2.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/160

Ziņotājs:

Pavel TRANTINA (CZ-III gr.)

Līdzziņotājs:

Antonello PEZZINI (IT-I gr.)

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu un apzinās, ka tas ir labs sākums plašākai diskusijai, kaut arī daudzi tajā ietvertie elementi ir jāprecizē un jāpilnveido. Komiteja ir gandarīta, ka juridiskajā pamatā ir iekļautas vairākas prioritātes, ko pilsoniskās sabiedrības organizācijas akcentēja dažādās Komisijas organizētās apspriedēs ar ieinteresētajām pusēm (proti, lielāks finansējums, brīvprātīgais darbs vietējā līmenī, koncentrēšanās uz to, lai uzlabotu piekļuvi jauniešiem no nelabvēlīgas vides vai jauniešiem ar īpašām vajadzībām, uzsvars uz kvalitatīvu norīkojumu nodrošināšanu, administratīvo procedūru vienkāršošana).

1.2.

EESK uzskata, ka Eiropas Solidaritātes korpusa (ESK) ietvaros finansēto projektu pievienotā vērtība ir to vēstījums par Eiropas solidaritāti. Salīdzinājuma ar iepriekšējām iniciatīvām ESK projekti palīdz dalībniekiem un tos uzņemošajām kopienām pilnībā apzināties Eiropas pilsoniskumu un izjust piederību vienai Savienībai. Komiteja uzskata, ka būtiska nozīme ir novatoriskajam aspektam, kas ir ESK iniciatīvas pamatā, proti, tā vērtības ir saistītas ar Eiropas identitāti, iestrādātas projektos un atspoguļotas praktiskos sasniegumos. Minētās vērtības ir skaidri izklāstītas Līgumā par Eiropas Savienību; tās ir šādas: miers, cilvēka cieņas respektēšana, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, iecietība, nediskriminācija, sieviešu un vīriešu līdztiesība, tiesiskums, kā arī sociālās tirgus ekonomikas principu ievērošana un piemērošana.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē paziņojumu par šo jauno ieguldījumu jauniešos, tomēr pauž bažas par to, ka tas sasniegts, galvenokārt Eiropas Brīvprātīgo dienesta (EVS) budžetu pārdalot programmas Erasmus+ ietvaros no 2018. gada. EESK uzskata, ka ieguldījumus ESK budžetā nedrīkst veikt uz to sekmīgu programmu rēķina, kurās jauniešiem jau tiek sniegtas nenovērtējamas iespējas, īpaši uz programmas Erasmus+ rēķina, kuras budžets jau šobrīd nav pietiekams. Tāpēc Komiteja aicina ieguldīt šajā programmā vairāk jaunu līdzekļu.

1.4.

Tomēr EESK pauž nopietnas bažas par ESK mērķu apvienošanu ar jaunatnes nodarbinātības politiku. Tāpēc EESK ierosina pārskatīt darba un stažēšanās norīkojumu iekļaušanu programmā. EESK ierosina jautājumus par nodarbinātību un stažēšanās norīkojumiem iekļaut citās, jau pieņemtajās ES programmās, kurās galvenā uzmanība pievērsta nodarbinātībai un stažēšanās iespējām un kuru solidaritātes aspekts būtu jānostiprina. Ja ESK ietvaros galvenā uzmanība tiktu pievērsta tikai brīvprātīgajam darbam, varētu gūt lielāku skaidrību, rīkoties mērķtiecīgāk un nepieļaut nekādu sajaukumu ar citām jauniešiem pieejamām ES programmām.

1.5.

Pēc plašas apspriešanās ar galvenajām ieinteresētajām personām un nolūkā uzlabot juridiskā pamata projektu EESK izstrādāja šādus priekšlikumus, kas tiks sīkāk aplūkoti ceturtajā punktā:

Turpmāk dokumentā sīkāk izklāstīti EESK priekšlikumi un citi ieteikumi.

2.1.

Par iniciatīvas, ko tagad sauc par Eiropas Solidaritātes korpusu (ESK), sākšanu Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker paziņoja 2016. gada septembrī savā runā par stāvokli Savienībā. Viņš norādīja, ka solidaritāte ir viens no Eiropas Savienības stūrakmeņiem, un pauda gatavību ar solidaritāti saistītās darbībās un brīvprātīgajā darbā iesaistīt vairāk jauniešu.

2.2.

Oficiāli Eiropas Solidaritātes korpuss savu darbību sāka 2016. gada 7. decembrī, un tā mērķis bija līdz 2020. gadam uzņemt pirmos 100 000 dalībnieku. Eiropas Solidaritātes korpusa galvenais uzdevums ir stiprināt kohēziju un veicināt solidaritāti Eiropas sabiedrībā, dodot jauniešiem iespēju piedalīties daudzveidīgās, uz solidaritāti balstītās darbībās, piemēram, palīdzot novērst ārkārtas situācijas, kā bēgļu krīze, kā arī tad, ja vajadzīga ad hoc rīcība (piemēram, dabas katastrofu gadījumā).

2.3.

Apstiprināšanas gadījumā Eiropas Solidaritātes korpuss darbību atsāks 2018. gada 1. janvārī, un tā budžets būs 341 miljons EUR, kas sadalāms turpmāk minētajām trim galvenajām darbības jomām:

Minētie norīkojumi būs pieejami jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Pašlaik programma ir paredzēta tikai 28 ES dalībvalstīm.

2.4.

Programma ilgs trīs gadus, proti, no 2018. gada līdz 2020. gadam. No Eiropas Solidaritātes korpusa budžeta 80 % tiks piešķirti brīvprātīgo norīkojumiem, bet 20 % – darba norīkojumiem (t. i., darbvietas un stažēšanās). No programmai piešķirtā 341 miljona EUR gandrīz 58 % (aptuveni 197,7 miljoni EUR) tiks iegūti no programmas Erasmus+. Lielākā daļa minētās summas (191 miljons EUR) tiks iegūta no Eiropas Brīvprātīgo dienesta (EVS).

2.5.

Reģistrētajiem dalībniekiem tiešsaistes portālā ir jāizveido profils, norādot, kurai darbības jomai un norīkojuma veidam viņi dod priekšroku, un viņi saņems norīkojuma piedāvājumus no publiskajām vai privātajām struktūrām vai starptautiskajām organizācijām, kurām piešķirts ESK kvalitātes marķējums. Lai saņemtu ESK marķējumu un piekļuvi datubāzei, attiecīgajai organizācijai ir jāiziet akreditācijas procedūra (līdzīga EVS procedūrai), kurā tā pierāda savu atbilstību Eiropas Solidaritātes korpusa hartas prasībām (1) (kuru mērķis ir nodrošināt prasmju pilnveidi, drošus un pienācīgus darba apstākļus, kā arī atbilstošu apmācību).

2.6.

Eiropas Komisija un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) pārraudzīs ESK īstenošanu ES līmenī, savukārt valsts līmenī tā īstenošanu uzraudzīs programmas Erasmus+ valstu aģentūras.

2.7.

Attiecībā uz brīvprātīgā darba norīkojumiem visiem dalībniekiem ir paredzēts segt dzīvošanas izmaksas (uzturs, dzīvesvieta), ceļa izdevumus un apdrošināšanu, kā arī piešķirt aptuveni 155 EUR mēnesī. Attiecībā uz darba un stažēšanās norīkojumiem darba līgumu, atalgojumu un stažēšanās rakstisku vienošanos un atlīdzību noteiks saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Saistībā ar šiem norīkojumiem ir paredzēts finansiāls atbalsts ceļa izdevumiem.

2.8.

Papildu finansiāls atbalsts ir paredzēts nelabvēlīgā situācijā esošajiem jauniešiem, turklāt var tikt segtas arī atsevišķas uzņemošo organizāciju izmaksas (t. i., administratīvās, pārvaldības un atbalsta izmaksas). Palīdzība pirms norīkošanas (saistībā ar valodas apguvi) tiks sniegta galvenokārt tiešsaistē, tomēr organizācijas var papildus piedāvāt arī savas atbalsta sistēmas. Programma Erasmus+ valstu aģentūrās tiks izveidoti ESK resursu centri, lai sniegtu palīdzību dalīborganizācijām.

3.1.

EESK atzinīgi vērtē tādas jaunas programmas izveidi, kuras ietvaros galvenā uzmanība pievērsta jauniešiem, īpaši jauniešu brīvprātīgajam darbam, tādējādi novēršot trūkumu pašreizējā Eiropas Savienības struktūrā. Tāpat EESK atzinīgi vērtē dažādos ESK piedāvātos norīkojumu veidus, piemēram, “solidaritātes projektus” vietējā līmenī, kas zināmā mērā saistās ar agrākajām jauniešu iniciatīvām, kurām savulaik bija lieli panākumi.

3.2.

EESK cer, ka ar šīs programmas starpniecību varēs izstrādāt plašāku brīvprātīgā darba stratēģiju ES līmenī – ne tikai programmā paredzētajiem 100 000 jauniešu, bet aptuveni 100 miljoniem jauniešu un pieaugušo ES, kuri pašlaik veic brīvprātīgo darbu visā Eiropā. Kā EESK jau uzsvērusi savā atzinumā par ES politiku un brīvprātīgo darbu (2), ES iestādēm ir jāizstrādā saskaņotāka pieeja brīvprātīgā darba politikai. Brīvprātīgais darbs būtu jāuzskata par transversālu politikas tēmu un jākoordinē īpašai Eiropas Komisijas nodaļai, kuru atbalsta attiecīgās politikas struktūras citās ES iestādēs. Tāpēc politikas programma brīvprātīgajam darbam Eiropā (PAVE) piedāvā vairākus iedvesmojošus priekšlikumus brīvprātīgā darba turpmākai attīstībai ES un dalībvalstīs, kā arī ierosinājumus sociālajiem partneriem un NVO. Turklāt ESK varētu stiprināt brīvprātīgā darba valsts struktūras, sekmēt šādu struktūru izveidi un novērst daudzos šķēršļus, kuri joprojām kavē brīvprātīgo darbu pārrobežu mērogā.

3.3.

Eiropas Solidaritātes korpusam ir jāveicina Eiropas sociālās vērtības. Tomēr EESK pauž nopietnas bažas par ESK mērķu apvienošanu ar jaunatnes nodarbinātības politiku. Īstenojot šādu pieeju, pastāv risks, ka apmaksāts darbs tiks aizstāts ar neapmaksātu darbu, ko veic Eiropas jaunieši. Šajā saistībā EESK pauž bažas, ka brīvprātīga darba definīcija, kas minēta Eiropas Solidaritātes korpusa juridiskā pamata dokumentā (pilna laika neapmaksāts brīvprātīgais darbs, ko veic pastāvīgi – piecas dienas nedēļā, septiņas stundas dienā), ir ļoti līdzīga darba norīkojuma aprakstam. Tomēr brīvprātīgais darbs parasti nav pilna laika darbs, bet tiek veikts brīvprātīgās personas brīvajā laikā.

3.4.

EESK ierosina jautājumus par nodarbinātību un stažēšanos iekļaut citās, jau pieņemtajās ES programmās, kurās galvenā uzmanība pievērsta nodarbinātībai un stažēšanās iespējām un kuru solidaritātes aspekts būtu jānostiprina. Ja ESK ietvaros galvenā uzmanība tiktu pievērsta tikai brīvprātīgajam darbam, varētu gūt lielāku skaidrību, rīkoties mērķtiecīgāk un nepieļaut nekādu sajaukumu ar citām jauniešiem pieejamām ES programmām.

3.5.

Ja profesionālā darba un stažēšanās norīkojumus tomēr piedāvā ESK ietvaros, EESK vēlētos, lai tiktu ievēroti kvalitātes standarti (Eiropas Stažēšanās un māceklības kvalitātes harta un Māceklības rīcības pamatplāns – dokumenti, par kuriem panākta kopīga vienošanās ar Eiropas sociālajiem partneriem) un atalgojums tiktu pilnībā saskaņots ar valsts tiesību aktiem par algām un/vai ar piemērojamajiem koplīgumiem. Tāpat arī norīkojumi būtu jāattiecina tikai uz bezpeļņas organizācijām, fondiem un sociālajiem uzņēmumiem. Būtu arī jānodrošina darbaudzināšana mācekļiem un stažieriem, līgumi, kas paredz veselības apdrošināšanu un sociālo nodrošinājumu, kā arī skaidri noteikti mērķi izglītības un apmācības jomā.

3.6.

ESK īstenošanas uzraudzībā būtu jāpiedalās jauniešu organizācijām un sociālajiem partneriem, jo abām šīm pusēm ir īpaši jāpalīdz nodrošināt, ka brīvprātīgā darba pasākumi tiek nošķirti no darba norīkojumiem.

3.7.

EESK ir pārliecināta, ka ESK ir pilnībā jāīsteno programmas Erasmus+ ietvaros, nevis izveidojot pilnīgi jaunu programmu, kuru administrētu Erasmus+ struktūras. Tas varētu arī palīdzēt pilnībā saskaņot EVS atlikušās daļas nosacījumus ar ESK. Turklāt tas nozīmētu arī to, ka pēc 2020. gada šo programmu nekas neapdraudētu. Tomēr jebkurā gadījumā ir nepieciešams papildu finansējums un atbalsts.

3.8.

Ņemot vērā iepriekš gūto pieredzi, EESK uzskata, ka svarīgi ir šādi pasākumi:

a)

Kā nodrošināt, ka informācija par iniciatīvu sasniedz visus jauniešus, visus reģionus un visas organizācijas attiecībā uz jauniem dalībniekiem, īpaši tiem, kas atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā? Vai tiešām šī būs ekskluzīva iespēja tikai dažiem laimīgajiem?

b)

Kā nodrošināt, ka šī programma patiešām ir pieejama jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju? Ir ļoti būtiski nodrošināt finansiālu atbalstu informatīvajiem pasākumiem, kas paredzēti programmā iesaistītajām organizācijām. Atbalsts organizācijām ir ļoti svarīgs, lai veiktu informatīvās darbības un atbalstītu turpmāku iesaistīšanos. Programmai būtu jāveicina jauniešu iesaistīšanās sabiedrības labā arī ārpus ESK darbības.

c)

Lai gan ir jānodrošina programmas kvalitāte dalībniekiem, rodas jautājums, kā novērtēt solidaritātes kvalitāti (katra projekta rezultātus)?

d)

Vai ESK vajadzētu iekļaut citās Eiropas programmās? Brīvprātīgo darbu vietējā līmenī varētu iekļaut arī Erasmus+ studentu mobilitātes programmā, un to varētu sasaistīt ar ESK.

e)

Kādus objektīvus kritērijus Komisija ņems vērā, lai ik gadus pielāgotu katrai īpašajai darbībai pieejamo budžetu? Veicot korekcijas, kuru pamatā ir darbības pieprasījuma apmērs, no vienas puses, varētu novērst spiedienu uz dažām darbībām, un, no otras puses, novērst jauniešu un dalīborganizāciju neiesaistīšanos.

f)

Kā nodrošināt, ka brīvprātīgā darba organizāciju un jauniešu grupu finansējuma pieprasījumi ir pietiekami elastīgi? Ja procedūra būtu vienkāršāka, pieteikumu mikrodotācijai (līdz 5 000 EUR) varētu iesniegt jebkurā laikā bez noteikta termiņa, aizpildot vienkāršotu pieteikuma veidlapu.