8.6.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 197/1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Atbalstīt MVU Eiropā, īpašu uzmanību pievēršot horizontālai likumdošanas pieejai attiecībā uz MVU un ievērojot Mazās uzņēmējdarbības akta principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem””

(izpētes atzinums)

(2018/C 197/01)

Ziņotāja:	Milena ANGELOVA
Līdzziņotājs:	Panagiotis GKOFAS

Apspriešanās	Bulgārijas prezidentūra Padomē, 5.9.2017.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	18.12.2017.
Pieņemts plenārsesijā	17.1.2018.
Plenārsesija Nr.	531
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	241/5/8

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzsver, ka ir jāpievērš īpaša uzmanība MVU (1), un aicina Eiropas Komisiju (EK) panākt, lai Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts un tajā paustie principi kļūtu juridiski saistoši. Papildus tam gan Eiropas Savienībai (ES), gan dalībvalstīm – tostarp reģionālā un vietējā līmenī –, gan uzņēmumu apvienībām ir nekavējoties jāīsteno rūpīgi izstrādāti un koordinēti kopīgi pasākumi MVU faktiskā stāvokļa uzlabošanai. Visiem dalībniekiem ir jāapņemas īstenot to, par ko ir panākta kopīga vienošanās, un jāuzņemas atbildība, ņemot vērā sabiedrības attīstību un ekonomikas progresu.

1.2.

Eiropas pusgadā ir vairāk jāiesaista sociālie partneri un MVU pārstāvošās organizācijas, kā arī pastāvīgi jāpārrauga dalībvalstu partnerattiecību nolīgumu īstenošana un rezultāti un jāziņo par tiem. EESK aicina EK un Padomi Eiropas pusgadā un gada izaugsmes pētījumā paredzēt arī Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanas pastāvīgu pārbaudi, cieši sadarbojoties ar MVU pārstāvošajām organizācijām.

1.3.

EESK aicina īstenot iekļaujošu, saskaņotu, efektīvu un horizontālu Eiropas MVU politiku, kurā ņemtas vērā visu dažādo MVU apakšgrupu – piemēram, vērtību radošu uzņēmumu, mikrouzņēmumu, mazo uzņēmumu, ģimenes un tradicionālo uzņēmumu, kā arī tālākajos reģionos nodarbināto, pašnodarbināto un amatnieku – vajadzības, un uzskata, ka ir nepieciešama definīcija ikvienam no tiem (2). Ir reāli jāaizsargā brīvība veikt uzņēmējdarbību, pamatojoties uz ES sociālajam un tirgus modelim raksturīgās ekonomikas demokrātijas veidiem, kā noteikts Eiropas Pamattiesību hartā, un Eiropā jāveicina uzņēmējdarbības gars, kultūra un izglītība.

1.4.

EESK iesaka, lai Bulgārijas, Austrijas un Rumānijas rotējošās prezidentūras ES Padomē izveido kopīgu starpiestāžu “MVU konsultatīvo grupu” un nodrošina tās darbību sadarbībā ar MVU pārstāvošajām organizācijām. Uzsākot darbu, šai grupai būtu jāpārrauga konkrētie darba plāni 2014.–2020. gadam saistībā ar horizontālu un starpnozaru MVU politiku un programmām, kā arī par tiem jāziņo.

1.5.

EESK uzsver nepieciešamību bez kavēšanās īstenot šajā dokumentā izklāstītos priekšlikumus un aicina EK, Eiropas Parlamentu (EP) un Padomi šajā nolūkā attiecīgi rīkoties.

2. Konteksts un pašreizējais stāvoklis

2.1.

Bulgārija – nākamā prezidentvalsts ES Padomē – 2017. gada septembrī pieprasīja izpētes atzinumu par MVU darbības veicināšanu Eiropā, īpašu uzmanību pievēršot horizontālas pieejas īstenošanai MVU tiesību aktos, kā arī Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta un principa “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” ievērošanai. EESK ļoti atzinīgi vērtē šo iniciatīvu, jo tā saskan ar daudzkārt EESK atzinumos paustajiem aicinājumiem panākt, ka Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts un tajā noteiktais princips “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” kļūst juridiski saistoši.

2.2.

EK 2017. gada jūnijā publicēja ceļvedi (3) ar mērķi sākt apspriedes par MVU definīcijas lietderīgumu un nepieciešamību atjaunināt to. Sākotnējā reakcija uz šo ceļvedi liecināja, ka vairākums respondentu – 18 no 22 – uzskata pašreizējo definīciju par novecojušu un aicina to modernizēt un pielāgot (4).

2.3.

EK 2011. gadā publicēja pārskatītu “Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu” (SBA) (5) nolūkā paātrināt tā īstenošanu (6) un 2014. gadā uzsāka apspriešanu par to, kā varētu pārskatīt SBA (7), taču ar nožēlu jāatzīst, ka īstenošanas nolūkā nav veikti nekādi turpmāki politikas pasākumi. SBA gada progresu vērtē MVU sūtņu tīkls, tomēr vēl joprojām daudz jādara, lai MVU un tos pārstāvošās organizācijas šo informāciju reāli saņemtu.

2.4.

EESK atzinīgi vērtē EK mērķtiecīgos centienus īstenot principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” un jo īpaši ņemt vērā MVU intereses, kā novērojams REFIT un jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīvā (8).

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK pauž nožēlu, ka realitātē principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” joprojām piemēro fragmentāri, un tā īstenošana nepavisam nav pabeigta. Šāda novēlota īstenošana ir ļoti bīstama, jo MVU pašlaik piedzīvo vairāk grūtību nekā jebkad iepriekš: skarba konkurence, kvalificēta darbaspēka trūkums, jauni nodarbinātības un patēriņa veidi, aizvien sarežģītāka un intensīvāka informācijas plūsma, ierobežoti resursi inovācijām, uzņēmēja nozīmes pastāvīga samazināšanās, nestabili finanšu tirgi, sarežģīta piekļuve finansējumam, liela atkarība no ārējās vides un ierobežota spēja panākt sev izdevīgus nosacījumus (9). MVU stāvokli vēl vairāk pasliktina pārāk sarežģīts tehniskās standartizācijas process, intelektuālā īpašuma un vispārīgās datu aizsardzības noteikumi, globālo tirgus dalībnieku īstenota tirgus ļaunprātīga izmantošana, kā arī šķēršļi dalībai ES/valstu publiskā iepirkuma līgumos un globālajās vērtības ķēdēs. Būtu nepieciešami efektīvāki risinājumi, īpaši tajos gadījumos, kad mazos un vidējos uzņēmumus negatīvi ietekmē strukturālās problēmas un tirgus nepilnības.

3.2.

Digitalizācija un ar to saistītās tehnoloģiskās norises, tostarp elektroniskā tirdzniecība, ne tikai sniedz vērtīgas iespējas MVU, bet arī rada būtiskas problēmas, kuru dēļ uzņēmumiem ir jāmaina sava uzņēmējdarbības kultūra, darbības veids un modeļi. Būtu ļoti vēlams, lai tās ekonomikas nozares un reģioni, kas no MVU viedokļa ir vissvarīgākie, tiktu ciešāk iesaistīti pieejā “Rūpniecība 4.0”.

4. Labāka politikas veidošana un efektīvāka rezultātu sasniegšana

4.1.

EESK uzskata, ka MVU definīcija ir nevis atbilde uz visām MVU problēmām, bet gan instruments, ar ko nodrošināt labāku piekļuvi atbalsta pasākumiem. Pārskatot definīciju, ir jāņem vērā novērtējums, kurā aplūkota ierosināto izmaiņu ietekme uz ES MVU politiku un programmām un īpaši uz to ieguldījumu izaugsmes un darbvietu radīšanā. Atjaunojot definīciju, ir jāņem vērā galvenais ieteikums, kura pamatā ir apspriežu rezultāti un ES Tiesas lēmums (10). EESK aicina tomēr izskatīt iespēju pārskatā iekļaut vismaz turpmāk minēto (11): iespējas MVU brīvi izvēlēties, kurus divus no trim ieteikuma pielikuma 2. panta kritērijiem (12) tas izpildīs, nevis par vienīgo galveno noteikt “darbinieku skaita kritēriju” (13); pasākumus, lai vajadzības gadījumā atjaunotu 2. pantā minētās robežvērtības, tostarp pielāgojot tās visjaunākajai pieejai, kā noteikts Direktīvā 2013/34/ES (14), un atkārtoti izvērtējot un pārskatot 3. pantā minētos ierobežojumus (15). Ja MVU definīcija tiks pārskatīta, tas Komisijai jādara ciešā sadarbībā ar MVU organizācijām Eiropas, valstu un reģionālajā līmenī.

4.2.

Būtu jāīsteno detalizētāka un diferencētāka pieeja MVU atbalsta pasākumu izstrādei, ņemot vērā MVU daudzveidību un atšķirību, kā arī dažādās tirgus nepilnības, ar kurām tie saskaras. Ir jāizpēta īpašās vajadzības, kas raksturīgas dažādām MVU apakšgrupām (16), kuras, juridiskās formas un darbības veidu ziņā būdamas atšķirīgas (17), var pievienot vērtību ekonomikas attīstības procesam (18), un jāizstrādā un efektīvi jānodrošina atbilstošs politikas pasākumu kopums to izaugsmes veicināšanai, tostarp izveidojot definīciju ikvienai no tām (19). Būtu jāizmanto efektīva tirgvedība un katru gadu ES pusgada ietvaros jāuzrauga un jānovērtē objektīvi pētījumi ES līmenī, tostarp kvantitatīva analīze par veicināšanas un atbalsta pasākumiem dalībvalstīs.

5. MVU finansējums

5.1.

Lielāko daļu MVU veido ļoti mazi uzņēmumi un mikrouzņēmumi, tostarp pašnodarbinātie un brīvo profesiju pārstāvji. Šo grupu finansējuma vajadzības ir ļoti specifiskas – salīdzinoši mazas summas un bez nodrošinājuma, turklāt šiem uzņēmumiem ir ļoti ierobežotas spējas kārtot administratīvās formalitātes. Novērtējot šo uzņēmumu būtisko potenciālu radīt ilgtspējīgas darbvietas, it sevišķi samērā mazās un nomaļās pilsētās, EESK aicina EK vairāk pievērsties tam, lai izstrādātu vienkāršus, viegli pieejamus instrumentus ar mērķi apmierināt šo uzņēmumu finansējuma vajadzības.

5.2. Aizņēmums

5.2.1.

Tā kā MVU harta un Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts ir iekļauti jaunākajās ES banku savienības prioritātēs, EESK aicina īstenot aptverošāku, padziļinātāku un konsekventāku pieeju, lai noteiktu, cik lielā mērā princips “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” ir ticis īstenots vai varētu tikt īstenots ES banku politikā, kā arī dažādos dalībvalstu tiesību aktos banku un finanšu jomā. EESK aicina Eiropas Banku iestādi iekļaut EESK pārstāvjus gan Banku nozares ieinteresēto personu grupā, gan citos attiecīgos tehniskajos forumos.

5.2.2.

EESK aicina dalībvalstis ES koordinācijas ietvaros izveidot un izstrādāt “kredītu ombuda” tīklu, lai vēl vairāk sekmētu un līdzsvarotu MVU un kredītiestāžu savstarpējo dialogu.

5.2.3.

Lai samazinātu informācijas plaisu starp bankām un MVU, kā arī uzlabotu MVU zināšanas finanšu jomā, EESK ierosina pieprasīt kvalitatīvus datus un analizēt tos ar mērķi noskaidrot, kā starpniekbankas izmanto finanšu instrumentus, lai sasniegtu tos MVU, kuriem visvairāk nepieciešami finanšu resursi (20), un kādi ir iemesli tam, ka šiem uzņēmumiem nepiešķir kredītu, atbilstoši principam par informāciju no bankām (21).

5.2.4.

EESK pauž nopietnas bažas par ziņojumiem saistībā ar banku maksātnespēju, kas izraisa dažu mazo uzņēmumu bankrotu vienkāršu naudas plūsmas problēmu dēļ, un aicina EK nekavējoties rīkoties, lai nākotnē to vairs nepieļautu. Viens no risinājumiem varētu būt uzņēmuma kredītkarte, kurā tiek saglabāta informācija par kredītvēsturi, ļaujot palielināt kredītlimitu, pamatojoties uz reputāciju, kas liecina par piesardzību (22).

5.2.5.

Liels potenciāls ir vienādranga aizdevumu inovatīvajām platformām, kas var kalpot kā alternatīvs finansējuma avots mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, dodot iespēju īstenot nebanku finanšu starpniecības risinājumus. Tomēr jauno aizdevuma veidu lielā potenciāla īstenošanu joprojām kavē tiesību aktu un noteikumu neskaidrības. EESK aicina politikas veidotājus, regulatorus un ieinteresētās puses starptautiskā mērogā censties precizēt noteikumus, ar kuriem regulē galvenos finanšu starpniekus šajā jomā, neradot būtisku regulatīvo slogu.

5.2.6.

Ir jāizpēta un jāizplata dalībvalstu paraugprakse attiecībā uz to, kā nodrošināt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ērtu un izmaksu ziņā pieejamu piekļuvi finansējumam, un jāstimulē šādas prakses pārņemšana.

5.2.7.

Eiropā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir minimāla piekļuve vai nav pilnīgi nekādas piekļuves uzņēmumu obligāciju tirgiem, jo trūkst likviditātes, emitēšanas izmaksas ir pārāk lielas, un tiek izvirzītas augstas prasības informācijai. EESK uzskata: šos šķēršļus varēs pārvarēt, ja tiks izvirzītas samērīgas kotēšanas un publiskošanas prasības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pieņemti konkrēti stimulējoši pasākumi un izveidots specializēts MVU kapitāla tirgus dalībvalstu līmenī.

5.3. ES finansējums

5.3.1.

Valsts atbalsta noteikumi ir jāvienkāršo un jāatjaunina, lai likvidētu jebkādas neskaidrības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, īpaši attiecībā uz fizisku personu iesaisti, valsts un pašvaldību īpašumtiesībām, kontrolakciju struktūru un citiem grūti izsekojamiem ierobežojumiem. EESK piekrīt secinājumiem par pārmērīgu reglamentēšanu, kas minēti 2017. gadā publicētajā EP Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta pētījumā par ESI fondiem, īpaši tam, ka ir vēl vairāk jāvienkāršo noteikumi, kā arī tie ir vairāk jāsaskaņo ar nosacījumiem uz vietas un elastīgāk jāpiemēro, jo to sarežģītība palielina administratīvo slogu, draud ar prasību dublēšanos un rada situāciju, kad priekšroka tiek dota noteikumu izpildīšanai, nevis īstenoto projektu rezultātiem (23).

5.3.2.

ES līmenī izstrādājot atbalsta pasākumus un programmas, tajos būtu jāietver kritērijs, ar ko garantē saprātīgu ģeogrāfisko līdzsvaru.

5.3.3.

EESK mudina EK uzturēt un tālāk attīstīt programmu “COSME” kā būtisku MVU atbalsta instrumentu (24).

5.3.4.

EESK pauž nožēlu, ka ir ļoti maz datu par to resursu skaidru ietekmi, kas atvēlēti MVU politikas pasākumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam. Komiteja aicina EK nekavējoties risināt šo jautājumu un, vērtējot minēto ietekmi, uzraudzīt gan kvalitatīvos, gan kvantitatīvos kritērijus.

5.3.5.

EESK aicina EK un dalībvalstis, nosakot sistēmu nākamajai Daudzgadu finanšu shēmai (DFS), efektīvāk īstenot partnerības principu (25). Lai gan sociālo partneru līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā ir saistoša, praksē ir ļoti daudz šķēršļu, kas liedz tiem faktiski ietekmēt lēmumus.

5.3.6.

Atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem galvenokārt ir vērsts uz pētniecības un inovācijas veicināšanu un jaunuzņēmumiem. Neapšaubot šo politisko nostādņu nozīmi, EESK vēlas uzsvērt, ka tādējādi labumu gūs tikai neliela MVU daļa, un tāpēc aicina paredzēt daudzveidīgākus atbalsta instrumentus, kas būtu vērsti uz visu veidu uzņēmumiem un aptvertu visus to dzīves cikla posmus.

5.4. Pamatkapitāls

5.4.1.

Līdz ar kapitāla tirgu savienības izveidi – riska finansējuma paplašināšanu, privātiem pamatkapitāla tirgiem (tostarp neformālajiem tirgiem), tā dēvētajiem komerceņģeļiem un kolektīvo finansēšanu – ir uzlabojusies riska kapitāla pieejamība konkrētām MVU kategorijām. Tomēr ļoti liela MVU daļa, visticamāk, no tā nevarēs gūt lielu labumu. Pat novatoriskiem uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem un vidējiem uzņēmumiem nav viegli izmantot jaunos instrumentus, turklāt dalībvalstīs pastāv būtiskas atšķirības, ko rada vietējo kapitāla tirgu dažādais attīstības līmenis un atbilstīgu tiesību aktu trūkums.

5.4.2.

EESK aicina EK sniegt vairāk informācijas un profesionālu padomu MVU, lai paplašinātu to stratēģiskā redzējuma tvērumu un uzlabotu to spēju izmantot pamatkapitāla finansējumu. Tā kā parasti MVU vairāk izmanto aizņēmuma finansējumu, to zināšanas un izpratne par citiem instrumentiem ir ierobežota, un to attieksme pret pamatkapitāla finansējumu ir svārstīga. Lai gan EESK atzinīgi vērtē nesenos EK centienus palielināt zināšanas par atsevišķiem finanšu instrumentiem, tā uzsver, ka ar to nepietiek, un tāpēc aicina nodrošināt atbalstu un stimulus uzņēmējdarbības organizācijām, lai tās izstrādātu MVU ilgtermiņa stratēģisko pieeju uzņēmējdarbības finansēšanai. Tā kā šīm organizācijām ikdienā ir kontakts ar MVU, tās var palīdzēt vairot to izpratni par to, kādā veidā ar dažādiem instrumentiem var risināt dažādas MVU finansēšanas vajadzības konkrētos uzņēmuma dzīves cikla posmos.

6. Uz pierādījumiem balstītu, praktisku pasākumu nepieciešamība MVU atbalstam

6.1.

Neraugoties uz MVU sūtņu tīkla potenciālo lietderīgumu (26), vairākās valstīs tas diemžēl nav apliecinājis savu pievienoto vērtību, un ir ļoti grūti noteikt tā darbības rezultātus. Ja ir paredzēts atdzīvināt lielisko ideju par šādu tīklu, tam jāatvēl lielāka loma, tostarp jāparedz ciešāks, tūlītējs kontakts ar valstu un vietējām MVU organizācijām, kā arī paraugprakses un ziņojumu apmaiņa. EESK iesaka tīklā izveidot pieejamu platformu, kurā varētu apmainīties ar paraugpraksi, lai sadarbībā ar ES/valstu MVU pārstāvošajām organizācijām sagatavotu gada ziņojumu par to, cik efektīvi tiek īstenots princips “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”. Turklāt EESK ierosina papildus katras valsts MVU sūtnim norīkot vēl vienu, ko iecēlušas MVU organizācijas.

6.2.

EESK uzskata, ka ir labi, ja sūtņi piedalās ikgadējā MVU darbības izvērtēšanā, un būtu vēlams, lai EK viņiem nodrošinātu vispārējas vadlīnijas sistemātiskākai un strukturētākai sadarbībai ar MVU organizācijām.

6.3.

MVU asambleja tiek popularizēta kā “MVU ģenerālasambleja”, un EESK pilnībā atbalsta ideju par tādu forumu, kurā MVU varētu satikties, apzināt aktuālos jautājumus un meklēt risinājumus. Lai paaugstinātu MVU asamblejas līmeni un stiprinātu tās nozīmi kā diskusiju un lēmumu pieņemšanas forumam, EESK stingri iesaka:

—	ciešāk iesaistīt MVU organizācijas gada asamblejas sagatavošanā un pēckontroles pasākumos, kā arī uzņemties īstu padomdevēja lomu,

—	nodrošināt asamblejas sanāksmēm vairāk analītiskā materiāla, kurā minēti svarīgi fakti, tendences, vēlmes, ko norādījuši neitrāli pētnieki – galvenokārt akadēmiskās iestādes,

—	nekavējoties ieviest labos piemērus un salīdzinoši novērtēt sekmīgus līdzīga mēroga forumus (27),

—	izstrādāt pārredzamu un iekļaujošu procedūru aicinājumiem piedalīties, nodrošinot pienācīgu dažādību, lai būtu pārstāvēti uzņēmumi, MVU organizācijas, starpnieki, akadēmiskās un pētniecības iestādes, kā arī politikas veidotāji no visām dalībvalstīm (28),

—	ņemot vērā diskusijas un asamblejas darbu, ir jānodrošina taustāmi rezultāti – piemēram, līdzi ņemami materiāli, darāmo lietu saraksti utt. Katru gadu būtu jāsagatavo un jāpublicē ziņojums par iepriekšējā gadā pieņemto lēmumu īstenošanu,

—	lemjot par asamblejas programmu un asamblejā pārrunājamo jautājumu tvērumu, ir jāparedz apspriedes ar MVU un to pārstāvjiem.

6.4.

Tā kā EESK ir cieši pārliecināta, ka pārstāvība uzlabo politikas un pasākumu efektivitāti Eiropas Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī un var sniegt papildu stimulu uzturēt nozaru sociālo dialogu, Komiteja aicina nodrošināt labāku MVU pārstāvību, ieguldot līdzekļus gan kopīgās darbībās, kuras veic spēcīgas MVU pārstāvošas organizācijas, gan arī pieredzes un paraugprakses apmaiņā.

6.5.

Daži mazajiem un vidējiem uzņēmumiem svarīgi EK informatīvie tīmekļa portāli nav tulkoti visās ES valodās, un tas rada MVU nelabvēlīgu situāciju. Tas pats attiecas arī uz lielāko daļu sabiedrisko apspriešanu.

6.6.

EESK pauž bažas par to, ka pārāk daudz EK pētījumu un apsekojumu ir nodots ārpakalpojumā privātiem konsultantiem, kuriem nav padziļinātu zināšanu par MVU politiku un tās ietekmi, jo viņiem ikdienā nav saskares ar MVU un viņi tos nepārstāv. Steidzami ir nepieciešamas neatkarīgas zinātniskās iestādes un publiskās/privātās partnerības, kas sadarbojas ar MVU organizācijām, lai Eiropas Savienības līmenī radītu patiesu pievienoto vērtību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

7. Administratīvais un normatīvais slogs

7.1.

Eiropas, valstu, reģionālais un vietējais regulatīvais slogs, kad tas ir pārmērīgs, joprojām ir būtisks šķērslis mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo parasti tiem trūkst resursu, lai risinātu šāda veida problēmas. EESK atbalsta birokrātijas un sloga samazināšanu mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem un iedzīvotājiem. Komisijai vairāk uzmanības vajadzētu pievērst kvalitātei nekā kvantitātei un par prioritāti izvirzīt administratīvā sloga samazināšanu, jo tas rada izmaksas uzņēmumiem un kavē konkurētspēju, inovāciju un darbvietu radīšanu. Pats par sevi saprotams, ka tas jādara, ņemot vērā mērķus, kuru sasniegšanai prasības ir ieviestas. EESK uzstāj, ka atbilstības nodrošināšanas procedūrām nav jābūt nevajadzīgi dārgām vai ilgstošām. Izstrādājot Eiropas, valstu un reģionālos tiesību aktus, ir jāpopularizē “klusējošas piekrišanas” princips. Dalībvalstis ir jāmudina gādāt, lai administratīvo nodokļu līmenis nepārsniegtu administratīvās izmaksas.

7.2.

Būtu jāpanāk, ka attiecīgie EK dienesti rūpīgāk un sistemātiskāk piemēro principu “tikai vienreiz” un MVU testu (29), kuriem jābūt juridiski saistošiem, jo patlaban to piemērošana praksē ir ārkārtīgi ierobežota un atkarīga no dalībvalstu labās gribas. Tas attiecas gan uz tiesību aktiem, gan administratīvajām procedūrām, kas skar MVU (tostarp tā sauktā vienīgā sarunu partnera ieviešanu un tiesības iesniegt vienkāršotus pārskatus (30)). EESK norāda, ka ir svarīgi novērst jebkādu informācijas pieprasījumu dublēšanos, tomēr labas publiskās pārvaldības interesēs valstu datu reģistros jābūt pieejamiem atbilstošiem un būtiskiem datiem un informācijai, kas vajadzīgi politikas pasākumu noteikšanai, uzraudzībai un novērtēšanai.

7.3.

EESK aicina EK pārskatīt savu apņemšanos novērtēt dažādus vēl nepieņemtus vai novēlotus tiesību aktus un noteikumus un nekavējoties sākt darbu pie tiem, kas saistīti ar MVU. Komiteja aicina EK nostiprināt un palielināt īpašā MVU direktorāta administratīvo spēju.

7.4.

EK ir jānodrošina, lai ietekmes novērtējumos un REFIT programmā attiecīgā gadījumā īpaša uzmanība tiktu pievērsta MVU vajadzībām. Tas pats jādara arī dalībvalstīm. Pārskatā par “Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu” paustais EK nodoms atklāt “iespēju, kā dalībvalstīm mazāk īstenot tā saucamo “apzeltīšanu””, ir jāīsteno praksē (31), saskaņā ar paziņojumu par lietpratīgu regulējumu, neierobežojot noteikumus par iedzīvotāju, patērētāju un darba ņēmēju aizsardzību un dzimumu līdztiesības un vides standartus (32), tostarp mudinot dalībvalstis uzticēt uzraudzību konkrētai centrālai iestādei. Tas var būt agrīnās brīdināšanas pakalpojums, ar ko uzrauga ES tiesību aktu konsekventu transponēšanu valsts, reģionālā un vietējā līmenī ar mērķi novērst tiesību aktu “apzeltīšanu”, proti, ES prasību pārspīlēšanu, vai nevajadzīgus administratīvos šķēršļus. Tāpat EESK ierosina MVU sūtņu programmās obligāti iekļaut jautājumus, kas ietverti EK regulatīvajā darba kārtībā.

7.5.

EESK aicina Eiropas un valstu politikas veidotājus raudzīties, lai ES pārstāvji, valstu, reģionālās un vietējās uzņēmējdarbības apvienības sistemātiski pārbaudītu jaunās regulas un to īstenošanu. Nevajadzīgu izmaksu un slogu samazināšanai vajadzētu būt balstītai uz pierādījumiem, kuru pamatā ir individuāls novērtējums.

7.6.

Apzinoties uzņēmumu nodošanas svarīgo nozīmi mazajiem un vidējiem – un it īpaši ģimenes – uzņēmumiem, EESK aicina nekavējoties īstenot pasākumus, lai atvieglotu un pilnveidotu šo nodošanu, paredzot saprātīgas izmaksas.

7.7.

Būtu vairāk jāpopularizē riska uzņemšanās kultūra, tostarp radot labvēlīgāku otrās iespējas tiesisko regulējumu. Būtu jāturpina tādu projektu pilnveide kā PRE-SOLVE un Early Warning Europe un tie būtu jāreproducē visās dalībvalstīs.

8. Cilvēkresursi

8.1.

Lai gan MVU ir radījuši lielāko daļu ES jauno darbvietu, pēdējā laikā tie saskaras ar nopietnām grūtībām atrast kvalificētu darbaspēku, īpaši tādus darbiniekus, kuriem būtu ar digitālo ekonomiku saistītas prasmes; viens no tā iemesliem ir daudzu reģionu sliktā demogrāfiskā situācija iedzīvotāju skaita un novecošanas tendenču ziņā.

8.2.

Pat reģionos, kuros iedzīvotāju skaits pieaug, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir grūti noalgot un paturēt augsti kvalificētus darbiniekus un izpildīt aizvien stingrākās regulatīvās un birokrātiskās prasības, ko izvirza darba tirgus iestādes. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir vajadzīga palīdzība cilvēkresursu apzināšanā, piesaistīšanā un apmācīšanā. Ir jāīsteno pasākumi, kuru mērķis būtu atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kas apmāca savus darbiniekus veselības un drošības jautājumos un sniedz viņiem veselības aprūpes pakalpojumus, – piemēram, ja šādus pakalpojumus piedāvātu kādai MVU kopai vai grupai, tas samazinātu izmaksas un ierobežotu tehniskās formalitātes.

8.3.

EESK aicina EK izstrādāt atbalsta pasākumus, nodrošinot pielāgotas, pirms vai pēc sezonas notiekošas apmācību programmas, lai darbaspēks varētu iegūt kvalifikāciju, un mudināt dalībvalstis izveidot sistēmas, lai šādas programmas varētu piedāvāt regulāri, jo mazajos uzņēmumos ir augsts darbinieku mainības rādītājs. Minētie pasākumi palīdzēs MVU pārvarēt darba tirgus nepilnības, kas kavē to darbību.

8.4.

EESK īpaši uzsver nepieciešamību palielināt mācekļu skaitu, kā arī izveidot īpašas darbaudzināšanas un apmācības programmas, lai risinātu jauniešu bezdarba problēmas. Tas jādara, radot pēc iespējas mazāku administratīvo slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

8.5.

EESK ņem vērā, ka nodarbinātības pieaugums galvenokārt vērojams MVU sektorā un it īpaši vidējos uzņēmumos. Tajā pašā laikā ir grūti saprast, kāds būtu vispiemērotākais veids, lai šajos uzņēmumos pavērtu iespēju sociālajam dialogam starp darba ņēmējiem un darba devējiem un piešķirtu tam īpašu struktūru. Šajā ziņā var palīdzēt iniciatīva, kuras mērķis būtu apkopot inovatīvus piemērus no dažādu valstu paraugprakses.

9. Uzņēmējdarbība

9.1.

Līdzīgi kā savos iepriekšējos atzinumos (33), EESK pauž bažas par jaunākajiem datiem, kas liecina, ka “nepieciešamības spiesta uzņēmējdarbība” dominē pār “iespēju sniegtu uzņēmējdarbību”; Komiteja aicina EK un dalībvalstis sākt izstrādāt pasākumus, lai pavērstu šo tendenci pretējā virzienā (34) un Eiropā veidotu spēcīgu uzņēmējdarbības kultūru.

9.2.

Rīcības plāns uzņēmējdarbības jomā (35) ir tālu no īstenošanas. EESK uzskata, ka jebkādas turpmākas kavēšanās sekas būtu ārkārtīgi nelabvēlīgas, jo uzņēmējdarbības gars Eiropā jau dienu no dienas kļūst arvien vājāks salīdzinājumā ar citām pasaules daļām, un ieviesto pasākumu ietekme ir ierobežota (36).

9.3.

Nopietna problēma daudziem MVU – un it sevišķi mikrouzņēmumiem – ir tā, ka, veidojot savas pārrobežu komercattiecības, tie vairās izmantot digitālā iekšējā tirgus sniegtās iespējas. Šie uzņēmumi būtu jāmudina iesaistīties, izmantojot tos pašus tirgus nosacījumus un tādas pašas iespējas kā lielajiem starptautiskajiem un Eiropas tirgotājiem. Lai no jauna uzticētos tiešsaistes pārrobežu darījumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir vajadzīga pārliecība, ka tie var paši izvēlēties tirgu, kurā darboties, un brīvi slēgt līgumus.

9.4.

EESK aicina radīt vispārēju pozitīvu gaisotni, kas varētu sekmēt visu pušu uzņēmējdarbību, nepievēršot īpašu uzmanību konkrētām uzņēmēju kategorijām. Tāpēc ir steidzami jāizstrādā rīcības plāns izglītošanai par uzņēmējiem raksturīgu domāšanas veidu.

9.5.

Uzsverot kultūras un sociālo normu nozīmi, EESK aicina EK un dalībvalstis rīkoties novatoriskāk, lai rastu veidus, kā novērst nevēlēšanos uzņemties risku. Uzņēmēju un uzņēmumu vērtība, kā arī to izšķirošā loma darbvietu radīšanā un izaugsmē ir vairāk jāpopularizē, tostarp izstrādājot īpašu uzņēmējdarbības tiesību pīlāru (37), kurš attiektos uz visiem īpašajiem uzņēmēju veidiem, un izsludinot Uzņēmēju gadu. EK un dalībvalstīm ir jāuzlabo uzņēmējdarbības pamatnosacījumi, tādi kā finansējuma pieejamība, tiesiskais regulējums un izglītība uzņēmējdarbības jomā.

9.6.

EESK aicina EK atbalstīt un popularizēt konsultatīvos pakalpojumus un programmas mazo un ģimenes tradicionālo uzņēmumu pārvaldības uzlabošanai, jo šajos uzņēmumos viss ir tieši saistīts ar šo faktoru; Komiteja aicina arī atbalstīt un popularizēt pakalpojumus un programmas mūžizglītībai, tostarp nodrošinot tiešsaistes izglītības rīkus tādās jomās kā uzņēmējdarbības plānošana un ražošanas standarti, patērētāju tiesību akti un citi noteikumi.

10. Piekļuve tirgiem

10.1.

Daži pētījumi liecina, ka ļoti maza daļa MVU (38) uzskata iekšējo tirgu par savu vietējo tirgu. Lai gan lielākā daļa MVU ir vietējie uzņēmumi, tomēr to uzņēmējdarbība lielā mērā ir atkarīga no iekšējā tirgus noteikumiem. EESK aicina padziļināt gan produktu, gan pakalpojumu iekšējo tirgu, samazināt regulatīvos šķēršļus un administratīvo slogu un radīt instrumentus, ar ko atbalstīt MVU paplašināšanos iekšējā tirgū.

10.2.

EESK aicina EK novērtēt, kuri MVU instrumenti dažādās nozarēs varētu palīdzēt MVU kļūt aktīvākiem un ieinteresētākiem piedalīties sarunās par tirdzniecības nolīgumiem un tirdzniecības aizsardzību, kā arī censties vairāk popularizēt visefektīvākos instrumentus, ES tirdzniecības politikā pirmām kārtām balstoties uz principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”.

10.3.

EESK uzsver faktu, ka MVU tematika ES skatījumā iegūst arvien lielāku nozīmi, un aicina steidzami rūpēties par to internacionalizācijas palielināšanu, lai tie varētu savā labā izmantot iespējas, ko sniedz ārvalstu tirgi.

10.4.

EESK aicina EK nodrošināt to MVU centru labāku un efektīvāku darbību, kuri paredzēti, lai palīdzētu MVU iekļūt nozīmīgos tirgos – piemēram, Ķīnas, Japānas u. c. tirgos. Komiteja aicina EK nodrošināt labāku un efektīvāku sadarbību starp MVU pārstāvošajām organizācijām un standartizācijas iestādēm jautājumos par pašreizējiem un jauniem ES tehniskajiem standartiem.

10.5.

Dažas dalībvalstis ziņo par negodīgu tirdzniecības praksi, ko īsteno lielās tirdzniecības ķēdes, kuras mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izvirza pārmērīgi smagus tirdzniecības nosacījumus. Šis jautājums ir jāizskata sīkāk un attiecīgi jārisina.

10.6.

Tāpat EESK aicina EK vairāk censties izmantot Eiropas un valstu programmas, lai palielinātu mazo uzņēmumu īpatsvaru valsts līgumos, kas noslēgti publiskā iepirkumā (39).

10.7.

EESK uzskata, ka ir svarīgi MVU organizācijas iesaistīt partnerattiecībās, lai ar apmācības un labākas koordinācijas palīdzību tās varētu ES līmenī risināt problēmas, kuras saistītas ar dabas un citāda veida katastrofu sekām.

Briselē, 2018. gada 17. janvārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS

(1) Īpaši tagad, 35 gadus pēc iniciatīvas “Eiropas Amatniecības gads” pieņemšanas Eiropas Parlamentā, 25 gadus pēc iekšējā tirgus atvēršanas un 15 gadus pēc euro ieviešanas.

(2) OV C 318, 23.12.2009., 22. lpp., OV C 226, 16.7.2014., 10. lpp.

(3) http://ec.europa.eu/growth/smes/business-friendly-environment/sme-definition_lv

(4) http://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/initiatives/ares-2017-2868537/feedback_lv?size=10&page=2. EK (Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāta) centieni sākt nākamo apspriežu posmu visās ES valodās ir vērtējami atzinīgi, jo nodrošina viedokļu daudzveidību.

(5) COM(2011) 78 galīgā redakcija.

(6) COM(2008) 394 galīgā redakcija.

(7) https://ec.europa.eu/growth/smes/business-friendly-environment/small-business-act_lv. Atsauce: Ares(2015)812234 – 25/02/2015.

(8) COM(2016) 733 final.

(9) Dažādi pētījumi (piemēram, Eiropas Parlaments, 2011. gads; Stratēģijas un novērtēšanas pakalpojumu centrs (CSES), 2012. gads; Eiropas Komisija, 2008. gads; ESAO, 1998. gads).

(10) http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2017.030.01.0056.01.LAV&toc=OJ:C:2017:030:FULL, http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=183329&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=687947, http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=183335&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=691887.

(11) OV C 81, 2.3.2018., 1. lpp.

(12) 2. pants, pielikums, 2003/361/EK.

(13) 4. pants, pielikums, 2003/361/EK.

(14) Direktīva 2013/34/ES, 2013. gada 26. jūnijs.

(15) 3. pants, pielikums, 2003/361/EK.

(16) OV C 81, 2.3.2018., 1. lpp.

(17) OV C 345, 13.10.2017., 15. lpp. (3.2. punkts).

(18) OV C 81, 2.3.2018., 1. lpp.

(19) OV C 318, 23.12.2009., 22. lpp., OV C 226, 16.7.2014., 10. lpp.

(20) Lai novērstu pašreizējo negatīvo praksi, kad komercbankas saviem lojālajiem klientiem piedāvā lētus, ES atbalstītus finanšu resursus, vienlaikus lielākajai daļai MVU liedzot piekļuvi tiem.

(21) http://www.ebf.eu/wp-content/uploads/2017/06/High-level-principles-on-feedback-given-by-banks-on-declined-SME-credit-applications.pdf

(22) Piemēram, Széchenyi karte Ungārijā.

(23) http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2017/585906/IPOL_STU(2017)585906_EN.pdf

(24) OV C 181, 21.6.2012., 125. lpp.

(25) Regula (ES) Nr. 1303/2013 (5. pants), kas tālāk izstrādāta Deleģētajā regulā (ES) Nr. 240/2014.

(26) http://ec.europa.eu/growth/smes/business-friendly-environment/small-business-act/sme-envoys_en. Darbības pārskats un citi dokumenti: http://ec.europa.eu/transparency/regexpert/index.cfm?do=groupDetail.groupDetail&groupID=2666.

(27) Piemēram, finanšu forums EuroFi http://www.eurofi.net/, Finanšu pakalpojumu gada forums utt.

(28) Jautājums par MVU pārstāvību patlaban tiek pārrunāts, jo piedalīties MVU asamblejā un piekļūt Eiropas uzņēmumu veicināšanas balvām ir iespējams tikai ar EK personīgu uzaicinājumu. Tāpēc ir radusies situācija, ka ik gadus tiek sapulcināti vieni un tie paši dalībnieki, un nav nekādas garantijas, ka viņi pārstāv MVU kopienu savā valstī vai spēj minētajai kopienai nodot asamblejas vēstījumu. Ieteikumus neizstrādā par konkrētiem tematiem, un darba kārtībā ir iekļauti tikai fragmentāri uzņēmējdarbības piemēri. Asamblejā netiek diskutēts par svarīgiem jautājumiem un netiek izstrādāti priekšlikumi.

(29) http://www.eurochambres.eu/Content/Default.asp?PageID=1&DocID=7733

(30) COM(2011) 78 galīgā redakcija, 8. lpp.

(31) COM(2011) 78 final, 8. lpp.

(32) OV C 303, 19.8.2016., 45. lpp. (2.9.1. punkts).

(33) OV C 81, 2.3.2018., 1. lpp.

(34) Dati rāda, ka piecos gados pēc krīzes sākuma – 2008. gada – MVU skaits palielinājās, bet pievienotā vērtība un darbinieku skaits samazinājās. EK MVU darbības izvērtēšanas datu kopa (2014. gada izdevums).

(35) COM(2012) 795 final.

(36) EESK pētījums “Ar MVU saistītās ES politikas efektivitātes novērtējums laikposmā no 2007. gada līdz 2015. gadam”.

(37) http://www.eurochambres.eu/custom/EUROCHAMBRES_proposal_for_a_European_Pillar_of_Entrepreneurial_Rights-2016-00213-01.pdf

(38) Zviedrijā tikai 6 %.

(39) https://ec.europa.eu/growth/single-market/public-procurement/strategy_en; https://www.ppact.eu/; www.sesamproject.eu; http://www.tenderio.com/