8.6.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 197/29

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES”

(COM(2017) 335 final – 2017/0138 (CNS))

(2018/C 197/05)

Ziņotājs:	Victor ALISTAR
Līdzziņotājs:	Petru Sorin DANDEA

Apspriešanās	Eiropas Savienības Padome, 10.7.2017.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. un 115. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārā savienība, ekonomiskā un sociālā kohēzija
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	20.12.2017.
Pieņemts plenārsesijā	18.1.2018.
Plenārsesija Nr.	531
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	184/2/7

1. Secinājumi un priekšlikumi

1.1.

Komisijas priekšlikums ietver direktīvu, ar kuru groza Direktīvu 2011/16/ES par dalībvalstu administratīvo sadarbību nodokļu jomā, un pielikumu, kurā ir uzskaitītas pazīmes, kas varētu liecināt par nodokļu agresīvu plānošanu. Tiek ierosināts, ka dalībvalstis varētu atsevišķi izmantot informācijas automātiskas apmaiņas instrumentu, lai citām dalībvalstīm nodrošinātu starpnieku iesniegtās informācijas pieejamību.

1.2.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu, jo pašreizējie tiesību akti nedod iespēju dalībvalstīm apmainīties ar informāciju gadījumos, kad to uzmanības lokā nonāk nodokļu apiešanas un/vai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas shēmas.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē un atbalsta Eiropas Komisijas lēmumu risināt problēmu, ko rada starpnieki, kuri padara iespējamu nodokļu agresīvu plānošanu. Pateicoties direktīvas priekšlikumā ierosinātajam ziņošanas pienākumam starpnieku darbība kļūs pārredzama, un tas liks viņiem atturēties saviem klientiem piedāvāt agresīvas nodokļu plānošanas shēmas, un tādējādi mazināsies kaitējošā dalībvalstu nodokļu bāzu samazināšana. Tādā veidā tiks izveidoti vienlīdzīgi konkurences apstākļi un taisnīgums nodokļu jomā starp uzņēmumiem, kuriem ir agresīvas nodokļu plānošanas sistēma, un tiem, kuriem nav, bet kuri ir pakļauti lielākiem nodokļiem, lai kompensētu nodokļu bāzes samazināšanu atsevišķās dalībvalstīs. Tādējādi šis priekšlikums nodrošina atbildes pasākumus, ņemot vērā vairuma Eiropas uzņēmumu vēlmi pēc taisnīguma nodokļu maksātāju vidū un arvien lielākās prasības no individuālu nodokļu maksātāju puses.

1.4.

Šajā kontekstā EESK atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu sniegt loģistikas un tehnisku atbalstu dalībvalstīm tāda droša centrālā direktorija īstenošanai, ko paredzēts izmantot, lai reģistrētu informāciju, uz kuru attiecas administratīvā sadarbība. Ņemot vērā agresīvas nodokļu plānošanas shēmu sarežģītību, EESK iesaka, lai Komisija atbalsta dalībvalstis arī saistībā ar tā personāla apmācību, kas atbildēs par attiecīgās informācijas reģistrēšanu un apmaiņu.

1.5.

Priekšlikuma darbības joma ir ļoti plaša. Ir svarīgi nodrošināt, lai direktīva būtu efektīvs līdzeklis, kas novērš nodokļu agresīvu plānošanu. Ir vajadzīgas precīzākas prasības attiecībā uz ziņojamu darījumu pazīmēm, lai novērstu pārmērīgu ziņošanu no uzņēmumiem un laikietilpīgu administrēšanu gan nodokļu administrācijām, gan nodokļu maksātājiem.

1.6.

EESK norāda, ka prasība ievērot nesaistītu pušu darījuma principu un ESAO transfertcenu noteikšanas pamatnostādnes nebalstās uz precizitāti un neizbēgami ietver subjektīvu interpretāciju no nodokļu maksātāju un nodokļu iestāžu puses. Tāpēc EESK aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt atbilstošas un konstruktīvas norādes par to, vai darījumi šīm pazīmēm atbilst vai ne.

1.7.

EESK norāda, ka nodokļu maksātājam ir galīgā atbildība par ierosinātās direktīvas ievērošanu. Lai izpildītu proporcionalitātes prasību, administratīvās izmaksas ir pēc iespējas jāsamazina attiecībā uz visu lielumu uzņēmumiem.

1.8.

EESK aicina Komisiju pārskatīt piecu dienu ziņošanas termiņu ar mērķi nodrošināt, lai struktūrvienības, uz kurām attiecas ziņošanas pienākums, spētu to ievērot un lai vienlaikus tas atbilstu efektīvas ziņošanas politikas mērķim. Tāpēc šī termiņa pagarināšana būtu gan nepieciešama, gan samērīga.

1.9.

Ar direktīvas priekšlikumu nav atrisināti vairāki jautājumi, piemēram, kā to paredzēts piemērot nodokļa maksātājiem digitālajā ekonomikā, ņemot vērā to, cik sarežģīti ir noteikt viņu kā nodokļu maksātāju fizisko klātbūtni konkrētu dalībvalstu jurisdikcijās. Problemātiska ir arī to kritēriju skaidrība, kas priekšlikumā noteikti ar mērķi nodrošināt vienotu pieeju dalībvalstu noteikumos, ar kuriem paredz sodus par ziņošanas pienākuma neievērošanu.

1.10.

Komiteja vēlētos uzsvērt, ka ziņošanas mehānismi biežu pārmaiņu dēļ nedrīkst radīt nestabilitāti nodokļu likumdošanā un ka ir jāņem vērā fakts, ka tiešā nodokļu uzlikšana ir dalībvalstu likumdošanas kompetencē.

2. Komisijas priekšlikums

2.1.

Globalizācija ir palielinājusi kapitāla mobilitāti līdz agrāk nepieredzētam līmenim. Šajā kontekstā un ņemot vērā beidzamo gadu laikā piedzīvotos skandālus (1) attiecībā uz uzņēmumiem un jurisdikcijām, kas ir stimulējuši agresīvas nodokļu plānošanas sistēmas, kuru rezultātā bieži vien dalībvalstīs ir samazinājusies nodokļu bāze, Komisija par vienu no galvenajām savas darba kārtības prioritātēm ir noteikusi cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu agresīvu plānošanu.

2.2.

2.3.

Ar direktīvas priekšlikumu tiek ieviesta ziņošanas prasība iestādēm un speciālistiem, kas sniedz nodokļu plānošanas konsultācijas un kas direktīvā tiek saukti par starpniekiem. Tie var būt nodokļu konsultanti, bankas, reitingu aģentūras un citi, kas atbilst starpnieku definīcijai, proti, tās “ir personas, kurām ir atbildība pret nodokļu maksātāju par ziņojamas pārrobežu shēmas vai šādu shēmu virknes nodokļu aspekta īstenošanas plānošanu, popularizēšanu, organizēšanu vai vadīšanu, kad tās sniedz ar nodokļiem saistītus pakalpojumus”. Noteiktos apstākļos pienākums iesniegt informāciju kļūst ir nodokļu maksātāja atbildībā.

2.4.

Struktūrvienībām, personām un uzņēmumiem, kas sniedz konsultācijas nodokļu plānošanas jomā, tiks noteikta prasība atklāt informāciju par ziņojamu pārrobežu shēmu vai shēmu virkni ne vēlāk kā piecas dienas pēc tam, kad šī shēma ir kļuvusi pieejama īstenošanai. Ir jānodrošina šīs informācijas pieejamība attiecīgajām nodokļu iestādēm, un uz to attieksies automātiska informācijas apmaiņa starp dalībvalstu nodokļu iestādēm. Automātiskā apmaiņa tiks īstenota reizi ceturksnī.

2.5.

Komisija uzskata, ka direktīvai būs atturoša ietekme uz starpniekiem, kuri sniedz konsultācijas par nodokļu agresīvu plānošanu, un ka tādējādi samazināsies nodokļu agresīvas plānošanas prakse.

2.6.

Komisija apsvēra trīs savu politikas mērķu īstenošanas risinājumus: (nesaistošs) ieteikums dalībvalstīm valsts tiesību aktos ieviest noteikumus par obligātu informācijas atklāšanu; rīcības kodekss starpniekiem; vai ES direktīva, kurā dalībvalstīm būtu noteikta prasība ieviest obligātu informācijas atklāšanas režīmu.

2.7.

Komisija ir izvēlējusies izmantot direktīvu ar mērķi nodrošināt šo pasākumu, kas vērsti uz agresīvas nodokļu plānošanas apkarošanu, vienveidīgu ieviešanu visās dalībvalstīs. Komisijas iniciatīva atbilst ESAO BEPS projekta 12. darbībai, kurā ir ieteikts kavēt to starpnieku darbību, kuri sniedz uzņēmumiem konsultācijas par nodokļu agresīvu plānošanu; ar to tiek ieviests instrumentu kopums šā pasākuma īstenošanai praksē.

2.8.

Komisijas priekšlikuma pamatā ir šādi principi: nodokļu maksātāja un nodokļu iestādes dialogs un viņu atklāta sadarbība vienotā tirgus līmenī. Ieviešamais mehānisms ir iepriekšēja paziņošana par potenciāli agresīviem nodokļu plānošanas darījumiem atbilstoši četriem standarta rādītāju veidiem (vai pazīmēm), kuri uzskaitīti direktīvas priekšlikuma pielikumā. Vajadzētu būt skaidram, ka vienkārša paziņošana par shēmu nenozīmē automātisku prezumpciju par nodokļu agresīvu plānošanu, bet gan dialoga uzsākšanu starp nodokļu maksātāju un nodokļu jurisdikciju. Tādējādi Komisija ir izvēlējusies preventīvu pieeju, ar kuru būtu jāsamazinās riskam, ka nodokļu maksātāju varētu skart sankcijas.

2.9.

Direktīvas priekšlikumā Komisija ir arī noteikusi tiešu iepriekšējas ziņošanas pienākumu pašiem nodokļu maksātājiem, ja potenciāli agresīva nodokļu plānošanas shēma vai darījums tiek īstenots pēc iekšēja priekšlikuma, bez starpnieka iesaistes vai konsultācijas, vai ja starpniekam vai konsultantam ir jāievēro konfidencialitātes klauzula vai viņu aizsargā valsts tiesību akti par dienesta noslēpumu, vai, treškārt, ja starpnieks vai konsultants nav dalībvalsts jurisdikcijā.

3. Vispārīgas un īpašas piezīmes

3.1.

3.2.

Ar šo direktīvas priekšlikumu tiek pieņemts, ka nodokļu maksātāji ir godīgi, nevis vēlas izvairīties no nodokļiem. Būtu jāuzsver, ka ziņošana par nodokļu shēmām, kuras potenciāli varētu kvalificēt kā nodokļu agresīvu plānošanu, nenozīmē, ka agresīva nodokļu plānošana patiešām ir notikusi.

3.3.

Ar Komisijas priekšlikuma palīdzību būtu jāizveidojas vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un taisnīgumam nodokļu jomā starp uzņēmumiem, kuriem ir agresīvas nodokļu plānošanas sistēma, un tiem, kuriem nav, bet kuri ir pakļauti augstākiem nodokļiem, lai kompensētu nodokļu bāzes samazināšanu atsevišķās dalībvalstīs.

3.4.

3.5.

Jāizvairās no plašas interpretācijas, un tāpēc ir vajadzīgas papildu norādes no Komisijas un dalībvalstu puses, lai priekšlikums būtu efektīvs. Tas jo īpaši attiecas uz nesaistītu pušu darījuma principa un ESAO transfertcenu noteikšanas pamatnostādņu piemērošanu.

3.6.

Turklāt ar direktīvas priekšlikumu nav atrisināti vairāki jautājumi, piemēram, kā to paredzēts piemērot nodokļa maksātājiem digitālajā ekonomikā, ņemot vērā to, cik sarežģīti ir noteikt viņu kā nodokļu maksātāju fizisko klātbūtni konkrētu dalībvalstu jurisdikcijās. Problemātiska ir arī to kritēriju skaidrība, kas priekšlikumā noteikti ar mērķi nodrošināt vienotu pieeju dalībvalstu noteikumos, ar kuriem paredz sodus par ziņošanas pienākuma neievērošanu.

3.7.

EESK uzskata, ka ir vajadzīgs plašāks ietekmes novērtējums, lai nodrošinātu, ka ierosinātā direktīva ir samērīga. Ir nepieciešams novērtēt to, cik laikietilpīgi būtu nodokļu iestādēm un starpniekiem/uzņēmumiem ievērot direktīvas noteikumus.

3.8.

Komisija ierosina, ka dalībvalstis varētu atsevišķi izmantot automātiskas informācijas apmaiņas instrumentu, lai citām dalībvalstīm nodrošinātu starpnieku iesniegtās informācijas pieejamību. EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu, jo pašreizējie tiesību akti nedod iespēju dalībvalstīm apmainīties ar informāciju gadījumos, kad to uzmanības lokā nonāk nodokļu apiešanas un/vai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas shēmas.

3.9.

EESK aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt direktīvas par strīdu izšķiršanu savlaicīgu un efektīvu īstenošanu (2).

3.10.

EESK ir pārliecināta, ka, izmantojot nodokļu agresīvas plānošanas shēmas, daži ar pārrobežu darbību saistīti uzņēmumi ievērojamu daļu savas noteiktā dalībvalstī gūtās peļņas novirza uz jurisdikcijām, kur nodokļu likmes ir zemākas, tādējādi mākslīgi samazinot dalībvalstu nodokļu bāzes un radot nopietnus izkropļojumus iekšējā tirgū. Tāpēc Komiteja atbalsta Komisijas priekšlikumu, ka dalībvalstīm jāiekļauj savos tiesību aktos sankcijas par direktīvas pārkāpšanu. Šīs sankcijas jāpiemēro gan starpniekiem, gan nodokļu maksātājiem, kuri izmanto agresīvas nodokļu plānošanas shēmas.

3.11.

Ņemot vērā iepriekš minēto, EESK aicina Komisiju direktīvas priekšlikumā iekļaut skaidrus noteikumus, lai noteiktu iespējamos kritērijus, kas paredz nodokļu maksātāju un starpnieku, kuri izmanto agresīvas nodokļu plānošanas shēmas, atbildību, un aicina ļaut dalībvalstīm noteikt attiecīgo sankciju līmeni.

3.12.

Ir svarīgi, lai Komisija aizsargātu Eiropas uzņēmumus un brīvu konkurenci vienotajā tirgū, tostarp taisnīgu nodokļu sloga sadalījumu. EESK tāpēc mudina Komisiju noteikt jomas, kurās ar deleģēto aktu palīdzību ir iespējams papildināt to pazīmju kategorijas, kas raksturīgas agresīvas nodokļu plānošanās shēmām un noteiktas pielikumā.

3.13.

3.14.

Šajā kontekstā EESK atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu sniegt loģistikas un tehnisku atbalstu dalībvalstīm tāda droša centrālā direktorija īstenošanai, ko paredzēts izmantot, lai reģistrētu informāciju, uz kuru attiecas administratīvā sadarbība. Ņemot vērā dažu agresīvas nodokļu plānošanas shēmu sarežģītību, EESK iesaka Komisijai atbalstīt dalībvalstis arī saistībā ar tā personāla apmācību, kas atbildēs par attiecīgās informācijas reģistrēšanu un apmaiņu.

3.15.

3.16.

EESK aicina Komisiju pārskatīt ierosinātos termiņus direktīvas īstenošanas novērtēšanai, lai ziņojums tiktu sagatavots reizi divos gados, un šo ziņojumu padarīt publiski pieejamu Eiropas nodokļu maksātājiem un pilsoņiem. Ņemot vērā ievērojamo administratīvo darbu, EESK uzskata, ka šis divu gadu ziņojums nodrošinās pārredzamību, ja, nepārkāpjot uzņēmumu likumīgās tiesības, tas ietvers kvantitatīvu datu apkopojumu.

Briselē, 2018. gada 18. janvārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS

(1) Luxleaks, Panama and Paradise Papers.

(2) Priekšlikums Padomes direktīvai par nodokļu dubultās uzlikšanas strīdu izšķiršanas mehānismiem Eiropas Savienībā un EESK atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai par nodokļu dubultās uzlikšanas strīdu izšķiršanas mehānismiem Eiropas Savienībā” (OV C 173, 31.5.2017., 29. lpp.).