles darbībām.

a)

Komisijai;

b)

pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

c)

muitas dienestiem;

d)

izcelsmes trešās valsts kompetentajām iestādēm; un

e)

par sūtījumu atbildīgajam operatoram.

a)

sūtījumu iznīcināt, ievērojot 1. panta 2. punktā minētos noteikumus, un veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vidi, un attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem, tostarp jo īpaši noteikumus, lai neradītu dzīvniekiem nekādas sāpes, stresu vai ciešanas, no kā var izvairīties; vai

b)

sūtījumam piemērot īpašu apstrādi saskaņā ar 71. panta 1. un 2. punktu.

a)

anulē oficiālos sertifikātus un attiecīgā gadījumā citus saistītus dokumentus, kas ir līdzi sūtījumiem, kuriem piemēroti pasākumi atbilstoši 66. panta 3. un 6. punktam un 67. pantam; un

b)

sadarbojas saskaņā ar 102.–108. pantu, lai veiktu visus turpmākos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Savienībā nav iespējams atkārtoti ievest sūtījumus, kuru ievešana tikusi aizliegta saskaņā ar 66. panta 1. punktu.

a)

sūtījumu iznīcināt vai tam piemērot jebkādu citu atbilstīgu pasākumu;

b)

gadījumos, kas minēti 67. pantā – sūtījumu iznīcināt atbilstīgā kompleksā, kas atrodas iespējami tuvu robežkontroles punktam, un veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vidi.

a)

tāda apstrāde vai pārstrāde (vajadzības gadījumā arī attīrīšana, taču ne atšķaidīšana), lai sūtījums atbilstu 1. panta 2. punktā minēto noteikumu prasībām vai pārsūtīšanā iesaistītās trešās valsts prasībām; vai

b)

jebkāda cita apstrāde tādā veidā, kas atbilst nekaitīgai lietošanai barībā vai pārtikā vai citiem mērķiem, kuri nav lietošana barībā vai pārtikā.

a)

iedarbīgi veikta un nodrošina, ka tiek likvidēti visi riski cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – arī videi;

b)

dokumentēta un veikta kompetento iestāžu kontrolē vai vajadzības gadījumā, balstoties uz savstarpēju vienošanos, citas dalībvalsts kompetento iestāžu kontrolē; un

c)

atbilst prasībām, kas paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos.

a)

ar operatoru, kas atbildīgs par sūtījumu, ir saskaņots galamērķis;

b)

par sūtījumu atbildīgais operators ir rakstveidā informējis dalībvalsts kompetentās iestādes, ka izcelsmes trešās valsts vai – ja tā nav viena un tā pati valsts – galamērķa trešās valsts kompetentās iestādes ir tikušas informētas par iemesliem, kuru dēļ attiecīgo dzīvnieku vai preču sūtījumu liegts ievest Savienībā, un apstākļiem, kādos tas noticis;

c)

ja galamērķa trešā valsts nav izcelsmes trešā valsts – operators ir saņēmis šīs galamērķa trešās valsts kompetento iestāžu piekrišanu, un minētās kompetentās iestādes ir paziņojušas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ka tās ir gatavas sūtījumu pieņemt; un

d)

dzīvnieku sūtījumu gadījumā – pārsūtīšana notiek atbilstoši dzīvnieku labturības prasībām.

a)

tādu oficiālo kontroļu maksimālo biežumu, kas, sūtījumus ievedot Savienībā, dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāveic, ja nav iemesla aizdomām par neatbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem vai par krāpniecisku vai maldinošu praksi;

b)

oficiālos sertifikātus, kam jābūt līdzi sūtījumiem, kurus ieved Savienībā;

c)

šā punkta b) apakšpunktā minēto sertifikātu paraugu;

d)

trešās valsts kompetentās iestādes, kuru atbildībā jāveic pirmseksporta kontroles; un

e)

attiecīgā gadījumā – jebkuru deleģēto institūciju, kurai minētās kompetentās iestādes var deleģēt noteiktus uzdevumus. Šādu deleģējumu var apstiprināt tikai tad, ja tas atbilst 28.–33. pantā noteiktajiem kritērijiem vai līdzvērtīgiem nosacījumiem.

a)

uz Savienību eksportēto dzīvnieku vai preču sūtījumi atbilst 1. panta 2. punktā minēto noteikumu prasībām vai tām līdzvērtīgām prasībām; un

b)

kontroles, ko veic trešā valstī pirms nosūtīšanas uz Savienību, ir pietiekami iedarbīgas, lai tās varētu aizstāt 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos paredzētās dokumentu kontrolpārbaudes, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes vai mazināt to biežumu.

a)

ir atbildīga par saziņu ar Savienību; un

b)

nodrošina, lai katram kontrolētajam sūtījumam būtu pievienoti 2. punkta b) apakšpunktā minētie oficiālie sertifikāti.

a)

ar IMSOC starpniecību informē Komisiju, pārējās dalībvalstis un attiecīgos operatorus, papildus prasot administratīvu palīdzību saskaņā ar 102.–108. pantā noteiktajām procedūrām; un

b)

sūtījumiem no attiecīgās trešās valsts palielina oficiālo kontroļu skaitu un, ja tas vajadzīgs, lai pienācīgi analītiski pārbaudītu situāciju, atbilstīgā skaitā tur paraugus, ko glabā piemērotos apstākļos.

a)

nodrošina savstarpēju piekļuvi informācijai, kas ir vajadzīga to attiecīgo darbību organizācijai un norisei attiecībā uz dzīvniekiem un precēm, kurus ieved Savienībā; un

b)

nodrošina laikus īstenotu šādas informācijas apmaiņu, arī ar elektroniskiem līdzekļiem.

a)

kompetentajām iestādēm ir piekļuve informācijai, kas vajadzīga, lai varētu tūlītēji un pilnīgi identificēt dzīvnieku un preču sūtījumus, kurus ieved Savienībā un kuriem piemēro oficiālās kontroles robežkontroles punktā saskaņā ar 47. panta 1. punktu;

b)

veicot informācijas apmaiņu vai sinhronizējot attiecīgās datu kopas, tiek savstarpēji atjaunināta kompetento iestāžu, muitas dienestu un citu iestāžu savāktā informācija par Savienībā ievestiem dzīvnieku un preču sūtījumiem; un

c)

tiek ātri paziņoti lēmumi, kurus šādas iestādes pieņēmušas, pamatojoties uz a) un b) apakšpunktā norādīto informāciju.

a)

tās lūdz muitas dienestiem nelaist sūtījumu brīvā apgrozībā un sūtījumam pievienotajā faktūrrēķinā un jebkurā citā attiecīgā pavaddokumentā vai attiecīgajos elektroniskajos ekvivalentos ierakstīt šādu paziņojumu:

“Produkts rada risku: laišana brīvā apgrozībā nav atļauta. Regula (ES) …/… (*1)”;

b)

bez kompetento iestāžu piekrišanas nav atļautas nekādas citas muitas procedūras; un

c)

tiek piemērots 66. panta 1., 3., 5. un 6. punkts, 67., 68. un 69. pants, 71. panta 1. un 2. punkts un 72. panta 1. un 2. punkts.

a)

tādu svaigu zivsaimniecības produktu sūtījumi, kurus no zvejas kuģa, kas peld ar trešās valsts karogu, tieši izkrauj ostās, kuras dalībvalstis nozīmējušas saskaņā ar 5. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1005/2008 (61);

b)

nedīrātu, neatspalvotu savvaļas medījamo dzīvnieku sūtījumi;

c)

šīs regulas 47. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto preču kategoriju sūtījumi, ko neatkarīgi no tā, vai tos uzglabā īpaši apstiprinātā muitas noliktavā vai brīvās zonās, iekrauj kuģos, kuri izpeld no Savienības teritorijas, un kas ir paredzēti kuģa nodrošinājumam vai apkalpes vai pasažieru patēriņam;

d)

koksnes iepakojamais materiāls;

e)

ar dzīvniekiem kopā nosūtītā barība, kas ir paredzēta to barošanai;

f)

dzīvnieki un preces, ko pasūta, izmantojot tālpārdošanu, un ko piegādā no trešās valsts uz adresi Savienībā, un paziņošanas prasības, kas vajadzīgas, lai varētu pienācīgi veikt oficiālās kontroles;

g)

augu produkti, kas, ņemot vērā to turpmāko galamērķi, var radīt infekcijas vai risku, ka var izplatīties lipīgas dzīvnieku slimības;

h)

šīs regulas 47. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumi, kuru izcelsme ir Savienībā un kuri tiek nosūtīti atpakaļ uz Savienību pēc tam, kad trešā valsts tos liegusi ievest savā teritorijā;

i)

preces, ko Savienībā no trešās valsts ieved bez taras neatkarīgi no tā, vai visu šādu preču izcelsme ir attiecīgajā trešā valstī;

j)

šīs regulas 47. panta 1. punktā minēto preču sūtījumi, ko ieved no Horvātijas teritorijas un kas tranzītā šķērso Bosnijas un Hercegovinas teritoriju Neumā (“Neumas koridors”), pirms tās atkārtoti ieved Horvātijas teritorijā caur ievešanas vietām Klekā vai Zaton Doli;

k)

dzīvnieki un preces, kam saskaņā ar 48. pantu nepiemēro 47. pantu.

a)

oficiālo sertifikātu paraugiem un šādu sertifikātu izsniegšanas noteikumiem; un

b)

to dokumentu formu, kam jābūt līdzi 1. punktā minēto kategoriju dzīvniekiem vai precēm.

a)

izmaksu līmenī, kas aprēķinātas saskaņā ar 82. panta 1. punktu; vai arī

b)

IV pielikumā paredzētajās summās.

a)

oficiālajām kontrolēm, ko veic 47. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētajiem dzīvniekiem un precēm;

b)

oficiālajām kontrolēm, ko veic pēc operatora lūguma, lai saņemtu Regulas (EK) Nr. 183/2005 10. pantā minēto apstiprinājumu;

c)

oficiālajām kontrolēm, kas sākotnēji nebija plānotas un:

a)

operatoru, kuriem ir mazs apgrozījums, intereses;

b)

ražošanā, pārstrādē un izplatīšanā izmantotās tradicionālās metodes;

c)

to operatoru vajadzības, kas izvietoti reģionos, uz kuriem attiecas īpaši ģeogrāfiski ierobežojumi; un

d)

oficiālo kontroļu apliecināto operatora atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem attiecīgajiem noteikumiem.

a)

oficiālo kontroļu veikšanā iesaistītā personāla, tostarp atbalsta un administratīvā personāla, algas, to sociālā nodrošinājuma, pensiju un apdrošināšanas izmaksas;

b)

kompleksu un iekārtu izmaksas, arī uzturēšanas un apdrošināšanas izmaksas, un citas saistītās izmaksas;

c)

izlietojamo materiālu un rīku izmaksas;

d)

izmaksas, ko deleģētās institūcijas iekasē par kompetento iestāžu pakalpojumiem, lai veiktu minētajām deleģētajām institūcijām deleģētās oficiālās kontroles;

e)

šā punkta a) apakšpunktā minētā personāla mācību izmaksas, izņemot mācības, kas vajadzīgas, lai saņemtu kvalifikāciju, kura ļauj būt nodarbinātam kompetentajās iestādēs;

f)

šā punkta a) apakšpunktā minētā personāla ceļa izmaksas un attiecīgās uzturēšanās izmaksas;

g)

paraugu ņemšanas un laboratoriskās analīzes, testēšanas un diagnostikas izmaksas, ko oficiālās laboratorijas iekasē par minētajiem uzdevumiem.

a)

pēc vienotas likmes, pamatojoties uz kopējām oficiālo kontroļu izmaksām, kas kompetentajām iestādēm radušās konkrētā periodā, un piemēro visiem operatoriem neatkarīgi no tā, vai atsauces periodā attiecībā uz katru operatoru, kuram piemēro maksu, jebkādas oficiālas kontroles tiek veiktas; nosakot katrai operatoru nozarei, darbībai un kategorijai iekasējamo maksu apmēru, kompetentās iestādes ņem vērā, kā attiecīgā veida un apjoma darbība un attiecīgie riska faktori ietekmē šādu oficiālo kontroļu kopējo izmaksu sadalījumu; vai

b)

pamatojoties uz katras atsevišķās oficiālās kontroles faktisko izmaksu aprēķinu, un piemēro operatoriem, kuriem piemēro šādu oficiālo kontroli.

a)

nodevām un maksu, kas paredzētas 79. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 79. panta 2. punktā un 80. pantā, proti, par:

b)

to iestāžu vai struktūru identitāti, kas ir atbildīgas par nodevu vai maksu ievākšanu.

a)

oficiāli sertifikāti; vai

b)

oficiāli apliecinājumi gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos.

a)

ja 1. panta 2. punktā minētie noteikumi paredz oficiāla sertifikāta izsniegšanu; un

b)

attiecībā uz oficiāliem sertifikātiem, kuri ir vajadzīgi dzīvnieku un preču sūtījumu eksportam uz trešām valstīm vai kurus galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde prasa nosūtīšanas dalībvalsts kompetentajai iestādei attiecībā uz dzīvnieku vai preču sūtījumiem, kas jāeksportē uz trešām valstīm.

a)

ir objektīvas, nav iesaistītas nekādos interešu konfliktos un jo īpaši nav tādā situācijā, kas var tieši vai netieši ietekmēt viņu profesionālās uzvedības neitralitāti attiecībā uz to, kas tiek sertificēts; un

b)

tiek attiecīgi apmācītas par noteikumiem, kuru ievērošanu apliecina oficiāls sertifikāts, un par to, kā tiek tehniski novērtēta atbilstība šiem noteikumiem, kā arī šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem.

a)

sertificējošās amatpersonas tiešas zināšanas par sertificēšanai būtiskiem atjauninātiem faktiem un datiem, kas ir iegūti:

b)

sertificēšanai būtiski fakti un dati, kuru pārzināšanu ir apliecinājusi cita persona, ko šim nolūkam pilnvarojušas kompetentās iestādes un kas rīkojas to kontrolē, ar nosacījumu, ka šādu faktu un datu pareizību var pārbaudīt sertificējošā amatpersona;

c)

sertificēšanai būtiski fakti un dati, kas iegūti, izmantojot operatoru paškontroļu sistēmas, un ko papildina un apstiprina regulāro oficiālo kontroļu rezultāti, ja sertificējošā amatpersona tādējādi ir pārliecinājusies, ka ir izpildīti oficiālā sertifikāta izsniegšanas nosacījumi.

a)

tiem ir unikāls kods:

b)

sertificējošā amatpersona tos neparaksta, ja tie nav aizpildīti vai aizpildīti nepilnīgi;

c)

tos sagatavo vienā vai vairākās Savienības iestāžu oficiālajās valodās, ko saprot sertificējošā amatpersona, un, attiecīgā gadījumā, kādā no galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām;

d)

ir autentiski un pareizi;

e)

tie ļauj identificēt personu, kura tos parakstījusi, un to izsniegšanas datumu; un

f)

tie dod iespēju viegli pārbaudīt saikni starp sertifikātu, iestādi, kas to izsniegusi, un sūtījumu, partiju vai atsevišķu dzīvnieku vai preci, uz kuru sertifikāts attiecas.

a)

oficiālu sertifikātu paraugiem un šādu sertifikātu izsniegšanas noteikumiem, kuru prasības nav noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos;

b)

mehānismiem un tehniskajiem pasākumiem, kas nodrošina pareizu un uzticamu oficiālu sertifikātu izsniegšanu un novērš krāpšanās risku;

c)

procedūrām, kas jāievēro sertifikātu atsaukšanas gadījumā un aizstājējsertifikātu izsniegšanā;

d)

oficiālu sertifikātu apliecinātu kopiju sagatavošanas noteikumiem;

e)

tādu dokumentu formu, kam jābūt līdzi dzīvniekiem un precēm pēc oficiālo kontroļu veikšanas;

f)

elektronisku sertifikātu izsniegšanas un elektronisko parakstu izmantošanas noteikumiem.

a)

ir autentiski un pareizi;

b)

tos sagatavo vienā vai vairākās Savienības iestāžu oficiālajās valodās, un, attiecīgā gadījumā, kādā no galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām; un

c)

ja tie attiecas uz sūtījumu vai partiju – dod iespēju pārbaudīt saikni starp oficiālo apliecinājumu un attiecīgo sūtījumu vai partiju.

a)

ir objektīvs, nav iesaistīts nekādos interešu konfliktos, un jo īpaši nav tādā situācijā, kas var tieši vai netieši ietekmēt viņu profesionālās uzvedības neitralitāti attiecībā uz to, kas ar oficiālajiem apliecinājumiem tiek sertificēts; un

b)

ir saņēmis piemērotu apmācību par:

a)

operatori, kas izsniedz apliecinājumus, ievēro 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos paredzētos nosacījumus; un

b)

apliecinājumu izsniedz, pamatojoties uz atbilstīgiem, pareiziem un pārbaudāmiem faktiem un datiem.

a)

analīzes, testēšanas vai diagnostikas metodes, ko izmanto oficiālās laboratorijas, kuras nozīmētas saskaņā ar 37. panta 1. punktu; un

b)

šādu oficiālo laboratoriju veiktās analīzes, testu un diagnostikas rezultāti.

a)

veic atklātā izraudzīšanās procesā; un

b)

ir ierobežota laikā un minimums uz piecu gadu laikposmu vai tiek regulāri pārskatīta.

a)

darbojas saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025 un tās saskaņā ar minēto standartu akreditē valsts akreditācijas iestāde, kas darbojas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008. Minētās akreditācijas tvērums:

b)

savus Eiropas Savienības references laboratorijas uzdevumus pilda objektīvi, neiesaistoties nekādos interešu konfliktos, un jo īpaši nenonākot tādā situācijā, kas var tieši vai netieši ietekmēt viņu profesionālās uzvedības neitralitāti;

c)

ir nodrošinātas vai noslēdz līgumus ar attiecīgi kvalificētu personālu, kas ir pietiekami apmācīts par analīzes, testēšanas un diagnostikas metodēm, kuras izmanto to kompetences jomās, un, attiecīgā gadījumā, ar atbalsta personālu;

d)

to rīcībā ir tām uzticēto uzdevumu veikšanai vajadzīgā infrastruktūra, aprīkojums un produkti vai šāda infrastruktūra, aprīkojums un produkti tām ir pieejami;

e)

nodrošina, lai to personāls un jebkurš līgumdarbinieks labi pārzinātu starptautiskos standartus un praksi un lai to darbā tiktu ņemtas vērā valsts, Savienības un starptautiska līmeņa jaunākās norises pētniecībā;

f)

ir aprīkotas ar vajadzīgo aprīkojumu vai ir tam piekļuve, lai ārkārtas situācijās veiktu savus uzdevumus; un

g)

attiecīgā gadījumā ir aprīkotas tā, lai varētu izpildīt attiecīgos biodrošības standartus.

a)

ĢMO un ģenētiski modificēta pārtika un barība; un

b)

barības piedevas.

a)

valsts references laboratorijām sniegt sīki izstrādātu informāciju un ieteikumus par laboratoriskās analīzes, testēšanas vai diagnostikas metodēm, tostarp references metodēm;

b)

valsts references laboratorijām sniegt references materiālus;

c)

koordinēt, kā valsts references laboratorijas un, ja vajadzīgs, citas oficiālās laboratorijas piemēro a) apakšpunktā minētās metodes, konkrētāk, regulāri organizējot starplaboratoriju salīdzinošu testēšanu vai prasmes testus un pēc šādas salīdzinošas testēšanas vai prasmes testiem nodrošinot turpmāko rīcību saskaņā ar starptautiski atzītiem protokoliem, ja tādi ir pieejami, un informējot Komisiju un dalībvalstis par starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas vai prasmes testu rezultātiem un turpmāko rīcību;

d)

koordinēt praktiskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu jaunas laboratoriskās analīzes, testēšanas vai diagnostikas metodes, un informēt valsts references laboratorijas par šīs jomas sasniegumiem;

e)

valsts references laboratoriju un, vajadzības gadījumā, citu oficiālo laboratoriju personālam, kā arī trešo valstu ekspertiem rīkot mācību kursus;

f)

savu pienākumu tvērumā sniegt zinātnisku un tehnisku atbalstu Komisijai;

g)

valsts references laboratorijām sniegt informāciju par attiecīgām valsts, Savienības un starptautiska līmeņa pētniecības darbībām;

h)

savu pienākumu tvērumā sadarboties ar laboratorijām trešās valstīs un ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA), Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC);

i)

aktīvi palīdzēt dalībvalstīs diagnosticēt pārtikas infekciju, zoonožu vai dzīvnieku slimību vai augiem kaitīgo organismu uzliesmojumus, veicot patogēnu izolātu vai kaitīgo organismu paraugu apstiprinošu diagnosticēšanu, raksturošanu vai taksonomisko vai epizootisko izpēti;

j)

koordinēt vai veikt testus, lai pārbaudītu pārtikas infekciju, zoonožu vai dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu diagnosticēšanā izmantoto reaģentu un reaģentu partiju kvalitāti;

k)

ja attiecas uz šo laboratoriju kompetences jomu – izveidot un uzturēt:

l)

ja attiecas uz šo laboratoriju kompetences jomu – attiecīgos gadījumos sadarbojas savstarpēji un ar Komisiju, lai izstrādātu analīzes, testēšanas vai diagnozes metodes, kas atbilst augstiem standartiem.

a)

tiek veikta atklātā izraudzīšanās procesā; un

b)

ir uz ierobežotu laikposmu vai to regulāri pārskata.

a)

darbojas neatkarīgi attiecībā uz savu kā Eiropas Savienības references centru uzdevumu īstenošanu;

b)

tiem ir augsta līmeņa zinātniskās un tehniskās speciālās zināšanas par cilvēku un dzīvnieku savstarpējām attiecībām, dzīvnieku uzvedību, dzīvnieku psiholoģiju, dzīvnieku ģenētiku, dzīvnieku veselību un uzturu saistībā ar dzīvnieku labturību, un dzīvnieku labturības aspektiem, kas saistīti ar dzīvnieku izmantošanu komerciāliem un zinātniskiem mērķiem;

c)

tiem ir attiecīgi kvalificēts personāls, kas ir pietiekami apmācīts b) apakšpunktā minētajās jomās un ar dzīvniekiem saistītos ētikas jautājumos, un, attiecīgā gadījumā, atbalsta personāls;

d)

tiem ir uzticēto uzdevumu veikšanai vajadzīgā infrastruktūra, aprīkojums un produkti vai šāda infrastruktūra, aprīkojums un produkti tiem ir pieejami; un

e)

tie nodrošina, lai to personāls labi pārzinātu starptautiskos standartus un praksi b) apakšpunktā minētajās jomās un lai to darbā ņemtu vērā valsts, Savienības un starptautiska līmeņa jaunākās norises, tostarp pētījumus un pasākumus, kurus veikuši citi Eiropas Savienības dzīvnieku labturības references centri, minēto jomu pētniecībā.

a)

savu pienākumu tvērumā nodrošināt zinātniskās un tehniskās speciālās zināšanas, tostarp attiecīgā gadījumā koordinētas palīdzības formā attiecīgajiem valsts atbalsta tīkliem un struktūrām jomā, ko regulē 1. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētie noteikumi;

b)

nodrošināt zinātniskās un tehniskās speciālās zināšanas 21. panta 8. punkta e) apakšpunktā minēto dzīvnieku labturības rādītāju izstrādē un piemērošanā;

c)

izstrādāt dzīvnieku labturības līmeņa novērtēšanas un dzīvnieku labturības uzlabošanas metodes vai koordinēt to izstrādi;

d)

veikt zinātniskus un tehniskus pētījumus par komerciāliem vai zinātniskiem mērķiem izmantotu dzīvnieku labturību;

e)

organizēt mācību kursus a) apakšpunktā minēto valsts zinātniskā atbalsta tīklu vai struktūru personālam, kompetento iestāžu personālam un trešo valstu ekspertiem; un

f)

izplatīt pētījumu konstatējumus un tehniskās inovācijas un sadarboties ar Savienības pētniecības iestādēm jomās, kas ir to uzdevumu tvērumā.

a)

tiek veikta atklātā izraudzīšanās procesā; un

b)

ir uz ierobežotu laikposmu vai to regulāri pārskata.

a)

darbojas neatkarīgi attiecībā uz savu kā Eiropas Savienības references centru uzdevumu īstenošanu;

b)

ir ar augstu zinātniskās un tehniskās kompetences līmeni jomās, ko reglamentē 1. panta 2. punktā minētie noteikumi, un tiesu ekspertīzē, ko piemēro minētajās jomās, lai ar attiecīgu spēju veiktu vai koordinētu pētniecību visaugstākajā līmenī preču autentiskuma un integritātes jomā un izstrādātu, piemērotu un apstiprinātu metodes, kas izmantojamas, lai atklātu ar krāpniecisku vai maldinošu praksi veiktus 1. panta 2. punktā minēto noteikumu pārkāpumus;

c)

nodarbina attiecīgi kvalificētu personālu, kas ir pietiekami apmācīts b) apakšpunktā minētajās jomās, un vajadzīgo atbalsta personālu;

d)

tiem ir uzticēto uzdevumu veikšanai vajadzīgā infrastruktūra, aprīkojums un produkti vai šāda infrastruktūra, aprīkojums un produkti tiem ir pieejami; un

e)

nodrošina, lai to personāls labi pārzinātu starptautiskos standartus un praksi b) apakšpunktā minētajās jomās un lai to darbā ņemtu vērā valsts, Savienības un starptautiska līmeņa jaunākos zinātniskos pētījumus minētajās jomās.

a)

sniegt īpašas zināšanas saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas aprites autentiskumu un integritāti un ar to, kā atklāt ar krāpniecisku vai maldinošu praksi veiktus šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto noteikumu pārkāpumus, saistībā ar tiesu ekspertīzi, ko piemēro jomās, kuras reglamentē minētie noteikumi;

b)

sniegt konkrētas analīzes, kas paredzētas to lauksaimniecības un pārtikas aprites segmentu noteikšanai, kuros varētu būt notikuši ar krāpniecisku vai maldinošu praksi veikti šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto noteikumu pārkāpumi, un kas paredzētas tam, lai palīdzētu izstrādāt konkrētu oficiālo kontroļu metodes un kārtību;

c)

vajadzības gadījumā īstenot šīs regulas 94. panta 2. punkta a)–h) apakšpunktā minētos uzdevumus, tādējādi izvairoties no dublēšanās ar to Eiropas Savienības references laboratoriju uzdevumiem, kas nozīmētas saskaņā ar šīs regulas 93. pantu;

d)

vajadzības gadījumā izveidot un uzturēt autentisku references materiālu kolekcijas vai datubāzes, kas izmantojamas, lai atklātu ar krāpniecisku vai maldinošu praksi veiktus šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto noteikumu pārkāpumus; un

e)

izplatīt pētījumu konstatējumus un tehniskās inovācijas jomās, kas ir to uzdevuma tvērumā.

a)

93. pantā paredzētās Eiropas Savienības references laboratorijas;

b)

95. pantā paredzētie Eiropas Savienības dzīvnieku labturības references centri;

c)

97. pantā minētie Eiropas Savienības references centri lauksaimniecības un pārtikas aprites autentiskumam un integritātei.

a)

ar īstenošanas aktu atsauc laboratorijas vai centra nozīmējumu; vai

b)

veic jebkādu citu atbilstīgu pasākumu.

a)

savus valsts references laboratorijas uzdevumus pilda objektīvi, neiesaistoties nekādos interešu konfliktos, un jo īpaši nenonākot tādā situācijā, kas var tieši vai netieši ietekmēt viņu profesionālās uzvedības neitralitāti;

b)

tās ir nodrošinātas vai noslēdz līgumus ar attiecīgi kvalificētu personālu, kas ir pietiekami apmācīts par analīzes, testēšanas un diagnostikas metodēm to kompetences jomās, un, attiecīgā gadījumā, ar atbalsta personālu;

c)

to rīcībā ir tām uzticēto uzdevumu veikšanai vajadzīgā infrastruktūra, aprīkojums un produkti vai šāda infrastruktūra, aprīkojums un produkti tām ir pieejami;

d)

nodrošina, lai to personāls vai jebkurš līgumdarbinieks labi pārzinātu starptautiskos standartus un praksi un lai to darbā tiktu ņemtas vērā valsts, Savienības un starptautiska līmeņa jaunākās norises pētniecībā;

e)

ir aprīkotas ar vajadzīgo aprīkojumu vai ir tam piekļuve, lai ārkārtas situācijās veiktu savus uzdevumus; un

f)

attiecīgā gadījumā ir aprīkotas tā, lai varētu izpildīt attiecīgos biodrošības standartus.

a)

katras valsts references laboratorijas nosaukumu un adresi paziņo Komisijai, attiecīgajai Eiropas Savienības references laboratorijai un citām dalībvalstīm;

b)

šā punkta a) apakšpunktā minēto informāciju publisko; un

c)

vajadzības gadījumā atjaunina a) apakšpunktā minēto informāciju.

a)

sadarbojas ar Eiropas Savienības references laboratorijām un piedalās šādu laboratoriju organizētos mācību kursos un starplaboratoriju salīdzinošos testos;

b)

koordinē saskaņā ar 37. panta 1. punktā nozīmēto oficiālo laboratoriju darbības, lai saskaņotu un uzlabotu laboratoriskās analīzes, testēšanas vai diagnostikas metodes un to izmantošanu;

c)

attiecīgā gadījumā organizē starplaboratoriju salīdzinošu testēšanu vai prasmes testus starp oficiālām laboratorijām, nodrošina atbilstīgu turpmāko rīcību pēc šādiem testiem un informē kompetentās iestādes par šādu testu rezultātiem un turpmāko rīcību;

d)

nodrošina Eiropas Savienības references laboratorijas sniegtās informācijas izplatīšanu kompetentajām iestādēm un oficiālajām laboratorijām;