28.6.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 227/70

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā – Atjauninātā ES rūpniecības politikas stratēģija””

(COM(2017) 479 final)

(2018/C 227/10)

Ziņotājs:	Bojidar DANEV
Līdzziņotāja:	Monika SITAROVÁ HRUŠECKÁ

Apspriešanās, Eiropas Komisija	9.10.2017.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā struktūrvienība	Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
Pieņemts CCMI	23.1.2018.
Pieņemts plenārsesijā	15.2.2018.
Plenārsesija Nr.	532
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	166/1/2

1. Secinājumi un ieteikumi

EESK atzinīgi vērtē paziņojumu par viedu, novatorisku un ilgtspējīgu attīstību un paziņojuma pieeju, proti, pavērt iespējas cilvēkiem un uzņēmumiem. Tomēr

—	ir jānodrošina politikas ilgtermiņa nepārtrauktība un prognozējamība. Komisijai būtu no pašreizējās politikas jeb drīzāk politiku kopuma ir jāizstrādā saskaņota ilgtermiņa stratēģija,

—	EESK arī vēršas pie Padomes, jo dalībvalstu kompetencē ir vairums rūpniecības politikas jautājumu, un tāpēc tām ir jāapņemas rīkoties saskaņoti. Neviena dalībvalsts nevar viena pati atrisināt pasaules līmeņa problēmas, ar kurām saskaras rūpniecība,

—	kopīgi mērķi un vienots rūpniecības politikas satvars varētu būt ļoti nozīmīgs Eiropas nākotnes elements. Tāpēc ES līmenī ir jāuzlabo šīs politikas pārvaldības struktūras, lai varētu gūt rezultātus,

—	ir steidzami jārīkojas, jo digitālās tehnoloģijas, dekarbonizācija un globālās politiskās pārmaiņas ir saistītas ar līdz šim nepieredzētām un neprognozējamām problēmām.

Ar paziņojumu saistītie EESK secinājumi:

1.1.

Komisijas iecerējusi integrēt pasākumus vairākās politikas jomās, lai radītu rūpniecības konkurētspējai un attīstībai labvēlīgus nosacījumus, kā EESK jau vairākus gadus iesaka.

1.2.

Digitālajā laikmetā notiekošai paradigmas maiņai ir graujoša, transversāla ietekme uz visiem uzņēmumiem un sabiedrību.

1.3.

Uzņēmumiem vēl iepriekš nepieredzētā veidā jaunās tehnoloģijas ir ātri jāpārvērš jauninājumos un veiksmīgos risinājumos tirgos, kuros arvien pieaug konkurence. Centrāla pozīcija globālajā vērtību radīšanas ķēdē daudziem uzņēmumiem ir ļoti svarīga.

1.4.

Cilvēki ir pārmaiņu centrā. Darba tirgus politikas pasākumi ir jāpielāgo mainīgajiem apstākļiem. Sociāli taisnīga pāreja nozīmē, ka ir jāsniedz atbalsts cilvēkiem un reģioniem, kurus skar strukturālās pārmaiņas.

1.5.

Izglītība un apmācība ir būtiski rūpnieciskās pārmaiņas veicinoši faktori un virzītājspēki. Visiem darba ņēmējiem ir jāpilnveido prasmes, it īpaši digitālās spējas, un daudziem ir jāapgūst jaunas profesijas.

1.6.

Vides aizsardzības, klimata pārmaiņu ierobežošanas un citu ilgtspējas mērķu sasniegšana saistīta ar būtiskām pārmaiņām visā tautsaimniecībā. Paveras jaunas iespējas uzņēmējdarbībai. Vienlaikus, lai varētu veikt rūpniecības dekarbonizāciju, vajadzīgi milzīgi ieguldījumi fundamentāli jaunās bezemisiju tehnoloģijās un daudz vairāk tīras elektroenerģijas par konkurētspējīgām cenām.

1.7.

Investīciju līmenis Eiropas rūpniecībā ir zems, tomēr ir vērojamas arī dažas pozitīvas tendences. Jebkurā gadījumā investorus var piesaistīt tikai tad, ja rūpniecībai ir radīti pareizi pamatnosacījumi.

1.8.

Būtisks faktors rūpniecībai ir pasaules tirgu pieejamība, un tāpēc ir jāturpina tirdzniecības nolīgumu tīkla izveide, balstoties uz taisnīgas tirdzniecības principu.

EESK ieteikumi

1.9.

ES rīcības vispārējam mērķim ir jābūt šādam – turpināt izstrādāt labi funkcionējošu horizontālu politikas pasākumu kopumu un paredzamu tiesisko regulējumu, lai mudinātu ieviest jauninājumus, atbalstītu ieguldījumus un palīdzētu rūpniecībai nodrošināt risinājumus sabiedrības problēmām. Tam vajadzētu radīt pievienoto vērtību ar izmērāmu ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību, un to vajadzētu nodrošināt, paredzot pēc iespējas mazāku administratīvo slogu, un ieguvumi būtu jānodrošina visām sabiedrības grupām.

1.10.

Jādara viss, lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi, uzsvaru liekot uz īstenošanu dalībvalstīs. Konkurences politika ir vajadzīgs inovācijas un taisnīguma virzītājspēks, tomēr tās piesardzīga īstenošana nedrīkst kavēt ES uzņēmumu izaugsmi.

1.11.

Digitālā tirgus stratēģija ir steidzami jāīsteno, un tā jāpapildina ar mērķtiecīgu nodarbinātības politiku.

1.12.

Būtu vajadzīga atvērta un reāla attieksme pret jaunām, revolucionārām tehnoloģijām un uzņēmējdarbības modeļiem, uzmanību pievēršot tam, lai sabiedrība, tostarp uzņēmumi, varētu izmantot jauno iespēju sniegtās priekšrocības.

1.13.

Sociālais dialogs un dialogs ar pilsonisko sabiedrību ir jāatjaunina un jāstiprina visos līmeņos, lai varētu atvieglot pārmaiņas, risināt sociālās problēmas un novērst konfliktus.

1.14.

Jānodrošina elastīgas iespējas pārejai no izglītības posma uz nodarbinātības posmu (piemēram, māceklība un mācīšanās darba vietā). Daudzās dalībvalstīs vairāk būtu jāatzīst arodapmācības nozīmība.

1.15.

Mūsu tautsaimniecībām vajadzētu gūt labumu no līderības mazoglekļa ekonomikā un aprites ekonomikā. Novatorisku jaunu uzņēmumu attīstība un ar augstām izmaksām saistītā energoietilpīgas ražošanas pārveide būtu jāatbalsta ar politikas pasākumiem, lai izvairītos no ieguldījumu aizplūšanas un oglekļa emisiju pārvirzes.

1.16.

Būtu jāapzina šķēršļi, kas pašreizējos lielos privāto uzkrājumu pārpalikumus kavē pārvērst produktīvās investīcijās rūpniecībā un infrastruktūrā.

1.17.

ES atbalsts būtu galvenokārt jānovirza tam, lai veicinātu inovāciju, izvērstu MVU darbību, palīdzētu grūtībās nonākušajiem reģioniem un sniegtu iespējas cilvēkiem. Par svarīgu kritēriju jāizvirza daudzkāršojošā iedarbība uz privāto finansējumu.

1.18.

Pētniecības un izstrādes, kā arī inovācijas politikai nākamajā finanšu shēmā ir jānodrošina papildu līdzekļi. Minētā politika vairāk ir jāvērš uz jaunu tehnoloģiju izmantošanu, darbības izvēršanu un tirgus panākumiem, un tā nedrīkst atstumt nevienu uzņēmumu neatkarīgi no tā lieluma.

1.19.

Oficiālajā statistikā būtu labāk jāatspoguļo ekonomikas pazīmes, kas ir mainījušās, piemēram, nozaru robežu saplūšana un jauni saimnieciskās darbības veidi. Vajadzīga vienota metode rūpniecības un pakalpojumu radītās pievienotās vērtības aprēķināšanai.

1.20.

Līdztekus 20 % mērķim ir jāturpina atklātas pārdomas par to, kādiem jābūt svarīgākajiem rūpniecības politikas makroekonomiskiem un mazāk apkopotiem mērķiem un rādītājiem.

1.21.

Palielinot Konkurētspējas padomes ietekmi vai citā veidā ir jāuzlabo pārvaldības struktūras, lai nodrošinātu, ka politikas pasākumi tiek visaptveroši integrēti un lēmuma pieņemšanas process ir saskanīgs.

1.22.

Atzinīgi jānovērtē ikgadējā Rūpniecības diena un Augsta līmeņa apaļais galds par rūpniecību, jo tādā veidā ieinteresētās personas tiek mudinātas uzņemties atbildību stratēģijas īstenošanu. Tomēr dialogam ar rūpniecību nevajadzētu aprobežoties tikai ar minētajiem pasākumiem.

2. Ievads

2.1.

Rūpniecība ir Eiropas ekonomikas pamats. Tā nodrošina 24 % darbvietu Eiropas Savienībā – 32 miljonus tiešo darbvietu un 21 miljonu netiešo darbvietu, galvenokārt pakalpojumu sniegšanas jomā. Šajās darbvietās tiek nodrošināta salīdzinoši augsta darba samaksa gan augsti kvalificētiem, gan mazāk kvalificētiem darba ņēmējiem. Gatavie izstrādājumi nodrošina 75 % no eksporta kopapjoma. Rūpniecības izaugsme ietekmē visas tautsaimniecības jomas. Turklāt rūpniecība ir inovācijas šūpulis visās nozarēs, tostarp nodrošina risinājumus daudzām sabiedrības problēmām. Pievienotās vērtības kodolu mūsu tautsaimniecībās tomēr veido aizvien lielāka savstarpējā saikne starp ražošanu un pakalpojumiem, kā arī integrācija vērtību radīšanas ķēdēs.

2.2.

Pēc daudzu gadu lejupslīdes rūpnieciskā ražošana, eksports un nodarbinātība Eiropā, šķiet, sāk atlabt. Tomēr šī atlabšana nav pilnvērtīga, un Eiropas rūpniecības konkurētspējas līmenis ir neapmierinošs. Bieži tiek ziņots par salīdzinoši augstiem nodokļiem un enerģijas cenām, nepietiekamiem ieguldījumiem – gan reāliem, gan nemateriāliem –, lēnu produktivitātes pieaugumu, atpalicību no konkurentiem inovācijas jomā, prasmju trūkumu un pieticīgu iekšējo pieprasījumu.

2.3.

Rūpniecību ietekmē it īpaši šādas svarīgas attīstības tendences:

—	revolucionāra tehnoloģiskā attīstība; digitalizācija un visas tās lietojumprogrammas, kā arī nanotehnoloģijas, jauni materiāli, uz dzīvības zinātnēm balstītas tehnoloģijas utt.,

—	vides prasību pieaugums, tostarp klimata pārmaiņu ierobežošana,

—	augstāka dzīves līmeņa izplatīšanās, sabiedrības novecošana un urbanizācija,

—	globalizācija ar atvērtajiem tirgiem un ražošana, kas notiek vērtību radīšanas ķēdēs, un arī agresīva valstu uzņēmējdarbība un protekcionisms.

Šīs labi zināmās tendences sniedz Eiropas rūpniecībai plašas iespējas. Tomēr, ja uz tām atbilstoši un veiksmīgi nereaģēs, tās var radīt arī lielus draudus sabiedrībai un rūpniecībai.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu un lielā mērā piekrīt analīzei, ko tā veikusi par Eiropas rūpniecības stāvokli un problēmām, ar kurām rūpniecība saskaras. Paziņojums būtībā ir aktualizēta informācija par jau zināmiem priekšlikumiem, un tajā norādīts uz vēl dažiem jauniem pasākumiem, ko ierosinās pašreizējā Komisija. Tomēr ir jānodrošina politikas ilgtermiņa nepārtrauktība un prognozējamība. Komisijai ir steidzami jāizstrādā ilgtermiņa stratēģija, un visām dalībvalstīm būtu jāapņemas to pilnībā īstenot.

3.2.

EESK ar gandarījumu norāda, ka Komisija nākusi klajā ar tādu pieeju rūpniecības politikai, kas saskan ar to, ko Komiteja iesaka jau vairākus gadus. Tā vietā, lai vairākās politikas jomās izstrādātu tiesību normas, kas ietekmē rūpniecību, un nepievērstu uzmanību ne šo tiesību aktu ietekmei uz rūpniecību, ne rūpniecības viedoklim, jaunā pieeja paredz tādas prioritātes kā rūpniecības attīstība integrēšanu šajās politikas jomās.

3.3.

Pēdējo dažu gadu laikā EESK ir nākusi klajā ar atzinumiem par Komisijas priekšlikumiem dažādām rūpniecības nozarēm un politikas jomām (1). Saistībā ar šo paziņojumu minētie atzinumi joprojām ir ļoti būtiski. Šajā atzinumā EESK vēlas uzsvērt dažus pašreiz nozīmīgus rūpniecības politikas aspektus, kā arī pievienot dažus jaunus komentārus.

3.4.

Uzņēmumi saskaras ar iepriekš nepieredzētu nepieciešamību pielāgoties, bieži vien radikāli. Tiem ir ātri jāapgūst jaunās tehnoloģijas un, izmantojot tās, ir jāpaaugstina produktivitāte un jārada jauninājumi, gūstot panākumus tirgos, kur konkurence arvien saasinās. Daudziem uzņēmumiem ir svarīgi pareizi pozicionēt sevi, vēlams starptautiskās vērtību radīšanas ķēdes centrā. Mazie un vidējie uzņēmumi var censties, un tiem ir jācenšas uzņemties nozīmīgu, novatorisku lomu šajās ķēdēs, kas galvenokārt veidotas ap lieliem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešamie resursi un tīkli.

3.5.

Radīsies jaunas nozares. Digitalizācija veicina neskaitāmu jaunu tīklu veidošanos un mijiedarbību, sekmējot centienus radīt daudzus jaunus produktus un pakalpojumus, kas ir vēl vairāk pielāgoti klientu vajadzībām. Tālāka ražošanas attīstība, produktu un pakalpojumu tehnoloģijas, kā arī jaunuzņēmumu izaugsme ir jānodrošina, īstenojot atbilstošus politikas pasākums ES līmenī, jo vērtību radīšanas ķēdes neaptver tikai vienu valsti. Tomēr dalībvalstu un reģionu atšķirību dēļ pasākumiem ir jābūt individuāli pielāgotiem.

3.6.

Visiem uzņēmumiem ir pastāvīgi jāmodernizē sava darbība. Novecojušus un nerentablus uzņēmumus nevar saglabāt, piešķirot dotācijas. Eiropai tomēr ir vajadzīgs plašs nozaru spektrs, lai apmierinātu sabiedrības vajadzības, un tādēļ būtu jāizstrādā īpašas stratēģijas tām nozarēm, kas saskaras ar īpašām problēmām.

3.7.

Cilvēki ir pārmaiņu centrā. Ja nebūs kvalificētu un uzticīgu darba ņēmēju, nebūs rūpniecības. Jauno tehnoloģiju un jauninājumu sniegtās iespējas ir jāizmanto, tomēr digitalizācija, kā arī citas revolucionāras tehnoloģijas ietekmēs darba tirgus struktūru, jo samazināsies ražošanai nepieciešamo darbvietu skaits un palielināsies pieprasījums pēc IT speciālistiem. Mainīsies arī darba organizācijas un vadības koncepcijas, ietekmējot darbvietu kvalitāti, padarot tās mazāk bīstamas, bet vienlaikus arī intensīvākas un elastīgākas.

3.8.

Tehnoloģisku traucējumu ietekme uz nodarbinātību ir atbilstoši jānovērtē, un ir jānostiprina politisko instrumentu kopums izmaiņu prognozēšanai. Liels izaicinājums būs darba tirgus pielāgošana strukturālajām pārmaiņām – pēc iespējas nodrošināt darba drošību vai jaunas darba iespējas, kā arī sociālo aizsardzību tiem, kam tā vajadzīga, un novērst veselu reģionu panīkumu. Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam ir vajadzīgs vairāk līdzekļu, un tā darbības joma ir jāpaplašina, lai tas attiektos arī uz tehnoloģisko pārmaiņu radīto ietekmi. Ražošanas attiecības visos līmeņos un īpaši sociālais dialogs uzņēmumu līmenī, dialogā iesaistot darba ņēmējus, būtiski atvieglo rūpnieciskās pārmaiņas, palielinot viņu atbalstu pārmaiņām un veicinot konfliktu novēršanu.

3.9.

Izglītība un apmācība ir būtiski rūpnieciskās pārmaiņas veicinoši faktori un virzītājspēki. Visiem darba ņēmējiem ir jāpilnveido savas prasmes, it īpaši digitālās spējas. Daudzi ir jāapmāca pavisam jaunās profesijās. Straujās tehnoloģiju attīstības dēļ svarīgs uzdevums ir nodrošināt mācību programmu un apmācāmo skaita atbilstību rūpniecības mainīgajām vajadzībām. Plašāk būtu jāizmanto ar mācīšanos darba vietā saistīti risinājumi, piemēram, duālā sistēma, kas sekmīgi darbojas Vācijā. Vismaz dažās dalībvalstīs būtu vairāk jāatzīst arodapmācības nozīmība. Tāpat būtu jāvairo STEM priekšmetu (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) popularitāte.

3.10.

Makroekonomikas un rūpniecības politika viena otru pastiprina. Pašlaik vērojamā ekonomiskā augšupeja paver iespēju modernizēt transporta, enerģētikas un digitālo infrastruktūru, aktivizēt pētniecību un izstrādi un tās rezultātu pārveidi sekmīgos jauninājumos, kā arī līdzsvarot reģionālo attīstību. Pareizā makroekonomikas un rūpniecības politikas kombinācija paildzinātu atlabšanu un pasargātu tautsaimniecību un rūpniecību no turpmākas lejupslīdes.

3.11.

Investīcijas Eiropas rūpniecībā joprojām ir satraucoši zemā līmenī, lai gan ES ir liels uzkrājumu pārpalikums, kas nav pārvērsts produktīvos ieguldījumos. Šās parādības iemesli būtu rūpīgi jāanalizē, it īpaši tāpēc, ka rūpniecības pārveidei ir vajadzīgi milzīgi ieguldījumi. Taču viens ir skaidrs – gan iekšzemes, gan starptautiskos investorus piesaista tikai pamatnosacījumi, kas nodrošina pietiekamu konkurētspēju.

3.12.

Tomēr ir vērojamas arī iespējama stāvokļa uzlabošanās investīciju jomā. Pasaulē, kurā valda milzīga politiskā nestabilitāte, ES ir droša un stabila vieta ieguldījumiem. Tā kā pieprasījums pieaug, dažās rūpniecības nozarēs drīz pienāks brīdis, kad ražošanas jauda tiks izmantota pilnībā. Tas mudinās veikt ieguldījumus jaunas jaudas veidošanā, cerams, Eiropā.

3.13.

Vides un klimata politikas prasības, it īpaši Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņu ierobežošanu ietekmē visus uzņēmumus. Mazoglekļa ekonomikā un aprites ekonomikā rodas daudz jaunu uzņēmējdarbības iespēju. ES centieni kļūt par līderi šajās jomās var palīdzēt Eiropas rūpniecībai pasaules tirgos. Energoietilpīgās un resursietilpīgās nozarēs it īpaši ir jāveic būtiskas tehnoloģiskas pārmaiņas, kam jāsniedz apņēmīgs politisks atbalsts, lai izvairītos no ieguldījumu aizplūšanas un oglekļa emisiju pārvirzes. Ražošanas un transporta atteikšanās no fosilo enerģijas avotu izmantošanas ievērojami palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas par konkurētspējīgām cenām.

3.14.

Visu dalībnieku – ES, dalībvalstu valdību, iestāžu, reģionu, universitāšu un skolu, ieinteresēto personu un uzņēmumu – sadarbību varētu uzlabot, un tā būtu jāuzlabo. Piemēram, jāuzlabo uzņēmumu un universitāšu savstarpējā sadarbība. Skolām ir jāvēršas pie uzņēmumiem un jālūdz palīdzība, lai savlaicīgi saskaņotu mācību plānus un vienotos par māceklības iespējām. Vissvarīgāk ir norādīt, ka dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, nekavējoties ieviešot un īstenojot saskaņotus politikas pasākumus un tiesību aktus.

3.15.

Pašreizējās statistikas metodes nesniedz savlaicīgu un lietderīgu priekšstatu par Eiropas rūpniecības stāvokli. Nozaru iedalījums kategorijās “ražošana”, “pakalpojumi” un “cita veida ražošanas darbības” ir novecojis. Ievērojama saimnieciskās darbības daļa netiek ņemta vērā IKP aprēķinos. Statistikas dati par importu un eksportu nesniedz pietiekamu priekšstatu par rūpniecisko darbību laikmetā, kad aptuveni puse rūpnieciskās ražošanas ir integrēta globālajās vērtību radīšanas ķēdēs. Steidzami jāizstrādā vienota metode rūpniecības un pakalpojumu radītās pievienotās vērtības un to saiknes aprēķināšanai.

3.16.

EESK uzskata, ka mērķis rūpniecības devumu iekšzemes kopproduktā palielināt līdz 20 % ir jāpapildina ar būtiskākiem mērķiem un rādītājiem, kas labāk atspoguļo visus rūpniecības attīstības aspektus.

3.17.

Jāstiprina to politikas pasākumu integrēšanas pārvaldība, kas ietekmē rūpniecības konkurētspēju un attīstību, kā arī pārvaldība dalībvalstu starpā. Labāks regulējums – proti, prognozējami, izmaksu ziņā lietderīgi un uz faktiem balstīti noteikumi – un pārredzami ex ante ietekmes novērtējumi ir svarīgi. Stiprinot Konkurētspējas padomes lomu vai citā institucionālā veidā, ir jānodrošina visa lēmumu pieņemšanas procesa saskaņotība. ES un valstu līmenī ir jāatsakās no viensētnieciskas domāšanas, lai varētu reaģēt uz pieaugošo dinamiku pasaules ekonomikā.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

Eiropas rūpniecības stiprināšana: EESK piekrīt, ka ir vajadzīgs holistisks un uz nākotni vērsts skatījums uz Eiropas rūpniecību. Lai Eiropas rūpniecība kļūtu stiprāka, par ES rīcības vispārējo mērķi ir jāizvirza mērķis izstrādāt labi funkcionējošu un paredzamu tiesisko regulējumu, ar ko tiek veicināta inovācija un kas palīdz nozarei rast risinājumus sabiedrības problēmām. Tam vajadzētu radīt pievienoto vērtību ar izmērāmu ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību, un to vajadzētu nodrošināt, paredzot pēc iespējas mazāku administratīvo slogu, un ieguvumi būtu jānodrošina visām sabiedrības grupām.

4.2.

Vienotais tirgus: EESK atzinīgi vērtē pieeju, ar ko paredzēts sniegt iespējas cilvēkiem un uzņēmumiem, un atbalsta ierosinātos pasākumus vienotā tirgus, tostarp kapitāla tirgus, stiprināšanai. Svarīgi ir rīkoties tādās jomās kā standartizācijas uzlabošana un pašregulācija. Svarīgākais ir, ka dalībvalstis pilda savu pienākumu nodrošināt atbilstību un panākt noteikumu izpildi. Modra konkurences politikas īstenošana ir būtisks inovācijas un cenu veidošanas priekšnoteikums. Ļoti atzinīgi vērtējama Komisijas modrā attieksme pret lieliem pasaules līmeņa dalībniekiem. Tomēr nedrīkst kavēt Eiropas uzņēmumu izaugsmi – vidējais ES (izņemot AK) reģistrētais uzņēmums ir divas reizes mazāks nekā vidējais ASV uzņēmums. Jautājums ir par to, kā centienos panākt konkurences tiesību normu izpildi tiek interpretēta attiecīgā tirgus definīcija.

4.3.

Digitālais laikmets: digitalizācija izraisa reālu paradigmas maiņu, kas ietekmē sabiedrību kopumā un kam ir arī ģeopolitiskas iezīmes. EESK izvērstais viedoklis par digitalizāciju pausts citos atzinumos. Tie veltīti tādiem jautājumiem kā lielie dati, 5G, progresīva ražošana, robotika utt. Ļoti svarīgas ir ES stratēģijas, kas attiecas uz digitālo vienoto tirgu, Eiropas rūpniecības digitalizāciju, kiberdrošību un mākslīgo intelektu. Svarīgs principa jautājums ir, kā gūt pareizo līdzsvaru, lai, no vienas puses, izmantotu jaunu revolucionāru tehnoloģiju sniegtos ieguvumus un, no otras puses, garantētu drošību un taisnīgumu. Svarīgi ir izvēlēties atklātu un reālu attieksmi, lai sabiedrība, tostarp uzņēmumi, varētu izmantot jaunās iespējas.

4.4.

Zema oglekļa emisiju līmeņa sabiedrība un uz apriti vērsta sabiedrība: tā kā konkurence saasinās, ir ļoti grūti saglabāt līderību šajās jomās. Tomēr līderība nebūtu uzskatāma par pašmērķi; tai drīzāk ir labvēlīgi jāietekmē mūsu ekonomika un sabiedrība. Enerģētikas pārkārtošana ir jāatbalsta, tomēr rūpniecībai vajadzīgās enerģijas cenām ir jābūt konkurētspējīgām.

4.5.

Investīcijas: vairāki ES instrumenti, ar ko paredz atbalstīt investīcijas – gan reālas, gan nemateriālas –, būtu galvenokārt jāvirza uz to, lai veicinātu inovāciju, palīdzētu MVU paplašināt savu darbību, atbalstītu grūtībās nonākušos reģionus, modernizētu infrastruktūru, kā arī dotu cilvēkiem iespējas, nodrošinot viņiem izglītību un apmācību. Joprojām vairāk jāpalīdz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem saprast, kā izvēlēties pareizo avotu starp daudzām dažādām iespējām, un vajadzīgas krietni vienkāršākas pieteikuma iesniegšanas un ziņošanas procedūras. Par vienu no svarīgajiem kritērijiem būtu jāizvirza daudzkāršojošā ietekme uz privāto finansējumu. Atzinīgi vērtējami visi priekšlikumi, tostarp tie, kurus sniegs Augsta līmeņa grupa ilgtspējīga finansējuma jautājumos un kuros ierosināts kapitāla piešķiršanu novirzīt uz ilgtermiņa investīcijām un ieguldījumiem ilgtspējīgā izaugsmē (2).

4.6.

Inovācija: EESK piekrīt, ka politikas pasākumi ir vairāk jāvērš uz to, lai ieviestu jaunās tehnoloģijas, paplašinātu darbību un gūtu panākumus tirgū, kā arī veicinātu sadarbību reģionālo kopu starpā un to ietvaros. Nevienu uzņēmumu, lai kāds būtu tā lielums, nedrīkst atstumt. Nākamajā finanšu shēmā programmas “Apvārsnis 2020” aizstājējai būtu jāatvēl krietni vairāk līdzekļu. Ja vien iespējams, publiski finansētas pētniecības un izstrādes rezultātu rūpnieciskai izmantošanai vispirms būtu jānotiek Eiropas Savienībā. Publiskā iepirkuma potenciāls ir pilnībā jāizmanto, publiskā iepirkuma konkursos integrējot novatoriskus, videi draudzīgus un sociālus kritērijus un sistemātiski piemērojot saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma principu.

4.7.

Starptautiskā dimensija: tirdzniecībai ir jābūt atvērtai, bet taisnīgai un ilgtspējīgai. Būtisks priekšnoteikums rūpniecībai ir pasaules tirgu un izejvielu pieejamība, un tāpēc ir jāturpina tirdzniecības nolīgumu tīkla izveide. EESK mudina Komisiju aktīvi izmantot pieejamos instrumentus cīņai pret negodīgu tirdzniecības praksi. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniem protekcionisma veidiem, ko izmanto trešās valstis. Eiropas Savienībai, izmantojot tirdzniecības nolīgumus, vajadzētu veicināt savu vides un sociālo standartu ievērošanu. Saistībā ar ārvalstu tiešo investīciju pārbaudi ir svarīgi apzināt ar apdraudējumu drošībai vai sabiedriskajai kārtībai saistītos riskus. Vienlaikus, ja ES uzņēmumiem ir nepieciešamas lielākas investīcijas, ārvalstu tiešās investīcijas būtu vērtējamas atzinīgi – turklāt tās liecina par Eiropas potenciālu.

4.8.

Partnerības: EESK atzinīgi vērtē to, ka ik gadu tiks organizēta Rūpniecības diena un Augsta līmeņa apaļais galds par rūpniecību, un norāda, ka ļoti vēlētos piedalīties abos minētajos pasākumos. Šai pieejai vajadzētu aptvert visas rūpniecības politikas jomas, lai tādējādi vairotu ieinteresēto pušu līdzatbildību par stratēģijas īstenošanu. Tomēr dialogam ar rūpniecības pārstāvjiem nevajadzētu aprobežoties tikai ar minētajiem pasākumiem. Vajadzīga lielāka pārredzamība un sadarbība, it īpaši ietekmes novērtēšanas jomā.

Briselē, 2018. gada 15. februārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS

(1) Piemēram, OV C 327, 12.11.2013., 82. lpp., OV C 12, 15.1.2015., 23. lpp., OV C 389, 21.10.2016., 50. lpp., OV C 311, 12.9.2014., 47. lpp., OV C 383, 17.11.2015., 24. lpp.

(2) OV C 246, 28.7.2017., 8. lpp.