31.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/29

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko vairākus tiesību aktus, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantam”

(COM(2016) 799 final – 2016/0400 (COD))

(2017/C 288/04)

Ziņotājs:

Jorge PEGADO LIZ

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 13.3.2017. Eiropadome, 13.3.2017.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts, 91. pants, 100. panta 2. punkts, 114. pants, 153. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 168. panta 4. punkta b) apakšpunkts, 172. pants un 192. panta 1. punkts.

Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.5.2017.
Pieņemts plenārsesijā	1.6.2017.
Plenārsesija Nr.	526
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	156/0/1

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK pauž nožēlu par to, ka Komisija nav ņēmusi vērā tās iepriekšējos atzinumus un ka Komisijai bija jāatsāk sarunas, lai vairākus tiesību aktus, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgotu LESD 290. un 291. pantam.

1.2.

EESK atgādina, ka savos iepriekšējos atzinumos tā norādīja uz virzienu, kurš komitejas ieskatā būtu vispiemērotākais, lai aizsargātu šīs procedūras ietekmētās pamatvērtības – juridisko noteiktību, pamattiesību ievērošanu un iestāžu pilnvaru efektīvu, līdzsvarotu un demokrātisku īstenošanu.

1.3.

EESK ieskatā šiem principiem būtu jāvirza jaunā ar regulatīvo kontroles procedūru joprojām saistīto tiesību aktu saskaņošana ar LESD 290. un 291. pantā paredzēto deleģēto aktu un īstenošanas aktu jauno sistēmu.

1.4.

Neskarot sīkāku analīzi, kas veikta katra atzinumam iesniegtā akta atkārtotajā izskatīšanā, EESK sniedz kopsavilkumu ar piezīmēm, ko tā uzskata par atbilstošām, par katru priekšlikumā minēto tiesību akta priekšlikumu.

2. Komisijas priekšlikums

2.1.

Savā priekšlikumā Komisija konstatē, ka ievērojams skaits leģislatīvo pamataktu, uz kuriem attiecas Padomes Lēmums 2006/512/EK (“Komitoloģijas lēmums”), vēl ir jāpielāgo LESD 290. un 291. pantam atbilstoši Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (“Komitoloģijas regula”).

2.2.

Tā bija apņēmusies pielāgošanu veikt līdz 2013. gadam un šajā saistībā 2013. gadā ierosināja trīs horizontālās saskaņošanas priekšlikumus jeb Kopoto regulu I, II un III.

2.3.

Pēc ilgām diskusijām ar EP un daudziem minēto priekšlikumu grozījumiem Padome atteicās atbalstīt šādu automātisku visu tā saukto “regulatīvo kontroles procedūru aktu” kopus saskaņošanu ar deleģētajiem aktiem, jo trūka garantijas, ka ar dalībvalstu ekspertiem notiks sistemātiska apspriešanās deleģēto aktu sagatavošanas posmā. Tā kā priekšlikumi palika iestrēguši iestādēs, Komisija savus priekšlikumus atsauca.

2.4.

Pēc Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu pārskatīšanas un tam pievienotās Kopējās vienošanās par deleģētajiem aktiem pieņemšanas Komisija iesniedza jaunu priekšlikumu, reaģējot uz Padomes iebildumiem. Tajā ir ņemti vērā ar jauno iestāžu nolīgumu veiktie grozījumi attiecībā uz apspriešanos ar dalībvalstu ekspertiem deleģēto aktu sagatavošanā un vienlaicīgu apspriešanos ar EP.

2.5.

Priekšlikums ir izklāstīts 13 pielikuma nodaļās, kurās hronoloģiskā secībā ir uzskaitīti 168 akti, ko Komisija ir klasificējusi 4 tabulās:

1. tabula – pārskats par aktiem, kuriem attiecībā uz konkrētiem pilnvarojumiem ir ierosināta saskaņošana ar īstenošanas aktiem;

2. tabula – pārskats par aktiem, kam ir paredzēta konkrētu pilnvarojumu svītrošana;

3. tabula – Komisijas pieņemtie priekšlikumi;

4. tabula – akti, par kuriem ir plānots iesniegt priekšlikumus.

3. Vēsture – EESK atzinumi un ziņojumi

3.1.

EESK 2013. gada jūlijā pieņēma ļoti sīki izklāstītu informatīvo ziņojumu, kura mērķis bija “vērst uzmanību uz to, kā praksē norit deleģēto tiesību aktu pieņemšanas procedūra, kuru ieviesa ar Lisabonas līgumu”.

3.2.

EESK tajā konstatēja, ka “deleģēto aktu konkrētais tiesiskais raksturs joprojām ir samērā nenoteikts. Jēdzienu “nebūtisks elements” Tiesa atkarībā no jomas interpretē atšķirīgi; Komisijas rīcības brīvība šķiet samērā plaša, jo tās kompetencē ir ierosināt deleģējuma apjomu un ilgumu”.

3.2.1.

Tajā minēts, ka ir “daudz neatbildētu jautājumu par to, cik pārredzama ir iepriekšējas apspriešanās sistēma, kuras pamatā ir juridiski nesaistošs, 2011. gada 4. aprīlī pieņemts dokuments (..) (“Kopēja vienošanās par deleģēto aktu izmantošanas praktisko kārtību”)”.

3.2.2.

EESK arī konstatēja, ka “LESD 290. panta īstenošana ir paredzēta 2009. gada 9. decembrī pieņemtajā Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei, kas ir juridiski nesaistošs dokuments, savukārt noteikumi par īstenošanas pilnvaru izmantošanu pamatojas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra regulu, proti, vispārēji un tieši piemērojamu tiesību aktu, kura visi elementi ir obligāti”.

3.2.3.

Tā secināja, ka “joprojām nav zudušas šaubas par procedūras vienkāršumu; par to, vai Eiropas iedzīvotāji patiešām apzinās jautājumu būtību; par šīs procedūras pareizu izmantošanu un kontroles mehānismu efektivitāti”. Attiecīgi EESK piedāvāja izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par šo tematu, lai formulētu komitejas nostāju par minētajā ziņojumā objektīvi veiktajām piezīmēm un secinājumiem nolūkā potenciāli uzlabot ES likumdošanas procedūru.

3.3.

2013. gada jūlijā un septembrī EESK saņēma atzinuma pieprasījumu par priekšlikumu regulai, ar ko “vairākus tiesību aktus, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam” (COM(2013) 451 final), un regulai, ar ko “vairākus tādus tiesību aktus tiesiskuma jomā, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam” (COM(2013) 452 final), pēc tam 18. novembrī un 10. decembrī vēl vienu atzinuma pieprasījumu par priekšlikumu regulai, ar ko “vairākus tiesību aktus, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantam” (COM(2013) 751 final). Minētās regulas tika dēvētas par Kopoto regulu I, II un III.

3.3.1.

16. oktobra un 2. janvāra atzinumos EESK uzsvēra, ka, lai arī tā ir nepieciešama, šāda kopus pielāgošana, kas skar vairāk nekā 165 tiesību aktus (regulas, direktīvas un lēmumus) 12 dažādās jomās, rada daudz juridiskas un praktiskas dabas jautājumu.

3.3.2.

Attiecīgi “vairāki deleģēšanas procedūras aspekti joprojām ir neskaidri. Jādefinē būtu (..) jēdziens “nebūtiski elementi”. Turklāt būtu precīzi jāizvērtē mehānisma darbība”.

3.3.3.

Papildus tam EESK konstatēja, ka “atsevišķos regulu priekšlikumos nav ievēroti visi nosacījumi, kas izriet no leģislatīvajiem pamataktiem, un deleģēšana paredzēta uz nenoteiktu laiku vai arī noteikti ļoti īsi termiņi Parlamenta un Padomes īstenotajai kontrolei”.

3.3.4.

Pēc visu priekšlikumu sistemātiskas analīzes EESK ieteica Komisijai “izdarīt izmaiņas “kopus pielāgošanas” procesā tā, lai vairāk tiktu ņemtas vērā dažu tiesību pamataktu īpatnības”, un “Padomei un Parlamentam rīkoties ar vislielāko rūpību un sīki izvērtēt visus tiesību aktus, uz kuriem minētā pielāgošana attiecas”.

3.3.5.

Ja process tiek veikts saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, EESK uzsvēra, ka ir svarīga:

—	Eiropas Parlamenta pilnīga līdzdalība šajā procesā,

—	komitoloģijas procedūru racionalizācija un vienkāršošana,

—	labāka informēšana visos procedūras posmos gan attiecībā uz pilnvaru nodošanu komitejām, gan attiecīgajiem pasākumiem,

—	pilnīga informācijas pieejamība iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai.

3.3.6.

Visbeidzot, komiteja prasīja izvērtēt jauno reglamentējošo noteikumu ietekmi un regulāri ziņot Parlamentam, Padomei un arī komitejai par efektivitāti, pārredzamību un informācijas izplatīšanu.

3.4.

Tikmēr Komisija, pamatojoties uz LESD 295. pantu, publicēja priekšlikumu saistošam iestāžu nolīgumam, kas iekļaujas tiesību aktu kopumā par labāku likumdošanas procesu un kurā deleģētie akti skatīti divos īpašos pielikumos.

3.4.1.

Savā 2015. gada jūlija atzinumā EESK pauda, ka tā “ir (..) gandarīta par Komisijas centieniem panākt līdzsvaru starp tādām pamatvērtībām kā “tiesību normu” ievērošana, demokrātiska līdzdalība, pārredzamība, tuvināšanās iedzīvotājiem un tiesības uz plašu informāciju par likumdošanas procedūrām, no vienas puses, un tiesību aktu vienkāršošanu, elastīgāku un attiecīgām interesēm piemērotāku regulējumu, kura atjaunināšana un pārskatīšana ir vienkāršota, no otras puses”.

3.4.2.

Tā atzinīgi vērtēja arī to, ka ““Komisija apņemas pirms deleģēto aktu pieņemšanas apkopot visu vajadzīgo informāciju, (..) apspriežoties ar dalībvalstu ekspertiem un sabiedrību” un ka tā ierosina izmantot tādu pašu apspriešanās metodi attiecībā uz īstenošanas aktu pieņemšanu”.

3.4.3.

Tomēr EESK pauda bažas, ka visas šīs apspriedes pārmērīgi un nevajadzīgi paildzinās aktu izstrādi.

3.4.4.

EESK neatbalstīja kazuistisko pieeju, ar ko nosaka jomas, uz kurām jāattiecina deleģētie vai īstenošanas akti, jo izmantotie kritēriji bija neskaidri un pieļāva pārāk plašas interpretācijas iespējas.

3.4.5.

EESK arī iebilda pret to, ka:

a)	trūkst iepriekšējas informācijas par dalībvalstu ekspertiem un viņu tehniskajām prasmēm;

b)	nav norādīts pienācīgs termiņš attiecībā uz apspriešanos ar ekspertiem, ieinteresētajām personām, Eiropas Parlamentu un Padomi, izņemot ārkārtas gadījumus;

c)	apspriešanās un sanāksmju grafika nosūtīšana Eiropas Parlamentam un ieinteresētajām personām ir fakultatīva;

d)	trūkst saskaņotības informācijā par deleģēto aktu pieņemšanu, kaut arī šai informācijai vajadzētu būt sistemātiskai, automātiskai, atjauninātai un pieejamai tiešsaistē;

e)	deleģēšanas termiņš pēc būtības ir nenoteikts – EESK uzskatīja, ka ir jānosaka precīzs termiņš, ko iespējams pagarināt uz tikpat ilgu laiku, izņemot īpašus, pienācīgi pamatotus gadījumus.

3.4.6.

EESK vēlējās, lai vadlīnijās skaidri paredzētu to, ka tiek noteikti visi deleģēšanas elementi, proti:

a)	noteikti mērķi;

b)	precīzs saturs;

c)	skaidri noteikta darbības joma;

d)	stingri noteikts un ierobežots termiņš.

3.4.7.

EESK uzskatīja, ka “LESD 290. un 291. panta redakcija ir pilnveidojama un ka gadījumā, ja Līgumi tiktu pārskatīti, minētie panti būtu jāuzlabo. Arī to piemērošanas noteikumus vajadzētu uzlabot, lai nepieļautu, ka lēmumi attiecībā uz tiesiskā instrumenta izvēli ir vairāk politiski nekā tehniski”.

3.5.

Tā kā Parlaments un Padome nevienojās par kopus pielāgošanas procedūru, Komisijai savus priekšlikumus nācās atsaukt un iesniegt šo priekšlikumu.

4. Vispārīgas piezīmes

4.1.

Ņemot vērā iepriekšējos atzinumus, EESK šaubās, vai vairāk nekā četrus gadus ilga kavēšanās tik delikātā jomā ir pamatota.

4.2.

EESK principā bija skaidri norādījusi šādas nostādnes:

a)	deleģēto aktu izmantošanai vajadzētu būt izņēmuma gadījumam, nevis noteikumam;

b)	ja rodas šaubas par to, vai attiecīgie elementi ir būtiski, vai “pelēkās” zonas gadījumā Komisijai vajadzētu atturēties no deleģēto aktu ierosināšanas un pieņemt tiesību pamataktu;

c)	ja nav skaidrs, kāda veida pasākums būtu jāveic, Komisijai būtu jādod priekšroka īstenošanas aktiem, nevis deleģētajiem aktiem.

4.3.

EESK arī nepiekrita Komisijai attiecībā uz 3.3.5. punktā minētajiem aspektiem.

4.4.

Izskatāmajā priekšlikumā daudzi no šiem negatīvajiem aspektiem ir laboti. Tomēr joprojām pastāv vairākas viedokļu atšķirības:

a)	Komisija uzstāj, ka deleģēto aktu termiņam jābūt nenoteiktam. EESK uzskata, ka deleģējuma ilgumam principā vienmēr ir jābūt ierobežotam laikā un jābūt iespējai to pagarināt, izņemot īpašus, pienācīgi pamatotus gadījumus;

b)	EESK joprojām ir bažas par to, ka Parlamentam un Padomei nebūs reālas iespējas laikus un efektīvi kontrolēt deleģēto aktu saturu;

c)	tai arī joprojām ir šaubas par īstenošanas aktu un deleģēto aktu precīzu nošķīrumu, jo īpaši attiecībā uz “būtiskiem” un “nebūtiskiem” pasākumiem, kas saistīti ar pamattiesībām;

d)	visbeidzot, EESK atkārtoti norāda, ka LESD 290. un 291. panta formulējuma maiņa varētu reizi par visām reizēm kliedēt jebkādas neskaidrības, kas ir pašreizējo sarežģījumu pamatā.

5. Īpašas piezīmes

Visu pielikumā iekļauto 168 priekšlikumu detalizēta analīze ļauj EESK norādīt uz šādām neskaidrībām:

1. tabula

Pārskats par aktiem, kuriem attiecībā uz konkrētiem pilnvarojumiem ir ierosināta saskaņošana ar īstenošanas aktiem

Nr. pielikumā

Akta nosaukums (1)

EESK piezīmes

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK

12.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: 2013. gadā Padome un Eiropas Parlaments atbalstīja noteikta laika (piecu gadu) pilnvaras ar automātisku atjaunošanu pēc Komisijas ziņojuma, kurš ir jāiesniedz pirms deleģējuma termiņa beigām. Komisija uzskata, ka ir pamatoti paredzēt pilnvarojumu uz nenoteiktu laiku, jo likumdevējam visos gadījumos un jebkurā brīdī ir iespēja pilnvarojumu atsaukt (sk. Komisijas priekšlikuma COM(2016) 799 final 8. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 30. jūnija Lēmums Nr. 626/2008/EK

Lēmums attiecas uz Komisijai piešķirtajām īstenošanas pilnvarām.

Piezīme: attiecībā uz izvēli starp pilnvarojumu saistībā ar deleģētajiem vai īstenošanas aktiem Komisija pieņem, ka 2013. gada novērtējums (Kopoto regulu priekšlikumi) joprojām ir derīgs, jo ne sarunas par minētajiem priekšlikumiem, ne judikatūra attiecīgajā jautājumā, ne arī Iestāžu nolīgums nav ļāvis noteikt jaunus kritērijus, kuru dēļ būtu nepieciešama visaptveroša pārvērtēšana (sk. Komisijas priekšlikuma COM(2016) 799 final 5. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1221/2009

Jaunajā 17. panta 3. punktā nav paredzēts, cik ilgs ir Komisijas pilnvarojums pieņemt deleģētos aktus.

Jaunajā 48.a pantā ir precizēts, ka 17. panta 3. punktā un 48. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs Kopotās regulas spēkā stāšanās datuma.

Piezīme

1.	Sk. tabulas 2. aili.

Jaunajā 17. panta 3. punktā paredzēts, ka pārsūdzības procedūras attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti pēc EMAS kompetento iestāžu novērtējuma, pieņem pilnvarojuma ceļā. Šķiet, ka šajā gadījumā runa ir par tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, kas paredzētas Pamattiesību hartas 47. pantā. Taču Komisijai nevarētu deleģēt pilnvaras pieņemt noteikumus attiecībā uz pamattiesībām vai to īstenošanu.

Padomes 1999. gada 9. marta Regula (EK) Nr. 530/1999

Jaunajā 10.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: sk. tabulas 2. aili.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 2150/2002

Jaunajā 5.b pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. februāra Regula (EK) Nr. 437/2003

Jaunajā 3. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka katra dalībvalsts vāc statistikas datus. Jaunajā 5. pantā par statistikas precizitāti noteikts, ka datu vākšana notiek pamatojoties uz “pilnīgiem datiem”. Visbeidzot, 10.a pantā par deleģēšanas īstenošanu paredzēts, ka tā tiek veikta nenoteiktu laiku, sākot no vēlāk noteikta datuma.

Piezīme: EESK norāda, ka termins “pilnīgi dati” var attiekties uz personas datiem, kas minēti Pamattiesību hartas 8. pantā, un uzsver, ka ES Tiesa atzina, ka tiem nevar piemērot deleģēšanas procedūru (sk. lietu Parlaments/Padome, C-355/10, un EESK atzinumu OV C 67, 6.3.2014., 104. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. februāra Regula (EK) Nr. 450/2003

Jaunajā 11.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: sk. tabulas 2. aili.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Regula (EK) Nr. 1552/2005

Jaunajā 13.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: sk. tabulas 2. aili.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 716/2007

Jaunajā 9.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: sk. tabulas 2. aili.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Regula (EK) Nr. 1445/2007

Jaunajā 10.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: sk. tabulas 2. aili.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 177/2008

Jaunajā 15.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Jaunajā 8.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 452/2008

Jaunajā 6.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 453/2008

Jaunajā 8.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme

1.	Sk. tabulas 2. aili.

EESK norāda, ka jaunajā 7. pantā paredzēts, ka Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus nolūkā veikt virkni priekšizpētes pasākumu un ka priekšizpēti veic dalībvalstis, kurām ir grūtības iesniegt datus.

EESK nav skaidrs, vai ar cilvēku veselību saistītie dati pēc būtības attiecas uz darba kandidātu veselību, kas nozīmētu, ka ir runa par deleģēšanas procedūrā neiekļaujamiem personas datiem (sk. iepriekš minēto lietu C-355/10).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK

Jaunajā 21.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: sk. tabulas 2. aili.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1223/2009

Jaunajā 31.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: sk. tabulas 2. aili.

104

Padomes 1997. gada 11. decembra Direktīva 97/70/EK

Jaunajā 8.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: sk. tabulas 2. aili.

114

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 725/2004

Jaunajā 10.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: sk. tabulas 2. aili.

143

2002. gada 10. jūnija Direktīva 2002/46/EK

Jaunajā 12.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme

1.	Sk. tabulas 2. aili.

EESK norāda, ka ar Direktīvu 2002/46/EK tiek saskaņoti noteikumi par uztura bagātinātājiem, lai aizsargātu patērētājus pret iespējamiem veselības riskiem un nodrošinātu, ka uz produkta sniegtā informācija nav maldinoša. Tādējādi tā attiecas uz Pamattiesību hartas 38. panta piemērošanu. Tas nozīmē, ka dalībvalstu ekspertu un Eiropas Parlamenta veiktajai kontrolei ir jābūt maksimālai.

144

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/98/EK

Jaunajā 27.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme

1.	Sk. tabulas 2. aili.

EESK norāda, ka direktīva attiecas uz kvalitātes un drošības standartiem attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu, kas veikta terapeitiskos nolūkos. Tādējādi tā palīdz īstenot Pamattiesību hartas 35. pantā noteiktās pamattiesības uz veselības aizsardzību. Tas nozīmē, ka dalībvalstu ekspertu un Eiropas Parlamenta veiktajai kontrolei ir jābūt maksimālai.

147

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1829/2003

Jaunajā 34. pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme

1.	Sk. tabulas 2. aili.

EESK norāda, ka regulā ir noteikts, ka “īstenojot Kopienas politiku, jānodrošina augsts cilvēku dzīvības un veselības aizsardzības līmenis”. Tādējādi tā attiecas uz Pamattiesību hartas 35. panta par veselības aizsardzību piemērošanu. Dalībvalstu ekspertu un Eiropas Parlamenta veiktajai kontrolei ir jābūt maksimālai.

151

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regula (EK) Nr. 2160/2003

Jaunajā 13.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme

1.	Sk. tabulas 2. aili.

EESK norāda, ka regulas mērķis ir “nodrošināt salmonellas noteikšanu un kontroli visos posmos, jo īpaši primārās ražošanas līmenī (šajā kontekstā ir jāmin vaislas mājputnu un citu lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana), kā arī dzīvnieku barībā, lai ierobežotu to izplatību un sabiedrības veselības riska faktorus”. Tādējādi tā attiecas uz Pamattiesību hartas 35. panta piemērošanu. Dalībvalstu ekspertu un Eiropas Parlamenta veiktajai kontrolei ir jābūt maksimālai.

152

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/23/EK

Jaunajā 28.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme

1.	Sk. tabulas 2. aili.

EESK norāda, ka direktīva attiecas uz Pamattiesību hartas 35. pantā minēto veselības aizsardzību un deleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai minēto direktīvu papildinātu ar izsekojamības prasībām. EESK uzskata, ka šāda deleģēšana ir pārāk plaša un varētu skart būtiskos elementus. Tāpēc šķiet, ka tā ir pretrunā ES Tiesas judikatūrai (sk. iepriekš minēto lietu C-355/10).

158

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1924/2006

Jaunajā 24.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme

1.	Sk. tabulas 2. aili.

EESK norāda, ka regula attiecas uz Pamattiesību hartas 35. un 38. panta piemērošanu un deleģēšana attiecas uz “pasākumiem, ar ko nosaka pārtikas produktus vai pārtikas produktu kategorijas, kam uzturvērtības un veselīguma norādes ir jāierobežo vai jāaizliedz”. EESK uzskata, ka izmantotie jēdzieni principā aptver būtiskus pasākumus, kuriem nav piemērojama deleģēšana saskaņā ar LESD 290. pantu.

159

2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1925/2006

Jaunajā 13.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme

1.	Sk. tabulas 2. aili.

2.	EESK norāda, ka regula attiecas uz Pamattiesību hartas 35. un 38. panta piemērošanu un tās mērķis ir uzlabot patērētāju aizsardzību, nosakot papildu noteikumus marķēšanai.

3.	Šajā saistībā dalībvalstu ekspertu un Eiropas Parlamenta veiktajai kontrolei attiecībā uz minētās regulas I un II pielikuma grozīšanu jābūt maksimālai.

165

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 470/2009

Jaunajā 24.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme

1.	Sk. tabulas 2. aili.

EESK norāda, ka regula attiecas uz Pamattiesību hartas 35. panta piemērošanu un deleģēšana ietver Komisijas pilnvaras pieņemt noteikumus par rīcību aizliegtas vai neatļautas vielas apstiprinātas klātbūtnes gadījumā. Šāda deleģēšana šķiet pārāk plaša un varētu skart būtiskos elementus. Tāpēc šķiet, ka tā ir pretrunā ES Tiesas judikatūrai (sk. iepriekš minēto lietu C-355/10).

166

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 767/2009

Jaunajā 27.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: sk. tabulas 2. aili.

167

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009

Jaunajā 51.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: sk. tabulas 2. aili.

2. tabula

Pārskats par aktiem, kam ir paredzēta konkrētu pilnvarojumu svītrošana

Nr. pielikumā	Akta nosaukums (2)	EESK piezīmes
2	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK	12.a pants. Labi. Pret nenoteiktu laiku.
7	Padomes 1996. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 1257/96	Labi.
36	Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīva 98/83/EK	11.a pants. Labi. Pret nenoteiktu laiku.
54	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 66/2010	Labi. Pret nenoteiktu laiku.
57	Padomes 1998. gada 19. maija Regula (EK) Nr. 1165/98	NĒ. Deleģēšana ir pārāk plaša un skar būtiskus aspektus.
66	Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 25. aprīļa Regula (EK) Nr. 458/2007	Labi. Pret nenoteiktu laiku.
92	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/34/EK	Labi. Pret nenoteiktu laiku.
133	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1071/2009	NĒ. Pārkāpuma un labas reputācijas zaudēšanas definīcija saistīta ar individuālajām tiesībām.
168	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Lēmums Nr. 70/2008/EK	Labi.

3. tabula

Komisijas pieņemtie priekšlikumi

Joma	Akts	Priekšlikuma atsauce	EESK piezīmes
CLIMA ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK	COM(2015) 337	Jaunais 23. pants. Pārāk daudz deleģēšanas delikātos un būtiskos jautājumos, pārskatīt. Pret nenoteiktu laiku.
CNECT ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/19/EK	COM(2016) 590	Jauns 109. pants ar atsauci uz 40., 60., 73., 102. un 108. pantu. Pārāk daudz deleģēšanas delikātos un būtiskos jautājumos pat pielikumos, pārskatīt. Režīmi ar atšķirīgu ilgumu (73. panta 7. punkts un 109. pants).
CNECT ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK	COM(2016) 590	Jauns 109. pants ar atsauci uz 40., 60., 73., 102. un 108. pantu. Pārāk daudz deleģēšanas delikātos un būtiskos jautājumos pat pielikumos. Režīmi ar atšķirīgu ilgumu (73. panta 7. punkts un 109. pants).
CNECT ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/22/EK	COM(2016) 590	Jauns 109. pants ar atsauci uz 40., 60., 73., 102. un 108. pantu. Pārāk daudz deleģēšanas delikātos un būtiskos jautājumos pat pielikumos, pārskatīt. Režīmi ar atšķirīgu ilgumu (73. panta 7. punkts un 109. pants).
ENER ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīva 2008/92/EK	COM(2015) 496	10. pants. Piekrīt deleģēšanai. Pret nenoteiktu laiku.
GROW ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regula (EK) Nr. 595/2009	COM(2014) 28 final	Komisija vēlas izmantot (aptuveni 10) deleģētos aktus saskaņā LESD 290. pantu, tā ierobežojot regulas konkrēto saturu. Atsevišķi priekšlikuma punkti, attiecībā uz kuriem ir paredzēts izmantot deleģētos aktus, attiecas uz transportlīdzekļu emisijām un to ierobežojumiem. Tieši to nozīmīguma dēļ šos jautājumus vienmēr risināja likumdevēji kopā. EESK savos atzinumos vairākkārt ir vērsusi uzmanību uz deleģēto aktu pārmērīgu izmantošanu. Tā pauž šaubas par sistēmas pārredzamību, procedūru labu izmantošanu un kontroles mehānismu efektivitāti.
GROW ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/46/EK	COM(2016) 31 final	88. pants. Pārāk daudz deleģēto aktu būtiskos aspektos. Pret nenoteiktu laiku.
GROW ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 16. decembra Direktīva 97/68/EK	COM(2014) 581 final	55. pants. Piekrīt deleģēšanai un piecu gadu periodam.
GROW ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 715/2007	COM(2014) 28 final	Jaunais 15.a pants. Komisija vēlas izmantot (aptuveni 10) deleģētos aktus saskaņā LESD 290. pantu, tā ierobežojot regulas konkrēto saturu. Atsevišķi priekšlikuma punkti, attiecībā uz kuriem ir paredzēts izmantot deleģētos aktus, attiecas uz transportlīdzekļu emisijām un to ierobežojumiem. Tieši to nozīmīguma dēļ šos jautājumus vienmēr risināja likumdevēji kopā. EESK savos atzinumos vairākkārt ir vērsusi uzmanību uz deleģēto aktu pārmērīgu izmantošanu. Tā pauž šaubas par sistēmas pārredzamību, procedūru labu izmantošanu un kontroles mehānismu efektivitāti.
ENV ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK	COM(2015) 595	Jaunais 38.a pants. Piekrīt deleģēšanai. Pret nenoteiktu laiku.
ENV ĢD	Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EK	COM(2015) 594	Nē deleģēšanai. Jaunais 16. pants ir pārāk neskaidrs. Pret nenoteiktu laiku.
ENV ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīva 94/62/EK	COM(2015) 593	Labi.
ENV ĢD	Padomes 1996. gada 9. decembra Regula (EK) Nr. 338/97	COM(2012) 403	Piekrīt īstenošanas aktiem un deleģētajiem aktiem (19. un 20. pants). Pret nenoteiktu laiku.
ESTAT ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Regula (EK) Nr. 1177/2003	Ar dokumentu COM(2016) 551 ierosināta atcelšana	Piekrīt atcelšanai.
MOVE ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/87/EK	COM(2013) 622	NĒ deleģēšanai. Tehniskā un zinātniskā progresa jēdziens pārāk neskaidrs. Pret nenoteiktu laiku.
MOVE ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 26. marta Direktīva 2002/30/EK	COM(2011) 828	12. pants. Piekrīt deleģēšanai. Pret nenoteiktu laiku.
MOVE ĢD	Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīva 96/50/EK	COM(2016) 82 final	Piekrīt deleģēšanai (29. pants). Pret nenoteiktu laiku.
MOVE ĢD	Padomes 1991. gada 16. decembra Direktīva 91/672/EEK	COM(2016) 82 final	Piekrīt deleģēšanai (29. pants). Pret nenoteiktu laiku.
MOVE ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/45/EK	COM(2016) 369	Piekrīt deleģēšanai un nenoteiktam laikam izņēmuma kārtā.
MOVE ĢD	Padomes 1999. gada 29. aprīļa Direktīva 1999/35/EK	COM(2016) 371	13. pants. Piekrīt deleģēšanai un nenoteiktam laikam izņēmuma gadījumā.
MOVE ĢD	Padomes 1998. gada 18. jūnija Direktīva 98/41/EK	COM(2016) 370	12.a pants. Piekrīt deleģēšanai un nenoteiktam laikam izņēmuma gadījumā.
SANTE ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 726/2004	COM(2014) 557	Piekrīt deleģēšanai (87.a pants). Pret nenoteiktu laiku.

4. tabula

Akti, kuriem ir plānots iesniegt priekšlikumus

Joma	Akts	EESK piezīmes
AGRI ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regula (EK) Nr. 110/2008	Teksta nepieejamības dēļ par šiem aktiem piezīmju nav.
CLIMA ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/31/EK
ENER ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 713/2009
ENER ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 714/2009
ENER ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/72/EK
ENV ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 850/2004
ENV ĢD	Padomes 1986. gada 12. jūnija Direktīva 86/278/EEK
ESTAT ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Regula (EK) Nr. 1166/2008
ESTAT ĢD	Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003

Briselē, 2017. gada 1. jūnijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS

(1) Atsevišķu šo aktu noteikumu pielāgošana īstenošanas aktu noteikumiem tika ierosināta jau 2013. gadā.

(2) Atsevišķu šo aktu noteikumu svītrošana tika ierosināta jau 2013. gadā.