Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Rietumbalkānu ekonomiskā un sociālā kohēzija un Eiropas integrācija: uzdevumi un prioritātes”

(izpētes atzinums)

(2018/C 262/03)

Ziņotājs:	Andrej ZORKO (SI-II)
Līdzziņotājs:	Dimitris DIMITRIADIS (EL-I)

Apspriešanās	Prezidentvalsts Bulgārija, 5.9.2017.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants EESK Reglamenta 30. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ārējo attiecību specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	28.3.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.4.2018.
Plenārsesija Nr.	534
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	189/2/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē to, ka Rietumbalkānu valstu integrācija Eiropas Savienībā un to ekonomiskā un sociālā kohēzija ir viena no Bulgārijas prezidentūras prioritātēm.

1.2.

EESK ir pārliecināta, ka Eiropas Savienības paplašināšanās, jo īpaši tās demokrātisko vērtību un tiesisko standartu izplatīšana Rietumbalkānu reģionā, ir gan Rietumbalkānu valstu, gan ES interesēs. Paplašināšanās politika ir galvenais ES globālās stratēģijas elements, kā arī Eiropas stabilitātes un labklājības stūrakmens. Tāpēc EESK ierosina noteikt Rietumbalkānu valstu integrāciju par vienu no galvenajām ES prioritātēm nākotnē, ja vien minētās valstis turpinās iesākto, lai izpildītu nepieciešamos nosacījumus saistībā ar pievienošanos Eiropas Savienībai (1).

1.3.

EESK atzinīgi vērtē ES un Rietumbalkānu valstu un valdību vadītāju samitu, kas notiks 17. maijā Sofijā. EESK sadarbībā ar savām partnerorganizācijām pirms samita rīkos Rietumbalkānu valstu pilsoniskās sabiedrības konferenci (15. maijā Sofijā). EESK ir apņēmusies pirms katra šāda samita rīkot kopīgu pasākumu ar Rietumbalkānu valstu un ES pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem (2). EESK aicina ES iestādes un dalībvalstis pastāvīgi iesaistīt Rietumbalkānu valstu vadītājus ES augstākā līmeņa sanāksmēs, lai pierādītu, ka šo reģionu ES uzskata par daļu no savas nākotnes.

1.4.

EESK pauž cerību, ka Sofijā paredzētais samits būs apliecinājums tam, ka ES no jauna pievēršas reģionam, un būs iedrošinājums citām nākamajām prezidentvalstīm par vienu no savām svarīgākajām prioritātēm arī turpmāk uzskatīt Rietumbalkānu valstu integrāciju. ES paplašināšanai Rietumbalkānu valstu virzienā būtu jānotiek līdztekus ES politiskā projekta un tās iestāžu nostiprināšanai.

1.5.

EESK aicina valstu vadītājus Sofijā paredzētajā samitā paust nepārprotamu apņemšanos konsekventāk un tiešāk atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas visos līmeņos. Tam būtu jāveicina arī tiešāks publiskais atbalsts neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem.

1.6.

EESK mudina ES valstu vadītājus Sofijā paredzētajā samitā uzņemties proaktīvu lomu divpusējos strīdos un šajā nolūkā sekmēt mērķtiecīgu sadarbību ar EDSO un Eiropas Padomi, un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības lomu divpusēju strīdu risināšanā.

1.7.

EESK ir arī pārliecināta, ka Eiropas Savienības efektīva paplašināšanās un tās vērtību popularizēšana Rietumbalkānu valstīs nodrošina drošību un stabilitāti, uzlabo sociālo un ekonomisko attīstību un labklājību, nostiprina demokrātiju un tiesiskumu, sekmē personu brīvu pārvietošanos un brīvu preču apriti, veicina ieguldījumu politiku un mobilitāti.

1.8.

EESK uzskata, ka tiesiskuma un minoritāšu tiesību ievērošana ir ļoti būtiska Rietumbalkānu valstu demokrātiskajai, ekonomiskajai un sociālajai attīstībai.

1.9.

Turklāt, lai varētu atrisināt pagātnes strīdus un veicināt demokrātiskās vērtības, EESK uzskata, ka ļoti būtiska nozīme ir izglītībai, kā arī brīviem un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem.

1.10.

EESK norāda, ka process virzībā uz pievienošanos ES, joprojām ir galvenā reformu ieviešanas motivācija Rietumbalkānu valstīs. EESK norāda, ka nav pievērsta uzmanība īstenoto reformu ekonomiskajai un sociālajai ietekmei, ņemot vērā to, ka pastāv liela atšķirība starp iedzīvotāju ekonomisko un sociālo drošību ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs. Tāpēc EESK iesaka novērtēt arī sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju, kad tiks vērtēts, vai ir izpildīti kritēriji attiecībā uz dalību Eiropas Savienībā.

1.11.

EESK uzskata, ka sarunās ar Rietumbalkānu valstīm augsta prioritāte piešķirama tādiem jautājumiem kā infrastruktūra, transports un enerģētika. EESK uzskata, ka arī digitālās sabiedrības veidošana un digitālo prasmju pilnveidošana visās Rietumbalkānu valstīs dotu labumu gan publiskajam, gan privātajam sektoram. ES var un tai vajadzētu palīdzēt uzlabot infrastruktūru un izvērst platjoslas tīklu šajās valstīs, jo šajā ziņā tās krietni atpaliek no ES vidējā līmeņa.

1.12.

EESK ierosina ES iestādēm apsvērt, vai vienam no kritērijiem attiecībā uz dalību Eiropas Savienībā nevajadzētu būt funkcionējošam sociālajam un pilsoniskajam dialogam.

1.13.

Eiropas Savienībai būtu jāizstrādā īpašs ceļvedis sarunām ar Rietumbalkānu valstīm, kā arī jāparedz konkrēts grafiks un skaidras saistības katrai no Rietumbalkānu valstīm. Būtu arī nepieciešams izstrādāt komunikācijas stratēģiju ES dalībvalstīm, jo tādējādi varētu izcelt ieguvumus, ko ES paplašināšanās politika sniedz Rietumbalkānu valstīm, jo īpaši nodrošinot mieru, stabilitāti, labklājību un ekonomisko un sociālo attīstību.

1.14.

EESK mudina Komisiju ES pievienošanās sarunās ar Rietumbalkānu valstīm galveno prioritāšu sarakstā iekļaut jautājumu par minoritāšu tiesību ievērošanu un dzimumu līdztiesību.

1.15.

EESK atzinīgi vērtē Rietumbalkānu valstīm paredzēto jauno Komisijas stratēģiju “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā” (3), kas publicēta 2018. gada 6. februārī, un tās sešas pamatiniciatīvas, kuras aptver vairākas jomas, sākot no tiesiskuma stiprināšanas, intensīvākas sadarbības drošības un migrācijas jomā līdz pat tādiem jautājumiem kā kopīga izmeklēšanas grupa, Eiropas Robežu un krasta apsardze, Rietumbalkānu iekļaušana ES enerģētikas savienībā, viesabonēšanas maksas pazemināšana un platjoslas izvēršana šajā reģionā.

1.16.

EESK pauž gatavību sadarboties ar pilsonisko sabiedrību no Rietumbalkāniem, lai sekmētu konkrētus pasākumus tādās jomās kā tiesiskums, drošība un migrācija, sociālā un ekonomiskā attīstība, savienojamība, digitalizācijas programma, kā arī izlīgšana un labas kaimiņattiecības, kā tas paredzēts rīcības plānā attiecībā uz atbalstu Rietumbalkānu pārveides procesam laikposmā no 2018. gada līdz 2020. gadam.

1.17.

EESK ir pārliecināta, ka Komisija varētu izstrādāt īpašas programmas, kas Rietumbalkānu valstīm palīdzētu ātrāk sasniegt sociālo konverģenci. Kopumā lēnais progress attiecībā uz iekļaušanos Eiropas Savienībā ir lielā mērā izskaidrojams ar nevienmērīgo un lēno progresu minēto problēmu risināšanā. Steidzami jārod jauns stimuls eiropeizācijai.

1.18.

Sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām gan ES, gan valstu līmenī ir jēgpilni jāiesaistās visā procesā, kas vērsts uz Rietumbalkānu valstu integrāciju Eiropas Savienībā. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas ir svarīgi stiprināt, nodrošinot tehnisku un ekonomisku atbalstu, veicinot to piekļuvi Eiropas finansējuma avotiem (Komisijai, Eiropas Investīciju bankai, ERAB utt.), kā arī laikus un detalizēti informējot tās par pievienošanās sarunu procesu.

1.19.

EESK mudina Rietumbalkānu valstu sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas gan valstu, gan reģionālajā līmenī cieši sadarboties tāda procesa ietvaros, kas vērsts uz integrāciju Eiropas Savienībā.

2.   Politiskā situācija

2.1.

Rietumbalkāni joprojām ir politiski nestabils reģions, taču tas ir arī reģions, kam raksturīga izaugsme un ir ievērojams potenciāls.

2.2.

EESK uzskata, ka Komisijai, Padomei un Eiropas Parlamentam būtu aktīvāk jāveic saziņas pasākumi, lai Eiropas iedzīvotājiem skaidrotu paplašināšanās politikas priekšrocības un ar to saistītās problēmas, un šajā procesā jāveido cieša partnerība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas varētu izplatīt informāciju (4).

2.3.

Ir ļoti svarīgi, lai Rietumbalkānu valstu integrācija būtu ES prioritāte arī turpmāk, nevis tikai Bulgārijas prezidentūras laikā, un Eiropas Savienībai ir aktīvi jāveicina Rietumbalkānu stabilitāte un miers, kā arī jāpiedāvā reģiona valstīm iespēja iestāties Eiroatlantiskajās organizācijās. Turklāt dalība šādās organizācijās var veicināt reģiona stabilitāti, garantējot tā drošību un labklājību, kā arī nodrošināt izredzes atkal apvienoties, izveidojot Eiropu bez robežām.

2.4.

EESK atzinīgi vērtē ES paziņojumu, ka Sofijā tiks rīkots samits, kurā piedalīsies ES un Rietumbalkānu valstu vadītāji, taču EESK uzskata par svarīgu nodrošināt, ka samitā aktīvāk iesaistās arī ES līmenī izveidoto pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji.

2.5.

EESK atzinīgi vērtē programmu “Berlin Process Plus” (Berlīnes process plus) (5), par kuras uzsākšanu tika paziņots nesen un kas nodrošina īpašus līdzekļus darījumdarbības attīstīšanai, profesionālajai apmācībai, infrastruktūrai un tehnoloģijām, kā arī projektiem, tostarp transporta savienojumiem starp mazāk savienotajām reģiona valstīm. Paredzams, ka šis “Māršala plāns” ļaus paātrināt muitas savienības un vienota tirgus izveidi Balkānu reģionā. Tomēr šai reģionālajai sadarbībai nebūtu jāaizkavē paplašināšanās process vai tas jāaizstāj.

2.6.

EESK norāda, ka Rietumbalkānu valstīs vērojama vēlme un gatavība veikt tādas reformas, kas ietvertu integrāciju Eiropas Savienībā, taču uzsver, ka panākumi ir atkarīgi no tā, kādā mērā valstu iestādes spēs šīs reformas efektīvi ieviest un īstenot, kā arī no tā, cik lielā mērā pilsoniskās sabiedrības organizācijas un iedzīvotāji kopumā jutīsies atbildīgi par minēto procesu. Ja katrai Rietumbalkānu valstij tiktu izstrādāts konkrēts ES pievienošanās sarunu plāns un precīzs grafiks, šīs valstis tiktu motivētas ātrāk īstenot vajadzīgās reformas.

2.7.

EESK uzsver, ka tā ir izveidojusi ļoti labas attiecības ar Rietumbalkānu sabiedrības organizācijām un ka tā ir labi informēta par situāciju šajās valstīs. EESK ir pārliecināta, ka pilsoniskās sabiedrības izveidotām apvienotajām konsultatīvajām komitejām (AKK) būtu jātiecas aizpildīt “tukšās nišas”, ko nesedz citas sarunās iesaistītās struktūras, un tām būtu jāpievēršas tikai atsevišķām jomām. Šajā saistībā EESK rosina uzlabot informācijas apmaiņu starp apvienotajām konsultatīvajām komitejām, Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu. EESK aicina stiprināt šādu AKK lomu (6).

2.8.

Korupcija, organizētās noziedzības ietekme, kopumā vājās valstu iestādes un vājais tiesiskums, divpusējie strīdi un minoritāšu grupu diskriminācija arī ir nopietnas un pastāvīgas problēmas, kas skar dalību un integrāciju.

2.9.

Kopenhāgenas kritēriji ir nosacījumi, kas ļauj noteikt, vai valsts ir tiesīga pievienoties Eiropas Savienībai (7). Kritēriji paredz, ka valstī jābūt iestādēm, kas nodrošina demokrātisku pārvaldību un tiesiskumu, ka valstī jāievēro cilvēktiesības, tajā jābūt funkcionējošai tirgus ekonomikai, kā arī tai jāpieņem ar ES saistītie pienākumi un uzdevumi.

2.10.

Visas sešas Rietumbalkānu valstis nevar vienlaicīgi pievienoties Eiropas Savienībai. EESK atzinīgi vērtē to, ka šobrīd Serbija un Melnkalne ir integrācijas procesa līderes. Tā arī pauž cerību, ka bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Albānija pēc iespējas ātrāk sāks sarunas ar ES. EESK atzinīgi vērtē to, ka Bosnija un Hercegovina iesniedza atbildes uz Komisijas anketu un Komisija pašlaik izvērtē iespēju tām piešķirt ES kandidātvalsts statusu.

2.11.

Rietumbalkānu valstis joprojām ietekmē ievainojumi, kurus radījuši kari un konflikti, etniskais naids, irredentistu projekti un iesaldēti konflikti, kuri var atkal atsākties. Ir nepieciešams stingri mudināt nokārtot visneatliekamākos divpusējos jautājumus pirms pievienošanās Eiropas Savienībai, lai arī uzstāšana uz to, ka risinājumi jārod visiem neatrisinātajiem jautājumiem, varētu kavēt šo procesu.

2.12.

Turklāt EESK uzskata, ka būtiska nozīme var būt pilsoniskajai sabiedrībai, kas varētu veidot kontaktus starp jaunākajām paaudzēm no dažādām valstīm un sākt sabiedrisko dialogu par vairākiem jautājumiem, kuri ir svarīgi reģionam. Ekonomiskā izaugsme un dzīves standartu uzlabošanās, kā arī nodarbinātība un sociālā drošība veicina mierpilnu līdzāspastāvēšanu reģionālajā līmenī.

2.13.

Rietumbalkānu valstis varētu izveidot Eiropas integrācijas padomes, kurās regulāri tiktos augsta līmeņa politisko struktūru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, lai nodrošinātu, ka integrācija Eiropas Savienībā ir pārredzamāka, un lai plašāk informētu par šo procesu (8).

2.14.

EESK jau ir aprakstījusi pilsoniskās sabiedrības lomu pievienošanās procesā un ļoti skaidri norādījusi, ka pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana pievienošanās procesā nozīmē to tiešu iesaistīšanu 1) notiekošajās sarunās (t. i., atbilstības pārbaudē, valsts nostāju sagatavošanā, progresa pārraudzībā), 2) sociālajā un pilsoniskajā dialogā saistībā ar politikas veidošanu un tiesību aktu saskaņošanu ar acquis, 3) pirmspievienošanās finansējuma plānošanā, 4) progresa un reformu procesa sociālās ietekmes neatkarīgā pārraudzībā. Lai šos uzdevumus varētu veikt, pilsoniskajai sabiedrībai ir jāsaņem atbilstošs finansiālais atbalsts no valsts valdības un ES piešķirtajiem pirmspievienošanās līdzekļiem (9).

2.15.

EESK norāda, ka ir mazinājusies Eiropas Savienības interese ātri un efektīvi integrēt Rietumbalkānu valstis Eiropas Savienībā, jo tai ir citas politiskās prioritātes un nav Eiropas paplašināšanās stratēģijas, turklāt dalībvalstis īsteno dažādu politisko pieeju. Pēdējos gados pieviltu cerību dēļ Rietumbalkānu valstīs ir pieaudzis eiroskepticisms. Tā rezultātā pievienošanās kritēriju ietekme ir vājinājusies un reformu ieviešana ir palēninājusies. Tas jo īpaši ir pamanāms saistībā ar tiesiskuma un plašsaziņas līdzekļu brīvības nodrošināšanu un korupcijas novēršanu.

2.16.

Rietumbalkānu valstīs notiek reformas, taču to īstenošanas ātrums ļoti atšķiras. Būtu jāīsteno daudz vairāk, lai apkarotu plašo korupciju, organizēto noziedzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tiesu iestāžu neatkarība arī ir veselīgas demokrātijas priekšnoteikums.

2.17.

EESK uzskata, ka ir svarīgi stiprināt cīņu pret terorismu Rietumbalkānu valstīs, un stingri atbalsta Rietumbalkānu terorisma apkarošanas iniciatīvu (WBCTi) (10).

2.18.

EESK uzskata: lai paātrinātu paplašināšanās procesu, būtu jāpaplašina Rietumbalkānu valstu sadarbība ar ES un tās attiecīgajām aģentūrām (piemēram, Eiropolu). Tas ir īpaši steidzami jāīsteno tādās jomās kā drošība un migrācija.

3.   Ekonomiskā stabilitāte un labklājība

3.1.

Rietumbalkānu valstu ekonomiskā izaugsme turpinās; paredzams, ka reģiona reālā IKP pieaugums 2017. gadā būs 2,6 %. Paredzams, ka 2018. gadā, pateicoties privātajam patēriņam un investīcijām, kā arī pakāpeniskai aizdevumu atmaksāšanai, emigrantu naudas pārvedumiem un lieliem infrastruktūras projektiem, tas palielināsies līdz 3,0 %. Salīdzinot ar situāciju 1995. gadā, visās sešās Rietumbalkānu valstīs dzīves standarti ir ievērojami uzlabojušies. Neraugoties uz to, šīs sešas valstis joprojām ir Eiropas nabadzīgāko valstu vidū. Turklāt Rietumbalkānu valstu ekonomiskā konverģence kopš krīzes zaudējusi virzītājspēku un ir mazāka nekā jaunajās dalībvalstīs no Centrālās Eiropas un Austrumeiropas, kā arī Dienvidaustrumeiropas.

3.2.

Rietumbalkānu valstu ekonomiskās konverģences process ir ļoti ilgstošs. Tāpēc ir būtiski radīt tādu vidi, kurā var veikt/paātrināt ārvalstu investīcijas, kā arī pieņemt atbilstīgas ekonomikas reformas, veicināt konkurētspēju un radīt kvalitatīvas darbvietas.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē Rietumbalkānos sasniegto progresu ekonomiskās integrācijas ziņā, jo reģiona līderi solījuši padziļināt attiecības un sadarboties, lai pievienotos Eiropas Savienībai, un aicina vairāk iesaistīt sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai izstrādātu ekonomikas reformu programmas un kopīgus secinājumus ar konkrētiem ieteikumiem katrai reģiona valstij (11).

3.4.

EESK ir pārliecināta, ka kandidātvalstīm ir nepieciešami spēcīgāki reformu veikšanas stimuli. Proti, ir nepieciešams veicināt ciešāku reģionālo sadarbību, lai sekmētu ar dalību Eiropas Savienībā saistīto kritēriju izpildi.

3.5.

EESK uzskata, ka ir vairāk jāpiesaista jauni ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI) ražošanas nozarēs un šajā nolūkā jāatbalsta vietējās piegādes ķēdes un jāuzlabo MVU prasmes un tehniskās spējas.

3.6.

Enerģētika un transports būtu jāuzskata par reģiona attīstības un starpsavienojamības faktoru. Tas ļautu nodrošināt, ka Rietumbalkānu valstu iedzīvotājiem tiek sniegts skaidrs priekšstats par sociālajām, ekonomiskajām un vides priekšrocībām, ko sniedz pievienošanās Eiropas Savienībai. Piemēram, energoefektivitāte un energotaupība ir faktori, kas veicina darījumdarbību un sekmē gan “zaļo”, gan arī tradicionālo darbvietu izveidi.

3.7.

EESK atbalsta Transporta kopienas līgumu, ko parakstīja ES un Rietumbalkānu valstis 2017. gada 12. jūlijā, un mudina puses turpināt to attīstīt. Šajā sakarā Eiropas Komisijai, Eiropas Investīciju bankai un Rietumbalkānu valstīm vajadzētu koncentrēt savus ieguldījumus uz ES TEN-T pamattīkla un Rietumbalkānu infrastruktūras savienošanu. Tādēļ tagad ir nepieciešama kopīga programma, kurā identificēti pieejamie finanšu līdzekļi un noteikts kopīgs grafiks.

3.8.

Infrastruktūras uzlabošana samazinās transporta un enerģijas izmaksas, kā arī veicinās liela apjoma investīcijas šajā teritorijā. Turklāt, veicinot Rietumbalkānu digitālo modernizāciju, tiks veicināta darījumdarbības attīstība, vairots ražīgums un uzlabota dzīves kvalitāte.

3.9.

EESK arī uzskata, ka, investējot tradicionālo ekonomikas politiku papildinošās koncepcijās (aprites ekonomikā, sociālajā ekonomikā, ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) respektēšanā), var nodrošināt vispārēju izaugsmi un nodarbinātību.

3.10.

EESK konstatē, ka visās Rietumbalkānu valstīs joprojām īpaši liela nozīme ir valstij, bet privātais sektors ir mazāks nekā septiņās mazajās pārejas ekonomikas valstīs Eiropā (12).

3.11.

EESK uzskata, ka valstij jābūt efektīvākai un uzticamākai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējai un jānodrošina labvēlīga vide privātiem uzņēmumiem.

3.12.

EESK uzskata, ka mazie un vidējie uzņēmumi, proti, lielākā daļa uzņēmumu, varētu kļūt par ekonomiskās izaugsmes virzītājspēkiem visās sešās Rietumbalkānu valstīs. Lai to sasniegtu, nepieciešams samazināt birokrātiju, nodrošināt pārredzamāku valsts pārvaldi, apkarot korupciju un izveidot pilnīgi neatkarīgas tiesu iestādes.

3.13.

EESK atbalsta secinājumus, kas izdarīti Sestajā Rietumbalkānu valstu pilsoniskās sabiedrības forumā, un pauž nopietnas bažas par to, ka aizvien lielākā skaitā Rietumbalkānu valstu var konstatēt pilsoniskās sabiedrības telpas samazināšanos. EESK norāda, ka ES un tās dalībvalstis apņēmās veicināt pilsoniskās sabiedrības telpu un palielināt atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanai, lai stiprinātu to ietekmi attīstības procesā un uzlabotu politisko, sociālo un ekonomisko dialogu.

3.14.

EESK norāda, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir jēgpilni jāiesaista ekonomisko, sociālo, valstisko un leģislatīvo reformu procesā visās Rietumbalkānu valstīs. Ir jāuzlabo to spējas, nodrošinot tehnisku un finansiālu atbalstu, veicinot to piekļuvi Eiropas finansējuma avotiem, kā arī laikus informējot tās par pievienošanās procesu.

4.   Sociālā stabilitāte, bezdarbs, emigrācija

4.1.

Kopš ekonomikas krīzes ir palēninājusies, dažos gadījumos pat samazinājusies, ienākumu un jo īpaši sociālā konverģence nabadzīgāku un bagātāku ES valstu starpā. Tas kavē pašas ES ambīcijas un rada šaubas par tās pievilcību turpmākajām dalībvalstīm. Nabadzība, augsts bezdarba līmenis, neoficiālā ekonomika, zems darba atalgojums, korupcija, amatnoziegumi, kvalificētu darbinieku emigrācija, minoritāšu diskriminācija un intelektuālā darbaspēka emigrācija ietekmē visas Rietumbalkānu valstis.

4.2.

Lai gan Rietumbalkānu valstīs vērojama konverģence virzībā uz ES 28 dalībvalstu līmeni, to izaugsmes temps ir samērā lēns un atpaliek no tā, kāds ir ES teritorijā. Dati liecina, ka būtu vajadzīgi gandrīz 40 gadi, lai pilnībā sasniegtu Eiropas Savienības dzīves līmeni.

4.3.

Darba samaksas konverģence Rietumbalkānu valstīs vēl nav notikusi. Dažās valstīs darba samaksas atšķirības salīdzinājumā ar ES ir pat palielinājušās, tādējādi ietekmējot Rietumbalkānu valstu iedzīvotāju saimniecisko un sociālo drošību. Vairumā Rietumbalkānu valstu reāls darba samaksas pieaugums nav piedzīvots kopš krīzes. Lai gan visās Rietumbalkānu valstīs ir ar likumu noteikta minimālā darba samaksa, ar to bieži nepietiek ģimeņu minimālā iztikas līmeņa nodrošināšanai.

4.4.

EESK arī norāda, ka augstā bezdarba līmeņa dēļ darbaspēka migrācija no visām sešām Rietumbalkānu valstīm joprojām ir svarīgākais jautājums. Tiek lēsts, ka ceturtā daļa no visu sešu Rietumbalkānu valstu iedzīvotājiem ir pārcēlusies uz ārvalstīm. Pat ja naudas pārvedumi no migrējušiem darba ņēmējiem ir būtisks ienākumu avots un veicina iekšzemes ekonomiku īstermiņā, masveida migrācija un iedzīvotāju skaita samazināšanās smagi ietekmēs šo valstu ekonomikas attīstības potenciālu ilgtermiņā (13).

4.5.

Izņemot Melnkalni, Rietumbalkānu reģionā nodarbinātības līmeņa samazināšanās vairāk ietekmē mazprasmīgus jauniešus un sievietes. Svarīgi, ka 2015. gadā vairāk nekā 70 % bezdarbnieku visās sešās Rietumbalkānu valstīs bija bez darba vidēji ilgāk nekā gadu (14).

4.6.

EESK pauž pārliecību, ka ES un Rietumbalkānu valstīm vajadzētu vairāk uzmanības pievērst šo valstu iedzīvotāju dzīves kvalitātei un sociālajai drošībai. EESK ierosina apsvērt iespēju, vai ES dalības nosacījumu izpildes vērtējumā būtu jāņem vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi. Turklāt Komisija varētu izstrādāt arī īpašas programmas, kas Rietumbalkānu valstīm dotu iespēju ātrāk sasniegt sociālu konverģenci.

4.7.

EESK saredz arī nepieciešamību vēl vairāk stiprināt konkurētspēju un uzlabot strukturālās reformas visās sešās Rietumbalkānu valstīs, lai nostiprinātu darba tirgu un palēninātu emigrāciju. Strukturālo reformu izstrādes procesā būtu patiešām jāapspriežas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām (15).

4.8.

EESK uzsver, ka šajā reģionā darba tirgus tendences liecina par ļoti augstu neaktivitātes līmeni sieviešu vidū, un mudina valsts pārvaldi sniegt atbalstu, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts augstāks sieviešu nodarbinātības līmenis. Turklāt EESK mudina Komisiju ES pievienošanās sarunās ar Rietumbalkānu valstīm galveno prioritāšu sarakstā iekļaut jautājumu par dzimumu līdztiesību.

4.9.

EESK ir pārliecināta, ka visās Rietumbalkānu valstīs demokrātiskas pilsoniskās sabiedrības izveides pamatā ir minoritāšu tiesību ievērošana un kultūru respektēšana.

4.10.

EESK uzskata, ka visās Rietumbalkānu valstīs ļoti būtiska nozīme ir izglītībai — arī vienlīdzīgai piekļuvei izglītības sistēmām —, lai veicinātu Eiropas vērtības un iecietību pret minoritātēm, sekmētu cīņu pret aizspriedumiem, kā arī stiprinātu sociālo kohēziju.

4.11.

Turklāt EESK uzskata, ka sociālās kohēzijas programmai, ar ko paredzēts uzlabot izglītības sistēmu lietderību un efektivitāti, ir jānovērš prasmju trūkums un neatbilstība. Lielāks finansiālais atbalsts profesionālās izglītības programmām ļautu risināt prasmju neatbilstības problēmu darba tirgū un samazināt augsto bezdarba līmeni.

4.12.

EESK atzinīgi vērtē iniciatīvas, ko valsts izglītības un kultūras iestādes, akadēmiskās aprindas vai pilsoniskās sabiedrības organizācijas īsteno saistībā ar izlīgšanu, labām kaimiņattiecībām un kritisku pieeju pagātnei.

---

(1)  ES stratēģijas pamatprincipi attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm tika izklāstīti Komisijas 2018. gada 6. februāra ziņojumā “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā”, COM(2018) 65 final.

(2)  Pamatojoties uz EESK lietoto terminoloģiju, pilsoniskās sabiedrības un pilsoniskās sabiedrības organizāciju jēdziens šajā atzinumā aptver sociālos partnerus (t. i., darba devējus un arodbiedrības), kā arī citus nevalstiskus dalībniekus.

(3)  COM(2018) 65 final, 6.2.2018.

(4)  OJ C 133, 14.4.2016., 31. lpp.

(5)  http://shtetiweb.org/berlin-process/

(6)  OV C 133, 14.4.2016., 31. lpp.

(7)  https://ec.europa.eu/neighbourhood-enlargement/policy/glossary/terms/accession-criteria_en

(8)  OV C 133, 14.4.2016., 31. lpp.

(9)  OV C 133, 14.4.2016., 31. lpp.

(10)  http://wbcti.wb-iisg.com/, https://ec.europa.eu/neighbourhood-enlargement/sites/near/files/ipa_ii_2016_039-858.13_mc_pcve.pdf

(11)  Sestā Rietumbalkānu valstu pilsoniskās sabiedrības foruma noslēguma deklarācija.

(12)  Pasaules Bankas grupa, The Western Balkans: Revving up the Engines of Growth and Prosperity, 2017.

(13)  “Bezdarba līmenis Rietumbalkānu reģionā ir ievērojami augstāks nekā vidēji ES 28 dalībvalstīs, lai gan pēdējos gados vērojami daži uzlabojumi. Proti, Bosnijā un Hercegovinā, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Melnkalnē vērojams pastāvīgi augsts bezdarba līmenis, taču pat pašreizējais bezdarba līmenis Serbijā, t. i., 13,5 %, kas ir labākais rādītājs reģionā pēc nesenajiem uzlabojumiem, ir pārāk augsts salīdzinājumā ar ES dalībvalstīm. Neraugoties uz ļoti augsto bezdarba līmeni, reģionā 12 mēnešos līdz 2017. gada jūnijam tika radītas aptuveni 230 000 darbvietas (pieaugums 3,8 % apmērā); vairāk nekā puse jauno darbvietu bija privātajā sektorā. Tādējādi nodarbinātības līmenis (darbvietu skaita ziņā, nevis nostrādāto stundu skaita ziņā) visās Rietumbalkānu valstīs, izņemot Bosniju un Hercegovinu, atkal sasniedza to līmeni, kāds bija pirms 2008. gada,” tā teikts Pasaules Bankas grupas ziņojumā, “Western Balkans Regular Economic Report”, Nr. 12, 2017. gada rudens.

(14)  Pasaules Bankas grupa, “Western Balkans Labor Market Trends 2017”.

(15)  Kā norādīts EESK atzinumā “ES Paplašināšanās stratēģija”, OV C 133, 14.4.2016., 31. lpp., un 2017. gada 10. un 11. jūlijā Sarajevā notikušā EESK Sestā Rietumbalkānu valstu pilsoniskās sabiedrības foruma nobeiguma deklarācijā.